Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1948 4457763 4407002 2026-04-23T07:12:26Z ~2026-24793-87 144475 4457763 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} hujna ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 7yg000bdrdys2ncv7oxqx5v5610sudq 4457764 4457763 2026-04-23T07:12:39Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-24793-87|~2026-24793-87]] ([[User talk:~2026-24793-87|talk]]) to last version by InternetArchiveBot: reverting vandalism 4407002 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 1ufaot4oj5yffeeh321wm8e3nir5qk6 4457765 4457764 2026-04-23T07:13:02Z ~2026-24793-87 144475 4457765 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} [[Kategorija:Brazīlija| ]] dadlklvzzafef7bhpv9nkjkcaigmsh6 4457766 4457765 2026-04-23T07:13:16Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-24793-87|~2026-24793-87]] ([[User talk:~2026-24793-87|talk]]) to last version by NDG: reverting vandalism 4407002 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 1ufaot4oj5yffeeh321wm8e3nir5qk6 4457768 4457766 2026-04-23T07:15:24Z ~2026-24793-87 144475 4457768 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Ja vseh ebal v rot''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 0f3kt708kyjyqnley1o74ruv4j7nlfy 4457769 4457768 2026-04-23T07:15:31Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-24793-87|~2026-24793-87]] ([[User talk:~2026-24793-87|talk]]) to last version by NDG: reverting vandalism 4407002 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 1ufaot4oj5yffeeh321wm8e3nir5qk6 4457770 4457769 2026-04-23T07:16:19Z ~2026-24793-87 144475 4457770 wikitext text/x-wiki LOH ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] svykgd7rxi8o4ibxke4p6a10uapltia 4457771 4457770 2026-04-23T07:17:48Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-24793-87|~2026-24793-87]] ([[User talk:~2026-24793-87|talk]]) to last version by NDG: reverting vandalism 4407002 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 1ufaot4oj5yffeeh321wm8e3nir5qk6 4457772 4457771 2026-04-23T07:19:19Z ~2026-24793-87 144475 4457772 wikitext text/x-wiki brasilka ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] asziafnbq5hdpujyrh7b8vergfpgw8v 4457778 4457772 2026-04-23T07:45:52Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24793-87|~2026-24793-87]], atjaunoju versiju, ko saglabāja NDG 4407002 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 1ufaot4oj5yffeeh321wm8e3nir5qk6 0 2749 4457497 4455559 2026-04-22T14:23:03Z Matsievsky 53649 /* Nacionālkomunisma periods un tā sagrāve (1953—1966) */ 4457497 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Latvijas PSR | nosaukums-krieviski = ''Латвийская Советская Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika | karogs = Flag of Latvian SSR.svg | ģerbonis = Emblem of the Latvian SSR.svg | karte = Latvian SSR in the Soviet Union.svg | galvaspilsēta = Rīga | valoda1 = LPSR Konstitūcijas papildinājums 1988. gadā: valsts valoda - latviešu | valoda2 = Krievu | valsts-izveidota = {{Dat|1940|7|21|N}} | psrs-no = {{Dat|1940|8|5|N}} | psrs-līdz = {{Dat|1990|5|4|N}} | pēc-platības = 12 | platība = 64 589 | ūdens = 1,5 | pēc-iedzīvotājiem = 14 | iedzīvotāji = 2 666 567 | iedzīvotāji-gads = 1989 | blīvums = 41,3 | laika-josla = 3 | himna = [[Padomju Savienības himna]] | republ-himna = [[Latvijas PSR himna]] | nosaukums-saisin = LPSR | valūta = [[PSRS rublis]], līdz 1941. gada 25. martam [[Latvijas lats]]<ref>Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] lats saglabājās kā vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas PSR līdz 1940. gada 25. novembrim, kad PSRS Tautas komisāru padome noteica lata un [[PSRS rublis|PSRS rubļa]] apmaiņas kursu 1 lats = 1 rublis. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā lats tika anulēts un PSRS rublis palika par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī</ref> | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]] | psr-no-tikai-gads = 1940 | psr-līdz-tikai-gads = 1990 | p1 = Latvija | flag_p1 = Flag of Latvia.svg | s1 = Latvija | flag_s1 = Flag of Latvia.svg }} {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' jeb '''Latvijas PSR''' bija 1940. gada 21. jūlijā [[Latvijas okupācija (1940)|okupētās]] [[Latvija]]s teritorijā izveidota [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskā Republika]], kuru 1940. gada 5. augustā [[aneksija|anektēja]] [[PSRS]]. Tā pastāvēja no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1990. gadam.<ref>No 1941. līdz 1945. gadam okupācijas varas izveidotais [[Latvijas ģenerālapgabals]] atradās [[Ostlande]]s reihskomisariāta sastāvā.</ref> 1989. gadā Latvijas PSR platība bija 64 600 km², tajā dzīvoja 2 666 600 iedzīvotāju, sauszemes robežas garums bija 1300 km, bet jūras krasta garums ap 500 km. 1968. gadā pastāvēja 26 [[Latvijas rajoni|rajoni]], 49 rajonu pakļautības pilsētas un 34 pilsētciemati, [[industrializācija]]s gaitā izveidojās jaunas pilsētas — [[Stučka (pilsēta)|Stučka]], [[Olaine]], kā arī jauni pilsētciemati — [[Seda]], [[Zilaiskalns]], [[Brocēni]], [[Kalnciems]] u.c. Latvijas PSR pastāvēšanas laiku raksturo [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] [[vienpartijas režīms]], kas izvērsa represijas pret latviešu nacionālajiem centieniem, [[privātīpašums|privātīpašuma]] likvidēšana, [[kolhozs|zemkopības kolektivizācija]], vietējiem apstākļiem nepiemērota [[industrializācija]] un iedzīvotāju [[pārkrievošana]]. Formāli, saskaņā ar [[Latvijas PSR Konstitūcija|Latvijas PSR Konstitūciju]], tā bija suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski tās suverenitāte bija ierobežota un pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves aprobežojās ar kultūras, izglītības un vietējās tautaimniecības autonomiju. [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gada 28. jūlijā [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju „[[Par Latvijas PSR suverenitāti]]”, bet 1990. gada 15. februārī „Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību”. 1990. gada 4. maijā vispārējās vēlēšanās ievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome ar balsu vairākumu pieņēma deklarāciju „[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]” un pārdēvēja Latvijas PSR par Latvijas Republiku.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=75539 deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”]</ref> 1991. gada 21. augustā, pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] sakāves Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]], kas pasludināja pilnīgu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ko drīz atzina gandrīz visas pasaules valstis, [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|ieskaitot PSRS]]. == Valstiskie simboli un ārlietas == Latvijas PSR bija savs [[Latvijas PSR ģerbonis|ģerbonis]], [[Latvijas PSR karogs|karogs]] un [[Latvijas PSR himna|himna]]. 1940. gada 6. septembrī [[Latvijas karogs|Latvijas Republikas Valsts karogs]] tika nomainīts ar Latvijas PSR karogu. 1945. gada jūlijā tika apstiprināta LPSR himna ar [[Fricis Rokpelnis|Friča Rokpeļņa]] un [[Jūlijs Vanags|Jūlija Vanaga]] vārdiem, [[Anatols Liepiņš|Anatola Liepiņa]] mūziku. 1953. gada janvārī apstiprināja jaunu Latvijas PSR karogu, kas tika izmantots līdz 1990. gada 15. februārim, kad Latvijas PSR Augstākā Padome atjaunoja sarkanbaltsarkano valsts karogu, 1921. gadā apstiprināto Valsts ģerboni un himnu "Dievs, svētī Latviju".<ref name="letonika.lv">[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Latvijas%20PSR/32628 '''Latvijas PSR''' no www.letonika.lv]</ref> Latvijas PSR bija sava Ārlietu ministrija, kas bija tieši pakļauta PSRS centrālās pārvaldes orgāniem un tās darbība bija ierobežota ar kultūras sakaru dibināšanu un veicināšanu ar [[klaida latvieši]]em un sociālistiskās sadraudzības valstīm. Vairums Latvijas pārstāvniecību ārzemēs atteicās pakļauties [[Kirhenšteina valdība]]s izsūtītajām likvidācijas pavēlēm un turpināja pārstāvēt Latvijas Republiku kā ''de iure'' neatkarīgu valsti un tās pēdējo pirmsokupācijas laika likumīgo valdību. 1940. gada 23. jūlijā parakstītā ASV valsts sekretāra vietnieka [[Samnera Vellesa deklarācija]] noteica ASV Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku līdz pat 1991. gadam. Latvijas Republikas ārkārtējo pilnvaru nesējs [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] 1940. gada rudenī un vēlāk centās ierosināt starptautiski atzītas Latvijas trimdas valdības izveidošanu Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4434/ |title=Ieskats Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.am.gov.lv |access-date={{dat|2007|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071205022536/http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4434/ |archivedate={{dat|2007|12|05||bez}} }}</ref> 1943. gada augustā parakstītajā „[[Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām|Latvijas tautas deklarācijā Sabiedroto nācijām]]” bija teikts, ka 1940. gada 14. un 15. jūlijā ievēlētā Saeima ir nekonstitucionāla un nelikumīga un tās [[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā|1940. gada 20. jūlija lēmums par pievienošanos PSRS]] ir nenozīmīgs, jo saskaņā ar [[Latvijas Satversme|Latvijas Satversmi]] lēmumu par Latvijas neatkarības izbeigšanu vajadzēja nodot [[referendums|tautas nobalsošanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1943.00.08.htm |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā „Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām” (1943) |access-date={{dat|2015|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100601091717/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1943.00.08.htm |archivedate={{dat|2010|06|01||bez}} }}</ref> == Varas sistēma == [[Attēls:STATEMENTS. Presidium of the Supreme Council of the Latvian SSR. No. 29 (3 October 1940).png|thumb|left|1940. gada 25. augusta Latvijas PSR konstitūcijas pirmie panti]] Saskaņā ar 1940. gada 25. augusta Latvijas PSR Konstitūciju tā bija sociālistiska strādnieku un zemnieku valsts. Politiskās varas struktūras pamatā bija Darbaļaužu deputātu padomes, kuras 1978. gada konstitūcijā pārdēvēja par Tautas deputātu padomēm. Tās augstākais valsts varas orgāns bija [[LPSR Augstākā Padome]] — vienpalātas likumdevēja institūcija, kas darbojās sesiju režīmā (gadā notika 2 kārtējās sesijas). Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja AP prezidijs (APP). Izpildvaru īstenoja [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji|LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja]] vadīta Ministru padome, tai pakļautās iestādes un teritoriālo padomju izpildkomitejas. Realitātē visa vara piederēja vienīgajai atļautajai partijai — [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajai partijai]], kurai bija vietējās organizācijas visās pašvaldībās, iestādēs un uzņēmumos, un kuras vara bija koncentrēta tās augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski [[PSKP CK politbirojs]]. Latvijas PSR suverenitāte bija nodota PSRS institūcijām, saglabājot ierobežotas pašpārvaldes tiesības. Situāciju republikā kontrolēja [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]], kuras uzdevums bija cīnīties ar visām nepaklausības un pretestības izpausmēm. == Tieslietas == 1940. gadā tika pārņemts 1926. gada [[Krievijas PFSR]] kriminālkodekss, tika atjaunots nāvessods. Tieslietu iestādes bija pakļautas kompartijas politiskajai kontrolei un norādījumiem. Līdz 1950. gadu otrajai pusei varai nevēlamie iedzīvotāji tika politiski represēti bez tiesas sprieduma vai notiesāti pēc ārpustiesu instanču lēmumiem. Pēc varas iestāžu lēmuma jebkuru cilvēku varēja notiesāt, piemeklējot nepieciešamo kriminālkodeksa punktu. Advokāta loma un funkcijas tiesas procesā un izmeklēšanā bija ierobežotas.<ref>Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. {{ISBN|9789984459990}}, 146. lpp.</ref> Padomju [[procesuālās tiesības]] paredzēja divus [[tiesa]]s spriedumu pārskatīšanas veidus — kasācijas un uzraudzības kārtībā, bet apelāciju neatzina. Lietu tiesībās Civilkodekss noteica 3 īpašuma veidus: valsts, kooperatīvo un personīgo īpašumu. Dominējošā loma tautsaimniecībā tika piešķirta valsts īpašumam, ko nodrošināja ar uzņēmumu un zemes [[nacionalizācija]]s likumdošanu. Tika normēts mazumtirdzniecībā iegādājamo preču apjoms, ieviestas fiksētas cenas. Zemes tiesības regulēja PSRS 1928. gada likums „Zemes lietošanas un ierīcības vispārējie pamati”, kā arī [[Tautas Saeima]]s 1940. gada 22. jūlijā pieņemtā deklarācija „Par zemes pasludināšanu tautas īpašumā” un 29. jūlija likums "Par zemi". Ģimenes tiesības kopš 26. novembra regulēja 1926. gada 19. novembra KPFSR „Laulības, ģimenes un aizbildnības likumu kodekss”, kas atzina laulības reģistrāciju tikai valsts dzimtsarakstu iestādēs un līdzās reģistrētajai laulībai atzina arī „faktisko laulību” (civillaulību). Padomju krimināltiesībās tolaik tika atzīta arī likuma piemērošana pēc analoģijas. PSRS tiesu iekārta paredzēja arī speciālās tiesas: kara tribunālus, dzelzceļa un ūdens transporta līnijtiesas. Atbilstoši PSRS likumdošanai LPSR notika [[prokuratūra]]s un [[advokatūra]]s reorganizācija. == Pretestības kustība un represijas == {{Pamatraksts|Latvijas nacionālie partizāni}} [[Attēls:1940. gadā arestētie Jelgavas skolnieki.jpg|thumb|300px|Nacionālās pretestības grupas [[Brīvā Latvija (pretestības grupa)|Brīvā Latvija]] biedri, Jelgavas skolēni]] Jau pēc pirmajām neatkarības zaudēšanas nedēļām, patriotiski noskaņotu iedzīvotāju vidū sāka veidoties domubiedru grupiņas, kas pārauga pagrīdes pretestības organizācijās, kuras veidoja bijušie aizsargi, patriotiskie jaunieši un citi, kam nebija pieņemama okupācijas vara. Lielāko daļu šo grupu, kas pamatā nodarbojās ar skrejlapu izplatīšanu, čekai izdevās atklāt un likvidēt jau pirms kara sākuma. Zināmākās pretestības grupas bija [[Brīvā Latvija (pretestības grupa)|Brīvā Latvija]], [[Latvijas Nacionālais leģions]], [[Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai]] u.c. Okupācijas iestādes sāka ne tikai politisko pretinieku, bet arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iznīcināšanu. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] aptuveni 15 tūkstoši iedzīvotāju bez tiesas lēmuma tika deportēti uz [[Padomju Savienība|PSRS]] austrumu apgabaliem. No deportētajiem bojā gāja 5381 cilvēks — 34% no visiem 1941. gadā deportētajiem.<ref>[http://www.vesture.eu/index.php/1941._gada_14._jūnija_deportācija_Latvijas_PSR 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] līdz pat 1956. gadam Latvijas PSR varas iestādēm pretojās [[Latvijas nacionālie partizāni]] jeb „mežabrāļi”. 1947. gada janvārī [[NKVD]] ziņoja, ka Latvijā „neitralizēti” 22 548 partizāni un viņu atbalstītāji, krituši un politiski sodīti 12 753 partizāni un pretošanās kustības dalībnieki. [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP CK]] organizācijas daļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā bija minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 nacionālo partizānu vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Nacionālie partizāni izdeva laikrakstus un dažādus uzsaukumus. LNPA izdeva laikrakstu „Sudrabotā saule” (1944—1948), kurš parasti iznāca mašīnrakstā 100 eksemplāros, kā arī „Māras Zeme” (1946—1948), „Tālavas Taure” (1946—1947) un citus. LTS(p)A izdeva laikrakstu „Daugavas vanagi”, LNPO — „Tēvzemei un Brīvībai” un „Kurbads”.<ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 165.; 179.; 202.lpp.</ref> [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijās]] Latvijā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Ziemeļiem tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 cilvēku. Izsūtīto vietā tika veicināta iedzīvotāju imigrācija no PSRS. 1950. — 1951. gadā apcietināja t.s. [[Franču grupa]]s [[disidents|disidentus]], ko [[Valsts drošības komiteja|Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta]] darbinieki apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs. Grupas dalībniekiem piesprieda 7—25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz [[Padomju Savienība|PSRS]] nometinājuma vietām. Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Latvijas inteliģenci.<ref>[http://www.lma.lv/?parent=1505 Sods par sapni un Franču grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305002351/http://www.lma.lv/?parent=1505 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} lma.lv</ref> 1971. gadā ārvalstu plašsaziņas līdzekļos tika publicēta [[17 latviešu komunistu vēstule]], kurā [[Eduards Berklavs]] un viņa domubiedri anonīmi kritizēja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] pret latviešiem īstenoto piespiedu [[pārkrievošana]]s politiku. 1977. gadā latviešu disidenti [[Ints Cālītis]] un [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]] kopā ar lietuviešu disidentu [[Viktors Petkus|Viktoru Petku]] un igauņu disidentu [[Marts Nikluss|Martu Niklusu]] veidoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālās kustības galveno komiteju. 1979. gadā tika izziņots 45 okupēto [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] cilvēktiesību aizstāvju aicinājums anulēt [[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]], kas kļuva pazīstams kā [[Baltijas harta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2017|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> To parakstīja 36 lietuvieši, 5 latvieši un 4 igauņi. 1983. gadā VDK arestēja [[Gunārs Astra|Gunāru Astru]] un notiesāja uz 7 gadiem ieslodzījumā par „pretpadomju” literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. 1983. gadā arestēja arī citu Baltijas hartas parakstītāju — [[Ints Cālītis|Intu Cālīti]], ko notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā. 1986. gada jūnijā Liepājā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa nodibināja [[Helsinki-86]] organizāciju, kas 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā organizēja protesta demonstrācijas Rīga pie Brīvības pieminekļa. == Demogrāfija == {{pamatraksts|Latvijas demogrāfija}} Nepilnu gadu pēc Latvijas okupācijas veiktajās [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma zonām izveda vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2019|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanajai armija okupējot Latviju]], vairāk nekā 130 000 Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, bet vēlāk uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādu]], [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]] un citām zemēm. Daudzi no [[trimdas latvieši]]em savās jaunajās mītnes zemēs kļuva pazīstami un ievērojami zinātnieki, ārsti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā uz [[Sibīrija]]s nometinājuma zonām izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku. Straujā industrializācija un lielo rūpnīcu celtniecība prasīja lielu daudzumu darbaspēka, ko karā cietusī Latvija nevarēja nodrošināt pilnībā. Trūkstot vietējam darbaspēkam, apzināti tika organizēta masveida [[imigrācija]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvija padomju režīma varā 1945 — 1986|publisher=Latvijas vēstures institūta apgāds|year=2001|isbn=9984-601-87-0}}</ref> Ievestā darbaspēka nomitināšanai tika celti jauni dzīvojamie kvartāli un [[Mikrorajons|mikrorajoni]], kuros uzreiz izmitināja uz jaunuzceltajām un paplašinātajām rūpnīcām strādāt aicināto darbaspēku no [[Krievijas PFSR]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas PSR]] un [[Ukraina|Ukrainas PSR]] un citiem PSRS reģioniem. Lauksaimniecības piespiedu kolektivizācijas dēļ uz pilsētciematiem [[kolhozs|kolhozu]] centros no viensētām līdz 1965. gadam tika pārvietotas 22 000 ģimenes, kas galīgi sagrāva karalaika emigrācijas un [[1949. gada marta deportācijas]] iedragāto tradicionālo latvisko zemnieku dzīvesveidu. Līdz 1959. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Imigrācijas politikas rezultātā krasi izmainījās Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Kaut arī kopējais iedzīvotāju skaits 1959. gadā pārsniedza 1935. gada iedzīvotāju skaitu, [[Latvieši|latviešu]] skaits Latvijā samazinājās no 1,5 miljoniem (77%) 1935. gadā līdz 1,3 miljoniem (62%) 1959. gadā un nekad vairs nesasniedza pirmskara līmeni. Pēc [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] datiem 1959. gadā LPSR dzīvoja 62% latviešu, 27% krievu, 3% baltkrievu, 3% poļu, 2% ebreju, 1,5% lietuviešu, 1,5% ukraiņu, bet 1989. gadā 52% latviešu, 34% krievu, 4,5% baltkrievu, 3,5% ukraiņu, 2,5% poļu, 1% ebreju un 1% lietuviešu. Prasība izbeigt latviešu diskrimināciju un pieaugošo pārkrievošanu bija viens no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] galvenajiem saukļiem. Pēc oficiālās statistikas datiem dabiskais iedzīvotāju pieaugums 1951.—1966. gadā nepārsniedza 0,6% gadā. Pēc nodarbes 1967. gadā 80,7% iedzīvotāju bija strādnieki un kalpotāji, bet 19,3% — lauksaimniecībā nodarbinātie. No tiem 38% strādāja celtniecībā, 38% — lauksaimniecībā un mežsaimniecībā — 27%, transportā un sakaru sistēmā — 9%, tirdzniecībā un materiāli tehniskajā apgādē — 7%, izglītībā, veselības aizsardzībā un zinātnē — 13%, valsts pārvaldes aparātā — 2%, citur — 4%.<ref>Lauksaimniecības enciklopēdija. — Liesma: Rīga, 1969., III sēj., 10. lpp.</ref> == Izglītība un zinātne == [[Attēls:LatvianAcademySciences 2.JPG|thumb|250px|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas ēka, projektēta kā Kolhoznieku nams ar viesnīcu (1950—1958)]] Izglītības sistēma bija galvenais etniskās asimilācijas instruments Latvijas PSR. Pēc Otrā pasaules kara tika likvidētas visas mazākumtautību (igauņu, lietuviešu, poļu) skolas, taču strauji sāka izplesties krievu skolas. Krievu valodas mācīšana latviešu skolās un latviešu valodas krievu skolās bija obligāta, taču krievu skolās tā bieži bija atstāta novārtā.<ref>Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. {{ISBN|9789984459990}}, 90. lpp.</ref> Tika izveidots pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas iestāžu — bērnudārzu, — tīkls (1967. gadā bija jau 572 bērnudārzi, kurus apmeklēja 26% pirmsskolas vecuma bērnu). Pieprasījums pēc vietām bērnudārzos bija lielāks par piedāvājumu, kas veicināja koruptīvas darbības, vecākiem cenšoties iekārtot savus bērnus „dārziņā”. Tika ieviesta vispārēja bezmaksas izglītība (gan pamata, gan vidējā, gan augstākā). 1960. gadu sākumā{{nepieciešama atsauce}} ieviesa obligāto vidējo izglītību. Līdz 1967. gadam tika uzceltas 288 jaunas skolas ar 132 000 skolēnu vietām. Kopā 1967./68. mācību gadā darbojās 1302 vispārizglītojošās skolas, t.sk. 330 vidusskolas.<ref name="autogenerated1" /> Papildus vispārējās izglītības iestādēm tika izveidots ārpusskolas bezmaksas izglītojošo iestāžu tīkls, ko veidoja pionieru nami (kuros bērni darbojās interešu un hobiju pulciņos: šaha, dambretes, modeļu gatavošanas, zīmēšanas, dziedāšanas, deju u.c. pulciņos), jauno tehniķu un naturālistu stacijas, [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|lidotāju]] un [[Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība|aeroklubi]], vasarās darbojās pionieru nometnes. Jauniešu sportisko iemaņu attīstīšanai bija izveidotas īpašas sporta skolas (1967. gadā bija jau 35 sporta skolas), kurās paralēli vispārējai izglītībai jaunieši tika pastiprināti trenēti kādā sporta veidā. Sakarā ar bezmaksas augstāko izglītību, ievērojami pieauga studentu skaits. Tika izveidots plašs zinātniski pētniecisko iestāžu tīkls, izveidota [[LPSR Zinātņu akadēmija]]. Zinātnē, kas lielā mērā bija saistīta ar lielražošanu un jaunāko tehnoloģiju izstrādi militārajai rūpniecībai, bija iesaistīti aptuveni 17 000 pētnieku.<ref>Vai Latvijas zinātniekiem jāpārkvalificējas par opermāksliniekiem? (intervija ar akadēmiķi Jāni Stradiņu) // Diena. Sestdiena. 5.11.2011.</ref> [[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] no 1967. līdz 1970. gadam izdeva [[Latvijas PSR mazā enciklopēdija|Latvijas PSR mazo enciklopēdiju]], bet no 1981. līdz 1988. gadam [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]]. 1985. gadā iznāca [[Latvijas Sarkanā grāmata]]. == Kultūra == Padomju vara kontrolēja visas mākslas izpausmes. Tika aizliegtas visas Latvijas neatkarības laikā pastāvējušās kultūras organizācijas un to vietā rakstnieki, gleznotāji, aktieri un citu radošo profesiju pārstāvji tika apvienoti komunistiskās partijas kontrolētās organizācijās. Tikai oficiāli atzīti mākslinieki drīkstēja rīkot izstādes un publicēties. Redzamākie un lielāko atzinību guvušie mākslinieki tika iekļauti [[Padomju nomenklatūra|padomju nomenklatūrā]], kas apmaiņā pret politisko lojalitāti tiem deva iespējas saņemt materiālos labumus — autortiesību honorārus, privātmājas, dzīvokļus, automašīnas, ārzemju ceļojumus un piekļuvi deficītām precēm. Tika ieviesti un piešķirti dažādi goda nosaukumi — [[Latvijas PSR Tautas dzejnieks]], [[Latvijas PSR Tautas rakstnieks]], [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]], [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]], [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]], [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] u.c. [[Attēls:Padomju Latvijas Otrie Dziesmu svētki. Rīga. Esplanāde.jpg|thumb|250px|Padomju Latvijas Otrie Dziesmu svētki Esplanādē]] Kultūras dzīvi kontrolēja un finansēja valsts. Īpaša [[cenzūra]]s iestāde — [[Galvenā literatūras pārvalde]], kā arī vietējo partijas komiteju pārstāvji kontrolēja vai kultūra atbilst oficiālajai ideoloģijai. Bija noteikts, ka PSRS republiku nacionālajās valodās varēja izdot no citām valodām tulkotus darbus, ja tie iepriekš bija tulkoti krievu valodā, bet ja tas tā nebija, tad tikai ar īpašu PSRS Preses komitejas atļauju.<ref>Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. {{ISBN|9789984459990}}, 144. lpp.</ref> Rietumu prese LPSR iedzīvotājiem nebija pieejama, ierobežotā apjomā varēja dabūt tikai [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstu izdevumus. Katrā apdzīvotā vietā un katrā mācību iestādē tika izveidotas bibliotēkas (publisko bibliotēku skaits līdz 1967. gadam bija pieaudzis no 174 līdz 1 600). Katrā lielākā rūpniecības uzņēmumā, kolhozā vai sovhozā tika izveidoti klubi (1967. gadā — 1100), kuros uzņēmuma un valsts finansēti darbojās dažādi interešu pulciņi, [[Koris|kori]], tautas deju kolektīvi. 1967. gadā darbojās 1 300 kinoteātri. 1967. gadā mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku skaits sasniedza 160 000. Tiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, kuru sniegums sasniedza profesionālu līmeni, tika piešķirts "tautas kolektīva" nosaukums un papildus finansējums (1967. gadā LPSR bija 22 tautas kori, 17 tautas deju ansambļi, 14 tautas teātri). [[Rīgas Kinostudija]] uzņēma vidēji 15 spēlfilmas gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem. <gallery> Sedas kultūras nams.jpg|Sedas kultūras nams Brocēnu kultūras centrs 2000-05-13 - panoramio.jpg|Brocēnu kultūras nams Aizkraukle, Lāčplēša iela.jpg|Bijusī Stučka, tagad Aizkraukle Пятиэтажки в Калнциемсе.jpg|Ēkas Kalnciemā </gallery> == Tautsaimniecība == [[Attēls:Hammond Slides 1956-1958 15.jpg|thumb|Sieviete [[latviešu tautastērpi|latviešu tautastērpā]] pie veļas mašīnas "Rīga" (1958)]] 1940. gadā PSRS okupēja modernu eiropeisku Latvijas valsti, kuras ekonomikas statistiskie rādītāji bija krietni labāki par PSRS rādītājiem visās jomās, izņemot [[Smagā rūpniecība|smago rūpniecību]]. Nesalīdzināmi augstāk attīstīta un produktīva uz eksportu vērsta lauksaimniecība, inovatīva rūpniecība, kur tika ražotas gan lidmašīnas, gan automašīnas un sarežģīta lauksaimniecības tehnika, gan pasaules labākajiem standartiem atbilstoša radio un foto aparatūra, visai krasi kontrastēja ar PSRS realitāti, īpaši vidusmēra iedzīvotāju [[dzīves kvalitāte]]s ziņā. Okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā. PSRS militārpersonas un ierēdņus, kas lielā skaitā sāka ierasties pēc okupācijas, pārsteidza fakts, ka visa veida pārtikas un rūpniecības preces ir pieejamas brīvā tirdzniecībā un plašā sortimentā, ka Latvijā nav īpašu specveikalu, kur plašāks preču klāsts ir pieejams vienīgi augstākās politiskās elites pārstāvjiem. Jau dažos mēnešos šie iebraucēji iztukšoja Latvijas veikalus, radot preču deficītu.<ref name=":0" /> Latvijas PSR ekonomisko attīstību pēc Otrā pasaules kara var dalīt 3 pamatposmos, periodizējot tos pēc PSKP ģenerālsekretāru varas laika: 1945.—1953. ([[Josifs Staļins|Staļina laikā]]), 1954.—1964. ([[Ņikita Hruščovs|Hruščova laikā]]) un 1965.—1985. ([[Leonīds Brežņevs|Brežņeva laikā]]), kam sekoja [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] reformas. Pirmajam posmam bija raksturīga izteikta nabadzība un iedzīvotāju beztiesiskums, bet otrajā posmā sākās strauja industrializācija un ekonomikas attīstība. Trešajā posmā tika sasniegta relatīva sadzīviskā labklājība, tomēr tautsaimniecībā sākās [[stagnācija PSRS|stagnācija]], ko nesekmīgi mēģināja pārvarēt ar dažādiem sociāliem un ekonomiskiem eksperimentiem, trūkstošos līdzekļus aizvien vairāk iegūstot no naftas un gāzes eksporta ienākumiem. Tautsaimniecība tika attīstīta centralizēti, atbilstoši [[piecgades plāns|piecgades plāniem]], iesaistot to visas PSRS teritoriālajā darba dalīšanā. Latvijā tika attīstītas [[elektrotehnika]], [[radioelektronika]], aparātu būve, transporta mašīnbūve, [[ķīmija]]s un farmaceitiskā rūpniecība, [[trikotāža]]s izstrādājumu un pārtikas pusfabrikātu ražošana. Lauksaimniecība koncentrējās uz zvejniecību, piena govkopību, [[Bekons|bekona]] cūkkopību. Attīstījās jūras un dzelzceļa transports, īpaša nozīme bija Baltijas jūras [[osta|ostām]] un [[Jūrmala]]s kūrortiem. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija 50 padomju okupācijas gados strauji atpalika no pārējām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos. Ja 1938. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija salīdzināms ar vidējiem rādītājiem Eiropā, tad 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, jau bija vairākas reizes zemāki. Tabulā demonstrēts IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās [[ASV dolārs|ASV dolāros]].<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Valsts !Somija !Dānija !Austrija !Latvija |- !1938. gadā |align=right|$3 589 |align=right|$5 762 |align=right|$3 559 |align=right|$4 048 |- !1990. gadā |align=right|$25 500 |align=right|$25 100 |align=right|$21 000 |align=right|$7 500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazas investīcijas Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazāk nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] īpatsvars Latvijas rūpniecībā veidoja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar [[Krievijas PFSR]], kapitālieguldījumi Latvijas pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> No PSRS budžeta Latvijas PSR vajadzībām 1946.—1990. gadā ir iztērēti 24 684 miljoni rubļu, savukārt PSRS budžeta ieņēmumi no LPSR veidoja 40 645 miljonus rubļu. Tātad laikā no 1946.—1990. gadam PSRS ir ieguvusi 15 961 miljonus rubļu. Šajā aprēķinā PSRS rubļi pirms 1961. gada ir pārrēķināti PSRS rubļa ekvivalentā pēc 1961. gada naudas reformas (10 rubļi pirms 1961. gada = 1 rublis pēc 1961. gada). Tie ir 18,8% no kopējiem ieņēmumiem (85 miljardi rubļu) no Latvijas teritorijas. Ļoti lielu PSRS tēriņu daļa saistīta ar militārajām vajadzībām, kas laikā no 1946. līdz 1990. gadam kopumā veidoja 13 346 miljonus rubļu jeb 18,9% no kopējiem izdevumiem Latvijas teritorijā. Jāuzsver, ka šie izdevumi tika finansēti ar Latvijā iegūtiem ieņēmumiem.<ref name=":0">[http://www.va.lv/sites/default/files/lv_psrs_2017_final3-1.pdf Dr. hist. Gatis Krūmiņš — PSRS okupācijas varas investīcijas Baltijas valstu ekonomikā — mīti un realitāte]</ref> [[Attēls:Vņešposiltorg čeks.jpeg|thumb|250px|Vņešposiltorg čeks]] Līdz 1980. gadu nogalei Latvijas PSR nekāda oficiāla privāta uzņēmējdarbība nebija atļauta. Iedzīvotājiem tika izmaksāta nauda, par kuru nevarēja iegādāties nepieciešamās plaša patēriņa preces, kuru daudzumu un cenu noteica oficiālā ceļā. Jebkura veida preču tirdzniecība „no rokas” virs valsts noteiktās valsts cenas tika klasificēta kā spekulācija un bargi sodīta. Jebkurus darījumus ar ārvalstu valūtām veica tikai [[PSRS Valsts banka]]. Iedzīvotājiem bija aizliegti jebkādi finanšu darījumi ar ārvalstu valūtu vai vienkārši turēt īpašumā ārvalstu valūtu. Pārkāpēji tika krimināli sodīti. Ja kādam LPSR (PSRS) pilsonim privātā lietošanā bija nonākusi ārvalstu valūta, piemēram, pēc ārvalstu komandējuma, tā bija obligāti jāapmaina pret PSRS rubļiem pēc tā laika oficiālā valūtas maiņas kursa (0,55 — 0,9 rubļi par 1 ASV dolāru), kas bija tālu no reālā, vai „Vņešposiltorg” čekiem, kurus varēja apmainīt pret deficītām importa precēm īpašos specveikalos, piemēram, „Dzintarkrasts”. === Rūpniecība === 1989. gadā rūpniecības īpatsvars sasniedza 37% no bruto IKP (šis rādītājs nav precīzi nosakāms lielo slēpto militāro pasūtījumu dēļ; reālais īpatsvars tiek vērtēts apmēram 50%; pēc ekspertu vērtējuma, militārais komplekss LPSR nodarbināja līdz 15% no rūpniecībā nodarbinātajiem, galvenokārt kuģubūvē un elektronikā), rūpniecība deva trešdaļu visu darba vietu, bet vienā ražotnē vidējais nodarbināto skaits sasniedza 760 strādnieku. Galvenā rūpniecības produkcija bija mašīnbūves, elektronikas un enerģētikas nozaru starpprodukti. Lielie uzņēmumi bija cieši saistīti ar ražošanas ķēdes partneriem citās PSRS republikās. Īpaši smagajā rūpniecībā un inženierzinātņu nozarēs stratēģiskos lēmumus pieņēma attiecīgās ministrijas Maskavā. Par vietējās pakļautības varēja uzskatīt tikai 46% no rūpniecības uzņēmumiem. Inženiertehnoloģiju īpatsvars no maznozīmīgas rūpniecības apakšnozares 1950. gados laika posmā līdz 1970. gadam pakāpeniski pieauga un sasniedza 21,3% no rūpniecības kopapjoma. 1985. gadā tā jau bija kļuvusi par lielāko nozari, bet 1990. gadā sasniedza 26,3% no kopapjoma, nodarbinot gandrīz 39% no rūpniecībā nodarbinātajiem. Komunikāciju iekārtu un elektronikas produktu īpatsvars rūpniecībā pieauga no 6% 1970. gadā līdz 9% 1980. gadu beigās.<ref name="autogenerated4">Pētījums „Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas” — Rīga, 2005. gada oktobris. — 29. lpp.</ref> Uzņēmumiem bija raksturīga vertikālā integrācija, kad visu projektēja, ražoja, apkalpoja un transportēja pats uzņēmums, lai izvairītos no nedisciplinētiem piegādātājiem; vienas apakšnozares uzņēmumu grupēšana un apvienošana vienā lielā uzņēmumā ar plašu administrāciju, lai veidotu monopolu un nodrošinātu lielāku plāna kontroli un izpildi; pilnīga no neatkarības laika mantoto mazo uzņēmumu darbības likvidēšana, iekļaujot tos lielo uzņēmumu konglomerātos. Lielajiem uzņēmumiem bija pašiem savi spēcīgi pētnieciskie centri jaunu tehnoloģiju un produkcijas izstrādei, piemēram, VEF zinātniski pētnieciskajā institūtā strādāja 1500 cilvēku.<ref name="autogenerated4" /> Rīgā uzcēla elektromašīnbūves, dīzeļu, elektroaparātu, mikroautobusu, elektrospuldžu, hidrometeoroloģiskās aparatūras, metālizstrādājumu u.c. rūpnīcas, Daugavpilī — elektroinstrumentu, motoveloķēžu, Rēzeknē — slaukšanas aparātu un būvinstrumentu, Tukumā — celtniecības un ceļu būves mašīnu remonta rūpnīcu. Apvienojot uzņēmumus, kas ražoja radiouztvērējus, izveidoja uzņēmumu [[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]. Rekonstruēja un paplašināja [[VEF]], mopēdu rūpnīcu „Sarkanā zvaigzne”, Bioķīmisko preparātu rūpnīcu, Rīgas laku un krāsu rūpnīcu, Rīgas ķīmisko kombinātu, gumijas izstrādājumu rūpnīcu [[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]], Polietilēna izstrādājumu rūpnīcu, [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Sintētiskās šķiedras kombinātu, Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca u.c. Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī uzbūvēja autoremonta rūpnīcas. Rekonstruēja un paplašināja Rīgas kuģu remonta rūpnīcu, Rīgas zvejas kuģu remonta rūpnīcu, Mangaļu kuģu būvētavu. Mēbeles ražoja specializēti mēbeļu ražošanas uzņēmumi, [[finieris|finiera]] fabriku cehi, kokapstrādes uzņēmumi Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē (aptuveni 50% mēbeļu izveda uz citām PSRS republikām). 1967. gadā LPSR ražoja 119 000 m³ finiera, 792 000 sērkociņu kārbiņu (ap 40% eksportēja). Paplašināti un rekonstruēti [[celuloze]]s un papīra rūpniecības uzņēmumi — Slokas, [[Staiceles papīrfabrika]]s, Ogres un Rankas kartona fabrikas, uzcēla koksnes kompleksās pārstrādes kombinātu Bolderājā. Rekonstruēja Brocēnu šīfera un cementa fabriku. Uzcēla Saulkalnes kaļķu, Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīcu, Lodes drenu cauruļu rūpnīcu, Bolderājas, Cēsu un Madonas būvmateriālu rūpnīcas, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu u.c. Sāka ražot saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Latvijas PSR rūpniecībai bija 100% monopols PSRS šādās rūpniecības nozarēs: mikroautobusi, slaukšanas iekārtas, pievadķēdes, metālciršanas iekārtu rezerves daļas, elektrovilcienu elektroaprīkojums, telefonu automātisko komutatoru iekārtas, baltais cinka pigments. === Militārais komplekss === Liela daļa Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — [[VEF]], [[Ražošanas apvienība “Komutators”|"Komutators"]], [[Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts|RRAB ZPI]], [[Rīgas saldēšanas mašīnu rūpnīca "Kompresors"|"Kompresors"]], "Reaģents", [[Garkalnes asfaltbetona rūpnīca]] u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> Rūpnīcā VEF līdz 80% no ražošanas apjoma aizņēma militārie pasūtījumi. Pat uzņēmumi, kas darbojās civilajā sektorā, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference "Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”.]</ref> Saskaņā ar [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā bija izvietotas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[[Padomju okupācijas nodarītie zaudējumi Baltijā]]</ref> Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|Ražošanas apvienību “Komutators”]], [[Olaines ķīmiskā rūpnīca BIOLARS|Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcu]], [[Valmieras stikla šķiedra]]s rūpnīcu, [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcu "Alfa"]], [[Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”|Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments”]] un [[Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca|Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīcu]]. Militāros pasūtījumus pildīja arī citas rūpnīcās. Okupācijas karaspēka vajadzībām Latvijā laikā no 1945. līdz 1990. gadam piešķīra 100 060 hektārus apsaimniekotas un iekoptas zemes, likvidējot vairāk nekā 5000 lauku saimniecību. Līdz [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]i 1990. gadā tās teritorijā bija izvietotas 223 militāro struktūru apakšvienības, un tur dienēja aptuveni 80 000 okupācijas armijas karavīru.<ref>Upmalis I., Tilgass Ē., Stankevičs E. Latvija padomju militāristu varā. 1939–1999. LOIB, 2011, 105. un 176. lpp.</ref> Latvijā bija izvietoti 11 militārie lidlauki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-smardes-lidlauka-liela-intriga-kodolieroci-psrs-okupacijas-perioda-ko-atklaj-avotu-izpete-un-radiacijas-tests.a640527/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular#6 Smārdes lidlauka lielā intriga – kodolieroči PSRS okupācijas periodā. Ko atklāj avotu izpēte un radiācijas tests] lsm.lv 27.03.2026</ref> Apmēram 19% no PSRS Valsts budžeta izdevumiem Latvijas teritorijā veidoja PSRS Aizsardzības, PSRS Iekšlietu ministrijas un VDK izdevumi.<ref>Gatis Krūmiņš. USSR Budget Revenue and Expenditure in the Occupied Latvia After World War II (1946–1990). Rīga: Ministry of Justice of the Republic of Latvia, 2024.—79. lpp.</ref> === Lauksaimniecība === Lauksaimniecība Latvijas PSR nebija prioritāšu vidū, jo PSRS vadība uzskatīja, ka sekmīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecību te nevarēs attīstīt: aptuveni 70% lauksaimnieciski izmantojamās zemes ir pārāk mitra vai pārpurvojusies, augsnē maz organisko vielu, daļa velēnu podzolēto augšņu pārāk skāba, tīrumu augšņu novērtējums pēc 100 ballu sistēmas ir vidēji 37 balles (ar amplitūdu no 19 līdz 70 ballēm), lauki akmeņaini, sadrumstaloti, īss veģetācijas periods vēlo pavasara salnu un lietaino rudeņu dēļ. Lauksaimniecības īpatsvars kopproduktā 1946.-1966. gados samazinājās līdz 18,1% un nacionālajā ienākumā līdz 23,8%.<ref>Lauksaimniecības enciklopēdija. — Liesma: Rīga, 1969., III sēj., 13.-14. lpp.</ref> Atbilstoši padomju statistikai, 1967. gada pavasarī visā LPSR bija 296 9000 ha lauksaimniecībai izmantojamās zemes, t.sk. 164 1000 ha tīrumu, 44 000 ha ilggadīgo stādījumu, 93 000 ha atmatu, 701 000 ha pļavu, 490 000 ha ganību. Kopā bija 152 6000 ha sējumu. 1967. gadā bija 769 kolhozi, 753 lauksaimniecības arteļi un 197 [[padomju saimniecība]]s.<ref name="autogenerated2" /> 1946.-1967. gados tika nosusināti 861 3000 ha mitro augšņu, t.sk. ar segto drenāžu 516 000 ha. Tika intensīvi ieviesta lauksaimniecības tehnika (1967. gadā jau bija 24 000 traktoru, 4 500 labības kombainu, 13 000 kravas automobiļu, 77 000 elektrodzinēju), mehanizējot augsnes apstrādes procesu. 1952.-1967. gados tika uzceltas kūtis 481 000 govīm un telēm, 716 000 cūkām, 57 000 aitām, 439 4000 putniem. Govju fermās šajā laikā ūdens apgāde bija mehanizēta par 75%, slaukšana par 70%.<ref name="autogenerated2">Lauksaimniecības enciklopēdija. — Liesma: Rīga, 1969., III sēj., 14. lpp.</ref> === Pārtikas rūpniecība === 1980. gados apmēram 60% piena pārstrādāja sviestā, un 1982. gadā Latvijā kopumā saražoja 33 100 tonnas sviesta. Vismaz pusi no šā daudzuma eksportēja. PSRS mēroga nozīme bija piena konservu ražošanai — pēc 1974. gadā veiktās modernizācijas [[Rēzeknes piena konservu kombināts]] kļuva par milzu uzņēmumu, kas 1976. gadā izlaida 85 miljonus kārbu konservu jeb vismaz 6% no PSRS kopprodukcijas. Piena konservi bija otrs pasaulē atpazīstams Latvijā ražots produkts, ko tāpat kā sviestu izmantoja starpvalstu darījumos ar VDR un Čehoslovākiju kā apmaiņas piegādes par šo valstu rūpniecības precēm. Gaļas ražošana: Gaļas un gaļas konservu rūpniecība bija trešā svarīgākā Latvijas PSR pārtikas eksporta nozare. Atšķirībā no neatkarības gadiem, kad par nozares svarīgāko preci kļuva bekona cūkgaļa, padomju varas apstākļos īpašu uzmanību pievērsa pārstrādātu gaļas produktu — desu un gaļas konservu ražošanai. Tika uzcelti 12 gaļas pārstrādes kombināti (1967. gadā tajos pārstrādāja 114 000 t gaļas). Saldētu gaļu no Latvijas eksportēja uz Bulgāriju, Dienvidslāviju un Spāniju. Latvijas gaļas konservu rūpniecību vismaz no 70. gadiem izmantoja, lai apgādātu Maskavu un Ļeņingradu. Zvejniecība: Sākot ar 1947. gadu, zvejniecība no piekrastes iedzīvotāju rūpala pārvērtās par rūpniecības nozari, no 1954. gada nosūtot traleru flotiles uz Atlantijas okeānu. Līdz 60. gadu beigām galvenokārt zvejoja un pārstrādāja Atlantijas siļķi, taču tās izzušanas un jaunu starptautisko zvejas ierobežojumu ieviešanas dēļ padomju zvejas flotiles bija spiestas pāriet uz vairāku citu, līdz tam maz izmantotu zivju sugu ieguvi. 80. gados ar zvejniecību Latvijā nodarbojās 11 lieli kolhozi. Par nozīmīgāko zivju produkcijas pārstrādes centru kļuva Rīgas konservu fabrika "Kaija", taču vērā ņemamu ieguldījumu sniedza arī kombināti Liepājā, Ventspilī, Rojā un Salacgrīvā. Latvijas zivju konservus tirgoja gandrīz visos PSRS reģionos. Zivju produkciju izmantoja kā starptautiskās tirdzniecības apmaiņas līdzekli Padomju Savienības darījumos ar lielāko daļu sociālisma nometnes valstu. Atsevišķas konservu šķirnes iepirka arī Francija un Dānija. Uz Kubu un vairākām citām PSRS draudzīgām Āfrikas valstīm tos sūtīja kā humāno palīdzību.<ref name="www2.la.lv">[http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/vesture/?doc=35235 Latvijas preces pasaules ceļos. // Latvijas avīze. 29.08.2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Zivis pārstrādāja Liepājas un Ventspils zivju kombināti kā arī uzceltās 8 mazākas zivju pārstrādes fabrikas. Konservu ražošana: Kā jauna nozare pārtikas rūpniecībā tika izvērsta augļu konservu ražošana. Kolhozos, kas specializējās augļkopībā, izveidoja produkcijas pārstrādes cehus, kur ražoja augļu un dārzeņu konservus, sulas. Plašākos apjomos augļus un dārzeņus pārstrādāja 4 konservu fabrikās, Sabiles un Jelgavas kombinātos. Ražošanas apvienības "Latvijas konservi" un "Latgales konservi" ražoja pietiekami kvalitatīvu produkciju un ābolu biezeni no Latvijas eksportēja uz Somiju. Cukura ražošana: Cukuru ražoja Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabrikās. Par izejvielu kalpoja lētais jēlcukurs no Kubas (stratēģisku apsvērumu dēļ tika saglabāta arī dārgā vietējo cukurbiešu cukura ražošana). 1980. gadā Latvijas cukurfabrikas saražoja 303 000 t cukura, kas bija paredzēti patēriņam arī Igaunijas PSR un Ļeņingradas apgabalā. Cukurbiešu cukuru — 14 000 t.{{nepieciešama atsauce}} Konditorejas ražošana: Dominēja 2 lielas ražotnes — "Laima" un "17. jūnijs" — kas 1983. gadā saražoja katra 13 000 t produkcijas. Atšķirībā no citām nozarēm, saldumu fabrikām valsts bija uzlikusi ražošanas kvotas, neļaujot ražot vairāk, nekā noteikts plānos. Austrumu zemēs iecienīti saldumi veidoja ievērojamu daļu no Latvijas pārtikas eksporta uz Vidusāziju. Trešā lielākā konditorejas fabrika "Uzvara" 70. gadu beigās uzsāka sadarbību ar Austriju, eksportējot turp īpaši kvalitatīvas garšas esences. Saldumus no Latvijas eksportēja arī uz PSRS tirdzniecības partnervalstīm Dienvidamerikā.<ref name="www2.la.lv"/> === Vieglā rūpniecība === [[Vieglā rūpniecība|Vieglajā rūpniecībā]] tika attīstīta audumu rūpniecība: jau 1950. gadu sākumā Rīgā darbojās vairākas virsdrēbju un kleitu šūšanas fabrikas: "Rosme", "Avangards", "Brīvība", "21. jūlijs", "Spartaks", "Latvija" u.c. 1948. gadā sāka izdot modes žurnālu "Rīgas Modes". 1949. gadā tika dibināts [[Rīgas Modeļu nams]], kurā strādāja labākie modes mākslinieki. 1953. gadā nodibināja lielāko individuālās šūšanas modes ateljē [[Baltijas modes]], kas bija vienīgais, kur bez tradicionālā apģērba šuva arī frakas un smokingus. Kokvilnas audumu ražošanai uz nacionalizēto uzņēmumu bāzes izveidoti uzņēmumi "Rīgas manufaktūra", "Zasulauka manufaktūra", "Boļševička", "Sarkanā tekstilniece", "Juglas manufaktūra", vilnas audumu ražošanai — kombināts "Parīzes komūna", "Rīgas tekstils", fabrikas Kuldīgā un Limbažos. [[Lini|Linu]] pirmapstrādei tika uzceltas 6 linu fabrikas. Linu audumus izgatavoja Jelgavas linu kombinātā, tekstilkombinātā "Boļševička" un Mazsalacas tekstilfabrikā, zīda audumus — kombinātā "Rīgas audums". [[Triko]] veļu un apģērbus ražoja fabrikās "Māra", "Rīgas adītājs", "Sarkanais rīts", "Aurora", [[Ogres Trikotāža|Ogres trikotāžas kombinātā]] (vairāk nekā 60% produkcijas izveda uz PSRS vai eksportēja). Apavus ražoja fabrikā "Pirmais maijs", "Rekords", "Ērglis", Liepājas apavu fabrikā, Daugavpils ādu un apavu kombinātā. Ādas apstrādāja fabrikā "Kosmoss", bet kažokādas — fabrikā "Elektra". Plaša patēriņa priekšmetus un suvenīrus ražoja kombinātā "Māksla", "Suvenīrs", "Somdaris". === Imports un eksports === Vietējo dabas resursu neesamība noteica visu izejvielu un energoresursu imports, transporta iekārtu, būvmateriālu un iepakojuma materiālu imports un, attiecīgi, augstu eksporta īpatsvaru. * Importēja [[akmeņogles]], metālus, [[nafta]]s produktus,, mašīnas un iekārtas, automobiļus, rezervers daļas, audumus, kokmateriālus, lauksaimniecības tehniku, ķīmiskās rūpniecības pamatproduktus, kombinēto spēkbarību, [[labība|labību]], [[Vilna|vilnu]], [[Kokvilna|kokvilnu]] u.c. * Eksportēja galvenokārt vieglās rūpniecības produkciju: aptuveni 35% saražoto vilnas audumu, sintētisko šķiedru, ādu, kažokādu un trikotāžas izstrādājumu, [[gumija]]s apavus u.c.; aptuveni 25% pārtikas rūpniecības produkcijas (zivis un to izstrādājumus, bekonu, gaļu, piena un dārzeņu konservus, sviestu, sieru, vīnus, konditorejas izstrādājumus, alu u.c.); mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkciju (komunikāciju iekārtām — 98%; mopēdi — 93%; mikroautobusi — 92%; veļas mašīnas — 89%; dzelzceļa vagoni — 88%; radioiekārtas — 79%; telefoni — 77%; dīzeļa ģeneratori — 71%<ref name="autogenerated4" />); lakas, krāsas, farmaceitiskās un parfimērijas rūpniecības izstrādājumus, papīru, mēbeles u.c. === Enerģētika === [[Attēls:Plavinu HES.JPG|thumb|250px|Pļaviņu HES]] Elektroenerģijas apgādei tika uzbūvētas [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] un [[Rīgas TEC-2]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], atjaunota un rekonstruēta [[Ķeguma HES]] (palielinot tās jaudu), [[termoelektrostacija]]s Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī. Pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas deva PSRS Ziemeļrietumu apvienotā energosistēma. 1966. gadā 53% elektroenerģijas izmantoja rūpniecībā, 5,4% — transportā, 7,6% — lauksaimniecībā. Vairāk nekā 90% siltumenerģijas patērēja rūpniecībā. Aptuveni 50% sausā kurināmā ieveda (kurināmā bilances struktūrā 1960. gados 1/3 deva [[dabasgāze]] un [[nafta]], ko piegādāja pa [[Družba (naftas vads)|naftas vadu]] no [[Polocka]]s un Ventspili, un pa 1962. gadā uzbūvēto gāzes vadu no [[Dašava]]s). Tika gazificētas 64 pilsētas un pilsētciemati. === Vieglā rūpniecība === 1963. gadā apģērbu ražošana galvenokārt koncentrējās jaunizveidotajās ražošanas apvienībās „Latvija” (specializējās mēteļu, lietusmēteļu, vīriešu uzvalku šūšanā) un „[[Rīgas apģērbs]]” (šuva galvenokārt sieviešu kleitas, veļu). 1980. gadā apģērbu ražošanā bija nodarbināti 23% no visiem vieglās rūpniecības nozarē strādājošajiem. 23,3% Latvijā ražoto apģērbu eksportēja uz PSRS.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/124450-vai_var_apgerbties_made_in_latvia_drebes Aisma Orupe. Vai var apģērbties "Made in Latvia" drēbēs? // Nedēļa. 2007. gada 19. janvārī]{{Novecojusi saite}}</ref> Apģērbu ražošanas, kažokādu izstrādāšanas un krāsošanas nozares īpatsvars rūpniecībā 1985. gadā bija 4,2%, tajā bija nodarbināti 4,8% no kopējā strādājošo skaita. === Transports un sakari === Uz 1000 km² LPSR teritorijas 1967. gadā bija izbūvēti 43 km dzelzceļa, 348 km autoceļu (t.sk. 138 km ar cieto segumu). Bija izveidotas 466 starppilsētu pasažieru autobusu līnijas. Tika izveidoti 5 vietējie avioreisi, izbūvētas lidostas Rīgā, Liepājā, Rēzeknē. No 317 000 vieglajiem automobiļiem 261 000 piederēja privātpersonām. === Veselības aizsardzība un sociālā nodrošināšana === Tika ieviesta vispārēja bezmaksas veselības aizsardzība: visus medicīnas dienestu pakalpojumus un medikamentus apmaksāja valsts ([[Aptieka|aptiekās]] pirka bezrecepšu medikamentus pēc cilvēku pašu ieskatiem). Vidējais dzīves ilgums 1967. gadā bija palielinājies līdz 71 gadam (58 gadi 1936. gadā).<ref name="autogenerated1" /> 1967. gadā bija 410 000 pensionāru (no tiem 109 000 kolhoznieki).<ref name="autogenerated1" /> Strādnieku un kalpotāju pensijas veidoja trešdaļu vai pusi no vidējās darba algas. Diskriminējoša bija attieksme pret pensionētajiem kolhozniekiem. Apmēram līdz sešdesmito gadu vidum viņiem vispār nekādas pensijas nebija paredzētas. Kolhoznieku pensiju lielums bija simbolisks, 1970. gadā — vidēji 16,3 rubļi mēnesī, un vēl 1980. gadā tas bija vismaz par trešdaļu mazāks nekā strādniekiem un kalpotājiem.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/62151 Prof. Oļģerts Krastiņš — „Latvijas Vēstnesim”, Laidiens: 16.05.2002., Nr. 73 (2648)]</ref> === Dzīves līmenis === [[Attēls:SUR 10 1961 obverse.jpg|thumb|250px|1961. gada parauga 10 rubļi]] 1961. gada 1. janvārī notika naudas reforma, kad no apgrozības izņēma vecās naudas zīmes un laida apgrozībā jaunās, maiņas attiecībā 10:1. 1967. gadā vidējā mēnešalga bija 103 [[Rublis|rubļi]], kas kopā ar izmaksām no sabiedriskajiem fondiem (pensijām, stipendijām, izmaksām, rēķinot uz 1 iedzīvotāju izglītības un medicīnisko iestāžu, bērnudārzu un sanatoriju utt.) — 138 rbļ. mēnesī.<ref name="autogenerated1">Lauksaimniecības enciklopēdija. — Liesma: Rīga, 1969., III sēj., 19. lpp.</ref> Kolhoznieku darba alga sasniedza [[padomju saimniecība|padomju saimniecībās]] strādājošo līmeni. Pēc padomju statistikas datiem 1966. gadā vidējais pārtikas produktu patēriņš gadā uz 1 iedzīvotāju bija: 69 kg gaļas un tauku, 432 kg piena un piena produktu (pārrēķinot pienā), 157 olas, 20,6 kg zivju un zivju produktu, 41,9 kg cukura, 5,9 kg augu eļlas, 165 kg kartupeļu, 78 kg dārzeņu, 128 kg maizes produktu (maize, milti, putraimi, makaroni).<ref name="autogenerated1" /> Vidēja neto darba samaksa tautsaimniecībā 1975. gadā bija 120 rubļu. [[Liellopu gaļa]] maksāja 1,90 rbļ/kg, cūkgaļa — 2,00 rbļ/kg, piens — 0,27 rbļ/litrā, sviests — 3,49 rbļ/kg, cukurs — 0,80 rbļ/kg.<ref>Latvijas PSR strādnieku, kalpotāju un kolhoznieku budžeti 1970.—1975. — R.: CSP, 1976. — 62., 63.lpp.</ref> == Vēstures periodi == === Izveide (1940—1941) === {{Pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)|Tautas Saeima}} [[Attēls:Riga 1940 Soviet Army.jpg|thumb|250px|[[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tanks Rīgā 1940. gada 17. jūnijā]] 1940. gada 16. jūnijā [[Padomju Savienība|PSRS]] izvirzīja [[Latvijas Republika]]i ultimātu, prasot ielaist valstī padomju karaspēka papildu kontingentu un izveidot pret PSRS lojālu valdību. Latvijas autoritārais vadonis [[Kārlis Ulmanis]] 17. jūnijā pakļāvās šīm prasībām. Tika izveidota tā sauktā "[[Latvijas Tautas valdība|Tautas valdība]]" [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadībā, kas PSRS vēstniecības kontrolē 14.—15. jūlijā organizēja nedemokrātiskas "[[Tautas Saeimas vēlēšanas]]". Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }}: ''Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.''</ref> 1940. gada 21. jūlijā jaunievēlētā [[Tautas Saeima]], pompozā sēdē Latvijas Nacionālajā teātrī, pieaicinot arī Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus, pieņēma [[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]], kurā pasludināja "padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas" un Latvijas [[PSR]] izveidi. Pēc tam pieņēma deklarāciju "[[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā]]", kurā lūdza Latvijas PSR uzņemšanu [[Padomju Savienība]]s sastāvā uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp [[Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika]], Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas. Jaunās marionešu valdības Sabiedrisko lietu ministrs [[Pēteris Blaus]] pieņēma lēmumu par vairāku "buržuāziski reakcionāru" izdevumu slēgšanu. Daudzas iepriekš izdotās avīzes un žurnāli iznāca ar jauniem nosaukumiem, vai pilnīgi mainīja saturu, sākot padomju sistēmas slavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |title=Aigars Urtāns. Padomju cenzūra Latvijā līdz 1990. gadam, 52 lpp |access-date={{dat|2017|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|01|10||bez}} }}</ref> 22. jūlijā Tautas Saeima pasludināja visu zemi par valsts īpašumu. Tika izveidots valsts zemes fonds, kurā ieskaitīja visas agrākās valsts un baznīcas zemes, un zemnieku zemes, kas pārsniedza 30 ha platību. Zemi piešķīra bezzemniekiem un sīkzemniekiem, izveidojot 51 760 jaunsaimniecības (līdz 10 ha), 23 000 sīkzemnieku saņēma zemes piegriezumus. [[Zemnieku saimniecība|Zemnieku saimniecību]] kopskaits sasniedza 250 000. 25. jūlijā marionešu Ministru kabinets pieņēma likumu par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu [[Nacionalizācija|nacionalizāciju]]. Kā pirmie un nozīmīgākie tika nacionalizēti 804 uzņēmumi, t. sk. visas privātās bankas. 1. augustā tika ieviesti stingri ierobežojumi uzkrājumiem Latvijas kredītiestādēs, t.i. izņemt drīkstēja ne vairāk kā 100 latu nedēļā. 1940. gada 5. augustā, PSRS Augstākās padomes 7. sesijā, Latvijas PSR tika iekļauta PSRS sastāvā kā viena no [[Padomju republikas|padomju republikām]]. 8. augustā ar LPSR Ministru kabineta lēmumu "Par vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas pārtraukšanu" aizliedza vērtspapīru brīvu apgrozījumu. Tika ieviesti PSRS nodokļi un nodevas. 10. augustā Iekšlietu ministrijas pakļautībā izveidoja [[Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē|Galveno literatūras pārvaldi]], kas sāka visu drukāto darbu, kinofilmu un skaņuplašu cenzūru. Sākas masīva bibliotēku krājumu iznīcināšana. No četriem miljoniem bibliotēku grāmatu, viens miljons tika izņemts no plauktiem, un nosūtīts uz iznīcināšanu. Tāpat likvidēja 750 000 laikrakstu eksemplāru. Pirmkārt, no aprites izņēma "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāra]]", "pretpadomju" un reliģiska satura grāmatas. Īpašu uzmanību pievērsa krievu trimdas autoru grāmatām un preses izdevumiem. Pirmajā padomju varas gadā Galvenā literatūras pārvalde izdeva četrus slepenus sarakstus ar aizliegtajiem autoriem un grāmatām. Pilnībā aizliedza [[Aleksandrs Grīns|Aleksandra Grīna]], [[Leonīds Breikšs|Leonīda Breikša]], [[Līgotņu Jēkabs|Līgotņu Jēkaba]], [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]], [[Ernests Brastiņš|Ernesta Brastiņa]] u.c. autoru darbus. Aizliegto grāmatu un laikrakstu paraugi tika saglabāti slēgtos specfondos, bet pārējie nosūtīti makulatūrā. Līdz vācu okupācijas sākumam paspēja iznīcināt 55 tonnas grāmatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |title=Aigars Urtāns. Padomju cenzūra Latvijā līdz 1990. gadam, 54 lpp |access-date={{dat|2017|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|01|10||bez}} }}</ref> 25. augustā [[Tautas Saeima]] vienbalsīgi pieņēma jau 1940. gada 13. augustā [[VK(b)P CK]] un [[PSRS TKP]] lēmumā “Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto PSR jautājumi” iepriekš apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju un sevi pasludināja par Latvijas PSR pagaidu Augstāko Padomi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/pol_teatr.htm |title=Heinrihs Strods. Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis. "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2002. Nr. 64 (2639) |access-date=22.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709062528/http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm |archivedate=09.07.2009 }}</ref> 1940. gada 1. oktobrī LPSR tautsaimniecība sāka strādāt pēc valsts plāna un tika iedibināta centralizētā ekonomikas plānošanas sistēma. Notika straujas pārmaiņas, sevišķi ekonomikā. Pilsētās noritēja masveida uzņēmumu un namīpašumu nacionalizācija, laukos — agrārā reforma par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. 25. novembrī PSRS rubli pasludināja par oficiālu maksāšanas līdzekli līdzās [[Lats|Latvijas latam]]. Tā maiņas kurss tika noteikts 1:1, izejot no tā laika valūtas kursa — 1 ASV dolārs ir 5,30 rubļi un 5,40 lati, attiecīgi, kaut faktiski dzīvē tas bija — 1 lats = 3 PSRS rubļi. Izņemot latus no apgrozības, privātpersonu kontos atstāja tikai 1000 PSRS rubļus, visa pārējā nauda gluži vienkārši tika konfiscēta. 1941. gada 25. martā nelielā 3 cm platā slejā laikraksta [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] beidzamajā 6. lappusē tika paziņots, ka Latvijas latu pilnīgi izņem no apgrozības, pretēji iepriekš solītajam, un par vienīgo maksāšanas līdzekli kļūst padomju rublis. Netika dota iespēja samainīt latus pret rubļiem, līdz ar to visi naudas uzkrājumi latos tika zaudēti. Naktī uz 14. jūniju okupācijas varasiestādes [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|Jūnija deportācijās]] uz [[Gulags|NKVD koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos deportē vairāk nekā 15 400 civiliedzīvotāju. Pirmā padomju okupācijas beidzas ar [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|nacistiskās Vācijas iebrukumu PSRS]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] sākumu. === Pēckara periods (1944—1953) === {{Skatīt arī|Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)}} Sākot no 1944. gada vasaras, padomju spēki sāk ienākt Latvijas teritorijā, līdz [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijai kapitulējot]], 1945. gada maijā otrreiz okupē visu Latviju. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] gados Latvijas tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no 1941. gada produkcijas apjoma. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika galīgi likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Lauksaimnieki, kuri neiesaistījās kooperācijā, tika represēti, kā rezultātā LPSR vairs nebija gandrīz neviena individuālā zemnieka. Pirmajā desmitgadē kolhozos nodarbinātie par darbu algu nesaņēma, tās vietā saņemot lauksaimniecības produkciju iztikai. Nereti gan par darbu arī maksāja, bet ļoti simboliski, piemēram, 4 kapeikas dienā. Jau 1944. gadā tika atsākta agrārreforma. Līdz 1946. gadam tika izveidotas 49 000 jaunsaimniecības, kuru izveidošanai izmantoja 606 000 ha zemes. 1946. gadā Latvijā sākās [[kolhozs|kolhozu]] dibināšana. Sākotnēji tā notika ļoti lēnām, jo zemnieki nevēlējās stāties kolhozos. Taču [[zemnieku saimniecība]]s tika apliktas ar nesamērīgi{{jāprecizē|kas būtu samērīgi?}} augstiem nodokļiem, kā arī zemnieki, kas neiesaistījās kolektivizācijā, tika represēti. Pēc [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijām]] kolhozu skaits strauji pieauga. Ja 1948. gada decembrī Latvijā bija 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību), tad pēc deportācijām 1949. gada jūlijā jau 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību) un 1950. gada decembrī jau 1776 (96.5 % zemnieku saimniecību). 1950. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par mazo kolhozu apvienošanu. 1944.-1945. gados pastāvēja pārejas periods no vācu okupācijas laika reihsmarkām (RM) uz padomju rubļiem. Reihsmarkas mainīja pēc kursa 10 RM = 1 PSRS rublis. Veicot naudas reformu, 1947. gada 14. decembrī no apgrozības tika izņemti pirmskara rubļi (valsts kases zīmes) un červonci (banknotes), kurus, savukārt, pret jaunajām naudas zīmēm apmainīja attiecībā 10:1. Latvijas PSR tika plaši praktizēta brīvprātīgi-piespiedu kārtā veikta iekšējā aizņēmuma valsts obligāciju iegāde. Uzreiz pēc atkārtotās padomju okupācijas daudzviet sākās bruņota [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] cīņa pret okupācijas varu, kura turpinājās līdz 1950. gadu vidum. Ceremoniālo LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja amatu līdz 1952. gadam ieņēma [[Augusts Kirhenšteins]], pēc viņa [[Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)|Kārlis Ozoliņš]]. Valdību vadīja [[Vilis Lācis]], kamēr reālais varas noteicējs bija LKP CK Pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]]. === Nacionālkomunisma periods un tā sagrāve (1953—1966) === {{Pamatraksts|Destaļinizācija|Nacionālkomunisti}} [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] politiskā "[[Hruščova atkusnis|atkušņa]]" periods sākās ar [[Josifs Staļins|Staļina]] nāvi 1953. gadā un beidzās ar [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāvi LKP CK plēnumā 1959. gada jūlijā. Nacionālkomunistu tautsaimnieciskos uzskatus atspoguļoja Latvijas PSR attīstības programma "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas", kurā bija paredzēts Latvijas tautsaimniecību orientēt uz vietējām vajadzībām, atbalstīt zinātņietilpīgās nozares, piemēram, radiotehniku.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv981600.htm#zv160005 Latvijas tautsaimniecības aktualitātes un Pauls Dzērve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190416152328/http://www.lza.lv/ZV/zv981600.htm#zv160005 |date={{dat|2019|04|16||bez}} }} [[Pauls Stradiņš]] LZA sēdē "Latvijas tautsaimniecības aktualitātes" 1998. gada 11. septembrī</ref> 1956. gadā tika ieviesta vecuma pensiju sistēma visiem iedzīvotājiem. 1956. gada novembrī LKP Rīgas pilsētas komiteja valodas politikas jomā nolēma, ka cilvēkiem, kas apkalpo plašus iedzīvotāju slāņus (tirdzniecība, komunālie pakalpojumi, medicīnas iestādes, milicija u. c.), divu gadu laikā vismaz sarunvalodas līmenī ir jāapgūst divas valodas — latviešu un [[krievu valoda|krievu]] (Rīgā vairāki lēmumi šajā jautājumā parādījās arī 1957. un 1958. gadā). Nedaudz vēlāk — 1956. gada 6. decembrī — LKP CK birojs pieņēma lēmumu par latviešu un krievu valodas mācīšanos vadošajiem kadriem. Savukārt 1956. gada [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās Izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) slepenajā ziņojumā par dzīves apstākļiem Latvijā 1955./1956. gadā ir lasāms, ka [..] ''Ir arī centieni atvieglot valodas jautājumu latviešiem. Oficiāli latviešu valodai ir priekšroka, taču praksē viss ir citādi. Bez krievu valodas zināšanām cilvēks neko nevar pasākt oficiālās lietās, un krievu ģenerāļi pamatā nesaprot latviski. Ir pavēle, ka Latvijā nodarbinātajiem krieviem jāiemācās latviešu valoda, taču šī pavēle vienkārši netiek ievērota. Petīcijas un sūdzības var tikt iesniegtas latviešu valodā, pat Maskavā un citās padomju pilsētās, taču atbilde vienmēr būs krieviski.'' [..]<ref>[https://www.fenikssfun.com/raksti/slepena-slepena-latvija-5317 CIP publicē slepenu ziņojumu par dzīves apstākļiem Latvijā 1955/56. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220129131414/https://www.fenikssfun.com/raksti/slepena-slepena-latvija-5317 |date={{dat|2022|01|29||bez}} }} no fenikssfun.com</ref> 1959. gada aprīlī uz Latviju nosūtīja PSKP CK brigādi, lai pārbaudītu Latvijas PSR valdības darbu. 1959. gada jūlijā tika sasaukts LKP CK slēgtais plēnums. Pašā plēnumā gan no amata atcēla tikai vienu cilvēku — [[Eduards Berklavs|Eduardu Berklavu]], kurš tika izsūtīts uz [[Krievija|Krieviju]]. Tomēr plēnumā iezīmēja arī to funkcionāru loku, kurus pakāpeniski atlaida no darba nākamajos mēnešos. To vidū bija "Cīņas" redaktors [[Pāvels Pizāns]], avīzes "Rīgas Balss" redaktors [[Osvalds Darbiņš]], ilustrētā žurnāla "Zvaigzne" redaktors [[Rafaels Blūms]], Ekonomikas institūta direktors [[Pauls Dzērve]] u.c. LKP CK plēnumā 1959. gada novembrī no amatiem atkāpās J. Kalnbērziņš un V. Lācis. Par LKP CK pirmo sekretāru kļuva [[Arvīds Pelše]]. Viņa pozīcijas galīgi nostiprināja LKP 17. kongress 1960. gada februārī, kurā LKP CK un biroja sastāvs būtiski mainījās. Pēc tam kadru nomaiņa Latvijā sākās ar īstu spēku un turpinājās līdz pat 1962. gadam. Amatus zaudēja vairāki ministri, CK nodaļu vadītāji, Rīgas pilsētas partijas komitejas un izpildkomitejas vadošie darbinieki, gandrīz visu masu informācijas līdzekļu redaktori utt. 1959. gada partijas tīrīšanā no varas tika padzīta latviešu nacionālkomunistu paaudze, kas bija personīgi piedalījušies 1940. gada notikumos un padomju režīma izveidošanā, vienlaikus saglabājot zināmu lojalitāti latviešu tradīcijām un nacionālajām interesēm. LKP CK Pirmā sekretāra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] varas laiku no 1959. līdz 1966. gadam raksturo kampaņas, kurās asi vērsās pret latviskuma izpausmēm — [[Jāņi|Jāņu]] aizliegums, [[Staburags|Staburaga]] iznīcināšana, sabiedriskās telpas [[pārkrievošana]], kā arī masīvas padomju industrializācijas sākums, ko pavadīja pieaugošs imigrantu skaits no citām PSRS republikām. Aizsākās jaunu pilsētu mikrorajonu celtniecība, ko atviegloja gāzes maģistrālo vadu izbūve. <gallery> Riga 1950 40kop USSR.jpg|Latvijas PSR 10 gadi, 1950 1960 CPA 2448.jpg|Latvijas PSR 20 gadi, 1960 Latvia 1965 4kop USSR.jpg|Latvijas PSR 25 gadi, 1965 The Soviet Union 1969 CPA 3745 stamp (Telephone, Radio Set and Trademark).png|[[VEF]] jubileja, 1969 The Soviet Union 1969 CPA 3723 stamp (Russian and Latvian Shooters).jpg|50 gadi kopš [[LSPR]] dibināšanas, 1969 Latvia 1973 10kop USSR.jpg|100 gadi kopš [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmajiem Latviešu dziesmu svētkiem]], 1973 The Soviet Union 1980 CPA 5094 stamp (Soviet Socialist Republics. Latvian SSR. Coat of arms, Red Latvian Riflemen monument and buildings) 1200dpi.jpg|Latvijas PSR 40 gadi, 1980 </gallery> === Konservatīvais posms (1966—1987) === {{Pamatraksts|Stagnācija PSRS}} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-F0703-0301-036, MS "Fritz Heckert", Urlaubsreise nach Leningrad.jpg|thumb|250px|Ārvalstu tūristu sagaidīšana Rīgas pasažieru ostā (1967)]] Industrializācija un pārkrievošana turpinājās [[Augusts Voss|Augusta Vosa]] varas laikā no 1966. līdz 1984. gadam. Saistībā ar [[Oktobra revolūcija]]s 50. gadadienu, 1967. gadā tika plaši izvērsta padomju sasniegumu propagandas kampaņa un pāreja no komunisma celtniecības uz "[[Attīstītais sociālisms|attīstītā sociālisma]]" celšanu. Represijas pret latviešu kultūru samazinājās, strauji pieauga kolhoznieku un zvejnieku dzīves līmenis, attīstījās privātmāju celtniecība. Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana, radās patēriņa preču deficīts. Sekojot vispārējai [[Stagnācija PSRS|PSRS stagnācijas]] attīstībai, plauka ēnu ekonomika, kritās [[darba ražīgums]] un izplatījās tā sauktā "blata" prakse jeb iespēja iegūt preces vai pakalpojumus caur pazīšanos. 1960.—1970. gados norisa intensīva industrializācija, saskaņā ar administratīvās komandu ekonomikas principiem. Industrializācijas būtisks aspekts bija [[Aukstais karš|aukstā kara]] saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Tipiski, ka uzņēmumi tika veidoti gigantiski. 1970. gados saražotās produkcijas apjoms rūpniecībā pieauga par 5—6% gadā, 1980. gados — attiecīgi 3—4% gadā. 1990. gadā Latvijas ekonomikas pamatu veidoja lauksaimniecība un rūpniecība: 56,5% (21,9% + 34,6%) no visas Latvijā radītās pievienotās vērtības. Šajās nozarēs bija nodarbināti 44,3% (17,6% + 26,7%) Latvijas strādājošo iedzīvotāju. 1991. gadā rūpniecībā tika radīti 35,9% no visas pievienotās vērtības. Lauksaimniecība tika šauri specializēta piena un bekona ražošanā, kā arī šķirnes jaunlopu audzēšanā. 1966. gadā PSRS mērogā LPSR (0,3% PSRS teritorijas, 1% iedzīvotāju) saražoja 2,3% piena un 1,7% gaļas. No LPSR saražotā lauksaimniecības produkcijas daudzuma 60% sviesta, 34% treknā siera, 78% piena konservu un aptuveni 25% gaļas produktu tika izvests uz PSRS vai eksportēts. === Atmodas kustība (1987—1990) === {{pamatraksts|Dziesmotā revolūcija|Barikāžu laiks}} [[Attēls:Rīga, 1988.g. - panoramio.jpg|thumb|250px|Oktobra revolūcijas parāde Daugavas krastmalā (1988)]] [[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|250px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23}}]] Tautsaimniecības krīzes dēļ 80. gadu beigās tika ieviesta talonu sistēma pirmās nepieciešamības precēm — cukuram, ziepēm, sērkociņiem, sālim, cigaretēm, utt. Latvijas PSR Augstākā Padome 1989. gada 28. jūlijā pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti", bet 1990. gada 15. februārī "Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību", pēc kura par oficiālo valsts simboliku atzina [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkano karogu]], 1921. gadā apstiprināto Valsts ģerboni un himnu "Dievs, svētī Latviju".<ref name="letonika.lv"/> 1989. gada 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte]], [[Igaunija]]s Tautas fronte ''[[Rahvarinne]]'' un [[Lietuva]]s tautas kustība ''[[Sajūdis]]'' organizēja tautas akciju "[[Baltijas ceļš]]", kas bija pirmā tik liela demonstrācija pret Ribentropa — Molotova paktu un tā sekām. 1990. gada 18. martā notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. 4. maijā [[LPSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Tajā tika noteikts pārejas periods Latvijas Republikas valsts varas ''de facto'' atjaunošanai, kurš noslēgtos ar Latvijas Republikas [[Saeima]]s sasaukšanu. Sarunām ar PSRS tika paredzēts izveidot Valdības komisiju.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=75539&mode=DOC LPSR Augstākās padomes deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 1990. gada 4. maijā]</ref> Kā beidzamā naudas reforma, kas skāra Latvijas PSR bija tā sauktā V. Pavlova (tālaika PSRS finanšu ministra) naudas reforma, kad triju dienu laikā, no 1991. gada 23. līdz 25. janvārim, vajadzēja apmainīt 50 un 100 rubļu naudas zīmes pret jaunām. Visas šīs reformas, kas bija raksturīgas ar savu pēkšņumu (izņemot 1961. gada reformu), negatīvi ietekmēja LPSR iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Pēc ilgstošām nesekmīgām sarunām 1991. gada 21. augustā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|"Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu"]], kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada [[Latvijas Satversme]]s pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu. 6. septembrī arī PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu atzīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību. Pēc PSRS sabrukuma militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirktspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. == Skatīt arī == * [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums]] * [[Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāji]] * [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [http://www.occupationmuseum.lv/ Latvijas Okupācijas muzejs] * [http://www.politika.lv/index.php?id=7886 Latvijas valstij nav 85 gadi] — skats uz mūsdienu saikni ar LPSR un pirmskara LR * [https://web.archive.org/web/20070905015949/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/neatkar_atj/dok/1990.05.04.htm Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gadā] * [https://web.archive.org/web/20080409150428/http://vip.latnet.lv/LPRA/deklaracija.html 1996. gada 22. augusta LR Saeimas deklarācija par okupāciju] * [http://www.saeima.lv/steno/1999/st0405.html 1999. gada 4. maija LR Saeimas sēdes stenogramma] * [https://web.archive.org/web/20080407215653/http://vip.latnet.lv/lpra/dekl2005.htm 2005. gada 12. maija LR Saeimas deklarācija par okupāciju] * [https://web.archive.org/web/20070224062224/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversme/dokumenti/1948.03.13..htm Piecu Latvijas Senāta senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos] * [https://web.archive.org/web/20071126213021/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1401_vestures_kom_kopejais.doc Vēsturnieku komisija] * [https://web.archive.org/web/20080430190520/http://www.liis.lv/pag_izpratne/2/okupaacija_avoti.htm Latvijas izglītības informatizācijas sistēmā ievietotie dokumenti] * [https://web.archive.org/web/20080505223446/http://www.am.gov.lv/lv/vilnius/jaunumi/LatvijasArlietas/LatvijasArlietas-Template/?pg=1101&print=on LR ĀM un Krievijas pozīcijas Latvijas opkupācijas jautājumā] * [https://web.archive.org/web/20110712232556/http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Dr.habil.hist. I.Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti.] * [https://web.archive.org/web/20080418080849/http://vip.latnet.lv/LPRA/stranga_iekl.htm Dr.hist. A.Stranga. Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)] * [https://web.archive.org/web/20080419133256/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/2dala/steiman.htm Šteimans, J. Nacionālā politika Latvijā 1953.-1959. gadā.] * [https://web.archive.org/web/20071031052604/http://www.president.lv/pk/preview/?module=print_content&module_name=content&cat_id=1603 Valters Nollendorfs. Apslēptā un aizliegtā Latvijas vēsture zem padomju un nacistu okupācijas no 1940. līdz 1991. gadam.] {{PSRS}} [[Kategorija:Latvijas PSR| ]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] 7efah4txxov3nrv8liadxj8npe3w11c 0 2857 4457817 4450610 2026-04-23T09:06:04Z Meistars Joda 781 4457817 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Kalaallit Nunaat''<br />''Grønland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Grenlande | valsts_nosaukums = Greenland | karoga_attēls = Flag of Greenland.svg | karoga_nosaukums = Grenlandes karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms Greenland.svg | ģerboņa_nosaukums = Grenlandes ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = "''[[Nunarput utoqqarsuanngoravit]]''" | kartes_attēls = Greenland (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Nūka]] (Gothoba) | latd=64 | latm=10 | latNS=N | longd=51 | longm=43 | longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[grenlandiešu valoda]] (kalālisuta) | etniskās_grupas = 88% [[inuīti]] un inuītu-dāņu pēcteči,<br />12% eiropiešu, galvenokārt [[dāņi]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Frederiks X]] | valsts_galvas_tituls2 = Augstā Komisāre | valsts_galva2 = [[Julie Præst Wilche]] | valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs | valsts_galva3 = [[Múte Bourup Egede]] | neatkarības_iegūšana = Autonoma valsts | neatkarības_piezīme = no [[Dānijas Karaliste]]s | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 2 166 086 | platība_rangs = 12. | procenti_ūdens = 83,1 | iedzīvotāju_skaits = 56 483<ref>http://countrymeters.info/en/Greenland/</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 0,028 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = [[ASV dolārs|$]] 1,1 miljards | IKP_PPP_gads = 2001 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[ASV dolārs|$]] 37 009 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,786 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 61. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Dānijas krona]] | valūtas_kods = DKK | laika_zona = | utc_offset = no -4 līdz +0 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.gl]] | tālsarunu_kods = 299 | iso_kods_num = 304 | iso_kods_alfa2 = GL | iso_kods_alfa3 = GRL }} '''Grenlande''' ({{val|kl|Kalaallit Nunaat}}; {{val|da|Grønland}} — 'Zaļā zeme') ir lielākā [[sala]] pasaulē, kas pieder [[Dānija]]i. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības. == Vēsture == [[Aizvēsture|Aizvēsturē]] Grenlandi apdzīvoja dažādas [[paleoeskimosi|paleoeskimosu]] kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar [[Vaļu medības|vaļu medībām]], kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai. Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās [[vikingi]] [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Viņi ilgu laiku mita Grenlandē kopā ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā sala nokļuva [[Norvēģijas karaļi|Norvēģijas karaļu]] pakļautībā, 1319. gadā [[Norvēģija]] apvienojās [[personālūnija|personālūnijā]] ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija [[Kalmāras ūnija]]s sastāvā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Boraas |first=Tracey |year=2002 |title=Sweden |publisher=Capstone Press |page=24 |isbn=0-7368-0939-2}} {{en ikona}}</ref> Vairākus gadsimtus Grenlande atradās [[Dānijas-Norvēģijas ūnija]]s pakļautībā. Pēc [[Ķīles miera līgums|Ķīles miera līguma]] 1814. gadā Norvēģija pakļāvās [[Zviedrija]]i, un Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par "Ērika Rudā zemi" un apstiprināja tai gubernatoru.<ref>[http://neogeo.lv/?p=17537 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa] NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī</ref> 1933. gadā Starptautiskā tiesa [[Hāga|Hāgā]] pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis [[ASV]] vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas.<ref>[http://neogeo.lv/?p=17693 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa] NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā</ref> 1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā. === Neatkarības kustība === 1982. gadā 53% grenlandiešu referendumā nobalsoja par izstāšanos no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s, kas stājās spēkā 1985. gadā. 2008. gada novembrī notika referendums, kurā Grenlandes autonomijas ideju atbalstīja 75% vietējo iedzīvotāju. 2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Inuītu kopiena" (''Inuit Ataqatigiit''), kas atbalsta salas neatkarību. Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/grenlande-iegust-lielaku-autonomiju-no-danijas.a47468/ Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas] 2009. gada 21. jūnijā</ref> 2014. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija "Uz priekšu!" (''Siumut''), kas izveidoja koalīciju ar ''Inuit Ataqatigiit'' un ''Naleraq'' partijām. === ASV teritoriālās pretenzijas === [[Attēls:Thule Air Base aerial view.jpg|thumb|left|Pitufikas Kosmosa spēku bāze Grenlandes ziemeļos 1989. gada 9. jūlijā.]] [[Attēls:U.S. Space Force Col. Jason Terry, 821st Space Base Group commander, King Frederik X, king of the Kingdom of Denmark, and Múte Bourup Egede, prime minister of Greenland - 240629-X-DX306-6315.jpg|thumb|Dānijas karalis [[Frederiks X]] (vidū) Pitufikas bāzē 2024. gada 29. jūnijā.]] Pēc tam, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada 9. aprīlī [[Vācija]] okupēja Dāniju, 1941. gadā ASV okupēja Grenlandi un pēc kara beigām 1946. gadā par Grenlandi piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru (apmēram 1 miljardu USD mūsdienu cenās), tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja. 1951. gadā iekārtoja [[Pitufikas Kosmosa spēku bāze|ASV gaisa spēku bāzi Tūlē]]. 2019. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] pauda ekonomisku motīvu diktētu interesi par Grenlandes iegādi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/article/7d61153562f2|title=TRT на русском - Кто внушил Трампу идею купить Гренландию?|website=www.trtrussian.com|access-date=2026-01-16|language=ru}}</ref> kuru Dānijas valdība noraidīja. Reaģējot uz to, prezidents Tramps atcēla plānoto valsts vizīti Dānijā.<ref>[https://www.tvnet.lv/6758522/laikraksts-tramps-par-grenlandi-planoja-piedavat-600-miljonus-gada Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā] tvnet.lv 2019. gada 21. augustā</ref> 2025. gadā Tramps atkal pauda interesi par Grenlandes iegādi, šoreiz minot galvenokārt militārus faktorus, bet Dānijas premjerministre [[Mete Frederiksena]] paziņoja, ka Grenlandes iedzīvotāji paši lems par salas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.01.2025-danijas-premjerei-telefonsaruna-ar-trampu-nav-izdevies-atrisinat-domstarpibas-par-grenlandi.a583991/|title=Dānijas premjerei telefonsarunā ar Trampu nav izdevies atrisināt domstarpības par Grenlandi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-16|language=lv}}</ref> 2025. gada janvārī publicētie aptaujas dati liecināja, ka 85% Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Pretēju viedokli pauda 6% grenlandiešu, bet 9% bija grūti atbildēt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.01.2025-vairakums-grenlandes-iedzivotaju-neatbalsta-salas-pareju-asv-kontrole.a585698/ Vairākums Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas pāreju ASV kontrolē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> 2025. gada nogalē Tramps iecēla Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē. 2026. gada 17. janvārī Tramps paziņoja par 10% ievedmuitas tarifu noteikšanu Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai, piedraudot to paaugstināt līdz 25%, ja nepanāks vienošanos par Grenlandes pārņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.01.2026-tramps-izzino-10-tarifu-vairakam-eiropas-valstim-grenlandes-jautajuma-del.a630419/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps izziņo 10% tarifu vairākām Eiropas valstīm Grenlandes jautājuma dēļ] lsm.lv 2026. gada 17. janvārī</ref> 2026. gada 21. janvārī Tramps, uzstājoties [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules ekonomikas forumā]] [[Davosa|Davosā]], uzsvēra, ka Grenlandes drošību neviens nespēs garantēt labāk par ASV. Pēc uzrunas viņš tikās ar [[NATO]] ģenerālsekretāru [[Marks Rite|Marku Ruti]] un apsprieda "Zelta kupola" jeb pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Grenlandē, ASV bāzu paplašināšanu un salas izejvielu krājumu apgūšanu, īstenojot NATO septiņu [[Arktika]]s sabiedroto kopīgas patruļas. Pēc tam Tramps paziņoja, ka nolēmis no 1. februāra tomēr neieviest 10% ievedmuitu visām precēm no astoņām Eiropas valstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.01.2026-tramps-mikstina-retoriku-grenlandes-jautajuma-bet-saspilejums-nato-saglabajas.a631110/ Tramps mīkstina retoriku Grenlandes jautājumā, bet saspīlējums NATO saglabājas] lsm.lv 2026. gada 22. janvārī</ref> Līdztekus kļuva zināms, ka ASV Aizsardzības ministrija vēlas pārņemt bijušās Narsarsuakas un Kangerlussuakas bāzes, kā arī vienu nenosauktu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2026-medijs-asv-nav-zaudejusas-interesi-par-grenlandi-un-censas-palielinat-militaro-klatbutni-danijai-piederosaja-sala.a641647/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā] lsm.lv 03.04.2026</ref> == Teritorija == [[Attēls:Map of Greenland with municipalities and districts.png|thumb|180px|Grenlandes pašvaldību robežas (sarkanā krāsā pirms, zaļā - pēc 2009. gada reformas)]] [[Attēls:Arctic-umiaq-line-ports-of-call.svg|thumb|180px|Prāmju satiksme savieno Grenlandes rietumu piekrastes pilsētas]] Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km², gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga [[ledus]] sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas [[Kafeklubena]]s salā (''Kaffeklubben''), kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu. Pēc 2009. gada administratīvās reformas Grenlande ir sadalīta piecās pašvaldībās ({{val-da|Kommuner}}, {{val-kl|Kommunia}}). Agrāko pašvaldību centriem saglabāja pilsētu tiesības. {|class="wikitable" ! Karte || Ģerbonis || Nosaukums|| Iedzīvotāji<br>(2019)|| Platība,<br>km² |- | [[Attēls:Avannaata in Greenland 2018.svg|40px]] | [[Attēls:Avannaata-coat-of-arms.jpg|50px]] | [[Avanaata]] ("Ziemeļu komūna") |10 651 | 522 700 |- | [[Attēls:Qeqertalik in Greenland 2018.svg|40px]] | [[Attēls:Qeqertalik-coat-of-arms.jpg|50px]] | [[Kekertalika]] ("Salu komūna") |6 504 |62 400 |- | [[Attēls:Qeqqata Kommunia locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Qeqqata-coat-of-arms.svg|50px]] | [[Kekkata]] ("Vidus komūna") | 9 627 | 115 500 |- | [[Attēls:Kommune Kujalleq locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Kujalleq-coat-of-arms.svg|50px]] | [[Kujalleka]] ("Dienvidu komūna") | 7 755 | 32 000 |- |[[Attēls:Kommuneqarfik Sermersooq locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Sermersooq-coat-of-arms.png|50px]] | [[Sermersooka]] ("Ledus komūna") |20 998 | 635 600 |--- ! colspan=8 | Ārpus komūnām |- | [[Attēls:Greenland National Park locator map.svg|30px]] | | [[Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks]] | 0 | 972 000 | |- | | [[Attēls:Air Force Space Command Logo.svg|50px]] | [[Tūles militārā bāze]] | 86 | |- style="background: #CCC;" | Kopā|| ||55 992||2 415 100|| |- |} == Iedzīvotāji == Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā [[Nūka|Nūkā]] (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas. Grenlandes pamatiedzīvotāji ir [[inuīti]] (tulkojumā nozīmē "cilvēks"), kas ir sastopami plašās [[Kanāda]]s un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par [[iglu]]. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no [[ziemeļbrieži]]em, [[roņi]]em, [[valzirgi]]em un [[zivis|zivīm]]. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no [[inuītu valoda]]s. Galvenā reliģija Grenlandē ir [[kristietība]]. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir [[luterāņi]], bet 1% ir [[katoļi]]. == Saimniecība == Grenlandes [[zveja]]s zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina [[garneles]], bet [[mencas]], [[Lasis|laši]], [[Pikša|pikšas]] un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar [[Zvejošana|zvejniecību]]. [[Golfa straume]]s ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, [[rododendri|rododendrs]], [[arktiskā magone]], [[akmeņlauzīte]] un [[mellene]]. == Sports == {{pamatraksts|Futbols Grenlandē}} Populārākais sporta veids Grenlandē ir [[futbols]], kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas pamatiedzīvotājiem.<ref name="TheGurdian">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/football/these-football-times/2014/oct/22/unlikely-success-story-football-greenland|title= The unlikely success story of football on the massive island of Greenland|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|first=Tomos|last=Knox|date=22 October 2014|accessdate=24 June 2018}}</ref><ref name="cnn">{{Tīmekļa atsauce|url= https://edition.cnn.com/2017/08/18/football/greenland-the-worlds-shortest-football-season/index.html|title= Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs|work=cnn.com|publisher=CNN|first=Chris|last=Scott|date=18 August 2017|accessdate=24 June 2018}}</ref> Līdz ar to [[futbols Grenlandē]] tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu.<ref name="TheGurdian"/> Tāpat viens no atzītākajiem sporta veidiem ir [[handbols]], kas vietējo iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši populārs. == Skatīt arī == * [[Ziemeļvalstis]] * [[Sīriusa suņu kamanu patruļa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dānijas lielvalsts}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grenlande| ]] [[Kategorija:Ziemeļamerika]] [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Grenlandes salas]] [[Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas]] ig4jzum7zdqviou4c93ctzl5kgxrek0 0 3338 4457521 4457146 2026-04-22T16:07:00Z Bendžamins 76862 /* Lielākās pilsētas */ 4457521 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|štatu ASV|Kolorādo (nozīmju atdalīšana)|Kolorādo}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kolorādo | official_name = ''Colorado'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Mesa verde cliff palace close.jpg | imagesize = 235px | image_caption = Indiāņu senpilsēta [[Mesavērdas nacionālais parks|Mesavērdas nacionālajā parkā]] | image_flag = Flag of Colorado.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Colorado.svg | seal_size = 90px | nickname = ''The Centennial State'' | motto = ''Nil sine numine'' | anthem = | capital = [[Denvera]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Colorado in United States.svg | mapsize = 235px | map_caption = Kolorādo atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Džareds Poliss (''Jared Polis'') | established_title = Dibināts | established_date = {{date|1876|8|1}} (38. ASV pavalsts) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 269837 | area_land_km2 = 268866 | area_water_km2 = 971 | area_water_percent = 0,36 | area_rank = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 5773714 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie - 91,91%<br />melnie - 4,74% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] - 31%<br />[[katoļi]] - 23%<br />nereliģiozi - 21% | elevation_max_m = [[Elberta kalns]], 4401 | timezone = MST | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | website = {{url|http://www.colorado.gov/}} | footnotes = }} '''Kolorādo''' ({{val|en|Colorado}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[kɒləˈrædoʊ]]]}} vai {{IPA|[kɒləˈrɑːdoʊ]}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] 50 [[ASV štats|štatiem]], atrodas rietumu reģionā. Kolorādo administratīvais centrs ir [[Denvera]]. Kopš {{dat|2019|1|8|Ģ|bez}} štata gubernators ir [[Džareds Polis]] (''Jared Polis''). Kolorādo robežojas ar [[Jūta]]s, [[Kanzasa]]s, [[Nebraska]]s, [[Ņūmeksika]]s, [[Oklahoma]]s un [[Vaiominga]]s štatu. Kolorādo ir pazīstams arī ar progresīvu politiku, un tas bija viens no pirmajiem štatiem, kas legalizēja [[Marihuāna|marihuānas]] lietošanu izklaides nolūkiem 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cannabis.colorado.gov/legal-marijuana-use-in-colorado|title=Legal marijuana use in Colorado {{!}} Cannabis|website=cannabis.colorado.gov|access-date=2025-02-15}}</ref> == Vēsture == Kolorādo indiāņi apdzīvojuši jau vismaz 13 500 gadu. ASV ieguva Kolorādo austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā, bet 1848. gadā rietumu daļu no Meksikas. [[1876]]. gada 1. augustā Kolorādo kļuva par 38. ASV pavalsti. 20. gadsimta sākumā štatā notika konflikts starp ogļračiem un Nacionālo Gvardi. <gallery> Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) Adams onis map.png|Kolorādo rietumi kā Spānijas daļa pēc 1819. gada [[Džons Kvinsijs Adamss|Adamsa]]-Onisa robežlīguma U.S. Territorial Acquisitions.png|Kolorādo pakāpeniska iekļaušana ASV (1803-1848) United States 1861-03-1861-08.png|Kolorādo teritorija (1861) </gallery> == Ekonomika == Štats ir viens no vadošajiem naftas un dabasgāzes ražotājiem ASV, kā arī iegulda atjaunojamajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijā. [[Denvera]] un [[Boldera]] ir tehnoloģiju centri, kas sadarbojas ar [[NASA]] un aviācijas nozari. Ražošanas sektors koncentrējas uz aviācijas, elektronikas un iekārtu ražošanu. Kolorado ir arī spēcīga izglītības un veselības aprūpes nozare. Tas ir arī viens no vadošajiem štatiem [[Ziemas sports|ziemas sporta]] jomā, un tā kūrorti, piemēram, [[Espena]], [[Veila]] un [[Brekenridža]], piesaista slēpotājus un snovbordistus no visas pasaules. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/co|title=Biggest Cities in Colorado {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-16}}</ref> |- |1 |[[Denvera]] |715 522 |- |2 |[[Kolorādospringsa]] |478 961 |- |3 |[[Aurora (Kolorādo)|Aurora]] |386 261 |- |4 |[[Fortkolinsa]] |169 810 |- |5 |[[Leikvuda (Kolorādo)|Leikvuda]] |155 984 |- |6 |[[Torntona (Kolorādo)|Torntona]] |141 867 |- |7 |[[Arvada]] |124 402 |- |8 |[[Vestminstera (Kolorādo)|Vestminstera]] |116 317 |- |9 |[[Pueblo]] |111 876 |- |10 |[[Grīli]] |108 418 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo| ]] 59zgoe1d8j4my774omcx69tv8p3kl7l 0 5244 4457849 4425025 2026-04-23T11:00:52Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457849 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Balvi | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2 |caption_align = center |image1 = Balvu katoļu baznīca 1.jpg |caption1 = [[Balvu katoļu baznīca]] |image2 = Koka baznīca Balvos - panoramio.jpg |caption2 = [[Balvu pareizticīgo baznīca]] |image3 = Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg |caption3 = Balvu kultūras nams |image4 = Balvi mõisa peahoone 2019. aastal.jpg |caption4 = [[Balvu muiža]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Balvi.svg | flag_link = Balvu karogs | image_shield = Coat of Arms of Balvi.svg | shield_link = Balvu ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = left | latd = 57 | latm = 07 | lats = 57 | latNS = N | longd = 27 | longm = 15 | longs = 57 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1928. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|pl|Bołowsk}}<br />{{val|de|Bolwen}} | area_total_km2 = 5.08 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 6486 | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4501 | area_code = | website = {{URL|www.balvi.lv}} | footnotes = }} '''Balvi''' ({{val|ltg|Bolvi}}) ir pilsēta [[Latgale]]s ziemeļaustrumos, [[Balvu novads|Balvu novada]] centrs. Izvietojusies starp [[Balvu ezers|Balvu]] un [[Pērkonu ezers|Pērkonu]] ezeriem pie tos savienojušās [[Bolupe]]s, [[Latvijas reģionālie autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P35|P35]] un [[autoceļš P47|P47]] krustojumā. Attālums līdz [[Rēzekne]]i — 80 km, līdz [[Rīga]]i — 219 km. Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir [[Balvu muiža|muižas pils ēka]] ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizāniem]]. == Nosaukums == Iespējams, nosaukumu Balviem devuši [[Balvu ezers]] un [[Bolupe]]. Pastāv arī [[hipotēze]] par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda "balva".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Balvi-iegust-tiesibas-saukties-par-pilsetu|title=11.02.1928: Balvi iegūst tiesības saukties par pilsētu|website=timenote.info|access-date=2023-04-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Balvu vēsture}} Senatnē Balvu apkārtne ietilpa [[Atzele]]s valsts Bērzpils pilsnovadā (''Berezne'') vai Purnavas pilsnovadā,<ref name="Vest">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/46863 Latvijas Vēstnesis, 12.02.1998., Nr. 37. Balvi-70]</ref> vēlāk [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu pierobežā. Pēc 1629. gada [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļakas trakts|Viļakas trakta]] teritorijā, no 1776. gada – [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. Ap 1765. gadu dibināta [[Balvu muiža]], 1783. gadā pieminēta Balvu sādža. 1865. gadā Balviem piešķīra ciema tiesības un atļāva rīkot gadatirgus, 1906. gadā ciemu atdalīja no muižas.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Astrīda Iltnere, Uldis Placēns. Preses nams, 1999. - 80 lappuse</ref> Ciema attīstību veicināja 1902. gadā atklātā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Sitas-Pitalovas dzelzceļa līnija]] ar [[Balvi (stacija)|dzelzceļa staciju Bolovsku]] (no 1919. gada — Bolviem, no 1934. — Balviem).<ref name="Vest"/> [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Balvi jau bija izauguši par [[Balvu pagasts|Balvu pagasta]] centru. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs. 1925. gadā Balvi ieguva [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]], 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu jaunajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. 1935. gadā Balvos bija 2024 iedzīvotāji, no kuriem 72% latviešu.<ref name="Vest" /> 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] no Balviem līdz Gulbenei stiepās Vērmahta aizsardzības līnija, [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlija-augusta kauju]] laikā vācu karaspēks nodedzināja bijušo muižas pili ar tajā iekārtoto kara hospitāli. 1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] centru, 2009. gadā, pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] - par Balvu novada centru. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|727 |1935|2024 |1943|1815 |1959|3025 |1970|5679 |1979|7522 |1989|9340 |2000|8533 |2011|7176 |2021|5810 }} 1897. gadā Balvu muižā bija 133 cilvēki, Balvu ciemā 521 cilvēki un Steķintavā 73 cilvēki. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === * Nr. 2832.: [[Balvu katoļu baznīca]] Baznīcas ielā 3 (1805) * Nr. 2833.: [[Balvu luterāņu baznīca]] Mārtiņa Lutera ielā 3 (1913-1915) * Nr. 2834.: [[Balvu muiža]]s kunga māja (1760; 1870. -1880) * Nr. 2835.: Balvu muižas klēts (1870-1880) * Nr. 9152.: [[Balvu kultūras nams]] (arhitekts [[Andrejs Aivars]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|pages=20|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}</ref> 1954) <ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> <gallery> Attēls:Balvu luterāņu baznīca 2.jpg|Luterāņu baznīca Attēls:Balvu katoļu baznīca 4.jpg|Katoļu baznīca Attēls:Balvu muiža (2) - panoramio.jpg|Muižas kunga māja Attēls:Balvu Novada muzejs.jpg|Muižas klēts Attēls:Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg|Kultūras nams </gallery> == Kultūra == Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un estrāde [[Attēls:Latgales partizānu pulka piemineklis.jpg|thumb|280px|left|Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem (1938., atjaunots 1993.)]] === Izglītības iestādes === Balvos atrodas septiņas izglītības iestādes: [[Balvu Valsts ģimnāzija]], [[Balvu amatniecības vidusskola]], [[Balvu pamatskola]], [[Balvu vakara maiņu vidusskola]], [[Balvu Mākslas skola]], [[Balvu Mūzikas skola]] un [[Balvu Sporta skola]]. === Sports === 1961. gadā tika atvērta Balvu pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, kurai Balvos sākotnēji bija vieglatlētikas un riteņbraukšanas, vēlāk arī klasiskās cīņas un smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas.<ref>[http://sportaskola.balvi.lv/sporta-skola/vesture sportaskola.balvi.lv]</ref> Skolā ir 25 m pelbaseins.<ref>[https://lpr.gov.lv/lv/about-n9q7/locgov-v2n1/balvu_novads/#.YcoNv2hBy00 Latgales plānošanas reģions. Balvu novads.]</ref> Futbola komanda “[[Balvu Sporta centrs|Balvi]]” spēlē [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]],<ref>[https://lff.lv/klubi/balvi-31268/?cid=6281820 LFF. Balvi]</ref> 3. līgā spēlē komanda “Balvi-2” un ir Sporta skolas bērnu un junioru komandas dažādās vecuma grupās.<ref>[http://sportaskola.balvi.lv/sporta-veidi/futbols/21555-ziemelaustrumu-cempionata-rezultati-2 Sportaskola. Futbols]</ref> == Apskates objekti == Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem. Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas. Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo un akustiski kvalitatīvo koncertzāli. Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums. Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā. Parkā esošais vides objekts “Gaiss” no 324 vēja stabulēm un 48 vēja zvaniem ir lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ |title=Visitgulbene. Pa zaļo dzelzceļu uz Balviem jeb Vidzeme satiekas ar Latgali |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192400/https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ }}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvos-uzstadits-pasaule-lielakais-veja-zvanu-ansamblis.a254551/ LSM. Balvos uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis]</ref> Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi. Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]]. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls [[Andrejs Jansons]] 1993. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.balvi.lv Balvu mājaslapa] {{Balvu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Balvi| ]] [[Kategorija:Latgale]] 4hp0thvkgpqjlttc7jsde8slzlsx7xm 0 5326 4457678 4455955 2026-04-22T22:09:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457678 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuldīga | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Vecpilsēta.jpg |caption1 = Vecpilsēta |image2 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg |caption2 = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] |image3 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Gājēju iela.jpg |caption3 = Liepājas iela |image4 = Kuldiga Ventas rumba 23.JPG |caption4 = [[Ventas rumba]] |image5 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, vecpilsēta.jpg |caption5 = [[Alekšupīte]] |image6 = Pilsdzirnavas (3).jpg |caption6 = Kuldīgas pils dzirnavas |image7 = Annas baznīca (2).jpg |caption7 = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Kuldīga.svg | flag_link = Kuldīgas karogs | image_shield = Kuldiga_COA.svg | shield_link = Kuldīgas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =58 | lats =07 | latNS =N | longd =21 | longm =58 | longs =18 | longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1378. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Goldingen}} | area_total_km2 = 13 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kuldīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 16 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3301<br />LV-3302 | area_code = | website = {{URL|www.kuldiga.lv}} | footnotes = }} '''Kuldīga''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie [[Venta]]s un [[Ventas rumba]]s, 155 km attālumā no [[Rīga]]s. 16.—17. gadsimtā tā bijusi [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Kuldīgu joprojām mēdz dēvēt par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|16. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |work=[[Dienas Bizness]] |url=https://db.lv/zinas/kuldigu-ieklauj-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta-513237 |access-date=2023-09-18}}</ref> [[Ventas tilts (Kuldīga)|Tilts pār Ventu]] ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā, bet Ventas rumba — platākais [[ūdenskritums]] Eiropā. == Nosaukuma izcelsme == <!-- [[Attēls:Sarkanie jumti.jpg|thumb|250px|Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.]] --> Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais [[kurši|kuršu]] pils nosaukums ir bijis ''Kuldinga''. [[Kuršu valoda|Kuršu valodā]] galotne ''-(i)nga'' ir parasta (piemēram, nosaukumā [[Kretinga]]). Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām bija '''Goldingene''' (''Goldingen''). Kuršu valodas vārds ''Kuld-'' pārtapis par ''Gold-'' [[vācu valoda]]s dēļ, vāciski ''Gold'' nozīmē "[[zelts]]". == Pilsētas simboli == [[Attēls:20010305 15sant Latvia Postage Stamp.jpg|thumb|180px|Pastmarka ar Kuldīgas ģerboni]] Pilsētas oficiālie simboli ir [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] ar tajā attēloto pilsētas aizgādni [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svēto Katrīnu]] (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais [[Kuldīgas karogs|karogs]] ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli. |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilts]] un [[Ventas rumba]]. === Ģerbonis === Kuldīgas 1681. gada zīmogā bija attēlota [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]] ar ratu vienā un zobenu otrā rokā. No 1925. līdz 1938. gadam ģerbonis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. To divās daļās sadalīja viļņota līnija, simbolizējot Ventas upi, kuras abās pusēs ir zivis. Pašreizējais ģerbonis ir līdzīgs 1681. gada versijai. <gallery> Attēls:Coat of arms of Kuldīga, 1681.png|1681. gada zīmogs Attēls:Kuldigas g 1846.PNG|1846. gada ģerbonis Attēls:Kuldigas g 1925 1938.PNG|1925.—1938. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|thumb|250px|Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā]] Kuldīga atrodas [[Venta]]s abos krastos 155 km no [[Rīga]]s. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — [[Pārventa (Kuldīga)|Pārventa]]. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus [[Virka]]s atrodas 15 m augstais atsegums [[Melnā Kolka]]. Lejpus [[Ventas rumba]]s upē ir vairākas [[sala]]s un [[sēklis|sēres]]. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas [[Krāčupīte (Ventas pieteka)|Krāčupīte]] un [[Alekšupīte]] ar pieteku [[Kurmāles upīte|Kurmāles upīti]]. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais [[Māras dīķis (Kuldīga)|Māras dīķis]]. [[Venta]]s [[senleja]] no Kuldīgas līdz [[Abava]]s ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija [[Ventas ielejas dabas liegums]]. Kuldīgas 20. gadsimta ģenerālplāna autors ir pilsētbūvniecības arhitekts [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]]. === Transports === Pilsēta atrodas svarīgu [[Kurzeme]]s autoceļu krustpunktā starp [[Ventspils|Ventspili]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Talsi]]em un [[Saldus|Saldu]]. Pilsētai cauri iet autoceļš [[P108]] (Ventspils—Saldus), kā arī krustojas autoceļi [[P112]] (uz [[Aizpute|Aizputi]]), [[P116]] (uz [[Skrunda|Skrundu]] un [[Embūte|Embūti]]), [[P118]] (Kuldīgas apvedceļš), [[P119]] (uz [[Jūrkalne|Jūrkalni]]), [[P120]] (uz [[Talsi]]em) un [[P121]] (uz [[Tukums|Tukumu]]). == Vēsture == {{Pamatraksts|Kuldīgas vēsture}} [[Attēls:Kuldīga Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|Kuldīgas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1242.—1244. gadā pēc [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)|karagājiena uz Kursu]] [[Livonijas ordenis]] uzcēla ordeņa [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtura]] mūra pili pie [[Ventas rumba]]s, kas sākumā tika saukta par ''Jesusburg'', bet vēlāk par ''Goldingen''. 1355. gadā Kuldīga pirmo reizi nodēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu", bet 1368. gadā Kuldīga minēta [[Hanza|Hanzas savienības]] dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas [[Rīgas pilsētas tiesības]] (''ius Rigense''). 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma [[Kuldīgas pils]] kļuva par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm. Kad 1587.—1617. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija sadalīta, Kuldīga bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. 1642.—1682. gadā [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzcelta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. [[Attēls:Kuldigas ratsnams.jpg|thumb|250px|Kuldīgas jaunais rātsnams (1860)]] 1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Kuldīga nokļuva [[Krievijas Impērija]]s varā. 1860.—1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, nodibināja vairākas lielas fabrikas. 1874. gadā pāri Ventai uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem [[Eiropa|Eiropā]] (arhitekts [[Oto Dīce]]). 1886. gadā no [[Rīga]]s uz Kuldīgu pārcēla [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] (dibināts 1870. gadā [[Rīga|Rīgā]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1915.—1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās [[Vācija]]s karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli atjaunoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Prūsija]]s pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no [[Vācija]]s. 1935. gadā atklāja šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|dzelzceļa līniju Kuldīga—Alsunga]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941.—1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks. 1944.—1945. gadā netālu no Kuldīgas [[Pelču muiža]]s kungu mājā atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] esošās vācu armijas grupējuma ''Kurland'' štābs. 1945.—1991. gadā Kuldīga bija [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] centrs, kurā kopš [[1960. gadi]]em attīstījās vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika). == Iedzīvotāji == {{Bar box |title = Kuldīgas iedzīvotāju skaits 1798–2024 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1797|#0099FF|52||1368}} {{bar pixel|1798|#0099FF|51||1352}} {{bar pixel|1840|#0099FF|155||4100}} {{bar pixel|1856|#0099FF|193||4818}} {{bar pixel|1881|#0099FF|327||8055}} {{bar pixel|1897|#0099FF|395||9720}} {{bar pixel|1913|#0099FF|468||11 700}} {{bar pixel|1920|#0099FF|197||4924}} {{bar pixel|1925|#0099FF|277||6912}} {{bar pixel|1935|#0099FF|288||7180}} {{bar pixel|1939|#0099FF|244||6100}} {{bar pixel|1943|#0099FF|243||6082}} {{bar pixel|1959|#0099FF|419||10 480}} {{bar pixel|1970|#0099FF|493||12 320}} {{bar pixel|1979|#0099FF|552||13 980}} {{bar pixel|1989|#0099FF|570||14 232}} {{bar pixel|2000|#0099FF|547||13 678}} {{bar pixel|2011|#0099FF|470||11 761}} {{bar pixel|2021|#0099FF|404||10 109}} {{bar pixel|2024|#0099FF|400||9940}} |caption = Avoti: Kuldiga.lv, pop-stat.mashke.org<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kuldiga.lv/en/town/history |title=Kuldiga.lv. History |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928195917/https://www.kuldiga.lv/en/town/history }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Ievērojamas vietas == {{pamatraksts|Kuldīgas vecpilsēta}} === Kuldīgas pils drupas un skulptūru dārzs === Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielas]] labajā pusē atrodas bijušās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] komtura [[Kuldīgas pils]] vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Pils un nocietinājumu aprises labi izsekojamas parka reljefā. Tagad šeit tēlniece [[Līvija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 22 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. === Pilssarga namiņš === [[Attēls:Bendes namins.jpg|thumb|200px|Pilssarga namiņš, 2007]] Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14.—17. gadsimts), un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz [[Jelgava|Jelgavu]] vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, tika pamesta. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga, pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai pilssarga namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija [[Kuldīgas Novada muzejs|Kuldīgas Novada muzeja]] lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133516/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Rātslaukums === Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Laukumā atrodas Vecais un Jaunais rātsnams. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "[[Emīla nedarbi]]". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu [[renesanse]]s stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas [[Kuldīgas novada dome]]. === Pilsētas laukums === [[Kuldīgas pilsētas laukums]] atklāts 1936. gada 26. septembrī kā Kuldīgas jaunais tirgus laukums. === Baznīcas ielas senie nami === [[Attēls:Baznīcas iela 19.JPG|thumb|200px|Viens no Baznīcas ielas namiem, 2006]] Vecais rātsnams atrodas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā]]. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |title=Dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305211936/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 ir taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |title=Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305212015/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 |title=Pilsdzirnavas ar iekārtu — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528221807/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 }}</ref> === Liepājas iela === [[Attēls:Liepajas iela.jpg|thumb|200px|Liepājas iela, 2007]] [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas iela]] ir Kuldīgas centrālā iela, kas organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā, valsts gadadienas laikā, [[Ziemas saulgrieži|Ziemas saulgriežos]], [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežos]] un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu. Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo "tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību". Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā [[Mucenieku iela (Kuldīga)|Mucenieku iela]].<ref name="autogenerated2" /> Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem. === Sinagoga === Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā ([[1905. gada iela (Kuldīga)|1905. gada ielā]] 6) ir [[sinagoga]]. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas [[Senebreju valoda|senebreju valodā]] apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas [[Kuldīgas novada muzejs|Kuldīgas novada muzejā]]. Tā tika celta Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena bija aktīva kopš apmešanās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri [[Polija|Polijā]] izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā [[Kurzeme]]s ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu [[Holokausts|holokausta]] laikā 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta, un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes. === Kultūras nams === Krustojumā ar Mucenieku ielu labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). === Viesnīca "Metropole" === "Metropole" celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reizes. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja, un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam [[Valentīns Kokalis|Valentīnam Kokalim]] piederošā zemnieku saimniecība "Ezernieki" vēsturisko viesnīcu privatizēja.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Sākums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — V. Kokalis iegādājās no Kuldīgas pilsētas pašvaldības, par zemi zem tās samaksājot 2000 [[lats|latu]]. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 [[lats|latu]], no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Kokaļa investīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/ |title=LETA<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200419153622/https://www.leta.lv/ |archivedate={{dat|2020|04|19||bez}} }}</ref> 2006. gadā tika pabeigta "Metropoles" restaurācija, un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un viesnīca Kuldīgas viesiem. === Ventas rumba === [[Attēls:Ventas rumba, 13.05.2012.jpg|thumb|250px|Ventas rumba]] [[Ventas rumba]] ir platākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2 m. Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> === Alekšupīte === [[Attēls:Aleksupites udenskritums.jpg|thumb|250px|Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā]] [[Alekšupīte]] ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilta]] Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir dabīgi un mākslīgi radīti nelieli ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas pēdējais [[Alekšupītes ūdenskritums]], kas ir 4,15 m augsts un 8 m plats, un ir viens no augstākajiem [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]] Latvijā. === Virkas muiža === [[Attēls:Virkas muižas ēka.jpg|thumb|250px|Virkas muižas ēka 20. gadsimta sākumā.]] Virkas muižas (''Firkshof'') kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas neliels 19. gadsimtā izveidots parks. 18. gadsimta beigās Virkas muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā bija izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Virkas muižas ēka atrodas Virkas ielā 27 un to apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |title=Veckuldīgas pilskalns :: PILIS UN MUIŽAS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033603/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Parki == Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki pilsētas centrā — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās [[sinagoga]]i, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Baltijas skolotāju semināra ēkai (tagadējam [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam]]). === 1905. gada parks === [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju beiɡās 1945. gada 8. maijā pēc padomju lidmašīnu nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara izveidoja parku, novācot māju drupas, bet saglabājot vecos dārzus. Parkā novietoja tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] veidoto pieminekli [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāriem]] un strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305012516/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 }}</ref> == Kapi == Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi — Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas. Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m² platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18. gadsimtā. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai — krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem — ebreju mūžīgās atdusas vietas. Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas veco kapu parks<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080153/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam, nevis kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam, dzejniekam un latviešu valodas pētniekam [[Juris Bārs|Jurim Bāram]] (1808—1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.<ref name="autogenerated1" /> == Medicīna == Kopš 1827. gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003. gadā [[Kuldīgas slimnīca]] tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir terapijas, ķirurģijas, bērnu, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.<br /> Kuldīgā darbojas arī [[SIA "Kuldīgas doktorāts"]], kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.<br /> Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses. == Izglītība == === Bērnudārzi === Kuldīgā ir četri bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) un viena Privātā pirmskolas izglītības iestāde (PPII) : * [[PII "Ābelīte"]] * [[PII "Cīrulītis"]] * [[PII "Taurenītis"]] * [[PII "Liepziediņš"]] * PPII "Mazo bērnu skola" === Vispārizglītojošās skolas === Kuldīgā ir četras vispārizglītojošās skolas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=75 |title=Kuldīgas novada izglītības iestādes |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101006112836/http://kuldiga.lv/index.php?cat=75 |archivedate={{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> * [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola]] * [[Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola]]<!-- — pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas — Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada — [[Kuldīgas 2. vidusskola]]. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.<ref>[http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=25437&Itemid=20]</ref> --> * [[Kuldīgas Centra vidusskola]] * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]] * [[Kuldīgas Kristīgā pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola]], * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]], * [[Kuldīgas novada sporta skola]],<!-- Kuldīgā darbojas [[Kuldīgas rajona sporta skola]], kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos. --> * [[Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola]]. <!-- Darbojas kopš 1944. gada. Skolā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas [[koris Cantus]], kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. --> ==== Kuldīgas vakara vidusskola un RPIVA ==== Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī [[Kuldīgas vakara vidusskola]]. Taču 2002. gadā to pievienoja [[Kuldīgas 2. vidusskola]]i. Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību [[Latvijas Universitāte]]s (LU) (līdz 2017. gada septembrim — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]s (RPIVA)) Kuldīgas filiālē.<br />[[Kuldīgas vakara vidusskola]] līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas [[Kurzeme]]s. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada — Kuldīgas vakarskola, no 2002. gada — RPIVA (vēlāk LU) Kuldīgas nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305014846/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 }}</ref> === Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs === Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo zemes gabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920.—1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20. gadsimta 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados — [[Kuldīgas 78. arodvidusskola]]s klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centra nodarbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305004051/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 }}</ref> Kopš 1999. gada centru vada tā direktore [[Ruta Orlova]]. == Baznīcas == [[Attēls:Kuldīga, baptistický kostel.jpg|thumb|250px|Kuldīgas baptistu dievnams]] Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami, vecākais no kuriem ir 1252. gadā celtā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīca]]: * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1252. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1904. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas - katoļu baznīca]], celta 1640. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |title=Sv. Trīsvienības katoļu baznīca — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305220016/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca]], celta 1871. gadā, pareizticīgo baznīca, * [[Kuldīgas Baptistu draudze]], draudze dibināta 1837. gadā. == Kultūra == === Bibliotēka === [[Attēls:Kuldīga sinagogue, now a library.jpg|thumb|250px|Kuldīgas bibliotēka (bijusī sinagoga)]] Kuldīgā [[bibliotēka]] darbojas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945. gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka darbojās Baznīcas ielā 1. 1992. gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz telpām Vakara ielā 6,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.km.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080907064644/http://www.km.gov.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|07||bez}} }}</ref> kur līdz tam atradās bērnudārzs "Sprīdītis". Kopš 2011. gada 16. novembra Kuldīgas Galvenā bibliotēka atrodas 1905. gada ielā 6 (rekonstruētajā bijušās Sinagogas ēkā). === Muzejs === [[Attēls:Muzejs.JPG|thumb|200px|Kuldīgas Novada muzejs 2006]] Kopš 1935. gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā [[Kuldīgas Novada muzejs]] tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien — Bangertu villā, Pils ielā 5 Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā [[Frīdrihs Špērs|Frīdriha Špēra]] glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gadsimta Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[Vērpjamā vārpsta|vārpstiņu]] kolekcijām [[Latvija|Latvijā]]. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam reiz bija filiāle "Kāršu istaba", kas bija vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā varēja apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru.<ref name="kuldiga.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100909181547/http://www.kuldiga.lv/ |archivedate={{dat|2010|09|09||bez}} }}</ref> Šobrīd daļu no kāršu kolekcijas ir iespējams apskatīt Bangertu villas pamatekspozīcijā.<br /> Muzeja ēka 20. gadsimta sākumā tika atvesta no [[Liepāja]]s, kur to 19. gadsimta beigās projektējis [[Liepāja]]s pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi [[Krievija]]s paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. === Sinagogas ēka === [[Kuldīgas Lielā sinagoga]] celta 1875. gadā,<ref name="kuldiga.lv"/> 1958. gadā agrākās sinagogas telpās izveidoja pilsētas kinoteātri "Kurzeme", kuru slēdza 2003. gadā. 2008. gada 20. oktobrī [[Kuldīgas pilsētas Dome]] nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu — sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku. === Kinofilmas === Kuldīga un tās vecpilsēta ir kļuvusi par pievilcīgu vietu vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas un vairākas reklāmas.<br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 |title="Latvijas Holivudā" sākas filmēšana {{!}} Ziņas Latvijā, Kurzeme {{!}} BalticTravelnews<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230223103723/https://travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 }}</ref> Daļēji Kuldīgā 1977. gadā uzņemta mākslas filma "Atspulgs ūdenī" (režisors [[Andris Rozenbergs]]), bet 1985. gadā "[[Emīla nedarbi]]" ([[Varis Brasla]]). 2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma [[Neuzvaramais (filma)|"Neuzvaramais"]] (režisors — [[Verners Hercogs]]), 2003. gadā — filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" (režisors — [[Varis Brasla]]), 2007. gadā — [[Vācija]]s filma [[Tilts (filma)|"Tilts"]] (vācu val. — Die Brücke), 2017. gadā — filma "[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]" (režistors Varis Brasla). === Estrādes === Kuldīgā pašlaik ir vismaz trīs estrādes — Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde atradās uz [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsalas]]. Pēc Otrā pasaules kara (līdz 70. gadu sākumam) galvenie kultūras pasākumi vasarās notika pils parka estrādē, kura atradās aiz Muzeja teritorijas žoga. Tur bija nojume ar skatuvi, tualetēm un deju grīdu, kur pēc estrādes koncertiem rīkoja dejas. [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā. == Sports == Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir [[volejbols|volejbolam]], [[riteņbraukšana]]i, [[vieglatlētika]]i un [[futbols|futbolam]], [[orientēšanās|orientēšanās sportam]], kā arī galda spēlēm — [[šahs|šaham]], [[dambrete]]i. No 1954 līdz 1968 gadam Kuldīgā bija hokeja komanda "Kuldīgas Vulkāns", ko atbalstīja kokapstrādes kombināta "Vulkāns" administrācija un BSB "Vārpa". "Vulkāns" hokeja komanda bija vairākkārtēja sporta biedrības "Vārpa" zonālo čempionātu uzvarētāja, bet pēdējo zonālo sacensību 1967/68 gada sezonā izcīnīja bronzas godalgas. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās tādi sporta veidi kā [[jauktā cīņas māksla]], [[kikbokss]] un [[svarcelšana]]. Kuldīgā kopš 2006. gada notiek [[Kuldīgas pusmaratons]], kura aizsācējs ir kuldīdznieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī [[Jeļena Prokopčuka]]. Kuldīgā ir savs futbola klubs [[FK Kuldīga]], kurš startē [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Divdesmita gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados [[Kuldīgas "Vulkāns"]] bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930. gadu sākumā kā [[Vulkāns (rūpnīca)|Vulkāna]] rūpnīcas komanda. Pēc dažiem gadiem tas tika likvidēts, bet 1947. gadā komanda tika atjaunota un 1949. gada iekļuva augstākajā līgā. 1964. gadā klubs ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968. gada klubs izkrita no augstakās līgas, lai atgrieztos tikai 1981. gada sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu. [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]]. gada Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs [[FK Venta]]. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] spēlētāju [[Oļegs Lužnijs|Oļegu Lužniju]], kā arī vairākus [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas]], [[Polijas futbola izlase|Polijas]] un [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu. Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezonas spēlēja klubs [[SK Elvi/Kuldīga]], taču 2009. gadā tas bankrotēja. == Izklaide == Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu [[uzņēmums "Zvaigžņu rati"]] piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri [[Kuldīgas vecpilsēta]]i. No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnā]] (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija [[Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs]] ([[NEKAC]]). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises — mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma — dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju — īstenoja projekta būtību — brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nekac.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118210741/http://www.nekac.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti [[Kuldīgas pilsētas svētki]]. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir [["Alekšupītes skrējiens"]]. == Uzņēmējdarbība == Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas [[Zviedrija]]s — [[Latvija]]s kopuzņēmums [[SIA "Kuldīgas tekstils"]]. 1992. gada februārī [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Jersey Vavnader AB'' [[Latvija|Latvijā]] izveidoja meitas uzņēmumu ''Top—print''. Pirms dažiem gadiem ''Top—print'' nosaukumu vadība [[Zviedrija|Zviedrijā]] ieteica nomainīt pret latvisko ''Kuldīgas tekstilu''. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam [[Zviedrija|Zviedrijā]], kurš tālāk to izplata [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citās valstīs. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.<ref name="autogenerated2" /> 1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā]] [[A/s "Vulkāns"]] reģistrēta 1994. gada 4. maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vestnesis.lv/ |title=Latvijas Vēstnesis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200530014242/https://www.vestnesis.lv/ |archivedate={{dat|2020|05|30||bez}} }}</ref> A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002. gadā. Pašlaik Kuldīgā darbojas finiera rūpnīca STIGA RM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stigarm.lv/produkti/|title=Stiga RM|website=www.stigarm.lv|access-date=2020-09-25}}</ref> vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tai skaitā SIA Mars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mars-kokapstrade.lv/|title=Kokmateriāli SIA Mars Kuldīga Latvija|website=SIA MARS|access-date=2020-09-25|language=lv}}</ref> un SIA Vēvers.<ref>[http://vevers.eu/mes/ SIA Vēvers mājaslapa]</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == [[Kurzemnieks (laikraksts)|Laikraksts "Kurzemnieks"]] ir vienīgais laikraksts, kas tiek izdots Kuldīgas un Viduskurzemes iedzīvotājiem. Laikraksts ar šādu nosaukumu pirmo reizi tika izdots 1910. gadā. No tā laika Kuldīgā ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ tā pārtrauca raidīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/48889 |title= Kuldīgas TV aptur darbu |accessdate= 2010-09-16 |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date= 2005-06-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā == * [[hercogs Jēkabs]] (1610—1682), * [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers]] (1784—1860), dzejnieks un tulkotājs * [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]] (1814—1881), mākslinieks * [[Kārlis Davidovs]] (1838—1889), čellists * [[Zēligs Kalmanovičs]] (1885—1944), filologs * [[Sergejs Tretjakovs]] (1892—1937), dzejnieks * [[Maksis Veinreihs]] (1893—1969), lingvists * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993), gleznotājs * [[Gvido Augusts]] (1932), gleznotājs * [[Guntis Veits]] (1954), mūziķis * [[Māris Grīnblats]] (1955—2021), politiķis * [[Edgars Zalāns]] (1967), politiķis * [[Andra Manfelde]] (1973), rakstniece * [[Artis Dvarionas]] (1974), mūziķis * [[Jānis Miņins]] (1980), bobslejists * [[Dana Reizniece-Ozola]] (1981), politiķe * [[Jānis Sproģis]] (1944—2022), latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs * [[Kaspars Markševics]] (1985), mūziķis, radio personība. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Aleksupite.JPG|Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā Attēls:Aleksupites udenskritums ziema.JPG|Alekšupītes ūdenskritums ziemā Attēls:Kuldiga ziema.JPG|Kuldīga ziemā 2006 Attēls:Metropoles setas puse.jpg|Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā Attēls:Pagrabins.jpg|Restorāns "Pagrabiņš" 2008 Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|Baznīcas iela 20, ēka kur dzīvoja [[Juris Bārs]] Attēls:Baznīcas iela 23 Kuldīga divritenis.jpg|Sienas gleznojums Baznīcas ielā 23 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Dikis pie Kuldigas tiesas.jpg|Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006 Attēls:Pa celam uz tiltu.jpg|Pa ceļam uz tiltu 2006 Attēls:Kuldigas venecija.jpg|Kuldīgas venēcija 2008 Attēls:Skatu tornis.jpg|Pārventas skatu tornis 2006 Attēls:Kafejnica stenders.jpg|Kafejnīca "Stenders" 2006 Attēls:Blakus stenderam.jpg|Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006 Attēls:Kuldigas setas.jpg|Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga| ]] gg020msnrt21w9kvafhs80fvoes3eue 0 5352 4457761 4435889 2026-04-23T07:01:18Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457761 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kārsava | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Kārsavas kultūras nams.jpg | imagesize = | image_caption = Kārsavas kultūras nams | image_flag = | flag_link = | image_shield = Karsava COA.svg | shield_link = Kārsavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 47 | lats = 02 | latNS = N | longd = 27 | longm = 41 | longs = 05 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = Korsova<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Lettland Handbuch - Die Stempel und Postanstalten 1918—1940 / The Postmarks and Post Offices 1918—1940 |last=v. Hofmann |first=Harry |publisher=Harry v. Hofmann Verlag |page=124 |year=1999 |language=Vācu un angļu valodas |isbn=3763650725}}</ref><br />{{val|de|Karsau}}<br />{{val|ltg|Kuorsova}} | area_total_km2 = 3.9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kārsava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5717 | area_code = | website = | footnotes = }} '''Kārsava''' ir pilsēta [[Latgale]]s austrumos, [[Ludzas novads|Ludzas novadā]], netālu no [[Krievija]]s robežas, agrākā [[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] centrs. Pilsēta atrodas [[Rītupe]]s kreisajā krastā, 31 km uz ziemeļiem no [[Ludza]]s, pie [[Pēterburga]]s—[[Viļņa]]s dzelzceļa līnijas un autoceļu [[A13]], [[P48]], [[P49]] un [[P50]] krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|thumb|left|200px|[[Kārsavas dzelzceļa stacija]] Krievijas Impērijas laikā.]] Tagadējo Kārsavas teritoriju apmēram kopš [[8. gadsimts|8. gadsimta]] apdzīvoja [[latgaļi]]. Apkārtnē atrodas vairāki latgaļu pilskalni. 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts [[Atzele]]s novada Abelenes sastāvā.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> Pēc krustnešu iekarojumiem teritorija nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s valdījumā. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 16. gadsimtā Kārsavas apvidus nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā Latgales (Inflantijas) daļa. Šajā laikā nostiprinājās [[katoļticība]], kas joprojām ir būtiska reģiona kultūras identitātes sastāvdaļa. Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža [[Malnavas muiža|Malnavas muižas]] zemēs. Impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu ciemu deva tajā 1741. gadā celt aizsāktā un 1763. gadā iesvētītā [[Malnavas baznīca|Malnavas katoļu baznīca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_IV/423|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2016|07|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140225101604/http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_IV/423|archivedate={{dat|2014|02|25||bez}}}}</ref><ref name=":0" /> Palicis neskaidrs Kārsavas nosaukuma rašanās laiks, jo dažādas versijas to atvasina no diviem dažādiem Korosovskiem — 17. gadsimta poļu karavadoņa vai 19. gadsimta inženiera.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/celosana/18.09.2025-viena-diena-karsava-unikalas-baznicas-laipni-vietejie-un-manigais-pierobezas-klusums.a614205/|title=Viena diena Kārsavā: unikālas baznīcas, laipni vietējie un mānīgais pierobežas klusums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}</ref><ref name=":1">https://enciklopedija.lv/skirklis/255103-K%C4%81rsava NacEnc - Kārsava</ref> Ģeogrāfiskie nosaukumi šajā rajonā ir maldinoši, jo [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacija]] uzcelta [[Bozova]]s ciemā 4 km no pilsētas, savukārt pilsētā ir [[Malnava (stacija)|stacija]], kas nosaukta 3 km attālās [[Malnava]]s vārdā.<ref name=":0" /> 1772. gadā, [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|pirmajā Polijas dalīšanā]], Latgale tika pievienota Krievijas impērijai. Kārsava administratīvi piederēja [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņai]] un ietilpa tās [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. 19. gadsimtā tā lēni auga, taču palika salīdzinoši neliela. 1825. gadā Kārsava saņēma miesta tiesības.<ref name=":1" /> Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Ostrova (Krievija)|Ostrovu]], kas 1836. gadā kļuva par Pēterburgas[[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|—]]<nowiki/>Varšavas šoseju,<ref name=":1" /> Kārsava izveidojās par nelielu tirdzniecības centru. 1852. gadā Kārsavā bija 18 sētas, 3 krogi un 5 tirgotavas.<ref name=":1" /> Izšķirošs pavērsiens Kārsavas vēsturē notika 1860. gadā, kad caur Kārsavu tika izbūvēts dzelzceļš [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]], un 1901. gadā tas [[Rēzekne|Rēzeknē]] saslēdzās ar jauno līniju no [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Maskavas uz Ventspili]]. Ap staciju izveidojās jauns apdzīvotības centrs, kas attīstījās kā tirdzniecības vieta, amatniecības un pakalpojumu centrs un transporta mezgls. Tomēr 1906. gadā Kārsavai miesta tiesības tika atņemtas, lai gan tajā jau bija 186 ēkas.<ref name=":1" /> Tieši dzelzceļš pārvērta Kārsavu no lauku apdzīvotas vietas par pilsētiņu. Stacijā pieturēja starptautiskais ekspresvilciens ''[[Nord-Express]]''. 1924. gadā tika atgūtas miesta tiesības, bet 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības, nodalot to no [[Kārsavas pagasts|Kārsavas pagasta]]. Iedzīvotāju sastāvs bija etniski daudzveidīgs — 1935. gadā ebreji veidoja 42% no pilsētnieku skaita, kamēr latviešu bija 37%, bet krievu – 15% un poļu – 5%. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kārsava smagi cieta. [[Holokausts|Holokausta]] rezultātā tika iznīcināta apmēram puse pilsētas [[Ebreji|ebreju]] kopienas, otra puse 1941. gadā paspēja atkāpties uz austrumiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/dienasgramata/aigars-urtans-ebreju-kopienas-tragedija-karsava-holokausta-laika|title=Aigars Urtāns. Ebreju kopienas traģēdija Kārsavā holokausta laikā|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.creativemuseum.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> Pilsētā notika karadarbība, un vairāki infrastruktūras objekti un ēkas tika nopostīti. Pēc kara Kārsava atradās [[Latvijas PSR]] sastāvā (no 1949. gada pēc apriņķu likvidācijas – [[Ludzas rajons|Ludzas rajonā]]). Šajā laikā tika represēta un izsūtīta daļa iedzīvotāju, tomēr arī attīstījās rūpniecība un dzelzceļa saimniecība, tika uzbūvēti daudzdzīvokļu nami, nostiprinājās pilsētas loma kā vietējam administratīvajam centram. 1950.–1962. gadā Kārsava bija [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajona]] centrs. Vienlaikus notika [[Pārkrievošana|rusifikācija]] un migrācija no citām PSRS teritorijām, kas ietekmēja pilsētas demogrāfisko struktūru. 1963. gadā Kārsavas rajonu pievienoja Ludzas rajonam. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Kārsava piedzīvoja ekonomiskas un sociālas pārmaiņas: samazinājās rūpniecības nozīme, mazinājās iedzīvotāju skaits emigrācijas un urbanizācijas dēļ, pieauga kultūras mantojuma un vietējās identitātes nozīme. Administratīvi Kārsava pēc 2009. gada bija [[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] centrs līdz [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada reformai]], pēc kuras pilsēta tika iekļauta jaunajā [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]'''.''' Kārsava 2015. gadā bija pirmā pilsēta, kurā ielu norādes tika izvietotas arī latgaliešu rakstu valodā.<ref name=":0" /> To uzskata arī par vislatgaliskāko no Latvijas pilsētām.<ref name=":1" /> == Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums == [[Attēls:Katholische Kirche Kārsava.jpg|261px|thumbnail|right|[[Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]] Kārsavas pilsētas centrā]] * [[Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca|Malnavas Romas katoļu baznīca]] (1763. gads) — valsts arhitektūras piemineklis. * Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. * Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis == Ģeogrāfija == Kārsava atrodas uz robežas starp [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumu]], [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumu]] un [[Zilupes līdzenums|Zilupes līdzenumu]],<ref name=":1" /> teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 — 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala [[morēna]]s paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti — ZR daļā [[Žurilovas kalns]] (123 m v.j.l.), DA daļā — [[Malnavas pacēlums]] (120 m v.j.l.). [[Pamatieži]] atrodas 80 —100 m v.j.l. Tos veido [[Dolomīts|dolomīti]] un [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļi]], bet pamatiežu virsmu sedz [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumi — galvenokārt [[Smilšmāls|smilšmāli]], [[smiltis]]; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 — 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m. Uz smilts cilmiežiem ir izveidojušās tipiskā podzola un velēnu podzolaugsnes.<ref name=":1" /> [[Kūdra]]s nogulumi sastopami caur pilsētu tekošās mazās Rītupes pietekas [[Šņitka]]s ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 — 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 — 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz [[Rītupe|Rītupi]]. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 — 2,5 kg /cm2.<ref>http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204195750/http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 |date={{dat|2012|12|04||bez}} }} Kārsavas teritorijas plānojums</ref> Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas kartes Kārsava atrodas Austrumlatgales ainavzemes Austrumlatvijas (Rītupes–Zilupes) mežpurvainē.<ref name=":1" /> == Klimats == Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5^oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6^oC, bet ziemā — -7^oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais — februāris. Bezsala periods ilgst 185 — 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji — 59 cm. == Demogrāfija == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|959 |1905|1057 |1920|1915 |1935|1870 |1959|3147 |1970|3360 |1979|3600 |1989|3177 |2000|2722 |2011|2231 |2021|1923 }} {{bar box |title=Nacionālais sastāvs |titlebar=#ddd |left1=Tautība |right1=Procenti |float= |width=300px |bars= {{bar percent|latvieši| Green|65}} {{bar percent|krievi| Red|32}} {{bar percent|citi| Blue|3}} }} === Novadnieki === * [[Anatolijs Danilāns]] (1943), ārsts gastroenterologs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ludzas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kārsavas novads}} {{Ludzas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Kārsava| ]] 2y31nj3k6d8o7rstizwxi8g2dpy86o5 0 5432 4457513 4450531 2026-04-22T15:02:40Z TorsoFace 121257 Izlaboju dažas rakstu kļūdas, kā arī pievienoju dažas ievērojamas personas 4457513 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salacgrīva | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā | image_flag = Flag of Salacgrīva.svg | flag_link = Salacgrīvas karogs | image_shield = Salacgriva COA.svg | shield_link = Salacgrīvas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 45 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 21 | longs = 26 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Andris Zunde | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Salismünde}} | area_total_km2 = 12.57 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 4 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4033 | website = {{URL|www.salacgriva.lv}} | footnotes = }} '''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz [[Tallina|Tallinai]] — {{nobr|206 km}}. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai. == Vēsture == Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls. Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu. Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu. [[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki. Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.<ref>"Salacgrīva", Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008</ref> == Kultūra == === Bibliotēka === 19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.<ref name="bibliotēka">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}</ref> === Muzejs === Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> <gallery> File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzejs "Mantu kambaris" File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs </gallery> == Tūrisms == Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.<ref name="travel">[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]</ref> Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].<ref name="statistika">2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika</ref> Populārākie tūrisma objekti: * '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites. * '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem. * '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis. * '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā. * '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}</ref> == Pasākumi == * Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi. * Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētki'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos. * Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri. * Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām. * Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti. * Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā. * Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas. * Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.<ref name="pasākumi">[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]</ref> == Sports == Sporta un atpūtas komplekss "Zvejnieku Parks" atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]]. [[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']]. == Reliģija == Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.<ref name="bazn">[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}</ref> * '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.<ref name="baznīca">[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]</ref> * '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <gallery> Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1881|455 |1925|900 |1930|909 |1935|921 |1959|2080 |1970|2366 |1979|3385 |1989|3481 |2000|3609 |2011|2930 |2021|2576 }} === Ievērojamas personības === Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs * [[Andris Bulis]] (1982) — aktieris, dzejnieks, modelis un TV raidījumu vadītājs * [[Indulis Emsis]] (1952) — biologs, bijušais Latvijas Ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts * [[Kārlis Miksons]] (1994) — LTV ziņu dienesta sociālo mediju redaktors, žurnālists, politologs * [[Arvīds Noriņš]] (1924 - 2004) — kinorežisors, aktieris * [[Marlēna Reimane]] (1987) — vieglatlēte, sprintere * [[Irina Tomsone]] (1936) — aktrise == Skatīt arī == * [[Salacgrīvas novads]] * [[Salacgrīvas pagasts]] * [[Kuiviži]] * [[Salacgrīvas jahtu osta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas pilsētas}} {{Limbažu novads}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Salacgrīvas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Salacgrīva| ]] it8k2nozy91k2t4ub7bhho68aarm9u9 0 5899 4457731 4455046 2026-04-23T05:31:54Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Wolgast.png]] → [[File:DEU Wolgast COA.svg]] PNG → SVG 4457731 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] rtx032qbi7sbsrtvm5bkdm3wd1dgmyt 0 9412 4457732 4342496 2026-04-23T05:31:59Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Wolgast.png]] → [[File:DEU Wolgast COA.svg]] PNG → SVG 4457732 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Mēklenburga-Priekšpomerānija |native_name=''Mecklenburg-Vorpommern'' |settlement_type=[[Vācijas administratīvais iedalījums|federālā zeme]] |image_flag = Flag of Mecklenburg-Western Pomerania.svg |image_shield = Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg |image_map = Deutschland Lage von Mecklenburg-Vorpommern.svg |map_caption = Novietojums Vācijā |image_map1 = Mecklenburg-Vorpommern districts 2011 grey labeled.svg |map_caption1 = Sadalījums apriņķos |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{DEU}} |seat_type=Centrs |seat = [[Šverīne]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=2 pilsētas, 6 apriņķi * |p1=[[Rostoka]]|p2=[[Šverīne]]|p3=[[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]]|p4=[[Mēklenburgiše Zēplate]]|p5=[[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]]|p6=[[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]]|p7=[[Rostokas apriņķis]]|p8=[[Ziemeļrietummēklenburga]] |area_total_km2 = 23213 |total_type=Kopā |population_total = 1 628 378 |population_as_of = 2022 |website=http://www.mecklenburg-vorpommern.eu/ |footnotes = }} '''Mēklenburga-Priekšpomerānija''' ({{val|de|Mecklenburg-Vorpommern}}) ir [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija]]s ziemeļaustrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Brandenburga]]s, [[Lejassaksija]]s, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] federālajām zemēm un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Tajā ietilpst vēsturiskā [[Mēklenburga]]s zeme un [[Pomerānija]]s zemes rietumu daļa. Lielākās pilsētas : [[Rostoka]], [[Šverīne]], [[Neibrandenburga]], [[Štrālzunde]], [[Greifsvalde]], [[Vismāra]]. Lielākās upes: [[Elba]], [[Elde]], [[Odera]] == Administratīvas iedalījums == Federālā zeme iedalās 2 pilsētās (''kreisfreie Stadt'') un 6 apriņķos (''Landkreis''). * [[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]] (''Landkreis Ludwigslust-Parchim'') * [[Mēklenburgiše Zēplates apriņķis]] (''Landkreis Mecklenburgische Seenplatte'') * [[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Greifswald'') * [[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Rügen'') * [[Rostoka]] (''Rostock'') * [[Rostokas apriņķis]] (''Landkreis Rostock'') * [[Šverīne]] (''Schwerin'') * [[Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis]] (''Landkreis Nordwestmecklenburg'') === Pilsētas === Federālajā zemē ir 84 pilsētas ('''trekninātas''' pilsētas, kas neietilpst apriņķi (''Kreisfreie Stadt''); ''kursīvā'' pilsētas, kas ir kādas āmtes sastāvā): {| |- | * [[Attēls:Rostock Wappen.svg|20px]] '''[[Rostoka]]''' — 209 920 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|20px]] '''[[Šverīne]]''' — 98 596 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|20px]] [[Neibrandenburga]] — 63 989 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|20px]] [[Štrālzunde]] — 59 363 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stilisiertes Wappen der Stadt Greifswald.svg|20px]] [[Greifsvalde]] — 59 691 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|20px]] [[Vismāra]] — 43 878 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|20px]] [[Gistrova]] — 29 556 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|20px]] [[Neištrēlica]] — 20 340 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|20px]] [[Vārene pie Mīrica]] — 21 267 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|20px]] [[Parhima]] — 18 278 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|20px]] ''[[Ribnica-Damgartene]]'' — 15 721 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|20px]] ''[[Bergene Rīgenē]]'' — 13 689 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|20px]] [[Anklama]] — 12 312 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|20px]] ''[[Volgaste]]'' — 12 055 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|20px]] [[Ludvigsluste]] — 12 270 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|20px]] [[Demmīne]] — 10 395 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|20px]] [[Hāgenova]] — 12 399 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|20px]] [[Bāddoberāna]] — 12 954 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen_Pasewalk.svg|20px]] [[Pāzevalka]] — 9 811 <small>iedz.</small> * [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|20px]] [[Boicenburga pie Elbas]] — 10 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|20px]] [[Grēvesmīlene]] — 10 538 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|20px]] [[Grimmene]] — 9 586 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|20px]] [[Zasnica]] — 9 199 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|20px]] [[Ikerminde]] — 8 598 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|20px]] ''[[Torgelova]]'' — 9 307 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|20px]] [[Tēterova]] — 8 434 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Barth COA.svg|20px]] ''[[Barta]]'' — 8 777 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|20px]] ''[[Malhīne]]'' — 7 272 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Bicova]]'' — 8 181 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|20px]] [[Kīlungsborna]] — 8 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Malhova]]'' — 6 543 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|20px]] ''[[Neištate-Glēve]]'' — 6 931 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|20px]] ''[[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]]'' — 6 478 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|20px]] ''[[Libca]]'' — 6 183 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen von Grabow.png|20px]] ''[[Grābova]]'' — 5 615 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|20px]] ''[[Štāfenhāgene]]'' — 5 803 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|20px]] ''[[Altentreptova]]'' — 5 263 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|20px]] ''[[Gādebuša]]'' — 5 457 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|20px]] ''[[Plauamzē]]'' — 6 231 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|20px]] ''[[Lāge]]'' — 5 591 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|20px]] [[Štrasburga (Ukermarka)]] — 4 451 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|20px]] ''[[Rēbele pie Mīrica]]'' — 5 075 <small>iedz.</small> | * [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|20px]] ''[[Egezīne]]'' — 4 748 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|20px]] ''[[Švāna]]'' — 5 070 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|20px]] ''[[Burgštargarde]]'' — 5 002 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|20px]] ''[[Vitenburga]]'' — 4 834 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|20px]] [[Marlova]] — 4 694 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|20px]] [[Krēpelīne]] — 4 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|20px]] ''[[Loica]]'' — 4 262 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|20px]] ''[[Krīvica]]'' — 4 778 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Putbus.svg|20px]] [[Putbusa]] — 4 531 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|20px]] [[Darguna]] — 4 371 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|20px]] ''[[Carentīne pie Šālezera]]'' — 4 566 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|20px]] [[Libtēna]] — 4 542 <small>iedz.</small> * [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|20px]] ''[[Šternberga (Vācija)|Šternberga]]'' — 4 023 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|20px]] ''[[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]]'' — 4 711 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|20px]] [[Neibūkova]] — 4 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Dasova]]'' — 4 038 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neiklostere]]'' — 4 014 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|20px]] ''[[Tesīne]]'' — 4 012 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|20px]] ''[[Penclīne]]'' — 4 094 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|20px]] ''[[Voldegka]]'' — 4 196 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|20px]] ''[[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]]'' — 3 364 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|20px]] ''[[Varīne]]'' — 3 195 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|20px]] ''[[Mīrova]]'' — 3 887 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|20px]] ''[[Krakovamzē]]'' — 3 442 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|20px]] ''[[Jarmene]]'' — 2 914 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|20px]] ''[[Dēmica]]'' — 2 981 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|20px]] ''[[Klica]]'' — 3 153 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|20px]] ''[[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]]'' — 3 057 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|20px]] ''[[Gnoiene]]'' — 2 838 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|20px]] ''[[Rēna]]'' — 3 605 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|20px]] ''[[Gickova]]'' — 2 974 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Brueel.svg|20px]] ''[[Brīele]]'' — 2 626 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|20px]] ''[[Tribzēse]]'' — 2 669 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|20px]] ''[[Garca/Rīgene]]'' — 2 264 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Rerik.svg|20px]] ''[[Rērika]]'' — 2 192 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neikālene]]'' — 1 747 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Penkun.png|20px]] ''[[Penkuna]]'' — 1 815 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|20px]] ''[[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]]'' — 1 725 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|20px]] ''[[Bādzilce]]'' — 1 796 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Lassan.svg|20px]] ''[[Lasana]]'' — 1 491 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|20px]] ''[[Francburga]]'' — 1 367 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|20px]] ''[[Rihtenberga]]'' — 1 351 <small>iedz.</small> |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Vācijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mēklenburga-Priekšpomerānija| ]] frjiughktvokz0j5sl5cbvpdvdjp6q7 0 11792 4457575 4445834 2026-04-22T18:14:56Z Teatrālis 82063 /* Dzimuši */ 4457575 wikitext text/x-wiki '''26. marts''' ir gada 85. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (86. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas. == Vārda dienas == [[Eiženija]], [[Ženija]] == Notikumi == * [[1027. gads]] — [[Konrāds II Salietis]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru. * [[1287. gads]] — norisinājās [[Garozas kauja]]. * [[1800. gads]] — britu kuģa ''Reliance'' kapteinis Henrijs Voterhauss atklāja [[Antipodu salas]]. * [[1812. gads]] — zemestrīce iznīcināja [[Karakasa|Karakasu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]]. * [[1817. gads]] — [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] atcēla dzimtbūšanu. * [[1913. gads]] — [[Balkānu kari|Balkānu karš]]: [[Bulgārija]]s spēki ieņēma [[Edirne|Adrianopoli]]. * [[1926. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista pasaulē pirmā [[šķidrā raķešdegviela|šķidrās degvielas]] [[raķete]], kuru konstruējis [[Roberts Godards]]. * [[1937. gads]] — [[Kazahijas PSR]] valdība apstiprināja [[Kazahijas PSR ģerbonis|Kazahijas PSR ģerboni]] par republikas simbolu. * [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnē]] [[Polija|Polijā]] nokļuva pirmās ieslodzītās sievietes. * [[1958. gads]] — [[Explorer programma|''Explorer'' programma]]: palaists ASV pavadonis ''[[Explorer 3]]''. * [[1959. gads]] — [[Džērsija|Džērsijā]] atklāts [[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] izveidotais [[Darela savvaļas parks|Darela zooloģiskais dārzs]]. * [[1971. gads]] — [[Austrumpakistāna]] pasludināja neatkarību no [[Pakistāna]]s un izveidoja [[Bangladeša|Bangladešas Tautas Republiku]], kā rezultātā sākās [[Bangladešas atbrīvošanas karš]]. * [[1975. gads]] — stājās spēkā [[Bioloģisko ieroču konvencija]]. * [[1985. gads]] — [[Karalienes Modas Zeme|Karalienes Modas Zemē]] izveidota [[Japāna]]s [[polārstacija]] [[Asuka]]. * [[1995. gads]] — stājās spēkā [[Šengenas līgums]]. * [[1996. gads]] — [[Pasaules valūtas fonds]] apstiprināja 10,2 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] lielu aizdevumu [[Krievija]]i. * [[2000. gads]] — prezidenta vēlēšanās Krievijā uzvarēja [[Vladimirs Putins]]. * [[2006. gads]] — [[Mjanma]]s militārā vadība oficiāli paziņoja, ka galvaspilsēta ir pārvietota no [[Jangona]]s uz [[Nepjido]]. * [[2007. gads]] ** 6,9 balles stiprā zemestrīcē Japānā, [[Išikavas province|Išikavas provincē]], dzīvību zaudēja viens, bet ievainoti vismaz 193 cilvēki. ** ''[[Heaven's Gate (sekta)|Heaven's Gate]]'' reliģiskās sektas sekotāji izdarīja masu pašnāvību. ** gāzes balona eksplozijas rezultātā kādā Rīgas kafejnīcā ([[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] ēkā Vecrīgā) bojā gāja divas sievietes. * [[2011. gads]] — [[Kanāda]]s ģenerālgubernators [[Deivids Džonstons]] atlaida parlamentu. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''COVID-19'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits sasniedza {{sk|500000}}, apstiprināti gandrīz {{sk|23000}} nāves gadījumi; ASV saslimušo skaits ({{sk|81321}}) pārspēja Ķīnu un Itāliju. === Kultūra === * [[2010. gads|2010]]. — izdots [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] koncertalbums ''[[Sticky & Sweet Tour (albums)|Sticky & Sweet Tour]]'' == Dzimuši == * [[1516. gads]] — [[Konrāds Gesners]] (''Conrad Gessner''), Šveices biologs (miris 1565. gadā) * [[1854. gads]] — [[Moriss Lekoks]] (''Maurice Lecoq''), franču sporta šāvējs (miris 1925. gadā) * [[1860. gads]] — [[Andrē Prevo]] (''André Prévost''), franču tenisists (miris 1919. gadā) * [[1874. gads]] — [[Roberts Frosts]] (''Robert Frost''), amerikāņu dzejnieks (miris 1963. gadā) * [[1877. gads]] — [[Oskars Greguārs]] (''Oscar Grégoire''), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1947. gadā) * [[1880. gads]] — [[Diksons Bordmens]] (''Dixon Boardman''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1954. gadā) * [[1883. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||3|14}}) — [[Oskars Dankers]], latviešu ģenerālis (miris 1965. gadā) * [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Kārlis Lobe]], latviešu pulkvežleitnants (miris 1985. gadā) * [[1901. gads]] — [[Marga Spertāle]], latviešu kostīmu māksliniece (mirusi 1986. gadā) * [[1906. gads]] — [[Alans Džons Persivals Teilors]] (''Alan John Percivale Taylor''), britu vēsturnieks (miris 1990. gadā) * [[1911. gads]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), amerikāņu dramaturgs (miris 1983. gadā) * [[1916. gads]] — [[Stērlings Heidens]] (''Sterling Hayden''), amerikāņu aktieris un rakstnieks (miris 1986. gadā) * [[1934. gads]] — [[Alans Ārkins]] (''Alan Arkin''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (miris 2023. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris * [[1941. gads]]: ** [[Ričards Dokinss]] (''Richard Dawkins''), britu biologs ** [[Rasma Garne]], latviešu aktrise (mirusi 2024. gadā) * [[1944. gads]] — [[Daiena Rosa]] (''Diana Ross''), amerikāņu dziedātāja * [[1948. gads]] — [[Stīvens Tailers]] (''Steven Tyler''), amerikāņu dziedātājs * [[1950. gads]] — [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), Kanādas komiķis * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Jānis Paukštello]], latviešu aktieris un dziedātājs * [[1955. gads]] — [[Aleksandrs Etkinds]] (''Александр Эткинд'', ''Alexander Etkind''), vēsturnieks, kultūras teorētiķis un literatūrzinātnieks * [[1958. gads]] — [[Alars Kariss]] (''Alar Karis''), igauņu biologs un ierēdnis * [[1959. gads]] — [[Ketrina Kīnera]] (''Catherine Keener''), amerikāņu aktrise * [[1961. gads]] — [[Viljams Heigs]] (''William Hague''), britu politiķis * [[1962. gads]]: ** [[Juris Kroičs]], latviešu bundzinieks (miris 2025. gadā) ** [[Džons Stoktons]] (''John Stockton''), amerikāņu basketbolists ** [[Sāra Malalija]] (''Sarah Mullally''), anglikāņu bīskape * [[1964. gads]] — [[Ulfs Sāmuelsons]] (''Ulf Samuelsson''), zviedru hokejists * [[1966. gads]] — [[Maikls Imperioli]] (''Michael Imperioli''), amerikāņu aktieris * [[1970. gads]] — [[Mārtins Makdona]] (''Martin McDonagh''), angļu dramaturgs un kinorežisors * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Vinets Veldre]], Latvijas politiķis * [[1972. gads]] — [[Leslija Manna]] (''Leslie Mann''), amerikāņu aktrise * [[1973. gads]] — [[Lerijs Peidžs]] (''Larry Page''), amerikāņu datorzinātnieks un uzņēmējs * [[1979. gads]] — [[Niklass Pēšons]] (''Niklas Persson''), zviedru hokejists * [[1981. gads]] — [[Daniss Zaripovs]] (''Данис Зарипов''), Krievijas tatāru hokejists * [[1982. gads]] — [[Mikels Arteta]] (''Mikel Arteta''), spāņu futbolists un treneris * [[1983. gads]] — [[Tēmu Lasila]] (''Teemu Lassila''), somu hokejists, vārtsargs * [[1984. gads]] — [[Džimijs Hauards]] (''Jimmy Howard''), amerikāņu hokejists, vārtsargs * [[1985. gads]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise un modele * [[2000. gads]] — [[Saliss Abduls Sameds]] (''Salis Abdul Samed''), Ganas futbolists == Miruši == * [[1287. gads]] — [[Villekens fon Endorps]], Livonijas ordeņa mestrs (dzimšanas gads nav zināms) * [[1804. gads]] — [[Volfgangs fon Kempelens]] (''Wolfgang von Kempelen''), Austrijas izgudrotājs (dzimis 1734. gadā) * [[1822. gads]] — [[Teodors Grothuss]] (''Theodor Grotthuß''), vācbaltiešu dabaszinātnieks (dzimis 1785. gadā) * [[1827. gads]] — [[Ludvigs van Bēthovens]] (''Ludwig van Beethoven''), vācu komponists (dzimis 1770. gadā) * [[1881. gads]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (dzimis 1817. gadā) * [[1892. gads]] — [[Volts Vitmens]] (''Walter Whitman''), amerikāņu dzejnieks (dzimis 1819. gadā) * [[1902. gads]] — [[Sesils Rodss]] (''Cecil Rhodes''), angļu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1853. gadā) * [[1918. gads]] — [[Cezars Kiī]] (''Цезарь Антонович Кюи''), krievu komponists (dzimis 1835. gadā) * [[1923. gads]] — [[Sāra Bernāra]] (''Sarah Bernhardt''), franču aktrise (dzimusi 1844. gadā) * [[1938. gads]] — [[Ivars Smilga]], latviešu marksists un profesionālais revolucionārs (dzimis 1892. gadā) * [[1940. gads]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā) * [[1945. gads]] — [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863. gadā) * [[1957. gads]] — [[Eduārs Erio]] (''Édouard Herriot''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā) * [[1980. gads]] — [[Rolāns Barts]] (''Roland Barthes''), franču filozofs (dzimis 1915. gadā) * [[1989. gads]] — [[Māris Liepa]], latviešu baletdejotājs (dzimis 1936. gadā) * [[1990. gads]] — [[Bruno Kalniņš]], latviešu politiķis, sociāldemokrāts (dzimis 1899. gadā) * [[1995. gads]] — [[Eazy-E]], amerikāņu reperis (dzimis 1963. gadā) * [[2000. gads]] — [[Alekss Komforts]] (''Alex Comfort''), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[2010. gads]] — [[Kazimirs Špoģis]], lauksaimnieks un politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[2011. gads]]: ** [[Pols Berans]] (''Paul Baran''), amerikāņu inženieris (dzimis 1926. gadā) ** [[Diāna Vinna Džonsa]] (''Diana Wynne Jones''), britu rakstniece (dzimusi 1934. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Bangladeša]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Marts]] mrhyetf91f31ngyo8wrfrmdg6yoqktm 0 14200 4457709 4455922 2026-04-23T02:55:33Z ~2026-24777-70 144470 Pāradresācija nomainīta no [[Ebreji]] uz [[Jūdaisms]] 4457709 wikitext text/x-wiki #redirect [[Jūdaisms]] 4dp2g6ekpitwbzg9yz7pyrkhn7lgfmz 4457715 4457709 2026-04-23T03:13:24Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24777-70|~2026-24777-70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Icodense 49038 wikitext text/x-wiki #redirect [[Ebreji]] dzvl9tm6i4dr8s9627yds5501jcad8u 10 15425 4457625 4457287 2026-04-22T20:09:33Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +8 4457625 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometnē ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, 1945. gadā, [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5mt9qwczf9f5vuazk6vogao5guupbkm 4457628 4457625 2026-04-22T20:11:57Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4457628 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? b0e9ig4jrxw7shidn02p2pof3btz2dw 4457704 4457628 2026-04-23T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4457704 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? h3luckgjyitibw9hywjqxguwmy1rosz 4457723 4457704 2026-04-23T04:15:42Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2,5 4457723 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? oxcl6awbn837d4jhwzpoervmkmrvyhc 0 16181 4457836 4350868 2026-04-23T09:38:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457836 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Lestenes Brāļu kapi | native_name = | image = Lestenes_memorials.jpg | imagesize = | caption = Siena ar iegravētiem latviešu leģionāru vārdiem Lestenē | established = [[1998. gads|1998. gadā]] | country = {{Flaga|Latvija}}[[Latvija]] | location = [[Tukuma novads]], [[Lestenes pagasts]], [[Lestene]] | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 46 | lats = 20 | latNS = N | longd = 23 | longm = 8 | longs = 16 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = [[Brāļu kapi]] | style = memoriāla autori tēlniece [[Arta Dumpe]], arhitekti Edvīns Vecumnieks, Benita Bērziņa, Dainis Bērziņš. | owner = [[Tukuma novads|Tukuma novada]] dome | size = 1,5 ha | graves = vairāk nekā 1300<ref>https://enciklopedija.lv/skirklis/174791-Lestenes-brāļu-kapu-memoriāls</ref> | interments = 2000 | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/2461424/latviesu-legiona-karaviru-bralu-kapi Lestenes Brāļu kapi] | political = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu | numurs = 6822 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra, Vēsturiska notikuma vieta | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Lestenes Brāļu kapi''' ir memoriālais ansamblis, kas izveidots visu Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņai. Tas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Lestene|Lestenē]]. Tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija iespējams vienkopus pārapbedīt karavīrus no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/lestenes-bralu-kapi |title=Lestenes Brāļu kapi |access-date={{dat|2012|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140529072231/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/lestenes-bralu-kapi |archivedate={{dat|2014|05|29||bez}} }}</ref> Kapi atrodas pie [[Lestenes luterāņu baznīca]]s, un ir daļa no valsts nozīmes kultūras pieminekļa Nr. 6822 "Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu". [[Attēls:Māte Latvija, Lestene.jpg|thumb|left|Māte Latvija. Tēlniece [[Arta Dumpe]].]] Pretī baznīcai atrodas Brāļu kapu piemiņas istaba un leģionāru [[Bunkurs|bunkura]] ekspozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/514?0|title=Lestenes brāļu kapu piemiņas istaba un bunkura ekspozīcija - Militārais mantojums Tūrisms|access-date=2023-10-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/17.09.2023-kurzeme-labibas-lauka-atrastais-80-gadus-vecais-bunkurs-parvietots-uz-lesteni.a523548/|title=Kurzemē labības laukā atrastais 80 gadus vecais bunkurs pārvietots uz Lesteni|last=Čunka|first=Judīte|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-10-19|date=2023-09-17|language=lv}}</ref> == Brāļu kapu izveides vēsture == 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts izveidot piemiņas vietu latviešu leģionā kritišajiem. Tajā pašā gadā Latvijas Brāļu kapu komiteja izsludināja konkursu memoriāla izveidei. Pirmo prēmiju ieguva [[Arta Dumpe|A. Dumpe]], [[Edvīns Vecumnieks|E. Vecumnieks]], B. Bērziņa, D. Bērziņš.<ref name=Bremsa>Bremša L. Lestenes brāļu kapu memoriāls. Nacionālā enciklopēdija</ref> 23.04.1998. tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai (vadītājs Nikolajs Romanovskis), tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārbedīšana notika 08.05.1998. Pārbedīšanas grupu organizēja un darbus vadīja Edgars Skreija. Lestenē ir pārbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas. [[Attēls:Brāļu kapi Lestenē.jpg|left|thumb]] Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 26.05.2000. Lestenes pagasta padome, Kurzemes Brāļu kapu fonds un akmens apstrādes centrs sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AKM” 12.07.2000. noslēdza līgumu par kapu memoriāla izbūvi. Liela nozīme memoriāla izveidē bija tā laika Lestenes pagasta padomes priekšsēdētājai Dzintrai Mihailovai, organizācijai “Daugavas Vanagi” – tās savāktajiem ziedojumiem un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un tās vadītājam N. Romanovskim. Naudu memoriālam ziedoja arī Latvijas valsts un daudzas privātpersonas.<ref name=Bremsa /> “Mātes Latvijas” pieminekli – granītā un 6 m augstumā – atklāja un iesvētīja 05.11.2000. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 27.09.2003. Kopš 2009. gada kapu memoriāla īpašnieks ir Tukuma novada dome, apsaimniekotājs un uzturētājs – Irlavas un Lestenes pagasta pārvalde.<ref name=Bremsa /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://enciklopedija.lv/skirklis/174791-Lestenes-br%C4%81%C4%BCu-kapu-memori%C4%81ls Nacionālā enciklopēdija] * [https://www.mvz.lv/?page_id=980 Lestenes Brāļu kapi]{{Novecojusi saite}} meklēšanas vienības "Zvaigzne" mājaslapā * https://enciklopedija.lv/skirklis/174791-Lestenes-brāļu-kapu-memoriāls {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lestenes Brāļu kapi}} [[Kategorija:Brāļu kapi Latvijā]] [[Kategorija:Lestenes pagasts|Bralzu kapi]] [[Kategorija:Latvijas iedzīvotāji Vācijas armijā]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] 707tf598dwatrwg5t3v4s9pyiz1t45e 0 17868 4457692 4374682 2026-04-23T00:24:58Z JB82 5605 Pievienotas saites 4457692 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaroslavļa | official_name = ''Ярославль'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Yaroslavl-strelka.JPG | image2 = Церковь Ильи Пророка в Ярославле 1.jpg | image3 = Yar bear.jpg | image4 = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Jaroslavļas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 37 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 51 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Jaroslavļas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 205.37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_m = 100 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 591486 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[MST]] | utc_offset = +4 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 150000—150066 | area_code = +7 4852 | website = {{URL|http://www.city-yar.ru/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2005. gads (29. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1170 1170] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 110 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 580 ha }} }} '''Jaroslavļa''' ({{val|ru|Ярославль}}) ir pilsēta [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļā, pie Kotorosļas upes ietekas [[Volga|Volgā]], Jaroslavļas apgabala centrs. Tā atrodas 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Maskava]]s. Pilsēta ir [[naftas pārstrāde]]s rūpnīca, autoriepu rūpnīca un dīzeļdzinēju rūpnīca. == Vēsture == Kaut arī leģenda saista pilsētas rašanos ar [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava Vladimiroviča]] vārdu, vēsturiski pierādījumi tam nav. Pilsēta pirmoreiz minēta rakstos 1071. gadā. 11. un 12. gadsimtā — [[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]s robežcietoksnis, bet no 1218. gada Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas kņaziste]]s galvaspilsēta. No 1463. gada — [[Maskavija]]s sastāvā. 17. gadsimtā Jaroslavļa bija otra lielākā Krievijas pilsēta un [[Juku laiki Krievijā|Juku laikos]] 1612. gadā bija Krievijas ''de facto'' galvaspilsēta — [[Miņins un Požarskis|Miņina un Požarska]] zemessardzes bāzes pilsēta. 1658. gadā pilsēta gandrīz pilnībā nodega. 18. gadsimtā tā kļuva par ievērojamu rūpniecības centru. 1750. gadā Jaroslavļā tika nodibināts pirmais profesionālais teātris Krievijā. 2005. gadā pilsētas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada vasarā Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas sacelšanās]] centrs, ko apspieda ar [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] palīdzību. Kopš 1936. gada tā ir apgabala centrs. == Sports == Jaroslavļā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]]. Tas savas mājas spēles aizvada [[Arena 2000]] hallē. == Cilvēki == Jaroslavļā vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Aleksandrs Ļapunovs]] (1857—1918) — matemātiķis; * [[Mihails Kuzmins]] (1872–1936), dzejnieks un prozaiķis; * [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]] (1923—2005) — politiķis; * [[Valentīna Tereškova]] (1937) — kosmonaute; * [[Andrejs Homutovs]] (1961) — hokejists; * [[Sergejs Okrugins]] (1963) — starptautiskais meistars šahā; * [[Iļja Gorohovs]] (1977) — hokejists; * [[Mihails Birjukovs]] (1985) — hokejists; * [[Oļegs Piganovičs]] (1985) — hokejists; * [[Aleksandrs Lazušins]] (1988) — hokejists; * [[Kirils Kapustins]] (1993) — hokejists; * [[Ivans Provorovs]] (1997) — hokejists; * [[Vladimirs Tarasenko]] (1991) – hokejists. ==Jaroslavļas sadraudzības pilsētas== *{{flagicon|SVK}} [[Dubnica ple Vāhas]], [[Slovākia]] *{{flagicon|GER}} [[Kasele]], [[Vācija]] *{{flagicon|CHN}} [[Naņdzjina]], [[Ķīna]] *{{flagicon|FRA}} [[Puatjē]], [[Francija]] ===Atcelts 2022. gadā=== *{{flagicon|USA}} [[Bērlington (Vērmonta)]], [[Vērmonta]], Amerikas Savienotās Valstis *{{flagicon|UK}} [[Eksetera]], [[Anglija]], Apvienotā Karaliste === Beidzās 2022. gadā === *{{flagicon|BUL}} [[Burgasa]], [[Bulgārija]] *{{flagicon|GER}} [[Hānava]], [[Vācija]] *{{flagicon|FIN}} [[Jiveskile]], [[Somija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaroslavļas apgabala pilsētas|state=expanded}} {{Krievijas centri}} {{Krievija UNESCO}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] nqdef3q7hp0h0unkexbh7rge0uhu4r9 4457693 4457692 2026-04-23T00:26:09Z JB82 5605 4457693 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaroslavļa | official_name = ''Ярославль'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Yaroslavl-strelka.JPG | image2 = Церковь Ильи Пророка в Ярославле 1.jpg | image3 = Yar bear.jpg | image4 = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Jaroslavļas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 37 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 51 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Jaroslavļas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 205.37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_m = 100 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 591486 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[MST]] | utc_offset = +4 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 150000—150066 | area_code = +7 4852 | website = {{URL|http://www.city-yar.ru/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2005. gads (29. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1170 1170] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 110 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 580 ha }} }} '''Jaroslavļa''' ({{val|ru|Ярославль}}) ir pilsēta [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļā, pie Kotorosļas upes ietekas [[Volga|Volgā]], Jaroslavļas apgabala centrs. Tā atrodas 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Maskava]]s. Pilsēta ir [[naftas pārstrāde]]s rūpnīca, autoriepu rūpnīca un dīzeļdzinēju rūpnīca. == Vēsture == Kaut arī leģenda saista pilsētas rašanos ar [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava Vladimiroviča]] vārdu, vēsturiski pierādījumi tam nav. Pilsēta pirmoreiz minēta rakstos 1071. gadā. 11. un 12. gadsimtā — [[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]s robežcietoksnis, bet no 1218. gada Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas kņaziste]]s galvaspilsēta. No 1463. gada — [[Maskavija]]s sastāvā. 17. gadsimtā Jaroslavļa bija otra lielākā Krievijas pilsēta un [[Juku laiki Krievijā|Juku laikos]] 1612. gadā bija Krievijas ''de facto'' galvaspilsēta — [[Miņins un Požarskis|Miņina un Požarska]] zemessardzes bāzes pilsēta. 1658. gadā pilsēta gandrīz pilnībā nodega. 18. gadsimtā tā kļuva par ievērojamu rūpniecības centru. 1750. gadā Jaroslavļā tika nodibināts pirmais profesionālais teātris Krievijā. 2005. gadā pilsētas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada vasarā Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas sacelšanās]] centrs, ko apspieda ar [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] palīdzību. Kopš 1936. gada tā ir apgabala centrs. == Sports == Jaroslavļā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]]. Tas savas mājas spēles aizvada [[Arena 2000]] hallē. == Cilvēki == Jaroslavļā vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Aleksandrs Ļapunovs]] (1857—1918) — matemātiķis; * [[Mihails Kuzmins]] (1872–1936), dzejnieks un prozaiķis; * [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]] (1923—2005) — politiķis; * [[Valentīna Tereškova]] (1937) — kosmonaute; * [[Andrejs Homutovs]] (1961) — hokejists; * [[Sergejs Okrugins]] (1963) — starptautiskais meistars šahā; * [[Iļja Gorohovs]] (1977) — hokejists; * [[Mihails Birjukovs]] (1985) — hokejists; * [[Oļegs Piganovičs]] (1985) — hokejists; * [[Aleksandrs Lazušins]] (1988) — hokejists; * [[Kirils Kapustins]] (1993) — hokejists; * [[Ivans Provorovs]] (1997) — hokejists; * [[Vladimirs Tarasenko]] (1991) – hokejists. ==Jaroslavļas sadraudzības pilsētas== *{{flagicon|SVK}} [[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākia]] *{{flagicon|GER}} [[Kasele]], [[Vācija]] *{{flagicon|CHN}} [[Naņdzjina]], [[Ķīna]] *{{flagicon|FRA}} [[Puatjē]], [[Francija]] ===Atcelts 2022. gadā=== *{{flagicon|USA}} [[Bērlingtona (Vērmonta)|Bērlingtona]], [[Vērmonta]], Amerikas Savienotās Valstis *{{flagicon|UK}} [[Eksetera]], [[Anglija]], Apvienotā Karaliste === Beidzās 2022. gadā === *{{flagicon|BUL}} [[Burgasa]], [[Bulgārija]] *{{flagicon|GER}} [[Hānava]], [[Vācija]] *{{flagicon|FIN}} [[Jiveskile]], [[Somija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaroslavļas apgabala pilsētas|state=expanded}} {{Krievijas centri}} {{Krievija UNESCO}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] h75rq68mt2tdksglqn40y257c6s2hli 4457695 4457693 2026-04-23T00:37:07Z JB82 5605 4457695 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaroslavļa | official_name = ''Ярославль'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Yaroslavl-strelka.JPG | image2 = Церковь Ильи Пророка в Ярославле 1.jpg | image3 = Yar bear.jpg | image4 = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Jaroslavļas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 37 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 51 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Jaroslavļas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 205.37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_m = 100 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 591486 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[MST]] | utc_offset = +4 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 150000—150066 | area_code = +7 4852 | website = {{URL|http://www.city-yar.ru/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2005. gads (29. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1170 1170] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 110 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 580 ha }} }} '''Jaroslavļa''' ({{val|ru|Ярославль}}) ir pilsēta [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļā, pie Kotorosļas upes ietekas [[Volga|Volgā]], Jaroslavļas apgabala centrs. Tā atrodas 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Maskava]]s. Pilsēta ir [[naftas pārstrāde]]s rūpnīca, autoriepu rūpnīca un dīzeļdzinēju rūpnīca. == Vēsture == Kaut arī leģenda saista pilsētas rašanos ar [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava Vladimiroviča]] vārdu, vēsturiski pierādījumi tam nav. Pilsēta pirmoreiz minēta rakstos 1071. gadā. 11. un 12. gadsimtā — [[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]s robežcietoksnis, bet no 1218. gada Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas kņaziste]]s galvaspilsēta. No 1463. gada — [[Maskavija]]s sastāvā. 17. gadsimtā Jaroslavļa bija otra lielākā Krievijas pilsēta un [[Juku laiki Krievijā|Juku laikos]] 1612. gadā bija Krievijas ''de facto'' galvaspilsēta — [[Miņins un Požarskis|Miņina un Požarska]] zemessardzes bāzes pilsēta. 1658. gadā pilsēta gandrīz pilnībā nodega. 18. gadsimtā tā kļuva par ievērojamu rūpniecības centru. 1750. gadā Jaroslavļā tika nodibināts pirmais profesionālais teātris Krievijā. 2005. gadā pilsētas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada vasarā Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas sacelšanās]] centrs, ko apspieda ar [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] palīdzību. Kopš 1936. gada tā ir apgabala centrs. == Sports == Jaroslavļā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]]. Tas savas mājas spēles aizvada [[Arena 2000]] hallē. == Cilvēki == Jaroslavļā vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Aleksandrs Ļapunovs]] (1857—1918) — matemātiķis; * [[Mihails Kuzmins]] (1872–1936), dzejnieks un prozaiķis; * [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]] (1923—2005) — politiķis; * [[Valentīna Tereškova]] (1937) — kosmonaute; * [[Andrejs Homutovs]] (1961) — hokejists; * [[Sergejs Okrugins]] (1963) — starptautiskais meistars šahā; * [[Iļja Gorohovs]] (1977) — hokejists; * [[Mihails Birjukovs]] (1985) — hokejists; * [[Oļegs Piganovičs]] (1985) — hokejists; * [[Aleksandrs Lazušins]] (1988) — hokejists; * [[Kirils Kapustins]] (1993) — hokejists; * [[Ivans Provorovs]] (1997) — hokejists; * [[Vladimirs Tarasenko]] (1991) – hokejists. ==Jaroslavļas sadraudzības pilsētas== *{{flagicon|SVK}} [[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākia]] *{{flagicon|GER}} [[Kasele]], [[Vācija]] *{{flagicon|CHN}} [[Naņdzjina]], [[Ķīna]] *{{flagicon|FRA}} [[Puatjē]], [[Francija]] ===Atcelts 2022. gadā=== *{{flagicon|USA}} [[Bērlingtona (Vērmonta)|Bērlingtona]], [[Vērmonta]], Amerikas Savienotās Valstis *{{flagicon|UK}} [[Eksetera]], [[Anglija]], Apvienotā Karaliste === Beidzās 2022. gadā === *{{flagicon|BUL}} [[Burgasa]], [[Bulgārija]] *{{flagicon|GER}} [[Hānava]], [[Vācija]] *{{flagicon|FIN}} [[Jiveskile]], [[Somija]] *{{flagicon|ITA}} [[Palermo]], [[Itālija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaroslavļas apgabala pilsētas|state=expanded}} {{Krievijas centri}} {{Krievija UNESCO}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] awswcxi2js3vq0fwvxbod6xmar1gg4v 4457696 4457695 2026-04-23T00:39:50Z Egilus 27634 /* Jaroslavļas sadraudzības pilsētas */ 4457696 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaroslavļa | official_name = ''Ярославль'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Yaroslavl-strelka.JPG | image2 = Церковь Ильи Пророка в Ярославле 1.jpg | image3 = Yar bear.jpg | image4 = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Jaroslavļas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 37 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 51 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Jaroslavļas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 205.37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_m = 100 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 591486 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[MST]] | utc_offset = +4 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 150000—150066 | area_code = +7 4852 | website = {{URL|http://www.city-yar.ru/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2005. gads (29. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1170 1170] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 110 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 580 ha }} }} '''Jaroslavļa''' ({{val|ru|Ярославль}}) ir pilsēta [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļā, pie Kotorosļas upes ietekas [[Volga|Volgā]], Jaroslavļas apgabala centrs. Tā atrodas 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Maskava]]s. Pilsēta ir [[naftas pārstrāde]]s rūpnīca, autoriepu rūpnīca un dīzeļdzinēju rūpnīca. == Vēsture == Kaut arī leģenda saista pilsētas rašanos ar [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava Vladimiroviča]] vārdu, vēsturiski pierādījumi tam nav. Pilsēta pirmoreiz minēta rakstos 1071. gadā. 11. un 12. gadsimtā — [[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]s robežcietoksnis, bet no 1218. gada Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas kņaziste]]s galvaspilsēta. No 1463. gada — [[Maskavija]]s sastāvā. 17. gadsimtā Jaroslavļa bija otra lielākā Krievijas pilsēta un [[Juku laiki Krievijā|Juku laikos]] 1612. gadā bija Krievijas ''de facto'' galvaspilsēta — [[Miņins un Požarskis|Miņina un Požarska]] zemessardzes bāzes pilsēta. 1658. gadā pilsēta gandrīz pilnībā nodega. 18. gadsimtā tā kļuva par ievērojamu rūpniecības centru. 1750. gadā Jaroslavļā tika nodibināts pirmais profesionālais teātris Krievijā. 2005. gadā pilsētas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada vasarā Jaroslavļa bija [[Jaroslavļas sacelšanās]] centrs, ko apspieda ar [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] palīdzību. Kopš 1936. gada tā ir apgabala centrs. == Sports == Jaroslavļā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]]. Tas savas mājas spēles aizvada [[Arena 2000]] hallē. == Cilvēki == Jaroslavļā vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Aleksandrs Ļapunovs]] (1857—1918) — matemātiķis; * [[Mihails Kuzmins]] (1872–1936), dzejnieks un prozaiķis; * [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]] (1923—2005) — politiķis; * [[Valentīna Tereškova]] (1937) — kosmonaute; * [[Andrejs Homutovs]] (1961) — hokejists; * [[Sergejs Okrugins]] (1963) — starptautiskais meistars šahā; * [[Iļja Gorohovs]] (1977) — hokejists; * [[Mihails Birjukovs]] (1985) — hokejists; * [[Oļegs Piganovičs]] (1985) — hokejists; * [[Aleksandrs Lazušins]] (1988) — hokejists; * [[Kirils Kapustins]] (1993) — hokejists; * [[Ivans Provorovs]] (1997) — hokejists; * [[Vladimirs Tarasenko]] (1991) – hokejists. ==Jaroslavļas sadraudzības pilsētas== *{{flagicon|SVK}} [[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākija]] *{{flagicon|GER}} [[Kasele]], [[Vācija]] *{{flagicon|CHN}} [[Naņdzjina]], [[Ķīna]] *{{flagicon|FRA}} [[Puatjē]], [[Francija]] ===Atcelts 2022. gadā=== *{{flagicon|USA}} [[Bērlingtona (Vērmonta)|Bērlingtona]], [[Vērmonta]], Amerikas Savienotās Valstis *{{flagicon|UK}} [[Eksetera]], [[Anglija]], Apvienotā Karaliste === Beidzās 2022. gadā === *{{flagicon|BUL}} [[Burgasa]], [[Bulgārija]] *{{flagicon|GER}} [[Hānava]], [[Vācija]] *{{flagicon|FIN}} [[Jiveskile]], [[Somija]] *{{flagicon|ITA}} [[Palermo]], [[Itālija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaroslavļas apgabala pilsētas|state=expanded}} {{Krievijas centri}} {{Krievija UNESCO}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] cy20fbexdbmg4htkrqegj9r14rpi83x 0 19674 4457706 4420624 2026-04-23T02:29:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457706 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Latgaliešu valoda | nativename = latgaļu volūda | states = [[Latvija]], [[Krievija]] | region = [[Latgale]], [[Vidzeme]], [[Sēlija]], <br /> [[Rīga]], [[Sibīrija]], [[Baškīrija]] | speakers = ~165 tūkst. | familycolor = Indoeiropiešu | fam2 = [[Baltu valodas|Baltu]] | fam3 = [[Austrumbaltu valodas|Austrumbaltu]] | fam4 = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | script = [[Latīņu alfabēts]] <br /> (latgaliešu ortogrāfija) | nation = | agency = | iso1 = | iso2 = | iso3 = ltg |map= }} [[Attēls:Latgaliešu valodas lietošana ikdienā (2011).svg|250px|thumb|Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk nekā 10% iedzīvotāju (pirms [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]])]] '''Latgaliešu''' (''latgalīšu'') jeb '''latgaļu valoda''' (''latgaļu volūda''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu valoda (latgaļu volūda) kā valsts valodas paveids |author=Egils Levits |authorlink=Egils Levits |date=2011. gada 2. novembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/versijas/egils-levits-jurista-vards-latgaliesu-valoda-latgalu-voluda-ka-valsts-valodas-paveids.d?id=41497893 |accessdate=}}</ref>) ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[austrumbaltu valodas|austrumbaltu atzara]] latviešu valodas [[dialekts]] vai tās augšzemnieku izloksnes dialekts (pēc viena uzskata), pēc otra viedokļa latviešu valodas sastāvdaļa, bet pie tam nav dialekts, pēc trešā atsevišķa [[Baltu valodas|baltu valoda]], ko lieto [[latgalieši]]. Diskusija par šo tēmu joprojām turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/109903-diskusija-par-latgalie|title=Enciklopedija.lv|last=Naua|first=Nikole|access-date=20.05.2024|date=12.04.2024}}</ref> Latvijas likumā latgaliešu rakstu valoda ir ierakstīta kā "[[latviešu valoda]]s vēsturiskais paveids".<ref name=likumi/> Tā ir dzimtā valoda apmēram {{nobr|165 000}} cilvēku, galvenokārt [[Latvija|Latvijā]]. Visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliski runājošo. Rīgā dzīvo 29,4 tūkstoši un Pierīgas reģionā 14,4 tūkstoši latgaliski runājošo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tautas-skaitisana-latgale-tresa-dala-iedzivotaju-ikdiena-lieto-latgaliesu-valodu.a6091/ Tautas skaitīšana: Latgalē trešā daļa iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu]</ref> Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir [[Krievija|Krievijā]]. == Vēsture == Latgaliešu valoda veidojusies no austrumlatviešu dialektiem, kas attīstījās seno latgaļu, sēļu un citu baltu cilšu apdzīvotajā teritorijā. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 16. gadsimtā Latgale nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā, kur līdz 18. gadsimta beigām dominēja [[Poļu valoda|poļu]] un [[latīņu valoda]], taču vietējā latgaliešu valoda turpināja pastāvēt kā iedzīvotāju saziņas līdzeklis un folkloras nesēja. 17.—18. gadsimtā latgaliešu rakstu valoda izveidojās uz poļu ortogrāfijas pamata. Pirmie zināmie teksti latgaliski datējami ar 18. gadsimta sākumu — katoļu garīdznieku sastādītie reliģiskie izdevumi, piemēram, jezuīta [[Andrivs Jūrdžs|Andriva Jūrdža]] un citu autoru darbi. Šajā laikā valodu galvenokārt lietoja katoļu baznīcā un vietējā garīgajā literatūrā. Pēc Latgales pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 1772. gadā sākās ilgstošs ierobežojumu periods. Pēc 1865. gada aizliedza drukāt grāmatas latīņu rakstībā, kas kavēja latgaliešu rakstu valodas attīstību. Neskatoties uz to, mutvārdu tradīcijas saglabājās, un 19. gadsimta beigās atjaunojās arī rakstu valoda. 20. gadsimta sākumā, līdz ar [[Latgaliešu nacionālā atmoda|nacionālās atmodas kustību Latgalē]], latgaliešu valoda piedzīvoja uzplaukumu. Tika izdoti laikraksti un literāri darbi, darbojās tādi rakstnieki kā [[Francis Trasuns]], [[Jāzeps Rancāns|Jezups Rancāns]] un [[Antons Slišāns|Ontons Slišāns]]. Pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā latgaliešu valodu lietoja skolās, presē un literatūrā, taču pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada autoritārā apvērsuma]] to sāka uzskatīt par latviešu valodas dialektu un izslēdza no skolu mācību programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelnews.lv/?pub_id=65777|title=Par latgaliešu valodas tiesisko stāvokli līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam|author=Juris Viļums|authorlink=Juris Viļums|website=travelnews.lv|access-date=2026-02-25}}</ref> [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] laikā valodas lietojumu publiskajā telpā turpināja ierobežot. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gados interese par latgaliešu valodu ir pieaugusi. Ir izdoti mācību līdzekļi, vārdnīcas, literārie darbi, un valoda tiek mācīta skolās un augstskolās. Latgaliešu rakstu valoda ir atzīta par vienu no vēsturiskajām latviešu valodas rakstu tradīcijām. Neskatoties uz to, latgaliešu valodas lietotāju skaits pakāpeniski samazinās, un jaunākajās paaudzēs tā bieži tiek aizstāta ar vispārlietoto latviešu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/356432-37-latgales-iedzivotaju-majas-un-ikdiena-lieto-latgaliesu-valodu-2023|title=37% Latgales iedzīvotāju mājās un ikdienā lieto latgaliešu valodu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-11-01|language=lv}}</ref> 2022. gadā 37,1 % jeb 61,3 tūkstoši Latgales iedzīvotāju 18—69 gadu vecumā mājās un ikdienā lietoja latgaliešu valodu. Latvijā kopumā — 98,7 tūkstoši jeb 8 % iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/izglitiba-kultura-zinatne/muzizglitiba/publikacijas-un-infografikas/15182|title=Apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultāti, 2022|website=stat.gov.lv|access-date=2025-11-01|language=lv}}</ref> == Fonoloģija == === Patskaņi === {| class="wikitable" ! rowspan=2| !! colspan=3|[[Īsie patskaņi]]!! colspan=3|[[Garie patskaņi]] |- ! [[Priekšējie]]!! [[Centrālie]] !! [[Aizmugurējie]] !! [[Priekšējie]]!! [[Centrālie]] !! [[Aizmugurējie]] |- ! [[Augsta mēles pacēluma patskaņi]] | {{IPA|i}}|| {{IPA|ɨ}} || {{IPA|u}} || {{IPA|i:}} || {{IPA|ɨ:}} || {{IPA|u:}} |- ! [[Vidēja meles paceluma patskaņi|Vidēja mēles pacēluma patskaņi]] | {{IPA|e}} || {{IPA| }} || {{IPA| }} || {{IPA|eɛ}}, {{IPA|e:}} || {{IPA| }} || {{IPA|oɔ}} |- ! [[Vidēji zema mēles pacēluma patskaņi]] | {{IPA|æ}} || {{IPA|ɐ}} || {{IPA| }} || {{IPA|æ:}} || {{IPA|ɐ:}} || {{IPA| }} |- ! [[Zema mēles pacēluma patskaņi]] | {{IPA| }} || {{IPA| }} || {{IPA|ɒ}} || {{IPA| }} || {{IPA| }} || {{IPA| }} |} Garais [ɨ:] sastopams izloksnēs (piemēri, malnȳs, mozȳs) === Līdzskaņi === {| class="wikitable IPA" border="1" ! colspan=2| ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]] ! [[Dentāls līdzskanis|Dentāls]] ! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] ! [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]] ! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] |- align="center" ! colspan=2|[[Nazālie līdzskaņi|Nazāls]] | m/mʲ||n/nʲ|| || ɲ || |- align="center" ! rowspan=2|[[Slēdzenis]] ! <small> nebalsīgs </small> | p/pʲ || t/tʲ|| || || k/kʲ |- align="center" ! <small>balsīgs</small> | b/bʲ || d/dʲ || || || ɡ/gʲ |- align="center" ! rowspan=2| [[Frikātīvie līdzskaņi|Frikatīvs]] ! <small> nebalsīgs</small> | (f) || s/sʲ ||ʃ || || (x) |- align="center" ! <small>balsīgs</small> | v/vʲ || z/zʲ || ʒ || || |- align="center" ! rowspan=2|[[Afrikatīvie slēdzeņi|Afrikāta]] !! <small>nebalsīga</small> | || ts/tsʲ || tʃ || || |- align="center" ! <small>balsīga</small> | || dz/dzʲ || dʒ || || |- align="center" ! colspan=2|[[Centrālais aproksimants]] | || || || j || |- align="center" ! colspan=2|[[Laterālie līdzskaņi|Laterālais]] | || l/lʲ || || ʎ || |- align="center" ! colspan=2|[[Vibrantie līdzskaņi|Vibrants]] | || ||r/rʲ || || |} Līdzskaņi [f] un [x] sastopami tikai aizguvumos. == Alfabēts == {{jāuzlabo|Pie vispārējā alfabētā neesošo burtu daudzuma, noderētu IPA transkripcija}} {| style="font-family:Arial Unicode MS; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF" | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | A a [a] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ā ā [a:] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | B b [b],[bʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | C c [ts],[tsʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Č č [tʃ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | D d [d],[dʲ] |- | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | E e [e],[æ] | style="width:7em; text-align:center; padding: 3px;" | Ē ē [e:],[æ:] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | F f [f] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | G g [g],[gʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ģ ģ [dj] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | H h [x] |- | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | I i [i] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Y y [Y],[ɵ],[ɨ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ī ī [i:] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | J j [j] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | K k [k],[kʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ķ ķ [tj] |- | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | L l [l],[lʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ļ ļ [ʎ],[lʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | M m [m],[mʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | N n [n],[nʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ņ ņ [ɲ],[nʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | O o [ɒ] |- | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ō ō [ɒː], [ɔː], [ɔa] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | P p [p],[pʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | R r [r],[rʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | S s [s],[sʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Š š [ʃ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | T t [t],[tʲ] |- | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | U u [u] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ū ū [u:] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | V v [v],[vʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Z z [z],[zʲ] | style="width:5em; text-align:center; padding: 3px;" | Ž ž [ʒ] |} Alfabētā nav pārstāvēts patskanis "ȳ" ([ɨ:]). Pieļaujama divskaņa "uo" ([uɔ]) aizstāšana ar "ō".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=164904|title=Par Latgaliešu rakstības noteikumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-02-19|language=lv}}</ref> Burti "ķ" un "ģ" sastopami tikai aizgūtajās vārdformās (piemēram, riņķa, aizkuņģa). Burts "e" paredzēts diviem dažādiem patskaņiem ([e] un [æ]), nezinātājam liedzot iespēju tos atšķirt (piemēram, ezereņš [ezʲerʲenʲʃ] un meita [mʲæita], tēte [tʲæ:tʲæ]). Alfabēts neļauj pilnvērtīgi parādīt mīkstinātos līdzskaņus (piemēram, ēst [æ:sʲtʲ], es [æsʲ], mes [mʲæsʲ]). == Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu == === Fonētiskās atšķirības === {| |-- |'''latviski'''||'''latgaliski''' |-- |m'''ā'''te || m'''uo'''te <small>[m`uoťä]</small><ref>Par latgaliešu vārdu rakstības un fonētiskās transkripcijas principiem skat., piem.: Rudzīte M. Latviešu dialektoloģija. R., 1964; Leikuma L. Gruomota školuotuojim. Lielvārde, 1992; A. Reķēna. Kalupes izloksnes vārdnīca. R., 1998; A. Breidaks. Darbu izlase, R., 2007; ''Брейдак А. Фонетика латгальских говоров латышского языка: диахрония и синхрония. Автореферат диссертации на соискание ученой степени доктора филологических наук. Вильнюс, 1989'' u. c.</ref> |-- |d'''a'''rbs || d'''o'''rbs <small>[do^rps]</small> |-- |v'''ē'''jš||v'''ie'''js <small>[ẃ`iejś]</small> |-- |m'''e'''lns||m'''a'''lns <small>[ma^lnc]</small> |-- |t'''ē'''vs||t'''ā'''vs <small>[t`āus]</small> |-- |c'''i'''ts||c'''y'''ts <small>[cyc]</small> |-- |dz'''ī'''ve||dz'''ei'''ve <small>[dźe^iẃä]</small> |-- |'''ū'''dens||'''iu'''diņs <small>[i^ud´`ińć]</small> |-- |m'''ū'''su||m'''yu'''su <small>[my^usu]</small> |-- |p'''ie'''ns||p'''ī'''ns <small>[ṕ`īnc]</small> |-- |d'''o'''t||d'''ū'''t <small>[d^ūť]</small> |} {| class="standard" |-- |'''latviski'''||'''latgaliski''' |-- |rādīt'''ies'''||ruodeit'''īs''' <small>[r`uode^iť^īś]</small> |-- |parādīt'''ies'''||pa'''sa'''ruodeit <small>[pasar`uode^iť ]</small> |-- |atgriez'''ties'''||at'''sa'''grīzt <small>[acaǵŕ`īśť ]</small>, grīztīs <small>[ǵŕ`īśť^īś]</small> |-- |nerādīt'''ies'''||na'''sa'''ruodeit <small>[nasar`uode^iť ]</small> |} === Vārdu salīdzinājums === {|class="standard" |'''latviski'''||'''latgaliski'''|| |-- |''Ģeogrāfisko nosaukumu piemēri''|| |-- |Rīga||Reiga <small>[Ŕ`eiga]</small> |-- |Rēzekne||Rēzekne <small>[Ŕ`ääźäkńä]</small>, Rēzne <small>[Ŕ`ääźńä]</small> |-- |Daugavpils||Daugpiļs <small>[D`auḱṕ`iĺś]</small> |-- |Latgale||Latgola <small>[Ladgola]</small> |-- ||''Skaitļa vārdu piemēri''|| |-- |viens||vīns <small>[ẃ^īnc]</small> |-- |divi||div <small>[d´`iu]</small>, <small>''arī''</small> diveji <small>[d´iẃeji]</small> |-- |tūkstotis||tyukstūša <small>[t`yukst`ūša]</small> |-- |''Vietniekvārdu piemēri''|| |-- |es||es <small>[äś]</small> |-- |mēs||mes <small>[ḿäś]</small> |-- |tu||tu |-- |viņš||jis |-- |viņa ||jei <small>[j`ei]</small> |-- |viņi ||jī <small>[j`ī]</small> |-- |viņas||juos <small>[j`uos]</small> |-- |kas||kas |-- |tas||tys |-- |šis||itys |-- |viss||vyss |-- |kurš||kurs <small>[k`urs]</small> |-- |ikviens||sevkurs <small>[ś`äuk`urs]</small> |-- |''Apstākļa vārdu piemēri''|| |-- |daudz|| daudzi <small>[d`audźi]</small>, namoz <small>[namos]</small> |-- |tur||tī |-- |šeit||ite |-- |kā||kai [ka^i] |-- |kāpēc||parkū? <small>[par·k`ū]</small> |-- |''Partikulu piemēri''|| |-- |jā||nui <small>[n`ui]</small>, tai <small>[ta^i]</small> |-- |nē||nā <small>[n`ā]</small> |-- |ne||na, ni <small>[ńi]</small>, nā <small>[n`ā]</small> |-- |''Ar dabu saistītie lietvārdi''|| |-- |koks||kūks <small>[k`ūks]</small> |-- |uts||vuts <small>[vuć]</small>, <small>''ģen.''</small> vuts <small>[vuć]</small>, <small>''dat.''</small> vutei <small>[vuť`ei]</small> |-- |[siena] kaudze||guba, <small>''arī''</small> skaudze |-- |zivs||zivs <small>[ź`iuś]</small> <small>''ģen.''</small> zivs <small>[ź`iuś]</small>, ''dat.'' zivei <small>[ź`iẃ`ei]</small> |-- |akmens||akmiņs <small>[aḱḿ`ińć]</small>, <small>''demin.''</small> akmisteņš <small>[aḱḿiśť`eńč]</small> |-- |ūdens||iudiņs <small>[i^ud´`ińć]</small>, <small>''demin.''</small> iudisneņš <small>[i^ud´iśń`eńč]</small> |-- |mākonis||muokuļs <small>[m`uok`uĺś]</small> |-- |smiltis||smiļkts <small>[śḿ`iĺḱć]</small>, <small>''ģen.''</small> smiļkts <small>[śḿ`iĺḱć]</small>, <small>''dat.''</small> smiļktei <small>[śḿ`iĺḱť`ei]</small> |-- |zeme||zeme <small>[źäḿä]</small>, <small>''dial., poēt. — arī''</small> zems <small>[źäḿś]</small> |-- |saule||saule <small>[s`auĺä]</small> |-- |mēness||mienesnīks <small>[ḿ`ieńeśń`īks]</small>, <small>''poēt. — arī''</small> mieness <small>[ḿ`ieńeśś]</small> |-- |zvaigzne||zvaigzne <small>[zv`aiǵźńä]</small> |-- |varavīksne||dzeļvērte <small>[dź`eĺv`ääŕťä]</small> |-- |lietus||leits <small>[ĺe^ic]</small> |-- |negaiss||nalaiks <small>[nal`aiks]</small> |-- |pērkons||pārkiuņs <small>[p`āŕḱ`iuńć]</small> |-- |zibens||zibsnis <small>[p`āŕḱ`iuńć]</small> |-- |kalns||kolns <small>[ko^lnc]</small> |-- |ieleja||līkne <small>[ĺ`īḱńä]</small> |-- |ceļš||ceļš <small>[ć`eĺš´ ]</small> |-- |uguns||guņs <small>[g`uńć]</small>, <small>''ģen.''</small> guņs <small>[g`uńć]</small>, <small>''dat.''</small> gunei <small>[guń`ei]</small> |-- |nakts||nakts <small>[naḱć]</small>, <small>''ģen.''</small> nakts <small>[naḱć]</small>, <small>''dat.''</small> naktei <small>[naḱť`ei]</small> |-- |lapa||lopa |-- |sēkla||sākla <small>[s`ākla]</small> |-- |spalva||spolva <small>[sp`olva]</small> |-- |putns||putnys |-- |suns||suņs <small>[s`uńć]</small> |-- |kaķis||kačs <small>[kačš]</small> |-- |sakne||sakne <small>[sakńä]</small> |-- |pelni||palni <small>[p`alny]</small> |-- |ola||ūla <small>[`ūla]</small> |-- |dūmi||dyumi <small>[d`yumi]</small> |-- |''Ķermeņa daļu nosaukumi''|| |-- |galva||golva |-- |smadzenes||smedzini <small>[śmädźińi]</small> |-- |mats||mots <small>[moc]</small> |-- |deniņi||pluonumi; dzausnys <small>[dz`ausnys]</small> |-- |piere||pīre <small>[p`īŕä]</small> |-- |acs||acs <small>[aćś]</small> |-- |skropstas||raudzeni <small>[r`audźeńi]</small> |-- |uzacis||izači |-- |auss||auss <small>[`auśś]</small> |-- |mēle||mēle <small>[ḿ`ääĺä]</small> |-- |smaganas||muzlys |-- |zobs||zūbs <small>[z`ūps]</small> |-- |mute||mute <small>[muťä]</small> |-- |roka||rūka <small>[r`ūka]</small> |-- |krūšukauls||kryutežs <small>[kr`yuťešš]</small> |-- |kauls||kauls <small>[k`auls]</small> |-- |āda||uoda <small>[u^oda]</small> |-- |tauki||tauki <small>[t`auḱi]</small> |-- |sirds||sirds <small>[śiŕć]</small> |-- |vēders||vādars <small>[v`ād`ars]</small> |-- |saules pinums||pasirds <small>[paśiŕć]</small> |-- |aknas||oknys |-- |nieres||eikši <small>vsk. [e^iḱść]</small> |-- |asins||ašnis <small>[aš´ńiś]</small> |-- |rags||rogs <small>[roks]</small> |-- |miesa||mīsa <small>[ḿ`īsa]</small> |-- |celis||ceļs <small>[ć`eĺś ]</small> |-- |pēda||pāda <small>[p^āda]</small>, <small>''ģen.''</small> pādys <small>[p^ādys]</small>, <small>''dat.''</small> pādai <small>[p^ād`ai]</small> |-- |pēdas (nospiedumi)||pādi <small>dsk.</small>, <small>''ģen.''</small> pādu, <small>''dat.''</small> pādim |-- |šņorzābaku šķēlums||pavuorška <small>[pav`uorška] |-- |pirksts||piersts |-- |aste||aste <small>[aśťä]</small> |-- |''Lietvārdi, kas apzīmē cilvēku''|| |-- |cilvēks||cylvāks <small>[c`ylv`āks]</small>, <small>''dsk. parasti''</small> — ļauds <small>[ĺauć]</small>, <small>''retāk''</small> — cylvāki <small>[c`ylv`āḱi]</small> |-- |sieviete||sīvīte <small>[ś`īv`īte]</small>, <small>''ģen.''</small> sīvītis <small>[ś`īv`ītis]</small>, <small>''dat.''</small> sīvītei <small>[ś`īv`īť`ei]</small> |-- |vīrietis||veirīts <small>[ẃ`eiŕ`īć]</small>, <small>''ģen.''</small> veirīša <small>[ẃ`eiŕ`īša]</small>, <small>''dat.''</small> veirīšam <small>[ẃ`eiŕ`īš`am]</small> |-- |tēvs||tāvs |-- |māte||muote |-- |vectēvs||vaciks, vacjuks, ''sar. arī'' — dzeds |-- |vecmāmiņa||vace, ''sar. arī'' — baba |-- |bērns||bārns |-- |dēls||dāls |-- |meita||meita |-- |mazdēls||unuks |-- |mazmeita||unuce |-- |vīramāte||muoteica, veiramuote |-- |sievasmāte||sīvysmuote |-- |brālis||bruoļs |-- |māsa||muosa |-- |brāļasieva||mārša |-- |vīrabrālis||dīvers |-- |brālēns||bruolinīks |-- |brāļadēls||bruolāns |-- |māsīca||muosineica |-- |māsasdēls||muosāns |-- |priekšnieks||viersinīks |-- |''Darbības vārdu piemēri''|| |-- |teikt, sacīt||saceit <small>[sać^eiť ]</small> |-- |slavēt||teikt |-- |degt||degt <small>[d´eḱť ]</small> |-- |iet||īt <small>[^īť ]</small> |-- |nākt||atīt <small>[ať^īť ]</small> |-- |gulēt||gulēt <small>[guĺ^ääť ]</small> |-- |sēdēt||sēdēt <small>[ś`ääd´^ääť ]</small> |-- |stāvēt||stuovēt <small>[st`uoẃ^ääť ]</small> |-- |peldēt||maut <small>[m`auť]</small>, mauduot <small>[m`audu^oť ]</small> |-- |lidot||skrīt <small>[śḱŕ`īť ]</small>, laistīs <small>[la^iśť^īś]</small> |-- |dzert||dzert <small>[dźäŕť ]</small> |-- |ēst||āst <small>[ääśť ]</small> |-- |kost||kūst <small>[k^ūśť ]</small> |-- |košļāt||kūdeit |-- |dzirdēt||dzierdēt <small>[dź`ieŕd´^ääť ]</small> |-- |redzēt||redzēt <small>[ŕädź^ääť ]</small> |-- |skatīties||vērtīs |-- |nogalināt||nūsist <small>[n`ūśiśť ]</small>, nuoveit <small>[n`uoẃ^eiť ]</small> |-- |mirt||miert <small>[ḿ`ieŕť ]</small> |-- |dot||dūt <small>[d^ūť ]</small> |-- |ņemt||jimt |-- |mainīt||puormeit |-- |zināt||zynuot <small>[zynu^oť ]</small> |-- |mēģināt||raudzeit |-- |pierast||dajiukt |-- |''Krāsu nosaukumi''|| |-- |balts||bolts <small>[bo^lc]</small> |-- |dzeltens||dzaltons <small>[dza^lt`onc]</small> |-- |melns||malns <small>[ma^lnc]</small> |-- |zaļš||zaļš <small>[z`aĺš´]</small> |-- |sarkans||sorkons <small>[so^rk`onc]</small> |-- |''Citu īpašības vārdu piemēri''|| |-- |jauns||jauns <small>[ja^unc]</small> |-- |karsts||korsts <small>[ko^rsc]</small> |-- |auksts||solts <small>[so^lc]</small> |-- |liels||lels <small>[ĺ`els]</small>, <small>''izloksnēs izrunā arī'' [l`els, lyls]</small> |-- |mazs||mozs <small>[moss]</small> |-- |apaļš||opols <small>[op`ols]</small> |-- |garš||gars <small>[g`ars]</small> |-- |sauss||sauss <small>[s`auss]</small> |-- |labs||lobs <small>[lops]</small> |-- |slikts||nalobs <small>[nalops]</small> |-- |jauks||breineigs |-- |ātrs||dreizs, mudrys |-- |lēns||lāns |-- |lēzens||lāvs |-- |pilns||pylns <small>[p`ylnc]</small> |-- |tukšs||tukšs, dīks |} ''Piezīmes:''<br> 1. Zīme ^ nozīmē lauzto intonāciju; ja latgaliešu vārdā lauztā intonācija ir garā patskanī (''^ā, ^ē, ^ī, ^ū''), tad izrunājot to it kā pārrauj uz pusēm, t. i., patskaņa vidū izrunā tik tikko dzirdamu pauzi (piem., vārdu ''īšu'' izrunā līdzīgi kā ''ī-išu''). Ja lauztā intonācija ir divskanī (''a^u, a^i, e^i, i^e, u^o'') vai patskaņa savienojumā ar līdzskani (''a^l, e^l, a^m, a^n'' u. tml.), tad izrunājot uz pusēm "pārrauj" šo savienojumu, t. i., vārdus ''l^aissim, go^lva'' izrunā līdzīgi kā ''la-issim'', ''go-lva''. Līdzīga lauztā intonācija ir arī, piem., dāņu valodā.<br> 2. Zīme ` nozīmē krītošo intonāciju, t. i., kā vārdā ''gaisma'' [g`aisma].{{nepieciešama atsauce}} === Gramatiskās atšķirības === [[Attēls:Latvīšu volūdas gramatika.jpg|thumb|200px|[[Antons Skrinda]]. Latviešu valodas (latgaliešu izloksnes) gramatikas titullapa (1908).]] {|class="standard" |'''latviski'''||'''latgaliski'''|| |-- |meklēju darb'''u'''||mekleju dorb'''a''' |-- |uz vien'''u''' dien'''u'''''||iz vīn'''ys''' dīn'''ys''' |-- |tas '''nav labi'''''||itys '''nalabi''' |-- |viņš dara darb'''u''', viņš nedara darb'''u'''||jis dora dorb'''u''', jis nadora dorb'''a''' |-- |dažā'''di''' cilvēki dažā'''di''' rīkojas||vysai'''di''' ļauds vysai'''ži''' dora |-- |balt'''i''' sniegi balt'''i''' spīd||bolt'''i''' snīgi bolt'''ai''' speid |-- |'''kur''' tu iesi? '''kur''' tu ieliki?||'''kur''' tu īsi? '''kimā''' tu īlyki? |-- |gribu '''ēst''', mani sauc '''ēst''', es iešu '''ēst'''||grybu '''ēst''', mane sauc '''āstu''', es īšu '''āstu''' |-- |'''pēc''' brokastīm, '''pēc''' stundas, '''pēc''' parauga||'''piec''' reitišku, '''par''' stuņdi, '''pa''' paraugam |-- |vel'''t''', cel'''t''', ēs'''t''', ves'''t''' — vel'''s''', cel'''s''', ē'''dīs''', ve'''dīs'''||veļ'''t''', ceļ'''t''', ēs'''t''', ves'''t''' — veļ'''s''', ceļ'''s''', ēs'''s''', ves'''s''' |-- |šodien brau'''cu''', klie'''dzu''', ne'''su''' — vakar brau'''cu''', klie'''dzu''', ne'''su'''||šudiņ brau'''cu''', klī'''dzu''', na'''su''' — vakar brau'''ču''', klī'''džu''', ne'''šu''' |-- |bail'''es''', skumj'''as''', iesn'''as''', dūņ'''as''', medīb'''as'''||bail'''e''', skum'''e''', īsn'''a''', dyun'''e''', medeib'''a''' |-- |iedzer al'''u''', nogriez maiz'''i''', ielej pien'''u'''||izdzer ol'''s''', atgrīz maiz'''is''', īsalej pīn'''a''' |-- |viņš nākš'''ot''', viņa nākš'''ot''', viņi nākš'''ot'''||jis atīšk'''ys''', jei atīšk'''ūte''', jī atīšk'''ūts''' |-- |es '''neesmu atdevis''', nav '''ticis atdots'''||es '''natyku atdevs''', navā '''bejs atdūts''' |-- |ja viņš '''būtu bijis''' mājās||kab jis '''bejs''' sātā |-- |slimniekam '''vajadzēja''' ārstu, '''vajadzēja''' meklēt ārstu||navasalajam '''vajadzēja''' uorsta, '''daguoja''' meklēt uorsta |-- |sen '''neesam skatījušies'''||seņ '''jau vēremēs''', seņ '''navā vārtūs''' |} == Formas, kuru lietojums kopīgs ar lietuviešu valodu == === Daži leksikas piemēri === {| |-- |'''latviski'''||'''latgaliski'''||'''lietuviski'''|| |-- |apkārt||apleik||aplink<ref>V. Lukaševičs. Latgaliešu-latviešu vārdnīca. Daugavpils, 2011; www.vuordineica.lv; Lietuviešu-latviešu vārdnīca. R., 1995; Dabartinės lietuvių kalbos žodynas. V., 1993</ref>|| |-- |lejup||zamyn||žemyn|| |-- |iekšā||vydā||viduj(e)|| |-- |vienmēr||vysod||visad(a)|| |-- |ikdienas-||kasdīnys-||kasdienis|| |-- |viņš||jis||jis|| |-- |viņa||jei||ji|| |-- |un||i (''saīsināts no senākā'' *ir'')||ir|| |-- |jauniete, meitene||mārga||mergina, merga|| |-- |ģimene||saime||šeima|| |-- |dzimtene||tāvaine||tėvynė|| |-- |priekšnieks||viersinīks||viršininkas|| |-- |austrumi||reiti||rytai|| |-- |rietumi||vokori||vakarai|| |-- |steidzams||skubeigs||skubus|| |-- |auksts||solts||šalta|| |-- |posts||vuorgi||vargas |-- |rinda||aiļa||eilė|| |-- |kļūda||klaida||klaida |-- |lappuse||puslopa||puslapis|| |-- |galotne||viersyune||viršūnė|| |-- |stabs||stulps||stulpas|| |-- |lakatiņš||skareņa||skarelė|| |-- |kleita||sukne||suknelė|| |-- |šķēres||zirklis||žirklės|| |-- |nākt||atīt||ateiti|| |-- |peldēties||mauduotīs||maudytis|| |-- |lasīt (''piem., grāmatu'')||skaiteit||skaityti|| |-- |apsēsties||atsasēst||atsisėsti|| |-- |atbildēt||atsaceit||atsakyti|| |-- |kavēties||vāluot||vėluoti|| |-- |mocīt||komuot||kamuoti|| |-- |nosprāgt||nūgaist||nugaišti|| |-- |spaidīt||maidzeit||maigyti |-- |saaukstēties||puorsaļt||peršalti|| |-- |taujāt, izjautāt||klaust||klausti, klausinėti|| |-- |iekārtoties||īsataiseit||įsitaisyti|| |-- |piecelties||atsastuot||atsistoti|| |-- |sūrstēt||pierkšēt||perštėti|| |} === Daži gramatikas (morfoloģijas un sintakses) piemēri === {| |-- |'''latviski'''||'''latgaliski'''||'''lietuviski'''|| |-- |man nav||es naturu||aš neturiu|| |-- |ko mēs darītu||kū dareitumem||ką darytumėm|| |-- |man nav auksts||maņ nasolts||man nešalta|| |-- |viņš ir mans priekšnieks||jis muns viersinīks||jis mano viršininkas|| |-- |visus viņš nepaņēma||jis na vysus pajēme||jis ne visus paėmė|| |-- |viņš rīt nāks pēc piena||jis reit atīs pīna||jis ryt ateis pieno|| |} == Tiesiskais statuss == [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] 1917. gadā, vienojoties par Latgales apvienošanos ar pārējām [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas vēsturiskajām zemēm]], tiek nolemts pieprasīt pašnoteikšanās tiesības arī valodas lietojumā. Starpkaru Latvijas Republikā latgaliešu valoda Latgalē ir pirmā izvēle vairumam iedzīvotāju, tā tiek plaši apgūta skolās, lietota vietējā pārvaldē, publikācijās un sadzīvē. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] tās lietojums tika ierobežots, tās vietā izceļot latviešu rakstu valodu. Sākoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], no 1940. gada valodas nomākšana pastiprinās (izņemot 1943.—1944. gadu un [[Trimdas latvieši|trimdu]]), valodai saglabājoties runas formā un privātā lietojumā, arī baznīcās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/21191|title=latgaliešu rakstu valoda|website=[[Nacionālā enciklopēdija]]|access-date=2023-07-29|language=}}</ref> Kopš 1950. gadu sākuma padomju preses un publicistikas izdevumi latgaliešu valodā pakāpeniski izzūd — kā pēdējais latgaliski iznāk ''Kolchoznīku kalendars 1960. godam'', faktiski sākas otrais drukas aizliegums.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/bcbdcaca-a792-43ec-a814-d600ce6bc632/content Inese Paklone. LITERĀRA DARBA AUTORĪBAS KONCEPTS: KONTEKSTUĀLIE ASPEKTI]</ref> Publiskajā vidē latgaliešu valoda atgriežas tikai 1980. gadu vidū, kad presē sāk parādīties dzeja latgaliešu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2020/08/13/raksteit-latgaliski-padumu-laika/|title=Raksteit latgaliski padūmu laikā|last=Ūdre|first=Sandra|website=lakuga.lv|access-date=2023-07-29|date=2020-08-13|language=latg-LTG}}</ref> Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".<ref name="likumi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=14740|title=Valsts valodas likums|website=[[likumi.lv]]}}</ref> 2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma [[latviešu literārā valoda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.at.gov.lv/files/archive/department3/2009/09_ska_596_.doc |title=LR Augstākās tiesas Senāta lēmums lietā Nr.A42571907 SKA–596/2009 |access-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110904145114/http://www.at.gov.lv/files/archive/department3/2009/09_ska_596_.doc |archivedate={{dat|2011|09|04||bez}} }}</ref> 2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas 13. Saeima ar 46 balsīm par, 24 pret un vienu atturoties atbalstīja deputātu [[Edmunds Teirumnieks|Edmunda Teirumnieka]] un [[Janīna Kursīte-Pakule|Janīnas Kursītes-Pakules]] (abi [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]) trešā lasījuma priekšlikumu "Latviešu vēsturisko zemju likumam",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0616_027-1255.htm |title=13. Saeimas 2021. gada 16. jūnija plenārsēdes skaņas datnes stenogramma |access-date={{dat|2021|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210624195628/https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0616_027-1255.htm }}</ref><ref>[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29931-saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu Saeima.lv. Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu (16.06.2021.)]</ref> kurā latgaliešu valodu apliecināja par valodu ne tikai rakstu valodas, bet arī vispārīgajā nozīmē:<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/EF9E037487D63EA0C22586F10042620A?OpenDocument Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr.788/Lp13) izskatīšanai trešajā lasījumā.]</ref> <blockquote>Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t.sk., izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, t.sk., ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.</blockquote>Kopš 2021. gada novembra [[Balvu novads]] kļuva par pirmo, kurā uzstādītas valsts standartam atbilstošas ceļazīmes ar latgaliešu rakstu valodas tekstu. Iepriekš to panākt centās [[Viļakas novads|Viļakas novada]] pašvaldība, taču saskārās ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pretestību. 2023. gadā plānots turpināt jauno zīmju izvietošanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvu-novada-celazimes-ari-latgaliesu-rakstu-valoda.a431523/|title=Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2021-11-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/talsu-novada-nosaukums-tagad-ari-libiesu-valoda-sadi-uzraksti-bus-vismaz-14-piekrastes-ciemos.a493676/|title=Talsu novada nosaukums tagad arī lībiešu valodā; šādi uzraksti būs vismaz 14 piekrastes ciemos|last=Ozola-Balode|first=Zanda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-01-17|language=lv}}</ref> Pirms tam mazāka mēroga zīmes iepriekš tikušas uzstādītas [[Kārsava|Kārsavā]] un citur Latgalē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karsavas-novads-saglaba-ielu-norades-latgaliski.a195006/|title=Kārsavas novads saglabā ielu norādes latgaliski|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2016-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/uzstada-salu-jeb-sadzu-zimes-latgaliesu-valoda|title=Uzstāda salu jeb sādžu zīmes latgaliešu valodā|last=Jemeļjanova|first=Dinija|website=[[ReTV]]|access-date=2023-07-20|date=2021-06-29|language=lv|archive-date=2023-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230720232829/https://www.retv.lv/raksts/uzstada-salu-jeb-sadzu-zimes-latgaliesu-valoda}}</ref> Zīmju standarta maiņu veicināja 2021. gada vasarā pieņemtais Valsts prezidenta [[Egils Levits|Egila Levita]] iesniegtais [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], kurā tiek uzsvērts valsts un pašvaldību pienākums rūpēties arī par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, tajā skaitā arī uz ceļazīmēm.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Valodu politika Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=ltg}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=164904 Valsts valodas centra apstiprinātie latgaliešu rakstības noteikumi] * [http://www.lkcizdevnieciba.lv Latgales Kultūras centra izdevniecība] * [https://web.archive.org/web/20180701170209/http://hipilatlit.ru.lv/lv/products/dictionary_info.html Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīca] * latgaliski ** [https://web.archive.org/web/20010301224433/http://latgola.lv/ Tīmekļa vietne latgola.lv] ** [https://web.archive.org/web/20061017135407/http://www.hotline.lv/aglona/ Aglyunas Zvaneņš] ** [http://www.eiropa.lv/?m_id=187&i_id=1&i_ctr=24 "Home Mini vārdnīca" Latviešu — latgaļu — sēļu — kuršu] ** [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=142&id=762 DIVEJIS LATVĪŠU ROKSTU TRADICEJIS: KŪPEIGAIS I ATŠKIREIGAIS] ** [http://www.lu.lv/filol/dialekt/publikacijas/LgABC1.pdf J. Cybuļs, L. Leikuma. Latgalīšu ābece (lementars). 1. daļa. (PDF formātā)] ** [http://www.lu.lv/filol/dialekt/publikacijas/LgABC2.pdf J. Cybuļs, L. Leikuma. Latgalīšu ābece (lementars). 2. daļa. (PDF formātā)] ** [http://www.lu.lv/filol/dialekt/publikacijas/Gruomota.pdf L. Leikuma. Gruomota školuotuojim. (PDF formātā)] ** [https://web.archive.org/web/20060303005617/http://www.genling.nw.ru/Baltist/Publicat/LatgVol1.pdf Lidija Leikuma. Latgalīšu volūda- gramatika (PDF formātā)] * latviski ** [https://lynuojs.wordpress.com/ Lynuojs (latgalīšu daslēdzis škola)] — latgaliešu valodas pašmācība ** [http://www.lu.lv/filol/dialekt/publikacijas/dialekti.pdf Latviešu valodas dialekti (PDF formātā)] ** [https://web.archive.org/web/20070930200933/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-2.htm NOTEIKUMI PAR LATGALIEŠU IZLOKSNES LIETOŠANU] * krieviski ** [https://web.archive.org/web/20070930224032/http://dialogi.lv/article.php?&id=2266&la=1 Забытый феномен — восточные латыши] ** [http://rus.tvnet.lv/news/news/history/article.php?id=95733 Откуда есть пошла Латвия...] ** [https://web.archive.org/web/20070427133626/http://klio.ilad.lv/10_7_.php Латгалы — забытый народ] {{val|aizmetnis}} {{Baltu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas valodas]] [[Kategorija:Baltu valodas]] [[Kategorija:Latgaliešu valoda]] epq8w98nkplq2lcsxf5np1wbkitzyv0 0 20747 4457852 4385586 2026-04-23T11:11:02Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457852 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Baltinavas pagasts | karte = Baltinavas novads karte.png | karte2 = Baltinavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Baltinavas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Baltinavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls =Baltinavas novads Flag.png | karoga_nosaukums = Baltinavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Baltinava | mērs = | mērs_partija = | platība = 185<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120216195754/http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 937<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS050/table/tableViewLayout1/stat.gov.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 1351 / 185 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = }} '''Baltinavas pagasts''' ir teritoriāla teritorija [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Latgale|Latgalē]], 253 km no [[Rīga]]s [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Baltinava]] (pagasta centrs), [[Demerova]], [[Obeļova]], [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Baltinavas novads'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Daba == Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]], austrumdaļa — [[Mudavas zemiene]]s [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumā]].<ref name="lat">{{LAT e}}</ref> Reljefs — viļņots līdzenums ar atsevišķiem pauguriem.<ref name=":0" /> === Reljefa formas === [[Brieksīnes kalns]] (128 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]]), [[Greiziekalni]], [[Jorzovas kalns]] (126,5 m), [[Kapu kalns (Baltinavas pagasts)|Kapu kalns]], [[Kapčuka kalns]], [[Koraba kalns]], [[Majaka kalns]], [[Puncuļovas pilskalns]] (124 m), [[Rubuļa kalns]], [[Sila kalns]], [[Svātais kalns]], [[Zvonu kalni]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Aukupeite]], [[Diukšupe]], [[Griušļova]], [[Iudrupe]], [[Kaņepe (upe)|Kaņepe]], [[Krākupe]], [[Kūkova]], [[Kupsa]], [[Nārstes riucs]], [[Pazlauga]], [[Peisa riucs]], [[Požarīnes riucs]], [[Puncuļova (upe)|Puncuļova]], [[Smiltine]], [[Supenka]], [[Vīksnas grāvis]], [[Zvaiga]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltinavas dīķis]], [[Lobvordeits]], [[Motrīnes ezers]], [[Mozais ezers]], [[Obeļovas ezers]], [[Pazlauka (dzirnavezers)|Pazlauka]], [[Puncuļovas ezers]], [[Svātiunes ezers]], [[Zaprūds]]. ==== Purvi ==== [[Greivas purs]] (484 ha), [[Dansku pūrs]], [[Peisa pūrs]], [[Sapronaukas pūrs]], [[Vierša pūrs]]. === Dabas aizsardzība === Pagasta teritorijā atrodas neliela [[dabas parks|dabas parka]] [[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes valnis]] daļa. Pagasta teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Motrines ezers (dabas liegums)|Motrines ezers]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Baltinavas aleja]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltinavas pagasta skolas ap 1930.jpg|thumb|Baltinavas pagasta skolas un skolotāji (ap 1930).]] Līdz 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas un Adzeles dalīšanai]] mūsdienu Baltinavas pagasta teritorijā atradās [[Adzeles zeme]]s Ābelenes pilsnovads (''Abelen''). 13.-16. gadsimtā tas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Marienhauzenas pils]]novada, 17.-18. gadsimtā [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļakas trakts|Viļakas trakta]] (stārastijas), 19. gadsimtā [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] teritorijā. Puncuļavā atradušies divi pilskalni — [[Alotāju kalns]] un [[Puncuļevas pilskalns|Puncuļu pilskalns]].<ref name=":1" /> 1695. gadā [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keišu]] ciemā uz rietumiem no Baltinavas tika atvērta pirmā katoļu koka baznīca. Vēlāk to pārcēla uz Baltinavu.<ref name=":0" /> [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Baltinavas muiža]]s zemes sadalīja 65 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.<ref name=":1">{{LKV|I.|1726}}</ref> Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]] ar centru [[Jaunlatgale|Jaunlatgales]] pilsētā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_001_wawe1924n140%7Carticle:DIVL5%7CissueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P|date={{dat|2013|12|31||bez}}}} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs</ref> 1935. gadā Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.<ref name=":0">{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, [[Bukstu ciems|Bukstu]], [[Demerovas ciems|Demerovas]], [[Kukovas ciems|Kukovas]], [[Kvašņevas ciems|Kvašņevas]], [[Obeļevas ciems|Obeļevas]] un [[Pazlaukas ciems|Pazlaukas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja.<ref name=":0" /> Baltinavas ciems ietilpa [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945—1949), tad [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949—1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (1962—2009) rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot [[padomju saimniecība|padomju saimniecību]] «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja [[Kalniešu ciems|Kalniešu ciemam]]. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja [[Upītes ciems|Upītes ciemam]]. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu [[Malnavas ciems|Malnavas ciema]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Salnavas ciems|Salnavas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par '''Baltinavas novadu'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. <gallery> Attēls:Baltinavas novads COA.svg|Baltinavas novada ģerbonis (2011—2021) Attēls:Baltinavas_novads_Flag.png|Baltinavas novada karogs 2011—2021, pārveidots par pagasta karogu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=24297:14-par-balvu-novada-gerbona-izstradi&catid=704&Itemid=1068&lang=lv|title=14.§ Par Balvu novada ģerboņa izstrādi|last=Agrita|website=Balvu novads|access-date=2022-11-13|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balvi.lv/lv/15ss-par-baltinavas-pagasta-gerbona-izstradi|title=15.§ Par Baltinavas pagasta ģerboņa izstrādi {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref> </gallery> == Iedzīvotāji == 1935. gadā Baltinavas pagastā 87% iedzīvotāju bija latvieši, 10% — krievi, 2% — ebreji (gandrīz visi no pēdējiem dzīvoja Baltinavā).<ref name=":2">Latvju enciklopēdija</ref> 8195 iedzīvotāji dzīvoja 1492 sētās. 81% iedzīvotāju bija [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]], 13% — [[Grieķu katoļticība|grieķu katoļi]].<ref name=":2" /> 2000. gadā pagastā no 1688 iedzīvotājiem bija 82% latviešu un 15% krievu, iedzīvotāju blīvums bija krities no gandrīz 50 līdz 9 cilv/km<sup>2</sup>.<ref name="lat" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3500 |1935|9325 |1959|4000 |1965|3725 |1979|2578 |1989|1881 |2000|1688 |2010|1351 |2021|937 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Baltinavas novada ciemu uzskaitījums}} Apdzīvotās vietas: [[Aiztiļts]], '''[[Baltinava]]''', [[Blauzgova]], [[Boncāni]], [[Buksti]], [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]], [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]], [[Demerova]], [[Dupurova]], [[Dūcprīde]], [[Dziervīne]], [[Grikovka]], [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]], [[Karpova]], [[Kaši]], [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]], [[Kolnumeži]], [[Lauruti]], [[Leidumi]], [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]], [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]], [[Maksi]], [[Morkova]], [[Obeļova]], [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]], [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]], [[Peisova]], [[Pleitova]], [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]], [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]], [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]], [[Risova]], [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]], [[Surikova]], [[Svātūne]], [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]], [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]], [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]. === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (981) |green|84.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|12.2}} {{bar percent|Cita tautība (30) |purple|2.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (13) |yellow|1.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == Pagasta pārvalde atrodas kultūras nama telpās Kārsavas ielā 16, Baltinavā. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} 1935. gadā 52% pagasta teritorijas aizņēma tīrumi, 20% — ganības, 14% — pļavas, 5% — meži un 4% — purvi.<ref name=":2" /> 2000. gadā lauksaimnieciskās zemes aizņēma 51%, bet meži — 33%.<ref name="lat" /> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Kopš 1978. gada Baltinavā darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Baltinava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/makslinieciskie-kolektivi/baltinavas-novada-etnografiskais-ansamblis|title=Baltinavas novada etnogrāfiskais ansamblis|website=kulturasdati.lv|access-date=2025-07-03}}</ref> == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} 1935. gadā Baltinavas pagastā bija divas Romas katoļu un pa vienai grieķu katoļu un luterāņu baznīcai, kā arī sinagoga.<ref name=":2" /> == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == [[Attēls:Baltinavas kat bazn.jpg|thumb|200px|[[Baltinavas katoļu baznīca]].]] * Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā pie Dansku kapsētas * [[Alotāju kalns]] — pilskalns — Puncuļevā, Kārsavas — Baltinavas lielceļa labajā pusē * [[Baltinavas katoļu baznīca]] (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis) * [[Baltinavas muižas parks]] (19. gadsimta 1. puse) * [[Baltinavas pareizticīgo baznīca]] * Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi) * [[Brieksīnes kapu kapliča]] (20. gadsimta sākums) * Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads) * Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) — Ķeišos * Lukstenieku senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā * Obeļovas (Abelenes) jeb [[Puncuļevas pilskalns]] — Puncuļevā == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20220401135337/http://www.baltinava.lv/ Bijusī mājaslapa] {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] orn3ngpcjdnlrr6thkj7ve5qw48zla2 0 20752 4457850 4339709 2026-04-23T11:01:32Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457850 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Balvu pagasts | karte = Balvu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Naudaskalns | platība = 82,64 | iedzīvotāji = 695<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2017 | blīvums = {{#expr: 786 / 82.64 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Balvu pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Balvi|Balvu]] pilsētu, [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]] un [[Rugāju pagasts|Rugāju]] pagastiem. == Daba == === Reljefa formas === [[Cepures kalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Dūrupe (Bolupes pieteka)|Dūrupe]], [[Kārnīte]], [[Teterupe]], [[Vārniene]], [[Žaugupe]]. ==== Purvi ==== [[Naudišovas pūrs]]. == Vēsture == Vēsturiski pagasta teritorija bija daļa no [[Ludzas trakts|Ludzas trakta]]. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Balvu pagastā esošā [[Balvu muiža]] sadalīta 1306 vienībās ar kopplatību 14 602 ha.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1744-21745 slejas. Rīga: 1927.-1928.</ref> 1922. gadā no Balvu pagasta atdalīja [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastu]], un abus 1924. gadā iekļāva jaunizveidotajā [[Abrenes apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Balvi 1928. gadā ieguva pilsētas tiesības un tika atdalīti no pagasta. 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa (no 1938. gada – Abrenes apriņķa) Balvu pagasta platība bija 445,6 km² un tajā dzīvoja {{nobr|11 038}} iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pēc [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] izveides pagastā izveidoja Balvu, [[Celmeņu ciems|Celmeņu]], [[Dekšņu ciems|Dekšņu]], [[Kubuļu ciems|Kubuļu]], [[Ploskenas ciems|Ploskenas]], [[Silamalas ciems|Silamalas]] un [[Vistusalas ciems|Vistusalas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķus 1949. gadā likvidēja. Jaunā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] '''Balvu ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidētos Silamalas un [[Medņu ciems|Medņu]] ciemus, bet [[kolhozs|kolhoza]] «Strana Sovetov» teritoriju pievienoja Ploskenas ciemam. 1961. gadā Balvu ciemam pievienoja Kubuļu un Ploskenas ciemu [[padomju saimniecība]]s «Balvi» teritoriju. 1966. gadā daļu padomju saimniecības «Balvi» teritorijas pievienoja Kubuļu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu [[Rugāju ciems|Rugāju ciema]] teritorijas, bet daļu Rugāju un Ploskenas ciemu teritorijas pievienoja Balvu ciemam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par Balvu rajona pagastu. 2009. gadā Balvu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. === Pieminekļi === * Nr. 240.: Lācupes viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Lācupē pie Biseniekiem, * Nr. 241.: [[Cepures kalns]] (kulta vieta) - Pilskalna kapos, * Nr. 242.: [[Pilskalns (pie Sarkaņiem)|Pilskalns]] - Pilskalnos pie Sarkaņiem.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2100 |1935|2070 |1959|1450 |1965|1250 |1979|1124 |1989|845 |2000|871 |2010|695 |2021|627 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Naudaskalns]]''' (pagasta centrs), [[Āžudambis]], [[Centramuiža]], [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]], [[Dzeņulauza]], [[Kārklinieki]], [[Lācupe (ciems)|Lācupe]], [[Lāčugabali]], [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]], [[Mēķi]], [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]], [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]], [[Plītinava]], [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]], [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]], [[Vaņki]], [[Verpuļeva]]. {| class="wikitable sortable" !Ciema nosaukums !Iedzīvotāju skaits !Gads |- |Āžudambis |26 |2015 |- |Centramuiža |63 |2015 |- |Dobenieki |8 |2015 |- |Dūrupe |21 |2015 |- |Dzeņulauza |22 |2015 |- |Kārklinieki |12 |2015 |- |Keņi |9 |2015 |- |Lācupe |27 |2015 |- |Lāčugabali |5 |2015 |- |Lemešava |25 |2015 |- |Meķi |21 |2015 |- |Naudaskalns |174 |2015 |- |Ozolsala |13 |2015 |- |Pilskalns |13 |2015 |- |Plītinava |28 |2015 |- |Rāvusala |1 |2015 |- |Reči |18 |2015 |- |Salmaņi |19 |2015 |- |Silamala |12 |2015 |- |Stepjugabali |22 |2015 |- |Vaņķi |26 |2015 |- |Verpuļova |125 |2015 |- |Žaugupe |24 |2015 |} == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Balvu pagasts| ]] qr2i4rvoxzequlifdhxbr6vgprbz16b 0 26829 4457854 4408406 2026-04-23T11:13:31Z Ivario 51458 /* Krievijas Impērijas guberņu sastāvā */ 4457854 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Abrenes apriņķis | karte2 = Abrenes apriņķis 1940.svg | karte2_apraksts = Abrenes apriņķis 1940. gadā | ģerboņa_attēls = Abrenes apriņķa ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Abrenes apriņķa ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | centrs = Abrene | platība = 4292,4 | platība_gads = 1935 | iedzīvotāji = 109647 | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 109647 / 4292.4 round 1}} | izveidots = 1924 | likvidēts = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Abrenes apriņķis''' (līdz 1938. gadam '''Jaunlatgales apriņķis''') bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1924—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība. Izvietojies Latvijas austrumos, [[Krievija]]s pierobežā, robežojās ar [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Madonas apriņķis|Madonas]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] apriņķiem. Apriņķa centrs bija [[Abrene]]s pilsēta. == Izveides priekšvēsture == [[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Bīlenšteins 1864.jpeg|thumb|200px|[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļdaļa ar latviešu izplatību pāri robežai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] ([[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteins]], 1864)]] [[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Siliņš 1911.jpg|thumb|200px|Ludzas apriņķa ziemeļdaļa, kas apzīmēta kā [[Purnava|Purenava]] ([[Matīss Siliņš]], 1911)]] === Abrenes senvēsture === [[Abrene]]s pilsnovads bija sena robežzeme starp [[Balti|baltu]], [[Somugri|somugru]] un [[Slāvi|slāvu]] ciltīm. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] un [[Etimoloģija|etimoloģiskie]] ([[Vietvārdi|vietvārdu]]) pētījumi apliecina, ka pagātnē [[latvieši]] dzīvojuši apvidos uz rietumiem no [[Mudava]]s (''Mudves'') upes un [[Sebeža]]s. Vēlāk Mudavas vārda vietā plašāk sāka lietot krievisko Veļikajas nosaukumu. Šis reģions bija [[Latgaļi|latgaļu]] ([[Letgaļi|letgaļu]], letu, latvīšu) ziemeļaustrumu zemes [[Atzele]]s ({{val|ru|Очела}}) sastāvdaļa, kas robežojās ar citu latgaļu valsti — [[Tālava|Tālavu]] (''Tolowa, Tholowa''). === Livonijas Konfederācijas sastāvā === [[Attēls:Augspils pilsk.JPG|thumb|left|183px|Augšpils pilskalns, kura apkaime līdz 1431. gadam piederēja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]]]] Pirmo reizi letgaļu un krievu cīņas par Abrenes novadu pieminētas 1218. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kad [[kņazs]] [[Vladimirs Mstislavičs]] vadīja [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)|1218. gada karagājienu uz letgaļu zemēm]]. Tam sekoja [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)|1218. un 1219. gada letgaļu atbildes karagājieni]], kurā tie iekaroja un nopostīja robežnovadus. Pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas 1224. gadā Abrenes pilsnovads nonāca Rīgas bīskapa Alberta aizbildniecībā un vēlāk kļuva par [[Rīgas arhibīskapija]]s daļu. 1431. gadā [[Pleskava]]s zeme pieteica savas pretenzijas uz šo robežnovadu un tās karaspēks iebruka Kacēnu un Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (''Вышгородок''). 1461.—1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava okupēja visu Abrenes novadu un piespieda vietējos iedzīvotājus atteikties no [[katoļticība]]s. 1481. gadā uz šo novadu savas pretenzijas pieteica arī [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]]. 1581. gadā Višgorodas cietoksni ieņēma [[Polija]]s un [[Lietuva]]s valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēks, bet Krievijas cars [[Ivans IV]] pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām atguva Abrenes austrumu daļu. === Inflantijas vaivadijas sastāvā === Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] novadā izveidoja '''[[Viļakas trakts|Viļakas traktu]]''' ({{val|pl|Trakt marienhauski}}). === Krievijas Impērijas guberņu sastāvā === Pēc [[Polija-Lietuva|Žečpospolitas]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Abrene kā Daugavas provinces ziemeļu daļa tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā. 1776. gada 4. septembrī [[Daugavas province]] tika sadalīta trīs daļās un Abrenes novads tika iekļauts '''[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]''' (''Люцинский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet 1802. gadā [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Vēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā filologi [[Augusts Bīlenšteins]] un [[Kārlis Mīlenbahs]] konstatēja, ka Pitalovas apkārtnē daļa ļaužu, ko dēvē par "krievu latviešiem" arvien vēl runā [[Latgaļi|latgaļu]] (latvīšu) valodā. Pēc [[Krievijas Impērija]]s 1897. gada tautskaites datiem Ostrovas apriņķī dzīvoja 96,5 % (156 227) krievu un 1,8 % (2 929) latviešu, galvenokārt [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] (''Вышгородецкая волость''), [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] (''Гавровская волость''), [[Tolkovas pagasts|Tolkovas pagastā]] (''Толковская волость'') un [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]] (tagad [[Kačanovas pagasts]], ''Качановская волость''). 1913. gadā [[Jānis Endzelīns]] rakstīja: "[[Pliskava]]s guberņā (..) vēl kādos 12 ciemos no seniem laikiem dzīvo latvieši, kas runā ļoti līdzīgi latgaliešiem, bet (..) ir pieņēmuši krievu ticību. Vēl nesen šais ciemos bijuši cilvēki, kas krieviski nesapratuši ne vārda. Tagad šie vecie Pliskavas guberņas latvieši vairs pat lāgā neapzinās, ka tie nav krievi, bet latvieši, (..) jo tos skolā un baznīcā audzina kā krievus. Divi Savincu ciema latvieši (..) pat baidījās, vai tiem neradīšoties nepatikšanas par to, ka sarunājušies (..) latviski."<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/latgaliesi-abrenes-novada-pamatiedzivotaji-12218080 Latgalieši — Abrenes novada pamatiedzīvotāji] ILMĀRS MEŽS, diena.lv 2004. gada 13. novembrī</ref> <gallery> Attēls:Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820.jpg|Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820. gada kartē Attēls:Latv Kriev karte.jpg|Latvijas-Krievijas robeža (1920. gada Latvijas — Krievijas miera līguma 3. panta pielikums) </gallery> == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Jaunlatgales apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Jaunlatgales apriņķa karte ar autoceļiem (1935)]] Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļu daļa un [[Pleskavas guberņa]]s [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas apriņķa]] rietumu daļa ar [[Pitalova]]s dzelzceļa staciju nonāca Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus: {{columns |col1= * [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]] * [[Balvu pagasts|Balvu]] * [[Purvmalas pagasts|Bokovas]] * [[Bērzpils pagasts|Domopoles]] * [[Gauru pagasts|Gauru]] * [[Kacēnu pagasts|Kačanovas]] |col2= * [[Tilžas pagasts|Kokorevas]] * [[Liepnas pagasts|Liepnas]] * [[Rugāju pagasts|Rugāju]] * [[Linavas pagasts|Tolkovas]] * [[Viļakas pagasts|Viļakas]] * [[Augšpils pagasts|Višgorodas]] }} atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā '''Jaunlatgales apriņķī''' ar centru [[Jaunlatgale]]s pilsētā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs</ref> Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. '''Bokovas pagasts''' kļuva par [[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], '''Domopoles''' par [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], '''Kačanovas''' par [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], '''Kokorevas''' par [[Tilžas pagasts|Tilžas]], '''Tolkovas''' par [[Linavas pagasts|Linavas]] un '''Višgorodas''' par [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts</ref> 1930. gadā no Viļakas un Baltinavas pagastu daļām izveidots '''[[Šķilbēnu pagasts]]'''.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL2278|page:634|query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu|issueType:B Apriņķu un pagastu apraksti. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL2278{{!}}page:634{{!}}query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 576.lpp.</ref><ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1930n48|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1930n48{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1930. gada 27. februāris</ref> 1936. gadā izveidoti divi jauni pagasti. No Balvu pagasta atdalīts '''[[Vīksnas pagasts]]''', bet no Kacēnu pagasta — '''[[Upmales pagasts]]'''.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n62{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1936. gada 16. marts</ref> 1938. gada 1. aprīlī pilsētu un apriņķi pārsauca "senlatviešu zemes vārdā" par '''Abreni'''.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1938n076|article:DIVL40|query:Abrenes%20Abreni|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n076{{!}}article:DIVL40{{!}}query:Abrenes%20Abreni{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1938. gada 2. aprīlis</ref> Abrenes apriņķī atradās [[Abrene]]s un [[Balvi|Balvu]] pilsētas. [[Pagasts|Pagastu]] skaits apriņķī tika vairākkārt mainīts — [[1929]]. gadā tā sastāvā bija 12 pagasti, [[1935]]. gadā — 13, bet [[1940]]. gadā — 15. Tautskaites laikā 1935. gadā Abrenes apriņķī noteica šādu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 [[latvieši]], 45 885 [[krievi]], 1558 [[ebreji]] un 648 [[baltkrievi]]. Abrenes apriņķa austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 32% [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], 17% [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], 5% [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], 5% [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un 4% [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]], turpretī rietumu daļā vairākumā — 71% [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] un 91% [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]]. [[Abrene]]s pilsētā iedzīvotāju skaits bija 1242, no tiem 484 latvieši. <gallery> Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938</ref> Attēls:Jaunlatgale.jpg|Jaunlatgales apriņķa karte ar dzeltenā krāsā iezīmētu Jaunlatgales (Abrenes) pilsētu un sešiem pagastiem, ko 1944. gadā pievienoja KPFSR </gallery> === Teritoriālais iedalījums === 1940. gada sākumā Abrenes apriņķī bija 2 pilsētas un 15 pagasti:<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> {{columns |col1= '''Pilsētas''' * [[Abrene]] * [[Balvi]] |col2= '''Pagasti''' * [[Augšpils pagasts]] * [[Baltinavas pagasts]] * [[Balvu pagasts]] * [[Bērzpils pagasts]] * [[Gauru pagasts]] * [[Kacēnu pagasts]] * [[Liepnas pagasts]] * [[Linavas pagasts]] |col3=<br /> * [[Purvmalas pagasts]] * [[Rugāju pagasts]] * [[Šķilbēnu pagasts]] * [[Tilžas pagasts]] * [[Upmales pagasts]] * [[Viļakas pagasts]] * [[Vīksnas pagasts]] }} == Latvijas PSR sastāvā == [[Attēls:Baltijas valstu teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam.svg|thumb|250px|[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Padomju Savienība]] 1940. gadā prettiesiski okupēja un anektēja Latvijas Republiku un [[1944]]. gadā 23. augustā atdalīja 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus) un iekļāva jaunizveidotā [[Krievijas PFSR]] [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] sastāvā. Abrenes apriņķa atlikusī daļa 1945. gada 12. oktobrī tika pārdēvēta par '''Viļakas apriņķi''' un 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Viļakas apriņķis]] tika sadalīts [[Abrenes rajons|Abrenes]] (centrs — [[Viļaka]]) un [[Balvu rajons|Balvu rajonos]].<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> 1959. gadā otro Abrenes apriņķi likvidēja, tā teritoriju iekļaujot [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], Balvu un [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] rajonos. Laika gaitā Krievijai pievienotajā novadā uz dzīvi apmetās iebraucēji no PSRS, tādēļ latviešu skaits manāmi samazinājās un pēc 2002. gada [[Krievija]]s tautas skaitīšanas datiem [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] dzīvoja 690 cilvēku, kuri savu [[tautība|tautību]] apzīmēja kā [[latvieši|latvietis]]. == Abrenes novadā dzimušo pilsonība == Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1945. gada oktobrim bija dzimuši likvidētajā Abrenes apriņķī, bija tiesības atgūt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2009. gada Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši vietā, kas toreiz atradās Latvijas teritorijā, bet tagad atrodas citas valsts teritorijā (tātad pirms 1945. gada oktobra bijušā Abrenes apriņķa teritorijā — Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) kā dzimšanas vieta var tikt norādīta Latvija, novēršot iespēju, ka kā dzimšanas vieta, pretēji personas vēlmēm, tiktu norādīta Krievija vai kāda cita adminstratīvā iedalījuma vienība Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |title=Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojums presei |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305071254/http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Abrene]] * [[Pietālava]] * [[Abrenes apriņķa muižu nosaukumi]] == Ārējās saites == === Grāmatas === * [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307085150|issueType:B Vilberts Krasnais. Latviskā Jaunlatgale. 1937.] * [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069145|issueType:B Jaunlatgales apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] === Raksti === * [https://web.archive.org/web/20051126231434/http://www.historia.lv/alfabets/A/AB/abrene/raksti/andersons.htm Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā.] * [https://web.archive.org/web/20051219033617/http://vip.latnet.lv/lpra/abrene.htm Kā "tīrīja" un "iekārtoja" Abrenes pusi] <!-- * [http://www.tvnet.lv/zinas/Riga/article.php?id=444347 Abrenes un tās nozagšanas vēsture] Raksts no tvnet pazudis--> * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas apriņķi}} [[Kategorija:Abrenes apriņķis| ]] [[Kategorija:Apstrīdētās teritorijas]] [[Kategorija:Latvijas robežas]] loem9hd9rnx45xrrjavauwi7ia0lgsp 0 27208 4457690 4453536 2026-04-23T00:14:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457690 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Skalbe | vārds_orig = | attēls = Kārlis Skalbe2.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Vecpiebalgas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Lizete Skalbe (Erdmane) | bērni = Jānis Viesturs Skalbe<br />Ilze Legzdiņa | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, politiķis | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = ''Mazās piezīmes'', ''Kaķīša dzirnavas'' | alma_mater = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]]<br>[[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | ietekmējies = | ietekmējis = | piezīmes = | dzimums = vīrietis | kategorijas = }} '''Kārlis Skalbe''' ({{dat|1879|11|7|N}} — {{dat|1945|4|16|N}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[proza]]iķis un politiķis. Populārās latviešu literārās pasakas "Kaķīša dzirnavas" autors. Skalbes "Tēvzemei un brīvībai" rotā [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekli]]. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Skalbe dzimis kā jaunākais bērns kalēja Jāņa Skalbes (1833—1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Cēsu apriņķa [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] "Incēnos". Mācījās Veļķu pagastskolā (1887—1890) un [[Vecpiebalgas draudzes skola|Vecpiebalgas draudzes skolā]] (1890—1893). Pēc skolas beigšanas strādāja par laukstrādnieku, vēršu dzinēju, grāmatu tirgotāju, visbeidzot par rakstveža palīgu [[Rauna|Raunā]] (1896-1898). No 1898. līdz 1901. gadam strādāja pie [[Pēteris Blaus (vecākais)|P. Blaua]] Ērgļos, šeit iepazinās ar [[rūdolfs Blaumanis|Rūdolfu Blaumani]], [[jānis Akuraters|Jāni Akurateru]], [[jānis Poruks|Jāni Poruku]]. Pašmācības ceļā nolika tautskolotāja eksāmenu un kļuva par [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]] pagastskolas otro skolotāju (1901-1904), kuru tolaik vadīja R. Blaumaņa brālis Arvīds. Šeit viņš sastapa tulkotāju Lizeti Erdmani (1886—1972), kuru apprecēja 1910. gadā. Laulībā viņiem piedzima dēls Jānis Viesturs (1910—1986) un meita Ilze (1912—1996).<ref>[http://www.edruva.lv/zinas/zinas_no_vecas_edruvas/datums/2007-01-23/zina/10376 Viņi dzimuši Vecpiebalgā]{{Novecojusi saite}}</ref> Kā politiski neuzticams 1904. gadā tika atbrīvots no skolotāja amata. Sākoties [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijai]], piedalījās skolotāju kongresā Rīgā, tika ievēlēts skolotāju birojā. 1905. gada beigās nodibināja un vadīja žurnālu "[[Kāvi (laikraksts)|Kāvi]]". Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā Skalbe bēga uz [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], vēlāk uz [[Šveice|Šveici]]. 1906. gadā uz pāris mēnešiem atgriezās Latvijā, bet atkal bija spiests bēgt uz Somiju un no 1907. līdz 1909. gadam dzīvoja [[Oslo]]. 1909. gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] [[Burtnieku nams|Burtnieku namā]], 1910. gadā bija laikraksta "[[Rīta Vēstnesis]]" atbildīgais redaktors. 1911. gada decembrī tomēr tika arestēts un notiesāts sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla "Kāvi" lietā. Līdz 1913. gada februārim atradās apcietinājumā.<ref>[http://lgdb.lnb.lv/index/person/951/ Latvijas Nacionālās bibliotēkas datubāze]</ref> [[Attēls:LPNP_valde.jpg|left|thumb|270px|LPNP valde: sēž no kreisās puses [[Kristaps Bahmanis|K. Bahmanis]] (sekretārs), [[Jānis Rubulis|J. Rubulis]] (pr. biedrs), [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuēls]] (priekšsēdētājs), [[Jānis Palcmanis|J. Palcmanis]] (pr. biedrs), [[Kārlis Pauļuks|K. Pauļuks]] (pr. biedrs), stāv no kreisās [[Vilis Siliņš|V. Siliņš]], [[Oto Nonācs|O. Nonācs]], K. Skalbe, [[Jānis Akuraters|J. Akuraters]], [[Eduards Laursons|E. Laursons]].]] Sākoties Pirmajam pasaules karam Skalbe, kā laikraksta "[[Dzimtenes Vēstnesis]]" korespondents, tika nosūtīts uz fronti Polijā. 1915. gadā viņš strādāja laikrakstā "[[Līdums (laikraksts)|Līdums]]" un gada beigās devās uz Maskavu, kur vadīja Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļu un rediģēja žurnālu "[[Varavīksne (žurnāls)|Varavīksne]]". 1916. gadā Skalbe strādāja laikrakstos "[[Līdums (laikraksts)|Līdums]]" un "[[Jaunākās Ziņas]]". 1916. gada beigās iestājās latviešu strēlniekos, veicot kancelejas darbus.<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-literatura/10-12-klase/karlis-skalbe-5461/re-c1ffc0af-84e2-4efd-8606-fe8e6e85a17f Kārlis Skalbe]</ref> Aktīvi iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija]]s biedrs, [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padome]]s un [[Tautas padome]]s loceklis. [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce]]s deputāts. [[1. Saeima]]s un [[4. Saeima]]s deputāts no [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] partijas. No 1920. līdz 1940. gadam laikraksta "Jaunākās Ziņas" literārās nodaļas vadītājs. 1930. gadā ievēlēts par Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības vadītāju. No 1928. līdz 1935. gadam — daiļliteratūras žurnāla "[[Piesaule]]" redaktors. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, saņēma personālo pensiju. 1942.—1944. gadā vācu okupētajā Latvijā vadīja literāro žurnālu "[[Latvju Mēnešraksts]]". 1944. gada novembrī devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], 1945. gada februāri ievēlēts atjaunotajā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālajā padomē]], bet jau 1945. gada 16. aprīlī mira Stokholmas Serafima slimnīcā. 1987. gadā Kārļa Skalbes paša celtajā vasarnīcā [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] "Saulrietos" tika izveidots memoriālais muzejs.<ref>[https://vecpiebalga.lv/karla-skalbes-memorialais-muzejs-saulrieti/ Kārļa Skalbes muzejs "Saulrieti"]</ref> Tur 1992. gada 20. jūnijā pārapbedīja urnas ar K. Skalbes un Lizetes Skalbes pelniem. 1997. gadā viņiem piebiedrojās urna ar meitas Ilzes Skalbes-Lazdiņas pelniem. Piemiņas vietas projekta autore ir arhitekte [[Ausma Skujiņa]]. Tā atgādina no akmeņiem izliktu laivu (kā seno kuršu ugunskapu) ar piemiņas akmeni plandošas buras veidā. Akmenī šo ideju īstenoja tēlnieki [[Andrejs Jansons]] un Maija Baltiņa.<ref>Facebook vietne "Kārļa Skalbes "Saulrieti"" https://www.facebook.com/SkalbesSaulrieti Skat. 07.02.2024</ref> Muzejs saglabā K. Skalbes memoriālās lietas un dokumentus, veic daudzpusīgu izglītojošu un dažādas mērķgrupas iesaistošu darbu. 2023. gadā tas saņēma [[Cēsu novads|Cēsu novada]] "Gada kultūrtelpas" balvu. {{galerija |title= |width=200 | height= |perrow=4 |Attēls:Saulrieti1.jpg|Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti" |Attēls:Mātera iela 9 (Skalbe).jpg|Piemiņas zīme Kārlim Skalbem un viņa dzīvesbiedrei Lizetei [[Mātera iela (Rīga)|Mātera ielā]] Mežaparkā |Attēls:K. Skalbes mājas 2021.g.jūnijs.jpg|"Saulrieti" 2021.g. jūnijā |Attēls:Piemiņas akmens K. Skalbem un viņa sievai 1.jpg|Piemiņas akmens Kārlim un Lizetei Skalbēm "Saulrietos" }} == Literārā darbība == Pirmais dzejolis "Sapnis" publicēts laikrakstā "Balss" 1896. gada jūlijā. 1898. gadā ievērību guva dzejolis "Pie jūras". No 1899. gada dzejoļi publicēti izdevumos "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]" un "Jaunā Raža". 1902. gadā iznāca dzejoļu krājums "Cietumnieka sapņi". 1902. gadā "Pēterburgas Avīzēs" tika publicēts Skalbes pirmais stāsts "Skaņas iz tāļumiem". 1904. gadā iznāca dzejoļu krājums "Kad ābeles zied" un pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", kas Skalbi padarīja slavenu. 1905. gada Revolūcijas iespaidā tapa dzejoļu krājumi "Zemes dūmos" (1906), "Veļu laikā" (1907) un pasaku krājums "Ezerieša meita" (1907). Trimdā tapa "Emigranta dziesmas" (1909) un "Sirds un Saule" (1910). Pasaku krājums "Pazemīgās dvēseles" un dzejoļu krājums "Sirds un saule" iznāca 1911. gadā. Ieslodzījuma laikā tapa dzejas krājums "Sapņi un teikas" (1912) un pasaku krājums "Ziemas pasakas" (1913), kurā iekļauta slavenā "Kaķīša dzirnavas". Kara gados tapa "Daugavas viļņi" (1918), "Kurzemē" (1919). 1920. gadā iznāca Latvijas neatkarības tapšanas gados rakstīto politisko notikumu un atziņu kopojums "Mazās piezīmes".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ilzu1921n10{{!}}article:DIVL18{{!}}query:Karlis%20Skalbe%20K%C4%81rlis%20Skalbe{{!}}issueType:P |title=Kārlis Skalbe |access-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ilzu1921n10{{!}}article:DIVL18{{!}}query:Karlis%20Skalbe%20K%C4%81rlis%20Skalbe{{!}}issueType:P }}</ref> Latvijas neatkarības gados iznāca pasaku krājumi "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas" (1924), "Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas (1926), "Mātes leģenda" (1928), "Muļķa laime" (1932), "Garā pupa" (1937). Dzejoļu krājumi "Pēclaikā" (1923) un "Vakara ugunis" (1927) un "Zāles dvaša" (1931). Pēdējā dzejoļu izlase "Klusuma melodijas" iznāca 1941. gadā. == Literārais mantojums == No 1987. gada Skalbes mājās "Saulrieti" atvērts muzejs. Skalbes darbi tulkoti ungāru, igauņu, vācu, lietuviešu, čehu, krievu, angļu, franču, baltkrievu, zviedru u.c. valodās. Kopš 2001. gada iznāk K. Skalbes "Mūža raksti" Ilgoņa Bērsona sakārtojumā, līdz 2022. gadam iznākuši deviņi sējumi, kas hronoloģiski aptver laika posmu līdz 20. gs. 20. gadiem.<ref>[http://www.diena.lv/kd/gramatas/karlis-skalbe-muza-raksti-vii-14117354 Kārlis Skalbe. Mūža raksti VII]</ref> 2007.-2008. gadā izveidotajā [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] iekļauts K. Skalbes pasaku krājums "[[Ziemas pasakas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/8/177/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150926213302/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/177/# |archivedate={{dat|2015|09|26||bez}} }}</ref> 2014. gadā TV šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta K. Skalbes pasaka "Kaķīša dzirnavas".<ref>http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/nacijas-miiljaka-gramata-.a106589/</ref> Grāmatu sērijā "Es esmu..." izdots K. Skalbem veltītais [[Svens Kuzmins|Svena Kuzmina]] [[Romāns|romāns]] "Skaistums un nemiers" (2023) un Litas Silovas pētījums "Pēclaiks" (2025). == Bibliogrāfija == === Dzeja === * Pie jūras (1898) * Cietumnieka sapņi (1902) * Kad ābeles zied (1904) * Zemes dūmos (1906) * Veļu laikā (1907) * Emigranta dziesmas (1909) * Sirds un saule (1911) * Sapņi un teikas (1912) * Daugavas viļņi (1918) * Pēclaikā (1923) * Vakara ugunis (1927) * Zāles dvaša (1931) * Klusuma meldijas (1941) === Dzejas izlases === * Izmeklētas dzejas. R.: Jānis Roze (1938) * Dzeja. R.: LVI (1957) * Saules vārdi. R.: Liesma (1969) === Pasaku krājumi === * Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904) * Ezerieša meita (1907) * Pazemīgās dvēseles (1911) * Ziemas pasakas (1913, atk. 2007) * Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924) * Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas (1926) * Mātes leģendas (1928) * Muļķa laime (1932) * Garā pupa (1937) === Publicistika === * Kara piezīmes (1914) * Mazās piezīmes (1920) * Sarkanās lapas (1924) === Kopoti raksti === * Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910) * Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923) * Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939) * Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955) === Prozas izlases === * Pasakas. R.: VAPP (1941) * Pasakas. R.: LVI (1957) * Pasakas. R.: Liesma (1979) * Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980) * Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998) * Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998) * Mūža raksti 12 sējumos, 1—5. R.: Elpa (2001-2007); 6–7. R.: Mansards (2013-2015) === Tulkojumi === * Knuts Hamsuns "Bads" (1971). Izdevējs "Grāmatu draugs". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://vecpiebalga.lv/karla-skalbes-memorialais-muzejs-saulrieti/ Kārļa Skalbes muzejs "Saulrieti"] * [http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2677712 Kārlis Skalbe (1879‒1945) Letonika.lv] * [http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/jaunumi/1879_gada_7_novembri_dzimis_karlis_skalbe/ Limbažu galvenā bibliotēka]{{Novecojusi saite}} * [http://mosties.org/verbatim/ka_es_braucu_ziemelmeitas_lukoties Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties]{{Novecojusi saite}} (fragments) * [http://www.pasakas.net/autori/k/karlis_skalbe/ Kārļa Skalbes pasakas teksta un audioformātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090331123106/http://www.pasakas.net/autori/k/karlis_skalbe |date={{dat|2009|03|31||bez}} }} * [http://www.pasakas.net/pasaku_kino/kakisa_dzirnavinas/ Multiplikācijas filma "Kaķīša dzirnaviņas"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090401033112/http://www.pasakas.net/pasaku_kino/kakisa_dzirnavinas |date={{dat|2009|04|01||bez}} }} * [http://labsa.awardspace.info/gram_plaukts/katalogs.php?f=20&p=1 Kārļa Skalbes pasakas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005082747/http://labsa.awardspace.info/gram_plaukts/katalogs.php?f=20&p=1 |date={{dat|2016|10|05||bez}} }} * [https://kubele.lv/html/k_skalbe.html Kārlis Skalbe. Pasakas un tēlojumi.] * [https://kubele.lv/html/skalbe/01_Maras_koks.html Kārlis Skalbe. Pasakas] * [https://kubele.lv/html/skalbe/01_Skanas_no_talumiem.html Kārlis Skalbe. Stāsti un tēlojumi] {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{4. Saeima}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skalbe, Kārlis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Nacionāldemokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvju demokrātu savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Tautas partijas politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 302le9tnbf1r1al9wp5gvpixn4cysm6 0 28680 4457832 4056680 2026-04-23T09:31:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457832 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leopolds Ozoliņš | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš.jpg | mazs_att = | apraksts = Leopolds Ozoliņš 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1937|6|26|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = {{mdv|2021|1|11|1937|6|26|N}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]<br>[[Tautas kopa "Brīvība"]]<br>[[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = Ieva Ozoliņa | profesija = ārsts | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Leopolds Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1937|6|26||bez}}; miris {{Dat|2021|1|11||bez}}) bija Latvijas [[ārsts]] un politiķis. PSRS Tautas deputāts (1989), [[6. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s, [[Jūrmala]]s domes deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā. Pēc studijām Rīgas Medicīnas institūtā viņš strādāja [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā]], specializējās apdegumu ķirurģijā, izveidoja vairākus jaunus ārstniecības līdzekļus grūti dzīstošu brūču ārstēšanai un dabas vielu izmantošanai medicīnā. 1988. gadā piedalījās [[1988. gada Armēnijas zemestrīce|Armēnijas zemestrīces]] seku likvidēšanā, 1989. gadā piedalījies glābšanas darbos pēc [[Ufas dzelzceļa katastrofa|Ufas dzelzceļa katastrofas]]. 1991. gada janvārī piedalījās [[Barikāžu laiks|barikādēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins/|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2021-02-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā L. Ozoliņu ievēlēja par PSRS tautas deputātu kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s L. Ozoliņš 1994. gadā tika [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jūrmala]]s domē, bet 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|"Tēvzemei un Brīvībai"]] saraksta, vēlāk bija [[Tautas kopa "Brīvība"|Tautas kopas "Brīvība"]] dibinātājs un pārgāja tās frakcijā (izslēgts no "Tēvzemei un Brīvībai" par frakcijas disciplīnas neievērošanu). 1998. gadā nesekmīgi kandidējis [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Tautas kopas "Brīvībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/7-saeimas-velesanas|title=7. Saeimas vēlēšanas|last=CVK|first=|access-date=|date=}}</ref> 2001. gadā ievēlēts Jūrmalas domē no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, kuru pārstāvējis arī turpmākajās politiskajās gaitās. 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, 2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]]. 9. Saeimas laikā tika ziņots, ka L. Ozoliņš ilgstoši slimo, un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] politiķis nekandidēja. Miris 2021. gada 11. janvārī [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]] pēc [[Insults|smadzeņu insulta]] komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52833729|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts Leopolds Ozoliņš|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> == Izgudrojumi == Leopolds Ozoliņš saņēma septiņas zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības par izgudrojumiem: * pirmās palīdzības aerosols AMPROVIZOLS, * antibakteriāls un pretsēnīšu aerosols MENITOZOLS, * apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols OLAZOLS, kas joprojām tiek ražots Ukrainā un Krievijā ar nosaukumu Олазоль un izmantots smagi apdegušu cilvēku un grūti dzīstošu brūču ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana |title=drleopolds.lv |access-date={{dat|2021|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204235252/http://drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zp.lv/?r=24 Biogrāfija LZP mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608051540/http://www.zp.lv/?r=24 |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} * Jūrmalas pilsētas tiesas [http://www.politika.lv/index.php?id=11705 spriedums] civillietā pret L. Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu apollo.lv ievietotajā [https://web.archive.org/web/20070927022649/http://apollo.lv/portal/news/72/articles/52086 paziņojumā presei] {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list= {{6. Saeima}} {{8. Saeima}} {{9. Saeima}}}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Leopolds}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] 9j0rlimqm6bo4uvxe49qkf7y3xn2cvx 0 29552 4457446 3632558 2026-04-22T12:04:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457446 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija | native_name = ''Cape Canaveral Space Force Station'' | former_names = | alternate_names = | status = | image = Cape Canaveral Air Force Station.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Starta pozīcijas 1964. gadā | altitude = | building_type = kosmodroms | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = [[ASV Kosmosa spēki|USSF]] | current_tenants = | location = {{USA}}, [[Florida]] | address = | location_town = | location_country = | pushpin_map = ASV#Florida | latd = 28| latm = 29| lats = 20| latNS = N | longd = 80| longm = 34| longs = 40| longEW = W | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1949 | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | demolition_date = | destruction_date = | main_contractor = | awards = | designations = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija''' ({{val-en|Cape Canaveral Space Force Station}}, CCSFC) ir [[kosmodroms]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumkrastā, kas ir [[ASV Kosmosa spēki|ASV Kosmosa spēku]] pārziņā. Tas atrodas [[Kanaveralas zemesrags|Kanaverala zemesragā]] [[Florida]]s štatā. Blakus atrodas [[Kenedija Kosmosa centrs]]. [[Attēls:Merritt Island.jpg|thumb|left|200px|Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija (zaļā krāsā).]] Mūsdienās šeit notiek nesējraķešu [[Delta 4]] un [[Atlas 5]] starti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.patrick.spaceforce.mil/ Patrick Air Force Base] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201109170639/https://www.patrick.spaceforce.mil/ |date={{dat|2020|11|09||bez}} }} *[http://www.robsv.com/cape/ Cape Canaveral Air Force Station Virtual Tour] *[http://www.afspacemuseum.org/ Air Force Space and Missile Museum Web site] {{Raket-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kosmodromi]] [[Kategorija:Florida]] n22sd5ciejl3i8h8i00jqtndirtsmo4 0 32614 4457837 4163424 2026-04-23T09:41:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457837 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lestenes Evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Attēls:Lestenes baznīca.jpg | image_size = | caption = Lestenes baznīca, skats no Brāļu kapiem. | map_type = Latvija | map_size = | map_label = Lestenes luterāņu baznīca | label_position = top | latd = 56.772778 | latNS = N | longd = 23.138056 | longEW = E | location = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Lestenes pagasts|Lestene}} | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1670. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu | numurs = 6822 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra, Vēsturiska notikuma vieta | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Lestenes luterāņu baznīca''' atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Lestenes pagasts|Lestenes pagasta]] centrā [[Lestene|Lestenē]], blakus [[Lestenes Brāļu kapi]]em. Tajā kalpojušo vairāki izcili mācītāji, piemēram, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfiem un vēstures pētniekiem [[Kārlis Frīdrihs Vatsons]] (1777 – 1826). == Vēsture == Lestenes luterāņu baznīcu sāka celt [[1670]]. gadā pēc barona [[fon Firksi|Jurgene Georga Firksa]] rīkojuma. Līdz ar šīs baznīcas uzcelšanu izveidojās Lestenes draudze. Tā ir trīsjomu garenbūve ar poligonālu altāra absīdu draudzes telpas joma platumā. Celtnes būvapjomā un iekārtā redzama romānikas, gotikas un baroka stila ietekme. Pie baznīcas ziemeļu sienas pieslēdzas taisnstūra sakristeja. Baznīcas un torņa apmēram 2 metrus biezās sienas celtas no laukakmeņiem. Rietumu fasādē izvirzīts plānā kvadrātveida tornis, kas noslēdzas ar zemu piramidālu četrstrūra smaili.<ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/5133/|title=Zudusī Latvija - Lestenes luterāņu baznīca}}</ref> Baznīcas iekārtas izgatavošanu barons uzaicināja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolaju Sēfrensu jaunāko]]. [[Jēkabs Ketlers|Kurzemes hercoga]] [[Ventspils |Ventspils kuģubūvētavas]] koktēlniecības darbnīcu meistari Lestenes baznīcā no 1704. - 1709. dadam izveidoja izcilu [[Baroks|baroka]] [[Interjers|interjera]] māksliniecisko ansambli. Lestenes baznīas interjers pieder pie tiem retajiem Latvijas mākslas pieminekļiem, kur athitektoniskā un tēlnieciskā puse veidota gandrīz vienlaicīgi. Ventspils koktēlnieki izgatavoja [[Altāris|altāra]] retablu, [[Kancele|kanceli]], kanceles ieejas [[Portāls (arhitektūra)|portālu]], ērģeļu prospektu, biktssolu. Baznīcas interjera rotāšana un zeltīšana notika 1754. gadā.<ref>Grosmane E. Ventspils koktēlnieki. Rīga, 1981.</ref> Pirmās [[ērģeles]] baznīcai [[1708]]. gadā dāvināja barons K. Firkss, 1740. gadā izliets baznīcas zvans. [[1747]]. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega, bet drīz pēc tam tika atjaunots. 1873. gadā baznīca saņēma jaunas ērģeles. Pirms [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] uzskatīja, ka Lestenes baznīcai ir viens no greznākajiem baroka interjeriem Latvijā.<ref>B.Vipers. ''Latvijas māksla Baroka laikmetā''. Rīga. 1937.</ref> Baznīca sevišķi cietusi šī kara laikā. Vēl tagad tās sienās redzamas šāviņu atstātās pēdas. [[1962]]. gadā draudze bija spiesta darbu pārtraukt un savu darbību atjaunoja tikai 1999. gadā. Trīs gadu desmitus tajā atradusies graudu kalte. No 2001. līdz 2005. gadam baznīcā uzsāka apjomīgus atjaunošanas darbus.<ref name="auto"/> 2012. gadā [[Rīgas Mākslas un mediju tehnikums|Rīgas Amatniecības vidusskolas]] 30 audzēkņi izgatavoja 16 baznīcas solus. 2013. gadā šīs skolas meistari un audzēkņi izgatavoja bronzas lustras – kopijas no 17. gadsimta lukturiem. Kroņlukturu prototips bija atrasts [[Landzes luterāņu baznīca|Landzes baznīcā]] un Lestenes baznīcai izgatavotas kopijas. Pilnā krāšņumā kroņlukturi Lestenes baznīcā iedegās dievkalpojumā 2018. gada 23. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/lestenes-luteranu-baznica/|title=Lestenes luterāņu baznīca|date=2019. gada 29. dec.|access-date=2024. gada 11. Septembris|archive-date=2024. gada 11. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911161509/https://latvijaspieminekli.lv/lestenes-luteranu-baznica/}}</ref> Padomju okupācijas laikā unikālā baroka baznīcas iekārtai draudēja iznīcināšana, bet vietējie aktīvisti, cik iespējams, to demontēja un savāca tās fragmentus. Daļa no tiem glabājās privātās telpās, daļa Rundāles muzejā. Mūsdienās tie restaurēti un atgriezušies baznīcā. Tikai ērģeles un to retabls gaida savu kārtu (2024). {{galerija |title= Baznīcas interjers |width=200 | height= |perrow=3 |Attēls:Baznīcā.jpg|Baznīcā |Attēls:Biktssols.jpg|Biktssols |Attēls:Ieeja kancelē.jpg|Kanceles ieejas portāls |Attēls:Lestenes baznīcas altāris.jpg|Altāra retabls |Attēls:Lestenes baznīcas kancele.jpg|Kancele }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas baznīcas}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lestenes pagasts]] [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Vēsturiska notikuma vietas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 3xk46zrdn2m3ocenawrbq0weqsk96ns 0 35874 4457631 4092933 2026-04-22T20:16:08Z Baisulis 11523 papildināts...... 4457631 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 300 | image1 = Adrian Sutil and Lewis Hamilton 2010 Malaysia.jpg | caption1 = | image2 = Rossi and Lorenzo 2010 French GP.jpg | caption2 = | image3 = DSC3769 (52681455448).jpg | caption3 = | image4 = Rally Finland 2010 - shakedown - Jari-Matti Latvala 3.jpg | caption4 = | image5 = Class1 Oostende.jpg | caption5 = | image6 = North American T-6 Texan race start 2014 Reno Air Races photo Don Ramey Logan.jpg | caption6 = | footer = Dažādi motoru sporta veidi }} '''Motoru sports''' jeb '''motorsports''' ir [[sports|sporta]] pasākumi, [[sacensības]] un saistītas aktivitātes, kurās galvenokārt izmanto [[automobilis|automobiļus]], [[motocikls|motociklus]], [[motorlaiva]]s un [[lidaparāts|lidaparātus]]. Katram no šiem [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] veidiem organizatori un vadošās institūcijas var kopīgi vai oficiāli lietot specifiskākus terminus — [[autosports]], [[motosports]], motorlaivu sports un [[aviosports]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Fédération Internationale de Motocyclisme {{!}} FIM |url=https://www.fim-moto.com/en/fim/about |access-date=2023-09-26 |website=www.fim-moto.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Motorcycle Sport & Bike Racing News {{!}} MotoGP, World Superbikes & More {{!}} MCN |url=https://www.motorcyclenews.com/sport/ |access-date=2023-09-26 |website=www.motorcyclenews.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Union internationale motonautique |url=https://www.uim.sport/Wys.aspx?num=3 |access-date=2023-09-26 |website=www.uim.sport}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2017-06-28 |title=The Federation |url=https://www.fai.org/federation |access-date=2023-09-26 |website=World Air Sports Federation |language=en}}</ref> Motoru sporta veidus, kas atšķiras pēc sasniedzamajiem mērķiem un ar specifiskiem noteikumiem, sauc par disciplīnām. Piemēri ir [[sacīkšu trase|apļa sacīkstes]], [[autorallijs]] un daudzdienu sacīkstes. Vadošajām institūcijām, ko sauc arī par sankcionējošajām institūcijām, bieži vien ir vispārīgi noteikumi katrai disciplīnai, bet tās pieļauj papildu noteikumus, lai definētu konkrētu sacensību, seriālu vai čempionātu raksturu. To grupas bieži tiek neformāli kategorizētas, piemēram, pēc transportlīdzekļa tipa, ceļa seguma tipa vai piedziņas metodes. Kategoriju piemēri disciplīnas ietvaros ir [[formulu sacīkstes]], [[sērijveida automobiļu sacīkstes]], [[salonautomobiļu sacensības]], [[sporta automobiļu sacīkstes]] utt. Parasti motoru sporta sacensībās uzvarētājs ir tas, kurš pirmais sasniedz finišu vai visātrāk veic distanci. Motoru sportam raksturīgi, ka rezultāts ir atkarīgs gan no paša sportista meistarības, gan ekipējuma — daudz lielākā mērā nekā citos sporta veidos. Ir arī motoru sporta veidi, kur rezultāts ir atkarīgs no izpildījuma kvalitātes, ko novērtē tiesneši ([[mototriāls]]) vai izpildījuma un ātruma kombinācijas ([[drifts]]). == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|first=Clive|last=Gifford|title=Racing: The Ultimate Motorsports Encyclopedia|url=https://archive.org/details/racingultimatemo0000giff|publisher=Kingfisher|year=2006|isbn=9780753460405|ref={{SfnRef|Gifford}}}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Motoru sports|*]] cnbusjulof3q0sj3u2il5v5wrvghg8i 0 38915 4457468 4423268 2026-04-22T13:10:22Z Papuass 88 4457468 wikitext text/x-wiki {{coord|56|56|43.39|N|24|8|17.43|E|display=title}} [[Attēls:Miera dārzs, Rīga, Jēkabpils iela 03.JPG|thumb|280px|Miera dārzs]] '''Miera dārzs''' ir parks [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], kuru ierobežo [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu]], [[Kalupes iela (Rīga)|Kalupes]], [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils]] un [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]. Jēkabpils iela to atdala no [[Klusais dārzs|Klusā dārza]]. Dārza platība ir 3,6 hektāri. == Vēsture == Parks izveidots 1908. gadā teritorijā, kur no 1773. gada līdz 1872. gadam atradās trūcīgo kapi. Plānošana notika jau 1904. gadā, kad [[Georgs Kūfalts]] izveidoja šī parka projektu. Viņš iesniedza Dārzu pārvaldei projektu un maksas aprēķinu 6945 kvadrātasu liela parka ierīkošanai. 1905. gadā arī Rīgas pilsētas dome nolēma pakāpeniski pārveidot slēgto pilsētas kapsētu sabiedriskajā dārzā. Pilsētas rīcībā dārza ierīkošanai tika nodota arī neizmantotā katoļu kapsētas daļa 818 kvadrātasu platībā. Šī kapsēta bija slēgta 1885. gadā. Līdz ar to Kūfalts izstrādāja jaunu projektu, iekļaujot topošā dārza teritorijā arī katoļu kapsētas daļu. Līdz ar to dārza platība palielinājās līdz 7461 kvadrātasij. Kapsētas teritorijā bija daudz lielu koku. Tie tika saglabāti un ar jauno stādījumu palīdzību apvienoti atsevišķās grupās. Brīvajās vietās izveidoja zālājus. Parka plānojumā izmantoti [[ainavu dārzs|ainavu dārza]] kompozīcijas elementi. Apliecinot cieņu pret apglabātajiem, pieminekļus pie koptajiem kapiem saglabāja, bet nekopto kapu pieminekļus un piemiņas plāksnes novietoja zem vecu liepu grupas. Dārzā izvietoja atpūtas solus, kā arī ierīkoja ūdensvadu parka laistīšanai. Gar Katoļu un Palisādes (tagad Kalupes) ielām 1909. un 1910. gadā uzcēla jaunu koka sētu ar mūrētiem ķieģeļu stabiem un mūrētu pamatni. Arī slēgtā katoļu kapsēta no dārza teritorijas tika nodalīta ar koka žogu. 1908. dārzs tika nodots publiskā lietošanā. Dārza nosaukumu izvēlējās, pieminot bijušo kapsētu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Miera dārzs nebija cietis. [[1920. gadi|20. gadu]] gadu sākumā, kamēr dārzs vēl nebija pārveidots, tur tika organizēti sportistu treniņi. Ņemot vērā to, ka iepriekš šeit atradās kapsēta, pilsētas valde nedeva atļauju rīkot šeit koncertus un deju vakarus. [[1920. gadi|20. gadu]] beigās pēc [[Andrejs Zeidaks|Andreja Zeidaka]] projekta sākās dārza pārveide. Zeidaks uzskatīja, ka dārzs vairs neatbilst laikmeta prasībām. Dārzā tika izbūvēti rotaļu un koncertu laukumi. Dārza platību palielināja, pievienojot slēgtās katoļu kapsētas teritoriju. Šajā dārza daļā pēc arhitekta A. Bisenieka skices uzcēla mūzikas gliemežnīcu un ierīkoja koncertlaukumu 5000 apmeklētājiem. 1927. gadā parkā novietoja tēlnieka [[Rihards Maurs|Riharda Maura]] veidoto vāzi ''Memento mori'' (atceries nāvi), kas bija veidota makslīgā akmens. Tā arī palika vienīgā norāde, ka šeit kadreiz ir bijuši kapi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dārzā atjaunoja stādījumus. [[1960. gadi|60. gados]] to nedaudz paplašināja. Dārza ainavā uz pārējo koku fona spēcīgi izceļas baltās apses, kas paceļas pāri pārējiem kokiem. Arī vecās Eiropas un Ledebūra lapegles piešķir apstādījumiem īpašu savdabību. Pavasaros sārtiem ziediem krāšņi zied lielziedu pildītās divirbuļu vilkābeles. Dārzā aug apmēram 11 vietējo koku un krūmu sugas, kā arī 45 svešzemju augu sugas.<ref>I.Dāvidsone ''Rīgas dārzi un parki'' R. "Liesma" 1988.g. 135. lpp {{ISBN|5-410-00382-9}}</ref> Parkā atrodas [[Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca|Sv. Franciska Romas katoļu baznīca]]. Parks rekonstruēts 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=No jūnija Rīgas iedzīvotājiem būs pieejams atjaunotais Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs|url=https://www.delfi.lv/193/politics/45963463/no-junija-rigas-iedzivotajiem-bus-pieejams-atjaunotais-grizinkalna-parks-ziedondarzs-un-miera-darzs|website=Delfi|date=2015-05-13|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Latgales apkaime]] se7yp9pujozaoyvtjlv8l5nklawtljp 0 43433 4457729 4366167 2026-04-23T05:15:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457729 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 8167 |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Iepriekšējās emblēmas == {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada'' }} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] ny4ix9tnknntrnhk855epsc0leo6vnm 0 47828 4457846 4198115 2026-04-23T10:34:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457846 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Lielā Jugla | attēls = Tilts Sidgunda.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Tilts pār Lielo Juglu Sidgundā, skats no vecā tilta. | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Mergupe]], [[Suda]] | ieteka = [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=57 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=58 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=24 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 63 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 70,6 | caurtece = | gada_notece = 0,26 | baseins = 950,8 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Lielā Jugla''' ir upe [[Latvija|Latvijā]]. Sākas [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] un tek caur [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu]] novadiem, pie ietekas [[Juglas ezers|Juglas ezerā]] satek ar [[Mazā Jugla|Mazo Juglu]], veidojot [[Jugla (upe)|Juglas]] upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.<ref name="LME">{{LME|1|713}}</ref> == Tecējums == Upes sākums atrodas [[Sidgunda|Sidgundā]], kur tā veidojas, satekot [[Mergupe]]i un [[Suda]]i<ref>Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams</ref>. Upes kritums ir 71 m, slīpums uz 1 km 1,1 m<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071010004706/http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265# |archivedate={{dat|2007|10|10||bez}} }}</ref>. Praktiski visu tecējumu upe tek pa [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemieni]] — [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumu]] un tālāk pa [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]], tikai lejteces gals pie saplūšanas ar Mazo Juglu iesniedzas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upe līkumo pa mežainu apvidu, baseins vietām stipri meliorēts. Krasti parasti lēzeni, vietām devona iežu atsegumi.<ref>[https://books.google.ru/books?id=Lz5DAAAAYAAJ&q=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&dq=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&hl=ru&sa=X&ved=0ahUKEwiwpcLJkrvXAhUsEJoKHdUfBcsQ6AEITjAI Ольга Качалова Ручейники рек Латвии.] 1972</ref> Lejtecē pie [[Krievupe]]s un [[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ietekas daudz zemu palieņu un vecupju.<ref name="LME" /> No Sidgundas līdz Ropažiem upe ir 5-15 m plata. Ropažos un apkārtnē upes režīmu nosaka vietējās HES darbība, kur upi šķērso dambis — 1,5 m augsta betona siena, kas rada mākslīgu ūdenskritumu.<ref name="Laivas">[http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/lielajugla/ Laivas. Lielā Jugla]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie dambja sākas ap 1,5 km garais kanāls, kas izveidots ūdensdzirnavu vajadzībām. Pēc HES upe ir mierīga un mazūdenī sekla, augšpus [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāriem]] sākas krāces un upes kritums sasniedz 3,5 m/km. Krāces izbeidzas pie [[Zaķumuiža]]s, tālāk tecējums atkal ir mierīgs. === Kilometrāža === {| class="wikitable" |+ Upes tecējums<ref name="Laivas" /> |- !Kilometri<br> no grīvas !!Augstums<br> metros vjl. !! Vieta |- | 63,3<br>62,4<br>49,7<br>43,9<br>35,1<br>34,4<br>33,8<br>25,0<br>24,9<br>18,9<br>8,7<br>3,0<br>1,2<br>0 || 66,9<br>66,4<br>57,1<br>51,4<br>40,0<br>36,9<br>36,1<br>18,2<br>17,9<br>14,1<br>1,2<br>0,4<br>0,2<br>0,1 || Upes sākums, Sudas un Mergupes sateka<br>Sidgundas tilts<br>[[Augšciems|Augšciema]] tilts<br>Tilts pie Laimniekiem<br>Ropažu HES dambis<br>Gājēju tilts<br>Autoceļa [[P10]] tilts<br>[[Pietēnupe]]s ieteka<br>[[Bajārkrogs]]<br>[[Zaķumuiža]]s tilts<br>[[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ieteka<br>[[Krievupe]]s ieteka<br>Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] tilts<br>Lielās un Mazās Juglas sateka |} === Fauna === Upē mīt [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]].<ref name="LME" /> == Pietekas == * [[Krievupe]] * [[Pietēnupe]] * [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] * [[Urga (Lielās Juglas pieteka)|Urga]] == Apdzīvotas vietas upes krastos == * [[Sidgunda]] * [[Ropaži]] * [[Zaķumuiža]] * [[Upesciems]] == Tūrisms == Upe ir laivojama visā garumā, taču ir grūtības zema ūdens periodos un pie Ropažu HES.<ref name="Laivas" /> Ievērojami objekti krastos: Sidgundas pilskalns un Ropažu pilsdrupas.<ref>[https://upesoga.lv/_files/uploads/Riga%20Rivers/Juglas_LV_EE.pdf Upesoga. Juglu kartes.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Pie Tumšupes ietekas Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums 2008-10-12 - panoramio.jpg|Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums Jugla ziemā - mikroskops - Panoramio (1).jpg|Pie Sunīšiem Lielā Jugla pie Zaķumuižas 1998-05-31.jpg|Pie Zaķumuižas Lielās Juglas loki no augšas - panoramio.jpg|Silakroga apkārtnē </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Juglas ezera pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ropažu novada upes]] [[Kategorija:Siguldas novada upes]] [[Kategorija:Lielā Jugla]] qilfltvmae0by573u0hcenj15vqgqz0 0 49805 4457492 4451888 2026-04-22T14:10:41Z Ivario 51458 /* Pirmsskolas izglītības iestādes */ 4457492 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu pagasts | karte = Ādažu pagasts location Latvia.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Ādažu pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ādažu novads | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | platība = 154,1 | iedzīvotāji = 4860 | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4860/ 162.9 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = www.adazi.lv |centrs2=[[Ādaži]] <small>(ārpusteritoriāls)</small>}} '''Ādažu pagasts''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, [[Gauja]]s lejtecē. Robežojas rietumos ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]], ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] un [[Sējas pagasts|Sējas]] pagastiem, austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]] un sava novada [[Ādaži|Ādažu pilsētu]], dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]], kas neietilpst pagasta teritorijā. No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]]. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novadu]], izveidojot jaunu Ādažu novadu. == Daba == [[Attēls:Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Ādažu centrs no putna lidojuma]] === Reljefa formas === [[Bākas kalns]], [[Franču kurgāns]], [[Kadetu kurgāns]], [[Karātkalns]], [[Klusie kalni]], [[Kreiļu kalns]], [[Kūlas kalns]], [[Puskas kurgāns]], [[Utaiņu kalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Cimeļupe (Dūņezera pieteka)|Cimeļupe]], [[Gauja]], [[Gaujas-Baltezera kanāls]], [[Krūmiņupīte (Gaujas pieteka)|Krūmiņupīte]], [[Melnupe (Lilastes ezers)|Melnupe]], [[Puska]], [[Rāmpurva grāvis]], [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]], [[Utupurva grāvis]], [[Vējupe]]. ====Ūdenstilpes==== [[Ataru ezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]], [[Dziļators]], [[Inču ūdenskrātuve]], [[Kadagas ezers]], [[Kancis]], [[Kreiļu ezers]], [[Lielais Baltezers]], [[Lieluikas ezers]], [[Lilastes ezers]], [[Līņu ezers (Ādažu novads)|Līņu ezers]], [[Mazais Baltezers]], [[Mazuikas ezers]], [[Vējupe (vecupe)|Vējupe]]. ====Purvi==== [[Drāksleja]], [[Dzērves purvs (Ādažu novads)|Dzērves purvs]], [[Jūgu purvs (Ādažu novads)|Jūgu purvs]], [[Lieleimurs]], [[Rampas purvs]], [[Rampurs]], [[Utupurvs]], [[Zušu purvs]]. ==== Dabas aizsardzība ==== Pagasta teritorijā atrodas [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Teritorijā atrodas arī dabas liegums [[Lielā Baltezera salas]]. == Vēsture == [[Attēls:Ādažu novads (2009).png|thumb|Ādažu pagasts (tai laikā — Ādažu novads no 2006. līdz 2021. gadam)]] Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir ''Aa'' (senais [[Gauja|Gaujas]] nosaukums), arī ir sastopams nosaukums ''Ada Flusing''. Etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]] 1786. gadā zīmējot ''Neuermühlen'' draudzes novada karti jau sāka rakstīt ''Ahdaischi'' iepretim ''Neuermühlen'' pils nosaukumam un ''Aahof'' muižas vārdam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ādaži. Pagātnes dialogs ar tagadni|last=Pētersone|first=Elita|publisher=Ādažu novada dome|year=2019|isbn=9789934197673|location=Ādaži|pages=14.-15}}</ref> 1298. gada 29. jūnijā pie [[Bukultu pils]] noritēja [[Ādažu kauja]] starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Kēnigsberga]]s [[komturs|komtura]] [[Bertolda no Brīhafenas]] ({{val|la|Bertoldus Bruhave}}, {{val|de|von Brühaven}}) vadībā. 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''). 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - esošo koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka<ref>http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. 1566. gadā teritoriju iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa '''Ādažu pagasts'''. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]. [[Attēls:Baltezers, foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Baltezers]] Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ādažu muiža]] (''Aahof''), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, [[Carnikavas muiža]] saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, [[Iļķenu muiža]] (''Hilchensfähr'') 17 vienībās 475 ha kopplatībā, [[Remberģes muiža]] (''Ringenberg'') 47 vienībās 761 ha kopplatībā, [[Štāles muiža]] (''Stalenhof'') 18 vienībās 252 ha kopplatībā, [[Berģi|Berģu muiža]] 35 vienībās 215 ha kopplatībā, [[Alderi|Alderu muiža]] 29 vienībās 93 ha kopplatībā, [[Ādažu mācītājmuiža]] 1 vienībā 57 ha kopplatībā, [[Baloža muiža]] (''Bonaventura'') 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (''Klus'') obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ādažu ciems''' ietilpis [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no '''Ādažu pagasta''' atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par '''Ādažu novadu'''.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc |title=Ādažu novada pašvaldības nolikums |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312115501/http://adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā, Ādažu novadam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu. === Kultūras pieminekļi === *[[Baltezera baznīca]] (tās divi portāli ir mākslas pieminekļi) *[[Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]] == Apdzīvotās vietas == {{pamatraksts|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}} [[Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|thumb|NBS [[Ādažu poligons|Ādažu militārā bāze]] Kadagā]] Ādažu pagasta centrs ir [[Ādaži|Ādažu]] pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija [[Kadaga]]. Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums"/> (3 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]], 1 [[vasarnīcu ciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]),<ref name="Vietvārdu datubāze">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt|title= LĢIA Vietvārdu datubāze|accessdate= |author= |date= |publisher=}}</ref> kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] "[[Rīga]]—[[Ainaži]]" ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi ([[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]] un [[Stapriņi]]). [[Alderi|Alderu ciemu]] no tuvāk esošās [[Ādaži|Ādažu]] pilsētas atdala [[Gaujas–Baltezera kanāls]]. [[Atari (ciems)|Ataru ciems]] atrodas Ādažu pagasta [[rietumi|rietumu]] daļā. [[Iļķene]] un [[Āņi]] atrodas Ādažu pagasta [[austrumi|austrumu]] pusē un tos vieno no otra atdala [[Gauja]]s [[upe]]. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas [[Garkalne (Ādažu novads)|Garkalne]].<ref name="Ādažu novada plānojums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/attistibas_programma_11_17/attistibas_programma_09.12.2010._bez_pielikumiem.pdf |title=Ādažu novada attīstības programma (2011-2017) |accessdate= |author=Ādažu novada dome |date=2010 |publisher= |archive-date=19.04.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419233011/https://www.adazi.lv/upload/novada_dome/attistibas_programma_11_17/attistibas_programma_09.12.2010._bez_pielikumiem.pdf }}</ref> Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un [[dienvidi|dienvidu]] daļā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Kopā ar Ādažu pilsētu, Mangaļu ciemu un Carnikavas pagastu {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1967|5295 |1979|9887 |1989|12556 |2000|11513 |2011|16739 |2021|21134 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |title = Ādažu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (7907) |green|71.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (1984) |red|18.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (196) |violet|1.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (114) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (238) |blue|2.2}} {{bar percent|Cita tautība (303) |purple|2.8}} {{bar percent|Nav izvēlēta (276) |yellow|2.5}} }} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == === Pirmsskolas izglītības iestādes === * Kadagas bērnudārzs PII "Mežavēji" == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} [[Latvijas futbola 3. līga|Latvijas futbola 3. līgā]] spēlē komanda [[ASK Kadaga]]/[[Ostas SK]], kura mājas spēles aizvada Rīgā, [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]]. Armijas sporta kluba "Kadaga", kurš dibināts 2002. gadā, tapšana bijusi saistīta ar [[Kadaga|Kadagas]] Ādažu militāro bāzi un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] sporta klubu. [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnes]] ciemā darbojas kopienas izveidots sporta komplekss "Garkalnes olimpiskais centrs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/garkalnes.olimpiskais.centrs/|title=Garkalnes olimpiskais centrs|website=Facebook|access-date=2026-04-22}}</ref> 2019. gada augustā Kadagā pabeidza Kadagas (Ādažu) [[BMX]] trases pirmo kārtu, bet otro – 2020. gada oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bmxadazi.lv/lv/jaunumi/adazos-veiksmigi-realizeta-bmx-trases-izbuves-pirma-karta-42|title=Ādažos veiksmīgi realizēta BMX trases izbūves pirmā kārta !|website=www.bmxadazi.lv|access-date=2026-04-22|date=2019-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bmxadazi.lv/lv/jaunumi/adazos-veiksmigi-realizeta-bmx-trases-izbuves-otra-karta-44|title=Ādažos veiksmīgi realizēta BMX trases izbūves otrā kārta!|website=www.bmxadazi.lv|access-date=2026-04-22|date=2020-10-15|language=lv}}</ref> Tajā darbojas riteņbraukšanas klubs "BMX Ādaži".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/bmx-adazi|title=BMX Ādaži {{!}} Ādažu novads|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> [[Stapriņi|Stapriņu]] ciemā esošajā Inču ūdenskrātuvē ir ierīkota [[Veikbordings|veikbordinga]] trase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://turisms.adazi.lv/uncategorized-lv/veikbords-rado-wake/|title=Rado Wake|last=Jātniece|first=Laima|website=Tūrisms Ādažu novadā|access-date=2026-04-22|date=2021-08-11|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4439/|title=Inču ūdenskrātuve|website=www.ezeri.lv|access-date=2026-04-22}}</ref> == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa|kultūra=Ādažu Kultūras centrs piedāvā ap 250 pasākumiem gadā - teātra izrādes, koncertus, filmas, izstādes Katru gadu maijā notiek novada svētki - Gaujas svētki}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} Pagastā eksistē šādi dievnami: * [[Baltezera baznīca|Ādažu evaņģēliski luteriskā baznīca]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] (uzcelta 1772. gadā) * [[Garkalnes Evanģēliski luteriskā baznīca]], [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]] (uzcelta 1848. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://caminolatvia.com/lv/objekts/garkalnes-evangeliski-luteriska-baznica/|title=Garkalnes Evanģēliski luteriskā baznīca|website=CaminoLatvia.com|access-date=2026-04-22|date=2021-03-17}}</ref> * NBS Ādažu militārās bāzes kapela, [[Kadaga|Kadagā]] (uzcelta 2004. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/MehanizetaBrigade/posts/pfbid02pGGmTSWeeSu3yNEqEmt6XeC45GsTXUvp77NCnHnu6k99mgh1zsrpq96unBnT6uCol|title=Militārās bāzes "Ādaži" kapelai 20. gadadiena!|website=Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde {{!}} Facebook|date=2024-11-28}}</ref> == Ievērojami cilvēki == * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), jurists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] darbinieks * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks (visi Bergmaņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, tagadējos Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]] * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks, dzimis [[Alderi|Alderos]] * [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists, dzimis "Strēlnieku" mājās (daļēji atrodas Ādažu pilsētā) == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ādažu novadā}}Ādažu pagasta [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuros]] atrodas [[Ādažu lidlauks]].{{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.adazi.lv}} * [http://www.adazuvidusskola.lv/ Ādažu vidusskola]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ādažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada pagasti]] [[Kategorija:Ādažu pagasts| ]] 9m1hu1i4lbg7cx8p346ou8nsgrhaz5c 0 52570 4457582 4327007 2026-04-22T18:37:47Z Lasks 38532 4457582 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Luksemburga | valsts_angl = Luxembourg | att_izm = | logo = LUX IIHF logo.jpg | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Luksemburgas hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|44|down||date=2025}} | rangs max = 41. | rangs max date = 2022 | rangs min = 44. | rangs min date = 2009 | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flagicon|Krievija}} [[Andrejs Esipovs]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = [[Kolms Kanons]] | visv spēles = [[Benijs Velters]] (68) | visv vārtu = [[Benijs Velters]] (63) | visv punktu = [[Roberts Berans]] (137) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = | PČ reizes = 22 | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 31. vieta (1992) <!--- PČ_2 ---> | PČ2 nos = | PČ2 reizes = | PČ2 medaļas = | PČ2 lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Zona_2 ---> | zona2 nos = | zona2 reizes = | zona2 medaļas = | zona2 lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|RSA}} 23—0 {{ih-rt|LUX}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1992|3|21|N}})</small> | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LUX}} 38–3 {{ih-rt|ARM}}<br><small>([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|2005|3|10|N}})</small> | liel zaud = {{ih|ESP}} 31–0 {{ih-rt|LUX}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1992|3|25|N}})</small> | pašreizējais = }} '''Luksemburgas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Luksemburga|Luksemburgas Lielhercogisti]] Pasaules čempionātos [[hokejs|hokejā]]. Luksemburgas izlases krāsas ir: zila, sarkana un balta. Luksemburgas hokeja izlase 2024. gadā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III A divīzijā. Šobrīd tā atrodas 44. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s B grupā. == IIHF Pasaules čempionāti == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Divīzija ! Vieta divīzijā ! Vieta čempionātā |- | [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] | C2 | 5 | 31 |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | D | 8 | 41 |- | [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 2. divīzija; B grupa | 6 (pazemināts) | 40 |- | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 3. divīzija | 2 (paaugstināts) | 42 |- | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 2. divīzija; A grupa | 6 (pazemināts) | 39 |- | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 3. divīzija | 5 | 45 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 3. divīzija | 3 | 42 |- | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 3. divīzija; A grupa | 3 | 45 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 3. divīzija | 4 | 44 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 3. divīzija | 1 (paaugstināts) | 41 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2018]] | 2. divīzija; B grupa | 6 (pazemināts) | 40 |- | [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2019]] | 3. divīzija | 4 | 44 |- | [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2022]] | 3. divīzija; A grupa | 5 | 45 |- | [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023]] | 3. divīzija; A grupa | 5 | 45 |- | [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2024]] | 3. divīzija; A grupa | 3 | 43 |- | [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025]] | 3. divīzija; A grupa | 6 (pazemināts) | 46 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2026]] | 3. divīzija; B grupa | 4 | 50 |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] [[Kategorija:Hokejs Luksemburgā]] pozj4n0lihzki6fwr32akf6jfsywuqm 4457583 4457582 2026-04-22T18:38:14Z Lasks 38532 /* IIHF Pasaules čempionāti */ 4457583 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Luksemburga | valsts_angl = Luxembourg | att_izm = | logo = LUX IIHF logo.jpg | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Luksemburgas hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|44|down||date=2025}} | rangs max = 41. | rangs max date = 2022 | rangs min = 44. | rangs min date = 2009 | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flagicon|Krievija}} [[Andrejs Esipovs]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = [[Kolms Kanons]] | visv spēles = [[Benijs Velters]] (68) | visv vārtu = [[Benijs Velters]] (63) | visv punktu = [[Roberts Berans]] (137) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = | PČ reizes = 22 | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 31. vieta (1992) <!--- PČ_2 ---> | PČ2 nos = | PČ2 reizes = | PČ2 medaļas = | PČ2 lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Zona_2 ---> | zona2 nos = | zona2 reizes = | zona2 medaļas = | zona2 lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|RSA}} 23—0 {{ih-rt|LUX}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1992|3|21|N}})</small> | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LUX}} 38–3 {{ih-rt|ARM}}<br><small>([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|2005|3|10|N}})</small> | liel zaud = {{ih|ESP}} 31–0 {{ih-rt|LUX}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1992|3|25|N}})</small> | pašreizējais = }} '''Luksemburgas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Luksemburga|Luksemburgas Lielhercogisti]] Pasaules čempionātos [[hokejs|hokejā]]. Luksemburgas izlases krāsas ir: zila, sarkana un balta. Luksemburgas hokeja izlase 2024. gadā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III A divīzijā. Šobrīd tā atrodas 44. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s B grupā. == IIHF Pasaules čempionāti == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Divīzija ! Vieta divīzijā ! Vieta čempionātā |- | [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] | C2 | 5 | 31 |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | D | 8 | 41 |- | [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 2. divīzija; B grupa | 6 (pazemināts) | 40 |- | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 3. divīzija | 2 (paaugstināts) | 42 |- | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 2. divīzija; A grupa | 6 (pazemināts) | 39 |- | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 3. divīzija | 5 | 45 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 3. divīzija | 3 | 42 |- | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 3. divīzija; A grupa | 3 | 45 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 3. divīzija | 4 | 44 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 3. divīzija | 3 | 43 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 3. divīzija | 1 (paaugstināts) | 41 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2018]] | 2. divīzija; B grupa | 6 (pazemināts) | 40 |- | [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2019]] | 3. divīzija | 4 | 44 |- | [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2022]] | 3. divīzija; A grupa | 5 | 45 |- | [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023]] | 3. divīzija; A grupa | 5 | 45 |- | [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2024]] | 3. divīzija; A grupa | 3 | 43 |- | [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025]] | 3. divīzija; A grupa | 6 (pazemināts) | 46 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2026]] | 3. divīzija; B grupa | 4 | 50 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] [[Kategorija:Hokejs Luksemburgā]] gqiom0apq4hdbbh0guc9js7h1owvq2u 0 55193 4457483 4409507 2026-04-22T13:39:25Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457483 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais krusta karš | width = | partof = | image = Attēls:1099jerusalem.jpg | image_size = 235px | alt = | caption = Jeruzalemes ieņemšana 1099. gadā. | date = | place = [[Levante]] un [[Anatolija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = | combatant2 = | combatant3 = | commander1 = [[Raimunds IV]]<br />[[Gotfrīds de Bujons]]<br />[[Balduīns I]]<br />[[Stīvens II Bloisas grāfs]]<br />[[Roberts II Flandrijas grāfs]]<br />[[Roberts Kurtozs]]<br />[[Pēteris Vientuļnieks]] | commander2 = [[Kiličs Arslans I]]<br />[[Jagisijans]]<br />[[Kerboga]]<br />[[Dukaks]]<br />[[Fahrs Al-Mulk Radvans]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Krusta karš''' (1096—1099) bija pirmais no [[Krusta kari]]em, ko uzsāka 1096. gadā, pēc [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] [[Urbāns II|Urbāna II]] aicinājuma doties karagājienā uz svēto pilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], lai atbrīvotu [[Svētā zeme|Svēto zemi]] no [[islāms|musulmaņiem]]. == Priekšvēsture == Lai gan musulmaņi jau 637. gadā bija iekarojuši svēto pilsētu Jeruzalemi un arābu kalifāti pārvaldīja visu Palestīnu un līdzās esošās zemes, kristieši vēl nekavēti varēja apmeklēt Svēto zemi — vietas, kuras tie godāja kā Jēzus dzīves un nāves vietas. 1071. gadā [[turki seldžuki]] Armēnijā pie Mancikertas sagrāva [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ķeizara Romana IV karaspēku, bet 1071. gadā iznīcināja [[Fātimiju kalifāts|Fatimīdu kalifu valsti]] un 1076. gadā ieņēma Jeruzalemi. Turki bija kristiešiem naidīgi, svētceļotājiem tika liegta pieeja svētajām vietām. Kad turki apdraudēja Konstantinopoli, kas vienlaikus bija Austrumu valsts viduspunkts, imperators griezās pēc palīdzības pie Romas pāvesta [[Gregors VII|Gregora VII]]. Gregors VII rakstīja ķeizaram Heinriham IV: „Saracēņu apdraudēto Austrumu kristieši neatlaidīgi lūdza mani nākt tiem palīgā. Tāpēc es nolēmu Rietumu kristiešus aicināt uz karagājienu. Itālijā jau vairāk nekā 50 000 vīru manā vadībā ir gatavi steigties uz Kunga kapu. Un tā es gribu sākt šo operāciju ticības un kristiešu aizstāvēšanas interesēs. Šīs savas Austrumu ekspedīcijas laikā Romas Baznīcu es uzticu tavai aizsardzībai.” Pāvesta aicinājums tomēr atbalstu neguva. 1085. gadā turki ieņēma [[Antiohija|Antiohiju]]. 1095. gadā jaunais Bizantijas imperators Aleksijs I Komnens (1081—1118) griezās pie pāvesta [[Urbāns II|Urbāna II]], lai lūgtu Rietumu bruņinieku atbalstu. 1095. gada 27. novembrī, Klermonas koncila noslēguma dienā Urbāns II izsludināja krusta karu. == Karagājiena sākums == 1096. gada vasarā no dažādām Rietumeiropas daļām Krusta karā uz Svēto zemi devās svētceļnieku vilnis. Tajā piedalījās divas grupas. Pirmajā bija pilsoņi un zemnieki, skaitā ap {{sk|80000}}, un tos vadīja mūks Pēteris no Amjēnas. Līdz Konstantinopolei nokļuva tikai daļa no tiem. Pārējos Āzijas krastā turki pilnīgi iznīcināja. Otrajā grupā bija ap 30 000 bruņinieku — galvenokārt no Francijas. == Bruņinieku karš == No dažādām zemēm nākušie svētceļnieki, starp kuriem bija daudz [[bruņinieks|bruņinieku]], sastapās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. 1097. gada pavasarī šī armija pārcēlās uz [[Anatolija|Mazāzijas pussalu]], kur sāka cīņas ar [[turki seldžuki|seldžukiem]]. Pirmais nopietnais šķērslis krustnešu armijai bija [[Nīkaja]], kuru ar Bizantiešu imperatora viltību ieņēma 1097. gada 19. jūnijā. Nākamais nopietnais šķērslis krustnešu armijai izrādījās [[Antiohija]], sena [[Austrumromas impērija]]s pilsēta, kura tikai salīdzinoši nesen bija kritusi seldžukiem. [[Antiohijas aplenkšana]] sākās 1097. gada oktobrī, bet beidzās 1098. gada jūnijā, kad normaņu princis Bohemonds pierunāja kādu armēņu sargu ielaist grupu krustnešu vienā no torņiem. Krustneši atvēra torņa vārtus un ielaida papildspēkus, kuri ieņēma pilsētu. 1099. gada sākumā krustneši pameta Antiohiju un devās ceļā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], kuru aplenca jūnija sākumā un jau 15. jūlijā ieņēma. Šis notikums iezīmē Pirmā Krusta kara beigas. Jeruzalemē tika nodibināta Jeruzalemes Karaliste. Jeruzalemē un Antiohijā iecēla latīņu patriarhus. Līdz ar latīņu hierarhiju te dibināja hospicijas, slimnīcas svētceļniekiem un slimajiem, kā arī pirmos bruņinieku ordeņus svētceļnieku apsargāšanai. == Skatīt arī == * [[Otrais Krusta karš]] * [[Trešais Krusta karš]] * [[Ceturtais Krusta karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Krusta kari]] [[Kategorija:1090. gadi]] [[Kategorija:11. gadsimta kari]] 23sya99wwhh1olsfbbgrnqkqbucbma9 0 55474 4457479 4276571 2026-04-22T13:38:01Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4457479 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|juristu|mācītāju|Baltazars Bergmanis (mācītājs)}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Baltazars fon Bergmanis | vārds_orig = ''Balthasar von Bergmann'' | attēls = Baltazars_Bergmans.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Baltazara fon Bergmana (apakšā) ēnu profils (J.K.Broces zīmējums) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1736 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1789 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Rīga]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = tēvs - [[Baltazars Bergmanis (mācītājs)|Baltazars Bergmanis]]; māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina | brāļi = [[Ambrozijs Bergmanis]] (''Ambrosius von Bergmann'', 1740-1784, ārsts), [[Gustavs fon Bergmanis]] (''Gustav von Bergmann'', 1749-1814, mācītājs) un [[Liborijs fon Bergmanis]] (''Liborius von Bergmann'', 1754-1823, mācītājs) | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Margarēte, dzim. Berga (kāzas 1768. gada 27. novembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Baltazars fon Bergmanis''' ({{val|de|Balthasar von Bergmann}}, dzimis {{dat|1736|6|14}}, miris {{dat|1789|2|17}}) bija vācbaltiešu [[jurists]], [[galma padomnieks]], [[rakstnieks]], masons. Mūža nogalē ierosinājis izveidot biedrību [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] ideju izplatīšanai Vidzemē ar nolūku veicināt latviešu valodas mācīšanos vācbaltiešu vidē un periodiski izdot žurnālu. Šāda biedrība, galvenokārt starp Vidzemes mācītājiem, darbojās arī pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1794. gadā un viens no tās vadītājiem bija [[Mālpils]] mācītājs [[Johans Gotfrīds Ageluts]].<ref>Draugu biedrība, latviešu. Latviešu Konversācijas vārdnīca, 3. sēj. 5896 sleja. 1928-1929</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1736. gadā [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu mācītājmuižā]] (mūsdienu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]), mācītāja [[Baltazars Bergmanis (mācītājs)|Baltazara Bergmaņa]] ģimenē. Mācījās skolā [[Veimāra|Veimārā]], studēja tieslietas [[Jēna]]s Universitātē. No 1761. līdz 1763. gadam strādāja par baznīcas [[notārs|notāru]] [[Cēsis|Cēsīs]]. No 1763. līdz 1767. gadam Bergmanis bija [[Krievijas Impērija]]s galminieka un brīvmūrnieka [[Johans Hermanis Lestoks|grāfa Lestoka]] sekretārs, no 1764. līdz 1773. gadam - tieslietu kolēģijas advokāts Pēterburgā. No 1773. līdz 1783. gadam Baltzars fon Bergmanis bija [[Vidzeme]]s hoftiesas loceklis. == Darbošanās kā masonam == Viens no sava laika ievērojamākajiem [[Striktā Observance|Striktās Observances]] [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] vadoņiem.<ref>Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001</ref> 1765. gadā - Rīgas masonu ložas ''[[Rīgas loža "Pie zobena"|Zum Schwerdt]]'' dibinātājs. No 1768. līdz 1769. gadam Bergmanis Sanktpēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis. 1773. gadā Sanktpēterburgas ložas ''Urania'' dibinātājs un goda loceklis. No 1773. līdz 1779. gadam Rīgas ložas ''Zum Schwerdt'' vadītājs - krēsla meistars. 1778. gadā - Volfenbiteles konventa delegāts. 1782. gadā viņš bija Striktās Observances VII. provinces [[Jelgava]]s prefektūras ''Tempelburg'' kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs ar vārdu ''Balthazar equee a columna aurea coronata'', Striktās Observances VIII. provinces [[Maskava]]s kapitula (priorāta) loceklis.<ref>ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556</ref> == Livonijas monētu kolekcija == [[Berlīne]]s astronoms [[Johans Bernulli (astronoms)|Johans Bernulli]] (1744-1807) savās atmiņās par uzturēšanos Rīgā 1778. gada septembrī rakstīja, ka Vidzemes hoftiesas locekļa Baltazara fon Bergmaņa kolekcija esot īpašas redzēšanas vērta, jo tā sastāvot no visām Livonijas monētām un medaļām.<ref>Johann Bernoulli (1780). Reisen durch Brandenburg, Pommern, Preussen, Curland, Russland und Pohlen in den Jahren 1777 und 1778. Rückreise von St.Petersburg über Mitau und Warschau nach Berlin. Band 6, Leipzig: Caspar Fritsch, 1780, S. 13.</ref> Saskaņā ar B. fon Bergmaņa testamentu viņa Livonijas monētu kolekcija bija jāpārdod [[Himzelis|Himzeļa]] muzejam, kas no šī piedāvājuma atteicās un tādēļ viņa atraitne Anna Margarēta Bergmane kolekciju aizveda sev līdzi uz Pēterburgu, kur 1804. gadā izsolē to iegādājās Pēterburgas vērtspapīru spiestuves tehniskās nodaļas vadītājs Jākobs Reihels (1780-1856). Pēc J. Reihela nāves viņa medaļu un monētu kolekcijas iegādājās [[Ermitāža]]s muzejs.<ref>[http://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/himzels/himzela-muzeja-monetu-kabineta-vesture-(1795-1881) Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795-1881)] CREATIVE MUSEUM, Viktors Dāboliņš, 2016. gada 24. augustā</ref> ==Darbi== *''Fata Livoniae. Die natali auspicatissimo serenissimi principis Ernesti Augusti Constantini ducis Saxoniae Iuliaci Cliviae Montium Angariae Westphaliaeque rel. principis et Domini Nostri clementissimi in florentissimo celeberrimoque gymnasio Guilelmo-Rujen, 1794 ([Rujen : G. Bergmann])'' == Literatūra == * Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932 * Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{BBLD}} * [http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=208 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304210407/http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=208 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{ee ikona}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis Baltazars}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1736. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1789. gadā mirušie]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Juristi]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas galma padomnieki]] r4nak5cjq71x08vwe31y7ic659yu824 0 55686 4457614 4171185 2026-04-22T19:50:42Z Pirags 3757 4457614 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = 235px | vārds = Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems | vārds_orig = ''Christoph Dietrich Georg von Medem'' | attēls =Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1721 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Vilce]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 16 | m_vieta = | dzimums = V | vecāki = | dzīvesbiedrs = | brāļi = [[Johans Frīdrihs fon Mēdems]] | māsas = | bērni = Georgs Kārlis Dītrihs Medems (1752-1816) | paraksts = | kategorijas = }} '''Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems''' (''Christoph Dietrich Georg von Medem'', 1721—1782) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s landmaršals un virspadomnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1721. gada 28. februārī [[Vilces muiža]]s dzimtkunga Georga Kristapa Mēdema (1684-1746) un viņa sievas Sibillas Šarlotes, dzimušas [[Knigge]]s, ģimenē. Studēja [[Kēnigsberga]]s (1741) un [[Jēna]]s (1744) universitātēs. Pēc tēva nāves 1748. gadā mantoja Vilces muižu un nomāja [[Zūras|Zūru muižu]] (''Suhrs''). Kurzemes hercoga [[Kārlis Kristians Jozefs|Kārļa Kristiana Jozefa]] laikā bija [[Bauskas pilskunga iecirknis|Bauskas pilskungs]] (1761-1763), savukārt [[Ernsts Johans Bīrons]] viņu iecēla par [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungu]] (1763-1768), bet [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] valdīšanas laikā viņš kļuva par landmaršalu un virspadomnieku (1768).<ref>[https://bbld.de/GND119582436X Baltische Historische Kommission (BHK), 2021]</ref> == Sabiedriskā darbība == Grāfs fon Mēdems bija [[Jelgava]]s [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] Jāņa ložas „Trois Epées couronnées” jeb [["Zu den drey Gekrönten Schwerdtern"]] krēsla meistars (1779) laikā, kad Jelgavā apmetās slavenais mistiķis un brīnumdaris [[Aleksandrs Kaljostro]]. Viņa brāļameitas dzejnieces [[Elīza fon der Reke|Elīzas fon der Rekes]] (von der Recke, 1754-1833) grāmata „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” 1787. gadā kļuva par bestselleri vāciski lasošo cilvēku lokā ne tikai Vācijā, bet arī pārējā Eiropā. Kaljostro kopā ar savu sievu Serafinu Jelgavā uz agrāko ložu bāzes izveidoja divas ēģiptiešu mūrnieku adopcijas ložas sievietēm un vīriešiem - ''[[Loge d’Adoption Trois Couers couronnés]]'' un ''[[Loge d’Adoption Trois Epées couronnées]]''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Medems, Kristofers Georgs Ditrihs fon}} [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Mēdemi]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] 507pjnppk43drgliwy7040nnwkc5wg1 0 56120 4457491 4332632 2026-04-22T14:07:54Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457491 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas karaspēks}} [[Attēls:OttomanMilitaryMiddleEast.jpg|thumb|Osmaņu karaspēka ierinda Tuvajos Austrumos.]] '''Osmaņu impērijas bruņotie spēki''' vispārēji iedalāmi trijās nozarēs: sauszemes spēki, [[Osmaņu impērijas flote|jūras spēki]] un gaisa spēki. [[Osmaņu impērija]]s militārā vēsture iedalāma divos galvenajos periodos: * klasiskais periods — sākot ar pirmsākumos izveidotām bruņo spēku vienībām 1299. gadā, līdz [[Tanzimats|Tanzimata]] reformām 19. gadsimta sākumā; * modernais periods — sākot ar [[Osmaņu jaunā iekārta|mūsdienīgas armijas]] izveidi 1820. gadā. == Sauszemes spēki == === Klasiskais periods (1299—1829) === Pirmie [[Osmaņu impērija]]s bruņotie spēki bija sauszemes karaspēks, kuru 13. gadsimta beigās [[Anatolija]]s rietumos izveidoja [[tjurki|tjurku]] izcelsmes [[bejs]] [[Osmans I]]. Pamatā tās bija jātnieku vienības, kas lietoja pārsteiguma taktiku un to bruņojumā bija pārsvarā bultu loki un šķēpi. Par panākumiem karā šos karavīrus atalgoja, ieceļot viņus par vasaļiem iekarotajās zemēs (''timar'') un tos sauca par timariešiem. Osmana beja pēctecis [[Orhans I]] izveidoja pastāvīgu armiju, ko neatalgota ar kara trofejām vai laupījumu, bet saņēma valdnieka atalgojumu. Šīs armijas kājniekus sauca par jajām (''yaya'') un kavalēristi par mīselemiem (''müsellem''). Lielākā daļa karavīru bija cittautu izcelsmes, jo lielākā daļa [[turki|turku]] atteicās laupījumu un trofeju vietā saņemt regulāru samaksu. Cittautiešiem nebija obligāti jākļūst par [[musulmaņi]]em, bet tika prasīta lojalitāte pret saviem osmaņu pavēlniekiem. ==== Šaujamieroču ieviešana ==== Pirmos šaujamieročus osmaņu karaspēks sāka izmantot no 1444. līdz 1448. gadam. Bruņotajos spēkos sāka veidoties tādas jaunas vienības kā kājnieki strēlnieki (''Piyade Topçu''), kavalērijas strēlnieki (''Süvari Topçu Neferi'') un bombardieri (''Kumbaracı''), kuru sastāvā bija granātmetēji ar granātām (''khımbara'') un apgādes kareivji, kas nodrošināja granātu metējus ar šaujampulveri un citiem materiāliem. ==== Kapikuli ==== [[Attēls:Silahtar-karogs.png|thumb|Kājnieku vienības karogs]] Ar laiku izveidoja pastāvīgas kājnieku vienības, kurām vasaļi maksāja algu. Algotņi ar laiku kļuva par tādu spēku, ko varēja izmantot pret valdošo [[Osmaņu dinastija|sultānu]], jo valdniekam vienkārši nebija tik daudz līdzekļu, lai atļautos lielāku karaspēku par vasaļu vienībām. Tādēļ 14. gadsimta vidū sultāns [[Murads I]] izveidoja pats savu karaspēku un nosauca tos par kapikuliem (''Kapıkulu'') armiju. Slavenākā kapikulu vienība bija [[janičāri|janičāru]] korpuss, ko veidoja rekrūši no [[kristieši|kristiešu]] ģimenēm un jaunus dēlus tās deva kā nodevu [[devširme]]s (''devşirme'') sistēmai. Kapikulu sastāvā bija arī citas vienības, piemēram āvu vienība (''Baltaçi''). Kapikulu karaspēks strauji paplašinājās un kļuva par svarīgu osmaņu armijas sastāvdaļu. Lai spētu valdīt pār šādu ievērojamu militāro spēku, sultāns [[Murads II]] ieviesa devširme sistēmu, kura nodrošināja jaunu vīriešu iesaukšanu armijā no impērijā dzīvojošām kristiešu ģimenēm. Janičārus Murads II izmantoja, lai atsvērtu vairāku augstmaņu bruņoto vienību spēku, kā arī ieviesa jaunus nodokļus, lai varētu pats uzturēt savus kapikulus. ==== Janičāri ==== {{Pamatraksts|janičāri}} [[Attēls:Jeniceru-karogs.png|thumb|Janičāru karogs]] 1826. gadā [[Osmaņu dinastija|sultāna]] [[Mahmuds II|Mahmuda II]] likvidēto kājnieku vienību izveidoja 14. gadsimtā un tās uzdevums bija veikt pils un galma apsardzi. 14. gadsimtā, [[Osmaņu impērija]]i izplešoties, sultānam bija nepieciešams aizvien vairāk kareivju, bet paši osmaņi nevarēja sagādāt pietiekami daudz cilvēku. Tāpēc tika ieviesta "asins nodeva", kuru bija spiesti maksāt kristieši iekarotajos apgabalos — galvenokārt Balkānu valstīs. Šo nodevu maksāja ar cilvēku dzīvībām, precīzāk — ar zēniem.<ref name="ilustreta vesture">"Turku sultāna elites armija: Kristieši, kas cīnījās par islāmu", Rolfs Dorsets. Ilustrētā pasaules vēsture, aprīlis 2008 (3), 47.-51. lpp.</ref> "Viņš maksā (ģimenēm) piecas zelta monētas par katru zēnu un sūta viņus pār jūru uz [[Anatolija|Anatoliju]], kur viņi tiek paturēti. Parasti aizved ap diviem tūkstošiem zēnu," par kristiešu dēlu savākšanu raksta kādreizējais [[serbi|serbu]] janičārs Konstantīns Mihailovičs. Savākto zēnu skaits ikreiz bija atkarīgs no tā, cik daudz jaunu karavīru sultānam nepieciešams, taču vidēji katra četrdesmitā ģimene bija spiesta atdot vienu zēnu. Puišu izvēle notika pēc stingriem sultāna norādījumiem. Viņu galvenokārt interesēja zēni no dižciltīgām ģimenēm vai garīdznieku dēli, kas guvuši labu izglītību. [[Ebreji]], [[čigāni]] vai [[krievi]] nekādā gadījumā nevarēja kļūt par janičāriem.<ref name="ilustreta vesture" /> Osmaņi neņēma zēnus no ģimenēm, kur bija viens dēls, savukārt ģimenēm, kurās auga vairāki dēli, pats stiprākais vienmēr bija jāatdod sultānam. Visbiežāk zēni savas ģimenes atstāja 8-18 gadu vecumā. Lielākā daļa nāca no [[Albānija]]s, taču "asins nodevu" sultānam bija spiesti maksāt arī [[ungāri]], [[rumāņi]], [[serbi]] un [[bosnieši]]. Līdz brīdim, kad šo sistēmu 17. gadsimta vidū likvidēja, ģimenēm pavisam bija atņemti aptuveni {{sk|300000}} kristiešu zēnu.<ref name="ilustreta vesture" /> Turku vēsturnieks Ahmeds Akgindizs, kurš strādājis arī Prinstonas Universitātē ASV apgalvo, ka zēni no kristiešu ģimenēm brīvprātīgi devās karot par turku sultānu un islāmu, jo jutās vīlušies kristietībā.<ref name="ilustreta vesture" /> Puiši novērsās no [[kristietība]]s, jo juta, ka [[Eiropa]]s kristīgās zemes ir viņus pievīlušas, un sultāns varēja piedāvāt viņiem iespēju izrauties no nabadzības. "Tikt uzņemtam janičāru armijā vai kalpot sultāna galmā bija liels gods, turklāt tas pavēra ceļu uz amatiem militārajās struktūrās vai valsts pārvaldē. Tieši tāpēc nemusulmaņi bieži vēlējās, lai arī viņi būtu pakļauti "asins nodevas" sistēmai," apgalvo Akgindizs. Dažkārt kristiešu ģimenēm tik ļoti gribējās nosūtīt savus dēlus uz [[Stambula|Stambulu]], ka tās bija spiestas ķerties pie korupcijas un krāpšanas. "Nemusulmaņus, kas atdeva dēlus janičāru armijai, atbrīvoja no dažādiem nodokļiem. Tāpēc daļa ģimeņu, izmantojot krāpšanu un piekukuļojot "asins nodevas" pārvaldītājus, mēģināja iedabūt savus dēlus armijā."<ref name="ilustreta vesture" /> Janičāri no citu valstu armijām atšķīrās ar to, ka viņiem regulāri naudā maksāja algu, jo tajā laikā armijai bija pieņemts maksāt tikai kara laikā. Janičāru algu maksāja reizi ceturksnī un pēc algu saraksta apstiprināšanas arī pats sultāns, ietērpies janičāru tērpā, devās pēc savas algas kā parasts janičāru pirmās divīzijas kareivis.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu">{{Grāmatas atsauce|last=Uzunçarşılı |first=İsmail Hakkı |title=Osmanlı Devleti Teşkilatından Kapıkulu Ocakları: Acemi Ocağı ve Yeniçeri Ocağı |publisher=Türk Tarih Kurumu |location=Ankara |date=1988 |pages=411-463,376-377,405-406,66-67,482-483 |id={{ISBN|975-16-0056-1}}}}</ref> Īpaši ievērojami janičāri kļuva pēc šaujamieroču ieviešanas armijā un bija skaidrs, ka cilvēks ar šauteni ir daudz efektīvāks kaujinieks par kavalēristu, kas bruņojies ar zobenu un šķēpu.<ref name="Jelavich_Balkan">{{Grāmatas atsauce|last=Jelavich |first=Barbara |title=History of the Balkans, 18th and 19th Centuries |publisher=Cambridge University Press | location=New York |date=1983 |id={{ISBN|0-521-27458-3}}}}</ref> Pirmos šaujamieročus janičāri ieviesa diezgan ātri — sākot jau ar 15. gadsimtu. Līdz 16. gadsimtam [[muskete]] bija kļuvusi par galveno janičāru ieroci, plaši lietoja arī primitīvās granātas un rokas lielgabalus.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu"/> Janičāri no tā laika citiem bruņotajiem spēkiem atšķīrās arī ar ārējo apgādes sistēmu. Janičāru karadarbība bija daļa no visas viņu labi organizētās militārās mašinērijas. Tiem bija īpaša vienība, kas sagatavoja karaspēkam ceļu, citas — uzcēla nometni un cepa maizi pirms karaspēka ierašanās. Ieroču vienība (''cebeci'') piegādāja un rūpējās par ieroču un munīcijas glabāšanu. Janičāriem bija pašiem savs iekšējais medicīnas personāls: musulmaņu un jūdaistu ķirurgi, kas ceļoja kopā ar armiju militāro operāciju laikā, kā arī medicīnas palīgpersonāls, kas nodrošināja ievainoto nogādāšanu slimnīcās ārpus karadarbības zonām.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu"/> Janičāru augstais organizatoriskais līmenis un iespaidīgie panākumi kaujas laukā izraisīja lielu interesi no citu valstu speciālistu puses un tādēļ šī vienība ir pētīta padziļināti. Neskatoties uz to, ka mūsdienu bruņoto spēku organizācija ir pārspējusi lielu daļu janičāru sasniegumus un korpusu sultāns vēlāk likvidēja, janičāru tēls ir palicis vēsturē kā viens no spilgtākajiem Osmaņu impērijas simboliem rietumnieku acīs. ==== Elites kavalērija ==== [[Attēls:Sipahi-karogs.png|thumb|Sipahu karogs]] Viena no svarīgākajām [[Osmaņu impērija]]s bruņoto spēku sastāvdaļām bija [[kavalērijas sešas divīzijas]] (''Altı Bölük''), kurā spēcīgākā divīzija bija [[sipahi (kavalēristi)|sipahi]] (''Sipahi'', bruņinieks), bet akindži (''Akıncı'') bija profesionāli sirotāji un izlūki, kas iebruka ienaidnieka teritorijā pirms pamatsastāva ierašanās. Sipahi bija līdzīgi [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa]]s [[bruņinieks|bruņiniekiem]] un tiem piederēja katram sava lēņa muiža (''tîmâr''; ''Tîmârlı Sipahi'', lēņa sipahi), kuru personīgi piešķīra [[Osmaņu dinastija|sultāns]]. Lēņi saņēma visus ieņēmumus no viņiem iedalītās zemes, bet par to maksāja ar savu un lēņa muižas iedzīvotāju dienestu karaspēkā. Sipahi izveidoja [[Murads I|Murada I]] valdīšanas laikā un, neskatoties uz to, ka sipahus sākotnēji rekrutēja tāpat kā [[janičāri|janičārus]] [[devširme]]s sistēmā,<ref>Shaw 26</ref> jau sultāna [[Mehmeds II|Mehmeda II]] valdīšanas laikā sipahus izvēlējās tikai no [[turki|turku]] izcelsmes ģimenēm, kurām piederēja zeme Osmaņu impērijā. Sipahi laika gaitā kļuva par lielāko no sešām osmaņu kavalērijas divīzijām un viņu bruņojums, darbība un iekārta bija tāda pati kā janičāriem. Sipahu pienākumos ietilpa sultāna apsardze izjādēs un parādēs. Timars (''tîmâr'') bija mazākā administratīvi teritoriālā vienība, kas piederēja sipaham un tā deva ienākumus ne vairāk kā {{sk|10000}} [[akče]]s, kas pielīdzināma tā laika divu līdz trīs skolotāju algām. Ziamets (''ziamet'') bija lielāka teritoriālā vienība par timaru un tā varēja dot pat līdz {{sk|100000}} akčes. Tik liela zeme varēja piederēt tikai sipahu virsniekam. Lielākā teritoriālā vienība bija hass (''has''), no kuras ienākumi bija lielāki par {{sk|100000}} akčēm un tā varēja piederēt tikai augstākai militārai ierēdniecībai. Timara īpašniekam armijai bija jādod piecus karavīrus, ziameta — līdz 20 un hasa — vairāk par 20. ==== Azabi ==== Līdztekus [[devširme]] sistēmai (ar to rekrutēja [[janičāri|janičārus]]) ieviesa citu iesaukuma procesu. Pēc šīs sistēmas katrā apdzīvotā vietā izveidoja sultāna rekrutēšanas birojus, kuros pēc sultāna pavēles bija jānodod armijai pilnībā ekipēti kareivji. Kājniekus no šīs iesaukuma sistēmas sauca par azabiem (''azab'') un viņiem kaujas laukā bija dažādi ar apgādi saistīti uzdevumi: ceļu un tiltu izbūve armijas vajadzībām, frontes apgāde, kā arī ārkārtējos gadījumos sūtīja pretuzbrukumā, lai palēninātu pretinieka virzību. Azabu viena no nodaļām bija noziedznieki vai klaidoņi "[[bašibuzuki]]" (''Başıbozuk'' — ‘nekārtīgs, noziedzīgs’). ==== Bruņoto spēku orķestris ==== {{Pamatraksts|Mehteru orķestris}} [[Attēls:Mehter march.jpg|thumb|Mehteru orķestris mūsdienās]] [[Osmaņu impērija]]s sauszemes karaspēka ([[janičāri|janičāru]]) orķestris un tas tiek uzskatīts par vecāko bruņoto spēku [[orķestris|orķestri]] pasaulē. Visbiežāk rietumos to sauc par mehteru ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: مهتر [mehter]), lai gan šis vārds ir vienskaitlī un apzīmē orķestra dalībnieku. Mehteri parasti spēlē [[Osmaņu klasiskā mūzika|osmaņu klasisko mūziku]] (stils sīkāk iedalās šādi: pešrevs, semai, nakišs, džengiharbs, muraba un kalenders). Parasti mehteru orķestris spēlē tautas nacionālās melodijas, kuras komponēja Mehtera nams (osmaņu turku: ''mehterhâne''). === Modernais periods (1829—1922) === {{Pamatraksts|Osmaņu jaunā iekārta}} Jaunās iekārtas karaspēka vienības ieviesa 1842. gadā pēc [[janičāri|janičāru]] korpusa likvidēšanas. === Iesaukums === [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] sākot ar 1389. gadu ieviesa iesaukumu militārajā dienestā. [[Osmaņu dinastija|Sultāna]] valdība pēc vajadzības no katra ciema, pilsētas, priekšpilsētas vai lielpilsētu kvartāliem bija rekrutēšanas birojā jāizdod dienestam pilnībā ekipēts kareivis. Šos kareivjus (sk. augstāk par anzabiem) izmantoja vairāk apgādes un tehniskiem darbiem, kā arī varēja piedalīties tuvcīņā ar pretinieka ierindniekiem. Vairums iesaukto bija no klaidoņi vai noziedznieki. == Jūras spēki (1308—1922) == {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas flote}} [[Osmaņu impērija]] floti sāka attīstīt 14. gadsimta beigās, kad ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Aptuveni simt gadu Osmaņu flote bija ietekmīgākais jūras spēks, jo kontrolēja visu Vidusjūru. Sākot ar 19. gadsimta vidu, [[sultāns|sultāni]] centās izveidot modernu floti. Sākot ar 1860. gados ieviestajiem bruņukuģiem, flotē līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] ieviesa līnijkuģus, kreiserus un mīnu kuģus. Tomēr, neskatoties uz modernizāciju, Osmaņu flote tālu atpalika no savas sabiedrotās — [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Ķeizariskās kara flotes]]. == Gaisa spēki (1909—1922) == Osmaņu impērijas gaisa spēki dibināti 1909. gadā un līdz ar to ir viena no pasaulē vecākajām militārajām gaisa flotēm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Turcija}} * [https://web.archive.org/web/20051107020020/http://www.dzkk.tsk.mil.tr/English/Tarihce/CumhuriyetOncesi.asp Osmaņu jūras spēku vēsture] * [https://web.archive.org/web/20080513024050/http://musicalconfrontations.com/MC5/wlc/mcb/cul/mim/mfl/mtm/foc/foc0000000001.htm Osmaņu militārās mūzikas vēsture] * [http://www.battleships-cruisers.co.uk/turkish_navy.htm Pirmā pasaules kara kuģi]. * [https://web.archive.org/web/20190926064838/http://theonetree-miniatures.com/ TheOneTree Miniatūras] — osmaņu militāro miniatūru kolekcijas izgatavotāju lapa 1787- 1820 * [https://web.archive.org/web/20071017151815/http://lahana.org/blog/The%20Turkish%20Army.htm Frederiks Engelss (1855), Turku armija] {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Militārisms Osmaņu impērijā|Brunzotie]] [[sv:Osmanska riket#Militär]] easrn8jwmbaxr7dnymsjy65papm1xa9 0 66875 4457478 4311557 2026-04-22T13:36:46Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4457478 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|mācītāju|ārstu|Gustavs fon Bergmanis (ārsts)}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gustavs fon Bergmanis | attēls = bergmanis_gustavs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_gads = 1814 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Rūjiena]] | dzīves_vieta = [[Vidzemes guberņa]] | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gustavs Bergmanis''' jeb '''Gustavs fon Bergmanis''' ({{val|de|Gustav von Bergmann}}, 1749—1814) bija [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Organizējis vakcināciju pret bakām [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Rīgas [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložas "[[Rīgas loža "Pie zobena"|Zum Schwerdt]]" brālis (1785), ieguvis 4. grādu ''Striktās Observences'' sistēmā (1790). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos [[dainas|latviešu tautasdziesmu]] jeb "latviešu gudrību" (''lettischer Sinngedichte'') krājumus. Pirmais Latvijā uzsāka masveida [[vakcinācija|vakcināciju]] pret [[bakas|bakām]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā Ādažu jeb [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') mācītāja Baltazara fon Bergmaņa un viņa sievas Annas Elizabetes, dzim. Depkinas, ģimenē [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu mācītājmuižā]] (šobrīd atrodas Rīgas [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaimē). Viņa brāļi bija [[Baltazars fon Bergmanis|Baltazars]] (1736-1789), [[Ambrozijs Bergmanis|Ambrozijs]] (1740-1784) un [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754-1823). No 1763. gada viņš mācījās [[Veimāra]]s ģimnāzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/137/ |title=Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam” |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212515/http://lgdb.lnb.lv/index/person/137/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1767.-1770. gadā Bergmanis studēja teoloģiju un dabaszinības [[Leipciga]]s Universitātē. 1771.-1780. gadā viņš bija luterāņu mācītājs [[Āraišu draudze|Āraišu draudzē]], 1780.-1785. gadā [[Mazsalacas draudze|Mazsalacas draudzē]], kur 1782.-1785. gadā iekārtoja Mazsalacas grāmatu spiestuvi savā mājā. 1785.-1814. gadā Bergmanis bija mācītājs [[Rūjienas draudze|Rūjienas draudzē]] un Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks. Divdesmit astoņos amata gados viņš izpotēja pret bakām ap 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802. gadā saņēma zelta pateicības medaļu. 1806. gadā Maskavas Zinātņu biedrība G. Bergmani ievēlēja par savu goda biedru. No 1807. gada viņš bija [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Vidzemes luterāņu baznīcas]] virskonsistorijas asesors. 1806. gadā Bergmanis griezās tiesā ar sūdzību par raganu Māreti, kura tirgojusi apburtu sāli un ar līdzdalībnieces rokām mēģinājusi apburt arī pašu mācītāju. Tiesa secināja, ka raganas dotā sāls palīdzējusi atlabt lopiem un cilvēkiem. Tiesa sodīja ar miesassodu divus līdzdalībniekus, bet attiecībā uz raganu lika tikai par buršanu saņemto naudu nodot Sociālajai apgādei.<ref name="RūjienaIrbe">L. Alberings, Ed. Līcis, "''Rūjiena. Kultūrvēsturisks pārskats par Rūjienas pilsētu un novadu''", Lauma Sloka, "''Kāda raganu prāva Latvijā 19. gadu simtenī''", 1978., "Ziemeļblāzma". No: "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1923.</ref> Miris Rūjienā 1814. gada 12. jūlijā. == Bērni == * [[Benjamins fon Bergmanis|Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis]] (''Benjamin Fürchtegott Balthasar von Bergmann'', 1772–1856) - luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * Hermanis Johans Jakobs (''Hermann Johann Jacob v. Bergmann'', 1780-1856) - luterāņu mācītājs * Heinrihs Eberhards (''Heinrich Eberhard v. Bergmann'', 1794-1872) - Krievijas Impērijas armijas virsnieks == Devums == [[Attēls:Gustava Bergmaņa Tēvreižu krājums 152 valodās 1789.jpg|thumb|250px|Gustava Bergmaņa Tēvreižu krājums 152 valodās (1789).]] [[Attēls:Erste Sammlung lettischer Sinngedichte 1807.jpg|thumb|250px|Rūjienā iespiestais latviešu tautasdziesmu krājums (''Erste Sammlung lettischer Sinngedichte'', 1807).]] * Izveidojis plašu bibliotēku - vecākās grāmatas viņš bija mantojis no sava vecvectēva dzejnieka un valodnieka L.Depkina. * Savā tipogrāfijā iespiedis ap 160 izdevumiem - pirmos [[dainas|latviešu tautasdziesmu]] krājumus, gan paša redakcijā, gan arī [[Palsmane]]s mācītāja F.D.Vāra sastādīto "Palcmariešu dziesmu krājumu" (1808) ar vairāk nekā 400 dziesmām. * Pārdrukājis senus Baltijas vēstures avotus. == Darbi == * "Kristīgas ticības mācība" (1772), * {{Grāmatas atsauce |title=Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. |last=Bergmann |first=Gustav |authorlink=Gustavs fon Bergmanis |coauthors= |year=1776 |publisher=Im Schwickertschen Verlage |location=Leipzig |isbn= |pages=lk. 48-52 |url=http://books.google.ee/books?id=SB4VAAAAQAAJ&printsec=toc&hl=en#v=onepage&q&f=false |accessdate={{dat|2010|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140727180423/http://books.google.ee/books?id=SB4VAAAAQAAJ&printsec=toc&hl=en#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2014|07|27||bez}} }} ("Līvzemes vēsture") * ''Sammlung livländischer Provinzialwörter'' ("Vidzemes apvidus vārdu krājums", 1785), * "Svēti stāsti..." (1786), * Tēvreižu krājums 152 valodās (1789), * "Labu ziņu un padomu grāmata" (1791), * "Vidzemes kalendārs" (1791-1800), * Priekšvārds Bībeles 3.izdevumam (1794), * "Saņemamas sprediķu mācības" (1795), * Stāstiņi žurnālā "[[Latviska Gada Grāmata]]" (1797-98), * Latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīca (1806) nepabeigta, vēlāk iestrādāta K.K.Ulmaņa vārdnīcā (1872), * ''Erste Sammlung lettischer Sinngedichte'', daļa metiena ar nosaukumu ''Sammlung ächt lettischer Sinngedichte'' ("Pirmais latviešu gudrību krājums", 1807) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām un tautas gudrībām, * ''Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifsgedichte'' ("Otrais latviešu gudrību krājums", 1808) ar apmēram 250 vārsmām, * "Kristīgas dziesmas. Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809), == Pagodinājumi un apbalvojumi == * 1787. gadā - iecelts muižnieku kārtā, * 1802. gadā - zelta pateicības medaļu par potēšanu pret bakām, * 1806. gadā - ievēlēts par [[Maskava]]s dabaszinātņu biedrības goda biedru. == Literatūra == * Gustav Bergmann in Salisburg und in Ruien. Erschienene Drucke. Riga: 1885 * [[Ernsts fon Bergmanis|Bergmann E.]] Von unseren Vorfahren. Berlin: 1896. * Gustavs Bergmanis. Es viņu pazīstu. Rīga:Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939. - 64 lpp. * [[Arveds Švābe|Švābe A]]. Kāda mācītāja dzīve. [[Stokholma]]: 1958 * Adamovičs A. Latvijas baznīcas vēsture. [[Nebraska]]: Sējējs, 1961. - 33 lpp. * Lange E. Latvijas baznīcas vēsture. [[Mineapolisa]], 1972. - 29 lpp. * Zanders O. Vienmēr darbīgais Gustavs Bergmanis. Grāmata, 1991, 7/8 * Caune Māra. Zīmējumi no Gustava Bergmaņa atstātā mantojuma. Latvijas Arhīvi (1994). - Nr.3, 44./52.lpp. * Liepnieks Laimonis. Mācītājs un grāmatu iespiedējs. [sakarā ar G. Bergmaņa (1749-1814) 250 gadu jubileju]. Valmieras laikraksts "Liesma" 1999. gada 23. aprīlī * Taal, K. Gustav Bergmann ja tema memoriaalkogu Tartu Ülikooli Raamatukogus. ''Tartu Ülikooli Raamatukogu töid / Veröffentlichungen der Universitätsbibliothek Tartu'' 11 (2000), 108–116 lpp. * Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 71-72 lpp. * Beyer J. Undeutsche Bibeln für Deutsche? Zur Benutzung der ersten lettischen, dörptestnischen und revalestnischen Bibeldrucke (1685–1715). ''The German book in Wolfenbüttel and abroad. Studies presented to Ulrich Kopp in his retirement.'' Edited by William A. Kelly and Jürgen Beyer. Tartu: University of Tartu Press, 2014, 37–82 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis, Gustavs fon}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Filologi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] 0q1ns2ej08qe8yga5upny6fe3wuzbzu 4457480 4457478 2026-04-22T13:38:23Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4457480 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|mācītāju|ārstu|Gustavs fon Bergmanis (ārsts)}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gustavs fon Bergmanis | attēls = bergmanis_gustavs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_gads = 1814 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Rūjiena]] | dzīves_vieta = [[Vidzemes guberņa]] | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gustavs Bergmanis''' jeb '''Gustavs fon Bergmanis''' ({{val|de|Gustav von Bergmann}}, 1749—1814) bija [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Organizējis vakcināciju pret bakām [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Rīgas [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložas "[[Rīgas loža "Pie zobena"|Zum Schwerdt]]" brālis (1785), ieguvis 4. grādu ''Striktās Observences'' sistēmā (1790). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos [[dainas|latviešu tautasdziesmu]] jeb "latviešu gudrību" (''lettischer Sinngedichte'') krājumus. Pirmais Latvijā uzsāka masveida [[vakcinācija|vakcināciju]] pret [[bakas|bakām]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā Ādažu jeb Bukultu (''Neuermühlen'') mācītāja Baltazara fon Bergmaņa un viņa sievas Annas Elizabetes, dzim. Depkinas, ģimenē [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu mācītājmuižā]] (mūsdienu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]). Viņa brāļi bija [[Baltazars fon Bergmanis|Baltazars]] (1736-1789), [[Ambrozijs Bergmanis|Ambrozijs]] (1740-1784) un [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754-1823). No 1763. gada viņš mācījās [[Veimāra]]s ģimnāzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/137/ |title=Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam” |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212515/http://lgdb.lnb.lv/index/person/137/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1767.-1770. gadā Bergmanis studēja teoloģiju un dabaszinības [[Leipciga]]s Universitātē. 1771.-1780. gadā viņš bija luterāņu mācītājs [[Āraišu draudze|Āraišu draudzē]], 1780.-1785. gadā [[Mazsalacas draudze|Mazsalacas draudzē]], kur 1782.-1785. gadā iekārtoja Mazsalacas grāmatu spiestuvi savā mājā. 1785.-1814. gadā Bergmanis bija mācītājs [[Rūjienas draudze|Rūjienas draudzē]] un Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks. Divdesmit astoņos amata gados viņš izpotēja pret bakām ap 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802. gadā saņēma zelta pateicības medaļu. 1806. gadā Maskavas Zinātņu biedrība G. Bergmani ievēlēja par savu goda biedru. No 1807. gada viņš bija [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Vidzemes luterāņu baznīcas]] virskonsistorijas asesors. 1806. gadā Bergmanis griezās tiesā ar sūdzību par raganu Māreti, kura tirgojusi apburtu sāli un ar līdzdalībnieces rokām mēģinājusi apburt arī pašu mācītāju. Tiesa secināja, ka raganas dotā sāls palīdzējusi atlabt lopiem un cilvēkiem. Tiesa sodīja ar miesassodu divus līdzdalībniekus, bet attiecībā uz raganu lika tikai par buršanu saņemto naudu nodot Sociālajai apgādei.<ref name="RūjienaIrbe">L. Alberings, Ed. Līcis, "''Rūjiena. Kultūrvēsturisks pārskats par Rūjienas pilsētu un novadu''", Lauma Sloka, "''Kāda raganu prāva Latvijā 19. gadu simtenī''", 1978., "Ziemeļblāzma". No: "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1923.</ref> Miris Rūjienā 1814. gada 12. jūlijā. == Bērni == * [[Benjamins fon Bergmanis|Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis]] (''Benjamin Fürchtegott Balthasar von Bergmann'', 1772–1856) - luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * Hermanis Johans Jakobs (''Hermann Johann Jacob v. Bergmann'', 1780-1856) - luterāņu mācītājs * Heinrihs Eberhards (''Heinrich Eberhard v. Bergmann'', 1794-1872) - Krievijas Impērijas armijas virsnieks == Devums == [[Attēls:Gustava Bergmaņa Tēvreižu krājums 152 valodās 1789.jpg|thumb|250px|Gustava Bergmaņa Tēvreižu krājums 152 valodās (1789).]] [[Attēls:Erste Sammlung lettischer Sinngedichte 1807.jpg|thumb|250px|Rūjienā iespiestais latviešu tautasdziesmu krājums (''Erste Sammlung lettischer Sinngedichte'', 1807).]] * Izveidojis plašu bibliotēku - vecākās grāmatas viņš bija mantojis no sava vecvectēva dzejnieka un valodnieka L.Depkina. * Savā tipogrāfijā iespiedis ap 160 izdevumiem - pirmos [[dainas|latviešu tautasdziesmu]] krājumus, gan paša redakcijā, gan arī [[Palsmane]]s mācītāja F.D.Vāra sastādīto "Palcmariešu dziesmu krājumu" (1808) ar vairāk nekā 400 dziesmām. * Pārdrukājis senus Baltijas vēstures avotus. == Darbi == * "Kristīgas ticības mācība" (1772), * {{Grāmatas atsauce |title=Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. |last=Bergmann |first=Gustav |authorlink=Gustavs fon Bergmanis |coauthors= |year=1776 |publisher=Im Schwickertschen Verlage |location=Leipzig |isbn= |pages=lk. 48-52 |url=http://books.google.ee/books?id=SB4VAAAAQAAJ&printsec=toc&hl=en#v=onepage&q&f=false |accessdate={{dat|2010|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140727180423/http://books.google.ee/books?id=SB4VAAAAQAAJ&printsec=toc&hl=en#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2014|07|27||bez}} }} ("Līvzemes vēsture") * ''Sammlung livländischer Provinzialwörter'' ("Vidzemes apvidus vārdu krājums", 1785), * "Svēti stāsti..." (1786), * Tēvreižu krājums 152 valodās (1789), * "Labu ziņu un padomu grāmata" (1791), * "Vidzemes kalendārs" (1791-1800), * Priekšvārds Bībeles 3.izdevumam (1794), * "Saņemamas sprediķu mācības" (1795), * Stāstiņi žurnālā "[[Latviska Gada Grāmata]]" (1797-98), * Latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīca (1806) nepabeigta, vēlāk iestrādāta K.K.Ulmaņa vārdnīcā (1872), * ''Erste Sammlung lettischer Sinngedichte'', daļa metiena ar nosaukumu ''Sammlung ächt lettischer Sinngedichte'' ("Pirmais latviešu gudrību krājums", 1807) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām un tautas gudrībām, * ''Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifsgedichte'' ("Otrais latviešu gudrību krājums", 1808) ar apmēram 250 vārsmām, * "Kristīgas dziesmas. Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809), == Pagodinājumi un apbalvojumi == * 1787. gadā - iecelts muižnieku kārtā, * 1802. gadā - zelta pateicības medaļu par potēšanu pret bakām, * 1806. gadā - ievēlēts par [[Maskava]]s dabaszinātņu biedrības goda biedru. == Literatūra == * Gustav Bergmann in Salisburg und in Ruien. Erschienene Drucke. Riga: 1885 * [[Ernsts fon Bergmanis|Bergmann E.]] Von unseren Vorfahren. Berlin: 1896. * Gustavs Bergmanis. Es viņu pazīstu. Rīga:Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939. - 64 lpp. * [[Arveds Švābe|Švābe A]]. Kāda mācītāja dzīve. [[Stokholma]]: 1958 * Adamovičs A. Latvijas baznīcas vēsture. [[Nebraska]]: Sējējs, 1961. - 33 lpp. * Lange E. Latvijas baznīcas vēsture. [[Mineapolisa]], 1972. - 29 lpp. * Zanders O. Vienmēr darbīgais Gustavs Bergmanis. Grāmata, 1991, 7/8 * Caune Māra. Zīmējumi no Gustava Bergmaņa atstātā mantojuma. Latvijas Arhīvi (1994). - Nr.3, 44./52.lpp. * Liepnieks Laimonis. Mācītājs un grāmatu iespiedējs. [sakarā ar G. Bergmaņa (1749-1814) 250 gadu jubileju]. Valmieras laikraksts "Liesma" 1999. gada 23. aprīlī * Taal, K. Gustav Bergmann ja tema memoriaalkogu Tartu Ülikooli Raamatukogus. ''Tartu Ülikooli Raamatukogu töid / Veröffentlichungen der Universitätsbibliothek Tartu'' 11 (2000), 108–116 lpp. * Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 71-72 lpp. * Beyer J. Undeutsche Bibeln für Deutsche? Zur Benutzung der ersten lettischen, dörptestnischen und revalestnischen Bibeldrucke (1685–1715). ''The German book in Wolfenbüttel and abroad. Studies presented to Ulrich Kopp in his retirement.'' Edited by William A. Kelly and Jürgen Beyer. Tartu: University of Tartu Press, 2014, 37–82 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis, Gustavs fon}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Filologi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] jnmkwzp3drvnlhgmzo8g5voussn6ixh 0 66877 4457482 4336764 2026-04-22T13:39:02Z Ivario 51458 4457482 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|luterāņu mācītāju|Bergmanis|Bergmanis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Liborijs fon Bergmanis | vārds_orig = ''Liborius von Bergmann'' | attēls = Liborijs_Bergmans (1823).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1754 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1823 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = tēvs - Baltazars Bergmanis (mācītājs); māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina | brāļi = [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'', 1736-1789, jurists), [[Ambrozijs Bergmanis]] (''Ambrosius von Bergmann'', 1740-1784, ārsts) un [[Gustavs fon Bergmanis]] (''Gustav von Bergmann'', 1749-1814, mācītājs) | māsas = | dzīvesbiedrs = Paulīne, dzim. fon Graina no [[Kēnigsberga]]s (kāzas 1781. gada 13. jūlijā) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Liborijs_Bergmans.jpg|thumb|200px|right|Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no [[Broce]]s kolekcijas).]] '''Liborijs fon Bergmanis''' ({{val|de|Liborius von Bergmann}}; {{dat|1754|9|5}} — {{dat|1823|7|14}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, [[brīvmūrnieks]]. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā nodibināja „[[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību]]“ (''Literärisch-Praktische Bürgerverbindung''), bija tās goda loceklis (1817).<ref>[https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/1fa386bb-3ade-4f4e-ae42-b1c56184d3fc/content Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga : Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq.]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1754|9|5}} [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu mācītājmuižā]] (mūsdienu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]). No 1768. līdz 1774. gadam mācījās [[Rīgas licejs|Rīgas licejā]]. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja [[Vācija|Vāciju]], [[Šveice|Šveici]], [[Francija|Franciju]], [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Budbergi-Benninghauzeni|Budberga]] ģimenes skolotājs [[Strazdumuiža|Strazdumuižā]] (1779-1780). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinās ar [[Lesings|Lesingu]], [[Klopštoks|Klopštoku]] un [[Kants|Kantu]]. No 1790. gada bija [[Sv. Pētera baznīca|Sv. Pētera draudzes]] (arī [[Rīgas Doms|Doma]]) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibināja Vidzemes mākslas muzeju. Izdeva Vecākās [[atskaņu hronika]]s fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris {{dat|1823|7|14}} [[Rīga|Rīgā]]. === Vecākās Atskaņu hronikas izdošana === Liborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Nikolausa Himzeļa muzeja]] izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no [[Ļviva|Ļvivā]] dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku īpašumā bijušu [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākās atskaņu hronikas]] norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm. Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums ([[glosārijs]]) uz deviņām lappusēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |title=Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223195550/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |archivedate={{dat|2012|02|23||bez}} }}</ref> === Darbošanās kā masonam === [[Rīgas loža "Pie zobena"|Rīgas ložas ''Zum Schwerdt'']] krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4. grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās". == Livonijas monētu kolekcija == 1795. gadā L. fon Bergmanis savu Livonijas monētu kolekciju pārdeva [[Himzelis|Himzeļa]] muzejam. Ir saglabājies viņa apraksts par kolekcijas 1119 Livonijas monētām un medaļām un 99 Krievijā kaltām monētām un medaļām. Apjoma un sastāva ziņā tā, iespējams, bija pati pilnīgākā tāda veida kolekcija Baltijā 18. gadsimta nogalē.<ref>[http://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/himzels/himzela-muzeja-monetu-kabineta-vesture-(1795-1881) Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795-1881)] CREATIVE MUSEUM, Viktors Dāboliņš, 2016. gada 24. augustā</ref> ==Darbi (nepilns saraksts)== * ''Versuch einer kurzen Geschichte der Rigischen Stadtkirchen seit ihrer Erbauung, und ihrer Lehrer von der Reformation bis auf die jetzige Zeit''. Riga: Julius Conrad Daniel Müller, 1792. Octavo. [8], 58, [2] lpp. * ''Erinnerungen an das unter dem Scepter des russischen Kaiserthums verlebte Jahrhundert''. Riga: Häcker, 1814 * ''Kurze biographische Nachrichten von den General-Superintendenten Livlands''. Riga: Häcker, 1814 * ''Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen''. Riga: Häcker, 1817 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://lgdb.lnb.lv/index/person/139/ Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"] {{lv ikona}} *[https://web.archive.org/web/20160306042835/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Bergmann,-Liborius-seit-1787-v.-1754-1823/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}} *[http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=300 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211707/http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=300 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{ee ikona}} * [http://composers-classical-music.com/b/BergmannLiboriusVon.htm Freimaurerlieder in Musik gesetzt zum Gebrauch einiger Logen in Riga und Livland. Riga 1785, Johann Gottlob Immanuel Breitkopf, Leipzig] * Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen, aus der Original-Handschrift zum Druck befördert, mit einigen Erläuterungen und einem Glossar versehen von Dr. Liborius Bergmann. - Riga, 1817. - 220 S. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis, Liborijs fon}} [[Kategorija:1754. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] ak0js5q1xj2c24aysph64q6w1hluiej 0 73786 4457748 4426300 2026-04-23T05:55:08Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Uzbekistānas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457748 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fabio Kannavaro | image = Fabio Cannavaro in Tehran's IKA Airport (cropped).jpg | image_size = 250px | alt = | caption = Kannavaro 2015. gadā | fullname = Fabio Kannavaro<ref>{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf |date={{dat|2020|05|17||bez}} }}</ref> | birth_date = {{birth date and age|1973|9|13|df=y}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Neapole}} | height = 176<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/teamsandplayers/players/player=18958/profile/index.html|title=Player Profile: Fabio Cannavaro|publisher=UEFA|accessdate=25 May 2012}}</ref> | currentclub = {{fb|UZB}} (galvenais treneris) | position = [[aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | youthyears1 = 1988—1992 | youthclubs1 = {{fk|Napoli}} | years1 = 1992—1995 | clubs1 = {{fk|Napoli}} | caps1 = 58 | goals1 = 1 | years2 = 1995—2002 | clubs2 = {{fk|Parma}} | caps2 = 212 | goals2 = 5 | years3 = 2002—2004 | clubs3 = {{fk|Inter Milan}} | caps3 = 50 | goals3 = 2 | years4 = 2004—2006 | clubs4 = {{fk|Juventus}} | caps4 = 74 | goals4 = 6 | years5 = 2006—2009 | clubs5 = {{fk|Real Madrid}} | caps5 = 94 | goals5 = 1 | years6 = 2009—2010 | clubs6 = {{fk|Juventus}} | caps6 = 27 | goals6 = 0 | years7 = 2010—2011 | clubs7 = {{fk|Al-Ahli}} | caps7 = 16 | goals7 = 2 | totalcaps = 531 | totalgoals = 17 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{ITA}}}} {{MedalSport|Futbols}} {{MedalCompetition |[[FIFA Pasaules kauss]]}} {{MedalGold|[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācija 2006]]|}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Beļģija-Nīderlande 2000]]|}} | nationalyears1 = 1993—1996 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps1 = 21 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1997—2010 | nationalteam2 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps2 = 136 | nationalgoals2 = 2 | manageryears1 = 2013—2014 | managerclubs1 = {{fk|Al-Ahli}} (asistents) | manageryears2 = 2014—2015 | managerclubs2 = {{flaga|CHN}} ''[[Guangzhou Evergrande Taobao F.C.|Guangzhou Evergrande]]'' | manageryears3 = 2015—2016 | managerclubs3 = {{flaga|KSA}} ''[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]'' | manageryears4 = 2016—2017 | managerclubs4 = {{flaga|CHN}} ''[[Tianjin Quanjian F.C.|Tianjin Quanjian]]'' | manageryears5 = 2017—2021 | managerclubs5 = {{flaga|CHN}} ''[[Guangzhou Evergrande Taobao F.C.|Guangzhou Evergrande]]'' | manageryears6 = 2019 | managerclubs6 = {{fb|CHN}} | manageryears7 = 2022—2023 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' | manageryears8 = 2024 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' | manageryears9 = 2024—2025 | managerclubs9 = {{flaga|CRO}} ''[[GNK Dinamo Zagreb]]'' | manageryears10 = 2025—''pašlaik'' | managerclubs10 = {{fb|UZB}} }} '''Fabio Kannavaro''' ({{val|it|Fabio Cannavaro}}; dzimis {{dat|1973|9|13}} [[Neapole|Neapolē]]) ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kā futbolists viņš spēlēja [[aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, aizvadījis 136 spēles [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] uzvarētājs. 2006. gadā tika atzīts par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]] un ieguvis arī [[Zelta bumba|Zelta bumbu]] (''Ballon d'Or''). Kopš 2025. gada oktobra ir [[Uzbekistānas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis Itālijas klubus ''[[SSC Napoli|Napoli]]'', ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'', ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'', ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''. 1999. gadā kļuva par [[UEFA kauss|UEFA kausa]] ieguvēju ''Parma'' sastāvā. Spēlējis arī ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', ar ko divreiz uzvarēja ''[[La Liga]]'' (2007. un 2008. gadā). Futbolista karjeru noslēdza [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubā ''Al-Ahli''. Pirmo spēli [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]] aizvadīja {{dat|1997|1|22||bez}} pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]]. Piedalījies četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ({{FutbPK|1998}}, {{FutbPK|2002}}, {{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}) un divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros ({{FutbEU|2000}}, {{FutbEU|2004}}). Ilgus gadus bijis izlases [[kapteinis (futbols)|kapteinis]], tai skaitā arī 2006. gada Pasaules kausā, kad Itālija kļuva par pasaules čempioniem. Savu karjeru izlasē viņš beidza pēc [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] finālturnīra, kur Itālijas izlase nespēja izkļūt no apakšgrupas. Kopā izlases rindās aizvadījis 136 spēles un guvis divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=3156 |title=Fabio Cannavaro - national football team player|language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2013. gadā sāka strādāt ''Al-Ahli'' kā trenera asistents. 2014. gadā kļuva par [[Ķīna]]s kluba ''[[Guangzhou Evergrande Taobao F.C.|Guangzhou Evergrande]]'' galveno treneri. Karjeras turpinājumā strādājis arī [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un ar citu Ķīnas klubu ''[[Tianjin Quanjian F.C.|Tianjin Quanjian]]''. 2017. gada atgriezās ''Guangzhou Evergrande''. 2019. gada martā tika apstiprināts par [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnas izlases]] galveno treneri, turpinot darbu arī klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/15032019-italijas_futbola_legenda_kannavaro_kluvis |title=Itālijas futbola leģenda Kannavaro kļuvis par Ķīnas izlases galveno treneri|date={{dat|2019|3|15||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}}}}</ref> Tā paša gada 28. aprīlī nolēma pārtraukt darbu ar izlasi, lai koncentrētos darbam klubā. 2022. gada septembrī pirmo reizi kļuva par kādas Itālijas komandas galveno treneri, uzņemoties [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] kluba ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' vadību. Tomēr jau nākamā gada februārī, komandai atrodoties izkrišanas zonā, tika atbrīvots no amata. {{dat|2024|4|22||bez}} Kannavaro tika apstiprināts par A sērijas kluba ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-udinese_cina_par_paliksanu_a_serija_vedis |title="Udinese" cīņā par palikšanu A sērijā vedīs 2006. gada pasaules labākais spēlētājs Kannavaro|date={{dat|2024|4|22||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2024|4|22||bez}}}}</ref> 2024. gada decembrī Kanavaro tika apstiprināts par jauno Horvātijas kluba [[GNK Dinamo Zagreb]] treneri, iezīmējot viņa pirmo trenera darbu citā valstī Eiropā. 2025. gada oktobrī kļuva par [[Uzbekistānas futbola izlase|Uzbekistānas izlases]] galveno treneri, lai vadītu komandu tās pirmajā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/06102025-uzbekistanas_futbola_izlasi_pk_kvalifikac |title=Uzbekistānas futbola izlasi PK kvalifikācijā vadīs itāļu leģenda|date={{dat|2025|10|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2025|10|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === ;Parma * [[UEFA kauss]]: 1998—99 * [[Coppa Italia]]: 1998—99, 2001—02 * [[Supercoppa Italiana]]: 1999 ;Real Madrid * [[Spānijas La Liga]]: 2006—07, 2007—08 * [[Spānijas Superkauss]]: 2008 ;Itālija * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] ;Itālija U-21 * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]]: 1994, 1996 ;Individuālie sasniegumi * [[Ballon d'Or]]: 2006 * [[FIFA Gada futbolists]]: 2006 * Itālijas Serie A gada labākais futbolists: 2006 === Trenera karjera === ;Guangzhou Evergrande * [[Ķīnas Superlīga]]: 2019 * [[Ķīnas FA kauss]]: 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Fabio Cannavaro|Fabio Kannavaro}} * [https://web.archive.org/web/20001110011600/http://www.fabiocannavaro.it/ Oficiālā vietne] {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Brazīlija}} [[Ronaldiņu]] | virsraksts = [[Zelta bumba|Eiropas gada labākais futbolists]] | periods = [[2006. gads|2006]] | pēc = {{flaga|Brazīlija}} [[Kaka (futbolists)|Kaka]] }} {{kastes beigas}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kannavaro, Fabio}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Ķīnas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbola izlases treneri]] 11lszhm2rk10hq077mas7uu8759b3b8 0 78923 4457774 4093963 2026-04-23T07:29:33Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4457774 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ReligionSymbolAbr.PNG|thumbnail|235px|Trīs Ābrama reliģiju simboli]] '''Ābrama reliģijas''' jeb '''Ābramiskās reliģijas''' ir [[monoteisms|monoteiskas]] ticības, kuru svētajos rakstos [[Ābrams]] tiek pieminēts kā ciltstēvs. Ābrams tiek uzskatīts par nozīmīgu personu, caur kuru Dievs noslēdza derības ar ebreju tautu ([[Jūdaisms|jūdaismā]]), rādīja ticības un paklausības piemēru ([[Kristietība|kristietībā]]) un ir viens no svarīgākajiem praviešiem ([[Islāms|islāmā]]). == Ābrama reliģiju apkopojums == * Jūdaisms — vecākā no Ābrama reliģijām, kuras sekotāji uzskata Ābramu par savu priekšteci. Jūdaisms balstās uz [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[Tora|Toras]]) rakstiem. * Kristietība — reliģija, kas izauga no jūdaisma un uzskata [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] par [[Mesija|Mesiju]] un [[Dievs|Dieva]] dēlu. Kristieši arī uzskata Ābramu par svarīgu ticības priekšteci. * Islāms — reliģija, kuru pravietis [[Muhameds]] dibināja 7. gadsimtā. Musulmaņi uzskata Ābramu (Ibrahimu) par vienu no svarīgākajiem praviešiem un par piemēru patiesa musulmaņa. Musulmaņi arī uzskata, ka viņš un viņa dēls [[Ismails]] uzcēla [[Kaaba|Kaabu]] [[Meksika|Mekā]]. {{Reliģija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Abrama religijas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Monoteisms]] [[Kategorija:Islāms]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Kristietība]] pda9vng8iiqxbkbk9uug9v4t6rffwwb 0 81119 4457847 4286472 2026-04-23T10:42:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457847 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|right|228px|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas [[forts|forti]] un bāzes tika celtas arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz šim nevienu neinteresēja, bet tagad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Ķīna]]s ziemeļrietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad tā bija iekarojusi [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] oqnwtskwhwr5jd8xcr5q7x8hom9lut7 0 82107 4457735 4449231 2026-04-23T05:39:16Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Serbijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457735 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Diks Advokāts | image = Dick Advocaat 2021.jpg | caption = | fullname = Dirks Nikolāss Advokāts<ref name=BDFutbol>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bdfutbol.com/en/l/l92394.html |title=Advocaat: Dirk Nicolaas Advocaat: Manager |publisher=BDFutbol |accessdate=21 December 2017}}</ref> | birth_date = {{birth date and age|1947|9|27|df=yes}}<ref name=BDFutbol/> | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | height = 170<ref name=BDFutbol/> | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]<br />[[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = | years1 = 1966—1973 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | caps1 = 147 | goals1 = 7 | years2 = 1967 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[San Francisco Golden Gate Gales|Sanfrancisko "Gales"]] | caps2 = 7 | goals2 = 1 | years3 = 1973—1977 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Roda JC]]'' | caps3 = 113 | goals3 = 2 | years4 = 1977—1979 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[VVV-Venlo]]'' | caps4 = 74 | goals4 = 6 | years5 = 1979 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Sting|Čikāgas "Sting"]] | caps5 = 32 | goals5 = 3 | years6 = 1979—1980 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | caps6 = 11 | goals6 = 1 | years7 = 1980 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Sting|Čikāgas "Sting"]] | caps7 = 31 | goals7 = 1 | years8 = 1980—1982 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Sparta"]] | caps8 = 61 | goals8 = 6 | years9 = 1982—1983 | clubs9 = {{flaga|Beļģija}} ''[[K. Berchem Sport]]'' | caps9 = 10 | goals9 = 0 | years10 = 1983—1984 | clubs10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]'' | caps10 = 39 | goals10 = 0 | totalcaps = 525 | totalgoals = 27 | manageryears1 = 1980—1984 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} DSVP | manageryears2 = 1987—1989 | managerclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[HFC Haarlem]]'' | manageryears3 = 1989—1991 | managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Schiedamse Voetbal Vereniging|SVV]] | manageryears4 = 1991—1992 | managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Dordrecht]]'' | manageryears5 = 1992—1994 | managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears6 = 1994—1998 | managerclubs6 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PSV Eindhoven]]'' | manageryears7 = 1998—2001 | managerclubs7 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Rangers"]] | manageryears8 = 2002—2004 | managerclubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears9 = 2004—2005 | managerclubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | manageryears10 = 2005 | managerclubs10 = {{flaga|UAE}} [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienotie Arābu Emirāti]] | manageryears11 = 2005—2006 | managerclubs11 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] | manageryears12 = 2006—2009 | managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Sanktpēterburgas "Zenit"]] | manageryears13 = 2009—2010 | managerclubs13 = {{flaga|Beļģija}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | manageryears14 = 2009—2010 | managerclubs14 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AZ Alkmaar]]'' | manageryears15 = 2010—2012 | managerclubs15 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] | manageryears16 = 2012—2013 | managerclubs16 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PSV Eindhoven]]'' | manageryears17 = 2013—2014 | managerclubs17 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AZ Alkmaar]]'' | manageryears18 = 2014 | managerclubs18 = {{flaga|Serbija}} [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] | manageryears19 = 2015 | managerclubs19 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC]]'' | manageryears20 = 2016—2017 | managerclubs20 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | manageryears21 = 2017 | managerclubs21 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears22 = 2017—2018 | managerclubs22 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Sparta"]] | manageryears23 = 2018—2019 | managerclubs23 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]'' | manageryears24 = 2019—2021 | managerclubs24 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"]] | manageryears25 = 2021 | managerclubs25 = {{flaga|Irāka}} [[Irākas futbola izlase|Irāka]] | managerclubs26 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | manageryears26 = 2022—2023 | managerclubs27 = {{fb|CUW}} | manageryears27 = 2024—2026 }} '''Dirks Nikolāss "Diks" Advokāts''' ({{val|nl|Dirk Nicolaas "Dick" Advocaat}}; dzimis {{dat|1947|9|27}} [[Hāga|Hāgā]]) ir [[Nīderlande]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Viņa iesauka ir "Mazais ģenerālis", atsaucoties uz viņa skolotāja [[Rinuss Mihelss|Rinusa Mihelsa]] iesauku "Ģenerālis". Savas karjeras laikā viņš ir vadījis [[Beļģijas futbola izlase|Beļgijas]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]], [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas]], [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu]], [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]], [[Irākas futbola izlase|Irākas]] un [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]] futbola izlases. Aizveda Nīderlandes izlasi līdz pusfinālam [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Viņa vadībā Kirasao kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], kļūstot par mazāko valsti gan iedzīvotāju, gan platības ziņā, kas jebkad ir kvalificējusies Pasaules kausam. Tomēr viņš atkāpās no Kirasao izlases galvenā trenera amata vēl pirms finālturnīra 2026. gada februārī meitas veselības problēmu dēļ. Guvis panākumus arī klubu futbolā. 1997. gadā ar ''[[PSV Eindhoven]]'' uzvarēja ''[[Eredivisie]]'', kļūstot par Nīderlandes čempionu. Vadot [[Glāzgovas "Rangers"]], divas reizes uzvarējis [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]]. Ar [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] 2007. gadā uzvarēja [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgā]], bet 2008. gadā kļuva gan par [[UEFA kauss|UEFA kauss]], gan [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] ieguvēju. == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''SVV''' * [[Eerste Divisie]]: 1989–90 '''PSV Eindhoven''' * [[Eredivisie]]: 1996–97 * [[KNVB beker]]: 1995–96 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 1996, 1997, 2012 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 1998–99, 1999–2000 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 1998–99, 1999–2000 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 1998–99 '''Zenit''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2007 * [[UEFA kauss]]: 2007–08 * [[UEFA Superkauss]]: 2008 '''Nīderlandes futbola izlase''' *[[UEFA Eiropas Čempionāts]]: trešā vieta [[2004.]]gadā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Advokats, Diks}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Krievijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie treneri]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:ADO Den Haag spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]] [[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]] [[Kategorija:Irākas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Serbijas futbola izlases treneri]] k7w3bc69lffwvj4kwesx9mp2abfe6fs 0 85123 4457773 4255528 2026-04-23T07:23:10Z ~2026-24875-21 144476 /* ievads */ izņemts konteksstuāli nevajadzīgs saturs 4457773 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] ēku|[[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] kora dziesmu|Gaismas pils (dziesma)}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka |alternat nosaukums = Gaismas pils |attēls = Skats uz LNB jauno ēku no Uzvaras bulvāra.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56 | latm = 56 | lats = 27.71 | latNS = N |longd = 24 | longm = 5 | longs = 47.52 | longEW = E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = Mūkusalas iela 3 |apkaime = [[Torņakalns]] |statuss = Atvērta |celtnieciba = [[2008. gads|2008]]. — [[2013. gads|2013]]. |pamatakmens = [[2008. gads|2008]]. gada [[16. decembris]]<ref group="P">Kapsulas iemūrēšana pamatakmenī notika [[2008. gads|2008]]. gada [[20. jūnijs|20. jūnijā]], bet pamatakmens iemūrēšana LNB pamatos notika tā paša gada [[16. decembris|16. decembrī]].</ref> |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = [[2014]]. gada [[29. augusts|29. augustā]] |ekspluatācijā no = 2014 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = |antena spice = |jumts = 68,30 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 13 (ieskaitot pagrabstāvu) |liftu skaits = |izmaksas = 268,466 miljoni [[eiro]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Nagla |first1=Ilze |title=Gaismas pils izmaksas vairāk nekā desmit gados - 268 miljoni eiro |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/grafiks-gaismas-pils-izmaksas-vairak-neka-desmit-gados-268-miljoni-eiro.a88285/ |accessdate={{dat|2020|11|30||bez}} |agency=LSM |date={{dat|2014|06|11||bez}}}}</ref> |platiba = 40 455 |arhitekts = [[Gunārs Birkerts]] |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = NBA<ref group="P">NBA (Nacionālā būvkompāniju apvienība) - tajā ietilpst SIA "Skonto Būve", AS "RBSSKALS" un SIA "RE&RE".</ref> |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 139920 |areja saite = {{URL|http://www.gaismaspils.lv}} {{URL|https://www.lnb.lv/lv/par-biblioteku/lnb-eka}} }} [[Attēls:Letlands Nationalbibliotek niveau 1.JPG|thumb|260px|1. stāva iekšskats.]] [[Attēls:Ziedonis koncertsal (Letlands Nationalbibliotek).JPG|thumb|260px|Konferenču zāle ''Ziedonis'']] '''Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka''', saukta arī par '''Gaismas pili''', ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] (LNB) ēka Mūkusalas ielā 3, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], kas atvērta apmeklētājiem {{dat|2014|6|12||bez}}, oficiāla ēkas atklāšana notika {{dat||8|29||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/gaismas-pils-apmekletajiem-durvis-vers-12-junija.d?id=44595258|title='Gaismas pils' apmeklētājiem durvis vērs 12. jūnijā|last=LETA|date={{dat|2014|6|9||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|6|9||bez}}}}</ref> Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kopējās izmaksas sastādīja 268 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/gaismas-pils-vairak-neka-desmit-gados-izmaksajusi-268-miljonus-eiro-zino-ltv.d?id=44606074|title=Gaismas pils vairāk nekā desmit gados izmaksājusi 268 miljonus eiro, ziņo LTV|date={{dat|2014|6|11||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|6|12||bez}}}}</ref> Nacionālās bibliotēkas ēka [[Rīga|Rīgā]] kalpo kā Latvijas bibliotēku tehnoloģiskais un informatīvais centrs. Līdz ar to bibliotēkas klienti ir ne tikai Gaismas pils apmeklētāji, bet arī visi pārējie valsts iedzīvotāji, kas izmanto bibliotēku pakalpojumus. 2015. gada pirmajā pusē Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā notika [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras]] [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] oficiālie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|title=ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193803/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref>[[Attēls:LNB "Latvijas karogs".jpg|thumb|260x260px|Gruzīnu izcelsmes amerikāņu mākslinieka [[Dāvids Datuns|Dāvida Datunas]] veidotais mākslas darbs ''"Latvijas karogs"'' Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2. stāvā.]] {{dat|2023|8|29||bez}} Nacionālās bibliotēkas galvenai ēkai piešķīra [[valsts nozīmes arhitektūras piemineklis|valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa]] statusu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionālās bibliotēka un “Villa Guna” – valsts aizsargājami kultūras pieminekļi |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-nacionalas-biblioteka-un-villa-guna-valsts-aizsargajami-kulturas-pieminekli |website=Kultūras ministrijas tīmekļa vietne |accessdate={{dat|2023|9|1||bez}}}}</ref> == Vēsture == Jau [[1928]]. gadā pirmo reizi aktualizēta nepieciešamība būvēt speciālu ēku Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām. [[1988]]. gadā tika pieņemts [[Latvijas PSR|LPSR]] Ministru Padomes lēmums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, kā arī noteikta būves atrašanās vieta — [[Daugava]]s kreisajā krastā, starp [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens]] un [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltu]]. [[1988]]. gadā tika sarīkots bibliotēkas ēku kompleksa projektu risinājumu jeb skiču konkurss, kas beidzies bez rezultātiem, jo no 3 iesniegtajiem projektiem neviens neatbilda izvirzītajām prasībām. [[1989]]. gadā [[Latvijas PSR|LPSR]] Ministru Padome atbalstīja priekšlikumu bibliotēkas ēkas projekta izstrādi pasūtīt [[Pilsētprojekts|institūta "Pilsētprojekts"]] arhitektu grupai arhitekta [[Modris Ģelzis|Modra Ģelža]] vadībā un arhitektam [[Gunārs Birkerts|Gunāram Birkertam]], ņemot vērā viņa lielo pieredzi unikālu objektu, īpaši bibliotēku projektēšanā. Gaismas pils ēkas ārējā veidola pamatā ir [[Rainis|Raiņa]] lugā "Zelta zirgs" attēlotais stikla kalns ar dusošo princesi, kurā uzjāj pasaku varonis [[Antiņš]].<ref>[http://www.irir.lv/2012/10/3/vina-ir-personiba-vina-ir-dziva Viņa ir personība, viņa ir dzīva]{{Novecojusi saite}} Ievas Puķes intervija ar Gunāru Birkertu žurnālā "Ir" 2012. gada 3. oktobrī</ref> [[1993]]. gadā tika izstrādāts pirmais būves mets. [[1995]]. gadā konkursā par projekta vadību uzvarēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija "Hill International Ltd.". [[1997]]. gadā tika samazināts ēkas apjoms no 75 000 m² uz 40 000 m² ar mērķi samazināt būves izmaksas. [[1999]]. gadā tika pieņemta [[UNESCO]] ģenerālkonferences rezolūcija par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam. [[2000. gads|2000]]. gadā tika izveidota [[UNESCO]] Starptautiskā ekspertu padome Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstam. Tajā pašā gadā Gunāra Birkerta izstrādātais Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts saņēma [[Čikāga]]s arhitektūras muzeja 2000. gada balvu. [[2002]]., [[2003. gads|2003]]. un [[2008. gads|2008]]. gadā tika pieņemts un labots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums. [[2004]]. gadā tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana apbūves teritorijā un no [[Rīga]]s būvvaldes tika saņemts atjaunots arhitektūras plānošanas uzdevums un atļauja turpināt projektēšanu. [[2005. gads|2005]]. gadā tika parakstīts līgums ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompāniju "Hill International Ltd." par bibliotēkas ēkas būvprojekta izstrādi. [[2006. gads|2006]]. gadā tika pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļas — repozitārija Silakrogā — izbūve un rekonstrukcija. [[2007. gads|2007]]. gadā tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības teritorijā. [[2007. gads|2007]]. gadā tika izstrādāts bibliotēkas būvprojekts. [[2008. gads|2008]]. gadā tika izvēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs: "Nacionālā būvkompāniju apvienība". == Celtniecība == [[2008. gads|2008]]. gadā tika uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbi. Tajā pašā gadā [[Rīgas dome|Rīgas domē]] tika apstiprināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas teritorijas un tai piegulošo teritoriju detālplānojums. Jaunās ēkas būvniecība bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta sastāvdaļa, ko īstenoja [[Latvijas Republikas kultūras ministrija]].<ref>[http://www.km.gov.lv/lv/ Latvijas Republikas kultūras ministrija]</ref> LNB projektā sākotnēji ietilpa septiņas sastāvdaļas, ko realizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates |title=Aktualitātes — Latvijas Nacionālā bibliotēka<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090608093129/http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates |archivedate={{dat|2009|06|08||bez}} }}</ref> valsts aģentūra ''Jaunie "Trīs brāļi"'' (J3B)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.j3b.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090618115139/http://www.j3b.gov.lv/# |archivedate={{dat|2009|06|18||bez}} }}</ref> un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS).<ref>[http://www.kis.gov.lv/ Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto būvdarbu līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" parakstīja ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksas bija lēstas uz 114,6 miljoniem latu (135,2 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).<ref>[http://www.gaismaspils.lv/gp/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/Finansejuma%20grafiks.pdf Izmaksas / Būvdarbu līgumā noteiktais finansējuma grafiks]{{Novecojusi saite}}, gaismaspils.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/foto-izrada-jau-mebeletas-gaismas-pils-telpas-14054886|title=FOTO: Izrāda jau mēbelētās Gaismas pils telpas|date={{dat|2014|5|9||bez}}|publisher=Deina.lv|accessdate={{dat|2014|5|9||bez}}}}</ref> [[2008. gada krīze]]s sakarā pieņemtās konsolidācijas politikas ietvaros valsts aģentūra ''Jaunie "Trīs Brāļi"'' 2009. gada sākumā tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Finanšu ministrijai, vienkāršojot projekta organizatorisko struktūru.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/papildinata-likvides-agenturu-jaunie-tris-brali-645833 papildināta - Likvidēs aģentūru "Jaunie Trīs brāļi"] 2009. gada 12. janvāris</ref> Par spīti celtniecības aizturei 2011. gadā intervijā laikrakstam "Diena" būves arhitekts Gunārs Birkerts izteicās:<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/birkerts-gaismas-pils-ir-pieradijusi-musu-tautas-speku-kas-atkal-ir-jaatrod-un-jaturpina-778762 Birkerts: Gaismas pils ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina] "[[Diena (laikraksts)|Diena]] 2011. gada 9. maijā</ref> <blockquote> "Manas domas iet vienā virzienā - ēkas nozīme un iespaids uz latviešu tautu. Tai ir uzdevums, un tā jau ir sākusi to pildīt. Drošības sajūta, arī zināmas pašpārliecības radīšana. Identitātes jautājums. Tas viss iet kopā, jo tas imidžs garāmgājējam ir ļoti drošinošs un iespaidīgs. Pat man bija tā, kad es ieraudzīju... Redzēju, ka bibliotēka tiešām ar savu imidžu ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina." </blockquote> {{dat|2013|12|20||bez}} tika pabeigta būvniecība, projekta būvuzraugam ''Hill International'' no pilnsabiedrības ''Nacionālā būvkompāniju apvienība'' (NBA) pieņemot ēku un dokumentāciju.<ref name="DB 2013-12-20" /> === Dati par ēkas būvniecību === * Būvlaukuma platība 17 431 m<sup>2</sup>, no kuriem apbūves laukums 12 210 m<sup>2</sup> * Ēkas kopējā platība 45 253 m<sup>2</sup> * Ēkas garums, platums, augstums 170 m, 44 m, 68,3 m * Ēku balsta 8,9 km pāļu, zemē ir iedzīts 501 pālis * Kopumā izmantoti 44 500 m<sup>3</sup> betona, 5560 tonnas stiegrojuma, 300 tonnas tērauda * Uz jumta ieklātas 600 tonnas nerūsējošā tērauda * Kopējais kabeļu garums 540 km * Kopējais cauruļu garums 150 km * Fasādes platība 15 300 m<sup>2</sup> * Ēkas celtniecībā bija nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni cilvēkstundu * Mūra sienu tilpums 2190 m<sup>3</sup> * Ģipškartona sienu un griestu platība 12 655 m<sup>2</sup> * Stikla platība 13 910 m<sup>2</sup> * Pacelto grīdu platība 3707 m<sup>2</sup> * Maksimālais būvniecības laikā vienlaicīgi nodarbināto strādnieku skaits — 450, šobrīd — 250.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/489716-ekskursija_uz_gaismas_pili Ekskursijā uz Gaismas pili!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131218193524/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/489716-ekskursija_uz_gaismas_pili |date={{dat|2013|12|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|12|15|SK}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120" perrow="6"> Attēls:Picture1.jpg|Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem (1988. gada 6. decembris). Attēls:Picture2.jpg|Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem. Attēls:Picture3.jpg|Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem. Attēls:Riga Gaismas pils vizualizacija.jpg|Birkerta sākotnējais projekts. Attēls:Gaismas pils buuvlaukums.JPG|LNB jaunās ēkas būvlaukums [[2008. gads|2008]]. gadā. Attēls:LNB 08.2009.jpg|Celtniecības progress, [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]]. Attēls:LNB 06.2010.jpg|Celtniecības norise (2010. gada 5. maijs). Attēls:LNB celtniecība 2011. gadā.JPG|Celtniecības progress, [[2011. gads|2011]]. gada [[21. jūlijs]]. |Celtniecības progress (2013. gada 27. jūlijs) Attēls:Grāmatu ķēde.JPG|Akcija "Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Attēls:Skats uz LNB jauno ēku no Akmeņu un Mūkusalas ielas krustojuma.jpg|Skats uz LNB jauno ēku no Akmeņu un Mūkusalas ielas krustojuma (2014. gada jūlijs). </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Torņakalns]] — Rīgas apkaime == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces|refs= <ref name="DB 2013-12-20">[http://www.db.lv/ipasums/buve/pabeigti-gaismas-pils-buvdarbi-407258 Pabeigti Gaismas pils būvdarbi] Dienas Bizness, 2013-12-20</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070128094249/http://www.gaismaspils.lv/ Gaismas pils oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20090606185452/http://www.gaismaspils.lv/gp/tiesraide.php?l=lv Gaismas pils būvdarbu gaita tiešsaitē] * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/infografiki/arpus-etera/gaismas-pils-tapshana-vesturiski-video-nacionala-biblioteka-infografiks.a95553/ LSM infografiks: Ceļš uz Gaismas pili] * [http://www.flickr.com/photos/gaismaspils/ Gaismas pils profils portālā Flickr] * [http://twitter.com/Gaismaspils_lv Gaismas pils profils portālā Twitter] {{Latvija-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas bibliotēkas]] [[Kategorija:Torņakalns]] [[Kategorija:Klīversala]] 27h4ubumiuxg5w9mktd6s0t2o7thalo 0 88517 4457469 4084766 2026-04-22T13:11:57Z Papuass 88 4457469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ziedondarzs_struklaka.JPG|right|thumb|200px|Ziedoņdārza strūklaka]] '''Ziedoņdārzs''' ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila [[parks]] ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem [[Rīga|Rīgā]], ko ietver [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa]] un [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]], savukārt no DA puses parkā noslēdzas [[Sparģeļu iela]]. Parks un tā paviljons iekļauts [[Latvija]]s valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/7781|title=7781. Ziedoņa parks un paviljons {{!}} Mantojums|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-11-03|archive-date=2021-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20211103101405/https://is.mantojums.lv/7781}}</ref> == Parka struktūra == Dārza centrālo asi veido cilindrveidīgi cirptu Holandes liepu aleja, kuras perspektīvu noslēdz strūklaka (strūklakas kopejā platība ir 140 kvadrātmetri, tēlnieks M. Lange, arhitekts V. Zaķis), kas nopostīta 1990. gadu sākumā, bet atjaunota 2008. gadā. Laukums ar strūklaku un rozāriju veido dārza centru. Ir arī plašs "bradājamais baseins" bērniem, kurš ilgstoši nefunkcionēja, bet tagad pēc atjaunināšans ir pieejams vasarā. Vienīgā sabiedriski nozīmīgā celtne parkā ir paviljons (arhitekts A. Kalniņš) — nopostīts 1990. gadu sākumā, tagad ir atjaunots un tajā mājo kafejnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-ziedondarza-izveidota-kafejnica-465482|title=FOTO: Ziedoņdārzā izveidota kafejnīca|website=Dienas Bizness|access-date=2021-11-03|language=lv}}</ref> No citiem parkiem Ziedoņdārzs atšķiras ar to, ka plānojumā nožogots ar dzīvžogu no aktīvās atpūtas zonas un pašas atpūtas zonas. Te saglabājies gandrīz vai vienīgais publiskais bērnu rotaļu laukums Rīgā (otrs pirms dažiem gadiem uzbūvēts [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]]. Brīvā stilā veidotas ziemciešu dobes, kas nosēdinātas zālienu malās. Ceļu stūri noformēti ar brīvām vai cirptām krūmu un ziemciešu grupām. Parka šķietamais plašums ir panākts ar kokaugu izvietojumu. Ziedoņdārza lielākā atšķirība no citiem parkiem ir lielākās vienas sugas koku un krūmu grupas. Sākotnēji parkā augušas deviņas vietējo kokaugu sugas un aptuveni 50 svešzemju sugas, to vidū arī mazāk izplatītas: lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele, Veimuta priede, konusveida rietumu tūja u.c. 20. gadsimta 50. gadu sākumā te augušas lielākas grupas parasto egļu, kas gan pilsētas gaisu nav izturējušas. == Parka tapšana == Dārzs ierīkots laikposmā starp 1936. un 1939. gadu praktiski pilsētas nomalē, nabadzīgo strādnieku kvartālu vidū, kad parka atrašanās rajonā 1935. gadā tika nojaukta vecā koka apbūve. Parka nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais uzņēmuma "Rīgas dārzi" vadītājs [[Andrejs Zeidaks]] (1874—1964). Dārza ierīkošana 1939. gadā izmaksājusi 115 555 latus. Sākotnēji parkā bijusi arī estrāde — gliemežnīca, kas nodegusi 1949. gadā un vairs nav atjaunota. 1981. gadā parkā atklāts piemineklis dzejniekam [[Aleksandrs Čaks|Aleksandram Čakam]] (tēlniece [[Lūcija Žurgina]], arhitekts [[Oļģerts Ostenbergs]]). Parks rekonstruēts 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=No jūnija Rīgas iedzīvotājiem būs pieejams atjaunotais Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs|url=https://www.delfi.lv/193/politics/45963463/no-junija-rigas-iedzivotajiem-bus-pieejams-atjaunotais-grizinkalna-parks-ziedondarzs-un-miera-darzs|website=Delfi|date=2015-05-13|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> == Attēli == <center><gallery perrow="3"> Attēls:Ziedondarzs_estrade.jpeg|Estrāde 1938. gadā Attēls:Ziedondārza_skats.jpeg|Ziedoņdārzs, 1950. gadi Attēls:Ziedondarzs.JPG|Centrālā Holandes liepu aleja Attēls:Aleksandrs_Caks.JPG|Piemineklis A. Čakam Attēls:Ziedondarzs_baseins.JPG|Bradājamais baseins Attēls:Ziedondarzs_basketball.JPG|Sporta laukums Attēls:Ziedondarzs_skulptura.JPG|Skulptūra "Mātes sirds" Attēls:Ziedondarzs_struklaka_1.JPG|Strūklakas centrālā daļa Attēls:Ziedondarzs_vardes.JPG|Strūklakas vardes </gallery></center> == Literatūra == * Lase A. Ziedoņdārzā atjaunota strūklaka (par strūklakas vēsturi kopš 1939. g.) // Latvijas Architektūra. Nr.5 (2008), 159. lpp. * Rutmanis J. Ziedoņa dārzs Rīgā. // Latvijas Arhitektūra. Nr.2 (1938), 67.—71.lpp. * Skurjate Elīna. Iespējams, jau drīz Ziedoņdārzs atgūs sākotnējo izskatu. // Diena. Nr.126 (2007, 1.jūn.), 7.lpp. * Zālīte Ingvilda. Ziedoņdārza skatu bojā ēku postaža. // Diena. Nr.188 (2005, 13.aug.), 6.lpp. * Ziedoņdārza atjaunošana (par Rīgas centra parka vēsturiskā paviljona rekonstrukciju) // Māja. Dzīvoklis. Nr.4 (2008, apr.), 4. lpp. * Рылеева Елена. Вторая молодость павильона. // Бизнес & Балтия. N 52 (14 марта 2008), с.5. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=10150&print=1 Ziedoņdārzs - vietas.lv] * [http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=185 Ziedoņdārzs. Posta ziedi. // "Vides Vēstis" 06. aprīlis (2004)]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080803164527/http://news.frut.lv/lv/polit/politics/53881 Atklāta atjaunotā Ziedoņdārza strūklaka] * [https://web.archive.org/web/20071010120023/http://raksti.daba.lv/referaati/2003/NKabuce/2.html Kabuce N. Rīgas apstādījumu vēsture] * [http://www.wikimapia.org/830688/lv/Ziedoņdārzs Ziedoņdārzs - wikimapia.org] * [http://www.kulturaskoledza.lv/?l=1&m=1&s=350 Mākslas dienas Ziedoņdārzā „Ziedoņdārza stāsti”] * [http://www.apollo.lv/portal/printit/101372/0 Ziedoņdārzā atjaunos dārza kafejnīcu]{{Novecojusi saite}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] 9pimaoiwbv76xsxqss201k9pw4rgaah 0 90220 4457514 3750928 2026-04-22T15:32:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457514 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Spiritbear.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | ģints =Ursus | ģints_lv =Lāči | suga =Ursus americanus | suga_lv =Amerikas melnais lācis | pasuga =Ursus americanus kermodei | pasuga_lv =Kermoda lācis | binomial =Ursus americanus kermodei, <br /><small>([[Hornaday]], 1905)</small> | izplatība = | kategorijas =nē }} '''Kermoda lācis''' (''Ursus americanus kermodei'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') [[Amerikas melnais lācis|Amerikas malnā lāča]] (''Ursus americanus'') pasuga. Kermoda lāci mēdz saukt arī par '''spoku lāci''', un tam ir nozīmīga loma [[Ziemeļamerika]]s [[indiānis|indiāņu]] [[folklora|folklorā]].<ref>Last Stand of the Great Bear. National Geographic. 2006. {{ISBN|0-7922-4110-X}}.</ref> Tas dzīvo [[Britu Kolumbija]]s centrālās daļas piekrastē. 2006. gada februārī Kermoda lācis tika pasludināts par Britu Kolumbijas oficiālo [[dzīvnieks|dzīvnieku]].<ref>[http://www.mammalscoop.info/mammals/kermode-bear/ Kermode Bear | Mammals<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Kermoda lāča populācijas 1/10 daļa ir gaišā [[krāsa|krāsā]], to kažoki ir [[Baltā krāsa|balti]] vai krēmkrāsā. Kermoda lācim ir īpašs, unikāls [[recesīvais gēns]], kas izpaužas gaišā kažoka krāsā.<ref>Kermit Ritland, Craig Newton, and H. Dawn Marshall (18 September 2001). "Inheritance and population structure of the white-phased “Kermode” black bear". Current Biology 11 (18): 1468–1472. doi:10.1016/S0960-9822(01)00448-1</ref> Gaišie Kermoda lāči nav nedz [[albīnisms|albīni]], nedz jaukteņi ar [[polārlācis|polārlāčiem]] vai gaišajiem [[Aļaska]]s [[brūnais lācis|brūnajiem lāčiem]]. Dažiem Kermoda lāčiem ir [[dzeltens|dzeltenīga]] vai oranžīga mugura, bet pārējie ir [[Melnā krāsa|melnā]] krāsā.<ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.savespiritbear.org/project/spiritbear/about_bear/index.html |title=Valhalla Wilderness Society - Spirit Bear<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090413033055/http://savespiritbear.org/project/spiritbear/about_bear/index.html |archivedate={{dat|2009|04|13||bez}} }}</ref> Tā kā gaišos lāčus var redzēt ļoti reti, tādēļ indiāņi tos iesaukuši par spoku lāčiem. == Etimoloģija == Savu nosaukumu Kermoda lācis ieguva, pateicoties [[Kanāda]]s dabas pētniekam Fransim Kermodam ({{val-fr|Francis Kermode}}), kas pētīja un aprakstīja šos dzīvniekus. Tomēr pirmais zinātnieks, kas 1905. gadā aprakstīja šo lāci bija Viljams Hornedejs ({{val-en|William Hornaday}}) no Ņujorkas zoodārza. Viņš uzskatīja, ka Kermoda lācis ir atsevišķa suga, to nosaucot par ''Ursus kermodei'' par godu savam Kanādas kolēģim. Tikai 1928. gadā tika zinātniski pierādīts, ka Kermoda lācis ir [[Amerikas melnais lācis|Amerikas melnā lāča]] pasuga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://users.aristotle.net/~swarmack/kermode.html |title=The Kermode Bear<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080416214402/http://users.aristotle.net/~swarmack/kermode.html |archivedate={{dat|2008|04|16||bez}} }}</ref> Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka Kermoda lācis ir dzīvojis izolācijā no pārējiem Amerikas melnajiem lāčiem pēdējos 10 000 gadus.<ref name="ap"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ronthiele.com/kermode/spectrum.html Spoku lāča foto]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20090715184736/http://www.kitasoo.org/forestry/landplan/Kermode.html Kermode Bear] [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] s3lgq87o9aw38i389xncdzhv4klbzfm 0 91384 4457762 4101602 2026-04-23T07:01:38Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457762 wikitext text/x-wiki {{coord|56|56|20.24|N|24|9|13.69|E|display=title}} [[Attēls:Ebreju kapi.JPG|thumb|300px|Vecā ebreju kapsēta (skats no Lomonosova un Ebreju ielas krustojuma)]] '''Vecā ebreju kapsēta''' jeb '''Vecie ebreju kapi''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Ebräische'' ''Begräbnisse'') ir [[Rīga]]s parks, kas izveidots bijušās [[ebreji|ebreju]] kapsētas teritorijā. Parks atrodas starp [[Tējas iela (Rīga)|Tējas]], [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas]], [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu]], [[Ebreju iela|Ebreju]] un [[Lauvas iela|Lauvas]] ielām. Parka platība 2,8 ha. == Vēsture == [[Attēls:Ebreju kapi-1.JPG|thumb|200px|Piemiņas akmens Lomonosova un Ebreju ielas stūrī. (2007)]] Pirmie ebreju kapi Rīgas pilsētā tika izveidoti 1725. gadā, līdz tam laikam ebrejiem savi mirušie bija jāved apglabāt uz Lietuvu vai netālu no Jelgavas esošajiem ebreju kapiem. Tiem līdzās izveidoja [[Ebreju iela|Ebreju kapu ielu (tagadējā Ebreju iela)]], kas Rīgas laikrakstos un adrešu grāmatās parādās 1860.tajos gados. Apkārt kapiem uzcēla masīvu ķieģeļu sienu, kas ir fragmentāri saglabājusies arī šodien, iespaidīgus ieejas vārtus pie Līksnas un Ebreju ielu stūra, kā arī pēc arhitekta [[Pauls Mandelštams|Paula Mandelštama]] projekta 1904. gadā uzbūvēto garāžu bēru ratiem un 19. gadsimta nogalē celto kapliču. Pēc Jauno ebreju kapu izveides kapi tika slēgti, lai gan radinieku apbedīšana turpinājās vēl vismaz 10 gadus. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā 1941. gadā Vecie ebreju kapi tika iekļauti [[geto]] teritorijā, un tur tika apbedīti masu kapā 800—1000 cilvēku, kas tika noslepkavoti geto ielās un mājās 1941. gada 30. novembrī, ka arī pretestības grupu dalībnieki. Pēc [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] kapos palikušās kapakmeņu plāksnes tika izzagtas un izmantotas būvniecībā. Augstās ķieģeļu sienas savām vajadzībām izjauca [[Latvijas PSR]] Rīgas pilsētas [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas rajona]] Remonta un celtniecības kantoris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/riga-un-rigas-rajons/riga-veca-ebreju-kapsetu/|title=Rīga, Vecie ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2026-04-23}}</ref> 1960. gadā bijušie kapi tika pārveidoti par '''Komunistisko brigāžu parku''' ar gājēju ceļiem un soliņiem atpūtai. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s parks atguva savu senāko nosaukumu un bijušo ieejas vārtu tuvumā tika atklāts tēlnieka [[Uldis Sterģis|Ulda Sterģa]] veidotais piemiņas akmens ar [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], kas tika pārcelts no Lielās sinagogas vietas [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā]]. 2007. gadā tika atklāts otrs piemiņas akmens ar uzrakstu [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Angļu valoda|angļu]] un [[Ivrits|ivrita]] valodā “Šeit atradās Vecie ebreju kapi (1725–1941)”, bet 2011. gadā pie Dāvida zvaigznes tika izvietota mākslinieciski veidotā informācijas plāksne. 2015. gadā režisors [[Sergejs Loznica]] uzņēma dokumentālo īsfilmu ar nosaukumu "Vecie ebreju kapi", veltītu Rīgas ebreju piemiņai. == Apstādījumi == Parkā atzīmējamas četras vietējās koku sugas ([[kļavas|kļava]], [[ozols]], [[vīksna]] un [[Gobas|goba]]), kā arī deviņas introducetās koku un krūmu sugas. Pamatā ir vecie kapsētas stādījumi. Sevišķi daudz [[Holandes liepa|Holandes liepu]]. Stādītas arī [[kalnu kļava]]s, [[parastā zirgkastaņa|parastās zirgkastaņas]]. Gar ielām aug [[baltās apses]], Mērilendas un Petrovskas [[papeles]]. Krūmu ir samērā maz – tie ir [[Tatārijas sausserži]], [[kārpainie filadelfi]] un [[rievainās rozes]]. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/14208/comments/ Pirmais ebreju īpašums Rīgā.]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20150126195816/http://citariga.lv/lat/maskavas-forstate/parki/veca-ebreju-kapseta/ Vecā ebreju kapsēta portālā Cita Rīga] {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] pln9oekk7rekugz2dg9tey97zv9qirn 0 92234 4457467 4457421 2026-04-22T13:08:50Z Papuass 88 +ref 4457467 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku [[Rīga|Rīgā]]|Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)|Grīziņkalns}} {{Parka infokaste | name = Grīziņkalns | alt_name = | photo = Grīziņkalna parks,Pērnavas iela, Rīga 6.JPG | photo_width = 250 | photo_caption = | photo_alt = | map = Rīga | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 16.3 | longEW = E | type = Publisks [[parks]] | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | area = 10,45 ha | elevation = | created = | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} [[Attēls:Grizinkalns_park_Riga_map.jpg|thumb|200px|Parka karte]] '''Grīziņkalna parks''' ir parks [[Rīga|Rīgā]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimes [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētas]] daļā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas]], [[Ata iela |Ata]] un [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]. Parkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas — Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priedes, arī papīra bērzs, Tatārijas kļava un citi. Ievērojamākais objekts ir piemineklis [[1905. gada revolūcija]]s pret [[Krievijas Impērija|Krievijas]] carismu cīnītājiem. == Vēsture == 18. gadsimtā tagadējā parka teritorija piederēja Grīziņkalna (tolaik ''Hinterbergen'' — "Aizkalnes") muižiņai, kuras īpašnieks [[Johans Bernhards Fišers]] veica pirmos labiekārtošanas darbus parka izveidei. 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], apkaimē aktīvi sāka būvēt nelielas rūpnīcas un darbnīcas, rūpnīcu strādniekiem dzīvojamās mājas, un pilsētas valde ieinteresējās par [[Grīziņkalns|Grīziņkalnu]] — vienu no augstākajām smilšu kāpām šajā apvidū (24 m virs jūras līmeņa). 1885. gadā pilsētas attīstības būvplāns paredzēja šo kāpu labiekārtot par iedzīvotāju atpūtas zonu. 1902. gadā Rīgas dārzu direktoram un ainavu arhitektam [[Georgs Kūfalts|Georgam Kūfaltam]] uzdeva izstrādāt Grīziņkalna apzaļumošanas projektu, īpašu vietu atvēlot atrakciju laukumam un restorānam. Daļu no topošā parka iznomāja [[Šampēteris|Šampētera]] alus darītavas īpašniekam Fricim Šindleram, kuram pēc līguma 3 mēnešu laikā bija jāuzbūvē restorānu un vasaras teātri, jāierīko deju grīdu un kalna galā jāuzceļ kafejnīcu ar skatu torni (pirmo iekārtoja restorānu — īpašnieks gluži vienkārši atveda un piemēroja tā vajadzībām savas alus darītavas paviljonu no Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes t.s. ''putnu pļavas'' pie [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārza]]. Jau pašā sākumā tā teritorija sadalījās divās daļās: lejas jeb izpriecu daļā ar atrakcijām, deju laukumu un koncertzāli un augšējā — apstādījumu daļā. 1903. gadā teritoriju pieslēdza pilsētas ūdensvadam, ierīkoja ceļus un celiņus, saveda melnzemi. ''Balagānu laukumā'' griezās karuseļi, uzstājās zobenu rijēji un akrobāti, rādīja ''kustīgās bildes'' (kino) un vakaros deju grīda bija pārpildīta ar apkaimes strādnieku puišiem un meičām. Solīdākai publikai bija [[Apollo (teātris)|teātris "Apollo"]] ar 600 skatītāju vietām un ziemas restorāns. Nākamajā apbūves kārtā bija ieplānots izbūvēt kalna galā pēdējo terasi ar 65 pēdas augstu skatu torni, mākslīgām pilsdrupām, kurā iekārtot kafejnīcu un vīna pagrabu. Šos plānus apturēja [[1905. gada revolūcija]]. Tā kā tuvējā apkaimē dzīvoja lielāko tiesu tikai strādnieki, Grīziņkalna parks kļuva par tādu kā dumpinieku centru un lielāko pulcēšanās vietu. [[Vispārējs streiks|Vispārējā streika]] laikā te sapulcējās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku un runas visās Rīgā lietotajās valodās skanēja no 30 tribīnēm vienlaikus.<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 392. lpp., {{ISBN|9984-548-00-7}}</ref> 1906. gadā teātrī sāka darboties latviešu aktieru trupa, no kuras nākuši daudzi vēlāk slaveni aktieri un režisori, piemēram, [[Tija Banga]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Mirdza Šmithene]], [[Milda Brehmane-Štengele]] un citi. 1911. gadā pabeidza parka labiekārtošanu un tur norisinājās plaša Krievijas Impērijas rūpniecības un tirdzniecības izstāde. Iecerēto pilsdrupu un skatu torņa vietā uzcēla "gliemežnīcas" tipa estrādi, kur 2 reizes nedēļā notika brīvkoncerti. [[Attēls:Demonstrācija Grīziņkalnā 1919. gada 1. maijā.jpg|thumb|280px|Latvijas Komunistiskās partijas rīkotā 1919. gada 1. maija demonstrācija Grīziņkalna parkā]] 1917. gadā [[Krievijas Impērija]]s armijai atstājot Rīgu, tika nodedzinātas visas būves parkā (vienīgā no sendienu būvēm, kas saglabājusi savas aprises līdz mūsdienām, ir 1903. gadā celtā dārznieka māja), bet pats parks turpmākajos gados aizauga. Grīziņkalna parka atjaunošanu Rīgas dārzu direktora [[Andrejs Zeidaks|A. Zeidaka]] vadībā pabeidza tikai 1930. gadā — šajā laikā parks ieguva savu terasveidīgo plānojumu. Par centrālo dominanti kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Savukārt terasēs, kur pirms Pirmā pasaules kara atradās izpriecu būves, ierīkoja rozāriju un bērnu rotaļu laukumu, peldbaseinu un bradājamo baseinu. Augšējo terasi nolīdzināja un tajā ierīkoja koncertlaukumu. Ziemā ierīkoja kamaniņu un slēpotāju trases. 1930. gadā par godu 25 gadadienai kopš 1905. gada revolūcijas Grīziņkalna parku pārdēvēja par '''1905. gada parku'''. Stipri cietis [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], parks tika atjaunots pēc tā. 1949. gadā, gandrīz nevienam nezinot, Grīziņkalna parkā izveidoja īpaši slepenu [[Padomju armija]]s militāro objektu: zem kalna ierīkoja PSRS Baltijas kara apgabala rezerves štāba telpas kara gadījumam, kuras ar netālo karaspēka daļu Sapieru ielā savienoja pazemes ejas. Paralēli šai būvniecībai atjaunoja arī kalna izskatu virs [[Bunkurs|bunkuriem]]. Šobrīd tur atrodas Datu centrs "Grīziņkalns".<ref>[http://tour.deac.eu/DC_Grizinkalns_LV.html Virtuālā tūre — Datu centrs "Grīziņkalns"]</ref> Vispirms uzstādīja tēlnieka [[Mārtiņš Šmalcs|Mārtiņa Šmalca]] šūnakmens skulptūru "Lutausis". 1974. gadā uzcelts piemineklis 1905. gada revolucionāriem pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri: no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens (saspridzinātā [[Staburags|Staburaga]] bluķiem) veidots simetrisku, ar figurāliem ciļņiem papildināts arhitektonisku sienu ieskauts monuments — veltījums revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem. Parks pilnībā rekonstruēts 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/45963463/no-junija-rigas-iedzivotajiem-bus-pieejams-atjaunotais-grizinkalna-parks-ziedondarzs-un-miera-darzs|title=No jūnija Rīgas iedzīvotājiem būs pieejams atjaunotais Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs|website=Delfi|access-date=2026-04-22|date=2015-05-13|language=lv}}</ref> Pērnavas un Ata ielas stūrī bija izveidots skeitparks, vēlāk šajā teritorijā rīkoja ''Ghetto Games'' ielu sporta aktivitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Galerija == <center><gallery> Attēls:Grizinkalns_1905_1.JPG|Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Attēls:Grizinkalns_1905_3.JPG|Pieminekļa kreisās puses cilnis Attēls:Grizinkalns_1905_4.JPG|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns 1905 monument.jpg|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns_1905_2.JPG|Pieminekļa labās puses cilnis </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/?page=14&id=18&lng=1 Grīziņkalna parks portālā Cita Rīga] * [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm Vārnu ielas republika mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008140406/http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} {{rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Grīziņkalns]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] mnuad0v48fgnkbi3dbaf8g5xd6trx3p 0 94393 4457756 4446585 2026-04-23T06:19:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457756 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. Vairākiem pagastiem, papildus ģerbonim, ir apstiprināts arī [[Latvijas pagastu karogi|pagasta karogs]]. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|x60px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Alsungas pagasts|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|11|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1419|title=Ģerboņu katalogs - Alsungas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-12-01}}</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Babītes pagasts|Babītes pagasta]]<br />[[Babītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Babītes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|10|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1415|title=Ģerboņu katalogs - Babītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv|archive-date=2021-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203192255/https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Birzgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ceraukstes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Cēres pagasts|Cēres pagasta]]<br />[[Cēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.png|x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1463]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/aktualitates1/aicinam-izteikt-viedokli-par-ceres-irlavas-lestenes-un-slampes-pagasta-gerboniem|title=Aicinām izteikt viedokli par Cēres, Irlavas, Lestenes un Slampes pagasta ģerboņiem|website=Kandavas un pagastu apvienība|access-date=2024-07-31|language=lv}}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Codes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dāviņu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Degoles pagasts|Degoles pagasta]]<br />[[Degoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1488|title=Ģerboņu katalogs - Degoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Demenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gada 5. decembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-03-30|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dikļu pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Drustu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzelzavas pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzērbenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215225/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526101052/https://edole.lv/edoles-gerbonis/}}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Elejas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērgļu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gailīšu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ģibuļu pagasta ģerboņis.svg|60x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas pagasts|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|60x60px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ilzenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īslīces pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu pagasta]]<br />[[Jaunsātu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1482|title=Ģerboņu katalogs - Jaunsātu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701165545/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jumpravas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kabiles pagasts|Kabiles pagasta]]<br />[[Kabiles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kabiles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2023|4|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1432|title=Ģerboņu katalogs - Kabiles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-04-18}}</ref> |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref><br>(pārapstiprināts {{dat|2025|10|31||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1499|title=Ģerboņu katalogs - Kalsnavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalupes pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gada augustā/septembrī<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155|title=Ar savu zīmi visas pasaules priekšā - Latvijas Vēstnesis|last=Ducmane|first=Kristīne|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-03-30|date=2002-09-10|language=lv}}</ref> |- |[[Kandavas pagasts|Kandavas pagasta]]<br />[[Kandavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 18. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1494|title=Ģerboņu katalogs - Kandavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaunatas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|11|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts]</ref> |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221219101716/http://www.kolka.lv/?page_id=71 |date={{dat|2022|12|19||bez}} }}</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> (pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017104447/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77|title=Ģerboņu katalogs - Ķekavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-03-30}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/lauberes.htm|title=Лаубереская волость (Lauberes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200223135205/https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ |date={{dat|2020|02|23||bez}} }}</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. — zaļā laukā raibs dzenis, 2. — sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lestenes pagasts|Lestenes pagasta]]<br />[[Lestenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.png|60x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1462]</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lēdmanes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā (apstiprināts {{dat|2012|04|13||bez}})<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/gerboni-logo|title=Ģerboņi, logo {{!}} Gulbenes novada pašvaldība|website=www.gulbene.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV|archive-date=2019-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190930161930/http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Madlienas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Maltas pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051606/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Matkules pagasts|Matkules pagasta]]<br />[[Matkules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1480|title=Ģerboņu katalogs - Matkules pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127054617/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2001|08|31||bez}}<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|10|21||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1414|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gada 25. augustā<ref name=":3" /><!-- citur — 2003. g. --> |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051410/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052100/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mores pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Naujenes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gada 6. maijā<ref name=":3" /><!-- citur — 1997. g. --> |- |[[Neretas pagasts|Neretas pagasta]]<br />[[Neretas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nereta COA.png|x60px]] |{{dat|2024|07|17||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1466|title=Ģerboņu katalogs - Neretas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-07-25}}</ref> |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|04|19||bez}}<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:<br /> [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119162734/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173856/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162659/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raņķu pagasts|Raņķu pagasta]]<br />[[Raņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raņķu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2023|5|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1436|title=Ģerboņu katalogs - Raņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-05-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apstiprina-ranku-pagasta-gerboni.1078|title=Apstiprina Raņķu pagasta ģerboni|website=lasi.lv|access-date=2024-07-31|date=2023-09-08|language=lv}}</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg|x60px]] |1998. gadā<br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagasta]]<br />[[Rudbāržu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rudbāržu pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2023|2|09||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1426|title=Ģerboņu katalogs - Rudbāržu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-2-19}}</ref> |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rumbas pagasts|Rumbas pagasta]]<br />[[Rumbas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rumbas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|10|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1409|title=Ģerboņu katalogs - Rumbas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-13}}</ref> |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173224/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sesavas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654|title=Piesakās ģerboņa idejas autors|last=Skaistkalne|first=Guna|publisher=Staburags|website=arhivs.staburags.lv|access-date=2024-07-31|date=2015-07-30|archive-date=2024-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20240731233729/https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/novads/skriveru.htm|title=Скриверская волость (Skrīveru pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> (pārapstiprināts {{dat|2024|07|17||bez}})<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1467 Skrīveru pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="2013-04-22" /><ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/skujenes.htm|title=Скуйенеская волость (Skujenes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173118/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Slampes pagasts|Slampes pagasta]]<br />[[Slampes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|08|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1495|title=Ģerboņu katalogs - Slampes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701175254/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215224/https://www.stradi.lv/pagasts-2/}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Straupes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]]<br />[[Svitenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1474|title=Ģerboņu katalogs - Svitenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagasta]]<br />[[Tērvetes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tērvetes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|09|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1407|title=Ģerboņu katalogs - Tērvetes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-01}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07" /><ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170620/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170807/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701171717/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160748/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163849/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162700/http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis}}</ref> |- |[[Vānes pagasts|Vānes pagasta]]<br />[[Vānes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1481|title=Ģerboņu katalogs - Vānes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Vārmes pagasts|Vārmes pagasta]]<br />[[Vārmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārmes pagasta ģerbonis.jpg|x70px]] |{{dat|2023|09|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1446 Vārmes pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263"/> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecpiebalgas pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecsaules pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecumnieku pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vestienas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161554/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Viesatu pagasts|Viesatu pagasta]]<br />[[Viesatu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1489|title=Ģerboņu katalogs - Viesatu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Viesturu pagasts|Viesturu pagasta]]<br />[[Viesturu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1473|title=Ģerboņu katalogs - Viesturu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160029/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam — savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gada 3. oktobrī<ref name=":3" /><ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180710191230/http://www.viski.lv/par-pagastu/ |date={{dat|2018|07|10||bez}} }}</ref> |- |[[Zantes pagasts|Zantes pagasta]]<br />[[Zantes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1479|title=Ģerboņu katalogs - Zantes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Zemītes pagasts|Zemītes pagasta]]<br />[[Zemītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1487|title=Ģerboņu katalogs - Zemītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411235452/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 |date={{dat|2021|04|11||bez}} }}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zosēnu pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.png|53x53px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf |title=Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012. |access-date=13.01.2018 |archive-date=04.05.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180504073805/http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf }}</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061529/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA 2010-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commons category|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] 0qqjksj9eowm2v639m9meiah88cis42 0 94394 4457757 4408190 2026-04-23T06:23:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457757 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pilsētu ģerboņi''' ir [[pilsēta]]s tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. [[Ģerbonis|Ģerboņus]] [[Latvija]]s pilsētām sāka piešķirt pēc [[vācieši|vācu]] iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais [[Rīga]]s pilsētas [[zīmogs]]. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.<ref>Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. "Preses nams", Rīga, 1993</ref> == Ģerboņu uzskaitījums == === Valstspilsētas === {| class="wikitable sortable" !Pilsēta!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- | [[Daugavpils]]<br/> [[Attēls:Daugavpils location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|x100px]] | [[Daugavpils ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P |title=Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. "Valdības vēstnesis", 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp. |access-date=06.08.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P }}</ref> Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2006|10|16||bez}}.<ref name="kulturaskarte-12">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 Daugavpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180810104144/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 |date={{dat|2018|08|10||bez}} }}</ref> Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto "Ģerboņu likumu", 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā. |- | [[Jēkabpils]]<br/> [[Attēls:Jēkabpils location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|103x103px]] | [[Jēkabpils ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g"/> Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-73">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73 Jēkabpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123182939/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73|date={{dat|2018|11|23||bez}}}}</ref> |- | [[Jelgava]]<br/> [[Attēls:Jelgava location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|87x87px]] | [[Jelgavas ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g"/> Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2013|02|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/203|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}</ref> ; Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis : Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2016|12|13||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1265|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}</ref> |- | [[Jūrmala]]<br/> [[Attēls:Jūrmala location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|98x98px]] | [[Jūrmalas ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}} kā [[Rīgas Jūrmala]]s ģerbonis.<ref name="1925g"/> |- | [[Liepāja]]<br/> [[Attēls:Liepāja location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|102x102px]] | [[Liepājas ģerbonis]] Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/pilsetas-simbolika/|title=Liepājas simbolika|last=|first=|website=Liepājas pašvaldības administrācija|access-date=2020-08-06|date=|language=lv}}</ref> pārapstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g" /> |- |[[Ogre]]<br />[[Attēls:Ogre location Latvia.svg|center|150x150px]] |[[Attēls:Coat of Arms of Ogre.svg|center|98x98px]] |[[Ogres ģerbonis]] {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|title=Ogres novada simboli|access-date={{dat|2011|02|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|archivedate={{dat|2011|03|17||bez}}}}</ref> |- | [[Rēzekne]]<br/> [[Attēls:Rēzekne location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|x100px]] | [[Rēzeknes ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g"/> Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/72|title=Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}</ref> |- | [[Rīga]]<br/> [[Attēls:Riga location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|169x169px]] | [[Rīgas ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="1925g"/> Lēmuma pieņemšanas datums {{dat|2011|01|07||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/144|title=Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}</ref> |- | [[Valmiera]]<br/> [[Attēls:Valmiera location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|x100px]] | [[Valmieras ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g"/> |- | [[Ventspils]]<br/> [[Attēls:Ventspils location Latvia.svg|center|150px]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|x100px]] | [[Ventspils ģerbonis]] {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/160|title=Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}</ref> |} === Novadu pilsētas === {| |valign=top| {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Apstiprināts |- | [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Aizpute]]s [[Aizputes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Aknīste]]s [[Aknīstes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Akniste COA.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā |- | [[Aloja]]s [[Alojas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Alūksne]]s [[Alūksnes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Ape]]s [[Apes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Ape COA.svg|center|90x55px]] |{{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g">[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]</ref> |- | [[Auce]]s [[Auces ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Auce COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Ādaži|Ādažu]] [[Ādažu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coats of arms of None.svg|center|90x55px]] | ''nav apstiprināts'' |- | [[Baldone]]s [[Baldones ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Baldone COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1999|4|25||bez}} |- | [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā<ref>[http://www.kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 Baložu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015081134/http://kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} ''kekavasnovads.lv''</ref> |- | [[Balvi|Balvu]] [[Balvu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Bauska]]s [[Bauskas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Bauska COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|90x55px]] | 2000. gadā |- | [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Cesis COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Cesvaine]]s [[Cesvaines ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā |- | [[Dagda]]s [[Dagdas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā |- | [[Dobele]]s [[Dobeles ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Dobele COA.svg‎|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Durbe]]s [[Durbes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Durbe COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Grobiņa]]s [[Grobiņas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Grobina COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Gulbene]]s [[Gulbenes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|90x55px]] | 1996. gadā |- | [[Iecava]]s [[Iecavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]] | {{dat|2022|7|1||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1397|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-03}}</ref> |- | [[Ilūkste]]s [[Ilūkstes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |} |valign=top| {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Apstiprināts |- | [[Jaunjelgava]]s [[Jaunjelgavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Kandava]]s [[Kandavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Kandava COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Kārsava]]s [[Kārsavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Karsava COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Koknese|Kokneses]] [[Kokneses ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|105x70px]] | {{dat|2024|07|17||bez}} |- | [[Krāslava]]s [[Krāslavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Ķegums|Ķeguma]] [[Ķeguma ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Kegums COA.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā |- | [[Ķekava|Ķekavas]] [[Ķekavas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|54x54px]] | {{dat|2023|09|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1443|title=Ģerboņu katalogs - Ķekavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-09-10}}</ref> |- | [[Lielvārde]]s [[Lielvārdes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Līgatne]]s [[Līgatnes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|90x55px]] | 1997. gadā |- | [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Livani COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}.<ref name="1938g" /> atjaunots: 1996. gadā<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- | [[Lubāna]]s [[Lubānas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|90x55px]] | 2000. gada 10. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage/lubanas-pilseta-2|title=Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika|website=www.lubana.lv|access-date=2021-11-17|archive-date=2021-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20211117200546/http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage/lubanas-pilseta-2}}</ref> |- | [[Ludza]]s [[Ludzas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Ludza COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Madona]]s [[Madonas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Mazsalaca]]s [[Mazsalacas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1936|6|30||bez}}<ref name="1936g">[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/07/03/085-VVS-1936-07-03-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N146_001.PDF Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- | [[Mārupe|Mārupes]] [[Mārupes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|54x54px]] | {{dat|2023|06|29||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1439|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |- | [[Olaine]]s [[Olaines ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Olaine COA.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olaine.lv/vesture|title=Olaines pilsētas vēsture|publisher=Olaines pašvaldība|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629001307/http://www.olaine.lv/vesture}}</ref> |- | [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|90x55px]] | {{dat|1997|11|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti/pavilosta|title=Pāvilostas vēsture|publisher=pavilosta.lv|accessdate={{dat|2016|11|16||bez}}|archive-date={{dat|2017|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170109102527/http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti/pavilosta}}</ref> |- | [[Piltene]]s [[Piltenes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Piltene COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1936|6|30||bez}}<ref name="1936g" /> |- | [[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Priekule]]s [[Priekules ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Rūjiena]]s [[Rūjienas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |} |valign=top| {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Apstiprināts |- | [[Sabile]]s [[Sabiles ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Sabile COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Salaspils]] [[Salaspils ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|90x55px]] | 1996. gadā |- | [[Saldus]] [[Saldus ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Saldus COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Seda]]s [[Sedas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Seda COA.svg|center|90x55px]] | 2002. gadā<ref name="vestnesis-id66155">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155 |title=Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā» |access-date=17.10.2018 |archive-date=30.03.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230330120126/https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155 }}</ref> |- | [[Sigulda]]s [[Siguldas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Skrunda]]s [[Skrundas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Smiltene]]s [[Smiltenes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Staicele]]s [[Staiceles ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Staicele COA.svg|center|90x55px]] | 1998. gadā |- | [[Stende]]s [[Stendes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Stende COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|2000|10|10||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi|title=Mūsu Stende|publisher=Stendes pamatskola|accessdate={{dat|2017|8|17||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180918052748/http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi}}</ref> |- | [[Strenči|Strenču]] [[Strenču ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Strenci COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Subate]]s [[Subates ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Subate COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Talsi|Talsu]] [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Valka]]s [[Valkas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|90x55px]] | {{dat|1925|10|31||bez}}<ref name="1925g" /> |- | [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1995|2|17||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/vangazi_gerbonis.doc|title=VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005|publisher=Vangažu pašvaldība (DOC)|accessdate={{dat|2017|8|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- | [[Varakļāni|Varakļānu]] [[Varakļānu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Viesīte]]s [[Viesītes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Viesite COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Viļaka]]s [[Viļakas ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]] | 1996. gadā |- | [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |- | [[Zilupe]]s [[Zilupes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|90x55px]] | {{dat|1938|9|30||bez}}<ref name="1938g" /> |} |} === Bijušās pilsētas === {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Apstiprināts |- | [[Pitalova|Abrenes]] [[Abrenes ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Abrene COA.svg|center|54x54px]] | {{dat|1938|10|21||bez}}<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> |- | [[Gostiņi|Gostiņu]] [[Gostiņu ģerbonis|ģerbonis]] | [[Attēls:Gostini COA.svg|center|56x56px]] | {{dat|1938|10|21||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] [[Grīvas ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Griva COA.svg|center|55x55px]] |{{dat|1925|10|31||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|54x54px]] |1998. gadā |- |[[Krustpils]] [[Krustpils ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils COA.svg|center|55x55px]] |{{dat|1925|10|31||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Ķemeri|Ķemeru]] [[Ķemeru ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kemeri COA.svg|center|57x57px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Lejasciems|Lejasciema]] [[Lejasciema ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms Lejasciems.svg|center|55x55px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalas]] [[Jūrmalas ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rīgas Jūrmalas ģerbonis.svg|center|55x55px]] |{{dat|1925|10|31||bez}}<ref name=":0" /> |- |[[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] [[Slokas ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sloka COA.svg|center|56x56px]] |{{dat|1925|10|31||bez}}<ref name=":0" /> |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of cities of Latvia|Latvijas pilsētu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi| ]] reaqe0c6cn5ndldju8bu6jy6tuy4cup 0 94395 4457755 4343364 2026-04-23T06:13:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457755 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pagastu karogi''' ir Latvijas otrā līmeņa administratīvo vienību ([[Pagasts|pagastu]]) pieņemtie karogi. Tie, kopā ar [[Latvijas pagastu ģerboņi|pagastu ģerboņiem]], ir galvenā pagastu simbolika. == Karogu uzskaitījums == {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Karogs ! Apstiprināts |- | [[Abavas pagasts|Abavas pagasta]] [[Abavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=309314|title=Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] [[Ārlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Balgales pagasts|Balgales pagasta]] [[Balgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Balgale parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=303277|title=Zaudējis spēku - Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] [[Baltinavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2021|06|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=24297:14-par-balvu-novada-gerbona-izstradi&catid=704&Itemid=1068&lang=lv|title=14.§ Par Balvu novada ģerboņa izstrādi|last=Agrita|website=Balvu novads|access-date=2022-11-13|language=lv-lv}}</ref> |- | [[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]] [[Bēnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Benes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Cenu pagasts|Cenu pagasta]] [[Cenu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Cenu pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]] [[Daugmales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/daugmales_pagasta_karoga_mets.png Daugmales pagasta karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206105638/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/daugmales_pagasta_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref> |- | [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Demenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Demenes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] [[Dikļu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Dikļu pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Dundagas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2023|06|29||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343955|title=Par pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-28|language=lv}}</ref> |- | [[Engures pagasts|Engures pagasta]] [[Engures pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- | [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Garkalnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Garkalnes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref name=":2">Pārveidots bijušais Ropažu novada karogs</ref> |- | [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]] [[Ģibuļu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ģibuļi parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:LVA Iecavas pagasts flag.png|border|center|x55px]] |pirms 2009. gada, pārapstiprināts līdz 2023. gada 1. martam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2024-04-15|language=lv}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]] [[Ilzenes pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |2023. gada 28. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Alūksnes novada simboliku - Latvijas Vēstnesis|last=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-01-15|language=lv}}</ref> |- | [[Īves pagasts|Īves pagasta]] [[Īves pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | 2019. gada 29. augustā<ref name=":3" /> |- | [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] [[Jeru pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] [[Jumpravas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Jumpravas pagasts.png|border|center|x55px]] | |- | [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]] [[Jūrkalnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]] [[Kazdangas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 30. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts]</ref> |- | [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] [[Kokneses pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Kokneses pagasts Flag.png|border|center|x55px]] |2002. gada 4. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/arhivs/koknesei-ir-gerbonis-karogs-un-himna/|title=Koknesei ir ģerbonis, karogs un himna|website=Staburags.lv|access-date=2025-10-04|date=2002-06-03|language=lv}}</ref> |- | [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] [[Kolkas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Kolkas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2000||||bez}} |- | [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]] [[Ķeipenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ķeipenes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] [[Ķekavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_pagasta_karoga_mets.png Ķekavas pagasta karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206105640/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_pagasta_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref> |- | [[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]] [[Ķūļciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]] [[Laidzes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Laidze parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]] [[Laucienes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Lauciene parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]] [[Lapmežciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]] [[Ļaudonas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ļaudonas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|11|17||bez}}<ref>Madonas novada Ļaudonas pagasta pārvalde: [http://www.laudona.lv/simbolika Ļaudonas pagasta simbolika]</ref> |- | [[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] [[Lapmežciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]][[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|08|19||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/projekts-lizuma-karogam-but/|title=Projekts “Lizuma karogam būt” – Lizuma pagasts|last=Pliena|first=Zinta|access-date=2022-11-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/lizuma-pagasta-svetkos-izrada-jauno-gerboni-un-karogu/|title=Lizuma pagasta svētkos izrāda jauno ģerboni un karogu|last=Savicka|first=Inita|website=Dzirkstele.lv|access-date=2023-10-05|date=2022-08-19|language=lv-LV|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115180703/https://dzirkstele.lv/lizuma-pagasta-svetkos-izrada-jauno-gerboni-un-karogu/}}</ref> |- | [[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]] [[Lībagu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Lībagi parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Lubes pagasts|Lubes pagasta]] [[Lubes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] [[Maltas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Maltas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|01|21||bez}} |- | [[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]] [[Naujenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Naujenes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|1998|11|18||bez}}<ref>Naujenes pagasta pārvalde: [http://naujene.lv/par-pagastu/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180721023918/http://naujene.lv/par-pagastu/simbolika/ |date={{dat|2018|07|21||bez}} }}</ref> |- | [[Mores pagasts|Mores pagasta]] [[Mores pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Pūres pagasts|Pūres pagasta]] [[Pūres pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pūres pagasts.png|border|center|x55px]] | 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:418248{{!}}article:DIVL680{{!}}query:pagastiem%20P%C5%ABres%20pagasta%20karoga%20|title=Stūru stūriem mana skaistā Tēvu zeme|last=Siliņš|first=Andris|publisher=[[Latvijas Vēstnesis]]|website=periodika.lv|access-date=2022-07-07|date=2001-11-16|pages=18|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:418248{{!}}article:DIVL680{{!}}query:pagastiem%20P%C5%ABres%20pagasta%20karoga%20}}</ref> <!-- Iekļauts kopā ar ģerboni Pūres pagasta ģenerālplānā, kas pieņemts ne ātrāk kā 1999. g. martā --><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref name=":0" /> |- | [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]] [[Raiskuma pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Raiskuma pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropažu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref name=":1" /><ref name=":2" /> |- | [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] [[Sēmes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] [[Siguldas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasta]] [[Skrudalienas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Skrudalienas pagasta karogs.png|border|center|x55px]] | {{dat|2015||||bez}}<ref>Skrudalienas pagasta pārvalde: [http://skrudaliena.lv/skrudalienas-pagasta-karoga-skices-publiskai-apspriesanai-2/ «Skrudalienas pagasta karoga skices publiskai apspriešanai»]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>Latgales Laiks: [http://latgaleslaiks.lv/raksti/2015-09-24-silenes-ciema-jubileja-masta-uzplivos-pagasta-jaunais-karogs «Silenes ciema jubilejā mastā uzplīvos pagasta jaunais karogs»]</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Smārdes pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]] [[Stalbes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2011||||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pargaujasnovads.lv/userfiles/file/Avize/PargaujasVestismaijs.pdf |title=Pārgaujas novada vēstis Nr.22 2011. gada 26. maijā «Stalbes karogs iesvētīts!» |access-date={{dat|2018|08|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160523030034/http://pargaujasnovads.lv/userfiles/file/Avize/PargaujasVestismaijs.pdf }}</ref> |- | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Stopiņu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] | 1997. gadā <br>(pārapstiprināts 2022. gada 8. jūnijā)<ref name=":1" /> |- | [[Straupes pagasts|Straupes pagasta]] [[Straupes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Straupes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]] [[Strazdes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] [[Tārgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Tārgales pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Tumes pagasts|Tumes pagasta]] [[Tumes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Turlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Turlavas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|11|18||bez}}<ref>Turlavas pagasta pārvalde: [http://www.turlava.lv/index.php?p=2600&lang=625 Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303003527/http://turlava.lv/index.php?p=2600&lang=625 |date={{dat|2015|03|03||bez}} }}</ref> |- | [[Vaives pagasts|Vaives pagasta]] [[Vaives pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vaives pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]] [[Valdgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Valdgale parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]] [[Vandzenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vandzenes pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] [[Vidrižu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | ne vēlāk kā 2020. gada oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/vidrizupagasts/status/1313405204977659905|title=Plīvo! - Vidrižu pagasts {{!}} Twitter|website=Twitter|access-date=2022-11-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=2597446800545688&set=a.2594644970825871|title=Vidrižu sockenflagga, Limbažu kommun - Nordiska flaggor{{!}}Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2022-11-15}}</ref> |- | [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] [[Viļķenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļķenes pagasts.png|border|center|x55px]] |ne vēlāk kā 2009. gadā |- | [[Virbu pagasts|Virbu pagasta]] [[Virbu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] [[Turlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2001||||bez}}<ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180710191230/http://www.viski.lv/par-pagastu/ |date={{dat|2018|07|10||bez}} }}</ref> |- | [[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]] [[Zentenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |} == Skatīt arī == {{Commons category|Flags of parishes of Latvia|Latvijas pagastu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{karogs-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu karogi| *]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] grhtrfrnte2dn2jra69wl0pigb32t6u 0 94409 4457754 4414978 2026-04-23T06:06:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457754 wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu ģerboņi''' pirmoreiz tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā šo [[Latvijas novadu karogi|novadu karogi]], pēc 2021. gada reformas tie zaudēja oficiālu spēku un jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni ģerboņi, ja novada robežas ir mainījušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/paplasinatajos-novados-veido-jaunus-gerbonus|title=Paplašinātajos novados veido jaunus ģerboņus|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Lai skice kļūtu par oficiālo novada ģerboni, to ir jāapstiprina novada domes sēdē un [[Valsts heraldikas komisija|Valsts heraldikas komisijā]] (VHK).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-heraldikas-komisija|title=Valsts heraldikas komisija {{!}} Valsts prezidenta kanceleja|website=www.president.lv|access-date=2022-09-01|language=lv}}</ref> Iepriekšējie ģerboņi saglabās ierakstu [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Ģerboņu katalogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem|title=Ģerboņu katalogs|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2021-08-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/6815-informacija-par-novadu-gerboniem-pec-1-julija|title=Informācija par novadu ģerboņiem pēc 1. jūlija|website=LPS|access-date=2022-07-07|language=en}}</ref> Kā pirmais savu jauno ģerboni pēc 2021. gada reformas apstiprināja [[Ādažu novads]] 2022. gada 27. janvārī.<ref name="Ādažu-2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazu-novada-gerbonis-pirmais-apstiprinatais-gerbonis-pec-teritorialas-reformas-latvija/|title=Ādažu novada ģerbonis – pirmais apstiprinātais ģerbonis pēc teritoriālās reformas Latvijā|website=Ādažu novads|access-date=2022-04-26|date=2022-02-02|language=lv-LV|archive-date=2022-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220202223118/https://www.adazi.lv/adazu-novada-gerbonis-pirmais-apstiprinatais-gerbonis-pec-teritorialas-reformas-latvija/}}</ref> == Ģerboņu uzskaitījums == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Ādažu novads|Ādažu novada]]<br/>[[Ādažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 27. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1378|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-04-26}}</ref><ref name="Ādažu-2022"/> |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]]<br/>[[Aizkraukles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-186">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 Aizkraukles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 10. janvārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]]<br/>[[Alūksnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|05|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-112">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 Alūksnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br/>[[Augšdaugavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|12|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2022/apkopotas-iedzivotaju-idejas-jauna-augsdaugavas-novada-gerbona-izstradei/|title=Apkopotas iedzīvotāju idejas jaunā Augšdaugavas novada ģerboņa izstrādei|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/turpinas-darbs-pie-gerbona-izveides/|title=Turpinās darbs pie ģerboņa izveides|last=Bitiņš|first=Dainis|website=Augšdaugavas novads|access-date=2022-11-13|date=2022-09-14|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/apstiprinats-jaunais-augsdaugavas-novada-gerbonis/|title=Apstiprināts jaunais Augšdaugavas novada ģerbonis|last=Minova|first=Inese|website=Augšdaugavas novads|access-date=2022-12-16|date=2022-12-09|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Balvu novads|Balvu novada]]<br/>[[Balvu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balvu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf |title=Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku |access-date={{dat|2011|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831184145/http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 2. novembrī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=26292:apstiprinats-balvu-novada-gerbonis&catid=65&lang=lv&Itemid=579|title=Apstiprināts Balvu novada ģerbonis {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>Ar minimālām izmaiņām</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]]<br/>[[Bauskas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bauskas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-104">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 Bauskas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170512090642/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 |date={{dat|2017|05|12||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/191890|title=Saglabās esošo ģerboni|last=Varnevičs|first=Uldis|publisher=[[Bauskas Dzīve]]|website=arhivs.bauskasdzive.lv|access-date=2022-07-07|date=2021-07-06|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174910/https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/191890}}</ref> |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]]<br/>[[Cēsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |{{dat|2022|07|04||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1398|title=Ģerboņu katalogs - Cēsu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edruva.lv/apstiprina-cesu-novada-gerboni/|title=Apstiprina Cēsu novada ģerboni {{!}} eDruva|website=edruva.lv|access-date=2022-07-07|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707152140/http://edruva.lv/apstiprina-cesu-novada-gerboni/}}</ref> |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]]<br/>[[Dienvidkurzemes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/vienbalsigi-apstiprinats-dienvidkurzemes-novada-gerbonis|title=Vienbalsīgi apstiprināts Dienvidkurzemes novada ģerbonis {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]]<br/>[[Dobeles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dobeles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-120">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 Dobeles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035202/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 15. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dobele.lv/lv/content/domes-lemumi|title=Domes lēmumi {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=dobele.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]]<br/>[[Gulbenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gulbenes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|04|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-111">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 Gulbenes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171214074932/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 |date={{dat|2017|12|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]]<br/>[[Jēkabpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|10|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1411|title=Ģerboņu katalogs - Jēkabpils novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-12}}</ref> |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]]<br/>[[Jelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jelgavas novads COA.svg‎‎|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-99">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/99 Jelgavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 25. maijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/17962/parapstiprina-lidzsinejo-jelgavas-novada-gerboni-ka-oficialo-simboliku-apvienotajam-novadam/|title=Pārapstiprina līdzšinējo Jelgavas novada ģerboni kā oficiālo simboliku apvienotajam novadam|website=Jelgavas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|date=2022-05-25|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174635/https://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/17962/parapstiprina-lidzsinejo-jelgavas-novada-gerboni-ka-oficialo-simboliku-apvienotajam-novadam/}}</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]]<br/>[[Krāslavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krāslavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-190">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/190 Krāslavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017091259/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/190 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 29. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti|title=Dokumenti - Krāslavas novads portāls|website=kraslava.lv|access-date=2022-07-07|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174635/https://kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kraslava.lv/fileadmin/Dokumenti/Novada_pasvaldibas_protokoli%202021/29.07.2021%20protokols%20nr.4.docx |title=Arhivēta kopija |access-date=07.07.2022 |archive-date=19.03.2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220319224037/https://kraslava.lv/fileadmin/Dokumenti/Novada_pasvaldibas_protokoli%202021/29.07.2021%20protokols%20nr.4.docx }}</ref> |- |[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]]<br/>[[Kuldīgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kuldīgas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-97">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/97 Kuldīgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017093900/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/97 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts {{dat|2021|09|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/aktualitates/6040-kuldigas-novada-turpinas-izmantot-lidzsinejo-novada-gerboni-ar-sv-katrinu|title=Kuldīgas novadā turpinās izmantot līdzšinējo novada ģerboni ar Sv. Katrīnu|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://www.kuldiga.lv/aktualitates/6040-kuldigas-novada-turpinas-izmantot-lidzsinejo-novada-gerboni-ar-sv-katrinu}}</ref> |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]]<br/>[[Ķekavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-121">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 Ķekavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180047/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |[[Limbažu novads|Limbažu novada]]<br/>[[Limbažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Limbažu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |{{dat|2023|09|25||bez}}<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1445 Limbažu novada ģerbonis]</ref> |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]]<br/>[[Līvānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-125">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/125 Līvānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044257/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/125 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]]<br/>[[Ludzas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ludzas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|11||bez}}<ref name="kulturaskarte-134">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/134 Ludzas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044730/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/134 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]]<br/>[[Madonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|10|06||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1408|title=Ģerboņu katalogs - Madonas novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-06}}</ref> |- |[[Mārupes novads|Mārupes novada]]<br/>[[Mārupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|57x57px]] |{{dat|2022|10|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1413|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/apstiprinati-marupes-novada-marupes-pagasta-un-babites-pagasta-gerboni-26-10-2022|title=Apstiprināti Mārupes novada, Mārupes pagasta un Babītes pagasta ģerboņi! {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-11-15}}</ref> |- |[[Ogres novads|Ogres novada]]<br/>[[Ogres novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogres novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-198">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/198 Ogres novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/198 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/par-jauna-novada-gerboni-izvelas-bijusa-ogres-novada-gerboni|title=Par jaunā novada ģerboni izvēlas bijušā Ogres novada ģerboni {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Olaines novads|Olaines novada]]<br/>[[Olaines novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Olaines novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-182">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/182 Olaines novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050040/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/182 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]]<br/>[[Preiļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Preiļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-172">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 Preiļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202612/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref><br/>(pagaidu ģerbonis kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]]<br/>[[Rēzeknes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg‎|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref>[[Rēzeknes novads]]: [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 Rēzeknes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100805130840/http://rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 |date={{dat|2010|08|05||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |[[Ropažu novads|Ropažu novada]]<br/>[[Ropažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 20. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]]<br/>[[Salaspils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salaspils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-208">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 Salaspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127094145/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]]<br/>[[Saldus novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saldus novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-149">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/149 Saldus novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813010036/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/149 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref><br />(šobrīd – pagaidu ģerbonis) |- |[[Attēls:Saldus novada ģerbonis (projekts).svg|65x65px]] |''notiek saskaņošana VHK''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/arkartas-domes-sede-22/|title=Ārkārtas domes sēde 11.10.2022. - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2023-03-23|archive-date=2024-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20241214134944/https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/arkartas-domes-sede-22/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saldus.lv/wp-content/uploads/2022/10/Arkartas-domes-sede-11.10.2022..pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=23.03.2023 |archive-date=13.03.2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240313111453/https://www.saldus.lv/wp-content/uploads/2022/10/Arkartas-domes-sede-11.10.2022..pdf }}</ref><!-- Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs." --> |- |[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]]<br/>[[Saulkrastu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |{{dat|2022|06|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1396|title=Ģerboņu katalogs - Saulkrastu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]]<br/>[[Siguldas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Siguldas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-174">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/174 Siguldas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401101141/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/174 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210923154412/https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]]<br/>[[Smiltenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|11|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/smiltenes-novads-ticis-pie-jauna-gerbona-tagad-karta-karogam/|title=Smiltenes novads ticis pie jauna ģerboņa; tagad kārta karogam|last=Pētersone|first=Sandra|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1420|title=Ģerboņu katalogs - Smiltenes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-12-16}}</ref> |- |[[Talsu novads|Talsu novada]]<br/>[[Talsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |{{dat|2022|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1412|title=Ģerboņu katalogs - Talsu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-20}}</ref> |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]]<br/>[[Tukuma novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tukuma novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|06|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-115">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/115 Tukuma novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401100737/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/115 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Valkas novads|Valkas novada]]<br/>[[Valkas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-106">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/106 Valkas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401095733/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/106 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]]<br/>[[Valmieras novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|11|10||bez}}<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1418 Valmieras novada ģerbonis]</ref> |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]]<br/>[[Ventspils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ventspils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-94">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 Ventspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref>* |} == Atceltie novadu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu novada]]<br/>[[Ādažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref name="president20120329">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|frameless|55x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]]<br/>[[Cēsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēsu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-124">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 Cēsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180222013131/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 |date={{dat|2018|02|22||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]]<br/>[[Jēkabpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jēkabpils novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-118">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/118 Jēkabpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220531211307/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/118 |date={{dat|2022|05|31||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Limbažu novads|Limbažu novada]]<br/>[[Limbažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Limbažu novads COA 2011-2021.svg|x55px]] |{{dat|2011|03|29||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |title=Limbažu novada simbolika |access-date={{dat|2011|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111128181847/http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |archivedate={{dat|2011|11|28||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Limbažu novada ģerbonis.svg|57x57px]] |2021. gada reforma |- |[[Madonas novads|Madonas novada]]<br/>[[Madonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madonas novads COA 2011-2021.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-142">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/142 Madonas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050247/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/142 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Mārupes novads|Mārupes novada]]<br/>[[Mārupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|06|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-114">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/114 Mārupes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044819/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/114 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|57x57px]] |2021. gada reforma |- |[[Ropažu novads|Ropažu novada]]<br/>[[Ropažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-193">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/193 Ropažu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607114335/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/193 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Saldus novads|Saldus novada]]<br/>[[Saldus novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saldus novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-149"/> | |''nomaiņa apturēta (2024.g.)''<!-- Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs." --> |- |[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]]<br/>[[Saulkrastu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saulkrastu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-126">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/126 Saulkrastu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220812231351/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/126 |date={{dat|2022|08|12||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]]<br/>[[Smiltenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-117">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/117 Smiltenes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401115718/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/117 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Talsu novads|Talsu novada]]<br/>[[Talsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Talsu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-107">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 Talsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200925212007/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 |date={{dat|2020|09|25||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |2021. gada reforma |} == Bijušo novadu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Atcelts |- |[[Aglonas novads|Aglonas novada]]<br/>[[Aglonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aglonas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-195">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171213054010/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2017|12|13||bez}} }} - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 Aglonas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065231/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Aizputes novads|Aizputes novada]]<br/>[[Aizputes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aizputes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|05||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizputesnovads.lv/simboli |title=Aizputes novads. Simboli |access-date={{dat|2011|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110226205519/http://aizputesnovads.lv/simboli |archivedate={{dat|2011|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]]<br/>[[Aknīstes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-143">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 Aknīstes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065201/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Alojas novads|Alojas novada]]<br/>[[Alojas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alojas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-173">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 Alojas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065206/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Alsungas novads|Alsungas novada]]<br/>[[Alsungas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-188">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 Alsungas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065227/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Amatas novads|Amatas novada]]<br/>[[Amatas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Amatas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2008|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-69">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 Amatas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065247/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Apes novads|Apes novada]]<br/>[[Apes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Apes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2017|04|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-1277">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 Apes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035249/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Auces novads|Auces novada]]<br/>[[Auces novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Auces novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-168">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 Auces novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043752/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Babītes novads|Babītes novada]]<br/>[[Babītes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Babītes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-192">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 Babītes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033930/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Baldones novads|Baldones novada]]<br/>[[Baldones novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baldones novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-103">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 Baldones novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033700/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]]<br/>[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|25||bez}}<ref name="president20111025">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]]<br/>[[Beverīnas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Beverīnas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2014|03|11||bez}}<ref name="kulturaskarte-226">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/226 Beverīnas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017085720/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/226 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]]<br/>[[Brocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brocēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2014|05|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-229">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 Brocēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031757/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]]<br/>[[Burtnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Burtnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|05|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-113">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 Burtnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]]<br/>[[Carnikavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|54x54px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-93">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 Carnikavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035945/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=277670|title=Par ģerboņu reģistrāciju|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-06-14|language=lv}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]]<br/>[[Cesvaines novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cesvaines novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-130">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 Cesvaines novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035022/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ciblas novads|Ciblas novada]]<br/>[[Ciblas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ciblas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|6||bez}}<ref name="ciblasnovads">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf |title=Ciblas novada ziņas Nr. 2 (18) 2011.g. februāris |access-date={{dat|2011|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312033852/http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Dagdas novads|Dagdas novada]]<br/>[[Dagdas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dagdas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|2|24||bez}}<ref>[http://dagda.lv/zinas/pilns-raksts/datums/25/02/2011/heraldikas-komisija-konceptuali-atbalstijusi-dagdas-novada-gerbona-skici/ Heraldikas komisija konceptuāli atbalstījusi Dagdas novada ģerboņa skici]{{Novecojusi saite}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]]<br/>[[Daugavpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugavpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref>[https://www.daugavpilsnovads.lv/novads/simbolika/ Simbolika - Daugavpils novada dome]</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Dundagas novads|Dundagas novada]]<br/>[[Dundagas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-131">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 Dundagas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034500/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Durbes novads|Durbes novada]]<br/>[[Durbes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Durbes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-194">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 Durbes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226032329/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Engures novads|Engures novada]]<br/>[[Engures novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-187">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 Engures novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180601191139/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 |date={{dat|2018|06|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]]<br/>[[Ērgļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērgļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-132">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 Ērgļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034149/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]]<br/>[[Garkalnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|06|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-156">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 Garkalnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226030852/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]]<br/>[[Grobiņas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Grobiņas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-165">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 Grobiņas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031345/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Iecavas novads|Iecavas novada]]<br/>[[Iecavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-171">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 Iecavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]]<br/>[[Ikšķiles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķiles novads.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-98">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 Ikšķiles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035751/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]]<br/>[[Ilūkstes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ilūkstes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2007|12|05||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/49|title=Ģerboņu katalogs - Ilūkstes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]]<br/>[[Inčukalna novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/177|title=Ģerboņu katalogs - Inčukalna novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]]<br/>[[Jaunjelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunjelgavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|04|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/110|title=Ģerboņu katalogs - Jaunjelgavas novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]]<br/>[[Jaunpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas novads COA.svg‎|x55px]] |{{dat|2011|07|01||bez}}<ref name="kulturaskarte-158">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/158 Jaunpiebalgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401114811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/158 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]]<br/>[[Jaunpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils novads COA.svg‎|x55px]] |{{dat|2010|04|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-108">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/108 Jaunpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401115043/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/108 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kandavas novads|Kandavas novada]]<br/>[[Kandavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kandavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref><ref name="kulturaskarte-210">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/210 Kandavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214917/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/210 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]]<br/>[[Kārsavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārsavas novads COA.svg‎‎|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-119">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/119 Kārsavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214927/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/119 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]]<br/>[[Kocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kocēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-170">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/170 Kocēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017091348/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/170 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kokneses novads|Kokneses novada]]<br/>[[Kokneses novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-88">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/88 Kokneses novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017090531/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/88 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]]<br/>[[Krimuldas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krimuldas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|06|11||bez}}<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=257580 Par ģerboņu reģistrāciju] 14.06.2013.</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Krustpils novads|Krustpils novada]]<br/>[[Krustpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-137">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/137 Krustpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017103951/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/137 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]]<br/>[[Ķeguma novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķeguma novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref><ref name="kulturaskarte-204">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 Ķeguma novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630233137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]]<br/>[[Lielvārdes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lielvārdes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2007|11|30||bez}}<ref name="lielvarde">[http://www.lielvarde.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2022068&Itemid=587 Lielvārdes novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171228201155/http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2022068&Itemid=587 |date={{dat|2017|12|28||bez}} }}: [http://www.lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf Heraldiskais apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830162509/http://lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf |date={{dat|2016|08|30||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]]<br/>[[Līgatnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līgatnes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-163">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/163 Līgatnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127045357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/163 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Lubānas novads|Lubānas novada]]<br/>[[Lubānas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubānas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-201">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/201 Lubānas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127053700/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/201 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mālpils novads|Mālpils novada]]<br/>[[Mālpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-127">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 Mālpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022222809/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]]<br/>[[Mazsalacas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mazsalacas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-199">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/199 Mazsalacas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/199 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]]<br/>[[Mērsraga novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-181">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/181 Mērsraga novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050721/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/181 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]]<br/>[[Naukšēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Naukšēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-197">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/197 Naukšēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127062523/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/197 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Neretas novads|Neretas novada]]<br/>[[Neretas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Neretas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-147">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/147 Neretas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127062625/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/147 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Nīcas novads|Nīcas novada]]<br/>[[Nīcas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-161">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/161 Nīcas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050757/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/161 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]]<br/>[[Ozolnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ozolnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2006|12|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-23">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 Ozolnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181210161958/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 |date={{dat|2018|12|10||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]]<br/>[[Pārgaujas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pārgaujas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-169">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/169 Pārgaujas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173748/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/169 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]]<br/>[[Pāvilostas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pāvilostas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|07|01||bez}}<ref name="kulturaskarte-159">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/159 Pāvilostas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173823/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/159 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]]<br/>[[Pļaviņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-76">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 Pļaviņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Priekules novads|Priekules novada]]<br/>[[Priekules novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Priekules novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-145">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 Priekules novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]]<br/>[[Priekuļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Priekuļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-184">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 Priekuļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202020/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Raunas novads|Raunas novada]]<br/>[[Raunas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-122">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 Raunas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202803/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]]<br/>[[Riebiņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Riebiņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-84">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/84 Riebiņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214914/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/84 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rojas novads|Rojas novada]]<br/>[[Rojas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-189">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/189 Rojas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607131834/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/189 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rucavas novads|Rucavas novada]]<br/>[[Rucavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rucavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-175">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/175 Rucavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607112657/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/175 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rugāju novads|Rugāju novada]]<br/>[[Rugāju novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-90">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/90 Rugāju novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607123417/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/90 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]]<br/>[[Rūjienas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rūjienas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-91">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/91 Rūjienas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813002120/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/91 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rundāles novads|Rundāles novada]]<br/>[[Rundāles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-95">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 Rundāles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210831213243/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 |date={{dat|2021|08|31||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]]<br/>[[Salacgrīvas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Salacgrīvas novads.svg|x55px]] |{{dat|2011|03|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-153">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/153 Salacgrīvas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220812233151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/153 |date={{dat|2022|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Salas novads|Salas novada]]<br/>[[Salas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-200">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/200 Salas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813002836/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/200 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Sējas novads|Sējas novada]]<br/>[[Sējas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sējas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-209">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 Sējas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180415213912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 |date={{dat|2018|04|15||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]]<br/>[[Skrīveru novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-86">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/86 Skrīveru novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401104123/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/86 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Skrundas novads|Skrundas novada]]<br/>[[Skrundas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrundas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-87">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/87 Skrundas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401103925/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/87 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]]<br/>[[Stopiņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-133">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/133 Stopiņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401102101/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/133 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Strenču novads|Strenču novada]]<br/>[[Strenču novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strenču novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-146">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/146 Strenču novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401095407/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/146 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]]<br/>[[Tērvetes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tērvetes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-191">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/191 Tērvetes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]]<br/>[[Vaiņodes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaiņodes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-183">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/183 Vaiņodes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401101808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/183 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]]<br/>[[Varakļānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1273">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 Varakļānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034841/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2025|6|7||bez}} |- |[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]]<br/>[[Vārkavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārkavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-123">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 Vārkavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]]<br/>[[Vecpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-136">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 Vecpiebalgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031115/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]]<br/>[[Vecumnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecumnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-96">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 Vecumnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035830/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viesītes novads|Viesītes novada]]<br/>[[Viesītes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viesītes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-148">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/148 Viesītes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401114849/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/148 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viļakas novads|Viļakas novada]]<br/>[[Viļakas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viļakas novads COA.svg|x55px]] |<!--{{dat|2010|11|08||bez}}-->{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-141">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/141 Viļakas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401104043/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/141 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viļānu novads|Viļānu novada]]<br/>[[Viļānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viļānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-207">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/207 Viļānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401102329/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/207 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Zilupes novads|Zilupes novada]]<br/>[[Zilupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zilupes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-101">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/101 Zilupes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163650/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/101 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of municipalities of Latvia|Latvijas novadu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Latvijas novadu ģerboņi}} [[Kategorija:Latvijas novadu ģerboņi| ]] 98d4ulahnwymufg45qy0yaw2qlotf6q 0 94413 4457752 4446580 2026-04-23T05:59:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457752 wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu karogi''' tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā [[Latvijas novadu ģerboņi|novadu ģerboņi]], pēc 2021. gada reformas jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni karogi, ja novada robežas ir mainījušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref> == Karogu uzskaitījums == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |rowspan=2|[[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ādažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|11|27||bez}}<ref>Saistošie noteikumi par Ādažu novada simboliku, 27.11.2012. Nr.34{{Tīmekļa atsauce|url=http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf|title=Par Ādažu novada simboliku|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304094911/http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf}}</ref> |- |[[Attēls:Ādažu novada karogs.svg|center|x55px]] |{{dat|2022|07|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/130.34|title=Par Ādažu novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-07-13|date=2022-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/|title=Novada simbolika|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-08|language=lv-LV|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807175832/https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/}}</ref> |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aizkraukle_novads_karogs.png|border|center|110x110px]] |''neoficiāls,'' līdz 2021. gada jūnijam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kokneses-domes-priekssedetajs-vingris-gatavs-uznemties-jaunveidojama-aizkraukles-novada-vadibu/|title=Kokneses domes priekšsēdētājs Vingris gatavs uzņemties jaunveidojamā Aizkraukles novada vadību|website=tv3.lv|access-date=2023-07-02|date=2021-06-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixmax.lv/prece/karogi/novadu-karogi/aizkraukles-novada-karogs/|title=Aizkraukles novada karogs - Mixmax.lv|website=mixmax.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref group="Piezīmes">likumdošanā nav atrodams</ref> |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alūksnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Alūksnes novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|08|08||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/182487-aluksnes-novads-ticis-pie-sava-karoga|title=Alūksnes novads ticis pie sava karoga|work=Jauns.lv|access-date=2018-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br />[[Augšdaugavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Augsdaugava municipality flag.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 13. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/apstiprinats-augsdaugavas-novada-karogs/|title=Apstiprināts Augšdaugavas novada karogs|last=Bitiņš|first=Dainis|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|date=2023-04-24|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Balvu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf |title=Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku |access-date={{dat|2011|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831184145/http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf }}</ref><br>(atcelts 2021. g., 2022. g. pārapstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25962:mums-jaatrod-simbols-kas-mus-vieno&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Mums jāatrod simbols, kas mūs vieno!|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-22|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25978:lemj-par-balvu-novada-gerboni-valsts-autocelu-posmu-parnemsanu-un-projektu-istenosanu&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Lemj par Balvu novada ģerboni, valsts autoceļu posmu pārņemšanu un projektu īstenošanu|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-28|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Bauskas novads.png|border|center|x55px]] |2011. gadā<br>(pārapstiprināts 2022. gadā) |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Cēsu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 11. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/simbolika/cesu-novada-simbolika/|title=Cēsu novada simbolika|website=cesis.lv|access-date=2022-11-15}}</ref> |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Dienvidkurzemes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dienvidkurzemes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |''iesvētīts'' 2022. gada 11. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/lacplesa-diena-iesvetis-dienvidkurzemes-novada-karogu|title=Lāčplēša dienā iesvētīs Dienvidkurzemes novada karogu {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/dienvidkurzemes-novads-ticis-pie-sava-karoga/|title=Dienvidkurzemes novads ticis pie sava karoga|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dobeles novads Flag.png|border|center|x55px]] |2010. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika|title=Simbolika {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=www.dobele.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115030248/https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika}}</ref> |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Gulbenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Gulbenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="gulbene-sn2011-1">Gulbenes novads: [http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 Par Gulbenes novada simboliku (Nr.1, 27.01.2011)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170510171306/http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 |date=10.05.2017 }}</ref> |- | rowspan="2" |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Jēkabpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils novads flag.png|border|center|x55px]] |2010. gadā |- |[[Attēls:Jēkabpils novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 27. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/izstradati-jauna-jekabpils-novada-karoga-varianti/|title=Izstrādāti jaunā Jēkabpils novada karoga varianti|last=Paegļkalne|first=Sandra|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2023-07-02|date=2023-04-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343111|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jelgavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|10|26||bez}}<ref name="jelgavasnovads-sn2011-13">Saistošie noteikumi Nr.13 [https://web.archive.org/web/20160411050933/http://www.jrp.lv/userfiles/file/Saistosie_not/2013/saist_not_13_par_novada_simboliku_gala.doc „Par Jelgavas novada simboliku”]</ref><ref>[http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf Jelgavas novada ziņas 2011. gada novembris Nr.11 (25)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926135350/http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf |date={{dat|2022|09|26||bez}} }}:<br /> «Iesvēta novada karogu»</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Krāslavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kraslava.lv/lv/simbolika|title=Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Par Krāslavas novada simboliku” - Simbolika {{!}} Krāslavas novada pašvaldība|website=www.kraslava.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ķekavas novada karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png Ķekavas novada karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206182819/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2020. gada novembrim, vēlāk pagaidu karogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10125|title=Karogs virs Limbažiem!|website=laikraksts.com|access-date=2023-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/limbazu-novada-velesanu-komisija-pazino|title=Limbažu novads - Limbažu novada vēlēšanu komisija paziņo|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2023-07-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Limbazu novads karogs.png|border|center|110x110px]] |2023. gada 18. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/pacelts-jaunais-limbazu-novada-karogs|title=Pacelts jaunais Limbažu novada karogs {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2024-03-16|date=2024-11-21|language=lv}}</ref> (apstiprināts 2024. g. 21. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350142|title=Par Limbažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|date=2024-02-21|language=lv}}</ref> |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Līvānu novads.svg|border|center|111x111px]] |''neoficiāls, nav atrodams likumdošanā''<ref group="Piezīmes">oficiāls statuss ir teju identiskajam Līvānu pilsētas karogam{{Atsauce|title=Līvānu ģerbonī cīrulītis pārtapa par vanadziņu - "Novadnieks"|url=http://www.livanub.lv/webdok/www/novadpet/Heraldika/Novadnieks_22.02.2011.pdf|date=2011-02-22|publisher=Līvānu novada bibliotēka / Līvānu novada pašvaldība|quote=Pilsētas karogs ar pilsētas ģerboni uz zili balta fona – apstiprināts 1996. gadā. Novadam nav sava karoga.}}</ref> |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ludzas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ludzas novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|27||bez}}<ref name="ludzas-novads">Ludzas novads: [http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/ Ludzas novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180807030705/http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/|date={{dat|2018|08|07||bez}}}}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- | rowspan="2" |[[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mārupes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|06|21||bez}}<ref name="marupe-simbolika">Mārupes novads: [http://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika Simbolika]</ref> |- |[[Attēls:Mārupes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2022. gada 26. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337772|title=Noteikumi par Mārupes novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika|title=Simbolika {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogres novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ogres novads Flag.png|border|center|x55px]] |''pirms 2013. gada jūnija'' |- |[[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Olaines novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|18||bez}}<ref>https://www.olaine.lv/uploads/filedir/Domes%20vestis/domesvestisdecembris.pdf</ref> |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Preiļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Preiļu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|04|26||bez}}<ref>Preiļu novads: [http://www.preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2033] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426110812/http://preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf# |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}, lpp. 6</ref><br>(pagaidu simboli kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rēzeknes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rēzeknes novads.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja">Latvijas Tekstils: {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|title=Novadu un pilsētu karogu aleja Mežaparkā|access-date={{dat|2018|10|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004014/https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ropažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |2013. gada 30. janvārī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2450/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.4 “Par Ropažu novada simboliku un tās izmantošanu” (Apstiprināti ar Ropažu novada domes 2013. gada 30. janvāra sēdes lēmumu prot. nr. 1, 52. §)|publisher=Ropažu novada pašvaldība|work=Ropažu Vēstis|access-date=2024-11-20|date=2013. gada marts}}</ref><ref name="novadukarogualeja" /><br>(2005. gada 21. septembrī)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2696/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 12 PAR ROPAŽU NOVADA SIMBOLIKU|publisher=Ropažu novada dome|work=Ropažu Vēstis|date=2005. gada oktobris|page=4}}</ref> |- |[[Attēls:Ropažu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salaspils Municipality.jpg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|02|25||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.32/2013 [http://www.salaspils.lv/images/kultura_aktualitates/sn-32_2013v20150407.pdf Par Salaspils novada simbolikas izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]] [[Saldus novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saldus novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2011|05|14||bez}}, šobrīd - pagaidu karogs<ref>Saldus novads: [https://www.saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180830101500/http://saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ |date={{dat|2018|08|30||bez}} }}</ref><!--Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs."--> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''vēl nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saulkrastu novads 2010-2021.png|border|center|x55px]] |''ne vēlāk kā 2015. g. 25. februārī''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/pasvaldiba/dokumenti/saistosie-noteikumi/simbolika/|title=Simbolika {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Saulkrastu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 7. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref><ref>https://saulkrasti.lv/wp-content/uploads/2022/06/SNZ_06.2022.pdf</ref> |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Siguldas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|08|15||bez}}<ref name="sigulda">Saistošie noteikumi Nr.20/2012 [http://www.sigulda.lv/public/download.php?id=1955 Par Siguldas novada simbolikas lietošanu]</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210923154412/https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |rowspan=2|[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Smiltenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Smiltenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|06|28||bez}}<ref>Smiltenes novads: [http://www.smiltene.lv/novada_simbolika Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180630021621/http://www.smiltene.lv/novada_simbolika |date={{dat|2018|06|30||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Smiltenes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 25. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/smiltenes-novads-ticis-pie-jauna-gerbona-tagad-karta-karogam/|title=Smiltenes novads ticis pie jauna ģerboņa; tagad kārta karogam|last=Pētersone|first=Sandra|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=339215|title=Par Smiltenes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-01-15|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Talsi Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name="talsi">Talsu novada pašvaldība: Saistošie noteikumi Nr.23 [http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf «Par Talsu novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190302214130/http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf |date={{dat|2019|03|02||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Talsu novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?p=17875|title=Piedalies aptaujā par Talsu novada karoga atbilstošāko vizuālo noformējumu!|access-date=2023-07-02|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702170224/http://www.kolka.lv/?p=17875}}</ref><ref>[https://www.talsunovads.lv/lv/media/15522/download?attachment Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi "Par pašvaldības simboliku" - projekts]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343955|title=Par pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Tukuma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Tukuma novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|11|16||bez}}<ref>Domes lēmumi: «Par Tukuma novada karogu», [http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf Tukuma Laiks 2011. gada decembris (Nr. 88) bezmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310134851/http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Valkas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Valmieras novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Valmieras novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/apstiprinats-valmieras-novada-karogs/|title=Apstiprināts Valmieras novada karogs|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ventspils novada karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |} |} == Bijušo novadu karogi == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Aglonas novads|Aglonas novada]] [[Aglonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aglona novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|09|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|title=Aglonas novada ģerbonis {{!}} Aglonas Novada Dome|website=www.aglona.lv|access-date=2018-05-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305101058/http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|archivedate=2016-03-05}}</ref> |- |[[Aizputes novads|Aizputes novada]] [[Aizputes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Aizpute Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|29||bez}}<ref>Aizputes novada domes Saistošie noteikumi Nr.8 {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aizputesnovads.lv/docs/Dome/Saistosie_noteikumi/47_23_saistoshie_karog.pdf|title=Aizputes novada simbolika|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |- |[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] [[Aknīstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alojas novads|Alojas novada]] [[Alojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alsungas novads|Alsungas novada]] [[Alsungas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Amatas novads|Amatas novada]] [[Amatas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Apes novads|Apes novada]] [[Apes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Auces novads|Auces novada]] [[Auces novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Auces novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|02|22||bez}}<ref>Auces novada pašvaldības 22.02.2012. saistošie noteikumi Nr.5 [https://web.archive.org/web/20160326095506/http://www.auce.lv/index.php?cmd=get&cid=19114 «Par Auces novada simboliku»]</ref> |- |[[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Babītes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|24||bez}}<ref>2012.gada 24.oktobrī Saistošie noteikumi Nr. 21: [http://www.babite.lv/wp-content/uploads/2015/09/SN21-Simbolika_-ar-ped-groz-27.09.2017.pdf «Par Babītes novada simboliku»]</ref> |- |[[Baldones novads|Baldones novada]] [[Baldones novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Baldone municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2014|06|30||bez}}<ref>[http://www.aprinkis.lv/ Apriņķis.lv]: [http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs Baldones novadam apstiprināts savs karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305054129/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs|date={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref><ref>2014.gada 30.jūnija Saistošie noteikumi Nr. 8: [http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf «Par Baldones novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160403132402/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf|date={{dat|2016|04|03||bez}}}} (209.65 KB)</ref> |- |[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] [[Baltinavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā |- |[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] [[Beverīnas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Beverīnas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|04|26||bez}}<ref>«Beverīnas novadam ir karogs!» [http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf Beverīnas Vēstis 2018. gada maijs • Nr. 5 (70)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228174137/http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf |date={{dat|2021|12|28||bez}} }}</ref> |- |[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]] [[Brocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:BROCENU NOVADA KAROGS.png|border|center|x55px]] | |- |[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] [[Burtnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Burtnieki Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|01|28||bez}} |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] [[Carnikavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Carnikavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|04|21||bez}}<ref name="likumi.lv-251093">[http://likumi.lv/doc.php?id=251093 Saistošie noteikumi par Carnikavas novada simbolikas izmantošanu]</ref> |- |[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] [[Cesvaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Cesvaines novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Ciblas novads|Ciblas novada]] [[Ciblas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ciblas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Dagdas novads|Dagdas novada]] [[Dagdas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dagdas novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2012|07|22||bez}}<ref>Gorod.lv: [http://lat.gorod.lv/zinas/161933-sakusies-dagdas-novada-svetki-dagdai-20 Sākušies Dagdas novada svētki „Dagdai- 20”]</ref> |- |[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] [[Daugavpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Daugavpils Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|11||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.20 [http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/Pasv_saist/daugavpils_nov//saist20_2012.pdf Grozījumi Daugavpils novada domes 2011. gada 12. maija saistošajos noteikumos Nr.13 „Par Daugavpils novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304091404/http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FLikumd%2FPasv_saist%2Fdaugavpils_nov%2F%2Fsaist20_2012.pdf|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> |- |[[Dundagas novads|Dundagas novada]] [[Dundagas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dundaga Municipality.jpg|border|center|x55px]] | |- |[[Durbes novads|Durbes novada]] [[Durbes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbes novada karogs.png|border|center|x55px]] | |- |[[Engures novads|Engures novada]] [[Engures novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Engures novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] [[Ērgļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ērgļu novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] [[Garkalnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Garkalne Municipality.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]] [[Grobiņas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Grobiņas novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Iecavas novads|Iecavas novada]] [[Iecavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Iecavas novads.png|border|center|x55px]] |2012. gadā |- |[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] [[Ikšķiles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ikšķiles novada karogs.png|border|center|x55px]] |2015. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Ikšķiles novads|website=web.archive.org|access-date=2022-09-01|date=2021-07-25|archive-date=2021-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210725052721/https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika}}</ref> |- |[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] [[Ilūkstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ilūkstes novads.png|border|center|x55px]] |2006. gada 25. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2006_ilukste.pdf|title=Ilūkstei savas karogs}}</ref> |- |[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Inčukalna novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] [[Jaunjelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunjelgavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā<ref>Jaunjelgavas novads: [http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/ Novada karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180915142711/http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/|date={{dat|2018|09|15||bez}}}}</ref> |- |[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]] [[Jaunpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jaunpiebalgas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|09|12||bez}} |- |[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] [[Jaunpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunpils novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kandavas novads|Kandavas novada]] [[Kandavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kandavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] [[Kārsavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kārsavas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]] [[Kocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kocēnu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012||||bez}}<ref>YouTube: [https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=jbXig8UpQvM Kocēnu novada karoga iesvētīšana Rubenes baznīcā]</ref> |- |[[Kokneses novads|Kokneses novada]] [[Kokneses novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kokneses novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs : koknese.lv|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref> |- |[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]] [[Krimuldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krimuldas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Krustpils novads|Krustpils novada]] [[Krustpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krustpils novads.png|border|center|x55px]] |2009.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/svinigi-nodoti-bijusa-krustpils-novada-simboli-jekabpils-vestures-muzejam|title=Svinīgi nodoti bijušā Krustpils novada simboli Jēkabpils Vēstures muzejam {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> vai {{dat|2011||||bez}} |- |[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] [[Ķeguma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] [[Lielvārdes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Lielvārdes novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] [[Līgatnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Lubānas novads|Lubānas novada]] [[Lubānas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Lubānas novads Flag.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mālpils novads|Mālpils novada]] [[Mālpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] [[Mazsalacas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]] [[Mērsraga novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mērsraga novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]] [[Naukšēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Naukšēnu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}}<ref>Naukšēnu novads: [http://www.naukseni.lv/?id=119 Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250124123548/http://www.naukseni.lv/?id=119 |date={{dat|2025|01|24||bez}} }}</ref> |- |[[Neretas novads|Neretas novada]] [[Neretas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Neretas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>[http://www.neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc Neretas novada pašvaldības publiskais pārskats par 2011. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531030905/http://neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc|date={{dat|2016|05|31||bez}}}}:<br /> «Sadarbībā ar iedzīvotājiem ir izstrādāts Neretas novada ģerbonis un karogs.»</ref><ref>https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1_novada%20prezentacija_izpilddirektoriem.pdf</ref> |- |[[Nīcas novads|Nīcas novada]] [[Nīcas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Nīcas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2015||||bez}} |- |[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] [[Ozolnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ozolnieku novada karogs.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]] [[Pārgaujas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pārgaujas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|05|04||bez}}<ref>Laikraksts «Ziemeļlatvija»: [https://www.ziemellatvija.lv/kaiminos/valmiera/iesvetits-pargaujas-novada-karogs-1894 Iesvētīts Pārgaujas novada karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]] [[Pāvilostas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Pļaviņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pļaviņu novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Priekules novads|Priekules novada]] [[Priekules novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Priekules novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>liepajniekiem.lv: [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036 Par karoga izmantojumu vēl lems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520225125/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036|date={{dat|2015|05|20||bez}}}}</ref> |- |[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]] [[Priekuļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekuļu novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|07|26||bez}}<ref name="priekuli-sn2018-9">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf |title=Saistošie noteikumi Nr.9/2018 Par Priekuļu novada simbolikas lietošanu |access-date=02.10.2018 |archive-date=28.12.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228221939/http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf }}</ref> |- |[[Raunas novads|Raunas novada]] [[Raunas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Raunas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]] [[Riebiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:LVA Riebiņu novads flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2009|6|5||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|title=Riebiņu novadam apstiprināts ģerbonis un karogs|publisher=novadnieks.lv|accessdate={{dat|2011|2|24||bez}}|date={{dat|2009|12|1|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101206222835/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2010|12|06||bez}}}}</ref> |- |[[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rojas pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rucavas novads|Rucavas novada]] [[Rucavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rucavas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|05|24||bez}}<ref>«Apstiprina Rucavas novada kaoga skici» {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rucava.lv/images/dok/avize/2018/Duvzare-06-2018.pdf|title=Duvzares Vēstis, Rucavas novada domes informatīvais izdevums - 2018.gada jūnijs Nr.5 (110)|last=|first=|access-date=2018-09-10|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Rugāju novads|Rugāju novada]] [[Rugāju novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] [[Rūjienas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rūjienas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rundāles novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salacgrīvas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salas novads|Salas novada]] [[Salas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Salas novada karogs apstiprinaatais.png|border|center|x55px]] |{{dat|2016|02|29||bez}}<ref name="salasnovads-aktID1117">Salas novads: [http://www.salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117 Salas novads ieguvis savu karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314221751/http://salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117|date={{dat|2017|03|14||bez}}}}</ref> |- |[[Sējas novads|Sējas novada]] [[Sējas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sējas novads.svg|border|center|x55px]] | |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]] [[Skrīveru novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Skrundas novads|Skrundas novada]] [[Skrundas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Skrundas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|25||bez}}<ref name="skrunda-sn2012-10">Saistošie noteikumi Nr. 10/2012 [http://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf „Par Skrundas novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191119020110/https://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf |date={{dat|2019|11|19||bez}} }}</ref> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] |Iesvētīts 1997.&nbsp;gada 15.&nbsp;novembrī, toreiz<br /> - Stopiņu pagasta karogs.<ref>Stopiņu novada pašvaldība: [http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli Simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011103407/http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli|date={{dat|2018|10|11||bez}}}}</ref> |- |[[Strenču novads|Strenču novada]] [[Strenču novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Strenču novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] [[Tērvetes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Tērvetes-novads-Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|03|28||bez}}<ref name="tervetesnovads">Saistošie noteikumi Nr. 3 [http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf „Par Tērvetes novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231005105350/http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf |date={{dat|2023|10|05||bez}} }}</ref><ref>news.lv: [http://news.lv/Laikam-lidzi/2013/08/06/Tervetes-novada-simboliku-papildina-karogs Tērvetes novada simboliku papildina karogs]</ref> |- |[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]] [[Vaiņodes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Varakļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] [[Vārkavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vārkavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010||||bez}}<ref>Vārkavas novads: [http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf karoga%20skice.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214424/http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] [[Vecpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vecpiebalga Municipality.png|border|center|x55px]] |pirms 2020. gada |- |[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Vecumnieku novada karogs|karogs]] |[[File:Flag_of_Vecumnieku_novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2018||||bez}}<ref>Vecumnieku novads: [http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu Vecumniekos 4. maijā atsauc vēstures notikumus un iesvēta novada karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180917055320/http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu|date={{dat|2018|09|17||bez}}}}</ref> |- |[[Viesītes novads|Viesītes novada]] [[Viesītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Viļakas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļakas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|05|26||bez}}<ref name="vilakas-novada-karogs129">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|title=Par Viļakas novada karoga apstiprināšanu|access-date={{dat|2018|10|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171209184452/http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|archivedate={{dat|2017|12|09||bez}}}}</ref> |- |[[Viļānu novads|Viļānu novada]] [[Viļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļānu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}} |- |[[Zilupes novads|Zilupes novada]] [[Zilupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} |} {{Commonscat|Flags of municipalities of Latvia|Latvijas novadu karogi}} == Skatīt arī == * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas novadi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == ====== Piezīmes ====== <references group="Piezīmes" /> ====== Atsauces ====== {{atsauces|2}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas novadu karogi}} [[Kategorija:Veksiloloģija]] 09g3svqc327h1uakuvmigz52jr2jdwe 0 97222 4457728 3665856 2026-04-23T05:07:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457728 wikitext text/x-wiki {{coord|56|57|36.52|N|24|6|12.56|E|display=title}} {{Bibliotēkas infokaste | nosaukums = Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka | logo = | virsraksts = | vieta = 2 ēkas [[Rīga|Rīgā]] ([[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības ielā]] 10 un [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielā]] 24) | koordinātas = | dibināta = 1524. gadā | num_branches = | kolekcija = ~3 miljoni grāmatu un publikāciju | gada_aprite = | lasītāji = <!--Iedzīvotāju skaits, kam pieejam bibliotēka.--> | lietotāji = <!--Lasītāja kartes--> | budžets = | direktors = [[Venta Kocere]] | darbinieki = | website = [http://www.acadlib.lv/index.php?&21 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka] }} [[Attēls:Teika, Akadeemiskaas biblioteekas eeka Lielvaardes 24.jpg|thumb|254px|Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24]] '''Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka''' ir publiski pieejama zinātniska [[bibliotēka]] [[Rīga|Rīgā]]. Šī bibliotēka atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā kā zinātniska institūcija, kas veic [[kultūra]]s un zināšanu centra funkcijas un kur notiek iespieddarbu, [[rokraksts|rokrakstu]], elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšana, saglabāšana un sistematizēšana, lai nodrošinātu to publisko pieejamību. Akadēmiskajā bibliotēkā brīvi pieejami ir 1,3 miljoni [[grāmata|grāmatu]], 1,7 miljoni periodisko izdevumu eksemplāru, 19 000 rokrakstu eksemplāru, 32 000 reto grāmatu eksemplāru<ref>[http://www.lataba.lv/index.php?page=89 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka]{{Novecojusi saite}}</ref>. Ir izmantojami [[dators|datori]] ar [[internets|interneta]] pieslēgumu un autoritatīvas ''on-line'' un [[kompaktdisks|CD-ROM]] datu bāzes, kā arī pašas bibliotēkas izstrādātas unikālās lokālās datu bāzes. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka nodarbojas ar bibliogrāfisko rādītāju sastādīšanu un izdošanu, kā arī pētījumiem bibliotēku, [[bibliogrāfija]]s, grāmatzinātnes un informācijas tehnoloģiju nozarē. == Vēsture == Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir uzskatāma par vienu no senākajām publiskajām bibliotēkām [[Eiropa|Eiropā]], jo izveidota [[1524]]. gadā, par pamatu ņemot t.s. [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņu]] laikā pilsētas rātes konfiscēto [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] bibliotēku (kas vākta jau kopš XIII gs.) kā arī [[Jezuītu ordenis|jezuītu kolēģijas]] bibliotēku un konfiscētos klosteru arhīvus (to, kas bija saglabājies pēc grautiņiem). Līdz pat [[1945]]. gadam tās nosaukums bija "Rīgas pilsētas bibliotēka" (''Bibliotheca Rigensis''). [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā to pārdēvēja par "Valsts vēsturisko bibliotēku", bet pēc nodošanas Zinātņu Akadēmijai [[1946]]. gadā - par "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku". [[1954]]. gadā apvienota ar [[1885]]. gadā [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] dibināto [[Misiņa bibliotēka|Misiņa bibliotēku]]. [[1992]]. gadā pārdēvēta par "Latvijas Akadēmisko bibliotēku". [[2009. gads|2009]]. gadā tā tika reorganizēta, kā rezultātā tā kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s pamatstruktūrvienību. Tās nosaukums tika mainīts uz Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.acadlib.lv Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas tīmekļa vietne] {{sabiedrība-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas bibliotēkas]] 3gaxnh59v67ricynmzowaggckm4ukdx 0 100803 4457816 4454786 2026-04-23T09:02:58Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457816 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cīravas pagasts | karte = Cīravas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Cīravas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Cīravas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Cīrava | platība = 131,6 | iedzīvotāji = 1047<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1047 / 131.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.cirava.lv }} '''Cīravas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām [[Durbe (upe)|Durbes]] abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Dunalkas pagasts|Dunalkas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Akmene (Durbes pieteka)|Akmene]], [[Ašvalks]], [[Cepļupe]], [[Dubeņa]], [[Gliemežvalks]], [[Kraukļu valks]], [[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]], [[Melnupīte (Akmenes pieteka)|Melnupīte]], [[Pilsnika]], [[Rudīte]]. ==== Ezeri ==== [[Cīravas dzirnavu dīķis]] == Vēsture == Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (''Gut Zierau'', [[Cīrava]]) un Dzērves muiža (''Gut Dserwen'', [[Dzērves skola]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un [[Upsēdes ciems|Upsēdes]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet pagastu un apriņķus 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema [[Padomju saimniecība|padomju saimniecības]] «Pāvilosta» teritoriju pievienoja [[Sakas ciems|Sakas ciemam]]. 1962. gadā Aizputes rajonu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja [[Apriķu ciems|Apriķu ciema]] [[Kolhozs|kolhoza]] «Jaunā dzīve» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gada Aizputes novadu iekļāva jaunajā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktiem "Cīrava" un "Marienhofas pusstacija (Marijas)", kas slēgta 1964. gadā. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * Cīravas ūdensdzirnavas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814210802/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas%20pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> * Cīravas luterāņu baznīca * Cīravas muižas apbūve * Rūķu, Lapegļu, Ozolu, Dārznieku un Buču senkapi * Blieķu kalns - pilskalns * Dzērves - Cīravas tautas skola. Atrodas [[Dzērves skola|Dzērves]] pamatskolas internātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 |title=Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture. |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013230918/http://dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 }}</ref> ==== Vietējas nozīmes ==== * [[Ķintu aka|Ķintu apmetne ar aku]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1900 |1959|1645 |1969|1650 |1979|1680 |1989|1776 |2000|1519 |2011|1188 |2021|955 |2024|888 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Cīrava]]''' (pagasta centrs), [[Dzērvenieki]], [[Akmene (Cīravas pagasts)|Akmene]], [[Dzērves skola]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — latviešu tēlnieks * [[Zigrīda Stungure]] (1928—2010) — latviešu aktrise * [[Skaidrīte Putniņa]] (1945) — latviešu aktrise == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150118194750/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/15-65-Kvaskova.pdf Valda Kvaskova. CĪRAVAS MUIŽA ARHĪVA DOKUMENTOS UN LITERATŪRĀ] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Ciravas pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Cīravas pagasts| ]] ruxul44zs6lhx3k0809avb65gjbxiio 0 100924 4457465 4363106 2026-04-22T12:49:35Z Baisulis 11523 /* Komandas */ : 4457465 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ULEB Eirolīga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Eirolīgas sezona | logo = Turkish Airlines EuroLeague.svg | pikseļi = 300px | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = {{dat|1957|12|14|N|bez}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1958.—1959. gada sezona | komandas = 20 | valsts = 11 | reģions = [[FIBA Europe]] ([[Eiropa]]) | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = {{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe Beko"]] (2. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_visv = [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] (11. tituli) | TV = | mlapa = {{URL|https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2025|11|14||bez}} }} {{Citas nozīmes|turnīru vīriešiem|Eirolīga|Eirolīga}} '''Eirolīga''' ({{val|en|Euroleague}}) jeb '''Basketbola Eirolīga''' ({{val|en|Euroleague Basketball}}) ir svarīgākais [[Eiropa]]s vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs, kurā piedalās 20 komandas no 11 dažādām Eiropas valstīm. Turnīru organizē [[ULEB]]. Eirolīga tiek atzīta par otro spēcīgāko klubu turnīru pasaulē aiz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]]. == Vēsture == Eirolīga tiek uzskatīta par turpinājumu '''Eiropas čempionvienību kausa izcīņai''', kas bija Eiropā svarīgākais klubu basketbola turnīrs no 1957. līdz 2001. gadam. Par pirmajiem kausa ieguvējiem kļuva [[Padomju Savienība|PSRS]] klubs no [[Rīgas ASK (agrākais)|Rīgas ASK]]. Visvairāk turnīros (11) ir uzvarējis [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]. 2000.—2001. gada sezonā vadošo Eiropas klubu finansiālu pretenziju rezultātā notika divi paralēli klubu basketbola turnīri, kas abi pretendēja uz nozīmīgākā lomu. Praksē tomēr [[ULEB]] rīkotā Eirolīga izrādījās spēcīgāka par [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] rīkoto Suprolīgu. Konflikts turpinājās arī nākamajās sezonās un vairākus gadus Eiropas basketbolā notika paralēli konkurējoši turnīri, tomēr ULEB rīkotā Eirolīga vienmēr bija prestižākā no tiem. Tikai pirms 2008.—2009. gada sezonas konkurējošās organizācijas vienojās un izveidoja savstarpēji saskaņotu klubu basketbola turnīru sistēmu, kurā nozīmīgākās sacensības statusu joprojām saglabāja Eirolīga. == Komandas == Komandas 2025.—2026. gada Eirolīgas sezonā {| class="wikitable" !Komanda !Pilsēta !Аrēna !ietilpība |- |{{flagicon|TUR}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] |[[Stambula]] |''Basketball Development Center'' | style="text-align:center" |{{Nts|16 000}}<ref>{{cite web|url=http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html|website=Turkey2010.FIBA.com|title=Mayor of Istanbul gives Turkish Basketball Federation and media tour of World Championship Final venue|archive-url=https://web.archive.org/web/20100610215634/http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html|archive-date=2010-06-10}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100610215634/http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html |date=2010-06-10 }}</ref> |- |{{flagicon|FRA}} [[ASVEL Basket]] |[[Vilērbāna]] |[[Astroballe]] | style="text-align:center" |{{Nts|5556}}<ref>{{Cite web|url=http://www.lnb.fr/fr/Pro-A/200005/Equipes/657/Lyon-Villeurbanne|title=0 ME,Astroballe (5556 places)|language=fr|access-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630090530/http://www.lnb.fr/fr/Pro-A/200005/Equipes/657/Lyon-Villeurbanne|archive-date=2017-06-30|url-status=}}</ref> |- |{{flagicon|GER}} [[Minhenes "Bayern" (basketbola klubs)|Minhenes "Bayern"]] |[[Minhene]] |[[BMW Park]] | style="text-align:center" |{{Nts|6700}}<ref>{{cite web|url=http://www.fcb-basketball.de/hallenplan.html|title=Rudi-Sedlmayer-Halle|archive-url=https://web.archive.org/web/20110624041029/http://www.fcb-basketball.de/hallenplan.html|archive-date=2011-06-24|language=de}}</ref> |- |{{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |[[Barselona]] |[[Palau Blaugrana]] | style="text-align:center" |{{Nts|7585}}<ref>{{cite web|url=https://www.fcbarcelona.com/club/facilities/card/palau-blaugrana|title=Palau Blaugrana - FC Barcelona|publisher=FC Barcelona|access-date=4 червня 2017}}</ref> |- |{{flagicon|ESP}} [[Vitorijas "Saski Baskonia"]] |[[Vitorija]] |[[Fernando Buesa Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|15 504}}<ref>{{cite web|url=http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en|title=Sports Competitions|publisher=buesa-arena.com|access-date=6 листопада 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107092134/http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en|archive-date=2016-11-07|url-status=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107092134/http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en |date=2016-11-07 }}</ref> |- |{{flagicon|ESP}} [[Valencia Basket]] |[[Valensija (Spānija)|Valensija]] |[[Roig Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|9000}}<ref>{{Cite web|url=http://www.acb.com/club.php?id=PAM|title=Pabellón: Pabellon Municipal Fuente San Luis (9.000 espectadores)|language=es|access-date=2019-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150810230255/http://www.acb.com/club.php?id=PAM|archive-date=2015-08-10|url-status=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150810230255/http://www.acb.com/club.php?id=PAM |date=2015-08-10 }}</ref> |- | rowspan="2" |{{flagicon|ITA}} [[Boloņas "Virtus"]] | rowspan="2" |[[Boloņa]] |[[Segafredo Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|9980}}<ref name=":0">{{cite web|url=https://www.virtus.it/acquisto-biglietti/amore-infinito-campagna-abbonamenti-22-23/|title=Virtus Segafredo Arena|publisher=Virtus Segafredo Bologna|access-date=6 жовтня 2022}}</ref> |- |[[PalaDozza]] | style="text-align:center" |{{Nts|5570}}<ref name=":0"/> |- |{{flagicon|UAE}} [[Dubai Basketball]] |[[Dubaija]] |[[Coca-Cola Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|17 000}} |- |{{flagicon|LTU}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] |[[Kauņa]] |[[Žalgira arēna]] | style="text-align:center" |{{Nts|15 415}}<ref>{{cite web|url=http://zalgiris.lt/en/news/bc-zalgiris/84810/|title=EuroLeague ticket sales to Zalgiris home games begin next week|access-date=8 вересня 2019}}</ref> |- |{{flagicon|ISR}} [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |[[Telaviva]] |[[Menora Mivtachim Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|10 383}}<ref>{{Cite web|url=https://www.sportpalace.co.il/en/menora-mivtachim/|title=Menora Mivtachim Arena}}</ref> |- |{{flagicon|Monaco}} [[AS Monaco Basket]] |[[Monako]] |[[Salle Gaston Médecin]] | style="text-align:center" |{{Nts|5000}}<ref>{{cite news|title=La nouvelle salle de basket Gaston-Médecin sera prête fin septembre à Monaco|url=https://www.monacomatin.mc/basket/la-nouvelle-salle-de-basket-gaston-medecin-sera-prete-fin-septembre-a-monaco-789116|access-date=29 червня 2023|work=Monaco-Matin|date=24 серпня 2022|language=fr}}</ref> |- |{{flagicon|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |[[Pireja]] |Peace and Friendship Stadium | style="text-align:center" |{{nts|12 300}}<ref>{{cite web |title=Peace and Friendship Stadium |url=https://feeds.incrowdsports.com/provider/euroleague-feeds/v2/competitions/E/seasons/E2024/games?teamCode=OLY&phaseTypeCode=RS |website=feeds.incrowdsports.com |access-date=23 серпня 2024 |quote=capacity: 12300}}</ref> |- |{{flagicon|ITA}} [[Milānas "Olimpija"]] |[[Milāna]] |[[Forum di Milano]] | style="text-align:center" |{{Nts|12 700}}<ref>{{cite web|url=http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/|title=CHISIAMO|publisher=MediolanumForum.it|access-date=3 грудня 2016|archive-date=2017-11-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20171110170924/http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/|url-status=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171110170924/http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/ |date=2017-11-10 }}</ref> |- |{{flagicon|GRE}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |[[Atēnas]] |Telekom Center Athens | style="text-align:center" |{{Nts|18 989}}<ref>{{cite web|url=http://stadia.gr/oaka-b/oaka-b.html|title=Olympic Sports Hall|publisher=stadia.gr|access-date=29 червня 2017}}</ref> |- |{{flaga|FRA}} [[Paris Basketball]] |[[Parīze]] |[[Accor Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|15 705}}<ref>{{cite web |title=Accor Arena |url=https://feeds.incrowdsports.com/provider/euroleague-feeds/v2/competitions/E/seasons/E2024/games?teamCode=PRS&phaseTypeCode=RS |website=feeds.incrowdsports.com |access-date=23 серпня 2024 |quote=capacity: 15705}}</ref> |- |{{flagicon|SER}} [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] |[[Belgrada]] |[[Belgrade Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|20 094}}<ref name="Are">{{cite news|title=Zvezda reportedly to relocate to Stark Arena next season|url=https://basketnews.com/news-189658-zvezda-reportedly-to-relocate-to-stark-arena-next-season.html|access-date=29 червня 2023|work=Basketnews|date=18 травня 2023}}</ref> |- |{{flagicon|ESP}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |[[Madride]] |Movistar Arena | style="text-align:center" |{{Nts|15 000}}<ref>{{cite web|url=http://www.realmadrid.com/en/basketball/arena|title=WiZink Center &#124; Real Madrid Basketball Arena &#124; Real Madrid Basketball|publisher=Real Madrid|access-date=1 січня 2017}}</ref> |- |{{flagicon|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] |[[Stambula]] |[[Ülker Sports and Event Hall]] | style="text-align:center" |{{Nts|13 059}}<ref name="youtube.com2">{{Cite web|url=https://www.youtube.com/watch?v=Zm_6g642fIE|title=Venue Review: Fenerbahce Ulker Sports Arena|website=www.youtube.com}}</ref> |- |{{flagicon|ISR}} [[Hapoel Tel Aviv B.C.]] |[[Telaviva]] |[[Menora Mivtachim Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|10 383}}<ref>{{Cite web|url=https://www.sportpalace.co.il/en/menora-mivtachim/|title=Menora Mivtachim Arena}}</ref> |- | rowspan="1" |{{flagicon|SER}} [[KK Crvena zvezda]] | rowspan="1" |[[Belgrada]] |[[Belgrade Arena]] | style="text-align:center" |{{Nts|20 094}}<ref name="Are" /> |} == Fināli == {| class="wikitable" style="font-size: 97%; text-align: center;" |- ! rowspan="2" style="width:5%;"|Sezona | style="width:1%;" rowspan="61"| !colspan=3|Fināls | style="width:1%;" rowspan="61"| !colspan=2|Trešā un ceturtā vieta |- !width=15%|Uzvarētājs !width=10%|Rezultāts !width=15%|Otrā vieta !width=15%| !width=15%| |- |1957—58<br />''[[1958 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]''' |170—152 <br /> (<u>86</u>-81 / 71-<u>84</u>) |{{flaga|Bulgaria|1946|izmērs=30px}}<br /> [[Sofijas "Lukoil Academic"|Sofijas "Akademik"]] |{{flaga|Hungary|1957|izmērs=30px}}<br /> [[Budapeštas "Honvéd"]] |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1958—59<br />''[[1958–59 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]''' |148—125 <br /> (<u>79</u>-58 / 67-<u>69</u>) |{{flaga|Bulgaria|1946|izmērs=30px}}<br /> [[Sofijas "Lukoil Academic"|Sofijas "Akademik"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Beograd"]] |{{flaga|Poland|izmērs=30px}}<br /> [[Poznaņas "Lech"]] |- |1959—60<br />''[[1959–60 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]''' |130—113 <br /> (51-<u>61</u> / <u>69</u>-62) |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Tbilisi "Dinamo"]] |{{flaga|Poland|izmērs=30px}}<br /> [[Varšavas "Polonia"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Prāgas "Slovan Orbis"]] |- |1960—61<br />''[[1960–61 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |148—128 <br /> (<u>87</u>-62 / 66-<u>61</u>) |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]] |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Romania|1948|izmērs=30px}}<br /> [[Bukarestes "Steaua" (basketbols)|Bukarestes ASA]] |- |1961—62<br />''[[1961–62 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Tbilisi "Dinamo"]]''' |90—83 |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Ļubļanas "Olimpija"]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |1962—63<br />''[[1962–63 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |259—240 <br /> (<u>69</u>-86 / <u>91</u>-74 / <u>99</u>-80) |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Brno "Spartak"]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Tbilisi "Dinamo"]] |- |1963—64<br />''[[1963–64 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |183—174 <br /> (<u>99</u>-110 / <u>84</u>-64) |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Brno "Spartak"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Beograd"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |- |1964—65<br />''[[1964–65 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |157—150 <br /> (88-<u>81</u> / <u>76</u>-62) |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> "[[Varēze (basketbols)|Varēze]]" |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Beograd"]] |- |1965—66<br />''[[1965–66 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Milānas "Olimpia"]]''' |77—72 |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Prāgas "Slavia"]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Greece|old|izmērs=30px}}<br /> [[AEK Athens BC|AEK Athens]] |- |1966—67<br />''[[1966–67 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |91—83 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Ļubļanas "Olimpija"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Prāgas "Slavia"]] |- |1967—68<br />''[[1967–68 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |98—95 |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Brno "Spartak"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Zadar]] |- |1968—69<br />''[[1968–69 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |103—99 |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Brno "Spartak"]] |{{flaga|Belgium|izmērs=30px}}<br /> [[Standard Liège]] |- |1969—70<br />''[[1969–70 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]''' |79—74 |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Prāgas "Slavia"]] |- |1970—71<br />''[[1970–71 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |67—53 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Varēze (basketbols)|Varēze]] |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}<br /> [[Prāgas "Slavia"]] |- |1971—72<br />''[[1971–72 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]''' |70—69 |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> ''[[KK Split]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Greece|1970|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |- |1972—73<br />''[[1972–73 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]''' |71—66 |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Crvena zvezda]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |- |1973—74<br />''[[1973–74 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |84—82 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Varēze (basketbols)|Varēze]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[BKK Radnički]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[AS Berck Basket|AS Berck]] |- |1974—75<br />''[[1974–75 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]''' |79—66 |{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[AS Berck Basket|AS Berck]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Zadar]] |- |1975—76<br />''[[1975–76 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]''' |81—74 |{{flaga|Spain|1977|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> "[[Kantu (basketbols)|Kantu]]" |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]] |- |1976—77<br />''[[1976–77 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |78—77 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Varēze (basketbols)|Varēze]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|1977|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1977—78<br />''[[1977–78 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |75—67 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Varēze (basketbols)|Varēze]] |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]] |- |1978—79<br />''[[1978–79 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Bosna]]''' |75—67 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Varēze (basketbols)|Varēze]] |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1979—80<br />''[[1979–80 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |89—85 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Bosna]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Boloņas "Virtus"]] |- |1980—81<br />''[[1980–81 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |80—79 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Boloņas "Virtus"]] |{{flaga|Netherlands|izmērs=30px}}<br /> [[SPM Shoeters Den Bosch|Nashua Den Bosch]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Bosna]] |- |1981—82<br />''[[1981–82 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''"[[Kantu (basketbols)|Kantu]]"''' |86—80 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |1982—83<br />''[[1982–83 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''"[[Kantu (basketbols)|Kantu]]"''' |69—68 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |1983—84<br />''[[1983–84 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Romas "Virtus"]]''' |79—73 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> "[[Kantu (basketbols)|Kantu]]" |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Bosna]] |- |1984—85<br />''[[1984–85 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Cibona]]''' |87—78 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |1985—86<br />''[[1985–86 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Cibona]]''' |94—82 |{{flaga|URS|izmērs=30px}}<br /> [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1986—87<br />''[[1986–87 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Milānas "Olimpia"]]''' |71—69 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[Élan Béarnais Pau-Orthez|Pau-Orthez]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[KK Zadar]] |- |1987—88<br />''[[1987–88 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Milānas "Olimpia"]]''' |90—84 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Aris BC|Aris]] |- |1988—89<br />''[[1988–89 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Split]]''' |75—69 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Aris BC|Aris]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |1989—90<br />''[[1989–90 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Split]]''' |72—67 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[Limožas CSP]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Aris BC|Aris]] |- |1990—91<br />''[[1990–91 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]'' |{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[KK Split]]''' |70—65 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Victoria Libertas Pesaro|VL Pesaro <small>(Scavolini)</small>]] |- |1991—92<br />''[[1991–92 FIBA European League|sīkāk]]'' |{{flaga|Federal Republic of Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> '''[[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]]''' |71—70 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Badalonas "Joventut"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "Olimpia"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[CB Estudiantes|Estudiantes]] |- |1992—93<br />''[[1992–93 FIBA European League|sīkāk]]'' |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> '''[[Limožas CSP]]''' |59—55 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Trevizo "Benetton"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[PAOK BC|PAOK]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1993—94<br />''[[1993–94 FIBA European League|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> '''[[Badalonas "Joventut"]]''' |59—57 |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |1994—95<br />''[[1994–95 FIBA European League|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |73—61 |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[Limožas CSP]] |- |1995—96<br />''[[1995–96 FIBA European League|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |67—66 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |1996—97<br />''[[1996–97 FIBA Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]''' |73—58 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Slovenia|izmērs=30px}}<br /> [[Ļubļanas "Olimpija"]] |{{flaga|France|izmērs=30px}}<br /> [[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]] |- |1997—98<br />''[[1997–98 FIBA Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Boloņas "Virtus"]]''' |58—44 |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[AEK Athens BC|AEK Athens]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Trevizo "Benetton"]] |{{flaga|Federal Republic of Yugoslavia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] |- |1998—99<br />''[[1998–99 FIBA Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Lithuania|izmērs=30px}}<br /> '''[[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]''' |82—74 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Boloņas "Virtus"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Fortitudo Pallacanestro Bologna|Fortitudo Bologna <small>(Teamsystem)</small>]] |- |1999—00<br />''[[1999–2000 FIBA Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |73—67 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Turkey|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Anadolu Efes"|Stambulas "Efes Pilsen"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |2000—01<br />''[[FIBA Suproleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |81—67 |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |{{flaga|Turkey|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Anadolu Efes"|Stambulas "Efes Pilsen"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2000—01<br />''[[2000–01 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> '''[[Boloņas "Virtus"]]''' |3—2 <br /> <small>(<u>65</u>-78 / <u>94</u>-73 / <u>80</u>-60 / <u>79</u>-96 / <u>82</u>-74)</small> |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Fortitudo Pallacanestro Bologna|Fortitudo Bologna <small>(Paf Wennington)</small>]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[AEK Athens BC|AEK Athens]] |- |2001—02<br />''[[2001–02 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |89—83 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Boloņas "Virtus"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Trevizo "Benetton"]] |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |- |2002—03<br />''[[2002–03 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> '''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]''' |76—65 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Trevizo "Benetton"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Sjēnas "Montepaschi"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2003—04<br />''[[2003–04 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |118—74 |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Boloņas "Fortitudo"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Sjēnas "Montepaschi"]] |- |2004—05<br />''[[2004–05 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |90—78 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2005—06<br />''[[2005–06 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |73—69 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |2006—07<br />''[[2006–07 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |93—91 |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Malagas "Unicaja"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] |- |2007—08<br />''[[2007–08 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |91—77 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Sjēnas "Montepaschi"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] |- |2008—09<br />''[[2008–09 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |73—71 |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |- |2009—10<br />''[[2009–10 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> '''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]''' |86—68 |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Serbia|izmērs=30px}}<br /> [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] |- |2010—11<br />''[[2010–11 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |78—70 |{{flaga|Israel|izmērs=30px}}<br /> [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{flaga|Italy|izmērs=30px}}<br /> [[Sjēnas "Montepaschi"]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |2011—12<br />''[[2011—12 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]''' |62—61 |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] |- |2012—13<br />''[[2012–13 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flaga|Greece|izmērs=30px}}<br /> '''[[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]''' |100—88 |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flaga|Russia|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flaga|Spain|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |2013—14<br />''[[2013–14 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flagicon|ISR|izmērs=30px}}<br /> '''[[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' |98—86 (OT) |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2014—15<br />''[[2014–15 Euroleague|sīkāk]]'' |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |78—59 |{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]] |- |2015—16<br />''[[2015—16 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |101—96 (OT) |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Kubaņas "Lokomotiv"]] |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [["Laboral Kutxa"]] |- |2016—17<br />''[[2016—17 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> '''[[Stambulas "Fenerbahçe"]]''' |80—64 |{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] | |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |- |2017—18<br />''[[2017—18 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |85—80 |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Fenerbahçe"|Stambulas "Fenerbahçe Doğuş"]] | |{{flagicon|LTU|izmērs=30px}}<br /> [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2018—19<br />''[[2018—19 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> '''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]''' |91—83 |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Fenerbahçe"|Stambulas "Fenerbahçe Beko"]] |- |2019—20<br />''[[2019—20 Euroleague|sīkāk]]'' | |colspan=6 style="text-align:center;|Atcelta sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] Eiropā |- |2020—21<br />''[[2020—21 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> '''[[Stambulas "Anadolu Efes"]]''' |86—81 |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] | |{{flagicon|ITA|izmērs=30px}}<br /> [[Milānas "AX Armani Exchange "]] |{{flagicon|RUS|izmērs=30px}}<br /> [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] |- |2021—22<br />''[[2021—22 Euroleague|sīkāk]]'' | |{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> '''[[Stambulas "Anadolu Efes"]]''' |58—57 |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | |{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] |- |2022—23<br />''[[2022—23 Euroleague|sīkāk]]'' | ||{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> '''[[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]''' |79—78 ||{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] | ||{{flagicon|FRA|izmērs=30px}}<br /> [[AS Monaco Basket|"Monaco"]] ||{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] |- |2023—24<br />''[[2023—24 Euroleague|sīkāk]]'' | ||{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> '''[[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]''' |95—80<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/26052024-real_36_un_septinu_punktu_ceturtdalas_eir|title="Real" 36 un septiņu punktu ceturtdaļas, Eirolīgā triumfē "Panathinaikos"|date=2024. gada 26. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ||{{flagicon|ESP|izmērs=30px}}<br /> [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | ||{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/26052024-mieriga_gaisotne_fenerbah_e_nepagust_atsp|title=Mierīgā gaisotnē "Fenerbahçe" nepagūst atspēlēties, Eirolīgas bronza Pirejai|date=2024. gada 26. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ||{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] |- |2024—25<br />''[[2023—24 Euroleague|sīkāk]]'' | ||{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> '''[[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe Beko"]]''' |81—70<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-latvijai_pirmais_el_cempions_zagara_parst|title=Latvijai pirmais EL čempions – Žagara pārstāvētā "Fenerbahce" atgriežas Eiropas basketbola virsotnē|date=2025. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ||{{flagicon|FRA|izmērs=30px}}<br /> [[AS Monaco Basket|"AS Monaco"]] | ||{{flagicon|GRE|izmērs=30px}}<br /> [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-piterss_un_vezenkovs_griekijas_basketbola|title=Pīterss un Vezenkovs Grieķijas basketbola gigantu duelī "Olympiacos" nodrošina EL bronzu|date=2025. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ||{{flagicon|TUR|izmērs=30px}}<br /> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos AKTOR"]] |} == Komandu statistika == === Titulu skaits klubiem === {| class="wikitable sortable" |- !Vieta !Klubs !Čempiontituli !Vicečempioni !Čempionu gadi |- | align=center | 1. | {{flagicon|ESP}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | align=center | '''11''' | align=center | '''9''' | 1964, 1965, 1967, 1968, 1974, 1978, 1980, 1995, 2015, 2018, 2023 |- | align=center | 2. | {{flagicon|URS|1955}} {{flagicon|RUS}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] | align=center | '''8''' | align=center | '''6''' | 1961, 1963, 1969, 1971, 2006, 2008, 2016, 2019 |- | align=center | 3. | {{flagicon|ISR}} [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] | align=center | '''6''' | align=center | '''9''' | 1977, 1981, 2001, 2004, 2005, 2014 |- | align=center | 4. | {{flagicon|GRE}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | align=center | '''7''' | align=center | '''1''' | 1996, 2000, 2002, 2007, 2009, 2011, 2024 |- | align=center | 5. | {{flagicon|ITA}} [[Varēze (basketbols)|Varēze]] | align=center | '''5''' | align=center | '''5''' | 1970, 1972, 1973, 1975, 1976 |- | align=center | 6. | {{flagicon|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] | align=center | '''3''' | align=center | '''6''' | 1997, 2012, 2013 |- | align=center | 7. | {{flagicon|ITA}} [[Milānas "Olimpia"]] | align=center | '''3''' | align=center | '''2''' | 1966, 1987, 1988 |- | align=center | 8. | {{flagicon|URS|1955}} [[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]] | align=center | '''3''' | align=center | '''1''' | 1958, 1959, 1960 |- | align=center | — | {{flagicon|YUG}} {{flagicon|CRO}} [[KK Split]] | align=center | '''3''' | align=center | '''1''' | 1989, 1990, 1991 |- | align=center | 10. | {{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] | align=center | '''2''' | align=center | '''6''' | 2003, 2010 |- | align=center | 11. | {{flagicon|ITA}} [[Boloņas "Virtus"]] | align=center | '''2''' | align=center | '''3''' | 1998, 2001 |- | align=center | 12. | {{flagicon|TUR}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | align=center |'''2''' | align=center | '''1''' | 2021, 2022 |- | align=center | 13. | {{flagicon|ITA}} [[Kantu (basketbols)|Kantu]] | align=center | '''2''' | align=center | — | 1982, 1983 |- | align=center | — | {{flagicon|YUG}} {{flagicon|CRO}} [[KK Cibona]] | align=center | '''2''' | align=center | — | 1985, 1986 |- | align="center" | 15. | {{flagicon|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | align="center" | '''1''' | align="center" | '''2''' | 2017 |- | align="center" | 16. | {{flagicon|URS|1955}} {{flagicon|GEO}} [[Tbilisi "Dinamo"]] | align="center" | '''1''' | align="center" | '''1''' | 1962 |- | align=center | — | {{flagicon|ESP}} [[Badalonas "Joventut"]] | align=center | '''1''' | align=center | '''1''' | 1994 |- | align=center | — | {{flagicon|URS}} {{flagicon|LTU}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | align=center | '''1''' | align=center | '''1''' | 1999 |- | align=center | 19. | {{flagicon|YUG}} {{flagicon|BIH}} [[KK Bosna]] | align=center | '''1''' | align=center | — | 1979 |- | align=center | — | {{flagicon|ITA}} [[Romas "Virtus"]] | align=center | '''1''' | align=center | — | 1984 |- | align=center | — | {{flagicon|YUG}} {{flagicon|SRB}} [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] | align=center | '''1''' | align=center | — | 1992 |- | align=center | — | {{flagicon|FRA}} [[Limožas CSP]] | align=center | '''1''' | align=center | — | 1993 |- | align=center | 23. | {{flagicon|BUL}} [[Sofijas "Lukoil Academic"|Sofijas "Akademik"]] | align=center | — | align=center | '''2''' | — |- | align=center | — | {{flagicon|TCH}} [[Brno "Spartak"]] | align=center | — | align=center | '''2''' | — |- | align=center | — | {{flagicon|ITA}} [[Trevizo "Benetton"]] | align=center | — | align=center | '''2''' | — |- | align=center | — | {{flagicon|ESP}} [[Vitorijas "Caja Laboral"|Vitorijas "Tau Ceramica"]] | align=center | — | align=center | '''2''' | — |- | align=center | 27. | {{flagicon|TCH}} [[Prāgas "Slavia"]] | align=center | — | align=center | '''1''' | — |- | align=center | — | {{flagicon|GRE}} [[AEK Athens BC|AEK Athens]] | align=center | — | align=center | '''1''' | — |- | align=center | — | {{flagicon|ITA}} [[Boloņas "Fortitudo"]] | align=center | — | align=center | '''1''' | — |} === Čempiontituli pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align: left; style="width=45%" |- bgcolor="#ccccff" !width=1%|Vieta !width=7%|Valsts !width=7%|Čempiontituli !width=7%|Vicečempioni |- | align=center |1. |{{flagicon|ESP}} Spānija |align="center"|'''14''' |align="center"|'''19''' |- | align=center |2. |{{flagicon|ITA}} Itālija |align="center"|'''13''' |align="center"|'''13''' |- | align=center |3. |{{flagicon|GRE}} Grieķija |align="center"|'''10''' |align="center"|'''8''' |- | align=center |4. |{{flagicon|URS}} ''Padomju Savienība'' |align="center"|'''8''' |align="center"|'''6''' |- | align=center |5. |{{flagicon|YUG}} ''Dienvidslāvija'' |align="center"|'''7''' |align="center"|'''1''' |- | align=center |6. |{{flagicon|ISR}} Izraēla |align="center"|'''6''' |align="center"|'''9''' |- | align=center |7. |{{flagicon|RUS}} Krievija |align="center"|'''4''' |align="center"|'''3''' |- | align=center |— |{{flagicon|TUR}} Turcija |align="center"|'''4''' |align="center"|'''3''' |- | align=center |9. |{{flagicon|FRA}} Francija |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |- | align=center |— |{{flagicon|LTU}} Lietuva |align="center"|'''1''' |align="center"| — |- | align=center |11. |{{flagicon|TCH}} ''Čehoslovākija'' |align="center"|'''0''' |align="center"|'''3''' |- | align=center |12. |{{flagicon|BUL}} Bulgārija |align="center"| — |align="center"|'''2''' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.euroleague.net/ Eirolīgas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{Basketbols Eiropā}} {{Eirolīga}} [[Kategorija:Vīriešu Eirolīga| ]] lykbgp6y5j2cstz5zyojpes6rz24onw 0 101746 4457708 4446536 2026-04-23T02:52:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457708 wikitext text/x-wiki '''Latviešu personvārdus''' veido viens vai vairāki [[priekšvārds|vārdi]], kam seko [[uzvārds]]. Atsevišķos gadījumos sastopami dubultuzvārdi, kuru daļas savieno ar [[defise|defisi]]. Latviešu uzvārdu raksturīga īpatnība ir [[galotne (valodniecība)|galotņu]] maiņa atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Vīriešu dzimtes lokāmās galotnes parasti ir ''-s, -š, -is'', bet sieviešu dzimtes lokāmās galotnes parasti ir ''-a, -e''. Citvalodu [[personvārds|personvārdus]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=2004. gada 3. marts |title=Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.36 |url=http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |journal= |access-date=2016. gada 4. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20161111015658/http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |archive-date=2016. gada 11. Novembris }}</ref> Latvijā biežāk lietojamie personu vārdi ir apkopoti [[latviešu vārda dienu kalendārs|latviešu vārda dienu kalendārā]]. Par to izcelsmi un nozīmes skaidrojumu izdoti gan zinātniski,<ref>Klāvs Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1990</ref> gan uz subjektīviem novērojumiem balstīti apcerējumi.<ref>Gunnars Treimanis. Vārdu noslēpumi. Rīga: Juvetas, 2002. skatīt [http://www.draugam.lv/varda-dienas/1/2017 Vārda dienas un vārdu nozīmes skaidrojumi]</ref> [[Vārda diena]]s svinēšana Latvijā tradicionāli ir tikpat populāra kā [[dzimšanas diena]]s svinēšana. == Latviešu personvārdu izcelsme == === Līdz 14. gadsimtam === No viduslaiku dokumentiem un hronikām zināma atsevišķu [[balti|baltu]] vārdu transkripcija [[latīņu valoda|latīņu valodā]] — ''[[Meluks|Meluke]], Paike, [[Rūsiņš|Russinus]], [[Tālivaldis|Talibaldus]], [[Viestards|Vesthardus, Vester]], Utile, Dravestove, Vesdots, [[Varidotis|Waridote]], Darbeslave, Kaire, [[Rameka|Rameke]], [[Varibuls|Waribule]] un [[Drivinalds|Drivinalde]]''. [[Indriķa hronika]] piemin arī šādus [[lībieši|līvu]] vārdus: Ilo (''Ylo''), Kulevenes tēvs (''Kulewene''), Vieco (Viezo, Vietzo), Alo tēvs, Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, [[Kaupo]], [[Anno]], Imauts jeb Imants, Kirjāns, Lajāns, [[Aso]], [[Ako]], [[Dabrelis]], Vane, [[Vesiķis]], Ase, [[Uldevene]], [[Vievaldis]]. Daļa no šiem vārdiem ir baltu cilmes, piemēram, Gerveders vai [[Dabrelis]]. Līvu pārlatviskošanās rezultātā daļa no līvu personvārdiem kļuva par latviešu vārdiem, piemēram, [[Imants (priekšvārds)|Imants]] vai [[Uldis]]. Rakstos minēti arī tādi 13. un 14. gadsimtā muižu apsaimniekojušo baltu vasaļi vārdi kā Manegints, Radiķis, Tontegode, Tots, Aulis, brāļi Mažeiki, Grimeķis, Sirkants, Gaiža, Duvkants, Dumpjāts, Treinis, Gribonis, Mēlvaldis, Kantebute, Stegebute, Taites, Angutis, Poja, Krūms, Pitkejānis, Tautenis, Sentots, Cielava, Karīds u.c.<ref>Indriķis Šterns. [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp|issue:/g_001_0304022396|page:485 Latvijas vēsture 1290—1500] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304022396{{!}}page:485 |date={{dat|2019|09|02||bez}} }}. Rīga, 1997. 480.—481. lpp.</ref> Balti, tāpat kā visas citas [[Eiropas tautas]], nav lietojušas uzvārdus jeb ģimenes vārdus. Tā vietā lietoti pievārdi, kas norādīja tā īpašnieka statusu un izcelsmes vietu. [[Indriķa hronika]]s latīņu valodā rakstītajā tekstā pieminēti šādi personvārdi: ķēniņš [[Viesceķis]] no [[Koknese]]s (''rex Vetseke de Kukonoyse''), ķēniņš [[Visvaldis]] no [[Jersika (valsts)|Jersikas]] (''Vissewalde rex de Gerzika''), savukārt [[Kaupo]] saukts par ķēniņu un Turaidas līvu vecāko (''Caupo quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida''). Livonijas feodālie seniori savu vasaļu vārdiem mēdza pievienot arī viņu etniskās izcelsmes pievārdu, piemēram, Gerhards Līvs (''Gerardus Livo'') vai lēņa vārdu — Varidots no Autīnes (''Waridote de Antine'') vai Ikšķiles Konrāds (''Conradus de Ykescole''). Ar laiku šie pievārdi kļuva par dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtu uzvārdiem, piemēram, [[Līveni|fon Līveni]] (''von Lieven'') vai [[Ikskili|fon Ikskili]] (''von Uexküll''). === 14.—18. gadsimtā === Pēc senlatviešu kristīšanas vai pāriešanas katoļu ticībā lielākā daļa zemnieku saglabāja senos vārdus, bieži vien vienlaikus ar kristībās piešķirtajiem baznīcas vārdiem jeb „krustavārdiem”. Vienlaikus pastāvēja arī pavārdi jeb iesaukas, kas varēja mainīties dzīves laikā un nepārgāja uz citiem ģimenes locekļiem. Palaikam tika lietoti arī tēva vai mātes vārdi, piemēram, Teņa tēvs, Marijas Juris. Pirmie lībiešu un baltu cilmes uzvārdi avotos sastopami [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētās pastāvīgi dzīvojošajiem līvu un latviešu ģilžu amatniekiem [[14. gadsimts|14. gadsimtā]], senākos personvārdus Latvijā pētījis un apkopojis [[Ernests Blese]] (1929). Pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s Tridentas koncila (1545—1563) lēmuma par metriku grāmatu kārtību Latvijas katoļu draudzēs pamazām sāka lietot arī [[uzvārds|uzvārdus]]. 1599. gada Latgales katoļu draudžu revīzijas dokumentos atrodami vairāki desmiti uzvārdu, piemēram, [[Leitāns]], [[Kalvišs]], [[Malnačs]], [[Piterāns]], [[Pudāns]], [[Punculs]]. Tolaik visiem viena ciema iedzīvotājiem deva vienu uzvārdu, piemēram, visi [[Kairišs|Kairiši]] 1654. gadā dzīvoja [[Kairīši (Svariņu pagasts)|Kairišu ciemā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kapec-latgale-ir-tik-ipasi-uzvardi--leitans-kalviss-punculis-malnacs-pudans-skaidro-ilmars-mezs.a483648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kāpēc Latgalē ir tik īpaši uzvārdi — Leitāns, Kalvišs, Punculis, Malnačs, Pudāns? Skaidro Ilmārs Mežs] lsm.lv 2022. gada 26. novembrī</ref> Pēc [[Vidzeme]]s un [[Kurzeme]]s zemes kungu pāriešanas [[luterisms|luterticībā]] 16.—18. gadsimtā ar lielāku dedzību tika veidotas kristīgās draudzes un luterāņu mācītāji lielāku uzmanību pievērsa zemnieku apgaismošanai un asimilētu svešcilmes kristīgo personvārdu došanai. Tā 1638. gadā izdotajā [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] vācu-latviešu vārdnīcas "Latvis" (''[[Lettus]]'') frazeoloģijas un sarunu daļā atrodami ap trīsdesmit latviešu vārdu, piemēram, Antiņš ({{val|de|Anton}}), Bērtulis (''Barthold''), Ģederts (''Gotthard''), Jānis (''Johannes''). Arī 1789. gadā publicētajā [[Sunākste]]s mācītāja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] izdotajā vārdnīcā ''Lettisches Lexikon'' minēts vairāk kā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mans vārds — mana bagātība |author= Daiga Mikuļska |date= 2003. gada 18. septembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271675-mans_vards_mana_bagatiba |accessdate= 2015. gada 31. janvārī |archive-date= 2017. gada 22. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170922055103/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271675-mans_vards_mana_bagatiba }}</ref> kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi. Tomēr [[Rubene]]s mācītāja [[Kristofs Harders|Kristofa Hardera]] 1781.—1790. gadā izdotajā „Vidzemes kalendārā” blakus citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem vēl arvien bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi, piemēram, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Domājams, ka šie vārdi raksturo vārdu došanas modi [[brāļu draudze|brāļu draudžu]] novados Vidzemē. Rakstītajos avotos atrodami vairāku Rīgas pārcēlāju dzimtu uzvārdi — Raņķi, Muižeļi, Dumpji, Ozoliņi, Kalniņi, Sēļi, Kreši, Dāles, Rungaiņi, kas darbojās šajā nozarē vairākās paaudzēs. Darbojoties vāciskajā saimnieciskajā vidē, Rīgas latvieši vāciskoja kristīšanas dokumentos fiksētos vienkāršos latviskos vārdus — [[Jānis]] (Janne), Līze, Ede u.tml., sākās arī uzvārdu vāciskošana, piemēram, Jānis Reņģītis parakstījās kā ''Johann Rengiet'', Sīmanis Raņķis kā ''Simon Ranck''.<ref>Melita Svarāne. [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē. „Latvijas Arhīvi” 2001.3., 36. lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākā daļa šajā laika posmā radušos latviešu uzvārdu bija vāciskas, zviedriskas vai poliskas cilmes, piemēram, [[Jānis Šteinhauers]] ({{val|de|Steinhauer}} — 'akmeņkalis'). === 19. gadsimtā === [[Attēls:Padoms pie uzvārda pieņemšanas no Vidzemes Kalendāra 1823.jpg|thumb|250px|"Padoms pie uzvārda pieņemšanas" no "Vidzemes Kalendāra" (1823)]] Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Kurzemes guberņa]]s (1818) un [[Vidzemes guberņa]]s (1819) zemnieki drīkstēja brīvi pārcelties no vienas [[muiža]]s uz citu, tāpēc radās nepieciešamība veikt precīzāku personas identificēšanu baznīcu grāmatās. Latviešu uzvārdu došanas process Vidzemes guberņā sākās 1822. gadā. Vidzemes guberņas vadība 1822. gada 21. augustā izdeva šādu pavēli:<ref>Kr. Upenieks. Uzvārda došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis Nr. 2, 1936. 19. gadsimta sākuma latviešu valodas rakstībā: ''Mikkelōs, kad pirmai Saimneeku Daļļai Brihwlaischana tohp sluddinta, tad Muischneekeem buhs katru Saimneeku waizaht, kahdu Uswahrdu tas sewim un sawai Zilti gribb peeņemt, un tad wissus uz Brihwlaischanu isredsetus Zilwekus eerakstiht pee scheem Uswahrdeem tai ihsā Wahrdu un Skaitļu Rullē, kas irr nosuhtams us Draudschu Teesu wisswehlaki tai 22-trā Janwarā, tā kā 5-tais § to prassa un Munsturis B. to rahda.''</ref> „[[Miķeļi|Miķeļos]], kad pirmai saimnieku daļai brīvlaišana top sludināta, tad muižniekiem būs katru saimnieku vaicāt, kādu uzvārdu tas sevim un savai ciltij grib pieņemt, un tad visus uz brīvlaišanu izredzētus cilvēkus ierakstīt pie šiem uzvārdiem tai īsā vārdu un skaitļu rullē, kas ir nosūtams uz draudžu tiesu visvēlāk tai 22-trā janvārī, tā kā 5-tais § to prasa un munsturis (piemērs) B. to rāda.” Lai sakārtotu iedzīvotāju reģistrēšanu, 1826. gadā Vidzemes guberņā veica tā saukto „[[dvēseļu revīzijas|dvēseļu revīziju]]”. Līdzīgu revīziju veica 1834. gadā arī Kurzemes guberņā un uzvārdu došana bijušajiem [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s dzimtcilvēkiem noslēdzās 1835. gadā. Dzimtcilvēku brīvlaišana un uzvārdu došana notika pakāpeniski — pirmie uzvārdus izvēlējās saimnieki, pēc tam muižu kalpi un visbeidzot zemnieku saimniecību kalpi. Uzvārdu drīkstēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī viņa dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt arī atšķirīgu uzvārdu. Ja dzimtas vecākais bija miris, tad viņa dēli drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu. Pārraudzību pār uzvārdu izvēles gaitu veica zemnieku pagasttiesas un muižnieki. Zemnieki tika pēc kārtas izsaukti uz pagasta tiesu un paziņoja savu izvēlēto uzvārdu. Vidzemes un Kurzemes guberņās uzvārdu rakstība tolaik atbilda vācu valodas grafētikai un ortogrāfijai,<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ttc.lv/advantagecms/LV/vvc_publikacijas/par_vardu_uzvardu_lietosanu.html |title=Valsts valodas centrs par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā |access-date={{dat|2009|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100624091917/http://www.ttc.lv/advantagecms/LV/vvc_publikacijas/par_vardu_uzvardu_lietosanu.html |archivedate={{dat|2010|06|24||bez}} }}</ref> piemēram, ''Anna Kahrkling'' vai ''Anna Kārkliņ''. Pagasta tiesu protokolos bija jāmin gan zemnieku vecie vārdi, gan arī viņu jaunie uzvārdi, bet diemžēl ir saglabājušies tikai nedaudzi no šiem protokoliem.<ref>Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (2003). [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/28-52-VESTURE-PLakans.pdf Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas Impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101010210841/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/28-52-VESTURE-PLakans.pdf |date={{dat|2010|10|10||bez}} }} žurnāls „Latvijas arhīvi” 2003. gada 3.nr. — 28.—52. lpp.</ref> 1822. gada 6. novembrī Vidzemes guberņas skolu direktora vietnieks virsskolotājs Keišlers (''Keuszler'') mudināja nepieņemt tēvu vārdus par dzimtas ("cilts") uzvārdiem:<ref>[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf DAUDZESES PAGASTA VĒSTURES MIRKĻI]{{Novecojusi saite}} Daudzeva: Daudzevas pagasta biedrība „Spuldzīte”, 2018.</ref> "Pagājušos Miķeļos jau noticis pēc šām pavēlēšanām un tagad tā pirmā saimnieku daļa gan jau savus uzvārdus būs pieņēmusi. Bet tomēr mēs dzirdam, ka dažiem šī uzvārda izlasīšana bijusi grūta, un ka dažās malās daudz saimnieki sevim tos pašus uzvārdus ir izlasījuši tā kā tomēr viņus un viņu ciltis nevar izšķirt. Tad nu gan dažam godīgam lasītājam, kam vēl nākamos 3 gados uzvārds būs pieņemams, patiks še kādu padomu par to atrast. Ja tu, godīgs lasītājs, sevim uzvārdu gribi pielikt, tad lūko uz to, ka tu nepieņemi tādu uzvārdu, ko jau cits ir pīeņēmis, jo tad tavu cilti nevar nošķirt no cita cilvēka cilts. Tādēļ arī sava tēva krusta vārdu nepieliec sevim par uzvārdu, jo tik daudz ļaužu jau to ir darījuši, ka tagad gan tāds pulks Ādamsonu, Bērtulsonu, Indriksonu un Pētersonu ronams, ka turpmāk viņu ciltis labi nevarēs izšķirt savā starpā." [[Latgale|Latgalē]] kā [[Vitebskas guberņa]]s daļā dzimtbūšanas atcelšana notika tikai 1866. gadā, bieži vien visi viena ciema iedzīvotāji ieguva vienu uzvārdu. Saskaņā ar demogrāfa [[Ilmārs Mežs|Ilmāra Meža]] grāmatā "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale" rakstīto, 1935. gada tautas skaitīšanas laikā Latgales latviešu uzvārdos dominēja [[Austrumlatvija]]s novadiem raksturīgā piederības galotne -āns, piemēram, Strapcāns, Ancāns, Kivkucāns. Populāras bija arī izskaņas -iņš, -lis un -nieks, piemēram, Boldiņš, Prikulis vai Podnieks. Aptuveni 15 procentiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem bija poliskās un baltkrieviskās izskaņas -skis un -čs, piemēram, Bukovskis, Laganovskis, Kokorevičs, Stankevičs utt. Savukārt krieviskās galotnes -ovs un -avs bija aptuveni pieciem procentiem Latgales latviešu iedzīvotāju, piemēram, Bogdanovs. Populārākie Latgales iedzīvotāju uzvārdi tolaik bija [[Strods]], [[Ločmelis]], [[Logins]], [[Kokins]], [[Bulis]], [[Broks]], [[Vaivads (uzvārds)|Vaivads]], [[Pastars]], [[Kozlovskis]], [[Laizāns]] un [[Kokorevičs]].<ref>[http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181014030150/http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi |date={{dat|2018|10|14||bez}} }} Marta Ozola la.lv, 2017. gada 3. novembris</ref> Lielākā daļa šajā laikā doto uzvārdu piederēja šādām pamatgrupām: # saliktie vārdi, kuros salikteņa pirmā daļā bija dzimtas ciltstēva vārds, bet otrā daļā -sons (dēls), piemēram, [[Andersons]], [[Ansons]], [[Ādamsons]], [[Bērtulsons]], [[Fridrihsons]], [[Indriksons]], [[Jansons]], [[Jēkabsons]], [[Johansons]], [[Karlsons]], [[Martinsons]], [[Pētersons]], [[Tenisons]], [[Viļumsons]]; # vārdi, kas apzīmēja amatus, titulus, tautību, dzīvniekus vai dabas objektus, piemēram, [[Kalējs (uzvārds)|Kalējs]], [[Mucenieks]], [[Melderis]], [[Dzirkalis]], [[Arājs (uzvārds)|Arājs]], [[Sējējs]], [[Podnieks]], [[Ratnieks]], [[Deģis]], [[Bondars]], [[Sondors]], [[Namiķis]], [[Jumiķis]], [[Ķesteris]], [[Kantors]], [[Muižnieks]], [[Stārasts]], [[Vagars]], [[Bajārs]], [[Ķēniņš]], [[Ķeizars]], [[Barons (uzvārds)|Barons]], [[Vaivads (uzvārds)|Vaivads]], [[Polis (uzvārds)|Polis]], [[Zviedrs (uzvārds)|Zviedrs]], [[Vācietis (uzvārds)|Vācietis]], [[Krievs (uzvārds)|Krievs]], [[Leitis]], [[Kalns]], [[Leja (uzvārds)|Leja]], [[Celms (uzvārds)|Celms]], [[Bērzs (uzvārds)|Bērzs]], [[Ozols (uzvārds)|Ozols]], [[Vītols (uzvārds)|Vītols]], [[Liepa (uzvārds)|Liepa]], [[Vilks (uzvārds)|Vilks]], [[Lācis (uzvārds)|Lācis]], [[Briedis (uzvārds)|Briedis]], [[Balodis (uzvārds)|Balodis]], [[Vanags (uzvārds)|Vanags]], [[Rubenis]], [[Mednis (uzvārds)|Mednis]], [[Avens (uzvārds)|Avens]], [[Sils]], [[Apse (uzvārds)|Apse]], [[Alksnis (uzvārds)|Alksnis]], [[Priede (uzvārds)|Priede]], [[Vējš]], [[Gulbis (uzvārds)|Gulbis]], [[Gailis]]; # vārdi, kuriem pievienoja to pamazināmās formas izskaņu -iņš, -iņa, -ītis, -īte, piemēram, [[Kalniņš]], [[Lejiņš]], [[Celmiņš]], [[Bērziņš]], [[Ozoliņš]], [[Liepiņš]], [[Siliņš]], Vilciņš, Lācītis, Priedīte, Saulīte, [[Gailītis]], Muciņš, [[Krieviņš (uzvārds)|Krieviņš]], Zviedrītis, Polītis; # vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -nieks, -ietis, piemēram, [[Lejnieks]], [[Bisenieks]], Kalnenieks, [[Ozolnieks]], Priednieks, [[Kurzemnieks]], Ezernieks, Galenieks, Saulietis, Pakalnietis; # vārdi, kuriem dažādos novados pievienoja dažādas piederības izskaņas -āns, -ēns, -ārs,- ums, -uks, -ājs, -ējs, -užs, -avs, -ens, -ants, -ars, -arts, -āts, -ents, -onts, -uts, -ūns, -ons, -eiks, piemēram, Pridāns, Gulēns, Kalnārs, Grodums, Kirpļuks, Kalnājs, Salnājs, Linužs, [[Birkavs]], Galējs, Rībens, [[Porgants]], Zuments, Zigmonts, Sukuts, Meškūns, Bļodons, Rupeiks; # latviskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļā bija vārdi -gals, -kalns, -mals, -miķelis, -jānis, -arājs, piemēram, Laukgals, Zeltkalns, Rožkalns, Purmals, Silamiķelis, Mazjānis, Milzarājs; # vāciskie vārdi, kas apzīmēja amatus, dzīvniekus, kokus vai citus objektus, piemēram, [[Šmits]] (kalējs), [[Meijers]] (pārvaldnieks), [[Millers]] (dzirnavnieks), [[Beķeris]] (maiznieks), [[Vēbers]] vai Vēvers (audējs), [[Bauers]] (zemnieks), [[Šulcs]] (ciema vecākais), [[Švēde]] (zviedrs), [[Sakss]] (saksis), Voits (fogts, soģis), [[Brūveris]] (aldaris), [[Šlesers]] (atslēdznieks), [[Fišers]] (zvejnieks), [[Krīgers]] (karotājs), [[Pastors]] (mācītājs), [[Zanders]] (zandarts), [[Volfs]] vai Vulfs (vilks), [[Hiršs]] (briedis), [[Linde]] (liepa), [[Eihe]] (ozols), [[Veide]] (vītols), [[Bušs]] (krūms), Cāns (zobs), Plāte (lēzena bļoda), [[Švāns]] (gulbis), Šperliņš (zvirbulis), [[Birks]] (bērzs), Zonne (saule), [[Šterns]] (zvaigzne), [[Vahters]] (sargs, aizstāvis), [[Bergs]] (kalns), Taube (balodis), [[Veiss]] (balts), [[Švarcs]] (melns), [[Brauns]] (brūns), Grīns (zaļš); # vāciskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļā bija vārdi -manis (vīrs), -šteins (akmens), -bahs (strauts), -dorfs (ciems), -bergs (kalns), -tāls (leja), -lands (zeme), -felds (lauks), -baums (koks), -valds (mežs), -šmits (kalējs), -meisters (meistars), piemēram, [[Blaumanis]], Silmanis, Staltmanis, [[Kirhenšteins]], Švarcbahs, Bendorfs, [[Veinbergs]], [[Rozentāls]], [[Neilands]], [[Freidenfelds]], [[Veidenbaums]], [[Kronvalds]], Rēvalds, Olbergs, Dambergs, Kronbergs, Siliņšmits, Būmeisters; # poliskie un baltkrieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -skis, -ičs, -ics, -čiks, -ko, piemēram, [[Latkovskis]], [[Lazovskis]], [[Kovaļevskis]], [[Dombrovskis]], [[Jankovskis]], [[Ratkēvičs]], [[Kokorevičs]], [[Jurēvics]], [[Jankevics]], [[Baldunčiks]], [[Šileiko]], [[Budreiko]], [[Andreiko]]; # krieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -ovs, -evs, -ins, piemēram, [[Tretjakovs]], [[Morozovs]], [[Ivanovs]], [[Joņevs]], [[Kokins]], [[Latiševs]], [[Logins]], Martuževs; # lietuviskie vārdi ar izskaņām -ūns, -elis, -ulis, -užis, -uks, piemēram, Gasjūns, Krimūns, Meškūns, [[Cirvelis]], Kalvelis, Madžulis, Graudužis, [[Pauļuks]]; # igauniskie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -seps (kalējs), -sārs (sala), -megi (kalns), piemēram, [[Raudseps]], [[Kumsārs]], [[Sosārs]], [[Kokamegi]]. Ap 1850. gadu Jelgavas luterāņu mācītājs [[Rūdolfs Šulcs]] rakstīja, ka nelatviešu cilmes personvārdi ir atveidojami latviešu ortogrāfijā, piemēram, nevis ''grahmata sarakſtita no Carl Becker'', bet gan ''no Kahrļa Beķķera''. Viņš piedāvāja arī atveidot latviešu pārņemtos vācu personvārdus pēc īpašas metodes, svešos burtus (''f, h, ch'' u. c.) aizstājot ar latviešu valodas burtiem, piemēram, Pricis jeb Spricis ({{val|de|Fritz}}), Vīlips (''Philipp''), Bukults (''Buchholtz''). Tomēr latviešu valodā rakstošie vācu autori un konservatīvie latvieši vēl samērā ilgi turpināja turēties pie veclatviešu perioda nekonsekventajām tradīcijām. Tā [[Latviešu Avīzes]] visumā centās saglabāt 19. gadsimta sākuma tradīcijas: vācu personvārdus rakstīja oriģinālformā, bet krievu personvārdus transliterēja bez gramatizācijas. 1871. gadā Kārlis Kundziņš [[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]] vērsās pret šo tradīciju: {{citāts|Mīļš jo mīļš ieradums ir pie latviešu rakstniekiem savus vārdus un pavārdus bez galotnēm rakstīt. [..] Latviešiem ir sava galotne ,,s”; neviens neteiks iekš nominativa: ''Pēter, Jān, Kārl'', bet vienīgi: Pēters, Jāns jeb Jānis un Kārlis. [..] ..īsts latvietis nekad nesaka: ''Ose, Ozoling, Krūming, Kalning'', bet Osis, Ozoliņš, Krūmiņš, Kalniņš. ..arī vāciski skanošiem vārdiem ar ''–sohn'' un ''-berg'' nav jāaizmirst pielikt galotni ''s'', piemēram, Kleinbergs, Reinsons. [..] Latviešu valodai ir svešas rakstuzīmes ''th, ä, ü, ö, y'' un citas. Sveši vārdi, kur šie burti atrodas, jāraksta tā, ka ikkatrs latvietis lasīt un un saprast var."<ref>[http://www.letonika.lv/article.aspx?id=personvardi Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā (vēsturisks pārskats)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100926150117/http://letonika.lv/article.aspx?id=personvardi |date={{dat|2010|09|26||bez}} }} Juris Baldunčiks letonika.lv</ref>}} === 20. gadsimtā === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas latviešu personvārdi tika apspriesti Valodniecības komisijas sēdēs. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizu rakstību Latvijas dokumentos. 1927. gada Saeima pieņēma „Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs”; publicēti divi valdības lēmumi (Likumu un valdības rīkojumu krājums. Rīgā, 1920, Nr. 209; Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. Rīgā, 1939, Nr. 221), pēc kuriem uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Kaut arī latviešu uzvārdi bijuši pakļauti pārmaiņām, to lietošanas mūsdienu normas pamatos izveidotas jau 20. gadsimta 30. gados.<ref name="autogenerated2" /> Ar nolūku veicināt to uzvārdu maiņu, kas bija ar nievājamu, neglītu vai piedauzīgu nozīmi vai arī ja uzvārdi nebija daiļskanīgi, neatbilda attiecīgas personas tautībai, sastāvēja no vairākiem vārdiem vai bija pārāk plaši izplatīti, 1939. gada 21. decembrī Ministru kabinets pieņēma „Likumu par uzvārdu maiņu”, kura 2. pantā bija minēts, ka pie uzvārdu maiņas „Latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus.”<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1939. gada 22. decembrī |title=Likums par uzvārda maiņu |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.291 |page=2 |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp |7=issue:/p_001_wawe1939n291 |8=article:DIVL37 |9=issueType:P |journal= |access-date=2016. gada 4. Septembris |archive-date=2020. gada 28. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp |accessdate=2016. gada 4. Septembris |archivedate=2020. gada 28. Aprīlis |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp }}</ref> Pirmo trīs mēnešu laikā iesniegumus par uzvārda maiņu bija uzrakstījuši ap 4800 cilvēku. Tā daudzi latvieši savus vāciskos uzvārdus nomainīja pret latviešu cilmes uzvārdiem, bieži tos burtiski pārtulkojot, piemēram: : [[Altbergs]] — [[Veckalns]], [[Blūmbergs]] — [[Puķkalns]], [[Veisbergs]] — [[Baltkalns]], [[Frīdbergs]] — [[Mierkalns]], [[Lindenbergs]] — [[Liepkalns]], [[Zonnenbergs]] — Sauleskalns, [[Freifelds]] — [[Brīvlauks]], [[Rozenfelds]] — [[Rožlauks]], [[Birkentāls]] — [[Bērzleja]], [[Blūmentāls]] — [[Puķuleja]], [[Frīdentāls]] — [[Mierleja]], [[Švarcbahs]] — Melnupe, [[Perlbahs]] — [[Pērļupe]], [[Grīnblats]] — [[Zaļlapa]] utt.<ref>Pauls Balodis. [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/727.pdf Salikteņuzvārdi latviešu un somu valodā]</ref> 1930. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. Kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu — cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu. Šī tendence saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no [[1945]]. līdz [[1971]]. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi — Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15 no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem bija latviskas cilmes — Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, [[Līga (vārds)|Līga]], Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte. Vēlāk latviskas cilmes personvārdu popularitāte samazinājās. 1980. gados biežāk doto vīriešu personvārdu pirmajā pussimtā bija tikai pieci latviskās cilmes vārdi — Dainis, Agris, Guntis, Valdis un Dzintars, populāro sieviešu personvārdu piecdesmitniekā latviskas izcelsmes personvārdi bija palikuši tikai astoņi — Līga, Aija, Daiga, Gunita, Gunta, Indra, Daina un Sarmīte. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1997. gadā latviskas cilmes latviešu personvārdi pazuda no biežāk lietojamo vārdu saraksta. Populārākais vīriešu Ritvars ieņēma tikai piecdesmit sesto vietu, bet sieviešu personvārdi Madara, Līga, Lāsma un Lelde bija vienīgie latviskie vārdi, kas iekļuva populārāko 50 sieviešu vārdu sarakstā.<ref name="autogenerated1">Agnese Biuka. [http://www.personvardi.lv/latviesu-personvardu-izcelsme/personvardu-lietosana-musdienas/ Personvārdi lietošana mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150202091214/http://www.personvardi.lv/latviesu-personvardu-izcelsme/personvardu-lietosana-musdienas/ |date={{dat|2015|02|02||bez}} }}</ref> == Personvārdu lietošana mūsdienās == Pēc [[2000. gads|2000]]. gada populārākais latviešu vārds [[Jānis]] zaudēja savas vadošās pozīcijas kā jaundzimušajiem zēniem dotais vārds, sākotnēji tās atdodot [[Roberts (priekšvārds)|Robertam]] un vēlāk [[Artūrs (priekšvārds)|Artūram]]. Pieauga to zēnu skaits, kuriem vecāki izraudzījās personvārdus [[Markuss (priekšvārds)|Markuss]], [[Ralfs]], [[Daniels]]. Popularitāti saglabāja vārdi [[Mārtiņš (priekšvārds)|Mārtiņš]], [[Ričards]], [[Kārlis (priekšvārds)|Kārlis]] un [[Emīls]]. Savukārt 2016. gadā populārākie zēnu jaundzimušo vārdi Latvijas valstspiederīgajiem bija Roberts, Gustavs, Daniels, Olivers, Marks un Kārlis.<ref name="2016pop" /> Gadsimtu mijā nemainīgs līderis sieviešu personvārdu vidū bija [[Laura (priekšvārds)|Laura]], kura tuvākie sekotāji bija [[Elīna]], [[Anna (priekšvārds)|Anna]] un [[Samanta]]. [[Madara (priekšvārds)|Madara]] bija vienīgais populārākais latviešu cilmes sieviešu vārds, strauji pieauga meiteņu skaits, kam dots vārds [[Katrīna (priekšvārds)|Katrīna]].<ref name="autogenerated1" /> 2016. gadā populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi Latvijas valstspiederīgajiem bija Sofija, Emīlija, Alise, Marta, Anna un Elza.<ref name="2016pop" /> === Populārākie jaundzimušo vārdi Latvijas valstspiederīgajiem === {| class="wikitable" !Zēnu vārdi 2016. gadā <br>(Latvijā/ārzemēs)<ref name="2016pop">[http://apollo.tvnet.lv/zinas/2016-gada-popularakie-jaundzimuso-bernu-vardi/782501 2016. gada populārākie jaundzimušo bērnu vārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170119065133/http://apollo.tvnet.lv/zinas/2016-gada-popularakie-jaundzimuso-bernu-vardi/782501 |date={{dat|2017|01|19||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2017. gada 3. janvārī</ref> !Zēnu vārdi<br> 2018. gadā<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/313347-nosaukti-latvija-popularakie-2018gada-jaundzimuso-vardi Nosaukti Latvijā populārākie 2018. gada jaundzimušo vārdi]</ref> !Zēnu vārdi<br> 2021. gadā<ref name="pmlp.gov.lv">[https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-popularakie-jaundzimuso-meitenu-un-zenu-vardi 2021. gada populārākie jaundzimušo meiteņu un zēnu vārdi]</ref> !Zēnu vārdi<br> 2023. gadā<ref name="pmlp.gov.lv"/> !Meiteņu vārdi 2016. gadā <br>(Latvijā/ārzemēs) !Meiteņu vārdi<br> 2018. gadā !Meiteņu vārdi<br> 2021. gadā !Meiteņu vārdi<br> 2023. gadā |- |[[Roberts (priekšvārds)|Roberts]] 291 (276/15)|| Roberts (240)||Olivers (185) ||Olivers (163) ||[[Sofija (priekšvārds)|Sofija]] 320 (294/26)||Sofija (284) ||Emīlija (234)||Emīlija (193) |- |[[Gustavs (priekšvārds)|Gustavs]] 224 (217/7)|| Olivers (220)|| Marks (172) ||Marks (159) ||[[Emīlija (priekšvārds)|Emīlija]] 267 (247/20)||Alise (230)||Sofija (223)||Sofija (184) |- |[[Daniels (priekšvārds)|Daniels]] 206 (172/34)|| Markuss (177)||Roberts (170) ||Roberts (129)||[[Alise (priekšvārds)|Alise]] 250 (236/14)||Emīlija (229)||Alise (210)||Amēlija (173) |- |[[Olivers (priekšvārds)|Olivers]] 199 (180/19)|| Marks (173)||Gustavs (153) || Jēkabs (117)||[[Marta (priekšvārds)|Marta]] 232 (245/13)||Anna (219)||Marta (158)||Alise (139) |- |[[Marks (priekšvārds)|Marks]] 186 (169/17)|| Kārlis (171)||[[Jēkabs (priekšvārds)|Jēkabs]] (145) ||Gustavs (106)||[[Anna (priekšvārds)|Anna]] 213 (201/12)||Marta (196)||Amēlija (156)||Anna (134) |- |[[Kārlis (priekšvārds)|Kārlis]] 183 (182/1)||Adrians (167)||Emīls (134) ||Adrians (105)||[[Elza (priekšvārds)|Elza]] 181 (179/2)||Amēlija (149)||Paula (140)||Emma (131) |- |} == Literatūra == * [[Ernests Blese]] (1929). Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. Rīga : A.Gulbis, 1.d. Vecākie personu vārdi un uzvārdi (XIII—XVI gs.). — 359 lpp. (kopsavilkums vāciski) * [[Velta Staltmane]] (1981). Латышская антропонимия. Фамилии [atb.red. А.Superanska]<ref>[https://zenodo.org/record/1495498#.XQXadFX7Spo zenodo.org]</ref>; [[PSRS Zinātņu akadēmija]], Valodniecības institūts. Maskava: Наука. — 227 с. * [[Klāvs Siliņš]] (1990). Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne. 346 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307038170{{!}}page:42{{!}}issueType:B |title=gramatas.lndb.lv |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307038170{{!}}page:42{{!}}issueType:B }}</ref> {{ISBN|5-7966-0278-0}} * [[Ojārs Bušs]] (2003). Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0304031745{{!}}issueType:B |title=gramatas.lndb.lv |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0304031745{{!}}issueType:B }}</ref> Rīga : [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|LU Latviešu valodas institūts]]. — 310 lpp. {{ISBN|9984-742-10-5}} (latviski, krieviski, vāciski) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latviešu vārda dienu kalendārs]] * [[Uzvārdu latviskošana]] == Ārējās saites == * [http://vardi.csb.gov.lv 100 populārākie personvārdi Latvijā kopš 1918. gada] * [https://www.vvc.gov.lv/lv/kalendarvardu-ekspertu-komisija Kalendārvārdu ekspertu komisija] * [http://nra.lv/izklaide/142659-interesanti-retakie-un-divainakie-personvardi-latvija.htm Retākie un dīvainākie personvārdi Latvijā] * [https://suiti.lv/senie-suitu-vardi/ Senie suiti vārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251207073613/https://suiti.lv/senie-suitu-vardi/ |date={{dat|2025|12|07||bez}} }} * [https://suiti.lv/senie-suitu-uzvardi/ Senie suiti uzvārdi]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Personvārdi]] [[Kategorija:Latviešu uzvārdi| ]] diif79t4v3h8hvosfy4z9u7cjj8909v 0 103237 4457675 4350994 2026-04-22T22:03:13Z Pirags 3757 /* Etniskais sastāvs % (1897) */ 4457675 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Витебская губерния<br />Gubernia witebska<br />Віцебская губерня |nosaukums_latv_val = Vitebskas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas dienvidaustrumu daļa, Baltkrievijas ziemeļdaļa, Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas Impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1802 |gads_beigas = 1920 (1924) | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Poļu sacelšanās (1831)]] |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas inkorporēta Pleskavas guberņā, vēlāk Polockas, vēlāk Baltkrievijas, vēlāk Vitebskas guberņā |date_pre = |event_post = Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līguma ar Latviju]] Krievija atsacījās no teritoriālām pretenzijām uz Latgali |date_post = | |p1 = Inflantijas vaivadija |flag_p1 =Chorągiew_królewska_króla_Zygmunta_III_Wazy.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Latvijas Republika |flag_s1 = Flag of Latvia.svg |s2 = Baltkrievijas PSR |flag_s2 = Flag of Byelorussian SSR.svg |s3 = Krievijas PFSR |flag_s3 = Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vitebskas guberņas ģerbonis 19. gadsimta beigās. | |image_map = Карта Витебской Губернии (1820).jpg |image_map_caption = Vitebskas guberņas karte (1820) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās | |galvaspilsēta = [[Vitebska]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[latgaļu valoda|latgaļu]] |reliģija = [[pareizticība]], [[katolicisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Vitebskas guberņa''' ({{val|be|Віцебская губерня}}, {{val|ru|Витебская губерния}}) bija [[Krievijas Impērija]]s guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās [[Inflantijas vaivadija]]s apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija [[Vitebska]] (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija [[Daugavpils|Dinaburga]] (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Latvija]]s [[Latgale|Latgali]] un lielāko daļu Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]], kā arī nedaudz [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] ([[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s rajoni) un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabala]] ([[Veļiža]]s rajons) teritorijas. Tās rietumos atradās [[Kurzemes guberņa]], ziemeļrietumos [[Vidzemes guberņa]], dienvidos [[Viļņas guberņa]] un [[Mogiļevas guberņa]], ziemeļos [[Pleskavas guberņa]], austrumos [[Smoļenskas guberņa]]. == Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji == 1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas. === Etniskais sastāvs % (1897) === Pēc [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]]s datiem Vitebskas guberņas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs: {|class="standard sortable" !apriņķis ![[baltkrievi]] ![[latvieši]] ![[krievi]] ![[ebreji]] ![[poļi]] ![[vācieši]] |- |[[Ludzas apriņķis]] (Люцинский уезд) |20,5 |64,2 |7,1 |4,9 |2,2 | |- |[[Rēzeknes apriņķis]] (Режицкий уезд) |5,4 |57,9 |23,9 |7,4 |4,8 | |- |[[Daugavpils apriņķis]] (Двинский уезд) |13,8 |39,0 |15,3 |20,0 |9,1 |1,8 |- |[[Polocka]]s apriņķis (Полоцкий уезд) |73,1 |1,2 |11,1 |12,1 |2,0 | |- |[[Vitebska]]s apriņķis (Витебский уезд) |51,1 |2,2 |20,1 |22,3 |3,2 | |- |[[Veļiža]]s apriņķis (Велижский уезд) |85,7 |2,5 |1,3 |9,8 | | |- |[[Drisas apriņķis]] (Дриссенский уезд) |86,2 | |1,6 |9,1 |2,4 | |- |[[Gorodoka]]s apriņķis (Городокский уезд) |83,6 | |10,7 |4,7 | | |- |[[Ļepeļa]]s apriņķis (Лепельский уезд) |82,0 | |1,7 |11,6 |4,0 | |- |[[Neveļa]]s apriņķis (Невельский уезд) |84,0 | |7,1 |7,4 | | |- |[[Sebeža]]s apriņķis (Себежский уезд) |47,1 | |47,1 |3,8 |1,5 | |- |Kopā |'''53,0 %''' |'''17,7 %''' |'''13,3 %''' |'''11,7 %''' |'''3,4 %''' | |} Vitebskas guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Ludzas apriņķī — 128 155 iedzīvotāji, no tiem 64,2% (82 305) latvieši, 20,5% baltkrievi, 7,1% krievi; * Rēzeknes apriņķī — 136 445 iedzīvotāji, no tiem 57,9% (78 960) latvieši, 23,9% krievi, 7,4% ebreji; * Daugavpils apriņķī — 237 023 iedzīvotāji, no tiem 39,0% (92 527) latvieši; 20,0% ebreji, 15,3% krievi. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''501 623''', bet latviešu īpatsvars tajā — 50,6%.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=113 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas</ref> === Migrācija === Pēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона |access-date={{dat|2010|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081208035220/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F }}</ref> Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām. === Reliģijas (1897) === * [[Pareizticība]] — 825 601 ticīgo * [[Katoļticība]] — 357 309 ticīgo * [[Jūdaisms]] — 175 629 ticīgo * [[Vecticībnieki]] — 83 022 ticīgo * [[Luterticība]] — 46 654 ticīgo * [[Islāms]] — 661 ticīgo * [[Baptisti]] — 130 ticīgo<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_rel_97.php?reg=28 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības</ref> == Administratīvais dalījums == [[Attēls:Vitebsk Governorate (1913).png|thumb|200px|left|Guberņas administratīvais dalījums (1913)]] Guberņas teritoriju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms [[Inflantijas vojevodiste]]s un [[Polockas vojevodiste]]s teritorijas pievienoja [[Pleskavas guberņa]]i, tad izveidota [[Polockas guberņa]] (1776—1796), beidzot [[Baltkrievijas guberņa]] (1796—1802), pēc kuras sadalīšanas 1802. gadā izveidoja Vitebskas un [[Mogiļevas guberņa]]s. [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. sleja. Rīga, 1933.—1934.</ref> Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu atstājot [[Baltkrievijas PSR]], bet ziemeļu daļu ([[Veļiža]]s, [[Ņeveļa]]s un [[Sebeža]]s apriņķus) nododot [[Pleskavas guberņa]]i. == Izglītības iestādes (1889) == * Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, [[Daugavpils sieviešu ģimnāzija]] ar 255 ģimnāzistēm, * [[Daugavpils reālskola]] ar 247 skolniekiem, * Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem, * Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem, * Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem, * 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem, * 126 kristīgo draudžu skolas, * 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem, * 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola ([[ješiva]]) Vitebskā. == Skatīt arī == * [[Kurzemes guberņa]] * [[Vidzemes guberņa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111103081647/http://gatchina3000.ru/big/021/21647_brockhaus-efron.htm Витебская губерния] {{ru ikona}} * [http://www.runivers.ru/maps/podratlas/15 Vitebskas guberņas karte — Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]]<br />[[Pleskavas guberņa]]s (1772—1776) <br />[[Polockas guberņa]]s (1776—1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802) Latgales daļa | virsraksts = Vitebskas guberņas <br />[[Latgale]]s daļa | periods = [[1802]]—[[1917]]| pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Vitebskas guberņa}} -->{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vitebskas guberņa| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] f6bed87wrj34ljrcl4tnifd59vfq87e 4457676 4457675 2026-04-22T22:04:32Z Pirags 3757 /* Etniskais sastāvs % (1897) */ 4457676 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Витебская губерния<br />Gubernia witebska<br />Віцебская губерня |nosaukums_latv_val = Vitebskas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas dienvidaustrumu daļa, Baltkrievijas ziemeļdaļa, Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas Impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1802 |gads_beigas = 1920 (1924) | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Poļu sacelšanās (1831)]] |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas inkorporēta Pleskavas guberņā, vēlāk Polockas, vēlāk Baltkrievijas, vēlāk Vitebskas guberņā |date_pre = |event_post = Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līguma ar Latviju]] Krievija atsacījās no teritoriālām pretenzijām uz Latgali |date_post = | |p1 = Inflantijas vaivadija |flag_p1 =Chorągiew_królewska_króla_Zygmunta_III_Wazy.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Latvijas Republika |flag_s1 = Flag of Latvia.svg |s2 = Baltkrievijas PSR |flag_s2 = Flag of Byelorussian SSR.svg |s3 = Krievijas PFSR |flag_s3 = Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vitebskas guberņas ģerbonis 19. gadsimta beigās. | |image_map = Карта Витебской Губернии (1820).jpg |image_map_caption = Vitebskas guberņas karte (1820) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās | |galvaspilsēta = [[Vitebska]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[latgaļu valoda|latgaļu]] |reliģija = [[pareizticība]], [[katolicisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Vitebskas guberņa''' ({{val|be|Віцебская губерня}}, {{val|ru|Витебская губерния}}) bija [[Krievijas Impērija]]s guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās [[Inflantijas vaivadija]]s apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija [[Vitebska]] (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija [[Daugavpils|Dinaburga]] (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Latvija]]s [[Latgale|Latgali]] un lielāko daļu Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]], kā arī nedaudz [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] ([[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s rajoni) un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabala]] ([[Veļiža]]s rajons) teritorijas. Tās rietumos atradās [[Kurzemes guberņa]], ziemeļrietumos [[Vidzemes guberņa]], dienvidos [[Viļņas guberņa]] un [[Mogiļevas guberņa]], ziemeļos [[Pleskavas guberņa]], austrumos [[Smoļenskas guberņa]]. == Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji == 1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas. === Etniskais sastāvs % (1897) === Pēc [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]]s datiem Vitebskas guberņas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs: {|class="standard sortable" !apriņķis ![[baltkrievi]] ![[latvieši]] ![[krievi]] ![[ebreji]] ![[poļi]] ![[vācieši]] |- |[[Ludzas apriņķis]] (Люцинский уезд) |20,5 |64,2 |7,1 |4,9 |2,2 | |- |[[Rēzeknes apriņķis]] (Режицкий уезд) |5,4 |57,9 |23,9 |7,4 |4,8 | |- |[[Daugavpils apriņķis]] (Двинский уезд) |13,8 |39,0 |15,3 |20,0 |9,1 |1,8 |- |[[Polocka]]s apriņķis (Полоцкий уезд) |73,1 |1,2 |11,1 |12,1 |2,0 | |- |[[Vitebska]]s apriņķis (Витебский уезд) |51,1 |2,2 |20,1 |22,3 |3,2 | |- |[[Veļiža]]s apriņķis (Велижский уезд) |85,7 |2,5 |1,3 |9,8 | | |- |[[Drisas apriņķis]] (Дриссенский уезд) |86,2 | |1,6 |9,1 |2,4 | |- |[[Haradoka]]s apriņķis (Городокский уезд) |83,6 | |10,7 |4,7 | | |- |[[Ļepeļa]]s apriņķis (Лепельский уезд) |82,0 | |1,7 |11,6 |4,0 | |- |[[Neveļa]]s apriņķis (Невельский уезд) |84,0 | |7,1 |7,4 | | |- |[[Sebeža]]s apriņķis (Себежский уезд) |47,1 | |47,1 |3,8 |1,5 | |- |Kopā |'''53,0 %''' |'''17,7 %''' |'''13,3 %''' |'''11,7 %''' |'''3,4 %''' | |} Vitebskas guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Ludzas apriņķī — 128 155 iedzīvotāji, no tiem 64,2% (82 305) latvieši, 20,5% baltkrievi, 7,1% krievi; * Rēzeknes apriņķī — 136 445 iedzīvotāji, no tiem 57,9% (78 960) latvieši, 23,9% krievi, 7,4% ebreji; * Daugavpils apriņķī — 237 023 iedzīvotāji, no tiem 39,0% (92 527) latvieši; 20,0% ebreji, 15,3% krievi. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''501 623''', bet latviešu īpatsvars tajā — 50,6%.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=113 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas</ref> === Migrācija === Pēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона |access-date={{dat|2010|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081208035220/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F }}</ref> Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām. === Reliģijas (1897) === * [[Pareizticība]] — 825 601 ticīgo * [[Katoļticība]] — 357 309 ticīgo * [[Jūdaisms]] — 175 629 ticīgo * [[Vecticībnieki]] — 83 022 ticīgo * [[Luterticība]] — 46 654 ticīgo * [[Islāms]] — 661 ticīgo * [[Baptisti]] — 130 ticīgo<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_rel_97.php?reg=28 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības</ref> == Administratīvais dalījums == [[Attēls:Vitebsk Governorate (1913).png|thumb|200px|left|Guberņas administratīvais dalījums (1913)]] Guberņas teritoriju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms [[Inflantijas vojevodiste]]s un [[Polockas vojevodiste]]s teritorijas pievienoja [[Pleskavas guberņa]]i, tad izveidota [[Polockas guberņa]] (1776—1796), beidzot [[Baltkrievijas guberņa]] (1796—1802), pēc kuras sadalīšanas 1802. gadā izveidoja Vitebskas un [[Mogiļevas guberņa]]s. [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. sleja. Rīga, 1933.—1934.</ref> Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu atstājot [[Baltkrievijas PSR]], bet ziemeļu daļu ([[Veļiža]]s, [[Ņeveļa]]s un [[Sebeža]]s apriņķus) nododot [[Pleskavas guberņa]]i. == Izglītības iestādes (1889) == * Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, [[Daugavpils sieviešu ģimnāzija]] ar 255 ģimnāzistēm, * [[Daugavpils reālskola]] ar 247 skolniekiem, * Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem, * Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem, * Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem, * 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem, * 126 kristīgo draudžu skolas, * 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem, * 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola ([[ješiva]]) Vitebskā. == Skatīt arī == * [[Kurzemes guberņa]] * [[Vidzemes guberņa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111103081647/http://gatchina3000.ru/big/021/21647_brockhaus-efron.htm Витебская губерния] {{ru ikona}} * [http://www.runivers.ru/maps/podratlas/15 Vitebskas guberņas karte — Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]]<br />[[Pleskavas guberņa]]s (1772—1776) <br />[[Polockas guberņa]]s (1776—1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802) Latgales daļa | virsraksts = Vitebskas guberņas <br />[[Latgale]]s daļa | periods = [[1802]]—[[1917]]| pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Vitebskas guberņa}} -->{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vitebskas guberņa| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] 8g77ap4xasdpbl48zf5kour0lzi3z0b 4457726 4457676 2026-04-23T04:56:36Z Pirags 3757 /* Administratīvais dalījums */ 4457726 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Витебская губерния<br />Gubernia witebska<br />Віцебская губерня |nosaukums_latv_val = Vitebskas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas dienvidaustrumu daļa, Baltkrievijas ziemeļdaļa, Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas Impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1802 |gads_beigas = 1920 (1924) | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Poļu sacelšanās (1831)]] |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas inkorporēta Pleskavas guberņā, vēlāk Polockas, vēlāk Baltkrievijas, vēlāk Vitebskas guberņā |date_pre = |event_post = Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līguma ar Latviju]] Krievija atsacījās no teritoriālām pretenzijām uz Latgali |date_post = | |p1 = Inflantijas vaivadija |flag_p1 =Chorągiew_królewska_króla_Zygmunta_III_Wazy.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Latvijas Republika |flag_s1 = Flag of Latvia.svg |s2 = Baltkrievijas PSR |flag_s2 = Flag of Byelorussian SSR.svg |s3 = Krievijas PFSR |flag_s3 = Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vitebskas guberņas ģerbonis 19. gadsimta beigās. | |image_map = Карта Витебской Губернии (1820).jpg |image_map_caption = Vitebskas guberņas karte (1820) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās | |galvaspilsēta = [[Vitebska]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[latgaļu valoda|latgaļu]] |reliģija = [[pareizticība]], [[katolicisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Vitebskas guberņa''' ({{val|be|Віцебская губерня}}, {{val|ru|Витебская губерния}}) bija [[Krievijas Impērija]]s guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās [[Inflantijas vaivadija]]s apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija [[Vitebska]] (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija [[Daugavpils|Dinaburga]] (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Latvija]]s [[Latgale|Latgali]] un lielāko daļu Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]], kā arī nedaudz [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] ([[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s rajoni) un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabala]] ([[Veļiža]]s rajons) teritorijas. Tās rietumos atradās [[Kurzemes guberņa]], ziemeļrietumos [[Vidzemes guberņa]], dienvidos [[Viļņas guberņa]] un [[Mogiļevas guberņa]], ziemeļos [[Pleskavas guberņa]], austrumos [[Smoļenskas guberņa]]. == Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji == 1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas. === Etniskais sastāvs % (1897) === Pēc [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]]s datiem Vitebskas guberņas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs: {|class="standard sortable" !apriņķis ![[baltkrievi]] ![[latvieši]] ![[krievi]] ![[ebreji]] ![[poļi]] ![[vācieši]] |- |[[Ludzas apriņķis]] (Люцинский уезд) |20,5 |64,2 |7,1 |4,9 |2,2 | |- |[[Rēzeknes apriņķis]] (Режицкий уезд) |5,4 |57,9 |23,9 |7,4 |4,8 | |- |[[Daugavpils apriņķis]] (Двинский уезд) |13,8 |39,0 |15,3 |20,0 |9,1 |1,8 |- |[[Polocka]]s apriņķis (Полоцкий уезд) |73,1 |1,2 |11,1 |12,1 |2,0 | |- |[[Vitebska]]s apriņķis (Витебский уезд) |51,1 |2,2 |20,1 |22,3 |3,2 | |- |[[Veļiža]]s apriņķis (Велижский уезд) |85,7 |2,5 |1,3 |9,8 | | |- |[[Drisas apriņķis]] (Дриссенский уезд) |86,2 | |1,6 |9,1 |2,4 | |- |[[Haradoka]]s apriņķis (Городокский уезд) |83,6 | |10,7 |4,7 | | |- |[[Ļepeļa]]s apriņķis (Лепельский уезд) |82,0 | |1,7 |11,6 |4,0 | |- |[[Neveļa]]s apriņķis (Невельский уезд) |84,0 | |7,1 |7,4 | | |- |[[Sebeža]]s apriņķis (Себежский уезд) |47,1 | |47,1 |3,8 |1,5 | |- |Kopā |'''53,0 %''' |'''17,7 %''' |'''13,3 %''' |'''11,7 %''' |'''3,4 %''' | |} Vitebskas guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Ludzas apriņķī — 128 155 iedzīvotāji, no tiem 64,2% (82 305) latvieši, 20,5% baltkrievi, 7,1% krievi; * Rēzeknes apriņķī — 136 445 iedzīvotāji, no tiem 57,9% (78 960) latvieši, 23,9% krievi, 7,4% ebreji; * Daugavpils apriņķī — 237 023 iedzīvotāji, no tiem 39,0% (92 527) latvieši; 20,0% ebreji, 15,3% krievi. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''501 623''', bet latviešu īpatsvars tajā — 50,6%.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=113 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas</ref> === Migrācija === Pēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона |access-date={{dat|2010|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081208035220/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%92%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%B1%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F }}</ref> Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām. === Reliģijas (1897) === * [[Pareizticība]] — 825 601 ticīgo * [[Katoļticība]] — 357 309 ticīgo * [[Jūdaisms]] — 175 629 ticīgo * [[Vecticībnieki]] — 83 022 ticīgo * [[Luterticība]] — 46 654 ticīgo * [[Islāms]] — 661 ticīgo * [[Baptisti]] — 130 ticīgo<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_rel_97.php?reg=28 Демоскоп Weekly] Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības</ref> == Administratīvais dalījums == [[Attēls:Vitebsk Governorate (1913).png|thumb|200px|left|Guberņas administratīvais dalījums (1913)]] Guberņas teritoriju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms [[Inflantijas vojevodiste]]s un [[Polockas vojevodiste]]s teritorijas pievienoja [[Pleskavas guberņa]]i, tad izveidota [[Polockas guberņa]] (1776—1796), beidzot [[Baltkrievijas guberņa]] (1796—1802), pēc kuras sadalīšanas 1802. gadā izveidoja Vitebskas un [[Mogiļevas guberņa]]s. [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. sleja. Rīga, 1933.—1934.</ref> Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu pievienojot [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas SPR]], bet ziemeļu daļu ([[Veļiža]]s, [[Ņeveļa]]s un [[Sebeža]]s apriņķus) atstājot Krievijas PFSR [[Pleskavas guberņa]]i. == Izglītības iestādes (1889) == * Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, [[Daugavpils sieviešu ģimnāzija]] ar 255 ģimnāzistēm, * [[Daugavpils reālskola]] ar 247 skolniekiem, * Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem, * Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem, * Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem, * 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem, * 126 kristīgo draudžu skolas, * 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem, * 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola ([[ješiva]]) Vitebskā. == Skatīt arī == * [[Kurzemes guberņa]] * [[Vidzemes guberņa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111103081647/http://gatchina3000.ru/big/021/21647_brockhaus-efron.htm Витебская губерния] {{ru ikona}} * [http://www.runivers.ru/maps/podratlas/15 Vitebskas guberņas karte — Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]]<br />[[Pleskavas guberņa]]s (1772—1776) <br />[[Polockas guberņa]]s (1776—1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802) Latgales daļa | virsraksts = Vitebskas guberņas <br />[[Latgale]]s daļa | periods = [[1802]]—[[1917]]| pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Vitebskas guberņa}} -->{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vitebskas guberņa| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] lnntovkz5qyao3posugwtqms9leinb3 0 105467 4457713 3565567 2026-04-23T03:09:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457713 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = LAT | NOCname = [[Latvijas Olimpiskā komiteja]] | games = ziemas olimpiskajās spēlēs | year = 2010 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|https://www.olimpiade.lv/}} (latviešu un angļu valodās) | location = {{vieta|Kanāda|Vankūvera}} | date = [[2010]]. gada [[12. februāris|12.]] — [[28. februāris]] | competitors = 58 (49 vīrieši un 9 sievietes) | sports = 9 | flagbearer = [[Martins Dukurs]] ([[2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) <br /> [[Haralds Silovs]] ([[2010. gada ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 23 | gold = 0 | silver = 2 | bronze = 0 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1924 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|RU1}} (1900 — 1912) <br /> {{flagIOC|URS}} (1952 — 1988) }} '''[[Latvija]] [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]], bija pārstāvēta ar 58 sportistiem (49 vīrieši un 9 sievietes) 9 ziemas [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/ziema-2010|title= 2010. gada ziemas olimpiskās spēles|accessdate= |author= |date= |publisher= Latvijas Olimpiskā komiteja (olimpiade.lv)|archive-date= {{dat|2020|08|13||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20200813060127/https://www.olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/ziema-2010}}</ref> Latvijas olimpiskā komanda bija 16. lielākā delegācija šajās ziemas olimpiskajās spēlēs.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/12022010-latvijai_16_lielaka_delegacija_vankuvera | title= Latvijai 16. lielākā delegācija Vankūverā | publisher= sportacentrs.com | accessdate= 2010-02-12}}</ref> Bija plānots, ka olimpiskajās spēlēs startēs arī snovbordists [[Toms Vasins]], tomēr [[Starptautiskā Slēpošanas savienība]] (FIS) viņam nedeva atļauju startēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/02022010-snovbordists_vasins_olimpiskajas_speles_t|title= Snovbordists Vasins olimpiskajās spēlēs tomēr nestartēs|accessdate= {{dat|2010|02|10}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|2}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Delegācijas vidējais vecums bija aptuveni 27 gadi ([[Turīnas olimpiskās spēles|Turīnas olimpiskajās spēlēs]] tas bija 26,7 gadi, bet visjaunākā delegācija bija [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|Albērvilas olimpiskajās spēlēs]] — 25 gadi). Vecākais sportists bija [[hokejs|hokeja]] izlases vārtsargs [[Sergejs Naumovs]] (40 gadi), savukārt jaunākais bija [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]] [[Kristaps Zvejnieks]], kurš olimpisko spēļu laikā svinēja savu 18 gadu dzimšanas dienu. [[Ilmārs Bricis|Ilmāram Bricim]] un [[Anna Orlova|Annai Orlovai]] šīs bija sestās ziemas olimpiskās spēles, kurās viņi startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja gan [[ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ātrslidošanā]], gan [[Šorttreks|šorttrekā]].<ref name="star">{{ziņu atsauce | title = Latvia's quick-change artist makes Olympic history | newspaper = Toronto Star | date = 2010-02-14 | url = http://olympics.thestar.com/2010/article/765257--latvia-s-quick-change-artist-makes-olympic-history | accessdate = 2010-02-18 | archive-date = 2012-02-27 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120227075340/http://olympics.thestar.com/2010/article/765257--latvia-s-quick-change-artist-makes-olympic-history }}</ref><ref name="post">{{ziņu atsauce | last = Harris | first = Beth | title = Latvian speedskater is 1st to do double duty | newspaper = Washington Post | date = 2010-02-13 | url = https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2010/02/13/AR2010021303005.html | accessdate = 2010-02-19}} {{Dead link|date=October 2010|bot=H3llBot}}</ref><ref>CTV Olympics, [http://www.ctvolympics.ca/speed-skating/news/newsid=41186.html "Latvian skater makes Olympic history"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100312232231/http://www.ctvolympics.ca/speed-skating/news/newsid=41186.html |date={{dat|2010|03|12||bez}} }}, '''Agence France Press''', ''14 February 2010''. Retrieved 18 February 2010.</ref><ref>New York Times, [https://www.nytimes.com/2010/01/31/sports/olympics/31skate.html "Crosstown Ride to a Speedskating First"], '''Associated Press''', ''30 January 2010''. Retrieved 18 February 2010.</ref> Latvijas sportisti startēja jau [[Vankūveras Olimpiskās spēles (2. diena)|pirmajā sacensību dienā]], 13. februārī. Bija paredzēts, ka pirmais latvietis, kurš startēs olimpiskajās spēlēs, būs kalnu slēpotājs [[Roberts Rode]], tomēr kalnu slēpošanas nobrauciens slikto laika apstākļu dēļ tika pārcelts. Toties šajā dienā startēja [[Haralds Silovs]] gan [[ātrslidošana|ātrslidošanā]], gan [[šorttreks|šorttrekā]], Latvijas [[biatlons|biatlonistes]] aizvadīja 7,5 kilometru sprinta distanci, bet [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucēji]] devās pirmajos divos braucienos. Vienīgās dienas, kad neviens no Latvijas sportistiem nepiedalījās sacensībās, bija 22., 25. un 28. februāris. Pirms olimpisko spēļu sākuma vislielākie panākumi tika gaidīti no [[skeletons|skeletonista]] [[Martins Dukurs|Martina Dukura]] un [[Jānis Miņins|Jāņa Miņina]] pilotētā [[bobslejs|bobsleja]] četrinieka. Šajās olimpiskajās spēlēs Latvija izcīnīja 2 sudraba medaļas, kas bija līdz šim Latvijas augstākais sasniegums ziemas olimpiskajās spēlēs. Sudraba medaļas izcīnīja skeletonists Martins Dukurs un kamaniņu braucēji, brāli [[Andris Šics|Aigars]] un [[Juris Šics|Juris]] Šici. [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|Olimpisko medaļu kopvērtējumā]] Latvija ierindojās 23. vietā. [[Latvijas karognesēji Olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs]] [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]] bija skeletonists Martins Dukurs, bet [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] ātrslidošanā un šorttrekā startējušais [[Haralds Silovs]]. [[Attēls:2010 Opening Ceremony - Latvia entering.jpg|thumb|300px|right|Latvijas sportistu delegācija [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]]]] == Medaļnieki == {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa ! Attēls ! Sportists ! Sporta veids ! Disciplīna |- | '''{{sudraba medaļa}}''' || [[Attēls:Luge world cup Oberhof 2016 by Stepro IMG 7245 LR5.jpg|100px]] || '''[[Andris Šics]] un [[Juris Šics]]''' || {{osv|Kamaniņu braukšana|2010|Ziemas|image=yes}} || [[kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, divnieki|divnieki]] |- | '''{{sudraba medaļa}}''' || [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|100px]] || '''[[Martins Dukurs]]''' || {{osv|Skeletons|2010|Ziemas|image=yes}} || [[skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši|vīrieši]] |} == Sportistu sadalījums pa sporta veidiem == • — Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Sporta veids !! Vīrieši !! Sievietes !! Kopā |- | align=left|{{osv|Ātrslidošana|2010|Ziemas|image=yes}} || 1• || — || '''1•''' |- | align=left|{{osv|Biatlons|2010|Ziemas|image=yes}} || 5 || 4 || '''9''' |- | align=left|{{osv|Bobslejs|2010|Ziemas|image=yes}} || 8 || — || '''8''' |- | align=left|{{osv|Distanču slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || 23 || — || '''23''' |- | align=left|{{osv|Kalnu slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left|{{osv|Kamaniņu braukšana|2010|Ziemas|image=yes}} || 7 || 3 || '''10''' |- | align=left|{{osv|Skeletons|2010|Ziemas|image=yes}} || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || 1• || — || '''1•''' |- ! align=right|Kopā: || 49 || 9 || 58 |} == [[Attēls:Speed skating pictogram.svg|25px]] Ātrslidošana == {{main|Ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === ; Vīrieši [[Haralds Silovs]] === Rezultāti === ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=4|Rezultāts |- ! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 5000 m|5000 m]] | align=left| [[Haralds Silovs]] | '''6:35.69''' || '''20''' |} == [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|25px]] Biatlons == {{main|Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši * [[Ilmārs Bricis]] * [[Kaspars Dumbris]] * [[Kristaps Lībietis]] * [[Edgars Piksons]] * [[Andrejs Rastorgujevs]] {{col-2}} ; Sievietes * [[Līga Glāzere]] * [[Žanna Juškāne]] * [[Gerda Krūmiņa]] * [[Madara Līduma]] {{col-end}} === Rezultāti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=4|Rezultāts |- ! Laiks !! Kļūdas !! Pielāgotais<br/>laiks<sup>1</sup> !! Vieta |- | rowspan=4 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, individuāli|Individuāli (20 km)]] | align=left| [[Edgars Piksons]] | 50:52.5 || 2 || '''52:52.5''' || '''37''' |- | align=left| [[Kristaps Lībietis]] | 53:02.4 || 3 || '''56:02.4''' || '''70''' |- | align=left| [[Kaspars Dumbris]] | 51:30.1 || 5 || '''56:30.1''' || '''73''' |- | align=left| [[Ilmārs Bricis]] | 50:33.9 || 6 || '''56:33.9''' || '''74''' |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=3|Rezultāts |- ! Kļūdas<sup>2</sup> !! Laiks !! Vieta |- | rowspan=4 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, sprints|Sprints (10 km)]] | align=left| [[Ilmārs Bricis]] | 2 || '''25:41.3''' || '''14''' |- | align=left| [[Andrejs Rastorgujevs]] | 3 || '''27:05.3''' || '''50''' |- | align=left| [[Kristaps Lībietis]] | 1 || '''27:32.5''' || '''64''' |- | align=left| [[Edgars Piksons]] | 3 || '''28:23.0''' || '''78''' |- | rowspan=2 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, iedzīšana|Iedzīšana (12.5 km)]] | align=left| [[Ilmārs Bricis]] | 4 || '''36:14.9''' || '''32''' |- | align=left| [[Andrejs Rastorgujevs]] | 9 || '''41:35.9''' || '''58''' |- | align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 4 x 7.5 km stafete|4 x 7.5 km stafete]] | align=left| [[Edgars Piksons]] <br/> [[Ilmārs Bricis]] <br/> [[Andrejs Rastorgujevs]] <br/> [[Kristaps Lībietis]] | 7 || '''1:35:15.5''' || '''19''' |- |} {{col-2}} ; Sievietes {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=4|Rezultāts |- ! Laiks !! Kļūdas !! Pielāgotais<br/>laiks<sup>1</sup> !! Vieta |- | rowspan=4 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, individuāli|Individuāli (15 km)]] | align=left| [[Madara Līduma]] | 41:30.2 || 6 || '''47:30.2''' || '''67''' |- | align=left| [[Gerda Krūmiņa]] | 44:00.1 || 4 || '''48:00.1''' || '''69''' |- | align=left| [[Līga Glāzere]] | 45:20.3 || 5 || '''50:20.3''' || '''78''' |- | align=left| [[Žanna Juškāne]] | 46:36.4 || 7 || '''53:36.4''' || '''84''' |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=3|Rezultāts |- ! Kļūdas<sup>2</sup> !! Laiks !! Vieta |- | rowspan=4 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, sprints|Sprints (7.5 km)]] | align=left| [[Gerda Krūmiņa]] | 1 || '''22:09.3''' || '''48''' |- | align=left| [[Madara Līduma]] | 4 || '''22:23.8''' || '''57''' |- | align=left| [[Līga Glāzere]] | 1 || '''22:47.7''' || '''69''' |- | align=left| [[Žanna Juškāne]] | 3 || '''23:32.4''' || '''79''' |- | rowspan=2 align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, iedzīšana|Iedzīšana (10 km)]] | align=left| [[Madara Līduma]] | 4 || '''37:58.7''' || '''38''' |- | align=left| [[Gerda Krūmiņa]] | 3 || '''34:02.6''' || '''57''' |- | align=left| [[Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, 4 x 6 km stafete|4 x 6 km stafete]] | align=left| [[Žanna Juškāne]] <br/> [[Madara Līduma]] <br/> [[Līga Glāzere]] <br/> [[Gerda Krūmiņa]] | 4 || '''1:18:56.2''' || '''19''' |} {{col-end}} <sup>1</sup> — Par katru nesašauto mērķi tika piešķirta papildus minūte. <br/> <sup>2</sup> — Par katru nesašauto mērķi jānoslēpo sods 150 metru garumā. == [[Attēls:Bobsleigh pictogram.svg|25px]] Bobslejs == {{main|Bobslejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === {{colbegin|3}} ; Vīrieši * [[Mihails Arhipovs]] * [[Raivis Broks]] * [[Intars Dambis]] * [[Daumants Dreiškens]] * [[Edgars Maskalāns]] * [[Oskars Melbārdis]] * [[Jānis Miņins]] * [[Pāvels Tulubjevs]] {{colend}} Bobslejists Jānis Miņins, kurš bija viens no favorītiem četrinieku sacensībās bobslejā, olimpiskajās spēlēs nestartēja, jo [[apendikss|apendiksa]] operācijas dēļ viņš [[Vankūvera|Vankūverā]] ieradās tikai dažas dienas pirms olimpiskā startā. Viņš startēja vairākos treniņbraucienos, taču pēc divām sadursmēm nolēma olimpiskajās spēlēs nestartēt.<ref>(Latviski) parSportu.lv, [http://parsportu.lv/articles/93/37047/ "Miņins nestartēs arī četriniekos"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120227101739/http://parsportu.lv/articles/93/37047/ |date=2012-02-27 }}, ''25 February 2010''. Retrieved 27 February 2010.</ref> === Rezultāti === ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! rowspan=2|Ragavas ! colspan=2|1. brauciens !! colspan=2|2. brauciens !! colspan=2|3. brauciens !! colspan=2|4. brauciens !! colspan=2|Kopā |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Bobslejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, divnieki|Divnieki]] | align=left| [[Daumants Dreiškens]] <br/> [[Edgars Maskalāns]] || LAT-1 | 52.16 || 9 || 52.32 || 7 || 52.17 || 9 || 52.43 || 11 || '''3:29.08''' || '''8''' |- | rowspan=2 align=left| [[Bobslejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, četrinieki|Četrinieki]] | align=left| [[Edgars Maskalāns]] <br/> [[Pāvels Tulubjevs]] <br/> [[Raivis Broks]] <br/> [[Mihails Arhipovs]] || LAT-2 | 51.60 || 14 || 51.42 || 11 || 51.85 || 12 || 51.78 || 10 || '''33:26.65''' || '''11''' |- | align=left| [[Jānis Miņins]] <br/> [[Daumants Dreiškens]] <br/> [[Oskars Melbārdis]] <br/> [[Intars Dambis]] || LAT-1 | colspan=8| ''nestartēja'' || — || — |} == [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|25px]] Distanču slēpošana == {{main|Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši * [[Jānis Paipals]] {{col-2}} ; Sievietes * [[Anete Brice]] {{col-end}} === Rezultāti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2| Fināls |- ! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 15 km brīvais stils|15 km brīvais stils]] | rowspan=3 align=left| [[Jānis Paipals]] | '''38:18.0''' || '''72''' |- | align=left| [[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 30 km iedzīšana|30 km iedzīšana]] | '''46:30.9''' || '''54''' |- | align=left| [[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, sprints|Sprints]] | '''4:04.48''' || '''62''' |} {{col-2}} ; Sievietes {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2| Fināls |- ! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, 10 km brīvais stils|10 km brīvais stils]] | align=left| [[Anete Brice]] | '''30:51.8''' || '''70''' |} {{col-end}} == [[Attēls:Ice hockey pictogram.svg|30px]] Hokejs == {{Pamatraksts|Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === ; Vīrieši {{colbegin|4}} * [[Ģirts Ankipāns]] * [[Oskars Bārtulis]] * [[Armands Bērziņš]] * [[Mārtiņš Cipulis]] * [[Lauris Dārziņš]] * [[Kaspars Daugaviņš]] * [[Guntis Galviņš]] * [[Mārtiņš Karsums]] * [[Rodrigo Laviņš]] * [[Edgars Masaļskis]] * [[Gints Meija]] * [[Ervīns Muštukovs]] * [[Sergejs Naumovs]] * [[Aleksandrs Ņiživijs]] * [[Georgijs Pujacs]] * [[Krišjānis Rēdlihs]] * [[Miķelis Rēdlihs]] * [[Arvīds Reķis]] * [[Aleksejs Širokovs]] * [[Kārlis Skrastiņš]] * [[Kristaps Sotnieks]] * [[Jānis Sprukts]] * [[Herberts Vasiļjevs]] {{colend}} === Rezultāti === ; ''[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši|Vīriešu turnīrs]]'' — '''12. vieta''' ;; B grupa — Grupu turnīrs {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Vieta !! Komanda !! Spēles !! Uzvaras !! Uzvaras <br/> pagarinājumā !! Zaudējumi <br/> pagarinājumā !! Zaudējumi !! Gūtie <br/> vārti !! Zaudētie <br/> vārti !! +/- !! Punkti !! Kvalifikācija |- bgcolor="lightblue" | 1. || align=left| {{flaga|Krievija}} [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] || 3 || 2 || 0 || 1 || 0 || 13 || 6 || +7 || '''7''' || Ceturdaļfināls |- | 2. || align=left| {{flaga|Čehija}} [[Čehijas hokeja izlase|Čehija]] || 3 || 2 || 0 || 0 || 1 || 10 || 7 || +3 || '''6''' |- | 3. || align=left| {{flaga|Slovākija}} [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākija]] || 3 || 1 || 1 || 0 || 2 || 9 || 4 || +5 || '''5''' |- | 4. || align=left| {{flaga|Latvija}} [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] || 3 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 19 || -15 || '''0''' |} {{Hokeja spēle3 | bg = #eeeeee | datums = {{dat||02|16|N|bez}} (21:00) | komanda1 = '''{{ih-rt|RUS}}''' | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 8 – 2 | periodi = (3 – 0, 1 – 0, 4 – 2) | vārtsargs1 = [[Jevgeņijs Nabokovs]] | vārtsargs2 = [[Edgars Masaļskis]] | starprez = 1 — 0 <br/> 2 — 0 <br/> 3 — 0 <br/> 4 — 0 <br/> 4 — 1 <br/> 5 — 1 <br/> 6 — 1 <br/> 7 — 1 <br/> 7 — 2 <br/> 8 — 2 | spēles informācija = http://stats.iihf.com/og2010/IHM400B01_74_3_0.pdf | vārti1 = [[Daniss Zaripovs|D. Zaripovs]] — 2:38 <br/> [[Aleksandrs Radulovs|A. Radulovs]] — 7:46 <br/> [[Aleksandrs Ovečkins|A. Ovečkins]] — 19:25 <br/> [[Jevgeņijs Malkins|J. Malkins]] — 38:18 <br/> <br/> A. Ovečkins — 40:59 <br/> D. Zaripovs — 41:30 <br/> [[Iļja Kovaļčuks|I. Kovaļčuks]] — 43:04 <br/> <br/> [[Aleksejs Morozovs|A. Morozovs]] — 58:57 | vārti2 = <br/> <br/> <br/> <br/> 40:33 — [[Herberts Vasiļjevs|H. Vasiļjevs]] <br/> <br/> <br/> <br/> 43:35 — [[Ģirts Ankipāns|Ģ. Ankipāns]] | arēna = ''[[Rogers Arena]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 16862 | tiesnesis = {{flagicon|ASV}} Deniss Larē | tiesnesis2 = {{flagicon|SWE}} Markuss Vinnerborgs | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 16 | metieni1 = 45 | metieni2 = 20 }} {{Hokeja spēle3 | bg = #eeffff | datums = {{dat||02|19|N|bez}} (21:00) | komanda1 = '''{{ih-rt|CZE}}''' | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 5 – 2 | periodi = (3 – 0, 1 – 2, 1 – 0) | vārtsargs1 = [[Tomāšs Vokouns]] | vārtsargs2 = [[Edgars Masaļskis]] | starprez = 1 — 0 <br/> 2 — 0 <br/> 3 — 0 <br/> 4 — 0 <br/> 4 — 1 <br/> 4 — 3 <br/> 5 — 3 | spēles informācija = http://stats.iihf.com/og2010/IHM400B04_74_3_2.pdf | vārti1 = [[Davids Krejči|D. Krejči]] — 2:30 <br/> [[Milans Mihāleks|M. Mihāleks]] — 3:33 <br/> [[Jaromīrs Jāgrs|J.Jāgrs]] — 5:07 <br/> [[Tomāšs Kaberle|T. Kaberle]] — 26:33 <br/> <br/> <br/> [[Patriks Eliāšs|P. Eliāšs]] — 59:42 | vārti2 = <br/> <br/> <br/> <br/> 35:30 — [[Kristaps Sotnieks|K. Sotnieks]] <br/> 38:26 — [[Ģirts Ankipāns|Ģ. Ankipāns]] | arēna = ''[[Rogers Arena]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 16984 | tiesnesis = {{flagicon|FIN}} Jiri Ronns | tiesnesis2 = {{flagicon|USA}} Kriss Rūnijs | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 26 | metieni1 = 39 | metieni2 = 18 }} {{Hokeja spēle3 | bg = #eeeeee | datums = {{dat||02|20|N|bez}} (16:30) | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = '''{{ih|SLO}}''' | punkti = 0 – 6 | periodi = (0 – 3, 0 – 2, 0 – 1) | vārtsargs1 = [[Edgars Masaļskis]] | vārtsargs2 = [[Jaroslavs Halāks]] | starprez = 0 — 1 <br/> 0 — 2 <br/> 0 — 3 <br/> 0 — 4 <br/> 0 — 5 <br/> 0 — 6 | spēles informācija = http://stats.iihf.com/og2010/IHM400B05_74_3_0.pdf | vārti1 = | vārti2 = 2:44 — [[Ļubomīrs Višņovskis|Ļ. Višņovskis]] <br/> 9:11 — [[Rihards Zednīks|R. Zednīks]] <br/> 9:11 — [[Rihards Zednīks|R. Zednīks]] <br/> 17:08 — [[Jozefs Štimpels|J. Štimpels]] <br/> 21:07 — [[Marians Hosa|M. Hosa]] <br/> 22:20 — [[Mihals Handzušs|M. Handzušs]] <br/> 57:20 — [[Ivans Baranka|I. Baranka]] | arēna = ''[[Rogers Arena]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 17023 | tiesnesis = {{flagicon|FIN}} Jiri Ronns | tiesnesis2 = {{flagicon|USA}} Kriss Rūnijs | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 21 | metieni2 = 37 }} ;; Kvalifikācijas izslēgšanas spēles {{Hokeja spēle3 | bg = #eeeeee | datums = {{dat||02|16|N|bez}} (21:00) | komanda1 = '''{{ih-rt|RUS}}''' | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 3 – 2 (pagarinājumā) | periodi = (2 – 0, 0 – 0, 0 – 2, 1 – 0) | vārtsargs1 = [[Tomāšs Vokouns]] | vārtsargs2 = [[Edgars Masaļskis]] | starprez = 1 — 0 <br/> 2 — 0 <br/> 2 — 1 <br/> 2 — 2 <br/> 3 — 2 | spēles informācija = http://stats.iihf.com/og2010/IHM400403_74_4_0.pdf | vārti1 = [[Tomāšs Rolineks|T. Rolineks]] — 5:52 <br/> [[Tomāšs Fleišmans|T. Fleišmans]] — 11:06 <br/> <br/> <br/> [[Davids Krejči|D. Krejči]] — 65:10 | vārti2 = <br/> <br/> <br/> 52:02 — [[Mārtiņš Cipulis|M. Cipulis]] <br/> 56:19 — [[Miķelis Rēdlihs|M. Rēdlihs]] | arēna = ''[[Thunderbird Sports Centre]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 5448 | tiesnesis = {{flagicon|CAN}} Bils Makkrīrijs | tiesnesis2 = {{flagicon|SUI}} Brents Reibers | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 10 | metieni1 = 50 | metieni2 = 26 }} == [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|30px]] Kalnu slēpošana == {{Pamatraksts|Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši * [[Roberts Rode]] * [[Kristaps Zvejnieks]] {{col-2}} ; Sievietes * [[Liene Fimbauere]] {{col-end}} === Rezultāti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan="2"|Rezultāts |- ! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, nobrauciens|Nobrauciens]] | rowspan=2 align=left| [[Roberts Rode]] | '''2:03.36''' || '''58''' |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, kombinācija|Kombinācija]] | colspan=2| ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, milzu slaloms|Milzu slaloms]] | rowspan=2 align=left| [[Kristaps Zvejnieks]] | '''2:58.62''' || '''62''' |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, slaloms|Slaloms]] | '''1:51.29''' || '''37''' |} {{col-2}} ;Sievietes {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan="2"|Rezultāts |- ! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, milzu slaloms|Milzu slaloms]] | rowspan=2 align=left| [[Liene Fimbauere]] | '''2:46.93''' || '''51''' |- | align=left| [[Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, slaloms|Slaloms]] | '''2:02.11''' || '''49''' |} {{col-end}} == [[Attēls:Luge pictogram.svg|25px]] Kamaniņu braukšana == {{main|Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši * [[Oskars Gudramovičs]] * [[Pēteris Kalniņš]] * [[Inārs Kivlenieks]] * [[Guntis Rēķis]] * [[Mārtiņš Rubenis]] * [[Andris Šics]] * [[Juris Šics]] {{col-2}} ; Sievietes * [[Agnese Koklača]] * [[Anna Orlova]] * [[Maija Tīruma]] {{col-end}} === Rezultāti === {{col-begin}} {{col-2}} ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2|1. Brauciens !! colspan=2|2. Brauciens !! colspan=2|3. Brauciens !! colspan=2|4. Brauciens !! colspan=2| Kopā |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | rowspan=3 align=left| [[Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, vieninieki|Vieninieki]] | align=left| [[Mārtiņš Rubenis]] | 48.818 || 13 || 48.831 || 11 || 49.064 || 11 || 48.809 || 11 || '''3:15.525''' || '''11''' |- | align=left| [[Inārs Kivlenieks]] | 48.960 || 18 || 49.065 || 19 || 49.259 || 18 || 48.920 || 18 || '''3:18.204''' || '''18''' |- | align=left| [[Guntis Rēķis]] | 49.275 || 25 || 49.625 || 27 || 49.476 || 26 || 49.071 || 26 || '''3:17.447''' || '''26''' |- | rowspan=2 align=left| [[Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, divnieki|Divnieki]] | align=left| '''[[Andris Šics]] <br/> [[Juris Šics]]''' | 41.420 || 2 || 41.549 || 2 || colspan=4 style="background:#bbb"| || '''1:22.969''' || [[Image:Silver medal icon.svg]] |- | align=left| [[Oskars Gudramovičs]] <br/> [[Pēteris Kalniņš]] | 41.982 || 12 || 42.013 || 12 || colspan=4 style="background:#bbb"| || '''1:23.995''' || '''12''' |} {{col-2}} ; Sievietes {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2|1. Brauciens !! colspan=2|2. Brauciens !! colspan=2|3. Brauciens !! colspan=2|4. Brauciens !! colspan=2| Kopā |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | rowspan=3 align=left| [[Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - sievietes, vieninieki|Vieninieki]] | align=left| [[Maija Tīruma]] | 41.773 || 4 || 41.933 || 8 || 42.012 || 8 || 41.936 || 9 || '''2:47.654''' || '''9''' |- | align=left| [[Anna Orlova]] | 41.998 || 11 || 41.947 || 14 || 42.260 || 13 || 42.100 || 13 || '''2:48.305''' || '''13''' |- | align=left| [[Agnese Koklača]] | 42.627 || 27 || 42.334 || 24 || 43.091 || 27 || 42.336 || 24 || '''2:50.388''' || '''24''' |} {{col-end}} == [[Attēls:Skeleton pictogram.svg|25px]] Skeletons == [[Attēls:Martins Dukurs, Jon Montgomery, and Alexander Tretiakov.jpg|250px|thumb|2010. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu skeletona sacensību medaļu ceremonija.]] {{main|Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === ; Vīrieši * [[Martins Dukurs]] * [[Tomass Dukurs]] === Rezultāti === ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2|1. Brauciens !! colspan=2|2. Brauciens !! colspan=2|3. Brauciens !! colspan=2|4. Brauciens !! colspan=2| Kopā |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | rowspan=2 align=left| [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši|Vīrieši]] | align=left| '''[[Martins Dukurs]]''' | 52.32 || 1 || 52.59 || 2 || 52.28 || 2 || 52.61 || 2 || '''3:29.80''' || [[Image:Silver medal icon.svg]] |- | align=left| [[Tomass Dukurs]] | 52.94 || 8 || 52.88 || 4 || 52.62 || 6 || 52.69 || 4 || '''3:31.13''' || '''4''' |} == [[Attēls:Short track speed skating pictogram.svg|25px]] Šorttreks == {{main|Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} === Sportisti === ; Vīrieši * [[Haralds Silovs]] === Rezultāti === ; Vīrieši {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna ! rowspan=2|Sportists ! colspan=2|Priekšsacīkstes !! colspan=2|Ceturdaļfināls !! colspan=2|Pusfināls !! colspan=2|Fināls |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | align=left| [[Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 500 m|500 m]] | rowspan=3 align=left| [[Haralds Silovs]] | 41.673 || 2 {{piezīme|<nowiki>Q</nowiki>|kvalifikācija nākamajai kārtai}} || 41.837 || 3 || — || — || — || '''12''' |- | align=left| [[Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 1000 m|1000 m]] | 41.673 || 2 {{piezīme|<nowiki>Q</nowiki>|kvalifikācija nākamajai kārtai}} || 1:50.292 || 4 || — || — || — || '''14''' |- | align=left| [[Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - vīrieši, 1500 m|1500 m]] | — || — || 2:14.900 || 2 {{piezīme|<nowiki>Q</nowiki>|kvalifikācija nākamajai kārtai}} || 2:14.009 || 4 {{piezīme|<nowiki>Q</nowiki>|kvalifikācija nākamajai kārtai}} || 2:19.435 || '''10''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120111114958/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/LAT/winter/2010/ Sports-Reference profils] {{en ikona}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpiskās spēles]] [[Kategorija:2010. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvija olimpiskajās spēlēs|2010]] i9xxdfwemqo4x0o68sgvueopbjipmqz 0 114736 4457727 4417035 2026-04-23T04:58:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457727 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija |attēla_nos = LSPA_RGB.jpg |att_izm = 220px |att_apraksts =Sporta pedagoģijas akadēmijas logo |moto = |dibin = [[1921]]. gada [[6. septembris|6. septembrī]] |valsts = Latvija |vieta = [[Rīga]], [[Brīvības gatve]] 333 |tips = Akadēmija |dotācijas = |rektors = [[Diāna Laipniece]] |pasniedz = |studenti = |publik = |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = {{url|http://www.lspa.lv}} }} '''Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija''' ir [[Latvija]]s augstskola, kas specializējas sporta skolotāju un sporta treneru sagatavošanā, sporta zinātnē un sporta medicīnā. Kopš 2024. gada 1. jūlija ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s struktūrvienība. Tā atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 333. Tai līdzās ir ierīkota vieglatlētikas halle. == Vēsture == 1921. gada 6. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabinets]] pieņēma lēmumu dibināt '''Latvijas Fiziskās izglītības institūtu''' ('''LFII'''). Institūta pirmais vadītājs bija Rumpmuižas skolas skolotājs Mārtiņš Krūze (1921—1922). Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus. Speciālistu sagatavošanā uzsvars tika likts uz viņu praktisko sagatavošanu, kas sastādīja 65,3% no visu studiju apjoma. Savukārt praktiskajā sagatavošanā pārsvarā bija vingrošana. 1922. gada 15. novembrī par institūta vadītāju iecēla ārstu Dr. Jēkabu Dilli (1922—1925). Institūts savu darbību beidza 1925. gadā un tā pastāvēšanas 5 gados (1921—1925) tika atestēti 79 vingrošanas skolotāji. 1926. gada 2. oktobrī pie [[Latvijas Tautas universitāte]]s atvēra '''Fiziskās audzināšanas institūtu''' ('''LTU FAI'''). Studiju ilgums bija 3 gadi. Par vadītāju nozīmēja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektoru Voldemāru Cekulu (1925—1940). Institūts savā darbības laikā (1929—1940) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 — par studiju kursa noklausīšanos. Institūta darbību pārtrauca 1940. gadā. Vadītāju Voldemāru Cekulu 1941. gada 14. jūnijā deportēja. Pēc Otrā pasaules kara darbu uzsāka '''Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts''' ('''LVFKI'''). Institūts darbu uzsāka 1946. gada janvārī Rīgā [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī 6]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā 3]], savukārt 1951. gadā institūts ieguva telpas [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 10]] un [[Klostera iela (Rīga)|Vēstures ielā 4]] (tagadējā Klostera ielā). 1959. gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982. gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpuss, bet 1986. gadā — vieglatlētikas halle. 1994. gadā līdzās stadionam tika atklātas arī Zinātniskās laboratorijas telpas un šautuve. LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992. gadam sagatavoja 5522 speciālistus ar augstāko izglītību un 151 — ar vidējo izglītību. 1991. gada 5. novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija izmainīja augstskolas nosaukumu — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Augstskolu laika periodā no 1921. gada līdz 2017. gadam absolvēja 10272 speciālistu. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) integrēšanu [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref><ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120008234/sporta-pedagogijas-akademiju-julija-pievienos-stradina-universitatei Sporta pedagoģijas akadēmiju jūlijā pievienos Stradiņa universitātei]</ref> == Augstkolas vadītāji == * Ivans Lazurka (1945—1946); * Jevgeņijs Sretenskis (1946—1951); * Nikolajs Neļga — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1951—1958); * Aleksis Ailis — docents (1958—1960); * Jurijs Berdičevskis — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1960, 1962); * Andrejs Eļvihs — vēstures zinātņu kandidāts, docents (1960—1962); * Vladimirs Maksimovs — pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1962—1982); * [[Ilgvars Forands]] — pedagoģijas zinātņu kandidāts, profesors (1982—1988); * Uldis Grāvītis — pedagoģijas doktors, profesors (1988—2008); * Jānis Žīdens — pedagoģijas doktors, profesors (2008—2019); * [[Juris Grants]] (2019—2024); * Kalvis Ciekurs (2024—2025); * [[Anita Muižniece]] (2025);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2025-latvijas-sporta-pedagogijas-akademiju-vadis-bijusi-ministre-muizniece.a596718/|title=Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju vadīs bijusī ministre Muižniece|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-25|language=lv}}</ref> * Diāna Laipniece (no 2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sporta-pedagogijas-akademiju-vadis-lidzsineja-pienakumu-izpilditaja-laipniece-14342598|title=Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju vadīs Diāna Laipniece|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-25|language=lv}}</ref> [[Attēls:LSPA ēka.jpg|thumb|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas ēka]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lspa.lv Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111029050319/http://www.lspa.lv/ |date={{dat|2011|10|29||bez}} }} *Ē. Kehris, A . Ķīse, A. Vītola, I. Forands. Latvijas Sporta vēsture, 1994, 330 lpp. {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] dvdgecmz3e3bw7b5ydtswq4u9tr03pk 0 118069 4457686 4446499 2026-04-22T23:29:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 7 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457686 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kapa_2010.jpg|thumb|300px|2010. gada Kāpas otrās dienas finiša vārti]] '''Kāpas trīsdienas''' jeb vienkārši '''Kāpa''' ir starptautiskas [[orientēšanās sports|orientēšanās]] sacensības, kas katru gadu trīs dienu garumā notiek citā [[Latvija]]s vietā. Sacensības tiek organizētas jūnija pēdējā vai jūlija pirmajā nedēļas nogalē no piektdienas līdz svētdienai un uzvarētājs tiek noteikts trīs dienu rezultātu summā. "Kāpas trīsdienas" organizē [[Carnikava]]s orientēšanās klubs ''OK Kāpa'' sadarbībā ar [[Latvijas Orientēšanās federācija|Latvijas orientēšanās federāciju]]. Sacensības notiek kopš 1987. gada, kad pirmās sacensības tika sarīkotas [[Tukums|Tukuma]] apkārtnē. Šīs sacensības pēc dalībnieku skaita ir lielākās gan Latvijā, gan [[Baltija]]s valstīs: pēdējos gados dalībnieku skaits "Kāpā" pārsniedz 1600 un uzvarētāji tiek noskaidroti gandrīz 60 grupās.<ref>[http://sportacentrs.com/orientesanas/01072010-aluksne_gatava_uznemt_vairak_ka_1550_orie Alūksne gatava uzņemt vairāk kā 1550 orientieristus] Sportacentrs.com</ref> Dalībnieku rekords 2200 sasniegts 2025. gada "Kāpas" sacensībās [[Ventspils]] pievārtē.<ref name=":0" /> == Formāts == Sacensības orientēšanās sportā notiek vairāk nekā 40 vecuma, dzimuma, distances garuma un meistarības grupu ietvaros. Visprestižākā ir elites grupa vīriešiem (V21E) un sievietēm (S21E). Uzvarām bagātākie "Kāpas trīsdienu" elites distancēs ir [[Mārtiņš Sirmais]] (11 uzvaras) un [[Aija Skrastiņa]] (9 uzvaras). "Kāpas trīsdienas" ir Latvijas kausa izcīņas posms, bet viena vai vairākas no sacensību dienām elites grupas orientieristiem dod ieskaites punktus arī Pasaules ranga kopvērtējumā (''World Ranking Event'' jeb WRE), tādēļ pēdējos gados piedalās ne vien Latvijas un Baltijas valstu labākie sportisti, bet arī spēcīgi orientieristi no citām valstīm. Vēsturiski līdzās trīsdienu sacensībām klasiskās orientēšanās distancēs sestdienas vakarā sacensību centra apkārtnē vai tuvākajā pilsētā risinājās sprinta sacensības, kas netika iekļautas "Kāpas" kopvērtējumā, toties bija Latvijas kausa posms orientēšanās sprintā. Pēdējos gados sestdienas vakarā notiek komandu sprinta stafete. Paralēli orientēšanās sacensībām notiek arī veloorientēšanās (MTB-O), taku orientēšanās (Taku O) un [[Rogainings|rogaininga]] sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2025.kapa.lv/|title=Kāpa 2025 - XXXVIII Orientēšanās trīsdienas|website=2025.kapa.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> == Kāpas trīsdienu uzvarētāji elites grupās == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Dalībnieku skaits ! Uzvarētājs V21E ! Uzvarētāja S21E |- |1987 ||[[Tukums]] |1128 |{{flaga|Latvija}} [[Aigars Leiboms]] (''ind.'') |{{flaga|Latvija}} [[Alīda Zukule]] (''Sigulda'') |- |1988 |[[Jēkabpils]] | |{{flaga|Lietuva}} V. Armalis (''Kaunas'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Uģis Mitrevics]] (''Rīga'')</small> |{{flaga|Latvija}} I. Endziņa (''Rīga'') |- |1989 |[[Alūksne]] |- |1990 |[[Madona]] |- |1991 |[[Tukums]] |- |1992 |[[Smiltene]] |- |1993 |[[Jēkabpils]] |- |1994 |[[Cēsis]] |- |1995 |[[Cēsis]] |- |1996 |[[Madona]] |- |1997 |[[Alūksne]] |- |1998||[[Sigulda]] |- |1999||[[Jēkabpils]] |- |2000 ||[[Tukums]] |- |2001 ||[[Pļaviņas]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Oskars Zērnis]] (''NBS/ZS SK'') ||{{flaga|Latvija}} [[Inga Dambe]] (''Olaine'') |- |2002 ||[[Ventspils]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Veģeris]] (''Balta'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Auseklis — LSPA'') |- |2003 ||[[Valmiera]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Veģeris]] (''Balta'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Dainora Aļšauskaite]] (''MOT Lithuania'') |- |2004 ||[[Madona]] ||vairāk nekā 1000<ref>[http://kultura.delfi.lv/archive/article.php?id=8336776 Trīsdienu orientēšanās sacensības 'Kāpa 2004']{{Novecojusi saite}} Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Vilma Rudzenskaite]] (''Levuo'') |- |2005 ||[[Liepāja]] ||1661<ref>[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=14282778 Orientēšanās daudzdienas 'Kāpa' svin 20 gadus!] Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2006 ||[[Straupe]] ||1523<ref name="Kāpa2007">[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18310095 Sāksies daudzdienu orientēšanās sacensības 'Kāpa 2007'] Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Edgars Bertuks]] (''Alūksne'') ||{{flaga|Latvija}} [[Zanda Abzalone]] (''Viga'') |- |2007 ||[[Nīca]], ([[Liepāja]]) ||1869<ref name="Kāpa2007" />||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2008 ||[[Ventspils]] ||vairāk nekā 1800<ref>[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/citivasarassporti/daudzdienu-orientesanas-sacensibas-kapa-2008-uzvar-sirmais-un-pauzaite Daudzdienu orientēšanās sacensībās Kāpa-2008 uzvar Sirmais un Paužaite] Diena.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2009 ||[[Mordanga]], ([[Talsi]]) ||1625<ref>[http://www.kapaok.lv/kapa09/results/nat.htm Kāpa 2009 Dalībnieku skaits]</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2010 ||[[Alūksne]] ||1619<ref>[http://www.sporto.lv/raksts/aluksnes_diza_kapa Alūksnes dižā kāpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200955/http://www.sporto.lv/raksts/aluksnes_diza_kapa |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Sporto.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2011 ||[[Smiltene]] ||vairāk nekā 1400<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=720 vairāk nekā 1400 orientieristi piedalīsies sacensībās "Kāpa 2011"]{{Novecojusi saite}} LOF.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2012 ||[[Vietalva]], ''Mailes'' ||vairāk nekā 1400<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=845 Klāt lielākās orientēšanās sacensības Latvijā — “Kāpa” trīsdienas]{{Novecojusi saite}} LOF.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Igaunija}} [[Merika Vanjuka]] (''Kape'') |- |2013 ||[[Miķeļbāka]] ||1600<||{{flaga|Latvija}} [[Anatolijs Tarasovs (orientierists)|Anatolijs Tarasovs]] (''Ozons'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2014 ||[[Tukums]], ''Sveikuļi'' ||1670<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=1089 Skrastiņa sesto reizi uzvar orientēšanās daudzienās “Kāpa”]{{Novecojusi saite}} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Lietuva}} [[Jons Vītauts Gvildis]] (''Medeina'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Zērnis]] (''Saldus'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2015 ||[[Amatciems]] ||1800<<ref>[http://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2320&t=Sirmajam---devita-Arniecei---pirma-uzvara-Kapa Sirmajam — devītā, Ārniecei — pirmā uzvara Kāpā]{{Novecojusi saite}} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Līga Ārniece]] (''Ozons'') |- |2016 ||[[Krustpils novads|Krustpils nov.]], [[Trākši (Variešu pagasts)|Trākši]] ||1600<<ref>[http://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2584&t=Skrastina-un-Sirmais-atkal-neparspeti-Kapa Skrastiņa un Sirmais atkal nepārspēti "Kāpā"]{{Novecojusi saite}} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2017 |[[Krāslavas novads|Krāslavas nov.]]<ref>[http://2017.kapa.lv/rez/3d/total.html Kāpa 2017. Kopvērtējums]</ref> ||1500<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2831&t=Latgale-aizvaditas-pedejo-gadu-aizraujosakas-Kapas-trisdienas|title=Latgalē aizvadītas pēdējo gadu aizraujošākās Kāpas trīsdienas|website=lof.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ||{{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mihalkins]] (''Eridan'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Anatolijs Tarasovs (orientēšanās)|Anatolijs Tarasovs]] (''Būdaskalns'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2018 ||[[Pāvilosta]] ||Gandrīz 1800<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2018.kapa.lv/#results|title=Kāpa 2018 - XXXII Orientēšanās trīsdienas|website=2018.kapa.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> ||{{flaga|Lietuva}} [[Jons Vītauts Gvildis]] (''Medeina'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Zērnis]] (''Saldus'')</small> ||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Mironova (orientieriste)|Svetlana Mironova]] (''Koovee'')<br /><small>3. {{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'')</small> |- |2019 ||[[Alūksne]] ||teju 2000<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3168&t=Kapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga Kāpas trīsdienās pirmoreiz triumfē Pauliņš un Grosberga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190702123213/https://lof.lv/os-zinas-arhivs%3Fid%3D3168%26t%3DKapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga |date={{dat|2019|07|02||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Pauliņš]] (''Kalevan Rasti/Azimuts'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2020 ||sacensības nenotika<br />([[COVID-19 pandēmija]]) || || || |- |2021 ||[[Ludza]] ||vairāk nekā 1000<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3412&t= Kāpa 2021 atgriežas Latgalē!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705190755/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3412&t= |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Ilgvars Caune]] (''Azimuts'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2022 ||[[Irbene]] ||vismaz 1402<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/seriali_rez/lk&gads=2022|title=Orientēšanās sacensības : LK , LČ - 2022|website=lof.lv|access-date=2025-06-30}}{{Novecojusi saite}}</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Uldis Upītis]] (''Kāpa'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2023 ||[[Roja]]—[[Žocene]] ||vairāk nekā 1600<ref>[https://sportacentrs.com/orientesanas/04072023-orientesanas_trisdienas_kapa_2023_uzvar_p Orientēšanās trīsdienās "Kāpa 2023" uzvar pieredze — Skrastiņa un Sirmais] sportacentrs.com</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Meridiāns'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2024 ||[[Daugavpils]] ||vairāk nekā 1850<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3828&t=Kapas-trisdienas-pirmo-reizi-uzvar-Signe-Sirma-un-Lauri-Silds „Kāpas trīsdienās” pirmo reizi uzvar Signe Sirmā un Lauri Silds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240702074116/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3828&t=Kapas-trisdienas-pirmo-reizi-uzvar-Signe-Sirma-un-Lauri-Silds |date={{dat|2024|07|02||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Igaunija}} [[Lauri Silds]] (''Alūksne'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Ilgvars Caune]] (''Azimuts'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Signe Sirmā]] (''Alnis'') |- |2025 |[[Užavas pagasts|Užava]]—[[Cirpstene]] |2200<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3975&t=Jekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas|title=Jēkabs Niklāvs Janovs un Laura Vīķe pirmo reizi uzvar „Kāpas trīsdienās”|website=lof.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> |{{flaga|Latvija}} [[Jēkabs Niklāvs Janovs]] (''Siguldas Takas'') |{{flaga|Latvija}} [[Laura Vīķe]] (''Kāpa'') |- |2026 |[[Krāslavas novads|Krāslavas nov.]] | | | |} == Skatīt arī == * [[Orientēšanās sports]] * [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kapa.lv/ OK Kāpa aktuālā mājas lapa] * [http://www.kapaok.lv/ OK Kāpa mājas lapa (vecā lapa)] [[Kategorija:Orientēšanās sports Latvijā]] 7ww9dpgm9nsl4zs50dif7mvbigwum3j 0 118808 4457524 4447866 2026-04-22T16:12:58Z Pirags 3757 pap 4457524 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Atašiene (nozīmju atdalīšana)|Atašiene}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Atašiene | tips = stacija | attēls = Atašienes stacija 2000-07-28 - panoramio.jpg | attēla_apraksts = Atašienes stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Borhi<!-- Borķi? -->, Ataišiene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 3 + strupceļš | adrese = | latd = 56 | latm = 31 | lats = 49 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 27 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Mežāre (stacija)|Mežāre]] (11 km) <br /> [[Stirniene (stacija)|Stirniene]] (16 km) | attālums_līdz_Rīgai = 164 }} '''Atašiene''' ir viena no [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|līnijas Krustpils—Rēzekne II]] dzelzceļa stacijām, atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Atašienes pagasts|Atašienes pagastā]], apmēram 1,5 [[kilometrs|km]] uz dienvidiem no pagasta centra [[Atašiene]]s. Saglabājusies arī vecā stacijas ēka pie [[Autoceļš P62|autoceļa P62]] pārbrauktuves. Ēka būvēta no sarkaniem ķieģeļiem, mūsdienās pamesta un izdemolēta. Atašienē pietur maršruta Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni. == Vēsture == Stacija ar nosaukumu "Borhi" ierīkota [[1901]]. gadā uz [[Borhi|grāfam Borham]] atsavinātās zemes kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] stacija. Kopš [[1921]]. gada tās nosaukums ir Ataišiene, kopš [[1929]]. gada — Atašiene.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 104. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas kods 11520 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|karadarbības]] rezultātā stacijā notika spēcīgs [[Sprādziens Atašienes stacijā|sprādziens]], kurā cieta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivji. Par notikuma gaitu un sekām pastāv atšķirīgas versijas. <gallery> Atašienes stacijas ēka ap 1941.JPG|Atašienes stacijas ēka (ap 1941) Vecā Atašienes stacija.JPG|Pamestā stacijas ēka pie [[Autoceļš P62|P62]] pārbrauktuves </gallery> {{clear}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://railwayz.info/photolines/station/1004 Atašienes stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}} [[Kategorija:Atašienes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]] 4tukclkz6238s07izm8l5gz2tmh4xeu 4457527 4457524 2026-04-22T16:23:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4457527 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Atašiene (nozīmju atdalīšana)|Atašiene}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Atašiene | tips = stacija | attēls = Atašienes stacija 2000-07-28 - panoramio.jpg | attēla_apraksts = Atašienes stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Borhi<!-- Borķi? -->, Ataišiene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 3 + strupceļš | adrese = | latd = 56 | latm = 31 | lats = 49 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 27 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Mežāre (stacija)|Mežāre]] (11 km) <br /> [[Stirniene (stacija)|Stirniene]] (16 km) | attālums_līdz_Rīgai = 164 }} '''Atašiene''' ir viena no [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|līnijas Krustpils—Rēzekne II]] dzelzceļa stacijām, atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Atašienes pagasts|Atašienes pagastā]], apmēram 1,5 [[kilometrs|km]] uz dienvidiem no pagasta centra [[Atašiene]]s. Saglabājusies arī vecā stacijas ēka pie [[Autoceļš P62|autoceļa P62]] pārbrauktuves. Ēka būvēta no sarkaniem ķieģeļiem, mūsdienās pamesta un izdemolēta. Atašienē pietur maršruta Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni. == Vēsture == Stacija ar nosaukumu "Borhi" ierīkota [[1901]]. gadā uz [[Borhi|grāfam Borham]] atsavinātās zemes kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] stacija. Kopš [[1921]]. gada tās nosaukums ir Ataišiene, kopš [[1929]]. gada — Atašiene.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 104. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas kods 11520 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] Atašienes staciju 3. augustā ieņēma 3. triecienarmijas apakšvienības. Naktī uz 1944. gada 6. septembri Vācijas Gaisa spēku bumbvedējs [[Sprādziens Atašienes stacijā|Atašienes stacijā iznīcināja trīs kara ešelonus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.04.2026-neticama-sakritiba-atasienes-stacija-ka-vacijas-bumbvedejs-ar-vienu-trapijumu-iznicinaja-tris-sarkanas-armijas-eselonus.a643823/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Neticama sakritība Atašienes stacijā. Kā Vācijas bumbvedējs ar vienu trāpījumu iznīcināja trīs Sarkanās armijas ešelonus] lsm.lv 22.04.2026</ref> <gallery> Atašienes stacijas ēka ap 1941.JPG|Atašienes stacijas ēka (ap 1941) Vecā Atašienes stacija.JPG|Pamestā stacijas ēka pie [[Autoceļš P62|P62]] pārbrauktuves </gallery> {{clear}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://railwayz.info/photolines/station/1004 Atašienes stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}} [[Kategorija:Atašienes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]] navciyf83955vm07jz1g5pv59nptte9 0 125685 4457779 4244471 2026-04-23T07:46:27Z ~2026-24792-24 144478 /* ievads */ 4457779 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] mz01ps1ekkdx2jck2rl5sivcaykj37f 4457781 4457779 2026-04-23T07:47:32Z ~2026-24792-24 144478 4457781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1967 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] 0vf35wp7lxwi9gc3qyyncaymxu7pyut 4457783 4457781 2026-04-23T07:52:58Z ~2026-24792-24 144478 4457783 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] 7y7le8yx6qas6nsbel332ngqnj4sihq 4457784 4457783 2026-04-23T07:53:15Z ~2026-24792-24 144478 4457784 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] mc8ff8ko0scy8gbv6xcmi1372i052aw 4457796 4457784 2026-04-23T08:19:32Z ~2026-24974-92 144480 4457796 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[washington|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1924|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Latviju. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] bdjzu1nv60jodtwd978n1d893dzs2vo 4457797 4457796 2026-04-23T08:21:03Z ~2026-24974-92 144480 4457797 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[washington|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1924|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Latviju. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā bite of 87 paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] byvz6fm4mmmvkxhne3ehsszj7ehzc3t 4457798 4457797 2026-04-23T08:21:58Z Naut-rena 127216 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-24974-92|~2026-24974-92]] ([[User talk:~2026-24974-92|talk]]) to last version by ~2026-24792-24 4457798 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Pīrijs'' | attēls = RobertPeary.mp4 | att_izmērs = 240sx | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] mc8ff8ko0scy8gbv6xcmi1372i052aw 4457814 4457798 2026-04-23T08:51:24Z Meistars Joda 781 4457814 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Edvīns Pīrijs | vārds_orig = ''Robert Edwin Peary'' | attēls = RobertPeary.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Kresona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{Vieta|ASV|Kolumbijas apgabals|Vašingtona|2s=Vašingtona}} }} '''Roberts Edvīns Pīrijs''' ({{val-en|Robert Edwin Peary}}, dzimis {{dat|1856|5|6}} [[Kresona|Kresonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], miris {{dat|1920|2|20}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[polārpētnieks]], viens no ievērojamākajiem [[Arktika]]s atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]. == Dzīvesgājums == 1886. gadā R. Pīrijs devās savā pirmajā Arktikas ekspedīcijā uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Nākamajā desmitgadē viņš pētīja [[eskimosi|eskimosu]] dzīvi, un no skarbo ziemeļu iedzīvotājiem aizgūtās iemaņas viņš izmantoja savās ekspedīcijās, piemēram, telšu vietā viņš nakšņoja sniega būvēs [[iglu]].{{fact}} 1895. gadā viņa ekspedīcija pētīja Grenlandes ziemeļus un R. Pīrijs pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Grenlandes galējo ziemeļu punktu [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa ragu]] viņš sasniedza citā ekspedīcijā 1900. gadā. 1905. gadā R. Pīrijs organizēja vērienīgu Arktikas ekspedīciju ar vienīgo mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu. Kuģis ''"Roosevelt"'', ar kuru ceļoja ekspedīcija, pārziemoja iesalis ledū starp Grenlandi un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]]. 1906. gadā ekspedīcija sasniedza 87° paralēli, kas bija tālākais ziemeļu punkts, kādā bijis cilvēks, tomēr ekspedīcijas galvenais uzdevums palika neizpildīts. {{dat|1908|7|6}} R. Pīrija kuģis ''"Roosevelt"'' devās vēl vienā ekspedīcijā ar mērķi sasniegt Ziemeļpolu. Pārziemojuši pie Elsmīra salas, viņi nelielā vienībā 1909. gada pavasarī uzsāka pārgājienu uz polu. Bez paša R. Pīrija tajā ietilpa tikai afroamerikāņu polārpētnieks [[Metjū Hensons]] un 4 eskimosu pavadoņi, jo ekspedīcijas vadītājs vēlējās būt vienīgais baltais cilvēks, kas sasniedzis polu. {{dat|1909|4|6}} R. Pīrija ekspedīcija uzskatīja, ka ir sasniegusi Ziemeļpolu, lai gan vēlāk tas ticis apstrīdēts un parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5–10&nbsp;km attālumā no tā.<ref>[http://www.history.com/this-day-in-history/pearys-expedition-reaches-north-pole Peary's expedition reaches North Pole?]</ref> Gan pēc atgriešanās no ekspedīcijas, gan vēlāk līdz pat mūsdienām pastāv atšķirīgi uzskati par to, vai R. Pīrijs ir pirmais, kas sasniedzis Ziemeļpolu. Pastāv uzskats, ka to pirms viņa izdarīja sāncensis [[Fredriks Kuks]] 1908. gadā (šī viedokļa asākais pretinieks bija pats R. Pīrijs). Bet ja pieņem, ka arī R. Pīrija ekspedīcija polā nemaz nenonāca, tad pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija [[Vollijs Herberts|Vollija Herberta]] vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pirijs, Roberts}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] 95mb58yed2se5y2ki3jc4uwt6inq195 0 125764 4457789 4051518 2026-04-23T08:00:59Z Otovi 95404 4457789 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Eihmans | vārds_orig = | attēls = Fyodor eichmans.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1897. gads|1897]]. gadā | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = "Vecjūdupi", [[Lielezeres pagasts]], [[Kuldīgas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Butovas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Teodors Eihmans''' ({{val|ru|Фёдор Иванович Эйхманс}}, dzimis 1897. gadā Lielezeres pagastā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], miris 1938. gadā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] (nošauts)) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[NKVD|čekists]], represīvo organizāciju darbinieks. 1930. gadā viņš kļuva par pirmo [[GULAG]] priekšnieku, šo pienākumu gan pildīja tikai dažus mēnešus no {{dat|1930|04|25|ģ|bez}} līdz 16. jūnijam. == Biogrāfija == T. Eihmans dzimis 1897. gadā bijušajā [[Lielezeres pagasts|Lielezeres pagastā]] (tagad [[Rubas pagasts]]). Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], ko beidza 1916. gadā, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara dēļ]] RPI bija evakuēts uz [[Krievija|Krieviju]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] karoja [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] divīzijā. Pēc ievainojuma 1917. gada pavasarī demobilizējās, strādāja rūpnīcā. 1917. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Kopš 1918. gada — Petrogradas čekas darbinieks, pēc tam [[Ļevs Trockis|Trocka]] vilciena komandants. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]] karoja [[Turkestāna|Turkestānā]], pēc tam bija Turkestānas čekas darbinieks, [[Gļebs Bokija|Gļeba Bokijas]] palīgs. T. Eihmans bija viens no [[Josifs Staļins|Staļina]] represiju organizētājiem 20. gadsimta 20. un 30. gados. 1923. gadā kļuva par pirmo [[Solovku īpašās nozīmes nometne|Solovku īpašās nozīmes nometnes]] (SLON, [[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, uz kuras pamata vēlāk tika sākta veidot [[Gulags|GULAG]] sistēma. Pēc īslaicīgās GULAG vadīšanas T. Eihmans organizēja un vadīja ekspedīciju uz [[Vaigača]]s salu, kuras dalībnieki tāpat pārsvarā bija ieslodzītie. Ekspedīcija apguva [[rūda|polimetālu rūdu]] atradnes. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, pats bija tās upuris — [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā apvainots sazvērestībā pret [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] un {{dat|1938|9|3}} nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]. == Ārējās saites == * [http://www.solovki.ca/camp_20/butcher_eihmans.php Самый известный начальник СЛОНа] {{krieviski}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eihmans, Teodors}} [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta (1896—1918) absolventi]] [[Kategorija:Čekisti]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] ail52ysnokq5lyl3tfdjf4fnjyarduw 4457791 4457789 2026-04-23T08:04:33Z Otovi 95404 4457791 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Eihmans | vārds_orig = | attēls = Fyodor eichmans.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1897. gads|1897]]. gadā | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = "Vecjūdupi", [[Lielezeres pagasts]], [[Kuldīgas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Butovas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Teodors Eihmans''' ({{val|ru|Фёдор Иванович Эйхманс}}, dzimis 1897. gadā Lielezeres pagastā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], miris 1938. gadā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] (nošauts)) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[NKVD|čekists]], represīvo organizāciju darbinieks. 1930. gadā viņš kļuva par pirmo [[GULAG]] priekšnieku, šo pienākumu gan pildīja tikai dažus mēnešus no {{dat|1930|04|25|ģ|bez}} līdz 16. jūnijam. == Biogrāfija == T. Eihmans dzimis 1897. gadā bijušajā [[Lielezeres pagasts|Lielezeres pagastā]] (tagad [[Rubas pagasts]]). Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], ko beidza 1916. gadā, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara dēļ]] RPI bija evakuēts uz [[Krievija|Krieviju]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] karoja [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] divīzijā. Pēc ievainojuma 1917. gada pavasarī demobilizējās, strādāja rūpnīcā. 1917. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Kopš 1918. gada — Petrogradas čekas darbinieks, pēc tam [[Ļevs Trockis|Trocka]] vilciena komandants. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]] karoja [[Turkestāna|Turkestānā]], pēc tam bija Turkestānas čekas darbinieks, [[Gļebs Bokija|Gļeba Bokijas]] palīgs. T. Eihmans bija viens no [[Josifs Staļins|Staļina]] represiju organizētājiem 20. gadsimta 20. un 30. gados. 1923. gadā kļuva par pirmo [[Solovku īpašās nozīmes nometne|Solovku īpašās nozīmes nometnes]] (SLON, [[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju<!-- SLON krievu valodas viki rakstā kā pirmais norādīts A. Nogtevs, bet T. Eihmans esot kļuvis par pr-ku tikai 1925. g. -->, uz kuras pamata vēlāk tika sākta veidot [[Gulags|GULAG]] sistēma. Pēc īslaicīgās GULAG vadīšanas T. Eihmans organizēja un vadīja ekspedīciju uz [[Vaigača]]s salu, kuras dalībnieki tāpat pārsvarā bija ieslodzītie. Ekspedīcija apguva [[rūda|polimetālu rūdu]] atradnes. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, pats bija tās upuris — [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā apvainots sazvērestībā pret [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] un {{dat|1938|9|3}} nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]. == Ārējās saites == * [http://www.solovki.ca/camp_20/butcher_eihmans.php Самый известный начальник СЛОНа] {{krieviski}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eihmans, Teodors}} [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta (1896—1918) absolventi]] [[Kategorija:Čekisti]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] smfvveetcr6muutg8den6z75dphfmyo 0 129300 4457747 4444326 2026-04-23T05:54:01Z Pirags 3757 4457747 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu Mežvidu pagastā|Mežvidi|Mežvidi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežvidi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,648 | area_land_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64125&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 212 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 41 | lats = 44 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 06 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5725 Mežvidi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mežvidi''' ({{val|ltg|Mežavydi}}) ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novadā]], [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagasta]] centrs. Izvietojušies pie [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Kārsavas—Rēzeknes dzelzceļa līnijas]] 26 km no novada centra [[Ludza]]s un 264 km no [[Rīga]]s. Mežvidos atrodas pagasta pārvalde, 1. [[Mežvidu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde]], tautas nams, bibliotēka. == Vēsture == Mežvidos atradās Mežvidu (''Meżawydy'') muižas centrs. Pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas]] izbūves [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]] ierīkoja Ivanovkas staciju,<ref>[http://runivers.ru/maps/podratlas/15 Карта Витебской губернии из «Атласа» А.А.Ильина 1876 года]</ref> ko pēc Latvijas valsts nodibināšanās pārdēvēja par Mežvidiem. Apdzīvotā vieta pie [[Mežvidi (stacija)|Mežvidu]] stacijas sāka veidoties pēc 1931. gada. 1933. gadā Mežvidiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Mežvidos bija 18 mājas, kurās dzīvoja 84 iedzīvotāji, tajā skaitā 69 latvieši, 8 ebreji, 4 krievi, 2 poļi, 1 vācietis.<ref>{{EncLP}}</ref> No 1945. gada Mežvidi bija [[ciema padome]]s (vēlāk pagasta) centrs. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada maija līdz jūlijam Salas lidlaukā pie Mežvidu skolas bāzējās aviācijas leģions «Latvija» (''Luftwaffen-Legion Lettland'').<ref>[http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html Salas aerodrome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160717154908/http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html |date={{dat|2016|07|17||bez}} }} (angliski)</ref> === Skola === [[Attēls:Pirmā Mežvidu skola 1937.png|thumb|left|Pirmā Mežvidu 6-klasīgā pamatskola (1937).]] Mežvidu skolas pirmsākumi ir 1907. gadā [[Skūpova]]s sādžā, 1914. gadā skolu pārcēla uz Bokšu sādžu. 1918. gadā skolas ēka nodega un 1920. gadā to pārcēla uz Mežvidiem un ierīkota bijušajā Maldenberga muižas ēkā. 1938. gadā darbojās Mežvidu 6-klasīgā skola, 1946. gadā to pārveidoja par Mežvidu pirmo septiņgadīgo pamatskolu. 1950. gada 27. novembrī skolas ēka nodega, 1957. gadā to atjaunoja un 1961. gadā pārveidoja par astoņgadīgo skolu. No 2009. gada darbojās Kārsavas novada Mežvidu pamatskola, no 2021. gada – Ludzas novada Mežvidu pamatskola. Skolu slēdza 2023. gada jūnijā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/mezvidu-i-pamatskola/ Mežvidu I skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|67 |1935|84 |1970|109 |1979|132 |1989|230 |2000|224 |2011|190 |2021|162 }} * 1897. gadā Ivanovkas muižā bija 15 cilvēki, Ivanovka stacijā 2 cilvēki, Ivanovkas ciemā 50 cilvēki. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes apriņķis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 4r2gul7us9mk93hvfy7c9hu3avtu8cl 4457750 4457747 2026-04-23T05:56:49Z Pirags 3757 /* Skola */ 4457750 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu Mežvidu pagastā|Mežvidi|Mežvidi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežvidi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,648 | area_land_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64125&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 212 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 41 | lats = 44 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 06 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5725 Mežvidi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mežvidi''' ({{val|ltg|Mežavydi}}) ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novadā]], [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagasta]] centrs. Izvietojušies pie [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Kārsavas—Rēzeknes dzelzceļa līnijas]] 26 km no novada centra [[Ludza]]s un 264 km no [[Rīga]]s. Mežvidos atrodas pagasta pārvalde, 1. [[Mežvidu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde]], tautas nams, bibliotēka. == Vēsture == Mežvidos atradās Mežvidu (''Meżawydy'') muižas centrs. Pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas]] izbūves [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]] ierīkoja Ivanovkas staciju,<ref>[http://runivers.ru/maps/podratlas/15 Карта Витебской губернии из «Атласа» А.А.Ильина 1876 года]</ref> ko pēc Latvijas valsts nodibināšanās pārdēvēja par Mežvidiem. Apdzīvotā vieta pie [[Mežvidi (stacija)|Mežvidu]] stacijas sāka veidoties pēc 1931. gada. 1933. gadā Mežvidiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Mežvidos bija 18 mājas, kurās dzīvoja 84 iedzīvotāji, tajā skaitā 69 latvieši, 8 ebreji, 4 krievi, 2 poļi, 1 vācietis.<ref>{{EncLP}}</ref> No 1945. gada Mežvidi bija [[ciema padome]]s (vēlāk pagasta) centrs. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada maija līdz jūlijam Salas lidlaukā pie Mežvidu skolas bāzējās aviācijas leģions «Latvija» (''Luftwaffen-Legion Lettland'').<ref>[http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html Salas aerodrome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160717154908/http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html |date={{dat|2016|07|17||bez}} }} (angliski)</ref> === Skola === [[Attēls:Pirmā Mežvidu skola 1937.png|thumb|left|Pirmā Mežvidu 6-klasīgā pamatskola muižas ēkā (1937).]] Mežvidu skolas pirmsākumi ir 1907. gadā [[Skūpova]]s sādžā, 1914. gadā skolu pārcēla uz Bokšu sādžu. 1918. gadā skolas ēka nodega un 1920. gadā to pārcēla uz Mežvidiem un ierīkota bijušajā Maldenberga muižas ēkā. 1938. gadā darbojās Mežvidu 6-klasīgā skola, 1946. gadā to pārveidoja par Mežvidu pirmo septiņgadīgo pamatskolu. 1950. gada 27. novembrī skolas ēka nodega, 1957. gadā to atjaunoja un 1961. gadā pārveidoja par astoņgadīgo skolu. No 2009. gada darbojās Kārsavas novada Mežvidu pamatskola, no 2021. gada – Ludzas novada Mežvidu pamatskola. Skolu slēdza 2023. gada jūnijā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/mezvidu-i-pamatskola/ Mežvidu I skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|67 |1935|84 |1970|109 |1979|132 |1989|230 |2000|224 |2011|190 |2021|162 }} * 1897. gadā Ivanovkas muižā bija 15 cilvēki, Ivanovka stacijā 2 cilvēki, Ivanovkas ciemā 50 cilvēki. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes apriņķis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] bq4nysufmcw42uc8memaaph63or7ql4 4457753 4457750 2026-04-23T06:06:16Z Pirags 3757 /* Skola */ pap 4457753 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu Mežvidu pagastā|Mežvidi|Mežvidi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežvidi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,648 | area_land_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64125&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 212 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 41 | lats = 44 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 06 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5725 Mežvidi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mežvidi''' ({{val|ltg|Mežavydi}}) ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novadā]], [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagasta]] centrs. Izvietojušies pie [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Kārsavas—Rēzeknes dzelzceļa līnijas]] 26 km no novada centra [[Ludza]]s un 264 km no [[Rīga]]s. Mežvidos atrodas pagasta pārvalde, 1. [[Mežvidu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde]], tautas nams, bibliotēka. == Vēsture == Mežvidos atradās Mežvidu (''Meżawydy'') muižas centrs. Pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas]] izbūves [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]] ierīkoja Ivanovkas staciju,<ref>[http://runivers.ru/maps/podratlas/15 Карта Витебской губернии из «Атласа» А.А.Ильина 1876 года]</ref> ko pēc Latvijas valsts nodibināšanās pārdēvēja par Mežvidiem. Apdzīvotā vieta pie [[Mežvidi (stacija)|Mežvidu]] stacijas sāka veidoties pēc 1931. gada. 1933. gadā Mežvidiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Mežvidos bija 18 mājas, kurās dzīvoja 84 iedzīvotāji, tajā skaitā 69 latvieši, 8 ebreji, 4 krievi, 2 poļi, 1 vācietis.<ref>{{EncLP}}</ref> No 1945. gada Mežvidi bija [[ciema padome]]s (vēlāk pagasta) centrs. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada maija līdz jūlijam Salas lidlaukā pie Mežvidu skolas bāzējās aviācijas leģions «Latvija» (''Luftwaffen-Legion Lettland'').<ref>[http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html Salas aerodrome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160717154908/http://latvianaviation.com/Aero_Salas.html |date={{dat|2016|07|17||bez}} }} (angliski)</ref> === Skolas === [[Attēls:Pirmā Mežvidu skola 1937.png|thumb|left|Pirmā Mežvidu 6-klasīgā pamatskola muižas ēkā (1937).]] Mežvidu skolas pirmsākumi ir 1907. gadā [[Skūpova]]s sādžā, 1914. gadā skolu pārcēla uz Bokšu sādžu. 1918. gadā skolas ēka nodega un 1920. gadā to pārcēla uz Mežvidiem un ierīkota bijušajā Maldenberga muižas ēkā. 1921. gadā muižas īpašnieka Rozenšilda-Paulina dzīvojamajā mājā atvēra Mežvidu 2. pamatskolu, skolas vajadzībām atdeva arī muižas zirgu staļļa ēku.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/mezvidu-ii-pamatskola/ Mežvidu II skola]</ref> Tā izveidojās Mežvidu 6-klasīgā pamatskola. 1921. gadā skolā mācījās 30, bet 1931. gadā – 98 skolēni, otrā pasaules kara laikā ēka nodeɡa. Mežvidu 6-klasīgo skolu 1946. gadā to pārveidoja par Mežvidu pirmo septiņgadīgo pamatskolu. 1950. gada 27. novembrī skolas ēka nodega, 1957. gadā to atjaunoja un 1961. gadā pārveidoja par astoņgadīgo skolu. 1962. gadā uzcēla jaunu skolas ēku ar plašām klasēm, sporta zāli, ēdamzāli un virtuvi. No 2009. gada darbojās Kārsavas novada Mežvidu pamatskola, no 2021. gada – Ludzas novada Mežvidu pamatskola. Skolu slēdza 2023. gada jūnijā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/mezvidu-i-pamatskola/ Mežvidu I skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|67 |1935|84 |1970|109 |1979|132 |1989|230 |2000|224 |2011|190 |2021|162 }} * 1897. gadā Ivanovkas muižā bija 15 cilvēki, Ivanovka stacijā 2 cilvēki, Ivanovkas ciemā 50 cilvēki. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes apriņķis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] h7nvwo7p99rw3r9wjhsj0fzikgjoplk 0 131119 4457815 4393595 2026-04-23T09:02:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457815 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Leo Kokle | image = Kokle.jpg | imagesize = 200px | caption = Leo Kokle | birthname = | birthdate = {{dat|1924|03|03}} | location = {{vieta|Latvija|Bejas pagasts}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1964|12|7|1924|03|03}} | deathplace = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = | movement = [[ekspresionisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Leo Kokle''' (dzimis {{dat|1924|3|03}}, miris {{dat|1964|12|07}}) bija latviešu [[gleznotājs]] un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem. == Biogrāfija == Leo Kokle dzimis [[Bejas pagasts|Bejas pagasta]] [[Kolberģis|Kolberģī]] 1924. gada 3. martā. Divu gadu vecumā ievainojis [[mugura|muguru]], krītot no otrā stāva. Glezniecību apguvis, mācoties [[Jānis Tilbergs|Jāņa Tilberga]] glezniecības studijā (1942—1944), kur apguvis figurālo un [[portrets|portretu]] glezniecību un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļā (1944—1947), kuru nebeidzis veselības stāvokļa dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studija.lv/?parent=1961 |title=studija<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160826093610/http://studija.lv/?parent=1961 }}</ref> Ārstējies [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa vadītajā slimnīcā]], Paula Stradiņa izveidotajā Medicīnas vēstures muzejā strādājis par mākslinieku (1948—1952).<ref name="autogenerated1">[http://www.mvm.lv/?rid=177 Paula Stradina medicinas vestures muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1952. gadā kļuvis par Mākslinieku savienības biedru, bijis tās valdes loceklis. Leo Kokle veidojis [[prese]]i ar mākslu saistītus [[raksts|rakstus]]. 1950. gadu otrajā pusē, pateicoties mākslinieka iniciatīvai, radās tradīcija veidot jauno mākslinieku izstādes. Mākslinieks bija arī zināms kā [[bohēma]]s piekritējs. 1954. gadā apprecējies, sieva Terēze Kokle. Miris 1964. gada 7. decembrī [[Rīga|Rīgā]], apbedīts Rīgas Meža kapos<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57395-leo_kokles_muza_spozums_un_posts_maksla |title=TVNET :: Notikumi — Leo Kokles mūža spožums un posts — mākslā<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101009120130/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57395-leo_kokles_muza_spozums_un_posts_maksla }}</ref>. == Mākslinieciskā darbība == Leo Kokle bijis aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami [[portrets|portreti]] un [[klusā daba|klusās dabas]]. Mākslinieks daudz strādājis pie grupas portretu kompozīcijām un "Līgo" tēmas 1950. gados. 1958. gadā nodevies [[ainavu glezniecība]]i. Mākslinieku saistījis vienkāršais, būtiskais un patiesais, lielākajai viņa radīto darbu daļai raksturīgs pastozs, biezs gleznojums, uzrādot uzlēcienā temperamentīgu, ritmisku paņēmienu. [[Krāsa|Krāsu]] gamma darbos parasti ir noskaņota zaļganās, zilganās vai brūnganās pasāžās. Dažos darbos — ainavās un portretos ir kāpināts [[ekspresionisms]] un dramatisms, atbrīvojot formas akadēmismu līdz krāszieda hegemonijai.<ref name="autogenerated1" /> Leo Kokle bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa [[profesija]]s būtību.<ref name="autogenerated2">[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=83 Kokle Leo — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1943. gada. === Personālizstādes === Leo Kokles personālizstādes un piemiņas izstādes tikušas sarīkotas Rīgā (1964, 1974, 1991, 1994, 2009, 2010), [[Bauska|Bauskā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Alūksne|Alūksnē]] (1980, 2004), [[Liepāja|Liepājā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] (1984).<ref name="autogenerated2" /> == Mākslinieka darbi == Mākslinieka darbi glabājas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā]], [[Ojāra Vācieša muzejs|Ojāra Vācieša muzejā]], Alūksnes muzejā un privātās kolekcijās.<ref name="autogenerated1" /> == Mākslinieka piemiņai == 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] tika iestudēta [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] izrāde "Leo. Pēdējā bohēma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/izrade/leo-pedeja-bohema/|title=Leo. Pēdējā bohēma|publisher=teatris.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=83 Biogrāfija un darbi] * [http://www.mvm.lv/?rid=177 Leo Koklem — 85]{{Novecojusi saite}} * [http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57395-leo_kokles_muza_spozums_un_posts_maksla Leo Kokles mūža spožums un posts — mākslā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101009120130/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57395-leo_kokles_muza_spozums_un_posts_maksla |date={{dat|2010|10|09||bez}} }} * [http://www.studija.lv/?parent=1961 www.studija.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826093610/http://studija.lv/?parent=1961 |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kokle, Leo}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] fg1l4j0qfpxls4mw3ut6lg56ox833x6 0 133040 4457532 4137907 2026-04-22T16:50:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457532 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = GoldenEagle-Nova.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Aquilinae |apakšdzimta_lv = Ērgļu apakšdzimta | ģints = Aquila | ģints_lv = Ērgļu ģints | suga = Aquila chrysaetos | suga_lv = Klinšu ērglis | binomial = Aquila chrysaetos <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Aquila chrysaetos distribution map.png|240px]]<br /> {{legend|#00FF00|Sastopams ligzdošanas sezonā}} {{legend|#1E90FF|Sastopams ziemošanas sezonā}} {{legend|#008000|Sastopams visu gadu kā nometnieks}} | kategorijas = nē }} '''Klinšu ērglis''' (''Aquila chrysaetos'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') [[vanagveidīgie|vanagveidīgais]] putns. Izdala 6 pasugas.<ref name=world>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/raptors/ |title=World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020 |access-date={{dat|2020|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200424063017/https://www.worldbirdnames.org/bow/raptors/ |archivedate={{dat|2020|04|24||bez}} }}</ref> Klinšu ērglis ir viens no vislabāk zināmajiem [[plēsīgie putni|plēsīgajiem putniem]], jo tas dzīvo gandrīz visā ziemeļu puslodē. Kādreiz tas bija bieži sastopams putns, bet mūsdienās tas ir izzudis no cilvēku blīvi apdzīvotiem reģioniem. Tomēr tas joprojām ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. Vislielākā klinšu ērgļu [[populācija]] mūsdienās ir [[Kalifornija|Kalifornijā]] [[Sanfrancisko]] apkārtnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Golden_Eagle |title=BBC: Golden Eagle (Aquila chrysaetos) |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101203145347/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Golden_Eagle |archivedate={{dat|2010|12|03||bez}} }}</ref> Klinšu ērglis ir [[Albānija]]s un [[Meksika]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais putns]]. == Klinšu ērgļi Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, jo šeit tam nav piemērotu ligzdošanas vietu. Tā dabiskās ligzdvietas pamatā ir uz klinšu korēm un klinšu plaisās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ |title=Putni (Aves): Piekūnveidīgie |access-date={{dat|2010|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ }}</ref> Latvijā ligzdo ne vairāk kā 10 pāri klinšu ērgļu.<ref name=tei>[http://diena.lv/lat/dzive/daba/viriskigais-ligzdu-puskotajs Klinšu ērgļi Teiču rezervātā]</ref> Pēdējos gados [[Skandināvija|Skandināvijā]] šīs sugas skaits pieaug, līdz ar to arī Latvijā ir gaidāms skaita pieaugums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_1/klinsu_erglis.php |title=Klinšu ērglis atgriežas Kurzemē – pierādīta ligzdošana |access-date={{dat|2010|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001039/http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_1/klinsu_erglis.php |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001039/http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_1/klinsu_erglis.php |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Latvija ir pēdējā valsts rietumu virzienā, kur klinšu ērgļi ligzdo [[koks|kokos]]. Piemēram, [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]] tie ligzdo tikai klintīs.<ref name=tei/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Orel skalní 2.jpg|thumb|left|220px|Jaunajiem ērgļiem uz astes ir balta josla, un to galvai un kaklam trūkst zeltainā spīduma]] Klinšu ērgļa ķermeņa lielums var būt ļoti dažāds. Lielākie indivīdi ir vieni no lielākajiem [[ērgļu ģints|ērgļu ģintī]] (''Aquila''). Tā ķermeņa garums variē no 66—90 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] ir 1,8—2,34 [[m]], svars 2,5—7 [[Kilograms|kg]].<ref name=fe>Ferguson-Lees & Christie (2001). Raptors of the World. Houghton Mifflin Company {{ISBN|978-0-618-12762-7}}</ref> Klinšu ērgļa apspalvojums ir tumši brūns, bet uz galvas un kakla tas kļūst gaišāks, zeltaini [[Brūnā krāsa|brūns]], kas [[saule]]s [[gaisma|gaismā]] atstaro ar metālisku spīdumu. Arī spārnu augšējam apspalvojumam piemīt gaišais zeltainais tonis. Jauno putnu apspalvojums ir līdzīgs pieaugušajiem putniem, bet tiem nav zeltainā spīduma. Jaunajiem putniem uz [[aste]]s ir [[Baltā krāsa|balta]] josla, kas pie katras spalvu maiņas paliek arvien mazāka, līdz izzūd, sasniedzot apmēram 5 gadu vecumu. No klinšu ērgļa pasugām vismazākā ir [[Japāna]]s pasuga ''A. c. japonica'', bet [[Kazahstāna]]s ''A. c. daphanea'' ir lielākā.<ref name=fe/> Kā visiem vanagveidīgiem putniem tas ir raksturīgs mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem. Mātīte sver par 1/3 vai 1/4 vairāk kā tēviņš. == Uzvedība == [[Attēls:Steinadler Aquila chrysaetos closeup1 Richard Bartz.jpg|thumb|180px|Spēcīgais, līkais knābis lieliski tiek galā arī ar liela medījuma sadalīšanu]] [[Attēls:Steinadler Baby vierzehn Tage alt 12052007 01.jpg|thumb|180px|Klinšu ērgļa mazulis]] Klinšu ērgļi veido monogāmus pārus, kas paliek kopā vairākus gadus vai arī uz mūžu. Katram pārim ir sava teritorija, kas var būt 155 [[kvadrātkilometrs|kvadrātkilometrus]] liela. Klinšu ērglis Latvijā ir nometnieks.<ref name=tei/> Kopumā lielākā daļa ir nometnieki, tikai ziemeļu reģionu klinšu ērgļi ziemas periodā migrē uz dienvidiem. == Barība == Klinšu ērglis ir veikls un ātrs lidotājs, ļoti spēcīgs, ar saviem garajiem nagiem tas satver medījumu un strauji paceļ to gaisā. Klinšu ērglis spēj nomedīt [[truši|trušus]], [[zaķi|zaķus]], [[murkšķis|murkšķus]], [[zemes vāveres]], [[prēriju suns|prēriju suņus]], [[kaķis|kaķus]], [[caunas]], kā arī lielākus dzīvniekus, kā [[lapsas]], [[kaza]]s un jaunus briedēnus. Ir datēts uzbrukums pat pieaugušai [[stirna]]i. [[Eirāzija]]s pasugas klinšu ērgļi reizēm uzbrūk [[pelēkais vilks|vilkiem]]. Arī Teiču rezervātā klinšu ērgļa ligzdā ir atrasta vilka kāja.<ref name=tei/> Tas medī arī nelielus dzīvniekus, kā dažādus [[rāpuļi|rāpuļus]], [[peles]] un citus [[grauzēji|grauzējus]]. Lielu daļu no medījuma sastāda [[putni]] (apmēram 60%<ref name=tei/>), arī lielie putni, kā [[gulbji]], [[dzērve]]s, [[rubenis|rubeņi]], [[krauklis|kraukļi]] un [[kaijas]]. Nomedīto putnu klinšu ērglis noplūc uzreiz uz vietas, uz ligzdu nesot medījumu bez spalvām.<ref name=tei/> Ja pietrūkst medījuma, klinšu ērglis barojas ar [[maita]]s [[gaļa|gaļu]]. == Ligzdošana == Klinšu ērglis ligzdu taisa augstās vietās. Tās var būt gan klintis, augsti koki, gan telefona stabu galos. Vienā teritorijā pāris uzbūvē vairākas ligzdas. Ligzda ir liela, sakrauta bagātīgi no zariem un, ja paredzēta olu dēšanai, tad oderēta ar zāli, pūkām un spalvām. Veca ligzda var būt pat 2 metrus plata un 1 metru augsta. Katru reizi pirms lietošanas, ērgļi ligzdu pielabo un palielina. Latvijā klinšu ērglis pārsvarā ligzdo nomaļās vietās, purvos uz saliņām kāda augsta koka galā.<ref name=tei/> Pāris atgriežas ligzdot vienā un tajā pašā ligzdā vairākus gadus. Ja to iztraucē, tas ligzdu pamet un neatgriežas.<ref name=tei/> Dējumā ir 1—4 [[ola]]s. Tās ir baltas ar kanēļkrāsas raibumiņiem. Perē abi vecāki, un inkubācijas periods ir 40—45 dienas.<ref>Golden Eagle. (2009). Encyclopædia Britannica. Ultimate Reference Suite. Chicago: Encyclopædia Britannica.</ref> Perēšana sākas uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Mazuļi izšķiļas klāti ar baltām pūkām. Parasti izdzīvo 1—2 vecākie mazuļi. Tā kā tie izšķiļas dažas dienas pirms jaunākajiem, tad izaug spēcīgāki un saņem galveno vecāku uzmanību. Tie no ligzdas izlido apmēram pēc 3 [[mēnesis|mēnešiem]]. Šī stratēģija, kad tiek dētas olas vairāk nekā vecāki spēj izbarot, attaisnojas, ja kādu iemeslu dēļ pirmie putnēni aiziet bojā drīz pēc izšķilšanās. Vecāki ļoti rūpējas par saviem mazuļiem, un visbiežāk, ja tie izaug līdz izlidošanas vecumam, tie dzīvo daudzus gadus. == Klasifikācija == [[Attēls:Golden Eagle (Aquila chrysaetos) (W1CDR0001387 BD6).ogg|thumb|Klinšu ērgļa saucieni, ierakstīti [[Skotija|Skotijā]] 1969. gada jūlijā]] Klinšu ērglim ir 6 pasugas:<ref name=world/> * ''Aquila chrysaetos chrysaetos'' – nominālpasuga, dzīvo [[Eirāzija|Eirāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s rietumdaļai, izņemot [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]]; * ''Aquila chrysaetos canadensis'' — [[Ziemeļamerika]]; * ''Aquila chrysaetos daphanea'' – [[Kazahstāna]]s dienvidi, [[Mandžūrija]], [[Ķīna]]s dienvidrietumi, [[Pakistāna]]s ziemeļi, [[Kašmira]], [[Indija]]s rietumi; * ''Aquila chrysaetos homeyeri'' – Pireneju pussala, Ziemeļāfrika, Turcija un Irāna; * ''Aquila chrysaetos japonica'' – [[Japāna]] un [[Koreja]]; * ''Aquila chrysaetos kamtschatica'' – Sibīrijas austrumdaļa, no [[Altajs|Altaja]] līdz [[Kamčatka]]i (bieži netiek izdalīta no Ziemeļamerikas pasugas). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-golden_eagle.html Birds: Golden Eagle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130133158/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-golden_eagle.html |date={{dat|2012|11|30||bez}} }} * [http://ibc.lynxeds.com/species/golden-eagle-aquila-chrysaetos IBC: Golden Eagle (Aquila chrysaetos)]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812135625/http://ibc.lynxeds.com/species/golden-eagle-aquila-chrysaetos |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20111114221315/http://www.ibercajalav.net/img/126_GoldenEagleAchrysaetos.pdf Ageing and sexing] * [http://www.orolskalny.sk/en/ About the eagle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120313143954/http://www.orolskalny.sk/en/ |date={{dat|2012|03|13||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110617004544/http://www.kqed.org/quest/television/cool-critters-the-golden-eagle Klinšu ērgļa video] (kqed.org) * [https://web.archive.org/web/20110714112452/http://www.mongoliaphoto.com/index-81.html Medības ar klinšu ērgli] (foto galerija, mongoliaphoto.com) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ērgļu ģints]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] m99y32l5u4jlzbwkceaci541pq77ea3 0 134307 4457819 4438321 2026-04-23T09:06:43Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457819 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cīrava | settlement_type = lielciems | image_skyline = Cīravas pils 2001-11-10.jpg | image_caption = Cīravas pils | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Cīravas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gads | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,70 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=75 |title=Informācija par objektu: Cīrava |accessdate={{dat|2016|04|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 479 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 44 | lats = 11 | latNS = N | longd = 21 | longm = 23 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 22 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3453 Cīrava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Cīrava''' ir apdzīvota vieta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cīravas pagasts|Cīravas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā [[Durbe (upe)|Durbes]] upes krastos pie [[Rudīte]]s, [[Cepļupe]]s un [[Dubeņa]]s ietekas tajā. Cīravā atrodas pagasta administrācija, arodskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, ambulance, luterāņu baznīca, sporta laukums, [[Cīravas lidlauks|lidlauks]], dzirnavas. Atrodas 30 km attālumā no novada centra [[Grobiņa]]s, 15 km attālumā no tuvākās pilsētas [[Aizpute]]s un 194 km no [[Rīga]]s. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|606 |1979|618 |1989|672 |2000|647 |2011|521 |2021|396 }} == Vēsture == [[Attēls:Cīrava Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|left|Cīrava 19. gs. vidū ([[Štafenhāgens]]).]] Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā, kad [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] vasaļiem izlēņotas Cīravas [[Dzērves skola|Dzērves]] (''Dserwen''). Vārds „Cīrava” [[kuršu valoda|kuršu valodā]] apzīmējot strauju pagriezienu, virziena maiņu, ko dara Durbes upe ciema centrā. 1560. gadā Cīravu ieguva dāņu hercogs un pēdējais Kurzemes bīskaps [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. Pēc tam Cīravas muiža nokļuva [[Fon Bēri|Bēru dzimtas]] īpašumā. 19. gadsimta pirmajā pusē Cīravā mācītājs bija [[Johans Kristaps Volters]], kurš ar muižnieku atbalstu Cīravā 1832. gadā ierīkoja skolu. Skolā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām, un tā uzskatāma par [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju semināra]] pirmsākumu. Tajā mācījās vēlākie skolotāji [[Andrejs Spāģis]], [[Ernests Dinsbergs]] un citi. Agrārās reformas gaitā [[Cīravas muiža]] (''Zierau'') ar pusmuižām tika sadalīta 55 jaunsaimniecībās. Muižas centrs tika nodots Meža skolai un virsmežniecībai. Meža skola pilī darbojas līdz 1953. gadam, tad pilī sāka darboties mehanizācijas skola (Cīravas arodvidusskola), kas 2001. gadā pārcēlās uz citām ēkām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cirava.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4&Itemid=3 |title=Par Cīravu |access-date={{dat|2010|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110917021229/http://www.cirava.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4&Itemid=3 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44229701/ciravas-muizas-komplekss-pardots-italu-investoram|title=Cīravas muižas komplekss pārdots itāļu investoram|website=Delfi|access-date=2026-04-23|date=2014-02-19|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada Cīravas muižas pils atrodas Itālijas pilsoņa īpašumā un ir atzīta par vidi degradējošu būvi, kura ir cilvēkiem bīstamā stāvoklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ciravas-pils-lenam-iet-boja-ipasnieks-nerikojas.a302550/ |title=Cīravas pils lēnām iet bojā; īpašnieks nerīkojas |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2018. gada 11. decembris |access-date=2024-04-21}}</ref> 2020. gadā tika nostiprināts viens no tās torņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/ciravas-pilij-beidzot-nostiprina-bistamako-torni/|title=Cīravas pilij beidzot nostiprina bīstamāko torni|last=Andersone|first=Liene|website=Kurzemes Vārds {{!}} liepajniekiem.lv|access-date=2026-04-23|date=2020-10-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem [[PSRS Bruņotie spēki]] 1939. gadā Cīravā uzsāka kara lidlauka būvi. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā lidlauku līdz pat 1945. gada 4.—5. maijam izmantoja ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''. [[Cīravas lidlauks]] atrodas 2 kilometrus no ciema. Vairākus km uz dienvidaustrumiem no Cīravas muižas atradās 1900. gadā atklātās šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]]s pieturas punkts "Cīrava", kas slēgts 1964. gadā. == Tradīcijas == 1881. gadā dibinātajās Cīravas ūdensdzirnavās biedrība "Citaabra" veido Jauniešu neformālās izglītības centru ar koncertzāli, izstāžu zāli, kultūras un mākslas centru, deju zāli un mākslinieku rezidenču centru. Katru gadu 21. jūnijā notiek Cīravas Saulgriežu svētki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100529180145/http://ciravasav.times.lv/ Cīravas arodvidusskola] * [https://web.archive.org/web/20181119162204/http://citaabra.lv/ Cita AbRA] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Cīravas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 1sr9xq5o7jvxvv67b6f93aybfdgq31u 0 138569 4457449 4457090 2026-04-22T12:11:12Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457449 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mangaļu pagasts | karte = Mangaļu pagasts 1940.png | karte_apraksts = Mangaļu pagasts 1940. gadā | karte2 = | karte2_apraksts = | novads = Apriņķis | novada_nosaukums = Rīgas apriņķis | centrs = Rīnūži | platība = 41 | iedzīvotāji = 1637<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 1637 / 41 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = 1949 }} '''Mangaļu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām ziemeļos no [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]]. Pagasta valde atradās tagadējos [[Rīnūži|Rīnūžos]] (Vecmīlgrāvja daļa). Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Vecāķi]] (ciems), Rīnūži un [[Garciems]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas agrākajā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]], sadalot to [[Bolderājas pagasts|Bolderājas]] un Mangaļu pagastos. Līdz [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajai reformai]] Mangaļu pagastā atradās [[Mangaļmuiža|Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža]] 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13. sējuma 25 630 sleja</ref> Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pagastā darbojās ievērojamā [[Mangaļu jūrskola]]. 1924. gadā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] daļu līdz mūsdienu [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]], [[Ledus iela|Ledus]], [[Kalngales iela|Kalngales]] ielām un [[Ķīšezers|Ķīšezera]] Nabas kaktam (t.i., bez Rīnūžiem) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.<ref name="Piejūra2">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 174.-211. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> 1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciemu]] (ciema padomi), bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] atjaunoja Mangaļu ciemu ar centru [[Kalngale|Kalngalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems|title=Summa comune - Mangaļu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā Vecāķus pievienoja Rīgas pilsētai. 1960. gada 7. septembrī tagadējās [[Mangaļsala]]s un [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimes pievienoja Rīgai.<ref name="Piejūra2" /> Mangaļu ciemu oficiāli likvidēja ar [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] 1974. gada 16. augusta dekrētu, absolūti lielāko tā daļu pievienojot [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]] (līdz 1949. g. pastāvējušajam Ādažu pagastam), bet nelielu daļu — [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> Laika posmā no 1949. līdz 1974. gadam Rīgas pilsētai pievienoja arī Rīnūžus. Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] (neliela meža teritorija arī [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]) un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Bijušās Mangaļu pagasta valdes nams atrodas Vecmīlgrāvī, pretim [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas Baltajai luterāņu baznīcai]] (mūsdienās — [[Baltāsbaznīcas iela]] 52).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vēstures karšu portāls|url=https://vesture.dodies.lv/#m=18/57.03648/24.08633&l=O/mp|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-04-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=6089&vt=39|website=dziedava.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> == Apdzīvotās vietas == * [[Vecāķi]] (ciems, 1949. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> * Rīnūži (ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1949. gadā vai līdz 1974. gadam, šobrīd [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] rietumu daļa), izņemot [[Ziemeļblāzma (stacija)|Rīnūžu]] dzelzceļa staciju * [[Garciems]] * Kalngalaciems ([[Kalngale]]) * [[Mangaļsala]] (arī Mangaļi, ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref name="Piejūra2" /> * [[Trīsciems]] (ciems, 1974. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/trisciems/vesture/|title=Trīsciema vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-03-25|language=lv}}</ref> * Eimurķīsis (Ķīši), apdzīvota vieta — šobrīd Carnikavas pagasta [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]] * mūsdienu [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaime (pievienota Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/vecdaugava/vesture/|title=Vecdaugavas vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-11-10|language=lv}}</ref> Iespējams, daļa mūsdienu [[Garupe (ciems)|Garupes]] ciema arī ietilpa Mangaļu pagasta teritorijā (robeža bija aiz "Silzemnieku" mājām,<ref name=":0" /> vai arī pirms tām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/57.09998/24.22976&l=O/lva200k|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> == Ievērojamas personības == * [[Vilis Lācis]] (1876—1972), rakstnieks un politiķis == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rīgas apriņķis}} {{DEFAULTSORT:Mangaļu pagasts}} [[Kategorija:Mangaļu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pagasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]] ap0dynluumtjxgt24puzyj3zp50wwa8 0 146631 4457656 4457295 2026-04-22T21:03:11Z MC2013 40125 4457656 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā tika saņemti gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents [[Nikolass Maduro]] un viņa sieva Silija Floresa. Februārī aizsākas [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]]. Februāra beigās atsākās [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot milzīgu naftas un dabasgāzes krīzi Pasaulē. Janvārī publicētie [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli un tur pieminēto sabiedrībā pazīstamo personu saraksts, radīja lielu sabiedrības sašutumu. Aprīlī [[NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' Mēness misiju, kas bija pirmā misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marikas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] l3bklh5p9szedbgsew791mgqdaregim 4457717 4457656 2026-04-23T03:39:14Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ t. 4457717 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā tika saņemti gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents [[Nikolass Maduro]] un viņa sieva Silija Floresa. Februārī aizsākas [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]]. Februāra beigās atsākās [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot milzīgu naftas un dabasgāzes krīzi Pasaulē. Janvārī publicētie [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli un tur pieminēto sabiedrībā pazīstamo personu saraksts, radīja lielu sabiedrības sašutumu. Aprīlī [[NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' Mēness misiju, kas bija pirmā misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 1hp56mvifbz79uapu4uhh5o588p19r2 0 155684 4457632 3660954 2026-04-22T20:16:33Z Biafra 13794 Lamins Kamara 4457632 wikitext text/x-wiki '''Kamara''' var būt: * [[Āda|kamara]] — āda pārtikā lietojamai gaļai; * [[Abubakars Kamara]] (''Aboubakar Kamara''; dzimis 1995) — franču futbolists; * [[Bubakars Kamara]] (''Boubacar Kamara''; dzimis 1999) — franču futbolists; * [[Glens Kamara]] (''Glen Kamara''; dzimis 1995) — Somijas futbolists; * [[Laimonis Kamara]] — latviešu dzejnieks; * [[Lamins Kamara]] (''Lamine Camara''; dzimis 2004) — Senegālas futbolists; * [[Kamara (polārstacija)|Kamara]] — Argentīnas polārstacija Antarktīdā. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 4xhy4ou9nw943q3i4ridpysex2acgli 0 161376 4457476 4426750 2026-04-22T13:35:46Z Ivario 51458 4457476 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Garkalnes pagastā|Bukulti|Bukulti}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukulti | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Bukulti.jpg | image_caption = Bukultu panorāma | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Garkalnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2.45 | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=121921</ref> | population_total = 977 | population_density_km2 = auto | latd = 57| latm = 1| lats = 15| latNS = N | longd = 24 | longm = 15| longs = 32| longEW = E | elevation_m = 4 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-1024 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukulti''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Izvietojies [[Rīga]]s pilsētas pierobežā pie [[Juglas kanāls|Juglas kanāla]] un [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] rietumu krasta {{nobr|3,4 km}} no pagasta centra [[Berģi (Rīga)|Berģos]] {{nobr|15,2 km}} no novada centra [[Ulbroka]]s un {{nobr|15 km}} no [[Rīga]]s centra. Ziemeļos robežojas ar [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]], dienvidaustrumos pa kanālu — ar [[Priedkalne]]s ciemu. Bukulti vēstures avotos pirmoreiz minēti 1297. gadā sakarā ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Bukultu pils|Ādažu (Neiermīles, Bukultu) pils]] būvniecību. Pils būves pilnīgi izzudušas, tās vieta atrodas Rīgas pilsētas robežās. Ciema teritorijā atradusies arī Ādažu mācītājmuiža (Neiermīles pastorāts), kas bija [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]] centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/place/1289577|title=Ādažu mācītājmuiža|website=garamantas.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> 1920.—1930. gados Bukultos, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu ciema veida apbūvi pie Juglas—Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve — viensētas, Ādažu mācītāja „ferma” (bijusī mācītājmuiža), veikals, pasta un telegrāfa nodaļa Bukulti. 1950.—1980. gados pie kanāla izdalīti apbūves gabali vienģimenes dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgas iedzīvotājiem. 1974. gadā daļu Bukultu apvidus pievienoja Rīgas pilsētai - mūsdienās šī ir pilsētas [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaime. 1986. gadā tagadējā ciema teritorijas centrālajā daļā dārzkopības sabiedrībām «Baltezers» un «Dārznieks-2» ierādīta zeme 368 dārzu gabalu ierīkošanai. Kapitālu dzīvojamo ēku būvniecība uzsākusies 1990. gados, apgūstot kapitālu vienģimenes ēku būvniecībai gan apbūvētās, gan arī jaunas teritorijas visā tagadējā Bukultu ciema teritorijā.<ref name="Pask">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |title=Garkalnes novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425082010/http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}</ref> Bukultos atrodas veikals, kafejnīca, vairāki uzņēmumi. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |2000|143 |2006|425 |2011|676 |2021|1109 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Garkalnes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ja3jrw8jb02mxe1ipf44mm1lvzyfpbf 4457487 4457476 2026-04-22T13:43:45Z Ivario 51458 4457487 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Garkalnes pagastā|Bukulti|Bukulti}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukulti | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Bukulti.jpg | image_caption = Bukultu panorāma | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Garkalnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2.45 | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=121921</ref> | population_total = 977 | population_density_km2 = auto | latd = 57| latm = 1| lats = 15| latNS = N | longd = 24 | longm = 15| longs = 32| longEW = E | elevation_m = 4 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-1024 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukulti''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Izvietojies [[Rīga]]s pilsētas pierobežā pie [[Juglas kanāls|Juglas kanāla]] un [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] rietumu krasta {{nobr|3,4 km}} no pagasta centra [[Berģi (Rīga)|Berģos]] {{nobr|15,2 km}} no novada centra [[Ulbroka]]s un {{nobr|15 km}} no [[Rīga]]s centra. Ziemeļos robežojas ar [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]], dienvidaustrumos pa kanālu — ar [[Priedkalne]]s ciemu. Bukulti vēstures avotos pirmoreiz minēti 1297. gadā sakarā ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Bukultu pils|Ādažu (Neiermīles, Bukultu) pils]] būvniecību. Pils būves pilnīgi izzudušas, tās vieta atrodas Rīgas pilsētas robežās. Ciema teritorijā atradusies arī Ādažu mācītājmuiža (Neiermīles pastorāts), kas bija [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]] centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/place/1289577|title=Ādažu mācītājmuiža|website=garamantas.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> 1920.—1930. gados Bukultos, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu ciema veida apbūvi pie Juglas—Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve — viensētas, Ādažu mācītāja „ferma” (bijusī mācītājmuiža), veikals, pasta un telegrāfa nodaļa Bukulti. 1950.—1980. gados pie kanāla izdalīti apbūves gabali vienģimenes dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgas iedzīvotājiem. 1974. gadā daļu Bukultu apvidus pievienoja Rīgas pilsētai - mūsdienās šī ir pilsētas [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaime. 1986. gadā tagadējā ciema teritorijas centrālajā daļā dārzkopības sabiedrībām «Baltezers» un «Dārznieks-2» ierādīta zeme 368 dārzu gabalu ierīkošanai. Kapitālu dzīvojamo ēku būvniecība uzsākusies 1990. gados, apgūstot kapitālu vienģimenes ēku būvniecībai gan apbūvētās, gan arī jaunas teritorijas visā tagadējā Bukultu ciema teritorijā.<ref name="Pask">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |title=Garkalnes novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425082010/http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}</ref> Bukultos atrodas veikals, kafejnīca, vairāki uzņēmumi. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |2000|143 |2006|425 |2011|676 |2021|1109 }} == Ievērojami iedzīvotāji == * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), jurists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] darbinieks * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs, dzimis Ādažu mācītājmuižā (šobrīd [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]) * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks == Atsauces == {{atsauces}} {{Garkalnes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 9ktvpeo2b1obf7jpltl1qmhdy869w4j 0 162921 4457861 4094382 2026-04-23T11:49:19Z Otovi 95404 4457861 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}} '''Treimanis''' ({{val|de|Treumann}}; sieviešu dzimtē [[Treimane]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Augusts Treimanis]] (1894—1934) — latviešu Sarkanās armijas darbinieks; * [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]] (1866—1950) — latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs; * [[Edžus Treimanis]] (1988) — latviešu bijušais BMX riteņbraucējs; * [[Jēkabs Treimanis]] (1875—1924) — latviešu revolucionārs; * [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — latviešu revolucionārs. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 39bqrdi6lfb2p97ngjftld1tc7wj0ra 0 172923 4457644 4088681 2026-04-22T20:39:00Z Pirags 3757 /* Kurzemes Hāni */ 4457644 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Von Hahn wappen.png|thumb|270px|Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch")]] [[Attēls:Pastendes muiža.jpg|thumb|270px|Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja]] [[Attēls:Lindes muiža fon Hānu laikā.jpg|thumb|270px|Hāniem piederējusī [[Linde]]s muiža (nopostīta Pirmā pasaules karā).]] [[Attēls:Lielplatones muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|[[Lielplatone]]s muižas kungu māja (20. gadsimta sākumā)]] '''Hāni''' ({{val|de|Hane, von Hahn}}) ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas bija ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]] 14. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī [[Krievija|Krievijā]]. Ierakstīta [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā. == Vēsture == Pēc viena uzskata dzimta cēlusies no pārvācotiem vendu dižciltīgajiem.{{nepieciešama atsauce}} Egkehards Hāne ({{val|de|Egkehardus Hane}}) jeb Gailis ({{val|la|Eggehardus Gallus}}) pieminēts kā [[Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums|Mēklenburgas firsta]] Johana I (1237—1264) bruņinieks un padomnieks. Kopš 14. gadsimta sākuma Hānes dzimta pazīstama arī Livonijā, bet tieša saistība ar Mēklenburgas dzimtu nav pierādāma. Livonijas ordeņa bruņinieks [[Reimārs Hāne]] 1310. gadā bija [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komturs]], 1314.—1316. gadā [[Paide]]s komturs, bet 1323. gadā [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturs]]. 1324.—1328. gadā viņš bija [[Livonijas ordeņa mestrs]]. 1318. gadā pieminēts arī viņa brālis [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa]] vasalis Johans Hāne. 1476. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] Heinriham Hānam piešķīra [[Pastende]]s muižu, kas bija fon Hānu dzimtīpašumā līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?id=00000603&fip=qrsxseayaeayaenqrsfsdrxdsydeayaxdsyd&no=1&seite=191 daten.digitale-sammlungen.de]</ref> [[Krievijas impērija]]s Hānu dzimtas pamatlicējs bija [[Pēterburga]]s pasta direktors Johans Augusts Hāns (miris 1799), kas esot ieviesis pasta zīmogu sūtījumu apmaksai. Viņa dēli ierakstīti [[Pēterburgas guberņa]]s bruņniecības matrikulā, bet mazdēli 1848. gadā uzņemti [[Sāmsalas bruņniecība]]s matrikulā.<ref>[http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000345,00143.html personen.digitale-sammlungen.de]</ref> 1862. gadā Krievijas valdība Hāniem piešķīra baronu titulu. === Kurzemes Hāni === * [[Pauls Teodors fon Hāns]] (''Paul Theodor von Hahn'', 1793—1862) — Kurzemes civilgubernators (1824—1827), Vidzemes civilgubernators (1827—1829), Krievijas senators un Impērijas valsts padomes loceklis, [[Aizupes muiža]]s īpašnieks * [[Arveds fon Hāns]] (1872—1948), [[Baltijas hercogiste]]s Reģentu padomes loceklis <gallery> Pauls Teodors fon Hāns.png|Kurzemes gubernators [[Pauls Teodors fon Hāns]] Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna portrets, Dērings 1849.jpg|[[Vilces muiža]]s īpašnieks Johans Frīdrihs Vilhelms fon Hāns ([[Dērings]], 1849) </gallery> === Krievijas Hāni === * Eižens Hāns (''Eugen Kaspar von Hahn, Евгений Фёдорович Ган'', 1807—1874) — senators * Aleksandrs Hāns (''Александр Фёдорович Ган'', 1809—1895) — ģenerālis * Dmitrijs Hāns (''Дмитрий Карлович Ган'', 1830—1907) — ģenerālis, Krievijas impērijas robežsardzes izveidotājs * Sergejs Hāns (''Сергей Дмитриевич Ган'', 1860—1914) — [[īstenais slepenpadomnieks]], Krievijas Valsts bankas direktors <gallery> EFvH.jpg|Krievijas impērijas senators Eižens Kaspars fon Hāns (1807–1874) Gahn alexander fedorovitch.jpg|ģenerālis Aleksandrs Hāns (1809—1895) SDvH.jpg|Krievijas Valsts bankas direktors Sergejs Hāns (1860—1914) Helena Petrovna Blavatsky.jpg|filozofe [[Jeļena Blavatska]], dzimusi Helēna fon Hāna (1831—1891) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Georg Christian Friedrich Lisch: ''Geschichte und Urkunden des Geschlechts Hahn.'' 4 Bände. Schwerin, 1844-1856. == Ārējās saites == * Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3, 2: Kurland. [http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Band_bsb00000603.html] * [https://web.archive.org/web/20080601142412/http://www.vonhahn.com/ The House of the Barons von Hahn in Courland] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]] kdn8xsm6t6nb0p0pj2nd514yrw8ml2w 0 173618 4457825 4395790 2026-04-23T09:10:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457825 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Leons Briedis | vārds_orig = | attēls = Leons Briedis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madonas apriņķis|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 1 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Latvietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejnieks, atdzejotājs | rakstīšanas valoda = Latviešu | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Leons Briedis''' (dzimis {{dat|1949|12|16}} [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]], miris {{dat|2020|2|1}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/muziba-devies-dzejnieks-leons-briedis.a346908/ Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis]</ref> [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[Literatūras kritika|literatūrkritiķis]], [[Atdzeja|atdzejotājs]]. Rakstījis arī prozu bērniem. Ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == 1968. gadā sāka studēt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, taču 1970. gadā par "pretpadomju darbību" tika izslēgts. Par spīti aizliegumam iegūt augstāko izglītību PSRS teritorijā, Briedis 1972. gadā iestājās spāņu valodas un literatūras studijās [[Kišiņeva]]s Universitātē [[Moldāvijas PSR]], kuru pameta 1974. gadā. Vēlāk mācījās [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] Literatūras institūtā [[Maskava|Maskavā]].<ref>{{Atsauce|title=LTV "Rīta Panorāma" 2020. gada 7. februārī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/179455/rita-panorama|accessdate=2020-02-07|language=lv|archivedate=2020-02-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200207122703/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/179455/rita-panorama}}</ref> No 1986. līdz 1987. gadam Leons Briedis bija dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā "[[Literatūra un Māksla]]", no 1989. līdz 1991. gadam galvenais redaktors žurnālā "Grāmata". No 1992. gada līdz 2010. gadam izdeva kultūras žurnālu ''[[Kentaurs XXI]]'' (51 numurs), bijis izdevniecības ''Minerva'' direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dzejnieks-leons-briedis.d?id=51847383|title=Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis|publisher=Delfi}}</ref> Miris 2020. gada 1. februārī pēc smagas slimības. Viņa dēls Adrians Briedis-Makovejs ir dzejnieks un dramaturgs.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/367020-leons_briedis_ar_delu_rada_izradi_berniem_ferdinands_lieliskais Leons Briedis ar dēlu rada izrādi bērniem "Ferdinands Lieliskais"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atzinības un apbalvojumi == 1999. gadā Leonam Briedim piešķīra 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Triju Zvaigžņu ordeņa domē |journal=Latvijas Vēstnesis |publisher= |volume= |issue=Nr. 370/371 (10.11.1999) |pages=1. lpp |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:368896%7carticle:DIVL208%7cquery:Leonu%20Briedi%20 |doi= |access-date=16.05.2024 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:368896%7carticle:DIVL208%7cquery:Leonu%20Briedi%20 }}</ref> 2003. gadā apbalvots ar [[Portugāle]]s [[:en:Order of Merit (Portugal)|Nopelnu ordeni]]. 2010. gadā saņēmis [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša literāro prēmiju]] par darbu "Mijkrēšļa rokraksts",<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/book/ojara-vaciesa-premiju-pieskir-leonam-briedim-un-janim-rokpelnim.d?id=35043211 Ojāra Vācieša prēmiju piešķir Leonam Briedim un Jānim Rokpelnim]{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt 2015. gadā Briedim piešķirta Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Mūža balvu literatūrā saņems Leons Briedis; zināmi arī nominanti piecās kategorijās | publisher = lsm.lv | date = 2015.03.26. | accessdate = 2015.03.26 | url = http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/muza-balvu-literatura-sanems-leons-briedis-zinami-ari-nominanti-piecas-kategorijas.a123060/}}</ref> == Daiļrade == L. Briedis tulkoja un atdzejoja darbus no vairākām valodām, tai skaitā [[latīņu valoda|latīņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[angļu valoda|angļu]], [[rumāņu valoda|rumāņu]], [[svahili]] un [[albāņu valoda]]s, rakstīja dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. 2011. gadā viņa dzejoļu krājums "Naktsmājas bezmiegam" ar nosaukumu ''Azil pentru ne-somn'' tika izdots [[Rumānija|Rumānijā]].<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/book/rumanija-izdota-leona-brieza-dzejas-gramata.d?id=41674681 Rumānijā izdota Leona Brieža dzejas grāmata]{{Novecojusi saite}}</ref> Sarakstījis vairāk tekstus [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] (ap 150), [[Dace Robule|Daces Robules]], [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]], [[Armands Alksnis|Armanda Alkšņa]] dziesmām. Starp tām ir tādas pazīstamas Raimonda Paula dziesmas kā "[[Atziedi, dvēsele!]]", "[[Cielaviņa (dziesma)|Cielaviņa]]" un "[[Dāvāja Māriņa]]". Sastādīja un atdzejoja apjomīgo izdevumu "Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs." (2014). === Bibliogrāfija === {{div col}} ;Dzeja * "Liepas koks, zalkša asins". Rīga: Liesma, 1974. * "Laiks mest ēnu". Rīga: Liesma, 1977. * "Aizejošais loks". Rīga: Liesma, 1981. * "Pēcjāņi". Rīga: Liesma, 1983. * "Gāju dvēselīte". Rīga: Liesma, 1988. * "Saulrieta koks". Teātra anekdotes, 1994. * "Svētdiena vidū mūžības". Rīga: SolVita, 1994. * "Negatavā brīvība". Rīga: Minerva, 1995. * "Bezdibeņa eņģelis". Rīga: Minerva, 1996. * "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi". Rīga: Dzīvesstāsti, 1997. * "Ziemas vakaros raudos". Rīga: Minerva, 1998. * "Dzedzieda – I". Rīga: Minerva, 1998. * "Dzedzieda – II". Rīga: Minerva, 1999. * "Skrandu bruņas". Rīga: Minerva, 2000. * "Dzedzieda – III". Rīga: Minerva, 2000. * "Neienācis aizeju no katras paradīzes". Rīga: Minerva, 2004. * "Agrais pavasaris" (soneti). Rīga: Minerva, 2005. * "Mijkrēšļa rokraksts". Rīga: Jānis Roze, 2009. * "Naktsmājas bezmiegam". Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. * "Oktāvas". Rīga: Pētergailis, 2013. * "Mariagrammas". Rīga: Neputns, 2013. * "Rīta rūsa". Rīga: Jānis Roze, 2014. * "Eņģeļu lidlauks". Rīga: Pētergailis, 2014. * "Straujtece". Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. ;Dzejas izlases * "Būtības dārzs". Rīga: Liesma, 1987. <small>(iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu, kas iekļautas krājumā "Gāju dvēselīte")</small> * "Neteiksim neko" (mīlestības dzeja, 2009) * "Viļņi tuksnesī". Rīga: Mansards, 2009. <small> (iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu)</small> * "Raksts". Rīga: Vesta-LK, 2017. <small> Dzejas izlase 1967-2009 </small> ;Proza * "Asinīs krāsotās ilgas" (kinoromāns, 2000) * "Vilcene un atraitnis" (romāns, 2019) ;Dzejas grāmatas bērniem * "Atjāj zaķis, sarkanbārdis" (1978) * "Nāriņa” (1982) * "Kamēr gliemeža nebija mājās" (1984) * "Ūsainā puķe" (1990) * "Sūķītis" (2004) * "Saputrotā putra" (2015) ;Prozas grāmatas bērniem * "Mazais, mazītiņais" (1986) * "Ar divām bārdām bārdains" (2007) ;Esejas * "Nidas" (1982) * "Vārda laikabiedrs" (2003) {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=144 ''Literature'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110719062932/http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=144 |date={{dat|2011|07|19||bez}} }} * [http://www.makslinieki.lv/profile/71/ ''Mākslinieki.lv'' profils] {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Leons}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] ep0763vfv1ypl9xn94xn3lclu9pqzjx 0 181650 4457545 3660307 2026-04-22T17:20:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457545 wikitext text/x-wiki [[File:Ummon.png|thumb|Ķīniešu dzen meistars "Umons" saistīts ar pirmajiem koanas krājumiem]] '''Koana''' ({{val-zh|公案}}, {{val-ko|공안}}) [[dzenbudisms|dzenbudismā]] ir stāsts, dialogs, jautājums, vai apgalvojums, kura jēgu nevar saprast ar racionālu domāšanu.<ref>[http://www.e-mistika.lv/?txt=377 Dzenbudisms un koanu paradoks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306000134/http://www.e-mistika.lv/?txt=377 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Koanas ir dzen prakses būtiska sastāvdaļa.<ref>[http://www.thezensite.com/MainPages/koan_studies.html] The Zen Site Koans {{en ikona}}</ref> Koanas krājumi izplatījās Ķīnā, Japānā, un citās dzenbudisma zemēs. Tie ir arī tulkoti angliski.<ref>Two Zen Classiscs, The Gateless Gate and The Blue Cliff Record, translated by Katsuki Sekida {{ISBN|978-1-59030-282-8}}</ref><ref>The Book of Equanimity, Gary Shishin Wick, {{ISBN|0-86171-387-7}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{reli-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzenbudisms]] b3igwbnmujy5qjaz8lr0n44m8nmx5wm 0 184654 4457760 4446695 2026-04-23T06:43:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 8 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457760 wikitext text/x-wiki {{Saimniecības infokaste |name = Latvijas saimniecība |image = Latvias Banka.JPG |width = 250px |caption = [[Latvijas Banka]]s centrālā ēka |currency = 1 [[Eiro]] (EUR) = 100 centi |fixed exchange = |year = Kalendārais gads |organs = |gdp = 40,3 miljardi eiro (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |growth = −0,3 % (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |per capita = 27 100 eiro (IKP uz iedzīvotāju, 2023. gads)<ref name="EU_GDP_PC_2023"/> |sectors = Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins) |components = |inflation = 1,3 % (vidējā gada inflācija, 2024. gads)<ref name="CSP_INFL_2024"/> |poverty = |gini = 35,2 (2010) |labor = 905,5 tūkstoši (2018. gads) |occupations = Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins) |unemployment = 6,6 % (2024. gada septembris)<ref name="CSP_BEZD_2024"/> |average gross salary = 1 685 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |average net salary = 1 221 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |industries = |exports = 18,68 miljardi eiro (preču eksports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-goods = Koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; [[Nafta|minerālais kurināmais, nafta]] un tās pārstrādes produkti<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-partners = [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]], [[Krievija]] (kopā 47,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |imports = 21,68 miljardi eiro (preču imports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-goods = Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-partners = [[Lietuva]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Igaunija]], [[Somija]] (kopā 57,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |debt = 18,8 miljardi eiro (46,6 % no IKP, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |gross external debt = 43 858 milj. eiro (bruto ārējais parāds, 2025. gada III cet.)<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> |revenue = 17,7 mljrd. eiro (vispārējās valdības sektora ieņēmumi, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |credit = |reserves = 5 178 milj. eiro (rezerves aktīvi, 2025. gada decembris)<ref name="LB_RES_2025_12"/> }} '''Latvijas tautsaimniecība''' ir [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskajā telpā integrēta atvērta [[saimniecība]], tai ir nozīmīgi sakari arī ar [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] reģiona valstīm. Lai gan [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008.—2010. gada finanšu krīze]] radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām [[makroekonomika]]s korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz [[fiskālā politika|fiskālo politiku]]. Pēc būtiskā samazinājuma [[IKP]] vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.<ref>[http://www.ebrd.com/documents/strategy-and-policy-coordination/strategy-in-latvia-in-latvian.pdf Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai]</ref> 2023. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, savukārt salīdzināmajās cenās IKP apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 0,3 %.<ref name="CSP_IKP_2023"/> 2024. gadā vidējā gada inflācija Latvijā bija 1,3 %.<ref name="CSP_INFL_2024"/> [[Pasaules Banka]]s ''Doing Business'' 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas [[uzņēmējdarbība]]s uzlabošanā.<ref>http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151116055300/http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf |date={{dat|2015|11|16||bez}} }} Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency</ref> Latvija kopš 1999. gada ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, kopš 2004. gada [[Eiropas Savienība]]s (ES), kopš 2014. gada [[Eirozona]]s dalībvalsts un kopš 2016. gada [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] dalībvalsts. == Latvijas ekonomika == === Aktuālie rādītāji === * 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar 2022. gadu, IKP samazinājās par 0,3%.<ref name="CSP_IKP_2023"/> * 2024. gadā vidējā gada inflācija bija 1,3%.<ref name="CSP_INFL_2024"/> * 2024. gada septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> * 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> * 2024. gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 18,8 miljardi eiro (46,6% no IKP), bet budžeta deficīts bija 1,8% no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> * 2025. gada III ceturksnī bruto ārējais parāds bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> * 2025. gada decembrī rezerves aktīvi bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> === Institūcijas === Latvijas ekonomikas monetāro politiku eirozonas ietvarā īsteno [[Latvijas Banka]].<ref name="LB_institucijas"/> Oficiālo statistiku Latvijā apkopo un publicē [[Centrālā statistikas pārvalde]].<ref name="CSP_institucijas"/> Valsts fiskālās politikas un valsts budžeta izstrādi koordinē [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]].<ref name="FM_institucijas"/> === Iekšzemes kopprodukts === [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html|title=Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī|publisher=Reitingi.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20100829054025/http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html}}</ref> Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4|title=Latvijas IKP 2011. gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā|publisher=apollo.lv|date=|accessdate=2012-03-23|archive-date=2012-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310071702/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4}}</ref> Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē kļuva arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Saskaņā ES statistikas pārvaldes "[[Eurostat]]" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts [[pirktspējas paritāte]]s standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES literatūras balvu |date= 2016. gada 15. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |agency= [[LETA]] |url= http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es |accessdate= 2016. gada 15. jūnijā |archive-date= 2016. gada 16. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160616214925/http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es }}</ref> Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar [http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=32&pr.y=8&sy=2015&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C962%2C213%2C674%2C911%2C676%2C193%2C548%2C122%2C556%2C912%2C678%2C313%2C181%2C419%2C867%2C513%2C682%2C316%2C684%2C913%2C273%2C124%2C868%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C943%2C218%2C686%2C963%2C688%2C616%2C518%2C223%2C728%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C453%2C960%2C968%2C423%2C922%2C935%2C714%2C128%2C862%2C611%2C135%2C321%2C716%2C243%2C456%2C248%2C722%2C469%2C942%2C253%2C718%2C642%2C724%2C643%2C576%2C939%2C936%2C644%2C961%2C819%2C813%2C172%2C199%2C132%2C733%2C646%2C184%2C648%2C524%2C915%2C361%2C134%2C362%2C652%2C364%2C174%2C732%2C328%2C366%2C258%2C734%2C656%2C144%2C654%2C146%2C336%2C463%2C263%2C528%2C268%2C923%2C532%2C738%2C944%2C578%2C176%2C537%2C534%2C742%2C536%2C866%2C429%2C369%2C433%2C744%2C178%2C186%2C436%2C925%2C136%2C869%2C343%2C746%2C158%2C926%2C439%2C466%2C916%2C112%2C664%2C111%2C826%2C298%2C542%2C927%2C967%2C846%2C443%2C299%2C917%2C582%2C544%2C474%2C941%2C754%2C446%2C698%2C666&s=NGDPDPC&grp=0&a= SVF datiem 2015 gadā] Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 [[USD]], Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD. {| class="wikitable" |+ !Gads !2005 !2010 !2015 !2017 !2019 |- |Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018|title=Latvijas statistikas gadagrāmata, 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |13 597,2 |17 937,9 |24 320,3 |27 033,1 |30 476 |} {| class="wikitable" |- !Gads ! 2000{{smallsup|1}} ! 2001{{smallsup|1}} ! 2002{{smallsup|1}} ! 2003{{smallsup|1}} ! 2004{{smallsup|2}} ! 2005{{smallsup|2}} ! 2006{{smallsup|2}} ! 2007{{smallsup|2}} ! 2008{{smallsup|2}} ! 2009{{smallsup|2}} ! 2010{{smallsup|2}} ! 2011{{smallsup|2}} ! 2012{{smallsup|2}} ! 2013{{smallsup|2}} ! 2014{{smallsup|2}} ! 2015{{smallsup|2}} ! 2016{{smallsup|2}} ! 2017{{smallsup|2}} ! 2018{{smallsup|2}} ! 2019{{smallsup|2}} |- |Latvijas <br>IKP izmaiņas | 6,9% | 8,0% | 6,5% | 7,2% | 8,9% | 10,2% | 11,6% | 9,8% | −3,2% | −14,2% | −2,9% | 5,0% | 4,8% | 4,2% | 2,4% | 2,7% | 2,0% |4,5% |4,8̥% |2,2% |- |ES IKP izmaiņas | | | | | | 2,1% | 3,3% | 3,1% | 0,4% | −4,4% | 2,1% | 1,7% | −0,5% | 0,2% | 1,6% | 2,2% | 1,9% |2,2 % | | |- | colspan="18" style="text-align:center;" | {{smallsup|1}}[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2000&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=941%2C946%2C939&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=15 Starptautiskā Valūtas Fonda dati]<br /> {{smallsup|2}} [http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115 EUROSTAT dati]<br /> | | | |} 2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro. IKP struktūra 2015. gadā<ref name="ReferenceA">http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf{{Novecojusi saite}} Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4</ref> {| class="wikitable" !IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro |24 377 712 |% |- |Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība |705 611 |2,89 |- |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu |919 916 |3,77 |- |Apstrādes rūpniecība |2 625 146 |10,77 |- |Būvniecība |1 409 167 |5,78 |- |Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |2 989 117 |12,26 |- |Transports un uzglabāšana |2 043 815 |8,38 |- |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |402 844 |1,65 |- |Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |1 031 693 |4,23 |- |Finanšu un apdrošināšanas darbības |1 001 682 |4,11 |- |Operācijas ar nekustamo īpašumu |2 702 594 |11,09 |- |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; |1 886 234 |7,74 |- |Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |1 607 533 |6,59 |- |Izglītība |1 065 148 |4,37 |- |Veselība un sociālā aprūpe |702 631 |2,88 |- |Māksla, izklaide un atpūta |472 246 |1,94 |- |Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) |2 812 335 |11,54 |} === Valsts budžets === Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi). 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no IKP. Vispārējās valdības sektora ieņēmumi bija 17,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 18,4 miljardi eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> Latvijas konsolidētais budžets eiro<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/ Valsts budžets, LFM mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" !Gads !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 |- |Ieņēmumi |5 389 870 241 |5 997 502 797 |6 835 941 796 |6 940 932 646 |7 049 465 047 |7 292 362 812 |- |Izdevumi |6 630 665 950 |6 578 915 728 |6 720 775 896 |6 949 197 813 |7 361 723 417 |7 639 162 021 |- |Finansiālā bilance % no IKP |<nowiki>-6,8</nowiki> | -2,9 |0,5 | -0,04 | -1,3 | -1,4 |} ==== Nodokļu sistēma ==== {{pamatraksts|Latvijas Republikas nodokļu sistēma}} Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: # Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 — 23 % # Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme # Nekustamā īpašuma nodoklis — izmantot divu veidu nodokļu bāzes — nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2—3% # Pievienotās vērtības nodoklis — tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %. # Akcīzes nodoklis — '''specifisks patēriņa nodoklis''', ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti — alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums. # Muitas nodoklis; # Dabas resursu nodoklis — '''mērķis''' ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. # Izložu un azartspēļu nodoklis — apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%. # Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — likme ir '''34,09%''', no kuriem darba devējs maksā '''23,59%,''' bet darba ņēmējs -'''10,50%'''. # Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009. gada 1. janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO<sub>2</sub> izmešu daudzuma uz vienu kilometru. # Elektroenerģijas nodoklis — maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu. # Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro. # Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — maksā atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm<sup>3</sup>). # Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma. # Subsidētās elektronerģijas nodoklis # Solidaritātes nodoklis.<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_un_nodevu_sistema_latvija/ Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā] FM mājaslapa </ref> Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index |title=2016 International Tax Competitiveness Index |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161119171247/http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index }}</ref> ==== Valsts budžeta izlietojums ==== [[Attēls:Valsts budžeta izdevumi 2017.png|thumb|408x408px|Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums]] {| class="wikitable" !Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg |title=Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072618/https://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg }}</ref> !% !EUR |- |Sociālā aizsardzība |34 |2 845 205 756 |- |Tautsaimniecība |9,5 |792 264 535 |- |Lauksaimniecība |7,5 |625 099 515 |- |Transports |4,4 |369 458 016 |- |Atpūta, kultūra un reliģija |1,8 |154 188 521 |- |Aizsardzība |5,4 |449 721 768 |- |Veselība |9,7 |813 694 925 |- |Vides aizsardzība |0,5 |41 059 072 |- |Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana |0,1 |8 249 012 |- |Sabiedriskā kārtība un drošība |6,9 |575 106 635 |- |Izglītība |8,1 |678 239 480 |- |Valsts pārvalde |0,4 |32 295 246 |- |Citi valsts izdevumi |5 |421 672 467 |- |Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā |6,7 |561 189 893 |} === Ārvalstu ieguldījumi un valsts parāds === Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa [[Kapitālieguldījums|kapitālieguldījumu]] bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko [[peļņa|peļņu]] — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums [[banka]]i. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|author=2010. gada 3. jūnijs 15:17|url=http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas|title=Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs|publisher=Db.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010. gada 25. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20100725165630/http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas}}</ref> Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html|title=Ārējā tirdzniecība&nbsp;— Galvenie rādītāji &#124; Latvijas statistika|publisher=Csb.gov.lv|date=2010-06-21|accessdate=2011-09-22}}</ref> [[Valsts parāds]] 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.<ref name="autogenerated2" /> Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.<ref name="autogenerated2" /> Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem bruto ārējais parāds 2025. gada III ceturksnī bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2025. gada decembrī bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> 2013. gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu ieguldījumu projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums [http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf "European Attractivness Survey 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607180348/http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf |date={{dat|2016|06|07||bez}} }}". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu ieguldījumu projekti. Salīdzinājumam — 2012. gadā tika īstenoti septiņi, 2011. gadā — 14, 2010. gadā — astoņi, 2009. gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008. gadā. No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem ieguldījumu projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā. No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā. Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012. gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.<ref>[http://www.nozare.lv/nozares/allsearch/item/20140527080033020C20CCA390CCDDF5/ Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits] LETA biznesa portāls 27.05.2014.</ref> 2015. gadā pieauga ĀTI (ārvalstu tiešo ieguldījumu) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014. gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015. gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015. gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).<ref name=":6" /> Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.<ref>https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072530/https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis |date={{dat|2019|12|19||bez}} }} Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī</ref> {| class="wikitable" !Gads !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2014 !2015 |- |Valsts parāds % no IKP |9,0 |19,8 |36,9 |44,5 |42,0 |40,8 |38,5 |33,5 |} Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)% Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis — Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%. Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts<ref>[http://www.liaa.gov.lv/en/trade/latvia-facts-0 Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" |Fitch Ratings Moody’s Standard & Poor’s R&I |A- (Perspektīva: Stabils) A3 (Perspektīva: Stabils) A- (Perspektīva: Stabils) BBB+ (Perspektīva: Stabils) |} === Eksports un imports === 2010.—2012. gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.—2012. gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf |title=Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1 |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072527/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf }}</ref> Lielāko eksportētāju sarakstā ir spēcīgi savas nozares uzņēmumi — "Latvijas finieris", "Mikrotīkls", "Valmieras stikla šķiedra", "Grindeks", "Olainfarm" u.c<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/infografika-latvijas-lielakie-precu-eksportetaji-latvijas-finieris-mikrotikls-un-citi.d?id=50037083|title=Infografika: Latvijas lielākie preču eksportētāji – 'Latvijas finieris', 'Mikrotīkls' un citi". Delfi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>[[Attēls:Precu-eksports-dinamika.jpg|thumb|467x467px|Preču eksports, dinamika pa valstīm]] [[Attēls:Pakalpojumu-eksports.png|thumb|467x467px|Pakalpojumu eksporta dinamika, CSP]] 2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 21,68 miljardu eiro vērtībā; tirdzniecības bilance bija negatīva, imports par aptuveni 3,0 miljardiem eiro pārsniedza eksportu.<ref name="CSP_AT_2024"/> 2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro — par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 11,39 miljardus eiro (palielinājums par 1,03 miljardiem eiro jeb 10,0 %), bet importa — 14,03 miljardus eiro (pieaugums par 1,78 miljardiem eiro jeb 14,5 %). 2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība — par 7,3 % un importa vērtība — par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās [[tirdzniecības bilance]] nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %. 2017. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā — 8,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 %|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.<ref name=":5">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Koks, koksnes izstrādājumi |140 695 |14,8 |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |104 074 |10,9 |- |Minerālprodukti |50 272 |5,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |71 154 |7,5 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |54 273 |5,7 |- |Graudaugu produkti |45 589 |4,8 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |58 351 |6,1 |- |Dzelzs un tērauds |23 598 |2,5 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |26 329 |2,8 |- |Farmācijas produkti |42 947 |4,5 |} Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri: * augu valsts produktu eksports lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes, * pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %, * ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %, * minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %, Svarīgākās preces Latvijas importā 2017. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 % CSP mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |140 827 |11,8 |- |Minerālprodukti |87 307 |7,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |153 197 |12,9 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |113 932 |9,6 |- |Farmācijas produkti |51 349 |4,3 |- |Plastmasas un to izstrādājumi |45 633 |3,8 |- |Dzelzs un tērauds |29 357 |2,5 |- |Koks un koka izstrādājumi; kokogle |38 119 |3,2 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |44 005 |3,7 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |29 357 |2,5 |} === Nodarbinātība un bezdarbs === 2024. gada septembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> [[Attēls:Latvija nodarbinātie-bezdarbnieki 15-74.svg|thumb|433x433px|Nodarbināto un bezdarbnieku skaita un IKP izmaiņas (1996—2017) 2010. gada salīdzināmajās cenās (miljardos EUR) [http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=a79839fe-11ba-4ecd-8cc3-4035692c5fc8 Latvijas Statistika]]] [[Attēls:Bezdarbnieku-skaits-lv-regionos.png|thumb|433x433px|Bezdarba dinamika Latvijas reģionos, CSP]] Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15—74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 62,9 % iedzīvotāju. Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES — 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html|title=2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9 % iedzīvotāju|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180328232907/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html}}</ref> Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % — tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā — 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā — 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) — kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk — 12,3 % — strādāja vienkāršajās profesijās.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_17_darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2015_gada_16_00_lv_en.pdf Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā].</ref> {| class="wikitable" !Gads !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 |- |Bezdarba līmenis % |16,2 |15,0 |11,9 |10,8 |9,9 |9,5 |8,5 |7,7 |6,9 |} ==== Nodarbinātība sabiedriskajā sektorā ==== 2016. gada III ceturksnī no visiem 894 288 nodarbinātiem privātā sektorā nodarbināti 608 151 darbinieki, sabiedriskajā 286 137 darbinieki, no tiem valsts budžeta iestādēs 59 968 darbinieki, bet 63 tūkstoši — dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "[[Rīgas satiksme]]", "[[Rīgas namu pārvaldnieks]]" u.c. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]], "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]", [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]], Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi. 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%.Vidēji ES dalībvalstīs 6,90%.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286164-infografika-cik-liela-ir-valsts-parvalde/ Cik liela ir valsts pārvalde]</ref> === Iedzīvotāju ienākumi === Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010. gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014. gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro, 2016. gadā par 5 % 859 eiro un 2017. gadā palielinājās līdz 925 eiro un 2018. gadā sasniedza 1004 EUR. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, bet vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā — 1321 eiro, Lietuvā 927 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=Darba samaksas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī|website=Centrālā statistikas pārvalde|access-date=2019-01-23|language=lv}}</ref> Krievijā — 565 eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/2459352.html|title=Росстат: средняя зарплата в России за I полугодие 2018 года выросла на 11%|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Baltkrievijā — 357 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |title=О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г. |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030064231/http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} }}</ref> Augstākais atalgojums saglabājās Rīgā (1128 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (702 eiro).<ref name=":8" /> Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa republikas pilsētās un novados, 2009—2017 (eiro) bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 <ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__dsamaksa/DS0070_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 Latvijas Statistika]</ref> <br /> {| class="wikitable" !Gads !2000 !2005 !2010 !2015 !2016 !2017 !2018 |- |Vidējā bruto mēnešalga valstī EUR<ref name=":9" /> |213 |350 |633 |818 |859 |925 |1004 |- |Vidējā pensija |82 |115 |250 |273 |280 |289 |320 |} Vidējā bruto darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2018. gadā<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=CSP preses relīzeː Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> {| class="wikitable" |1. | |Finanšu un apdrošināšanas darbības |2020 |- |2. | |Informācijas un komunikāciju pakalpojumi |1549 |- |3. | |Elektroeneŗgija un gāzes apgāde |1373 |- |4. | |Valsts pārvalde un aizsardzība |1226 |- |5. | |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |1163 |- |6. | |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |1114 |- |7. | |Ūdens apgāde |1108 |- |8. | |Transports un uzglabāšana |1008 |- |9. | |'''''Vidēji valstī''''' |'''''1004''''' |- |10. | |Veselība un sociālā aprūpe |978 |- |11. | |Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |968 |- |12. | |Apstrādes rūpniecība |960 |- |13. | |Būvniecība |941 |- |14. | |Tirdzniecība, automobiļu remonts |912 |- |15. | |Administratīvo dienestu darbība |869 |- |16. | |Māksla, izklaide, atpūta |857 |- |17. | |Operācijas ar nekustamo īpašumu |856 |- |18. | |Izglītība |829 |- |19. | |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |708 |} 2018. gada 1. janvārī normāla darba laika ietvaros minimālā alga bija 430 EUR. === Finanšu sektors === [[Attēls:Algu-struktura.png|thumb|376x376px]] Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus [[lats|latu]], Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku [[pamatkapitāls]] 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=265361 Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.—2016. gadam]</ref> Latvijas banku sektors 2017. gada desmit mēnešos strādāja ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Oktobra beigās kopējais banku sektorā piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedza 20,1 miljardu eiro. Savukārt kopējais kredītportfeļa atlikums oktobra beigās veidoja 14,7 miljardus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-desmit-menesos-nopelna-255-miljonus-eiro.d?id=49499579|title=Bankas desmit mēnešos nopelna 255 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2017-11-30|date=2017-11-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pēc aktīvu vērtības lielākās Latvijas bankas 2018. gadā ir: # [[Swedbank|Swedbank Latvija]], kas izveidojusies no 1995. gadā dibinātās [[Hansabanka]]s. Tās akciju kontrolpaketi 1998. gadā iegādājās Zviedrijas ''FöreningsSparbanken'', kas 2005. gadā pārpirka visas Hansabankas akcijas, padarot to par savu meitas uzņēmumu. 2006. gadā banku pārdēvēja par ''Swedbank Latvija''. # [[Rietumu Banka]], ko 1992. gadā nodibināja [[Leonīds Esterkins]]. Bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus. # [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]], kas izveidojusies no 1993. gada septembrī dibinātās [[Unibanka|Latvijas Universālās bankas]] (Latvijas Unibankas), kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Kad to pārņēma Zviedrijā dibinātā ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB) banka, 2005. gadā banku pārdēvēja par SEB Unibanku, 2008. gadā par SEB banku. # [[Nordea|Nordea Bank AB Latvijas filiāle]], kas kā Dānijas ''Nordea Bank'' filiāle Latvijā darbu uzsāka 1992. gada aprīlī.<ref>Latvijas Lielākās Bankas</ref> === Inflācija === Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010. gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011. gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012. gadā — 1,6%. 2013. gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014. gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015. gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.<ref name=":6" /> Savukārt 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/17580-2017gada-videja-inflacija-straujaka-pedejos-gados|title=2017. gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Mežsaimniecība == [[Attēls:Mežs.jpg|thumb|250px|Mežs Baldones apkārtnē.]] No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem [[mežs|meži]]. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] daudz tika stādīti priežu meži, un [[Latvijas PSR]] laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m<sup>3</sup> gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> {| class="wikitable" !Gads !1923 !1935 !1949 !1961 !1973 !1983 !1990 !2000 !2005 !2010 |- |Latvijas mežainums % no kopējās platības |27 |27 |30 |38 |40 |43 |49 |50 |51 |52 |} Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs — trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi — valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf|title=Meža nozare, skaitļos un faktos. 2018.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919183054/https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf}}</ref> Tā, piemēram, 2018. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunojusi valsts mežus 8800 hektāru platībā, iestādot 24,5 miljonus jaunu koku jeb vairāk nekā 12 kokus uz katru Latvijas iedzīvotāju. Kopumā gadā valsts meži atjaunoti 15 200 hektāru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/4262-pern-lvm-mezos-iestaditi-24-5-miljoni-jaunu-koku|title=PĒRN LVM MEŽOS IESTĀDĪTI 24,5 MILJONI JAUNU KOKU|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.<ref>http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912204746/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs</ref> Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums [[AS Latvijas Valsts Meži]] (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.<ref>http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa</ref> == Lauksaimniecība == 2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums — 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf |title=LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga |access-date={{dat|2016|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110214138/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf }}</ref> === Augkopības produkcija === Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Graudkopība ==== [[Graudaugi|Graudaugu]] galveno kultūru — [[kvieši|kviešu]] — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. [[Mieži|Miežu]] sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Saimnieciski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.—129. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> [[Attēls:Graudu-kopraza.png|thumb|334x334px|Graudu kopraža Latvijā pa atsevišķiem gadiem miljonos tonnu]] Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši kapitālieguldījumus, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā — 672 tūkst. 2019. gadā 724,3 tūkstoši hektāru.<ref>[http://graudi.lv/graudi/news?page=2016-03-31-03&lang=LV Graudi.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0|title=2019. gads ieiet Latvijas vēsturē ar lielāko graudu kopražu, Forbes|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929134228/https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0}}</ref> Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi līdz divām — trijām reizēm no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..<ref name=":7" />[[Attēls:Graudu kulšana netālu no Dobeles .jpg|alt=|thumb|324x324px|Graudu kulšana Zemgalē]]2019. gadā ar graudaugiem apsēti 724,3 tūkstoši hektāru un iegūta lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē 3,2 miljonu tonnu. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm — 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā. Lielākais graudaugu produktu eksports ir uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums — 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":10" /> Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā [[Latraps]] — apgrozījums 2018. gadā 222,65 miljoni EUR. ==== Rapša audzēšana ==== [[Attēls:Flowering raps field near Abolini - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg|324x324px|thumb|right|Ziedošu [[rapsis|rapšu]] lauks netālu no [[Jēkabnieki]]em]] 2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.<ref name=":10" /> ==== Kartupeļu, dārzeņu, augļu-ogu audzēšana ==== 2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk. Lielākās saimniecības — uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā). [http://www.darzeni.lv/lat/aktuali/ BALTIJAS DĀRZEŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208191201/http://www.darzeni.lv/lat/aktuali |date={{dat|2016|12|08||bez}} }}, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro [http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ Mārupes siltumnīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912221637/http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} 8,5 milj eiro ==== Lopkopības produkcija ==== Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Piena lopkopība ==== [[Attēls:Agrofirma-tervete.jpg|thumb|325x325px|Agrofirma Tērvete liellopu komplekss]] [[Piena lopkopība Latvijā]] ir viena no nozīmīgākajām [[lauksaimniecība]]s apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.<ref>Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. ''Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference'' No. 21. Jelgava: 2010. 123.—129 pp.</ref> 2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).<ref>http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160328031118/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf |date={{dat|2016|03|28||bez}} }} Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums</ref> 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> ==== Olu ražošana ==== 2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu — par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada — 272 olas. Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː * [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo, AS] — 45,9 milj * [http://www.vistas.lv/ Putnu fabrika Ķekava], AS — 40,8 milj * [http://lielzeltini.lv/en/ LIELZELTIŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}, SIA — 34,6 milj. ==== Gaļas ražošana ==== 2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.<ref name=":7" /> === Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts === No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ''ar ražošanu saistītie maksājumi'' ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet ''no ražošanas atdalītie maksājumi'' ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī. Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc [[vienotas platības maksājuma shēma]]s (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un [[papildu valsts tiešie maksājumi]] (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> == Zivsaimniecības nozare == 2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001. gadā. Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013. gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014. gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013. gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku. Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%. 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%. Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv |title=ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā |access-date={{dat|2016|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180411025825/http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv }}</ref> Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados.<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/article/post/57d27c6a851d1 Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi] </ref> Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve 2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugusi par 69,5%. Kopumā 2016. gada deviņos mēnešos nozvejoti 83,9 tūkstoši tonnu zivju, tostarp Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoti 44,3 tūkstoši tonnu zivju, kas ir 52,8% no kopējā nozvejas apmēra un par 6,2% jeb 2,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/zivju-nozveja-devinos-menesos-pieaugusi-par-69-5.d?id=48316571 Zivju nozveja deviņos mēnešos pieaugusi par 69,5%] LETA Delfi</ref> Ievērojamākie nozares uzņēmumi — [http://www.baltreids.lv/en/about-company/ Baltreids] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207072451/http://www.baltreids.lv/en/about-company |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} [http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php Zvejnieku saimniecība IRBE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109125219/http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} [http://www.bradava.lv/en/ Bradava] [http://kaija.lv/en/ Karavela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161015002121/http://kaija.lv/en/ |date={{dat|2016|10|15||bez}} }} [http://vergi.lv/ Verģi] [http://www.brivaisvilnis.lv/ Brīvais vilnis] == Apstrādes rūpniecība == Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.<ref name="ReferenceA" /> 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam. [[Attēls:Apstrades rupniecibas struktura.jpg|thumb|353x353px|Apstrādes rūpniecības struktūra 2017. gads]] 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pieauga par 11,5%. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/rupnieciba/57498-fm-decembri-saglabajas-strauja-apstrades-rupniecibas-izaugsme-un-2017-gads-kopuma-loti-veiksmigs-visam-rupniecibas-nozarem|title=Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm. Finanšu Ministrijas mājaslapa.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka ražošanas apmēra pieaugumu būtiski ietekmēja produkcijas eksporta kāpums — par 10,8%, no tā uz eiro zonu — par 26,1%. Ārējos tirgos pārdots divas trešdaļas no kopējās saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/rupniecibas-produkcijas-izlaide-pern-latvija-pieaug-par-4-9.d?id=48478051 Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%] Delfi 2017. gada 3. februāris</ref> Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā<ref name=":0">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU</ref> === Kokapstrāde === [[Attēls:Granulu rūpnīca pie Gulbenes.jpg|thumb|250px|Koksnes granulu rūpnīca netālu no [[Gulbene]]s]] '''Kokapstrāde''' ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts |title=Nozaru ekspertu padomes mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151128190953/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts }}</ref> Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas ''Grannul'' un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā<ref>[http://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413125115/https://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf |date={{dat|2018|04|13||bez}} }} Arnold Dale Ekman & Co AB</ref> 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Lielākie uzņēmumi * [[Latvijas Finieris]] (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro) * ''[[Kronospan|Kronospan Riga]]'' (Kokskaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto koksnes skaidu plātņu ražotājs, apgrozījums 178 mlj gadā) * [http://www.kurekss.lv/en Kurekss] * [http://www.storaenso.com/products-and-services/wood-supply/wood-supply-latvia Stora Enso Latvija] * [[Verems]] * [http://gk.lv/home/ Gaujas Koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127030717/https://gk.lv/home/ |date={{dat|2020|11|27||bez}} }} * [http://pata.lv/ Pata AB] * [http://www.bsw.co.uk/locations/latvia BSW] * [http://www.akz.lv AKZ] * [http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums Kronus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170807012004/http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums |date={{dat|2017|08|07||bez}} }} (lielākais koka palešu ražotājs Latvijā) * [https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv NewFuels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024213827/https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} — (lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, atrodas Rēzeknē, saražo 240 000 tonnu granulu gadā) * [http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php Kokasptrādes grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823094822/http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} — (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā, Madonas nov., Bērzaunes pag.) * [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā). * [https://www.jeld-wen.lv/jeld-wen_lv_lv/ Jeld-Wen Latvija] (dāņu JELD-WEN Europe ietilpstošs uzņēmums, kas ir vadošais piegādātājs Eiropas durvju tirgū) * [https://www.stali.lv Staļi] (viens no lielākajiem Latvijas koka logu un durvju ražotājiem, kā arī kokapstrādes blakus produktu izmantotājs granulu ražošanai) === Pārtikas un dzērienu ražošana === [[Attēls:Cēsu alus.JPG|thumb|200px|Cēsu alus produkcija]] '''Pārtikas un dzērienu ražošana''' ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences — pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008. gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009. gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010. gadā — vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011. gadā par 40%, 2012. gadā — jau par 55%).<ref>[https://businessnetwork.lv/uznemejdarbibas-kompetences-centrs/jaunumi/lauksaimnieciba-partikas-un-dzerienu-razosana-2015-draudi-un-iespejas-24192 Lauksaimniecība — pārtikas un dzērienu ražošana 2015 — draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[Latvijas Balzams]], [http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 Jaunalko,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706105732/http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} [[Cēsu alus]], [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] (alkohola ražotāji, alus ražotāji) * [http://www.vistas.lv/en/ Putnu fabrika Ķekava], [http://lielzeltini.lv/en/ Lielzeltiņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }} [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo] (vistu produkcija un olu ražotāji) * [[Laima (zīmols)|Laima]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]] (saldumu ražotāji) * ''[[Food Union]]'' (grupa kurā ietilpst [[Rīgas piena kombināts]] un [http://www.foodunion.lv/lv/lv/valmieras-piens Valmieras Piens], grupa nodarbina aptuveni 800 darbiniekus, apgrozījums 2015. gadā 125 miljoni eiro. — piena produktu ražotāji) * [[Rīgas Miesnieks]], [[Rēzeknes Gaļas kombināts]], [[Kurzemes gaļsaimnieks]] (gaļas pārstrādes uzņēmumi) * [http://kaija.lv/lv/ Karavela], [http://www.gamma-a.lv/lv Gamma-A] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520193149/http://www.gamma-a.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}, Brīvais vilnis (zivju pārstrādes uzņēmumi) * [[Dobeles dzirnavnieks]], Antaris, [http://www.rigas-dzirnavnieks.lv/en Rīgas Dzirnavnieks] (miltu izstrādājumu ražotāji) * [http://alojas.eu/en/ Aloja-Starkelsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160529011618/http://alojas.eu/en |date={{dat|2016|05|29||bez}} }} (cietes ražotājs) * [http://www.cido.lv/baudijums/?ok Cido grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005318/http://www.cido.lv/baudijums/?ok |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (bezalhokolisko dzērienu ražotājs) * ''[[Puratos]]'', * [http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ Spilva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181031070547/http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ |date={{dat|2018|10|31||bez}} }} (augļu-dārzeņu konservu ražošana) * [http://www.preilusiers.lv/ Preiļu Siers] (piena produktu ražošana) === Metālu un to izstrādājumu ražošana === '''Metālapstrāde''' ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 — 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.<ref>[http://www.masoc.lv/nozare/par-nozari Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija — Par nozari]</ref> Lielāki uzņēmumi: * [http://www.jensenmetal.lv/ Jensen Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017133738/http://www.jensenmetal.lv/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku) * [[KVV Liepājas Metalurgs|AS KVV Liepājas Metalurgs]] * [http://www.dinex.dk/lv-lv Dinex Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618131313/http://www.dinex.dk/lv-lv |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem) * [https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ AKG Thermotechnik Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929210224/https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ |date={{dat|2020|09|29||bez}} }} (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem) * [http://www.leax.com/en/locations/leax-baltix-leax-rezekne.html Leax Baltix] (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai) * [http://www.portofventspils.lv/en/malmar-sheet-metal Malmar sheet metal] (detaļas Volvo un Renault) * [[Attēls:Peruza.png|thumb|262x262px|Peruza - ražo automatizētās līnijas zivju pārstrādei]][http://distribution.severstal.com/lat/ Severstaļlat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161126185149/http://distribution.severstal.com/lat/ |date={{dat|2016|11|26||bez}} }} * [http://www.vikom.lv/ Vikom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426023109/http://www.vikom.lv/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [https://www.ipt.lv/ IPT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028173311/https://www.ipt.lv/ |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (plazmas griešanas iekārtas) * [http://www.sbc.lv/en/ S.B.C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409014804/http://www.sbc.lv/en/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx East Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531101748/http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.) * [http://www.izoterms.lv/ Izoterms] (cauruļvadi, metālkonstrukcijas) * [[Grandeg]] (granulu apkures katli) * [http://www.bzt.lv/lv Baltic Zinc Technics] (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi) * [http://www.baltrotors.lv/ Baltrotors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522170703/http://www.baltrotors.lv/ |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} (ražo hidrauliskos rotatorus, 98% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 45 valstīm) * [http://www.valpro.lv/en/ Valpro] (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija) * [http://www.belmast.lv/lv Belmast] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160627040335/http://www.belmast.lv/lv |date={{dat|2016|06|27||bez}} }} (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi) * Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma [http://lyngson.no/ Lyngson] ražotne Latvijā — ūdens apkures radiatori) * Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana) * [http://www.kmmmetals.com/lat KMM metāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415181032/http://www.kmmmetals.com/lat |date={{dat|2016|04|15||bez}} }} * [http://caljan.com/ Caljan Rite-Hite Latvia] — Dānijas konveijeru uzņēmuma ražotne Liepājā * [http://www.kl.lv/ Krāsainie lējumi] (dažāda veida sakausējumi un metāla formas) * Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde) * [http://www.tolmets.lv/ Tolmets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611170205/http://www.tolmets.lv/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} (metāllūžņu pārstrāde) * Dīlers (metāla sakausējumi) * [http://www.arta-f.lv/page/show/home Arta-F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160620041300/http://www.arta-f.lv/page/show/home |date={{dat|2016|06|20||bez}} }} (rāvējslēdzēji, sprādzes) * [http://peruza.com/ Peruza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190602074524/http://peruza.com/ |date={{dat|2019|06|02||bez}} }} (iekārtas zivju pārstrādei) * [https://www.lesjofors.lv/ Lesjofors Springs LV] (atsperu ražošana) * Brabantia Latvia (veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošana) === Ķīmiskā rūpniecība === '''Ķīmiskā rūpniecība''' veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Lielāki uzņēmumi: * [[Attēls:Img 6026 debesis-1-.jpg|thumb|250px|Valmieras stikla šķiedras rūpnīca]][[Valmieras stikla šķiedra]] (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, [[Siets|sieti]]). 2016. gada 124 miljoni eiro apgrozījums. Produkcija eksportēta uz 41 pasaules valsti, eksporta īpatsvaram veidojot 97%, pieder uzņēmumi Lielbritānijā un ražotne ASV) * [http://tenaglass.lv/ Tenachem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208174349/http://tenaglass.lv/ |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} (ietilpst ''Soudal'' koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā) * [http://www.z-light.lv/en/ Light Guide Optics International] (viens no Eiropā vadošajiiem uzņēmumiem medicīnā pielietojamas stikla šķiedras izstrādājumu ražošanā) * [http://www.biolar.lv/ Biolar] (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija) *[https://www.groglass.com/about/ Groglss] (apstrādāts stikls, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanai, elektronisko displeju ekrāniem un arhitektūras risinājumiem) * [http://spodriba.lv/en/ Spodrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410010700/http://spodriba.lv/en/ |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi) * [http://www.balticcandles.com/ Baltic Candles] (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču) * [http://www.crosschem.lv/lv/ Cross Chem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709213823/http://crosschem.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} (autoķīmija) * [http://www.rilak.lv/lv/ Rīgas krāsu un laku fabrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160502133744/http://www.rilak.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|02||bez}} }} (krāsas un lakas) * [http://www.jpplus.lv/en/ Jaunpagasts Plus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817160409/http://jpplus.lv/en/ |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols) * [http://www.aga.lv/lv/index.html Aga] (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts) * [http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa/ Bio-Venta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711155048/http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} (biodīzeļdegvielas ražošana) * [http://www.stenders-cosmetics.com/ Stenders] (kosmētika, ziepes) * [http://www.elmemesser.lv/ Elme Messer] (rūpnieciskās gāzes) * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] (parfimērijas un kosmētika) * [http://www.ppeserviss.lv/ PPE Serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110191556/http://ppeserviss.lv/ |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} (dažādu veidu līmju ražošana) * [https://www.madaracosmetics.com/ Madara Cosmetics] (kosmētika — galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi) * [http://www.petbaltija.lv/lv/par-uznemumu/pet-baltija/ PET Baltija] — Lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. === Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare === Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, [[bezvadu tehnoloģiju ierīces]], būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011. gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.<ref>http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160610075147/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas |date={{dat|2016|06|10||bez}} }} Nozaru ekspertu padome</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[SAF Tehnika]] (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana) * [[Mikrotīkls]] (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons) * [http://bsi.lv/en/products/ Baltic Scientific Instruments] (laboratorijas instrumenti, ko izmanto atomenerģētikā, kosmiskajā izpētē, ģeoloģijā, vides monitoringā) * [http://www.rebir.lv/lv Rebir] (elektroinstrumentu ražošana) * [http://www.jauda.com/lv Jauda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531203849/http://www.jauda.com/lv |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas) * [[Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca]] (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.) * [[HansaMatrix|Hansa Matrix]] (Elektronisko komponenšu izgatavošana) * [http://www.rikon.lv/ Rikon] (izgatavo dažādu ostu tehniku) * [http://www.dpr.lv/ Ditton pievadķēžu rūpnīca] (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.) * [http://www.sidrabe.com/ Sidrabe] (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas) * [http://www.volburg.lv/index.php?lang=en Volburg] (elektroniskās ierīces un moduļi) * [https://web.archive.org/web/20200511150146/https://www.uavfactory.com/ UAV Factory] (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25&nbsp;kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū) * [http://massportal.com/ Mass Portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124162144/http://massportal.com/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} (3D printeri) * [https://web.archive.org/web/20171025000013/http://www.vizulo.com/en/vizulo/about-vizulo Vizulo] — (LED apgaismojuma ražotājs) * [https://catchbox.com/ Catchbox] — mikrofonu ražotājs, eksportē produkciju uz 45 valstīm *[[JZ Microphones]] - mikrofonu ražošana === Būvmateriālu ražošana === Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [https://www.upb.lv/lv UPB Group] (būvkonstrukciju ražošana) * [http://www.aeroc.lv/ Aeroc] — (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas Gumijas fabrika] (gumijas masas, gumijas izstrādājumi) * [http://tenapors.lv/ Tenapors] (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi) * [http://www.axon-cable.com/en/07_contacts/01_worldwide/sia/index.aspx Axon Cable] (kabeļi, to savienotājelementi) * [http://www.glaskek.lv/en Glaskek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707201346/http://www.glaskek.lv/en |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (logu sistēmas) * [http://www.cemex.lv/ Cemex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618115127/http://www.cemex.lv/ |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (betons, cements, otrā lielākā pasaules betona ražotāja Cemex grupas uzņēmums Brocēnos, ražotnē investēti 300 miljoni eiro) * [http://www.knauf.lv/www/lv/index.php Knauf] (gruntis, špakteles, apmetumi) * [http://www.sakret.lv/ Sakret] (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas — Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) * [http://www.lode.lv/lv/ Lode] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601205731/http://www.lode.lv/lv |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} (ķieģeļi, celtniecības bloki) * [http://moba.lv/ Mobil asfalts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007042753/http://moba.lv/ |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} (asfaltbetons, ceļu emulsija) * [http://www.mbbetons.lv/ Dzelzbetons MB] (dzelzsbetons) * [http://www.nexisfibers.com/ Nexis Fibers] (stikla šķiedra) * [http://www.val-and.lv/ Valmiera-Andren] (rezervuāri, cauruļvadi) === Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija === '''Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija''' veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts |title=Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160703043151/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts }}</ref> Lielākie uzņēmumi * [http://www.tetrapak.com/lv Tetra Pak] — (Nīderlandes ''Tetra Laval Holdings BV'' piederošais SIA ''Tetra Pak'' eksportē kartona iepakojumu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Brazīliju un Itāliju.<ref>http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36</ref>) * [http://www.storaensopack.lv/ Stora Enso Packaging] * [http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava Smurfit Kappa Baltic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170423175623/http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava |date={{dat|2017|04|23||bez}} }} (Īrijas uzņēmuma Smurfitt Kappa ražotne Jelgavā ražo gofrētā kartona izstrādājumus) * [https://www.livoniaprint.lv/ Livonia Print] * [http://www.pgm.lv/en/ Poligrāfijas grupa Mūkusala] * [http://www.jt.lv/?lang=en Jelgavas tipogrāfija] * [http://www.unitedpress.lv/ Unitedpress tipogrāfija] * [http://www.dardedze.lv/en/ Dardedze hologrāfija] * Izdevēji ([[Zvaigzne ABC|Zvaigzne]], [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]) * [[Printful]] (apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums, ar ražotnēm Latvijā, ASV, Kanādā, Meksikā, grupa kopā nodarbina 1800 cilvēku tai skaitā trešā daļa Latvijā) * [http://www.pnbaltic.eu/ SIA PNB Print] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022024159/http://www.pnbaltic.eu/ |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} * [http://dpn.eu/ SIA Dizaina un poligrāfijas nams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161127224023/http://dpn.eu/ |date={{dat|2016|11|27||bez}} }} * [http://www.liepajaspapirs.lv/ AS Liepājas papīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161010110034/http://liepajaspapirs.lv/ |date={{dat|2016|10|10||bez}} }} * [http://www.vangenechten.com/lv AS VG Kvadra Pak] * [http://www.immer-digital.com/en/ AS Immer Digital] * [http://zemgus.lv/ Zemgus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529071150/http://zemgus.lv/ |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} === Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana === Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [[Ogres trikotāža]] * [[Attēls:Lauma Fabric 2013 - panoramio.jpg|thumb|322x322px|Lauma Fabric rūpnīca]][http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 Kwintet Production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113020329/http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} (profesionālie apģērbi) * [http://www.baltic-leads.com/en/company/dinaburga-teks-sia-20018397.html Dinaburga Teks] * [https://www.66north.com/?gclid=COz_5tSHpc0CFWQNcwod-5YPRw 66 North Baltic] * Rita * [http://www.laumafabrics.com/ Lauma Fabrics] (ražo sieviešu veļu, apgrozījums 2016. gadā 32 miljoni eiro.) * [http://www.mezroze.lv/ Mežroze] ([[gultas veļa]]) * [http://www.rosme.lv/en/ New Rosme] * [http://lauma.lv/en/home/ Lauma Lingerie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612070849/http://lauma.lv/en/home/ |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} (sieviešu veļa) * [http://www.orhideja.net/ Orhideja] (sieviešu veļa) * [http://www.vova.lv/index.php?lang=en V.O.V.A] * [http://www.tonus.lv/en/ Tonus Elast] (medicīnas trikotāža) * [https://lindstromgroup.com/lv/ Lindstrom] (industriālie tekstila izstrādājumi: [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ darba apģērbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072532/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ paklāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072529/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ industriālie dvieļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072542/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}) * Kuldīgas Tekstils (dažādi apģērbi Skandināvijas tirgum) === Transportlīdzekļu ražošana === Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.riga-shipyard.com/ Rīgas Kuģu būvētava] (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana) * [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]] (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves) * [http://www.bucherindustries.com/ Bucher Schoerling Baltic] (ielu tīrāmās mašīnas) * Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori). * [http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ Pelegrin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200912041917/http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ |date={{dat|2020|09|12||bez}} }} (pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas) * [http://dartz.us/ Dartz Motors] — (ekskluzīvas SUV bruņumašīnas) * [https://www.anytec.eu/ Anytec Productions] (atpūtas un sporta laivu razošana) === Farmaceitisko vielu ražošana === Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. [[Attēls:Grindex - panoramio.jpg|thumb|283x283px|Grindex farmaceitiskā rūpnīca Rīgā]] Lielāki uzņēmumi: * [[Grindeks|Grindex]] ([http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612015117/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.) * [[Olainfarm]] (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti) * [http://www.silvanols.com/europe/lv/lv/ Silvanols]{{Novecojusi saite}} (bezrecepšu medikamenti, [[uztura bagātinātāji]]) * [https://web.archive.org/web/20150402053541/http://www.rff.lv/ Rīgas farmaceitiskā fabrika] (recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji) * [http://www.pharmidea.lv/lv/ Pharmidea] (nodarbojas ar sterilo zāļu formu izstrādi, ražošanu un pārdošanu vairāk kā 50 starptautiskajos eksporta tirgos.) === Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana === '''Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana''' veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.evopipes.com/ Evopipes] (caurules kabeļiem, ūdensapgādei) * [http://www.rotons.lv/ Rotons] (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.) * [http://www.poliurs.lv/en/ Poliurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417191753/http://www.poliurs.lv/en/ |date={{dat|2016|04|17||bez}} }} (plastmasas caurules u.c.) * [http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php Sunningdale Tech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160621002313/http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php |date={{dat|2016|06|21||bez}} }} (plastmasas detaļas) * [http://www.fedak-films.com/ Fedak-Films] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829190357/http://www.fedak-films.com/ |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} (polimēra filmas) * [http://www.scc.lv/en/membership/membership-directory/hgf-riga-sia HGF Rīga] (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti — Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.) * [http://www.paa.lv/lv/PAA-par-mums PAA] (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā) * [http://www.rubrig.com/ Rubrig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628074654/http://rubrig.com/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} (gumijas segumu ražotne, pārstrādā lietotas autoriepas) * [http://www.vispool.com/en/about-us/ Vispool] (vannas) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas gumijas fabrika] (gumijas izstrādājumi) === Mēbeļu ražošana === Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%. Lielākie uzņēmumi * [http://www.avoti.lv/lv/ Avoti SWF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607011754/http://www.avoti.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|07||bez}} }} (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs) * [http://www.dailrade.lv/en Daiļrade Koks] (mēbeles) * [http://www.eliza-k.lv/ Elīza-K] (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā) * [http://www.pinus.lv/ Pinus GB] (mēbeles) * [http://www.wenden.lv/en/ Wenden Furniture] * [http://dizozols.lv/lv/kontakti/ Dižozols plus] (ražo dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem) <ref>https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, [[Latvijas Banka]]s ekonomists 15.01.2013.</ref> == Kūdras ieguves un pārstrādes nozare == Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. Latvija 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju. Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz — aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk — kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm. Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē — kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām. Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā. Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.<ref>[http://www.latvijaskudra.lv/lv/aktualitates/1184-ieskats_kudras_ieguves_nozare_latvija.html Latvijas kūdras asociācija, mājaslapa]</ref> Lielākie uzņēmumi - [http://www.laflora.lv/lv/ Laflora] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622140131/http://www.laflora.lv/lv/ |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} - [http://www.silukudra.lv/ Silukūdra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170714085732/http://www.silukudra.lv/ |date={{dat|2017|07|14||bez}} }} - [http://klasmann-deilmann.com/en/company/further-companies/production/ Klasmann-Deilmann Latvia] - [http://www.pindstrup.com/professional Pindstrup Latvia] == Tranzīta nozare == [[Attēls:Ventspils osta.jpg|thumb|250px|Ventspils osta]] Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).<ref>[http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409060144/http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} ''Baltic News Network'', 2015. gada 12. maijs</ref> Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra [[prāmis|prāmju satiksme]] savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt [[konteinerpārvadājumi|konteinerpārvadājumus]] uz daudzām citām [[Baltijas jūra]]s ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas [[Eiropas Savienības TEN-T tīkls|Eiropas Savienības TEN-T tīklā]]. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: [[ANO]] autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, [[Eirāzijas transporta koridori|Eirāzijas transporta koridoros]] EATL un [[Dzelzceļu sadraudzības organizācija]]s tīklos OSZD. Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi [[nafta]]s un viens naftas produktu [[maģistrālais cauruļvads]] uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē [[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome]]. Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas [[brīvosta]]s statusā, Liepājas osta ir [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Mazās ostas — [[Skultes osta|Skulte]], [[Mērsraga osta|Mērsrags]], [[Salacgrīvas osta|Salacgrīva]], [[Pāvilostas osta|Pāvilosta]], [[Rojas osta|Roja]], [[Jūrmalas osta|Jūrmala]] un [[Engures osta|Engure]] galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā [[jahta|jahtu]] ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.<ref>http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170322175852/http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& |date={{dat|2017|03|22||bez}} }} Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija</ref> === Kuģniecība === [[Latvijas kuģniecība|Lielākais]] kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir [[Latvijas kuģniecība|A/S Latvijas kuģniecība]]. Kopš 2002. gada 26. jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „[[Ventspils nafta]]” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un ''handy'' tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ |title=A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114735/http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ }}</ref> == Aviācijas nozare == [[Attēls:Lidostas Rīga pasažieru skaits.jpg|thumb|466x466px|Lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaits pa mēnešiem un gadiem]] Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|Starptautiskās gaisa transporta asociācijas]] (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. ''Oxford Economics'' veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).<ref>https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf{{Novecojusi saite}} EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011</ref> Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “[[Latvijas gaisa satiksme]]” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „[[Air Baltic Corporation]]” (turpmāk — ''airBaltic''). Kopš 2005. gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. [[Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|thumb|250px|Air Baltic lidmašīna Boeing 757-200 paceļas Rīgas lidostā]] airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju [[Ralfs Dītrihs Montāgs-Girmess|Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu]], kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.<ref>http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701204943/http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} Latvijas Satiksmes Ministrija ''20.04.2016''</ref> Air Baltic apgrozījums 2016. gadā sasniedza 286 miljonus eiro.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-apsver-lidmasinu-iegadi-no-brazilijas-embraer-vesta-reuters.d?id=48925175 'airBaltic' apsver lidmašīnu iegādi Delfi 2017-06-06]</ref> Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas [[valsts akciju sabiedrība]] (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.<ref name=":1">http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618215055/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} Starptautiskā Lidosta Rīga</ref> == IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare == Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā 2013. gadā radīja 3,7 % no IKP un valsts budžetam nodokļos ienesa 5,9 % (2015). Tā ir augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē notika uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. [[Attēls:Ikt-nozare-apgrozijums.png|thumb|249x249px|Latvijas IKT nozares apgrozījums pa gadiem.]] IKT nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, nopelnīja 271,81 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošināja gandrīz 31 tūkstoti cilvēku. Nozarē 2019. gadā bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no kuriem vairākums jeb 64,13% bija saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādāja telekomunikāciju sektorā. IKT produktu eksports veidoja 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošināja IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ikt-nozares-uznemumu-apgrozijums-pern-parsniedzis-divus-miljardus-eiro.d?id=52455939 Delfi - Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro]</ref> === IT nozare === IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksportēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi. Lielākie IT uzņēmumi Latvijā: * [https://www.tieto.lv/ Tieto Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160501065519/https://www.tieto.lv/ |date={{dat|2016|05|01||bez}} }} (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus) * [https://www.accenture.com/lv-en/ Accenture Latvia branch] * [http://squalio.com/en DPA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629130329/http://squalio.com/en |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} * [http://www.exigenservices.lv/ Exigen Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160528210730/http://www.exigenservices.lv/ |date={{dat|2016|05|28||bez}} }} * [https://www.tilde.lv/ Tilde] * [http://www.ideaportriga.com/ Idea Port Riga] * [http://ctco.lv/ CTCO] * [https://www.evolutiongaming.com/who-we-are Evolution Latvia, SIA] (89,94 milj. eiro 2019. gads) * [http://www.x-infotech.com/en/ X Infotech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161121083426/http://www.x-infotech.com/en/ |date={{dat|2016|11|21||bez}} }} === Telesakari un sakari === [[Telesakaru|Telesakari]] nozarē Latvijā 2016. gadā apgrozījums bija 1 084 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telesakaru un interneta sastādīja 848 milj. EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lbgpp/2017/raksti/1000000440613|title=Latvijas biznesa gada pārskats. www.firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Fiksēto telesakaru līderis ir ''[https://www.lattelecom.lv/ Lattelecom]'', kas aizņem 80% kopējā tirgus. ''Lattelecom'' ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem. Mobilo telesakaru jomā darbojas trīs mobilie operatori — ''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]'', ''[[Tele2]]'' un ''[[Bite (sakaru operators)|Bite Latvija]]'', kur ''LMT'' un ''Tele2'' katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.<ref>http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180916050326/http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ |date={{dat|2018|09|16||bez}} }} 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS</ref> 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos — vidēji 70 % mājsaimniecību. Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra, kas tai nodrošina auɡstu vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, 2015. gadā tas sasniedza 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē tolaik 5,6 Mb sekundē).<ref>https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406181924/https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review</ref> == Enerģētikas nozare == 2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3,1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12,5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt. Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81—84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74—91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50—65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30—35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports. Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports. Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15—19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14—15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32—37%. Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0,8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4,1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0,5% (IKP audzis par 2,5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410,6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310,6. Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū. === Elektroenerģijas tirgus === Elektroenerģijas patēriņš veido 8—10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10—50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48—52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47—52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20—40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28—36%). Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]] (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56—80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu. Neto imports veido 20—40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).<ref name=":2" /> === Elektroenerģijas ražošana === 92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder [[Latvenergo|A/S Latvenergo]]. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un [[Aiviekstes HES]]. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. [[Attēls:Rīgas HES (11).jpg|thumb|250px|Rīgas HES]] Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma. Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW. Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW. Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. ''feed-in'' tarifu). Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009. gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009. gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.<ref name=":3">[http://energetika-lv.wikidot.com/industrija Enerģētika Latvijā]</ref> === Starpsavienojumu izveide === Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi. * Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei. * Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs. * Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.<ref name=":2" /> === Dabas gāzes tirgus === No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27—31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42—48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23—26%), kā arī mājsaimniecības (25—30%). Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.<ref name=":2" /> Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma [[Latvijas Gāze|AS "Latvijas gāze"]], kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido ''de facto'' dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "[[Gazprom]]" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).<ref name=":3" /> === Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā === Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).<ref name=":2">https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.</ref> == Tūrisma nozare == [[Attēls:Old Riga, Latvia.jpeg|thumb|250px|Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā]] Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)<ref name=":5" /> Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_30_turisms_latvija_2015_15_00__lv_en.pdf TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums]</ref> Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1% no IKP Par 12,2% palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8%. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.. 2015. gadā par aptuveni 30% samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā. 2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6%, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm — Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6%), ASV (par 24%), Somijas (par 22,2%), Dānijas (par 21,6%), kā arī no Polijas (par 19,6%),Spānijas (par 18,1%) un Itālijas (par 16,4%).<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/3-ceturksni-turistu-mitnes-uznemto-viesu-skaits-audzis-par-103-42988.html 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % — CSP] </ref> Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.<ref name=":4">[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_31_turisma_statistikas_aktualitates_16_00_lv.pdf Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP]</ref> No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%) Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaudzis-turistu-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits-41858.html Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits] CSP 25.05.2015 </ref> No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9%, Jūrmalā — 9,4%, Ventspilī — 2,8%, Liepājā — 2,4%, Siguldas novadā — 1,9%, un Daugavpilī — 1,1% viesu. == Būvniecības nozare == Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. — 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā — 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.—2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.<ref>[http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala SEB Būvniecības nozare — sadrumstalota un sezonāla,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} [http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date=14.11.2016 }}</ref> Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā) * [http://www.bmgs.lv/en BMGS, AS] — 100,5 milj * [http://www.skontobuve.lv/en/ SKONTO BŪVE], SIA — 91,0 milj * [http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv UPB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161202150517/http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv |date={{dat|2016|12|02||bez}} }}, AS — 86,9 milj * [http://binders.lv/en/ BINDERS], Ceļu būves firma SIA — 70,13 milj * [http://merks.lv/en/ MERKS] — 67,9 milj * [http://www.lau.lv/pub/ LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107042158/http://www.lau.lv/pub/ |date={{dat|2016|11|07||bez}} }} — 63,8 milj == Tirdzniecības nozare == 2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk — par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/raksti/1000000440616#/ Firmas.lv datu bāze — lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā]</ref>) [https://www.rimi.lv/ RIMI LATVIA], SIA — pārtikas tirdzniecība — 785,2 mlj [https://www.e-maxima.lv/Pages/ MAXIMA Latvija], SIA — pārtikas tirdzniecība — 688,8 milj Samsung Electronics Baltics — sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība — 291,5 milj [http://sanitex.lv/ Sanitex], SIA — saimniecības preču vairumtirdzniecība — 253,4 milj [http://elagrotrade.lv/ Elagro Trade], SIA — Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika — 148,9 milj == Biznesa pakalpojumu centru nozare == Salīdzinoši jauna nozare Latvijā, kas sākās “SEB Global Services” atverot SEB biznesa pakalpojumu centru 2006. gadā, Rīgā, kura funkcijas — maksājumu apstrāde un daļa no SEB globālo finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas. Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18. aprīlī — ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri. Pašlaik kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru. Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati). Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse). Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā — 7,75% (ABSL Latvia dati). Pienesums IKP — 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati). Vidējā bruto alga 2019. gadā sektorā — 1657 EUR. == Latvijas saimniecības vēsture == === 20. gadsimta sākums === 20. gadsimta sākumā Latvijas rūpniecības galvenās nozares bija metālapstrāde, mašīnbūve, elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un kokapstrāde. ~30% uzņēmumu (ar >100 strādniekiem katrā) strādāja ~80% strādnieku un tur ražoja ~79% rūpniecības produkcijas. Rūpniecības uzņēmumi atradās gk. Rīgā (>70%) un Liepājā (~12%). 1900.-1903. gada pasaules ekonomiskā krīze ietekmēja arī Latvijas rūpniecību. Ražošana strauji sašaurinājās, pasliktinājās strādnieku dzīves apstākļi. Rīgā vien krīzes laikā bija >10 tūkst. bezdarbnieku (katrs sestais strādnieks). Taču no 1909 rūpnieciskā ražošana Latvijā uzplauka. 1913 (salīdzinājumā ar 1900) rūpniecības uzņēmumu skaits palielinājās 1,6 reizes. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija > 60 tūkst. strādnieku, bet 1913 ~110 tūkst. strādnieku. Rūpniecības attīstību veicināja arī bankas. No 1909. gada Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, atsākās rūpniecības ēku celtniecība un plaša dzīvojamo namu celtniecība. [[Krievu-Baltijas vagonu fabrika]], kuras ražošanas apjoms 1908.-1914. gadā palielinājās 2,9 reizes, kļuva par universālu mašīnbūves uzņēmumu. Tur sāka ražot arī automobiļus (1908. gadā izgatavoja 170 vieglos un smagos automobiļus), lauksaimniecības mašīnas un lidmašīnas (1915. gadā šajā fabrikā pirmoreiz pasaulē tika uzbūvēta un izmēģināta kāpurķēžu kaujas mašīna). Tika modernizēts arī vagonbūves uzņēmums "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]]". Kuģubūves un mašīnbūves rūpnīca "Lange un dēls" ražoja upju kuģus un liellaivas. Vispārējās elektrības kompānijas rūpnīcas (lielākā no tām elektrotehniskā fabrika "[[Unions]]") būtiski palielināja dažādu elektroiekārtu ražošanu. Tā laika lielākajā Latvijas uzņēmumā — gumijas, gutaperčas un linoleja izstrādājumu rūpnīcā "[[Provodņiks]]" — strādāja 14 tūkst. cilvēku. Tā bija viena no četrām lielākām gumijas rūpnīcām pasaulē un ieņēma 2.vietu pasaulē lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepu ražošanā. 20. gadsimta sākumā Rīgas rūpnīcas un fabrikas ražoja ~5% no Krievijas Impērijas rūpniecības kopprodukcijas, kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedza 1,5% no impērijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas rūpniecībā izmantoja no Rietumeiropas ievestās izejvielas un pusfabrikātus (~65%), bet saražoto produkciju realizēja Krievijas tirgū (tikai 7% gatavās produkcijas pārdeva ārzemēs). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915.-1916. gadā rūpniecības uzņēmumi un iekārtas, kā arī liela daļa kvalificēto strādnieku no Latvijas tika evakuēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569|title=Letonika, Rūpniecība|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> === Latvijas Republikas laiks (1918—1940) === [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” ražotais pasažieru vagons. No 1925. līdz 1931. gadam divās Latvijas rūpnīcās kopā saražoja 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.]] [[Attēls:Liepājā 1933. gadā būvētā lokomotīve Tk-243.jpg|thumb|250px|Liepājā būvētā lokomotīve Tk-243 (1933). Pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma tika izgatavotas 20 šādas lokomotīves.]] [[Attēls:1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.jpg|thumb|250px|1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma saimnieciskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija. Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.—1937. gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā atjaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, [[VEF|Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF)]], kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „[[Minox]]”. 1925. gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «[[Laima (zīmols)|Laima]]», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, [[VEF]], Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un [[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā. <sup>[[Latvijas ekonomika#cite note-:7-53|[53]]]</sup><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem — kopā ar Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161120140533/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju |date={{dat|2016|11|20||bez}} }} Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET</ref> Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju no 1922. līdz 1938. gadam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.<ref>[http://imgur.com/Z8l5nWY The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.]</ref> {| class="wikitable" !Valsts !IKP uz iedz. 1922. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1929. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1938. gads |- |Lielbritānija |4637 |Šveice |6332 |Šveice |6390 |- |Šveice |4618 |Nīderlande |5689 |Lielbritānija |6266 |- |Nīderlande |4599 |Lielbritānija |5503 |Dānija |5762 |- |Beļģija |4413 |Dānija |5075 |Nīderlande |5250 |- |Dānija |4166 |Beļģija |5054 |Vācija |4994 |- |Francija |3610 |Francija |4710 |Beļģija |4832 |- |Vācija |3331 |Vācija |4051 |Zviedrija |4725 |- |Zviedrija |2906 |Zviedrija |3869 |Francija |4466 |- |Austrija |2877 |Austrija |3699 |Norvēģija |4337 |- |Norvēģija |2784 |Norvēģija |3472 |'''Latvija''' |'''4048''' |- |Itālija |2631 |Itālija |3093 |Igaunija |3771 |- |Īrija |2598 |Čehija |3042 |Somija |3589 |- |Igaunija |2311 |Īrija |2824 |Austrija |3559 |- |Spānija |2284 |Igaunija |2802 |Itālija |3316 |- |Somija |2058 |'''Latvija''' |'''2798''' |Īrija |3052 |- |Čehija |2006 |Spānija |2739 |Grieķija |2677 |- |Grieķija |1963 |Somija |2717 |Ungārija |2655 |- |'''Latvija''' |'''1929''' |Ungārija |2476 |Polija |2396 |- |Portugāle |1430 |Grieķija |2342 |Spānija |1790 |- |Polija |1382 |Polija |1994 |Portugāle |1747 |- |Dienvidslāvija |1057 |Portugāle |1610 |Dienvidslāvija |1356 |} [[Attēls:2016 Minox C 8.jpg|thumb|226x226px|VEF Minox kamera - mazākā pasaulē fotokamera 30-os gados.]] Tā kā PSRS, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un anektēja Latviju, tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķīrās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940. gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes)<ref>Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. — 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991</ref> {| class="wikitable" !Produkcijas veids !Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz. |- |Sviests |10 reizes |- |Šīferis |6 reizes |- |Kokvilnas audumi |5 reizes |- |Zīda audumi |5 reizes |- |Rūpn. pārstrādāta gaļa |4 reizes |- |Papīrs |3 reizes |- |Minerālmēsli |3 reizes |- |Cements |2,2 reizes |- |Veļas trikotāža |2 reizes |- |Smalkais cukurs |2 reizes |- |Elektroenerģija |2 reizes |- |Koksne |1,8 reizes |- |Vilnas audumi |1,8 reizes |- |Logu stikls |1,8 reizes |- |Linu audumi |1,7 reizes |} === Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990) === {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]], salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, relatīvā ziņā strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki. IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" !Valsts !1938 !1990 |- |Somija |3589 |25500 |- |Dānija |5762 |25100 |- |Austrija |3559 |21000 |- |Latvija |4048 |7500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|ražošanas apvienību “Komutators”]] (p/k-211), Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” (p/k G-4740), Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu (p/k- 8298), Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” (p/k-233), Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> 80 — 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.]</ref> Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika dislocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/okupacijas_biedribas_gramata.pdf Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs]</ref> Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm — cukuru, ziepēm, cigaretēm utt.. Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ |title=Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953—1985 |access-date={{dat|2016|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160918135859/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ }}</ref> Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās. Lai gan kopējie ražošanas apjomi visās nozarēs turpināja augt, iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepieauga. Turpinājās jau 40. gados nostiprinātā sistēma, kad visa no Latvijas tautsaimniecības gūtā peļņa neatgriezeniski tika novirzīta PSRS budžetā. Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.—1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. gada rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.—1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf |title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2016|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113012157/http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf }}</ref> Ilgstošā līdzekļu neieguldīšana sociālajā infrastruktūrā deva savus rezultātus. To, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi kā cituviet PSRS, daudzās jomās realitāte vairs neapliecināja. Dzīvojamā fonda nolietojums 1987. gadā Latvijā bija 34%, bet PSRS vidēji 17%. Avārijas stāvoklī bija 11% ēku (PSRS vidēji 4%). Īpaši sarežģīta situācija bija laukos, kur avārijas stāvoklī bija 23—40% dzīvojamo ēku.<ref>[http://www.delfi.lv/autori/?id=45567134][http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-tautsaimniecibas-vesture-ka-velesanam-rezerveja-virsplana-desas.d?id=48730139 Jānis Bagātais]</ref> === Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991—2004) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi — IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju. Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas, augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī. Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi. 1990. gada novembrī Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt tās bijušie īpašnieki un viņu mantinieki. 1992. gadā lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991. novembrī sākās zemes reforma pilsētās. 1993. gadā atjaunoja 1937. gada Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993. gada 1. jūnijā).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=Latvijas%20Republika%20II/32629 www.letonika.lv — Latvijas Republika II]</ref> Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992. gadā ieviesa savu nacionālo valūtu — sākumā tas bija [[Latvijas rublis]], bet no 1993. gada — [[Latvijas lats]] (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993. gadā un 36% 1994. gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9%. Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991. gada 30. oktobrī tika pieņemts likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu. 1994. gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo Latvijas ekonomiku skāra [[1995. gada Latvijas banku krīze]]. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2,1%. [[1998. gada Latvijas banku krīze|1998. gada Latvijas banku krīzi]] izraisīja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos. === Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004. gadu) === Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no [["Baltijas tīģeri"|"Baltijas tīģeriem"]]. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu — komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006. gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos — no 2003. līdz 2007. gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem. Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā — strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008. gada 2.ceturkšņa līdz 2010. gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009. gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā — salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010. gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors. Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010. gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012. gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf |title=PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170604040503/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}</ref> Neskatoties uz [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz [[Āfrika]]s un [[Āzija]]s valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro. Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni [[lats|latu]], tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.<ref>http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā</ref> 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijas attīstībā plānoja investēt 4,4 miljardus eiro. 2016. gadā turpinājās vai sākās tādas ES fondu aktivitātes kā ''Jaunu produktu ieviešana ražošanā'' (atbalsts iekārtu iegādei), ''Starptautiskās konkurētspējas veicināšana'' (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), ''Nodarbināto apmācības'', ''Kompetences centri'', ''Biznesa inkubatori'' un ''Daudzdzīvokļu māju siltināšana''.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu, būtiski saruka starpība starp Latviju un Eiropas Savienību, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieauga algas, ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro. Toties 2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1373 eiro, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro 2022. gadā. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-menesalga-uz-papira-latvija-pern-pieauga-par-75-lidz-1373-eiro.a498767/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā pērn pieauga par 7,5% – līdz 1373 eiro] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> {| class="wikitable" !Gads !2004 !2015 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |vidējā neto alga, eiro |214 |606 |742 |793 |841 |939 |1006 |- |vidējā bruto alga, eiro | | |1004 |1076 |1143 |1277 |1373 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas ekonomika]] * [[Latvijas Banka]] * [[Centrālā statistikas pārvalde]] * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts budžets]] == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="CSP_IKP_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/20753-iekszemes-kopprodukts-2023 |title=Iekšzemes kopprodukts 2023. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-02-29 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="EU_GDP_PC_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/eu-countries/latvia_lv |title=Latvija — ekonomika (IKP uz vienu iedzīvotāju) |publisher=Eiropas Savienība |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_INFL_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada |title=Patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-01-10 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_BEZD_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20963-bezdarbs-2024-gada-septembri |title=Bezdarbs 2024. gada septembrī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-10-21 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_ALGA_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/22343-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-4-ceturksni-un |title=2024. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 685 eiro mēnesī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-02-27 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_AT_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/22401-latvijas-areja |title=2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|2|19||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="CSP_BUDZ_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/valdibas-finanses/preses-relizes/24759-valsts-budzeta-deficita |title=2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|10|21||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/126 |title=Ārējais parāds, bruto ārējais parāds (kopā), atlikums perioda beigās |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_RES_2025_12">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/121 |title=Starptautisko rezervju matrica, rezerves aktīvi (I.A), Latvijas Banka |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/par-mums |title=Par Latvijas Banku |publisher=Latvijas Banka |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv |title=Centrālā statistikas pārvalde |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="FM_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fm.gov.lv/lv |title=Finanšu ministrija |publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija |access-date=2026-01-10 }}</ref> }} [[Kategorija:Latvijas saimniecība| ]] o143noxdxmynuvf3jc9dtnxgpyjcj3x 0 187261 4457705 4217730 2026-04-23T02:21:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457705 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Salmo trutta Trout Aquarium Atlanterhavsparken Norway.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Salmoniformes | kārta_lv = Lašveidīgās | kārta_r = Lašu dzimta | dzimta = Salmonidae | dzimta_lv = Lašu dzimta | apakšdzimta = Salmoninae |apakšdzimta_lv = Lašu apakšdzimta | ģints = Salmo | ģints_lv = Atlantijas laši | suga = Salmo salar | suga_lv = Lasis | binomial = Salmo salar <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Поширення сьомги.gif|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Lasis''' jeb '''Atlantijas lasis''' (''Salmo salar'') ir [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') liela auguma zivju suga, kas pieder [[Atlantijas laši|Atlantijas lašu ģintij]] (''Salmo''). Tas mājo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā un ar to saistītās [[jūra|jūrās]] un [[upe|upēs]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Cilvēki]] Atlantijas lasi ir introducējuši arī [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļrietumu piekrastēs.<ref name=am>The Audubon Society Field Guide to North American Fishes, Whales & Dolphins. Chanticleer Press. 1983. p. 395.</ref> == Latvijā == [[Attēls:PetitSaumon.jpg|thumb|220px|left|Upes perioda lasis]] [[Attēls:Atlantischer Lachs.jpg|thumb|left|220px|Pieaudzis lasis ir sudrabains, ar melniem plankumiņiem]] Laša dabīgais izplatības areāls ietver arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. '''Baltijas lasis''' tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jūras nav novērota. Nārstot upēs tas ienāk laikā no [[oktobris|oktobra]] līdz [[novembris|novembrim]], kad ūdens [[temperatūra]] ir 0°—8 °C. Nārsta dziļums ir no 25 [[Centimetrs|cm]] līdz 3 [[Metrs|m]]. Latvijā lašupju saraksts ietver aptuveni 100 upes un upītes, taču laši nārsto tikai lielākajās upēs, kā [[Daugava]], [[Gauja]], [[Venta]], [[Salaca]] un šo upju pietekās.<ref name=fish/> Kopumā [[Latvija|Latvijā]] dabiskais nārsts konstatēts 10 upēs.<ref name=lat/> Lasis Latvijā tiek arī mākslīgi pavairots jau kopš 1885. gada.<ref name=lat/> Mākslīgi pavairotie laši bieži sastopami Daugavas grīvā, jo tiem ir vājināts migrēšanas instinkts.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 1. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 19.-20. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4</ref> No septembra līdz janvārim ir aizliegts ķert savvaļas lašus. 2010. gados lašu nozveja Latvijā bija 350-600 tonnu gadā.<ref name="Piejūra" /> == Izskats un īpašības == Lasis ir slaids, ar nedaudz no sāniem saplacinātu ķermeni. [[Mute]] ar asiem un lieliem [[zobi]]em, kas vērsti uz priekšu. Kā visām [[lašveidīgās|lašveidīgajām]] zivīm tam ir [[spuras|taukspura]]. Raksturīga pazīme - augšžokļa gali sniedzas līdz [[acs]] aizmugurējai malai. Laša mugura ir zaļgani vai zilgani pelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem, galvenokārt virs sānu līnijas, nelieli x—veida, [[melns|melni]] plankumiņi. Uz muguras spuras nekad nav plankumiņu, toties visas spuras ir ierāmētas ar melnu līniju. Pieaudzis lasis ir liela zivs. Lielākie tēviņi var sasniegt 150 [[Centimetrs|cm]] garumu, mātītes 120 cm, tā maksimālais svars 39 [[Kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All |title=Atlantic salmon (Salmo salar) |access-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120428025139/http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All#text=All |archivedate={{dat|2012|04|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120428025139/http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All |date={{dat|2012|04|28||bez}} }}</ref> Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst tumši zaļģans, ar sarkaniem plankumiem, un tā [[apakšžoklis]] kāšveidīgi izliecas.<ref name=lat>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-salar-l/ Salmo salar (L.)]</ref> Upes perioda lašu mazuļi izskatās atšķirīgi no saviem vecākiem, tie vairāk atgādina foreli. Tiem ir samērā lieli tumši zili un sarkani plankumi. Paaugoties tie iegūst sudrabainu [[zvīņas|zvīņojumu]] līdzīgu kā pieaugušajiem lašiem. Pēc sudrabošanās laša mazuļos pamostas migrācijas instinkts.<ref name=fish/> Valda uzskats, ka upes prioda mazie laši ir teritoriāli. Ir reizēm novērots, ka tie apsargā savu teritoriju. Jaunie laši bieži veido grupas, reizēm tie viens pret otru izturas agresīvi, bet to sociālā hierahija līdz šim nav izprasta. Atlantijas lasis ir agresīvāks nekā citas [[lašu apakšdzimta|lašu]] sugas, turklāt pret dažām zivju sugām tie izturas agresīvāk, nekā pret citām. Ir novērots, ka tas īpaši mēdz uzbrukt [[karaliskais lasis|karaliskajam lasim]] un [[kižučs|kižučam]].<ref name=shea/> == Dzīves cikls == [[Attēls:Salmonlarvakils.jpg|thumb|180px|Laša kāpurs]] Lasis ir anadroma zivs, kas nozīmē, ka lielāko daļu sava mūža tas pavada [[sālsūdens|sālsūdenī]], bet vairoties dodas iekšzemes [[saldūdens]] upēs. Tā nārsts notiek zīmīgās , straujās un krāčainās upēs, tā saucamās lašupēs, kas saistītas ar jūru vai ar lielu ziemeļu ezeru sistēmu, kuru ūdens temperatūra ir 2—8°C .<ref name=fish>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fishing.lv/teorija/lasis.htm |title=Fishing: Lasis |access-date={{dat|2012|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101021080914/http://www.fishing.lv/teorija/lasis.htm |archivedate={{dat|2010|10|21||bez}} }}</ref> Lai dotos nārstot, lasis migrē līdz 3000 [[Kilometrs|km]] tālas distances, tā pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 100 km diennaktī.<ref name=lat/> Ikri un lašu kāpuri attīstās saldūdenī, un, sasniedzot zināmu attīstības pakāpi, tie atgriežas jūrā. Lai izdzīvotu, lasim sālsūdens nav obligāti nepieciešams. Ir zināmas vairākas ziemeļu iekšzemes populācijas, kuras mājo lielos ezeros un ir izolētas no jūras.<ref name=am/> Saldūdens formu sauc par '''ezera lasi'''. Toties tam ir nepieciešams tīrs, auksts [[ūdens]]. Lasis ir jutīgs pret ūdens piesārņojumu.<ref name=sala>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salas-zivis.com/lv/products/175/174 |title=Lasis |access-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160205154444/http://www.salas-zivis.com/lv/products/175/174 |archivedate={{dat|2016|02|05||bez}} }}</ref> === Saldūdens periods === [[Attēls:Atlantic salmon parr.jpg|thumb|left|220px|Upes perioda laša mazuļi]] [[Attēls:Salmo salar smolts.jpg|thumb|left|220px|Migrējošie laša mazuļi]] Lasis saldūdenī dzīvo 1—8 gadus, atkarībā no upes ģeogrāfiskā stāvokļa.<ref>Klemetsen A, Amundsen P-A, Dempson JB, Jonsson B, Jonsson N, O’Connell MF, Mortensen E (2003). "Atlantic salmon Salmo salar L., brown trout Salmo trutta L. and Arctic charr Salvelinus alpinus (L.): a review of aspects of their life histories". Ecology of Freshwater Fish. doi:10.1034/j.1600-0633.2003.00010.x</ref> Ikru inkubācijas periods vidēji ilgst 120—180 dienas. Izšķiļas kāpuri un sākas pirmā attīstības fāze. Latvijas upēs kāpuri izšķiļas pavasarī. Šajā laikā kāpuri uzturas mātes izveidotajā bedrē un attīstībai izmanto ikru (olas) [[Olas dzeltenums|dzeltenumu]]. Tiem kāpura fāzē attīstās žaunas, tad tie kļūst spējīgi uzsākt paši meklēt un medīt barību. Mazuļi uzturas nārsta vietu tuvumā, kur pamatā pārtiek no nelieliem organismiem, piemēram, [[knišļi|knišļu]], [[trīsuļodi|trīsuļodu]], [[viendienītes|viendienīšu]] un [[strautenes|strauteņu]] kūniņām un [[kāpuri]]em. Uzbrukumi citām zivīm vērojams reti. Barošanās un augšana visintensīvāk noris vasarā, ziemā — pavisam niecīgi.<ref name=fish/> Jau pirmajā vasarā laša mazuļi iegūst raksturīgu ārieni un košu nokrāsu. Laša mazuļus upes perioda laikā gandrīz nevar atšķirt no foreļu mazuļiem.<ref name=fish/> Liela daļa lašu mazuļu (līdz 40%) kļūst par citu zivju un putnu medījumu. Saldūdens tilpē lasis atgriežas atkal jau pieaudzis, lai nārstotu. Nav zināms, kā lasis atrod tieši to upi un upīti, kurā pats kādreiz izšķīlies no ikriņa. Pieaugušās zivis šajā laikā nebarojas.<ref name=lat/> Ikrus tas nērš salīdzinoši ar citām zivīm nelielā skaitā: parasti 5000—20 000 ikrus, retāk līdz 40 000.<ref name=fish/> Lasim raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 15—48 [[diena]]s.<ref name=lat/> Mātīte nārsto vietās ar akmeņaini oļainu grunti. Ar astes kustībām tā izrok 2—3 m garu bedri jeb ligzdu, kur iznērš ikrus. Pēc tam, kad tēviņš ikrus apaugļojis, laša mātīte ligzdu aizrok.<ref name=sala/> === Jūras periods === [[Attēls:Salmon leaping at Falls of Shin Scotland.jpg|thumb|180px|Lasis, kas dodas uz nārstu upē]] Kad lasis sasniedzis 9—25 cm garumu, tas dodas uz jūru. Latvijas laši uz jūru dodas apmēram 2 gadu vecumā, sasniedzot 11—18 cm garumu.<ref name=lat/> Migrācija notiek periodā no [[marts|marta]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Migrācija ir lēna, pierodot pie arvien sāļāka ūdens. Nokļūstot jūrā vai okeānā, lasis sāk strauji augt un attīstīties par lielu zivi. Sasniedzot apmēram 250 g svaru, tam vairs citas zivis un putni pamatā nav bīstami, lai gan lasi joprojām var nomedīt [[roņi]].<ref name=shea>Shearer, W. (1992). The Atlantic Salmon. Halstead Press</ref> Jūrā tas uzturas 1—6 gadus.<ref name=lat/> Tas parasti barojas pa vienam, galvenokārt ar [[zivis|zivīm]] ([[brētliņa|brētliņām]], [[reņģe|reņģēm]], [[trīsadatu stagars|trīsadatu stagariem]], [[nigliņi|nigliņus]] u.c.),<ref name=fish/> bet tas medī arī [[Arktikas kalmārs|Arktikas kalmārus]] (''Gonatus fabricii''), [[sānpeldvēži|sānpeldvēžus]] un [[ziemeļu garnele]]s. Sasniedzot zināmu lielumu, tiem iestājas dzimumgatavība. Parasti tas notiek 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 40—65 cm garumu.<ref name=lat/> Tad lasis atgriežas saldūdens upēs, lai nārstotu. Lasis savas dzīves laikā nārsto 1—3 reizes. Lašu dzīves ilgums ir aptuveni 8—9 gadi,<ref name=sala/> bet var sasniegt 15 gadu vecumu.<ref name=lat/> == Lasis kā pārtikas produkts == Lasis ir iecienīts pārtikas produkts. Tā [[gaļa]] ir gaiši sārta, mīksta un slāņaina. Garša variē no vieglas līdz pat bagātīgai. Laša gaļa ir bagātīgs [[vitamīns A|A]] un [[vitamīns D|D vitamīnu]] avots. Tā ir bagāta ar [[Omega 3]] [[taukskābe|taukskābēm]], kas palīdz samazināt [[holesterīns|holesterīna]] līmeni [[asinis|asinīs]]. Lasi var pagatavot dažādos veidos. Tā gaļa ir trekna un eļļaina. Vārot laša zupu, tā jāvāra bez žaunām, jo tās dos zupai rūgtumu.<ref name=sala/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Salmo salar|Lasis}} * [https://web.archive.org/web/20130115085332/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/zivis/lasis Pasaules Dabas Fonds: Baltijas lasis] * [http://www.copeslapa.lv/zivs/lasis.htm Copes lietas: Lasis]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20111126181115/http://irlaiks.lv/receptes/gurman/secret/article.php?id=8231709 Laši] * [http://www.fishbase.org/summary/Salmo-salar.html Fish Base: Salmo salar Linnaeus, 1758] * [http://www.fao.org/fishery/culturedspecies/Salmo_salar/en Salmo salar (Linnaeus, 1758)] * [http://www.nmfs.noaa.gov/pr/species/fish/atlanticsalmon.htm Atlantic salmon (Salmo salar)] * [https://web.archive.org/web/20120512171705/http://www.asf.ca/ Atlantic Salmon Federation] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas laši]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Saimnieciski nozīmīgas zivis]] e13b3o02cl0hb0e95a2s7d4g2gljivw 0 190477 4457841 4336416 2026-04-23T10:26:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457841 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba infokaste | text_color = white | bg_color = red | klubs =Lielvārde/Unihoc | logo = Lielvarde_2.JPG | logo_izm = 150px | klubs nos pilnais = Lielvārde/Unihoc | klubs nos lv = | sporta veids = florbols | pilsēta = [[Lielvārde]] | līga = [[Elvi florbola līga]] | konference = | divīzija = | sezona = | pozīcija = | dibināts = 1998 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stadions = | laukums = | halle = [[Lielvārdes Sporta centrs]] | arēna = | ietilpība = | krāsas = sarkans{{colorbox|red}}, balts{{colorbox|white}} | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = [[Kaspars Mudelis]] | kapteinis = [[Juris Sandis Jēgers]] | kapteiņa palīgi = | mediji = | sadarbojas = | pašr_sezona = | sport = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Triāls | dates1 = 2000.–2007. | name2 = ASK/Lielvārde | dates2 = 2007.–2009. | name3 = Lielvārde | dates3 = 2009.–2016. | name4 = Lielvārde/FatPipe | dates4 = 2016.–2025. | name5 = Lielvārde/Unihoc | dates5 = 2025.–''pašlaik'' | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = [[Elvi florbola līga]]s | uzvaras1 = 4 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | konferences tituli = | divīzijas tituli = }} '''Lielvārde/Unihoc''' ir [[Latvijas florbola Virslīga]]s komanda, kura dibināta 1998. gadā [[Lielvārde|Lielvārdē]]. Klubs kopš 2007./2008. gada sezonas spēlē Latvijas florbola Virslīgā. 2011./12. gada sezonā kļuva par Latvijas čempioniem. "Lielvārde" kļuva par čempioniem arī 2015./16. gada sezonā. 2018./19. gada sezonā tika izcīnīts 3. tituls. 2022./23. gada sezonā komanda ieguva 4. titulu, uzvarot čempionātu, regulāro sezonu noslēdzot 7.vietā. == 2023./2024. gada sezonas sastāvs == *1 {{flagicon|Latvia}} [[Raivis Puzulis]] *4 {{flagicon|Latvia}} [[Jānis Jāzeps Grizāns]] *5 {{flagicon|Latvia}} [[Didzis Nemme]] *6 {{flagicon|Latvia}} [[Rūdis Žukelis]] *7 {{flagicon|Latvia}} [[Niks Blumfelds]] *8 {{flagicon|Latvia}} [[Anrijs Pavlovs]] *12 {{flagicon|Latvia}} [[Maikls Nazarovs]] *13 {{flagicon|Latvia}} [[Sandis Mihailovskis]] *14 {{flagicon|Latvia}} [[Markuss Nazarovs]] *15 {{flagicon|Latvia}} [[Iļja Taratutins]] *17 {{flagicon|Latvia}} [[Gustavs Rudzītis]] *21 {{flagicon|Latvia}} [[Armands Savins]] *22 {{flagicon|Latvia}} [[Edgars Ričards Gremze]] *23 {{flagicon|Latvia}} [[Kārlis Stukāns]] *27 {{flagicon|Latvia}} [[Juris Sandis Jēgers]] *30 {{flagicon|Latvia}} [[Ralfs Fricsons]] *33 {{flagicon|Latvia}} [[Oskars Tūtāns]] *35 {{flagicon|Latvia}} [[Toms Emīls Jēkabsons]] *36 {{flagicon|Latvia}} [[Gvido Grjunbergs]] *41 {{flagicon|Latvia}} [[Felikss Žieds]] *43 {{flagicon|Latvia}} [[Sandris Virsnītis]] *53 {{flagicon|Latvia}} [[Renārs Hugo Bļass]] *62 {{flagicon|Latvia}} [[Matīss Pēteris Polis]] *69 {{flagicon|Latvia}} [[Lauris Kārkliņš]] *71 {{flagicon|Latvia}} [[Mariss Giņko]] *87 {{flagicon|Latvia}} [[Kārlis Degins]] *88 {{flagicon|Latvia}} [[Raivo Kīsnics]] *89 {{flagicon|Latvia}} [[Raivis Masiulis]] *90 {{flagicon|Latvia}} [[Klāvs Kaspars]] == Izcīnītās vietas == * 2000.–2001. – 5. vieta 1. līgas Austrumos * 2001.–2002. – 1. vieta 1. līgas Austrumos * 2002.–2003. – 3. vieta 1. līgā * 2003.–2004. – Regulārais čempionāts (3. vieta) 1. līgā * 2004.–2005. – 6. vieta 1. līgā * 2005.–2006. – 4. vieta 1. līgā * 2006.–2007. – Regulārais čempionāts (9. vieta) * 2007.—2008. — Regulārais čempionāts (10. vieta) * 2008.—2009. — Regulārais čempionāts (10. vieta) * 2009.—2010. — 5./8. vieta * 2010.—2011. — 3. vieta * 2011.—2012. — '''1. vieta''' * 2012.—2013. — 2. vieta * 2013.—2014. — 2. vieta * 2014.—2015. — 4. vieta * 2015.—2016. — '''1. vieta''' * 2016.—2017. — 2. vieta * 2017.—2018. — 5./8. vieta * 2018.—2019. — '''1. vieta''' * 2019.—2020. — čempionāts netika pabeigts [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ (3. vieta regulārajā čempionātā) * 2020.—2021. — 4. vieta * [[2021.—2022. gada Elvi florbola līgas sezona|2021.—2022.]] — 4. vieta * [[2022.—2023. gada Elvi florbola līgas sezona|2022.—2023.]] — '''1. vieta''' * [[2023.—2024. gada Elvi florbola līgas sezona|2023.—2024.]] — 5./8. vieta * [[2024.—2025. gada Elvi florbola līgas sezona|2024.—2025.]] — 5./8. vieta == Kluba vēsture == {{Enciklopēdisks stils}} Sporta klubs "Lielvārde" tika dibināts 1998. gadā Lielvārdē. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Lielvārdē bija izveidojusies basketbola skola, taču Latvijā tolaik jaunais sporta veids ātri iekaroja lielvārdiešu simpātijas un kļuva par masveidīgāko sporta veidu novadā. Audzēkņu skaits strauji auga un jau daudzus gadus florbolistu skaits Lielvārdē svārstās ap 150.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Florbolistu skaits Lielvārdē|url=http://sportslielvarde.lv/category/sk-lielvarde/|website=sportslielvarde.lv|accessdate=08.12.2017}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Ceļš uz čempionu titulu === 21. gadsimta sākumā Lielvārdē izveidojās spēcīga jaunatnes skola, kas ieguva vairākus čempionu titulus jaunatnes grupās. Pirmo nopietno soli ceļā uz Latvijas Virslīgu "Lielvārde" spēra 2006./2007. gada sezonā, kad gados ļoti jaunais sastāvs 1. līgā ieguva trešo vietu un jaunajā 2007./2008. gada sezonā nopelnīja tiesības spēlēt Latvijas florbola Virslīgā. Pirmā sezona lielvārdiešiem nebija veiksmīga, sezonas beigās iegūta 10. vieta un komanda nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Čempionāta tabula 2007./2008. gada sezonā|url=http://www.floorball.lv/lv/2007/chempionats/vv/tabula#tabula1|website=floorball.lv|accessdate=08.12.2017}}</ref> Nākamo soli "Lielvārde" spēra 2009./2010. gada sezonā, kad klubs pirmo reizi savā vēsturē iekļuva "play-off" un 1. kārtā jeb 1/8 finālā pārspēja Bauskas komandu. Ceturtdaļfinālā "Lielvārde" tikās ar titulēto [[Lekrings|Cēsu Lekrings]] komandu, pret kura sērijā piedzīvots zaudējums 0:3 <ref>{{tīmekļa atsauce|title=2009/2010. gada "play-off"|url=http://www.floorball.lv/lv/2009/chempionats/vv/playoff|website=floorball.lv|accessdate=08.12.2017}}</ref> Pirms 2010./2011. gada sezonas lielvārdieši kā treneri piesaistīja pieredzējušo un rezultatīvo Latvijas izlases uzbrucēju Ati Blindu. Rezultāts bija tūlītējs - komanda droši iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur tika līdz pusfinālam, kurā atkal nācās piekāpties Lekringa florbolistiem. Tomēr spēlē par bronzu "Lielvārde" tika galā ar Ķekavas komandu un pirmo reizi kluba vēsturē ieguva Latvijas Virslīgas medaļas. Pirms nākamās sezonas klubu atkal skāra pārmaiņas - Blinds devās prom, bet viņa vietā stājās cits Latvijas izlases spēlētājs Jānis Jansons. Atšķirībā no Blinda, Jansons arī pats devās laukumā "Lielvārdes" kreklā, strādājot kā spēlējošais treneris. Lielvārdieši regulāro sezonu noslēdza 2. vietā, pusfinālā piecu spēļu sērijā tika galā ar Cēsu Lekringu, bet finālā ļoti dramatiskā 7 spēļu sērijā, tikai 7. spēles papildlaikā pieveica Ķekavas florbolistus, pirmo reizi vēsturē kļūstot par Latvijas čempioniem. Jau sērijas gaitā Lielvārdes un Ķekavas duelis tika iesaukts par "Latvijas florbola supersēriju" un savu nosaukumu abu komandu fināls attaisnoja.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Florbola čempionāta supersērijā triumfē "Lielvārde"|url=http://sportacentrs.com/florbols/virsliga_viriesiem/25042012-florbola_cempionata_i_superserija_i_trium|website=sportacentrs.com|accessdate=18.12.2017}}</ref> === "Lielvārde" - Latvijas florbola smagsvars === 2012./2013. gada sezona tika gaidīta ar lielu nepacietību - kā joprojām ļoti jaunie lielvārdieši tiks galā ar čempionu slogu, turklāt, spēlējot bez sava iepriekšējā trenera Jansona. Komandas vadību pārņēma Mihails Kostusevs, kurš bija viens no komandas līderiem laukumā iepriekšējā sezonā. Tomēr kārtējās pārmaiņas nebija atstājušas pārāk pamanāmu iespaidu uz komandas sniegumu laukumā - "Lielvārde" aizvadīja vēl vienu pārliecinošu sezonu, vēlreiz aizkļūstot līdz finālam. Pa ceļam pusfinālā "Lielvārdes" florbolisti atkal aizlika kāju priekšā Ķekavas komandai, savukārt finālā bez īpašiem variantiem atzīts Cēsu Lekringa pārākums - sērījā 1:4. Arī nākamais gads aizritēja ļoti līdzīgi - "Lielvārde" turpināja uzvarēt, taču finālā atkal sastapās ar Lekringa florbolistiem, atkal zaudējot ar 1:4. Zīmīgi, ka cēsinieku vārtus abās finālsērijās sargāja Lielvārdes florbola skolas audzēknis Normunds Krūmiņš. 2012. gadā tieši viņš stājās vārtos 7 .spēlē, palīdzot lielvārdiešiem iegūt titulu. 2014./2015. gada sezona komandai bija neveiksmīgākā pēdējos gados - regulārajā sezonā tikai 5. vieta, zaudējums 7 spēļu sērijā pusfinālā un neveiksme spēlē par bronzu nozīmēja, ka pirmo reizi kopš 2011. gada Lielvārde netika pie medaļām. Šāds notikumu pavērsiens neapmierināja kluba vadību, tāpēc vasarā komandai tika piesaistīti ievērojami papildspēki. Kā spēlējošais treneris atgriezās Atis Blinds un kopā ar viņu komandu papildināja tādi Latvijas florbolā zināmi spēlētāji kā Toms Mežotnis un Pēteris Freimanis. Sezonas gaitā pievienojās arī Latvijas izlases spēlētājs Gints Klēģers, kurš ilgus gadus bija Ķekavas florbola līderis. Sastāva pārmaiņas deva cerēto rezultātu - pārliecinoša uzvara regulārajā sezonā. Izslēgšanas spēlēs visi jau gaidīja kārtējo "Lielvārdes" un "Lekringa" tikšanos. Tā pienāca pusfinālā, taču saspringtas sērijas vietā lielvārdieši bez lielām problēmām sērijā pārspēja pretiniekus ar 4:1. Finālā gaidīja tikšanās ar komandu, kas lielvārdiešus no cīņas par titulu izslēdza pirms gada - Mogo-RTU/Rockets. Finālspēlē, kas pirmo reizi notika Arēnā Rīga, "Lielvārde" pretiniekiem nedeva cerības uz uzvaru, izcīnot panākumu ar 7:3 un otro reizi vēsturē kļūstot par čempioniem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.floorball.lv/lv/2015/chempionats/vv/playoff|title=Elvi līga vīriešiem|accessdate=18.12.2017}}</ref> Arī 2016./2017. gada sezonā "Lielvārde" bija starp galvenajiem favorītiem, komanda bija saglabājusi savu kodolu un pamatoti cerēja aizstāvēt savu titulu. Lielvārdiešiem tas gandrīz izdevās, viņi atkal aizkļuva līdz finālam, taču finālspēlē nācās piekāpties Ulbrokas komandai, kurai tas bija pirmais čempionu tituls. === Pārbūve === 2017. gada vasarā komandas vadība apjauta, ka "Lielvārde" vairs nav gados jauna komanda, tā ir ļoti pieredzējusi komanda, kuras līderi pamazām noveco. Arī pēdējo gadu panākumi bija atstājuši savas sekas - smagās un ļoti garās cīņas izslēgšanas spēlēs bija ietekmējušas vairāku spēlētāju veselību, tāpēc viņi nolēma likt punktu sporta karjerai. Pirms 2017./2018. gada sezonas komandu papildināja virkne jauno florbolistu. Šāda tendence bija aizsākta jau iepriekšējos gados, kad komandai katru gadu pievienojās vismaz viens jaunais talants, taču pirms šīs sezonas sastāvu papildināja uzreiz četri Lielvārdes sporta skolas audzēkņi. Ja pirms sezonas tika prognozēts, ka "Lielvārde" diez vai būs starp favorītiem, tad sezonas pirmā puse parāda pretējo - lielvārdieši ir turpat, kur pēdējos sešus gadus, atrodoties čempionāta vadībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sportslielvarde.lv/florbols/ Lielvārdes oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [https://m.facebook.com/florbolaklubsLielvarde Facebook lapa] * [https://instagram.com/lielvarde_fatpipe?utm_medium=copy_link Instagram profils] {{sports-aizmetnis}} {{Elvi florbola līga}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Elvi florbola līga]] [[Kategorija:Lielvārde]] 2laf19kh06xq6ol6kxdrphhc5jhirdc 0 191454 4457450 4456729 2026-04-22T12:16:30Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457450 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Rīgas Svētā Miķeļa kapi | native_name = | image = | imagesize = | caption = | established ={{dat|1874}} | country = {{LAT}} | location = {{Rīga}} | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = | style = | owner =[[Rīgas dome|Rīgas pašvaldība]] | size = 17,9 ha | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = | political = }} {{coord|56|58|56.47|N|24|8|40.78|E|display=title}} '''Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta''' ierīkota 1874. gadā kā '''Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapi''',<ref>[https://riga-rituals.lv/kapsetas/sveta-mikela-kapseta/]</ref> ir [[kapsēta]] [[Rīga|Rīgā]] [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]]. Kapsētas teritorija ir 17,9 ha, šajos kapos apbedīti, piemēram, [[metropolīts]] [[bīskaps]] [[Antonijs Springovičs]], tēlnieks [[Konstantīns Rončevskis]] (1875-1935), [[arhitekts]] [[Vladimirs Šervinskis]] (1894—1975), [[Antonio Cehīni]] (''Antonino Zecchini''), [[Ādolfs Čaplejēvičs]] (''Adolf Czaplejewicz''),<ref>[https://www.cemety.lv/public/cemeteries/31?locale=lt Rīgas Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapi, Cemety.lv]</ref> [[arheoloģija|arheoloģe]] [[Jolanta Daiga]], [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], [[Staņislavs Kambala]], [[Voldemārs Irbe]] (''baskājis Irbīte''), gleznotājs [[Staņislavs Kreics]], [[Ita Kozakeviča|Ita Kozakēviča]], Staņislavs Androvičs, diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis, aktrise [[Elvīra Baldiņa]], grafiķis [[Gunārs Krollis]], aktieris Oskars Ziemeļnieks, tajos atrodas [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] veidotais kapa piemineklis E. un R. Dragoniem (1936). Lai arī 19. gadsimtā tie veidoti kā katoļu un poļu kapi, mūsdienās pie Miķeļa kapiem pieskaita arī bijušos Garnizona, Debesbraukšanas un Musulmaņu kapus.<ref>Šķirklis "Miķeļa kapi". Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 1988. 475. lappuse</ref> 1925. gadā, kad kapsētas teritorija bija 5 ha platībā, atjaunoja Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapu dievnamu jeb kapliču, kā arī veica ceļu un sētas kapitālo remontu, Svētajai Romas katoļu Baznīcai ieguldot pusotru tūkstoti latu.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:67677|article:DIVL37|query:Mi%C4%B7e%C4%BCa%20kapi%20 «Svētd., 8. nov., plkst. 3 ec pusd. uz SV. Miķeļa kapiem tika noturēts svinīgs aizlūgums ar procesiju par nomirušiem.», ''Māras Vēstnesis'', Nr. 45, 3. lpp., 1925. gada 11. novembrī.]</ref> 1957. gadā naktī uz 14. martu tika uzlauzts apustuliskā nuncija Antonio Cehīni kaps un šķirsts.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:27663|article:DIVL42|page:1|query:Mi%C4%B7e%C4%BCa%20kaps%C4%93t%C4%81%20 Pēteris Strods, «Bīskapa Pētera Stroda vēstule 'Londonas avīzei' no Rīgas», ''Londonas Avīze'', , Nr. 733, 1., 4. lpp. 1960. gada 8. jūlijā]</ref> Garnizona kapsēta atklāta nedaudz vēlāk par Apustuļa un Svētā Evaņģēlista Marka kapsētu jeb [[Markusa kapi]]em 1880. gados, laika gaitā Garnizona kapsēta saplūdusi kopā ar Miķeļa kapiem. Musulmaņu kapsēta izveidota 1890. gadā. Kapsētā vēl joprojām tiek apglabāti [[islāmticīgie]], ievērojot to reliģiskās tradīcijas, un uz kapakmeņiem krusta vietā ir izkalts islāma reliģiskais simbols — augošs pusmēness, laika gaitā tie ir telpiski saplūduši kopā ar Miķeļa kapiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://cemety.lv/public/cemeteries/31?locale=en [[Kategorija:Kapsētas Rīgā]] 9ia0m1ruy4mpyolmcci0gfr02kk5ksg 0 192883 4457512 4387459 2026-04-22T15:02:07Z TorsoFace 121257 Pievienoju saiti Irinai Tomsonei 4457512 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Šahs briljantu karalienei | attēls = Attēls:Sahs briljantu karalienei.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Detektīvs | režisors = [[Aloizs Brenčs]] | producents = | scenārija autors = [[Vladimirs Kaijaks]]<br />[[Miermīlis Steiga]]<br />[[Lazars Volfs]] | galvenajās lomās = [[Lidija Pupure]]<br />[[Gunārs Cilinskis]] | mūzika = [[Pauls Dambis]] | operators = [[Henrihs Pilipsons]] | montāža = | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1973 | ilgums = 83 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] / [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0314655 }} '''"Šahs briljantu karalienei"''' ir [[1973]]. gadā [[Latvijas PSR]] uzņemta aktierfilma. Filmas režisors ir [[Aloizs Brenčs]] un tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc tāda paša nosaukuma [[Miermīlis Steiga|Miermīļa Steigas]] un [[Lazars Volfs|Lazara Volfa]] romāna motīviem. == Sižets == Kādā Rīgas dzīvoklī atrod nogalinātu sievieti. Slepkavības lietu izmeklē prokuratūras izmeklētāja Dolmane un milicijas darbinieks kapteinis Sokolovskis. Aizdomas krīt uz jaunu sievieti Zentu Lazdu, kuras advokāts, pārsniedzot savas pilnvaras, pats mēģina atrast vainīgo, traucējot strādāt izmeklētājiem. Tomēr kapteiņa Sokolovska neatlaidība un drosme palīdz atklāt kādu rūdītu noziedznieci — "briljantu karalieni" un viņas līdzzinātājus. == Lomās == * [[Lidija Pupure]] — ''Dolmane'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Sokolovskis'' * [[Uldis Dumpis]] — ''Robežnieks'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Strauta'' * [[Mairita Krūmiņa]] — ''Zenta Lazda'' * [[Ints Burāns]] — ''Inuss'' * [[Irina Tomsone]] — ''Balode'' * [[Lidija Freimane]] — ''Grūbe'' * [[Juris Pļaviņš]] — ''Arvīds Balodis'' * [[Artūrs Kalējs]] — ''Taube'' == Interesanti fakti == * Filmēts [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1512%20 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == *{{Youtube|5ZVBSuePaSo|"Šahs briljantu karalienei"}} {{Aloiza Brenča filmas}} [[Kategorija:1973. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] 9imn2mpws0q56lh7cin4ed5guvip5nz 0 195353 4457576 4297600 2026-04-22T18:19:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457576 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Nošaušanas poligons "Komunarka" | native_name = Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка» | image = PolKommunarka2.jpg | imagesize = 280px | caption = Iebraucamie vārti 2012. gadā | established = 1930. gads | country = [[Krievija]] | coordinates = {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E}} | location = [[Maskavas apgabals]] | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | type = | style = | owner = | size = | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/2388559 Kommunarka Mass Execution Site] | political = }} '''Nošaušanas poligons "Komunarka"''' ({{val|ru|Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка»}}) bija masu slepkavību vieta mežā netālu no [[Komunarka (Maskava)|Komunarkas]] ciemata [[Kaluga]]s šosejas 24. kilometrā [[Maskava|Maskavā]], kas ierīkota [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā un izmantota [[PSRS]] politisko ieslodzīto nogalināšanai līdz 1950. gadiem.<ref name="nosaukums-1">[http://www.kaluzhskoe.ru/viewpaper/objectid/3697 Мария Лукина. Вотчина НКВД — спецобъект «Коммунарка» 09.07.2008]{{Novecojusi saite}} (krieviski)</ref> Līdz pat 1990. gadu beigām ar [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] [[Žogs|žogu]] apjoztais nāves lauks kā [[VDK]] "specobjekts" tika apsargāts.<ref name="nosaukums-3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunarka.narod.ru/ |title=Приход Преображенской церкви в п. Коммунарка Московской области |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120125082958/http://www.kommunarka.narod.ru/ |archivedate={{dat|2012|01|25||bez}} }}</ref> == Priekšvēsture == Kamēr slepkavību vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās [[Maskava]]s kapsētās. Maskavas NKVD galvenās ēkas, [[Lubjanka]]s laukumā, pagrabā nošautos [[kremācija|kremēja]] un sabēra kopējā kapā Dmitrija Donskoja klostera kapsētas teritorijā. Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas NKVD poligonu Butovā un bijušā NKVD priekšnieka Jagodas vasarnīcas teritoriju NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka".<ref name="Auns-Urālietis">{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu saraksti (1929.-1938.) |chapter=Maskavas kapu lauki |year=1998 |author=Arvīds Auns-Urālietis |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/417810.html |editor=Dzintra Vīksna |publisher=Austrumu latviešu biedrība |pages=41.—52 |isbn=9984-9316-0-9}}</ref> == Vēsture == Netālajā Sv. Jekaterinas klosterī 30.—40. gados ievācās īpašs slepens politiskais cietums «Suhanovka».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4939299/latviesu-generali-krita-piemaskava |title=Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā |author=Juris Ekšteins |date={{dat|2007|06|29|N|bez}} |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2012|08|03||bez}}}}</ref> Pirmie apbedījumi NKVD apsargātajā Komunarkas "specobjektā" veikti 1937. gada 2. septembrī. Sākumā kapus ar lāpstu racis kāds vietējais iedzīvotājs, bet drīz vien, strauji pieaugot nošauto skaitam, tranšeju rakšanai sāka izmantot kāpurķēžu ekskavatoru «Комсомолец».<ref>[http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm Экскаваторы «Комсомолец» и МI-ДВ-0,35] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711025822/http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm |date={{dat|2012|07|11||bez}} }} (krieviski)</ref> Pēc naktī izpildītajiem nāvessodiem tranšejas ar nogalinātajiem aizbēra ar buldozeru.<ref>[http://wap.zhelezki.b.qip.ru/?1-20-20-00000163-000-10001-0 Бутово-Коммунарка часть 2]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc oficiālā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] ekspertu komisijas 1993. gada vērtējuma Komunarkas poligonā aprakti no 10 līdz 14 tūkstošiem cilvēku, no kuriem zināmi apmēram 5000 no 1937. gada 2. septembra līdz 1941. gada 16. oktobrim nogalināto vārdi, ieskaitot latviešu izcelsmes padomju virsniekus [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabu Alksni]], [[Roberts Apinis|Robertu Apini]], [[Juris Aploks|Juri Aploku]], [[Ernests Apoga|Ernestu Apogu]],<ref>[http://old.memo.ru/memory/communarka/index.htm 1937. gada novembrī nošauto saraksts] no old.memo.ru</ref> [[Augusts Bergholcs|Augustu Bergholcu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mos.memo.ru/shot-26.htm |title=Расстрелы в Москве. К. Красноармейская ул. |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228133417/http://mos.memo.ru/shot-26.htm |archivedate={{dat|2012|02|28||bez}} }}</ref> [[Pēteris Ķuzis|Jāni Bērziņu (Pēteri Ķuzi)]], [[Reinholds Bērziņš|Reinholdu Bērziņu]], [[Felikss Ingaunis|Feliksu Ingauni]], [[Frīdrihs Kalniņš|Frīdrihu Kalniņu]], [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]], [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]].<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Мемориал: расстрельные списки Коммунарки] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }} (krieviski)</ref> Te aprakts arī [[Fricis Bernovskis]], J. Beika, [[Eduards Bērziņš]], [[Jānis Bērziņš (revolucionārs)|Jānis Bērziņš (Ziemelis)]], [[Jūlijs Daniševskis]], [[Maksis Dumpis]], [[Aleksandrs Eiduks]], [[Rūdolfs Endrups]], [[Kārlis Kurševics]], [[Rūdolfs Kirhenšteins]], [[Vilhelms Knoriņš]], [[Jānis Laroze]], J. Lasis, [[Konstantīns Mežulis]], [[Kārlis Podnieks]], A. Ratnieks, [[Jānis Rudzutaks]], R. Salna, K. Saulitis, E. Stūrits, E. Šillers, V. Štrauss un citi, pavisam vairāk nekā 300 latviešu.<ref name="Auns-Urālietis" /> Pēc citiem datiem šeit apraktas līdz 30 tūkstošu cilvēku mirstīgās atliekas.<ref name="nosaukums-1" /> Daudzās neskaidrības un nepilnības sarakstos un dokumentācijā FDD darbinieki skaidroja ar to, ka "specobjekti" bija NKVD pakļautībā un nošauto aprakšana daudzos gadījumos varēja notikt bez īpašu pavadzīmju noformēšanas. == Ārzemnieku nogalināšana == Nemarķētajās tranšejās aprakti vismaz 11 dažādu valstu pilsoņi — [[Kominterne]]s darbinieki, politiskie emigranti no [[Vācija]]s, Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s, [[Rumānija]]s, [[Francija]]s, [[Turcija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s, [[Ungārija]]s. 1941. gada 10. jūlijā šeit tika nogalināti visi [[Mongolija]]s valdības locekļi, kas bija apcietināti un aizvesti uz [[PSRS]] 1939. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |title=Такая спокойная Монголия (Неизвестные кошмары 20 века) |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121130185456/http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |archivedate={{dat|2012|11|30||bez}} }}</ref> === Latvijas politiķu un virsnieku nogalināšana === Komunarkas poligonā nošauti daudzi ievērojami [[Latvijas okupācija (1940)|okupētās Latvijas]] pilsoņi: <ref>[http://www.irir.lv/2012/6/28/maskavas-ierednu-pilseta-uz-latvijas-generalu-kauliem Juris Ekšteins. Maskavas “ierēdņu pilsēta” uz Latvijas ģenerāļu kauliem] www.ir.lv, 2012. gada 28. jūnijā</ref> * bijušais Latvijas Ministru prezidents, Rīgas mērs un diplomāts [[Hugo Celmiņš]], * Latvijas vēstnieks PSRS [[Fricis Kociņš]], * Latvijas militārais atašejs Maskavā [[Jānis Zālītis (1897—1941)|Jānis Zālītis]], * karikatūrists [[Sergejs Civinskis]] (Civis), * pulkvedis un rakstnieks [[Oto Zeltiņš]], * ģenerālis [[Andrejs Krustiņš]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieris, vēlāk 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas komandieris, * ģenerālis [[Žanis Bahs]], [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]s komandieris, * ģenerālis [[Rūdolfs Klinsons]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandiera palīgs, * ģenerālis [[Jānis Indāns]], [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] komandieris, * ģenerālis [[Artūrs Dannebergs]], [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālā korpusa]] artilērijas priekšnieks, * ģenerālis [[Artūrs Dālbergs]], 24. teritoriālā korpusa aizmugures priekšnieks, * ģenerālis [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]], 24. teritoriālā korpusa komandieris, * ģenerālis [[Vilis Spandegs]], [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes divīzijas]] komandieris, * pulkvedis [[Jūlijs Rozentāls]], 24. teritoriālā korpusa 181. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Kārlis Lejiņš]], 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Rūdolfs Ceplītis]], Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, * pulkvedis [[Jānis Puksis]], 24. teritoriālā korpusa 20. kavalērijas pulka komandieris, * pulkvedis leitnants [[Aleksandrs Kristovskis]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Galvenā štāba administratīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks. == Piemiņas vieta == [[Attēls:Храм Святых Новомучеников и Исповедников Российских в Коммунарке - panoramio (1).jpg|thumb|250px|[[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]]]] [[Attēls:Памятник монголам расстрелянным в Коммунарке.jpg|thumb|250px|Piemineklis NKVD Komunarkā nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem]] Lielā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus [[Perestroika]]s laikā veica politisko represēto nevalstiskās organizācijas, tai skaitā biedrība "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", Maskavas žurnālisti un citi entuziasti. Tikai pēc VDK arhīvu atvēršanas kļuva iespējams šo apbedījumu vietu dokumentēt. Mūsdienās pie poligona uzcelta pareizticīgo [[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]] (''храм Святых новомучеников и исповедников российских в Коммунарке'').<ref name="nosaukums-3" /><ref>[http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php Николай Фигуровский. Спецобъект Монастырь. Грехи чекистов замолят монахи? Известия, 11.10.2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110913085115/http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php |date=13.09.2011 }} (krieviski)</ref> 2002. gadā tika atklāts piemineklis nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem, bet vēl arvien nav uzstādītas piemiņas zīmes 1941. gadā noslepkavotajiem Latvijas valstsvīriem, karavīriem un kultūras darbiniekiem, ko savā vēstulē lūdza Latvijas politiski represēto apvienība un atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]].<ref>[https://video.diena.lv/raksts/latvija/politika/aizsardzibas-ministrija-atbalsta-ideju-par-pieminas-zimes-izveidosanu-maskava-737197 Aizsardzības ministrija atbalsta ideju par piemiņas zīmes izveidošanu Maskavā] [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2010. gada 8. jūnijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://memory-kommunarka.ru/ Neoficiālā tīmekļa vietne] {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:Masu kapi]] pu24htegnpc5kttd95fi7dstn7crxlv 0 195409 4457680 4012498 2026-04-22T22:26:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457680 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kurapaty.jpg|thumb|300px|Kuropatu masu kapu vieta.]] '''Kuropatu masu kapi''', '''Kuropatu mežs''' vai '''Kurapati''' ({{val-be|Курапаты}}) ir masu slepkavību vieta netālu no Minskas apvedceļa pie [[Baltkrievija]]s galvaspilsētas [[Minska]]s ziemeļaustrumu robežas, kas ierīkota [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā un izmantota [[PSRS]] [[Politiskais ieslodzītais|politisko ieslodzīto]] nogalināšanai [[Padomju represijas Baltkrievijā|represijās Baltkrievijā]] līdz 1941. gadam. Līdz pat 1988. gadam oficiāli tika apgalvots, ka šeit apglabāti fašistu noslepkavotie iedzīvotāji. Lai arī mūsdienās masu kapos ierīkota Baltkrievijas valdības atzīta piemiņas vieta<ref>[http://sb.by/post/93010/ Павел Якубович. Куропаты: мир под соснами] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208060954/http://www.sb.by/post/93010/ |date={{dat|2013|12|08||bez}} }} // «Советская Белоруссия», 29 октября 2009 г.</ref> un ir prokuratūras atzinums par NKVD saistību ar nošaušanām, turpinās mēģinājumi apšaubīt notikušo noziegumu apmērus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Костырко|first=Владимир|authorlink=|coauthors=|datepublished=|url=http://scripts.online.ru/misc/news/99/05/27_085.htm|title=Куропаты: фальшивка националистов трещит по швам|work=|publisher=Газета Правда|accessdate={{dat|2006|10|7}}|lang=|description=|archiveurl=https://www.webcitation.org/688Z24pb6?url=http://scripts.online.ru/misc/news/99/05/27_085.htm|archivedate=2012-06-03}}</ref><ref>[https://archive.today/20121222031535/zavtra.ru/cgi/veil/data/zavtra/00/351/61.html Евгений Ростиков. По кому стреляют Куропаты (Еще раз о том, как жертвы немецких фашистов превратили в жертвы «сталинских репрессий»)] // «Завтра», 22 августа 2000 г.</ref> == Vēsture == Pirmās masu slepkavības Kuropatu mežā sākās 1937. gada vasarā, bez tam Minskā un tas apkārtnē bija vēl vairākas apcietināto nošaušanas vietas – Čeļuskiniešu parks, Kalvārijas kapi, Mazā Trostenca (''Тростенц''), Loščica, Drozi un Masjukovščina (''Масюковщина''). Precīzi dati par to nav pieejami, jo, atšķirībā no Krievijas un Ukrainas, Baltkrievijas valdība nav atļāvusi publiskot ar tā laika represijām saistītos arhīvus un nav publiskoti nogalināto vārdi un nošaušanas vietas. <ref>[http://news.tut.by/120163.html Молодые белорусы думают, что Куропаты — это в России] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112134117/http://news.tut.by/120163.html |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} // «Завтра твоей страны», 28 октября 2008 г.</ref> Tomēr zināms, ka 1937. gada 11. augustā NKVD izdeva operatīvo pavēli Nr. 00485 par "Polijas izlūkdienestu pretpadomiskās darbības sagrāvi un vietējo poļu kara organizāciju, diversiju, spiegošanas un sacelšanās kadru pilnīgu likvidāciju rūpniecībā, transportā, sovhozos un kolhozos" sāka tā sauktās "nacionālās operācijas". Saskaņā ar šo pavēli bija jāapcietina visi ''poļu kara organizācijas'' locekļi, visi Padomju Savienībā palikušie kādreizējās Polijas armijas karagūstekņi, pārbēdzēji, politemigranti, dažādu partiju biedri, vietējie pretpadomju nacionalistiskie elementi, izmeklēšanas gaitā apsūdzēto liecībās visi no jauna nosauktie.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |title=Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130705225436/http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |archivedate={{dat|2013|07|05||bez}} }}</ref> Šī "nacionālā operācija" ilga no 1937. gada 25. augusta līdz 1938. gada 15. novembrim, kuras laikā tika nogalināti 111 091 poļi un cilvēki ar "poļu sakariem". Līdzīga etniskā tīrīšana tika veikta arī pret Baltkrievijas latviešiem un vāciešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticnorthernminorities.org/pdf/project_abstracts.pdf |title=Iryna Ramanava. The Repressions against Latvian and German population in the Soviet Belarus. In: "The Baltic and Arctic Areas under Stalin. Ethnic Minorities in the Great Soviet Terror of 1937-38." (2011) - p.6 |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120323074748/http://www.balticnorthernminorities.org/pdf/project_abstracts.pdf |archivedate={{dat|2012|03|23||bez}} }}</ref> un šīs etniskās minoritātes [[Baltkrievijas PSR]] pazuda gandrīz pilnībā. Masu eksekūcijas ar jaunu sparu turpinājās pēc Rietumbaltkrievijas aneksijas un poļu virsnieku internēšanas 1939. gada septembrī. Pēc Baltkrievijas prokuratūras 1998. gada sākotnējām aplēsēm apbedīto skaits ir apmēram 7000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrights.ru/text/belorus/b6/Chapter16.htm |title=Пресс-релиз Беларусского Хельсинкского комитета №19 от 27.10.98 г. |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101031011728/http://hrights.ru/text/belorus/b6/Chapter16.htm |archivedate={{dat|2010|10|31||bez}} }}</ref>, bet 2000. gadā Baltkrievijas ģenerālprokurors atzina, ka skaits varētu būt ne mazāks par 30 000.<ref>[https://archive.today/20121222031535/zavtra.ru/cgi/veil/data/zavtra/00/351/61.html Евгений Ростиков. По кому стреляют Куропаты (Еще раз о том, как жертвы немецких фашистов превратили в жертвы «сталинских репрессий»)] // «Завтра», 22 августа 2000 г.</ref> "Baltkrievu enciklopēdijā" minēts, ka apbedījumu skaits nepārsniedz 100 000<ref>Даведнік «Беларусь». — Мн.: «Беларуская энцыкляпэдыя», 1995.</ref>, bet ir autori, kas pauduši uzskatu, ka patiesais upuru skaits sasniedz 250 tūkstošus.<ref>[http://www.zianonpazniak.de/publications/creation/kurapaty.htm З. Пазьняк, Я. Шмыгалёў, М. Крывальцэвіч, А. Іоў. Курапаты] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141015010516/http://www.zianonpazniak.de/publications/creation/kurapaty.htm |date={{dat|2014|10|15||bez}} }}. — Мн.: Тэхналогія, 1994.</ref><ref>Kurapaty // Zaprudnik, Jan. Historical Dictionary of Belarus. — Lamham. — London: Scarecrow Press, 1998. P. 139.</ref><ref>Zdzisław J. Winnicki. ''Szkice kojdanowskie.'' — Wrocław: Wydawnictwo GAJT, 2005. {{ISBN|83-88178-26-1}}. — С. 77—78.</ref><ref>Norman Davies. ''Powstanie '44''. — Kraków: Wydawnictwo Znak, 2004. {{ISBN|83-240-0459-9}}. — С. 195</ref> === Baltkrievijas latviešu iznīcināšana === 1926. gada PSRS tautas skaitīšanas dati Baltkrievijas PSR uzrādīja 14 tūkstošus etnisko latviešu. Gandrīz vai puse Baltkrievijas latviešu toreiz koncentrējās [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]] un Baltkrievijā bija nodibinātas piecas latviešu ciema padomes — Vaclavovas, Perekales, Latkalonijas, Galičmuižas un Uņas. Pirms visu latviešu skolu likvidācijas 1937. gadā Baltkrievijā bija 22 skolas ar latviešu mācību valodu, no kurām trīs bija nepilnās vidusskolas. Pēc NKVD pavēles par [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|latviešu iznīcināšanu]] 1937. gada novembra beigās "vairākums latviešu ģimeņu pazudis". Netālu no [[Mogiļeva]]s esošās Latbirzes (Latroščas) ciema latvieši vairākumā esot bijuši [[anglikāņi]], un tieši šajā ciemā esot atradies Vissavienības anglikāņu centrs, kura vadītāji uzturējuši sakarus ar Latviju un Angliju, saņēmuši palīdzību un norādījumus savai «kontrrevolūcionārajai» darbībai.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/baltkrievijas-latviesi/376916 Ilmārs Mežs. Baltkrievijas latvieši.] «Mājas Viesis», 2008. gada 17. martā</ref> == Piemiņas vieta == Pirmās publikācijas par notikumiem Kuropatos parādījās presē tikai [[Perestroika]]s laikā 1988. gadā. Izrakumos ekshumēja 510 cilvēku mirstīgās atliekas un NKVD lietoto ieroču lodes un patronas. 1993. gadā Kuropatu mežu kā 1930.-1940. gadu politisko represiju vietu iekļāva Baltkrievijas Republikas vēstures un kultūras vērtību sarakstā.<ref>[http://archis-by.narod.ru/norma/zakon1.html Закон Рэспублікі Беларусь «Аб ахове гісторыка-культурнай спадчыны»]</ref> [[2007. gads|2007]]. gada 7. oktobrī vandaļi iznīcināja piemiņas krustu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.tut.by/society/95800.html |title=В урочище Куропаты неизвестными уничтожен Крест страданий, установленный осенью 1989 года |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112221732/http://news.tut.by/society/95800.html }}</ref> <gallery> Attēls:Kurapaty 1989 meeting.jpg|Tautas demonstrācija Kuropatu mežā (1989) Attēls:MKAD reconstruction.jpg|Minskas apvedceļa rekonstrukcija gar masu apbedījumiem (2001) Attēls:Kurapaty - 01.jpg|Ceļš uz kapiem Attēls:Kurapaty - 09.jpg|Krusti mežā Attēls:Kurapaty - 06.jpg|Lielais krusts Attēls:Kurapaty - 10.jpg|Valdības uzliktais piemiņas akmens </gallery> == Skatīt arī == * [[Padomju represijas Baltkrievijā]] * [[Lielais terors]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100110080136/http://telegraf.by/in_belarus/22063.html Мингорисполком планирует поставить памятник жертвам сталинизма в Куропатах] (krieviski) * [https://web.archive.org/web/20120510090306/http://katyn.ru/index.php?go=Pages&in=cat&id=110 Материалы о Куропатах на Katyn.ru] (krieviski) * [http://www.radzima.org/pub/pomnik.php?lang=ru&nazva_id=mememens11 Фотографии на Radzima.org] (krieviski) * [https://web.archive.org/web/20061104121705/http://txt.knihi.com/kurapaty/index-eng.html Kurapaty — The Road Of Death] (angliski) * [http://wikimapia.org/#y=53968457&x=27607827&z=16&l=0&m=s Kurapaty forest] on [[Wikimapia]] (angliski) * [http://users.erols.com/mwhite28/battles.htm#Kuropaty Twentieth Century Atlas — Death Tolls — Kuropaty] (angliski) == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|display=title|53|58|30|N|27|35|6|E|}} [[Kategorija:Masu kapi]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:NKVD]] [[Kategorija:Baltkrievijas PSR]] [[Kategorija:Baltkrievijas ģeogrāfija]] 45nf6f92z902q2bf0cve4x7nlxnjjcg 0 196045 4457865 2890960 2026-04-23T11:57:55Z Otovi 95404 4457865 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pohjoisesplanadi 7.jpg|thumb|300px|Bijušās bankas ēkas jeb Černiševa (''Tschernischeff'') mājas mūsdienu izskats (no 1921. gada Zviedrijas vēstniecības ēka).<ref name="Rislaki">{{Tīmekļa atsauce |title= Rokas augšā! Latvieši nāk! |date= 1998. gada 20. novembris |author=Juka Rislaki |authorlink=Juka Rislaki |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/rokas-augsa-latviesi-nak-10358128 |accessdate= 2012. gada 11. augustā}}</ref>]] '''Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos''' bija [[LSDSP]] kaujinieku grupas operācija {{Dat VS|{{dat|1906|2|26}}|{{dat||2|13}}}} [[Helsinki|Helsinkos]], lai nolaupītu naudu partijas nelegālās darbības finansēšanai. == Priekšvēsture == Pēc 1906. gada 17. janvāra [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]] atbrīvotais [[Jānis Luters]] (segvārds "Bobis") un latviešu kaujinieki [[Jēkabs Dubelšteins]] (segvārds ''Jēpis''), [[Ansis Buševics]] (segvārds ''Zvejnieks''), [[Jānis Žāklis]] (segvārds ''Mērnieks''), [[Jānis Lencmanis]] (segvārds ''Ķencis''), [[Jānis Čoke]] (segvārds "Brašais") kopā ar saviem brāļiem Gustavu un Kārli, [[Jānis Masters]] (pieņemtais vārds Jānis Straujāns, segvārds "Andrejs"), [[Kārlis Jansons (Skots)|Kārlis Jansons]] (segvārds "Kapteinis"), [[Kristiāns Treimanis]], Pēteris Saliņš, Emma Gailīte, kopā 20 cilvēki, no LSDSP vadības saņēma rīkojumu doties uz Helsingforsu ([[Helsinki]]em). Viņu rīcībā bija revolveri un sprāgstvielas. Grupā bija arī kaujinieki Treitmanis un Ratseps, kas bijuši [[Pēterburga]]s slepenpolicijas ("ohranas") aģenti-provokatori. Treitmaņa uzdevums jucekļa brīdī bija nemanīti nospiest trauksmes pogu. == Aplaupīšana == Vācu un krievu valodā runājošie vīrieši iegāja Krievijas Valsts bankas ēkā pie Helsinku Esplanādes un vēlējās samainīt naudu. Kāds gaidīja pie durvīm, cits vēlējās piezvanīt pa telefonu. Kad zālē jau bija ienākuši kādi desmit latvieši, piepeši jaunie vīrieši izrāva revolverus un Jānis Luters iesaucās: ''Krievijas revolucionārās komitejas vārdā — rokas augšā!'' Citos pētījumos teikts, ka sauciens skanējis: ''Rokas augšā! Revolūcijas vārdā uzlieku kasei arestu!'' Trauksmes vadi jau bija pārgriezti. Treitmanis nošāva bankas sargu, kurš centās piekļūt durvīm, lai paņemtu savu zobenu, un ievainoja bankas kontrolieri. Viena bankas darbiniece aizbēga caur logu, pārējos darbiniekus un vienu klienti ieslēdza citā istabā. Viņi iztukšoja kasi un bankai atstāja kvīti par «ekspropriāciju» un solīja vēlāk publicēt savā avīzē precīzu konfiscētās naudas summu. Šī summa bija 175 463 rubļi un 68 kapeikas, kā arī 459 000 marku. == Bēgšana == Četri laupītāji devās ar vilcienu uz Keravu, kur pēc pakaļdzīšanās un apšaudes policisti apcietināja vienu somu un brāļus Kārli un Gustavu Čokes. Jānis Čoke pēc bankas aplaupīšanas kopā ar Ratsepu un Treitmani devās uz Helsinku vīna restorānu, kur esot dzēruši ļoti daudz šampanieša un izšķērdīgi maksājuši oficiantei. Čokem radās aizdomas par biedru uzvedību un viņš izlēca pa tualetes logu un aizbēga. Čoke, Saliņš un Emma Gailīte aizkļuva līdz [[Tampere]]i un naudu noslēpa vietējā sociāldemokrātu laikraksta redakcijā. Nākamajā dienā Tamperes stacijā Jāni Čoki apcietināja un aizveda uz policijas iecirkni. Tur viņš nogalināja divus policistus, bet trešo ievainoja. Pēc vairāk nekā trīs stundu apšaudes Čoki saņēma gūstā. [[Turku]] apgabala tiesa notiesāja viņu par laupīšanu un tīšu slepkavošanu. Arī Saliņš tika apcietināts, bet Emma Gailīte pati pieteicās policijā. Kārlis Jansons cauri Zviedrijai aizbēga uz Vāciju. Jānim Luteram maskēšanās nolūkos tika nokrāsoti mati un viņš slēpās Tamperē, kur atdeva naudu krievu māksliniekam un revolucionāram Nikolajam Bureņinam un pēc tam aizbēga uz Vāciju. Arī Jānis Straujāns aizbēga uz Zviedriju, kur 1907. gadā viņu apcietināja un piesprieda cietumsodu. Vēlāk viņš kļuva par rakstnieku, žurnālistu, padomju diplomātu un Kominternes aģentu, nogalināts [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]]. == Nolaupītā nauda == Publicists [[Juka Rislaki]] raksta, ka bankas aplaupīšanas iniciators un vadītājs bijis Helsinkos dzīvojošais Nikolajs Bureņins, kuram J.Luters koncerta laikā Tamperē nodeva lielāko daļu no naudas. Iespējams, ka nolaupīto naudu tālāk esot saņēmis M.Vallahs ([[Maksims Ļitvinovs]]), [[Karēlija|Karēlijā]] nodevis Ļ. Bronšteinam ([[Trockis|Trockim]]). Ir zināms, ka par šo naudu vēlāk ārzemēs iepirka ieročus.<ref name="Rislaki"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] [[Kategorija:Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] [[Kategorija:Somijas vēsture]] [[Kategorija:Helsinki]] ek0lrau9gnt6ku8n9olm03k51m16zqj 0 198330 4457733 4239295 2026-04-23T05:32:00Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Wolgast.png]] → [[File:DEU Wolgast COA.svg]] PNG → SVG 4457733 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wolgast Rathausplatz 2013-06-21 25c.jpg|thumb|left|Volgastes rātsnams]] {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Volgaste | image_skyline =Wolgast Hafen Altstadt.JPG | imagesize = 300px | image_caption = Volgastes osta un vecpilsēta | image_flag = | image_shield = DEU Wolgast COA.svg | pushpin_map = Germany | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GER}} | subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1282 | area_total_km2 = 61.52 | population_as_of = 2010 | population_total = 13260 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 03 | lats = 02 | latNS = N | longd = 13 | longm = 45 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = http://www.stadt-wolgast.de/}} '''Volgaste''' ({{val|de|Wolgast}}) ir pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā-Priekšpomerānijā]], āmtes centrs [[Odera]]s upes Pēneštromas attekas krastā iepretim [[Uzedoma]]s salai. Sala ar cietzemi pilsētas teritorijā savienota ar paceļamo tiltu. == Vēsture == [[Attēls:Wolgast St.-Petri-Kirche 2013-06-21 17.JPG|thumb|left|Volgastes baznīca]] [[Attēls:Stadtgeschichtliches Museum Wolgast.jpg|thumb|left|Pilsētas vēstures muzejs]] Pirms pilsētas dibināšanas Volgastes vietā atradās svarīgs [[slāvi|slāvu]] pagānu templis, kas 1128. gadā tika nopostīts. Volgaste bija [[Hanzas savienība|Hanzas pilsēta]]. No 1285. līdz 1637. gadam Volgaste bija [[Pomerānijas hercogi|Pomerānijas hercogu]] rezidences pilsēta. 1628. gadā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā pie pilsētas notika [[Volgastes kauja]], kurā imperatora karaspēks [[Albrehts fon Vallenšteins|Albrehta fon Vallenšteina]] vadībā sakāva karaļa [[Kristiāns IV Oldenburgs|Kristiāna IV]] komandētos dāņus, un dāņi bija spiesti lūgt mieru. 1630. gadā pilsētu ieņēma zviedru karaspēks, un līdz pat 1815. gadam tā ietilpa [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 1713. gadā [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā, atriebjoties par dāņu [[Altona]]s nodedzināšanu, Volgasti nodedzināja krievu karaspēks. Pēc 1815. gada — [[Prūsija]]s sastāvā. Pilsētā atrodas kuģu būves uzņēmums ''Peene-Werft''. == Apskates objekti == Rātsnams celts no 1718. līdz 1724. gadam.<ref>Sabine Becht: ''Usedom'', 139. lpp. Erlangen 2023</ref> Pilsētas vēstures muzejs atrodas tirgus laukumā. Baznīca celta no 1280. līdz 1350 gadam gotiskā stilā.<ref>Sabine Becht: ''Usedom'', 140. lpp. Erlangen 2023</ref> Daļa no viduslaiku pilsētas mūra ir saglabājusies. Gleznotāja Runges dzimtajā vietā tagad ir muzejs.<ref>Sabine Becht: ''Usedom'', 142. lpp. Erlangen 2023</ref> == Cilvēki == Gleznotāja [[Filips Oto Runge|Filipa Oto Runges]] (''Philipp Otto Runge'', 1777-1810) un diska metējas [[Franka Dīča|Frankas Dīčas]] (''Franka Dietzsch'', 1968) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pilsētas]] 3hlzg8qi456sbv7chafdo24e10qe2ou 0 198698 4457818 4024685 2026-04-23T09:06:30Z Otovi 95404 4457818 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Eihmanis''' vai '''Eihmans''' ({{val|de|Eichmann}}; sieviešu dzimtē '''Eihmane''') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādolfs Eihmanis]] (''Adolf Eichmann'') — SS oberšturmbanfīrers; * [[Alfrēds Eihmanis]] — latviešu čekists; * [[Juris Eihmanis]] — bijušais Latvijas zemessardzes pulkvedis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris; * [[Roberts Eihmans]] — latviešu čekists; * [[Teodors Eihmans]] — latviešu čekists. == Skatīt arī == * [[Eichmanis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 5a864mfzupxgummj1frgdb9f23nzra8 4457833 4457818 2026-04-23T09:32:26Z Otovi 95404 4457833 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Eihmanis''' vai '''Eihmans''' ({{val|de|Eichmann}}; sieviešu dzimtē '''Eihmane''') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādolfs Eihmanis]] (''Adolf Eichmann'') — SS oberšturmbanfīrers; * [[Alfrēds Eihmanis]] — latviešu čekists; * [[Juris Eihmanis]] — bijušais Latvijas zemessardzes pulkvedis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris; * [[Lidija Eihmane]] — latviešu padomju izlūkdienesta darbiniece; * [[Roberts Eihmans]] — latviešu čekists; * [[Teodors Eihmans]] — latviešu čekists. == Skatīt arī == * [[Eichmanis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 7b036rc04vjx8b3r7nh810ydk9tzccz 0 200689 4457557 4456282 2026-04-22T17:56:35Z Asignotac 109310 Papildus informācija par autoceļa posma sadalījumiem, no angļu valodas versijas 4457557 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Rīgas līdz Jaunolainei atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļš posmā no Rīgas līdz [[Dalbe]]i (Jelgavai) izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20—30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un viens vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju [[Eleja|Elejā]] (50,0. — 69,2. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> {| style="width:60%; font-weight:bold; text-align:center" |+Autoceļa posmu sadalījums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> | style="background:#303134; width:13.1%; color:white" |10 km | style="background:#E10600; width:26.2%; color:white" |20 km | style="background:#FFE300; width:1.8%; color:white" |1.5 km | style="background:#0063AF; width:15.1%; color:white" |11.5 km | style="background:#303134; width:8.5%; color:white" |6.5 km | style="background:#0063AF; width:35.2%; color:white" |27 km |- |Apdzīvota vieta (Rīga) |2+2 ceļš |2+1 ceļš |1+1 ceļš |Apdzīvota vieta (Jelgava, Jelgavas apvedceļš) |1+1 ceļš |} == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas—Jelgavas—[[Tauraģe]]s stratēģiskās otrās klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" rakstīja, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap {{sk|8000}} cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām [[versts|verstēm]] attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas—Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3 metri, brauktuves platums — 5,4 metri. [[mājlops|Lopu]] dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5 cm — šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /> <gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940. gada) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery> No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas—Jelgavas ceļa posmā izbūvēja melno asfalta segumu. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei uzbūvēja divjoslu šoseju ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados pabeidza būvēt Jelgavas pilsētas apvedceļu. Sākotnēji visu Jelgavas pilsētas apvedceļa trasi plānoja ar atdalītām brauktuvēm, pēc atmežošanas izbūvēja dublējošos ceļus un tiltus. Tomēr finanšu līdzekļu trūkuma dēļ izbūvēja tikai vienu brauktuvi.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine]]s līdz [[Dalbe]]i (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga]]s līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz [[Jelgava]]i (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz [[Lietuva]]s robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu {{sk|6773756}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|5757692}} eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava, kas atrodas nepilnu 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] 9xyk05o66cwtn48k5i99kiq5ohwrmcb 0 216496 4457856 4389341 2026-04-23T11:28:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457856 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likteņa līdumnieki | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[drāmas filma|drāma]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Māra Svīre]] | director = [[Virdžīnija Lejiņa]] | creative_director = | presenter = LTV | starring = | judges = | voices = | narrated = Nārbuļu Dzimta | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = [[Raimonds Tiguls]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 56 | list_episodes = | executive_producer = | producer = LTV Videofilma | editor = | location = Liezēres pagasts | cinematography = | camera = | runtime = 53 minūtes | company = | distributor = LTV | channel = [[Latvijas Televīzija|LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = 2003. gada 19. janvāris | last_aired = 2008. gada 11. maijs | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''Likteņa līdumnieki''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[LTV|LTV1]] no 2003. līdz 2008. gadam. Sižetā sekoja [[Latvieši|latviešu]] dzimtas — Nārbuļu ģimenes — vēsture laikposmā no 1885. gada, kad [[barons|baronese]] izprecina pavesto istabmeitu Katrīnu, pūrā dodot zemi, cauri visiem 20. gadsimta notikumiem Latvijas vēsturē līdz pat mūsu dienām — 1995. gadam. Seriāla sižeta līnijas pamatā ir četri rakstnieka [[Vladimirs Kaijaks|Vladimira Kaijaka]] romāni — ''[[Enijas bize]]'', ''[[Zem Marsa debesīm]]'', ''[[Nārbuļu dēli]]'' un ''[[Mantinieki]]''. Seriāls filmēts [[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]] "Kalna Jaunzemjos".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.liezere.lv/kulturas-nams/aktualitates-kn/296-liktena-lidumnieku-salidojums|title="Likteņa līdumnieku" salidojums|accessdate={{dat|2018|9|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Lomās == * [[Sigita Pļaviņa]] – '''Ieva Nārbule''' † (1.—4. sezona) – Mārtiņa Sproģa un Annas Sproģienes meita, Justa māsa, Jāņa, Edgara un Ūves māte, Jura un vēlāk Alberta sieva. Mirusi no sirdstriekas. * [[Ieva Pļavniece]] – '''Enija Kalnavēvere''' † (agrāk Paspārne) (1.—3.sezona) – Marijas un Jūlija meita, Mirgas māte. Bija attiecības ar Juri līdz brīdim, kad Katrīna un Jēkabs aizliedza viņiem precēties. Bija stāvoklī no Jura. Abu kopīgais bērns piedzima nedzīvs. Vēlēdamies atriebties Jurim, apprecējās ar Niklāvu. Laulībā piedzima meita Mirga. Sadegusi kopā ar Mariju, pēc tam, kad viņu māju aizdedzināja [[Latviešu policijas bataljoni|šucmaņi]]. * [[Ligita Dēvica]] – '''Katrīna Nārbule''' † (1.—3. sezona) – Agrāk baroneses istabmeita, Jēkaba sieva un pirmā Nārbuļu saimniece, Pētera, Sīmaņa, Jura, Annas, Lidijas um Bertas māte. Jaunībā bija attiecībās ar jauno baronu. Pēc sava vīra un dēla Jura nāves, kopā ar Ievu un Ievas dēliem kļuva par Nārbuļu īpašniecēm. Mirusi pēc tam, kad Jāni arestēja un izsūtīja. * [[Armands Reinfelds]] – '''Juris Nārbulis''' † (1. sezona) – Katrīnas un Jēkaba dēls, Ievas vīrs, Jāņa, Edgara un Ūves tēvs. Bija attiecībās ar Eniju. Pēc sava tēva nāves kļuva par Nārbuļu saimnieku. Nespēdams samierināties ar Enijas un Niklāva kāzām, pakārās. * [[Jānis Dreiblats]] un [[Artūrs Skrastiņš]] – '''Jēkabs Nārbulis''' † (1. sezona) – Baroneses bijušais kučieris, Katrīnas vīrs, Sīmaņa, Jura, Annas, Lidijas un Bertas tēvs, Pētera patēvs un pirmais Nārbuļu saimnieks. Stingri uzstādīja, ka Nārbuļi ir nedalāmi un tiem var būt tikai viens saimnieks. Nosita satrakojies zirgs. * [[Maija Apine]] – '''Marija Paspārne''' † (1.—3. sezona) – Jūlija sieva, Enijas māte. Zīlniece un dziedniece, sirsnīga sieviete. Ievas un Jura kāzu vakarā nolādēja Ievu. Ar zālēm un buramvārdiem izglāba Enijas dzīvību dzemdību laikā. Izglāba Ūvi pēc tam, kad viņu sašāva kājā. Sadegusi kopā ar Eniju pēc tam, kad viņu māju aizdedzināja šucmaņi. * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] – '''Mirga Nārbule''' (agrāk Kalnavēvere) (1.—4. sezona) – Enijas un Niklāva meita, Ūves sieva, Jura un Eida māte. Bija attiecībās ar Edgaru, no kura ir dēls Juris. Pēc tam, kad viņas māti un vecmammu Mariju sadedzināja viņu pašu mājā, pārvācās dzīvot uz Nārbuļiem. Pēc kara apprecējās ar Ūvi un ģimenē piedzima dēls Edgars (Eidis). Pēc Ūves traģiskās nāves vairs neapprecējās. Mūža nogalē pārcēlās no Nārbuļiem uz jauno māju bijušās darvdeģa būdas vietā. * [[Egils Melbārdis]] (1.—3. sezona), [[Augusts Blekte]] (1. sezona) – '''Jānis Nārbulis''' † (1.—3. sezona) – Ievas un Jura vecākais dēls. Bija mēnessērdzīgs. Nokrita no Nārbuļu rijas jumta, pēc kā palika klibs uz visu atlikušo dzīvi. Ļoti mīlēja Mirgu, mācīja viņai spēlēt akordeonu. Spēlēja akordeonu pilnmēness naktīs. Kļuva par Nārbuļu saimnieku 21 gada jubilejā, kad Ieva un Katrīna viņam atdeva savas daļas. Pēc kara arestēts par Edigeja slēpšanu šķūnī. Pēc tam izsūtīts uz Sibīriju, kur arī miris. * [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]] (1.—4. sezona), [[Roberts Gotlaufs]] (1. sezona) – '''Edgars Nārbulis''' (1.—4. sezona)– Ievas un Jura vidējais dēls, Serafimas vīrs, Taņas, Zojas un Jura tēvs. Jaunībā bija attiecībās ar Mirgu, no kuras ir dēls Juris. Kara laikā brīvprātīgi pieteicās [[latviešu leģions|leģionā]]. Karā saņemts gūstā, kaut arī tuviniekiem tika paziņots, ka ir kritis kaujā. Nosūtīts uz zelta raktuvēm un pēc tam uz Sibīriju, kur strādājis kokzāģētavā. Tur aprecējies ar Serafimu. Laulībā dzimušas divas meitas — Tatjana un Zoja. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves atgriezies Latvijā. Strīda karstumā nosita Ūvi. Pēc tam aizbēdzis atpakaļ uz Sibīriju, kur dzīvojis līdz sievas Serafimas nāvei. Pēc Serafimas nāves atgriezies Latvijā. * [[Ainārs Ančevskis]] (1.—4. sezona), [[Aksels Matiass Jancis]] (1. sezona) – '''Ūve Nārbulis''' † (1.—4. sezona) – Ievas un Jura jaunākais dēls, Mirgas vīrs, Eida tēvs. 1941. gada deportāciju laikā sašauts kājā. Studēja par agronomu. Bija romāns ar Elgu. Kara laikā iesaukts leģionā, no kura dezertēja. Saņemts gūstā pie padomju partizāniem. Pēc tam iesaukts [[Sarkanā armija|sarkanajā armijā]]. Pēc kara aprecējās ar Mirgu. Laulībā dzimis dēls Edgars (Eidis). Bija kolhoza "Komunima ceļš" galvenais agronoms. Traģiski gājis bojā brīdī, kad Edgars viņu strīda laikā pagrūda. * [[Māris Andersons]] – '''Alberts Jaunzems''' † (1.—4. sezona) – Kādreizējais Nārbuļu kalps, vēlāk Ievas vīrs. Kara sākumā pazuda, kad komunistu funkcionāri atkāpjoties lika Albertam palīdzēt viņiem bēgt. Atgriezies neilgi pirms kara beigām. Brauca ratos kopā ar Stabrovski, kad abus apšaudīja partizāni. Aizveda čekistus uz Daumanta mājām. Visu mūžu to nožēloja. Kolhozā strādāja par mehanizatoru. Vēl ilgi pēc Ievas nāves saimniekoja Nārbuļos. Labojot jumtu, nokrita no tā un pēdējos dzīves gadus dzīvoja ar sagrozītu atmiņu – domāja, ka Jadviga ir Ieva un abi dzīvoja kopā kā pāris. Savas nāves naktī pamodās, atcerējās, ka tā ir Jadviga, patrieca viņu, bet uzreiz arī nomira. * [[Mārcis Maņjakovs]] (4. sezona) un [[Jānis Vītols (aktieris)|Jānis Vītols]] (3. sezona) – '''Juris Nārbulis (Edgara dēls)''' — Edgara un Mirgas dēls, Eida pusbrālis, Ingrīdas vīrs, Margas tēvs. Uzaudzis ar domu, ka īstais tēvs ir Ūve. Par īstā tēva eksistenci uzzinājis tikai pusaudža gados. Jaunībā regulāri konfliktēja ar Eidi par to, ka Eidis vainoja Jura tēvu sava tēva nāvē. Strādājis par būvinženieri. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas strādājis par santehniķi. * [[Kaspars Znotiņš]] (4. sezona) un [[Artūrs Dzirne-Dzirnis]] (3. sezona) – '''Edgars (Eidis) Nārbulis (Ūves dēls)''' — Ūves un Mirgas dēls, Jura pusbrālis, Zintas vīrs, Anda tēvs un Raimonda patēvs. Jaunībā regulāri konfliktējis ar Juri, uzskatīdams Jura tēvu par sava tēva slepkavu. Gandrīz sadedzis pirtī. Strādājis par kolhoza galveno agronomu. Bija attiecībās ar Ligitu. Ligitas dzimšanas dienas ballītē iepazinies ar Zintu. Drīz vien pēc tam ar viņu apprecējies. Attiecībās dzimis dēls Andis. Atmodas laikā bijis [[Latvijas Tautas fronte]]s biedrs. Kļuvis par [[Vilnis Edvīns Bresis|Breša]] zemnieku. * [[Rihards Rudāks]] – '''Jūlijs Paspārnis''' † (1.—2. sezona) — Marijas vīrs un Enijas tēvs. Bijis darvdeģis. Palīdzēja Jēkabam iekopt Nārbuļus. Dzērājs. Miris no sirds plīsuma. * [[Karīna Tatarinova]] un [[Lāsma Kugrēna]] – '''Jadviga''' † (1.—4. sezona) — Kalpone Nārbuļos. Poliete. Jaunībā bija attiecībās ar Albertu. Padomju varas sākumā sāka dzīvot kopā ar Emīlu Dundēli. Brīdināja Nārbuļus par izvešanām. Vācu okupācijas laikā bija attiecībās ar gūstekni Fomu. Pēc kara gatavojās precēties ar Meinardu. Nārbuļu šķūnī slēpa Edigeju, kā dēļ tika arestēts un izsūtīts Jānis. Pēc Katrīnas nāves aizgāja prom no Nārbuļiem. Vēlāk strādāja kolhozā par slaucēju. Mūža nogalē izmantoja situāciju, ka Albertam pēc kritiena no jumta bija problēmas ar atmiņu un uzdevās par Ievu. Pēc Alberta nāves turpinājusi dzīvot Nārbuļos, kur arī mirusi. * [[Ģirts Lukevics]] – '''Meinards''' † (1.—3. sezona) — Kalps Nārbuļos. Dziedras vīrs, Pētera un Dārtas tēvs. Padomju okupācijas sākumā pieprasīja Nārbuļu labākās pļavas un tīrumus. Meža ķemmēšanas rezultātā zaudējis sievu. Pēc kara piedalījās mežabrāļu meklēšanā ar Ēvaldu. Gatavojās precēties ar Jadvigu. Nošauts Nārbuļu šķūnī. * [[Uva Segliņa]] – '''Dziedra''' † (1.—2. sezona) — Kalpone Nārbuļos. Meinarda sieva, Pētera un Dārtas māte. Nejauši nošauta mežā ogojot. * [[Māra Mennika]] – '''Dārta Kažociņa''' (2., 4. sezona) — Meinarda un Dziedras meita. Bija divus gadus veca, kad zaudēja māti. Vēlāk kļuvusi par rajona komjaunatnes komitejas pirmo sekretāri. * [[Andris Makovskis]] – '''Ēvalds''' (3. sezona) — Pēc kara kopā ar Meinardu piedalījās mežabrāļu meklēšanā. Vienīgais zināja, ka Jadviga ir tā, kas slēpa Edigeju šķūnī. * [[Artis Robežnieks]] – '''Niklāvs Kalnavēvers''' † (1. sezona) — Muzikants. Enijas vīrs, Mirgas tēvs. Strādāja Nārbuļos par mežstrādnieku. Bija greizsirdīgs uz Juri. Pakāries un sadedzis Nārbuļu rijā. * [[Helmuts Kalniņš]] – '''Eduards Lukstiņš''' (1.—4. sezona) — Jaunsaimnieks. Jūlija draugs. Centās izveidot attiecības ar Eniju. Izsūtīts uz Sibīriju. Pēc tam atgriezies Latvijā. * [[Zane Vaļicka]] – '''Lidija''' † (1. sezona) — Jēkaba un Katrīnas meita. 1941. gadā izsūtīta uz Sibīriju, kur arī mirusi. * [[Esmeralda Ermale]] – '''Berta''' † (1.—2. sezona) — Jēkaba un Katrīnas meita. Oto sieva. Mirusi. * [[Aivars Siliņš]] — '''Oto''' (1.—2. sezona) — Bertas vīrs. Dūņu mājas saimnieks. * [[Indra Briķe]] – '''Anna''' † (1.—3. sezona) — Jēkaba un Katrīnas meita, Daumanta māte. 1949. gadā izsūtīta uz Sibīriju, kur arī mirusi. * [[Inga Misāne-Grasberga]] – '''Meldra''' (2.—4. sezona) — Daumanta sieva, Pētera un Annas māte. 1949. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Pēc Staļina nāves atgriezusies Latvijā. Padomju laikos strādāja kolhoza veļas mazgātuvē. Mūža nogalē dzīvojusi kopā ar Miervaldi. * [[Lauris Subatnieks]] – '''Daumants''' † (2.—3. sezona) — Annas dēls, Meldras vīrs, Pētera un Annas tēvs. Pirms kara dienējis Latvijas armijā. Vācu okupācijas laikā dienēja leģionā. Pēc vācu armijas atkāpšanās iestājās mežabrāļus. Nolaupīja graudus, kurus Alberts un Stabrovskis veda uz nodošanu frontes vajadzībām. Laupīšanas brīdī ievainots. Par to arestēts. Miris ieslodzījumā. * [[Ivo Martinsons]] – '''Vitolds''' (2. sezona) — Liepu mazdēls, Ūves draugs. Kara laikā iesaukts leģionā. Slēpies Kurzemē. * [[Gints Grāvelis]] – '''Dainis''' (2.—3. sezona) — Ūves un Edgara draugs. Iesaukts leģionā. Pēc kara iestājies mežabrāļos. * [[Andris Siliņš (aktieris)|Andris Siliņš]] – '''Roberts''' (2. sezona) — Edgara skolasbiedrs, Daumanta armijas biedrs. Vācu okupācijas laikā iestājies leģionā. Vajāja Jadvigu par to, ka viņa bija poliete. * [[Sarmīte Rubule]] – '''Nora''' (2. sezona) — Edgara jaunības mīlestība. 1941. gadā izsūtīta uz Sibīriju. * [[Ivars Brakovskis]] — '''Kazimirs''' (1. sezona) — Edigeja tēvs. Būvnieks no Latgales. Kopā ar dēlu cēla Nārbuļos klēti. Aizliedza Eidgejam satikties ar Jadvigu. * [[Aldis Siliņš]] – '''Edigejs''' (1., 3. sezona) — Kazimira dēls. Būvnieks. Centās veidot attiecības ar Jadvigu. Vācu okupācijas laikā pieteicās policijas bataljonā. Pēc vācu armijas atkāpšanās iestājies mežabrāļos. Būdams ievainots, meklēja palīdzību Nārbuļos. Meinarda slepkava. * [[Uldis Dumpis]] – '''Skrīveris''' (1.—3. sezona) — Liepas sekretārs. Padomju okupācijas laikā atstādināts no amata. Vācu okupācijas laikā atjaunots amatā. 1949. gadā izsūtīts uz Sibīriju. * [[Ivars Krastiņš]] – '''Liepa''' † (1.—3. sezona) — Pagastvecis neatkarīgās Latvijas un vācu okupācijas laikā. Vitolda vectēvs. 1941. gadā tiktu izsūtīts, ja viņus nebūtu pabrīdinājis Ūve. Pēc tam, kad Sarkanā armija pārrāva frontes līniju, organizēja pagasta iedzīvotāju bēgšanu. Gājis bojā padomju aviācijas uzlidojuma laikā. * [[Akvelīna Līvmane]] – '''Liepas kundze''' † (1.—3. sezona) — Liepas sieva. Gājusi bojā padomju aviācijas uzlidojuma laikā. * [[Ivars Puga]] – '''Emīls Dundēlis''' (1.—4. sezona) — Padomju varas īstenotājs. Ievas jaunības laika mīlestība. Kara sākumā bija attiecībās ar Jadvigu. Organizēja 1941. gada deportācijas. Nolaupīja Albertu, lai tas pārvestu padomju funkcionārus uz Krieviju. Atgriezies Latvijā kā partizāns. Pēc kara, kļuvis par pagasta padomes priekšsēdētāju un rajona padomes priekšsēdētāju. * [[Viktors Jancevičs]] — '''Vasīlijs''' (2.—3. sezona) — Padomju gūsteknis. Pārvešanas laikā iemucis mežā pie padomju partizāniem. Atpazina Ūvi pēc tam, kad viņu sagūstīja partizāni. Izglāba Mirgas dzīvību, kad viņa slīka purvā. * [[Oļegs Teterins]] — '''Foma''' † (2.—3. sezona) — Padomju gūsteknis. Centās uzsākt attiecības ar Jadvigu. Kopā ar Vasīliju iebēga mežā un pievienojās padomju partizānu grupai. Tika sašauts un ārstējās darvdeģu kūtsaugšā. Nogalināts brīdī, kad šucmaņi aplenca darvdeģu būdu. * [[Māris Pūris]] – '''Pirmais partorgs''' (2. sezona) — Pavēlēja nolaupīt Albertu. * [[Ģirts Krūmiņš]] — '''Eikins''' (3. sezona) — Partorgs un kolhoza "Komunisma ceļš" pirmais priekšsēdētājs. Vēlāk no amata atstādināts. * [[Nikolajs Korobovs]] — '''Majors''' (3. sezona) — Padomju virsnieks. Lūdza Mirgai identificēt Enijas un Marijas mirstīgās atliekas. Arestēja un aizveda Jāni. * [[Jurijs Losevs]] — '''Stabrovskis''' (3.—4. sezona) — Padomju karavīrs un kolhoza otrais priekšsēdētājs. Sašauts graudu nodošanas laikā. * [[Voldemārs Šoriņš]] — '''Kurts''' (3. sezona) — Šucmaņu vienības komandieris. Pavēlēja nodedzināt darvdeģu māju. * [[Ģirts Ķesteris]] — '''Alfrēds''' † (3. sezona) — Šucmanis. Centās uzmākties Jadvigai. Nošauts. * [[Jānis Kirmuška]] — '''Miervaldis''' (3.—4. sezona) — Edgara leģiona biedrs. Kara laikā zaudējis kāju. Mūža nogalē dzīvoja kopā ar Meldru. * [[Lolita Cauka]] – '''Anna Sproģiene''' (1.—2. sezona) — Ievas un Justa māte, Mārtiņa Sproģa sieva. * [[Gunārs Kugrēns]] – '''Mārtiņš Sproģis''' (1.—2. sezona) — Ievas un Justa tēvs, Annas Sproģienes vīrs. Liepas un Jēkaba draugs. * [[Juris Lisners]] — '''Justs Sproģis''' (1.—2. sezona) — Mārtiņa Sproģa un Annas Sproģienes dēls, Ievas brālis. Bija vedējs Ievas un Alberta kāzās. * [[Ligita Skujiņa]] — '''Jete''' (1.—2. sezona) — Justa Sproģa sieva. Bija vedēja Ievas un Alberta kāzās. * [[Zigrīda Stungure]] – '''Baronese''' (1. sezona) — Izprecināja Katrīnu kučierim Jēkabam par sievu. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas zaudējusi īpašumu Latvijā un devusies uz Vāciju. Vēlāk atgriezusies Latvijā ar mērķi atgūt zaudētos īpašumus. Devusies uz ASV pie mazdēla Pētera. * [[Māra Zvaigzne]] – '''Veronika''' † (3. sezona) — Sīmaņa sieva, Tamāras un Vitālija māte. Pēc kara bija ieradusies Nārbuļos. Mirusi. * [[Ieva Puķe]] – '''Tamāra''' (4. sezona) — Sīmaņa un Veronikas meita, Vitālija māsa, Tungusa sieva. Slaucēja kolhozā. Vēlējās iegūt Nārbuļus savā īpašumā, kas arī izdevās. * [[Mārtiņš Egliens]] – '''Tunguss''' (4. sezona) — Tamāras vīrs. Īstajā vārdā Nuteļkut. Pēc tautības pa pusei latvieties, pa pusei [[tungusi|tunguss]]. Pēc profesijas zootehniķis. Padomju laikos nodarbojies ar ādu ģērēšanu. Breša zemnieks. Pēc neatkarības atjaunošanas nodarbojies ar briežu dārzu un ierīkojis Nārbuļos viesu namu. * [[Aleksejs Škatovs]] – '''Vitālijs''' (4. sezona) — Sīmaņa un Veronikas dēls, Tamāras brālis. Bērnību pavadījis bērnu namā. Dienējis [[PSRS Jūras kara flote|PSRS Jūras kara flotes]] zemūdenē. * [[Ivars Kļavinskis]] – '''Sīmanis''' (Tamāras dēls) (4. sezona) — Tamāras un Tungusa vecākais dēls. Kopā ar tēvu nodarbojās ar briežu dārzu. * [[Miķelis Žideļūns]] – '''Andrejs''' (4. sezona) — Tamāras un Tungusa dēls. * [[Kārlis Neimanis]] – '''Viktors''' (4. sezona) — Tamāras un Tungusa dēls. * [[Marta Grase]] – '''Aelita''' (4. sezona) — Tamāras un Tungusa meita. * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – '''Ulrika''' (4. sezona) — Sīmaņa sieva. * [[Karina Lučiņina]] – '''Serafima''' † (3.—4. sezona) — Ņikonora un Ņeoņilas meita, Edgara sieva, Tatjanas un Zojas māte. Strādāja par skolotāju. Mirusi no vēža. * [[Jurijs Safronovs]] – '''Ņikonors''' † (3.—4. sezona) — Serafimas tēvs, Ņeoņilas vīrs. Vecticībnieks. Pirmajā pasaules karā, [[Nāves sala|Nāves salā]] zaudējis roku. Otrā pasaules kara laikā zaudējis visus četrus dēlus. Pieņēma Edgaru kā remontstrādnieku savā mājā. Miris. * [[Vera Hramņikova]] – '''Ņeoņila''' † (3.—4. sezona) — Serafimas māte, Ņikonora sieva. Vecticībniece. Mirusi. * [[Jevgēnijs Ivaničevs]] – '''Prorabs''' (3.—4. sezona) — Edgara priekšnieks kokzāģētavā. Pēc Staļina nāves atgriezies dzimtajā Ukrainā. Vēlāk atgriezies Sibīrijā. Centās pievērst uzmanību Serafimai. * [[Mihails Samodahovs]] – '''Kuzma''' (3. sezona) — Edgara darba kolēģis. Dzērājs. * [[Januss Johansons]] – '''Jiri''' (3. sezona) — Edgara darba kolēģis. Pēc tautības igaunis. * [[Ritvars Gailums]] – '''Klusais Okeāns''' † (3. sezona) — Duņas vīrs, Ivana tēvs. Dzērājs. Otrā pasaules kara laikā dienējis PSRS Jūras kara flotē Klusajā okeānā. Bija greizsirdīgs uz Edgaru. Miris. * [[Darja Podoļako]] – '''Taņa''' (4. sezona) — Edgara un Serafimas meita. Precējusies ar profesoru. * [[Aļona Lapteva]] – '''Duņa''' (3.—4. sezona) — Edgara draudzene, Klusā Okeāna sieva, Ivana māte. Strādājusi par traktoristi. * [[Jūlija Ļaha]] – '''Ingrīda''' (4. sezona) — Jura sieva, Margas māte. Strādāja par skolotāju. * [[Līga Zeļģe]] – '''Ligita''' (4. sezona) — Eida klasesbiedrene, Toričelli sieva. Jaunībā bija attiecībās ar Eidi. * [[Lelde Čarnecka]] – '''Zinta''' (4. sezona) — Eida sieva, Anda un Raimonda māte, Elgas meita, Leona bijusī sieva. Strādājusi par grāmatvedi. * [[Mārtiņš Brūveris]] – '''Raimonds''' (4. sezona) — Zintas un Leona dēls, Anda pusbrālis, Eida padēls, Sandras vīrs. Ar Sandru ir kopīgi divi bērni. Centās iestāties augstskolā juristos, taču netika uzņemts. Padomju laikos nodarbojies ar degvīna kontrabandu. * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] – '''Andis''' (4. sezona) — Eida un Zintas dēls, Raimonda pusbrālis. Studējis latviešu filoloģiju. Brīvajā laikā rakstīja dzeju. Bija attiecībās ar Aiju. * [[Inga Siliņa]] – '''Aija''' (4. sezona) — Tamāras un Tungusa meita. Bija attiecībās ar Andi. * [[Baiba Geķe]] – '''Sandra''' (4. sezona) — Raimonda sieva. Bijusī sķēpmetēja. Attiecībās ar Raimondu dzimuši divi bērni. * [[Dita Lūriņa]] – '''Elga''' (2., 4. sezona) — Zintas māte, Zaueres meita. Kara laikā zaudējusi vīru. Bija romāns ar Ūvi. * [[Dace Bonāte]] – '''Zauera kundze''' (2., 4. sezona) — Elgas māte. * [[Andrejs Možeiko]] – '''Leons''' (4. sezona) — Zintas bijušais vīrs, Raimonda tēvs. Dzērājs. * [[Aivars Kalnarājs]] – '''Norberts''' (4. sezona) — Katrīnas dēla Pētera mazdēls. Ieradās no ASV pēc neatkarības atjaunošanas, lai iegūtu Nārbuļu zemi. * [[Krišjānis Salmiņš]] – '''Aivens''' (4. sezona) — Norberta dēls. Centās pievērst uzmanību Aijai. * Egils Zariņš – '''Druvis Kauss''' (4. sezona) — Kolhoza pēdējais priekšsēdētājs. Velgas vīrs, Arta tēvs. Bija iemīlējies Mirgā. Eida draugs. Pēc neatkarības atjaunošanas ievēlēts par pagastveci. * [[Inese Kučinska]] — '''Velga''' (4. sezona) — Druvja Kausa sieva, Arta māte. * [[Zane Daudziņa]] – '''Alda''' (4. sezona) — Slaucēja kolhozā. * [[Inese Ramute]] – '''Hermīne''' (4. sezona) — Slaucēja kolhozā. * [[Jānis Āmanis]] – '''Toričelli''' (4. sezona) — Eida klasesbiedrs. Ligitas vīrs. Kolhozā strādāja par traktoristu. Dzērājs. * [[Ingus Kniploks]] — '''Antoša''' (4. sezona) — Eida Klasesbiedrs. * [[Ieva Segliņa]] – '''Dace''' (4. sezona) — Eida klasesbiedrene. Epizodēs — [[Lelde Māsēna]], [[Ivars Sietiņš]], [[Gunta Grīva]], [[Bērtulis Pizičs]], [[Aldis Kusiņš]], [[Velta Līvija Straume]], [[Uldis Lieldidžs]], [[Juris Laviņš]], [[Gunārs Placēns]], [[Ivonda Vilsone]], [[Jānis Skanis]], [[Maija Korkliša]], [[Agris Māsēns]], [[Tālivaldis Lasmanis]], [[Andis Kvēps]], [[Edgars Pujāts]], [[Kaspars Gods]], [[Gundars Grasbergs]], [[Didzis Eglītis]], [[Egons Dombrovskis]], [[Evija Krūze]], [[Marģers Eglinskis]], [[Leonīds Grabovskis]], [[Velta Līne]], [[Andis Strods]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]], [[Ārija Liepiņa-Stūrniece]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] gqp3o0mroxqwipnakho67db9r5fzudi 0 223248 4457701 4179179 2026-04-23T01:56:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457701 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Machu Picchu Llama 1.jpg | att_nosaukums = Lamas [[Maču Pikču]] cietoksnī | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | apakškārta =Tylopoda | apakškārta_lv=Biezpēdaiņi | dzimta = Camelidae | dzimta_lv = Kamieļu dzimta | apakšdzimta = Camelinae | apakšdzimta_lv=Kamieļu apakšdzimta | cilts=Lamini | cilts_lv=Lamu cilts | ģints = Lama | ģints_lv=Lamas | binomial = Lama <small>([[Žoržs Kivjē|G. Cuvier]], 1800)</small> | kategorijas = nē }} '''Lamas''' (''Lama'') ir [[kamieļu dzimta]]s (''Camelidae'') viena no divām [[lamu cilts]] (''Lamini'') ģintīm. Otra ir [[vikunjas|vikunju ģints]] (''Vicugna''). Lamu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt [[lama]] (''Lama glama'') ir domesticēta [[gvanako]] forma<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-guanaco.html |title=Mammals: Guanaco |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100107163603/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-guanaco.html }}</ref> un ir sastopama tikai kā [[mājdzīvnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domainechambord.ca/viewpage.cfm?PageID=5 |title=Llamas/Alpacas |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828184831/http://domainechambord.ca/viewpage.cfm?PageID=5 |archivedate={{dat|2013|08|28||bez}} }}</ref> Vēl nesenā pagātnē lamu ģintī tika klasificēta arī [[alpaka]], bet ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka alpaka ir cēlusies no [[vikunja]]s. Kopš 2001. gada tā tiek klasificēta [[vikunjas|vikunju ģintī]].<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1088918/ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca]</ref> Abas ģintis ir ļoti tuvu radniecīgas, un sugas mēdz hibridizēties viena ar otru. Lamas un gvanako vieno arī īpašība, kāda nepiemīt [[vikunjas|vikunju ģints]] sugām ([[vikunja]]i un [[alpaka]]i) — lamām un gvanako priekšzobi ir pilnībā emaljēti, bet vikunjai un alpakai [[zobi|priekšzobiem]] [[mēle]]s pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug.<ref name=cam/> == Izplatība == Lamu ģints sugu dabiskais izplatības areāls saistīts ar [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu kalnu]] reģioniem, lai gan mūsdienās lamas kā mājdzīvniekus tur daudzās vietās pasaulē. Gvanako ir [[savvaļas dzīvnieki]], un tās sastopamas [[Argentīna|Argentīnā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Paragvaja|Paragvajā]] un [[Peru]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/11186/0 IUCN: Lama guanicoe]</ref> == Vēsture == Lamas pieradināja [[Peru]] [[indiāņi]] pirms 6000 — 7000 gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm |title=Llama (Lama glama, Linnaeus 1758) |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130512102108/http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm }}</ref> līdz ar to tās ir vienas no vecākajiem mājdzīvniekiem pasaulē.<ref name=cam>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |title=Camelid Facts |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130725162338/http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |archivedate={{dat|2013|07|25||bez}} }}</ref> [[Inku impērija]]s laikā lamu selekciju un pavairošanu kontrolēja valsts un visas lamas bija [[valsts]] īpašums. To medības bija aizliegtas. Lamas inkus nodrošināja ar [[vilna|vilnu]], [[gaļa|gaļu]], mēslojumu tīrumiem un kalpoja kā transporta dzīvnieki, kas pārnēsāja nastas. Inkiem lamu [[tēviņš|tēviņi]] bija svēti un tika pielīdzināti [[dievs|dieviem]], to vilna tika savākta un izmantota audumu pagatavošanā. Lamu gaļa tika izmantota gan svaigā veidā, gan sālītā vai kaltētā vēlākai izmantošanai. Daži gremošanas sistēmas orgāni tika izmantoti [[tauta]]s [[medicīna|medicīnā]].<ref name=cam/> == Sistemātika == * '''Lamu ģints''' (''Lama'') *** [[Gvanako]] (''Lama guanicoe'') *** [[Lama]] (''Lama glama'') == Galerija == <gallery> Attēls:Lama-guanicoe.jpg|[[Gvanako]] (''Lama guanicoe'') Attēls:A llama kisses the breeze (205083808).jpg|[[Lama]] (''Lama glama'') </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bigsiteofamazingfacts.com/what-is-the-difference-between-guanacos-and-llamas What Is the Difference Between Guanacos and Llamas?] * [http://www.knewance.com/comparisons/llama-v-alpaca-v-guanaco-v-vicua.html llama v. alpaca v. guanaco v. vicuña] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028025041/http://www.knewance.com/comparisons/llama-v-alpaca-v-guanaco-v-vicua.html |date={{dat|2012|10|28||bez}} }} * [http://newswatch.nationalgeographic.com/2013/01/18/patagonias-local-llamas-the-guanaco/ National Geographic: Patagonia’s Local Llamas: The Guanaco] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lamas| ]] [[Kategorija:Kamieļu dzimta]] j9wy1mo1fwh8kqke6v3y6ep71x8fjvo 0 225814 4457683 4058763 2026-04-22T22:55:12Z Azera-Kior-da 144466 4457683 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|skotu ķīmiķi|Remzijs|Remzijs|uzvārds}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Viljams Remzijs | vārds_orig = ''William Ramsay'' | attēls = William Ramsay working.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1852 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | m_dat_alt = | m_gads = 1916 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Haivikoma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[skoti|skots]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Viljams Remzijs''' ({{val|en|William Ramsay}}, {{izrunā|ˈramzi}};<ref name="Oxford"/> dzimis {{dat|1852|10|2}}, miris {{dat|1916|7|23}}) bija [[skoti|skotu]] [[ķīmiķis]]. Remzijs ir pazīstams kā [[cēlgāzes|cēlgāzu]] atklājējs. 1904. gadā saņēmis [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par inerto gāzu elementu atklāšanu gaisā un to vietas periodiskajā sistēmā noteikšanu. Viņa darbs argona, hēlija, neona, kriptona un ksenona izolēšanā noveda pie jaunas periodiskās tabulas sadaļas izstrādes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sciencehistory.org/distillations/magazine/a-tale-of-two-knights|title=A Tale of Two Knights|work=Science History Institute|access-date=2026-04-22|date=2010-04-26|language=en}}</ref> Laikā no 1866. līdz 1869. gadam studējis [[Glāzgovas Universitāte|Glāzgovas Universitātē]], 1869. gadā — Andersona institūtā Glāzgovā<ref name="Thorburn Burns">{{publikācijas atsauce|last=Thorburn Burns|first=D.|year=2011|title=Robert Rattray Tatlock (1837-1934), Public Analyst for Glasgow|journal=Journal of the Association of Public Analysts|volume=39|pages=38–43|url=http://www.apajournal.org.uk/Volume_38-39/JAPA_Vol_39_pg_38-43/2011_0038-0043.pdf|accessdate=25 November 2011}}</ref> un 1873. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu [[Tībingenes Universitāte|Tībingenes Universitātē]]. Strādājis Glāzgovas Universitātē (1874—1880), Universitātes koledžā Bristolē (1880—1887) un Universitātes koledžā Londonā (1887—1913). == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Oxford">{{tīmekļa atsauce | url= http://oxforddictionaries.com/definition/english/Ramsay%2C-Sir-William | title= Ramsay, Sir William | publisher= oxforddictionaries.com | accessdate= 2013. gada 6. jūnijā | language= angliski | archive-date= {{dat|2013|09|14||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20130914013526/http://oxforddictionaries.com/definition/english/Ramsay%2C-Sir-William }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1904/ramsay-bio.html Biogrāfija] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Ķīmija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = 1904 | pirms = {{nobr|[[Svante Arrēniuss]]}} | pēc = [[Ādolfs fon Beiers]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Remzijs, Viljams}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotu ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] crjjkqfos4web4fa2ramwz0ltmogvna 0 230276 4457511 4387935 2026-04-22T15:00:55Z TorsoFace 121257 Pievienoju saiti Irinai Tomsonei 4457511 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Valsis mūža garumā | attēls = | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Dzidra Ritenberga]] | producents = | scenārija autors = [[Dagnija Zigmonte]] | galvenajās lomās = [[Astrīda Kairiša]]<br />[[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]]<br />[[Ints Jurjāns]]<br />[[Anna Eižvertiņa]]<br />[[Juris Pļaviņš]]<br />[[Uva Segliņa]] | mūzika = Ungars Savickis | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = [[Inese Brušteina]] | studija = [[AL KO]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{Dat|1990}} | ilgums = 135 minūtes (2 sērijas) | valsts = {{flaga|Latvija}} | valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Valsis mūža garumā"''' ir {{Dat|1990}} uzņemta [[Latvija|Latvijas]] mākslas filma divās sērijās. Filmas režisore ir [[Dzidra Ritenberga]] un tā uzņemta studijā [[AL KO]]. == Sižets == Filmas galvenā varone ir Velta, kas pirms četrdesmit gadiem devusies uz Vāciju līdzi mīļotajam cilvēkam. Tagad Velta ierodas dzimtajā pusē jau kā viešņa. Liekas- sarautas visas saites, kas atmiņā glabāja dzimtās mājas- to vairs nav, paaudžu iemīdītās takas aizaugušas, atsvešinātības vēsums šķir Veltu no tuviem cilvēkiem. Arī no meitas, kas uzaugusi Veltas māsas ģimenē. 1949. gada deportācijās bērns kopā ar māsas ģimeni aizvests uz Sibīriju. Bargs laiks bijis lemts šiem cilvēkiem – salauztas dzīves, izkropļoti likteņi. Sāpes un postījumi jau nepaliek savā laikā – tie nāk cilvēkam līdzi. Filma to visu liek pārdzīvot vēlreiz. == Lomās == * [[Astrīda Kairiša]] un [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] - ''Velta'' * [[Ints Jurjāns]] - ''Verners'' * [[Anna Eižvertiņa]] - ''Veltas māte'' * [[Juris Pļaviņš]] - ''Veltas tēvs'' * [[Uva Segliņa]] - ''Irma'' * [[Dainis Porgants]] un [[Arno Upenieks]] - ''Eidis'' * [[Juris Lejaskalns]] - ''Krilovs'' * [[Ilze Pukinska]] - ''Lida'' * [[Skaidrīte Putniņa]] - ''Ramona'' * [[Zigrīda Stungure]] - ''tante'' * [[Aivars Bogdanovičs]] un [[Kristaps Pūce]] - ''Arnolds'' * [[Indra Briķe]] - ''Biruta'' '''Epizodēs''': [[Indra Burkovska]], [[Irina Tomsone]], [[Juris Bartkevičs]], Vladimirs Čepurovs, [[Valdemārs Karpačs]], [[Venta Vecumniece]] == Filmēšanas grupa == * Režisors: [[Dzidra Ritenberga]] * Scenārija autors: [[Dagnija Zigmonte]] * Operators: [[Gvido Skulte]] * Komponists: Ungars Savickis * Mākslinieks: Gunārs Zemgals * Skaņu režisors: Igors Jakovļevs * Montāžas režisore: [[Inese Brušteina]] * Kostīmu māksliniece: Elvīra Vantere * Grima māksliniece: [[Rasma Prande]] * Redaktore: Austra Zīle * Direktors: Gunārs Sops == Interesanti fakti == * Filmas aktrise [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] {{Dat|1990}} saņēma filmu festivāla "[[Lielais Kristaps]]" balvu kā labākā aktrise. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1179/ Filmas.lv profils] * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1179 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == *{{Youtube|6BDZTaZJLg4|"Valsis mūža garumā" 1. sērija (krievu valodā) }} *{{Youtube|nuF28NUCLOw|"Valsis mūža garumā " 2.sērija (krievu valodā) }} [[Kategorija:1990. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] pwpdvemewccpd3ciihpr8x0uojqf8dd 0 243085 4457668 4280824 2026-04-22T21:40:10Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4457668 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sebeža | official_name = ''Себеж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sebezh.JPG | image_caption = Sebežas panorāma no Sebežas ezera puses | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Pleskavas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Sebežas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1414]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1772]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 5869 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 16 | lats = 59 | latNS = N | longd = 28 | longm = 28 | longs = 59 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 130 | website = {{url|http://sebezh.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Sebeža''' ({{val-ru|Себеж}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] centrs. Dzelzceļa stacija [[Rīga]]s - [[Maskava]]s dzelzceļa līnijā. Izvietojusies uz strēles starp Sebežas un Orono ezeriem. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta [[Sebežas nacionālais parks|Sebežas nacionālā parka]] teritorijā. ==Vēsture== Pirmoreiz rakstos minēta 1414. gadā [[Pleskavas kņazi]]stes pakļautībā. 1535. gadā šeit tika uzcelta koka pils [[Krievijas cariste]]s rietumu robežas aizsardzībai. To iekaroja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā un tā palika [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā. 1919. ɡada janvārī to sākotnēji iekļāva [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] sastāvā, bet drīz vien to pievienoja [[Krievijas PFSR]]. Otrā pasaules kara laikā Sebežu 1941. ɡada 9. jūlijā ieņēma [[Vērmahts]], līdz 1944. gada 17. jūlijam uz austrumiem no pilsētas notika cīņās pie [[Panteras pozīcija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/sebezh/index.html Sebeža ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} ebys6rudor0atlb089dniqulpc5sa2y 4457669 4457668 2026-04-22T21:52:43Z Pirags 3757 4457669 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sebeža | official_name = ''Себеж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sebezh.JPG | image_caption = Sebežas panorāma no Sebežas ezera puses | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Pleskavas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Sebežas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1414]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1772]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 5869 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 16 | lats = 59 | latNS = N | longd = 28 | longm = 28 | longs = 59 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 130 | website = {{url|http://sebezh.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Sebeža''' ({{val-ru|Себеж}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] centrs. Izvietojusies uz strēles starp Sebežas un Orono ezeriem. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta [[Sebežas nacionālais parks|Sebežas nacionālā parka]] teritorijā. ==Vēsture== Pirmoreiz rakstos minēta 1414. gadā [[Pleskavas kņazi]]stes pakļautībā. 1535. gadā šeit tika uzcelta koka pils [[Krievijas cariste]]s rietumu robežas aizsardzībai. To iekaroja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā un tā palika [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā. Dzelzceļa stacija uz [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]]. 1919. ɡada janvārī to sākotnēji iekļāva [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] sastāvā, bet drīz vien to pievienoja [[Krievijas PFSR]]. Otrā pasaules kara laikā Sebežu 1941. ɡada 9. jūlijā ieņēma [[Vērmahts]], līdz 1944. gada 17. jūlijam uz austrumiem no pilsētas notika cīņās pie [[Panteras pozīcija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/sebezh/index.html Sebeža ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} a9lt8clbddtuiby2ml9ocpk4op8vz8i 4457671 4457669 2026-04-22T21:55:18Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457671 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sebeža | official_name = ''Себеж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sebezh.JPG | image_caption = Sebežas panorāma no Sebežas ezera puses | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Pleskavas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Sebežas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1414]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1772]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 5869 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 16 | lats = 59 | latNS = N | longd = 28 | longm = 28 | longs = 59 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 130 | website = {{url|http://sebezh.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Sebeža''' ({{val-ru|Себеж}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] centrs. Izvietojusies uz strēles starp Sebežas un Orono ezeriem. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta [[Sebežas nacionālais parks|Sebežas nacionālā parka]] teritorijā. ==Vēsture== Pirmoreiz rakstos minēta 1414. gadā [[Pleskavas kņazi]]stes pakļautībā. 1535. gadā šeit uzcēla koka pili [[Krievijas cariste]]s rietumu robežas aizsardzībai. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to iekaroja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks un tā palika [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā. Dzelzceļa stacija uz [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]]. 1919. ɡada janvārī to sākotnēji iekļāva [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] sastāvā, bet drīz vien to pievienoja [[Krievijas PFSR]]. Otrā pasaules kara laikā Sebežu 1941. ɡada 9. jūlijā ieņēma [[Vērmahts]], līdz 1944. gada 17. jūlijam uz austrumiem no pilsētas notika cīņās pie [[Panteras pozīcija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/sebezh/index.html Sebeža ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 9wvn8ojbcs7qiwepg6ykgyj73oms4yd 4457673 4457671 2026-04-22T21:57:55Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457673 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sebeža | official_name = ''Себеж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sebezh.JPG | image_caption = Sebežas panorāma no Sebežas ezera puses | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Pleskavas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Sebežas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1414]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1772]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 5869 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 16 | lats = 59 | latNS = N | longd = 28 | longm = 28 | longs = 59 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 130 | website = {{url|http://sebezh.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Sebeža''' ({{val-ru|Себеж}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] centrs. Izvietojusies uz strēles starp Sebežas un Orono ezeriem. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta [[Sebežas nacionālais parks|Sebežas nacionālā parka]] teritorijā. ==Vēsture== Pirmoreiz rakstos minēta 1414. gadā [[Pleskavas kņazi]]stes pakļautībā. 1535. gadā šeit uzcēla koka pili [[Krievijas cariste]]s rietumu robežas aizsardzībai. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to iekaroja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks un tā palika [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā. 1901. ɡadā uzcēla Sebežas dzelzceļa staciju uz [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]]. 1919. ɡada janvārī to sākotnēji iekļāva [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] sastāvā, bet drīz vien to pievienoja [[Krievijas PFSR]]. Otrā pasaules kara laikā Sebežu 1941. ɡada 9. jūlijā ieņēma [[Vērmahts]], līdz 1944. gada 17. jūlijam uz austrumiem no pilsētas notika cīņās pie [[Panteras pozīcija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/sebezh/index.html Sebeža ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} f6m85d2ek1pfalcjq69txzxzz5zb085 4457674 4457673 2026-04-22T22:00:49Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457674 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sebeža | official_name = ''Себеж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sebezh.JPG | image_caption = Sebežas panorāma no Sebežas ezera puses | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Pleskavas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Sebežas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1414]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1772]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 5869 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 16 | lats = 59 | latNS = N | longd = 28 | longm = 28 | longs = 59 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 130 | website = {{url|http://sebezh.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Sebeža''' ({{val-ru|Себеж}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] centrs. Izvietojusies uz strēles starp Sebežas un Orono ezeriem. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta [[Sebežas nacionālais parks|Sebežas nacionālā parka]] teritorijā. ==Vēsture== Pirmoreiz rakstos minēta 1414. gadā [[Pleskavas kņazi]]stes pakļautībā. 1535. gadā šeit uzcēla koka pili [[Krievijas cariste]]s rietumu robežas aizsardzībai. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to iekaroja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks un tā palika [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā. Vēlāk tā bija [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsēta. 1901. ɡadā uzcēla Sebežas dzelzceļa staciju uz [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]]. 1919. ɡada janvārī to sākotnēji iekļāva [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] sastāvā, bet drīz vien to pievienoja [[Krievijas PFSR]]. Otrā pasaules kara laikā Sebežu 1941. ɡada 9. jūlijā ieņēma [[Vērmahts]], līdz 1944. gada 17. jūlijam uz austrumiem no pilsētas notika cīņās pie [[Panteras pozīcija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/sebezh/index.html Sebeža ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} msc2kp2qbyaulg64pyqgcp8lpzf55uc 0 246255 4457782 4163188 2026-04-23T07:49:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457782 wikitext text/x-wiki {{Hokeja spēles infokaste |game_name = Latvija—Krievija |image = |visitor = {{ih|LAT}} |home = {{ih|RUS}} |visitor_per1 = 0 |visitor_per2 = 3 |visitor_per3 = 0 |home_per1 = 0 |home_per2 = 2 |home_per3 = 0 |visitor_total = 3 |home_total = 2 |date = {{dat|2000|5|5|N|bez}} |arena = [[Sanktpēterburgas Ledus pils]] |city = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} |attendance = 7500<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/hockey/x/9900/wsa00/cs/pg000030.htm|title=Group E, Games and Standing|publisher=Iihf.com|accessdate={{dat|2014|3|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140222164256/http://www.iihf.com/hockey/x/9900/wsa00/cs/pg000030.htm|archivedate={{dat|2014|02|22||bez}}}}</ref> |previous = |next = }} '''Latvija—Krievija''' bija [[hokejs|hokeja]] spēle [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000. gada Pasaules čempionātā]] {{dat|2000|5|5||bez}} [[Sanktpēterburgas Ledus pils|Sanktpēterburgas Ledus pilī]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievija|Krievijā]]. Spēlē ar 3—2 uzvarēja Latvijas izlase. Divus vārtus Latvijas labā guva [[Aleksandrs Semjonovs]] un vienus [[Aleksandrs Beļavskis]], savukārt Krievijas izlases labā pa vieniem vārtiem guva [[Oļegs Petrovs]] un [[Pāvels Burē]]. Šī bija Pasaules čempionāta otrās kārtas 5. grupas pirmā spēle. Šai kārtai Latvija kvalificējās no 1. grupas (2. vieta, trīs spēlēs divas uzvaras un viens zaudējums), Krievija — no 4. grupas (3. vieta, trīs spēlēs viena uzvara un divi zaudējumi). Otrās kārtas kopvērtējuma tabulā Latvija ierindojās 4. vietā (piecās spēlēs divas uzvaras, viens neizšķirts, divi zaudējumi) un kvalificējās ceturtdaļfinālam, savukārt Krievija ar vienu uzvaru un četriem zaudējumiem palika pēdējā vietā tabulā (6. vieta) un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. Pēc PSRS sabrukuma šis Krievijas izlasei bija sliktākais starts Pasaules čempionātā. Latvijas izlases vārtsargs [[Artūrs Irbe]], komentējot šo spēli, teica: "Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pus dzīvi... Vienkārši, vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk man liekas nav ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja." == Sastāvi == {{multicol}} {| width="80%" class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan=4 | Latvija |- ! Nr. ! Spēlētājs ! Poz. ! Maiņa |- |1 |[[Artūrs Irbe]] |{{HOK-V}} |— |- |30 |[[Sergejs Naumovs]] |{{HOK-V}} |— |- |4 |[[Normunds Sējējs]] |{{HOK-A}} |1 |- |7 |[[Kārlis Skrastiņš]] |{{HOK-A}} |1 |- |13 |[[Grigorijs Panteļejevs]] |{{HOK-U}} |1 |- |20 |[[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] |{{HOK-U}} |1 |- |14 |[[Leonīds Tambijevs]] |{{HOK-U}} |1 |- |5 |[[Igors Bondarevs]] |{{HOK-A}} |2 |- |3 |[[Viktors Ignatjevs]] |{{HOK-A}} |2 |- |10 |[[Juris Opuļskis]] |{{HOK-U}} |2 |- |27 |[[Aleksandrs Semjonovs]] |{{HOK-U}} |2 |- |17 |[[Aleksandrs Ņiživijs]] |{{HOK-U}} |2 |- |28 |[[Andrejs Maticins]] |{{HOK-A}} |3 |- |2 |[[Rodrigo Laviņš]] |{{HOK-A}} |3 |- |9 |[[Aleksandrs Beļavskis]] |{{HOK-U}} |3 |- |8 |[[Vjačeslavs Fanduls]] |{{HOK-U}} |3 |- |21 |[[Aleksandrs Kerčs]] |{{HOK-U}} |3 |- |23 |[[Atvars Tribuncovs]] |{{HOK-A}} |4 |- |16 |[[Jānis Sprukts]] |{{HOK-A}} |4 |- |29 |[[Aigars Cipruss]] |{{HOK-U}} |4 |- |11 |[[Sergejs Seņins]] |{{HOK-U}} |4 |- |26 |[[Artis Ābols]] |{{HOK-U}} |4 |- |colspan=4 |Galvenais treneris: [[Haralds Vasiļjevs]] |} {{multicol-break}} {| width="80%" class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan=4 | Krievija |- ! Nr. ! Spēlētājs ! Poz. ! Maiņa |- |29 |[[Iļja Brizgalovs]] |{{HOK-V}} |— |- |31 |[[Jegors Podomackis]] |{{HOK-V}} |— |- |29 |[[Igors Kravčuks]] |{{HOK-A}} |1 |- |55 |[[Sergejs Gončars]] |{{HOK-A}} |1 |- |25 |[[Viktors Kozlovs]] |{{HOK-U}} |1 |- |19 |[[Aleksejs Jašins]] |{{HOK-U}} |1 |- |10 |[[Pāvels Burē]] |{{HOK-U}} |1 |- |15 |[[Dmitrijs Mironovs]] |{{HOK-A}} |2 |- |44 |[[Aleksejs Žitņiks]] |{{HOK-A}} |2 |- |13 |[[Valērijs Kamenskis]] |{{HOK-U}} |2 |- |33 |[[Aleksejs Žamnovs]] |{{HOK-U}} |2 |- |14 |[[Oļegs Petrovs]] |{{HOK-U}} |2 |- |32 |[[Andrejs Markovs]] |{{HOK-A}} |3 |- |27 |[[Maksims Galanovs]] |{{HOK-A}} |3 |- |21 |[[Aleksandrs Haritonovs (hokejists)|Aleksandrs Haritonovs]] |{{HOK-U}} |3 |- |23 |[[Aleksandrs Prokopjevs]] |{{HOK-U}} |3 |- |61 |[[Maksims Afinogenovs]] |{{HOK-U}} |3 |- |8 |[[Maksims Sušinskis]] |{{HOK-A}} |4 |- |9 |[[Aleksejs Kudašovs]] |{{HOK-U}} |4 |- |73 |[[Andrejs Ņikoļišins]] |{{HOK-U}} |4 |- |51 |[[Andrejs Kovaļenko]] |{{HOK-U}} |4 |- |colspan=4 |Galvenais treneris: [[Aleksandrs Jakuševs]] |} {{multicol-end}} == Spēle == {{Hokeja spēle | bg = | datums = {{dat|2000|5|5|N|bez}} | laiks = | komanda1 = '''{{ih-rt|LAT}}''' | komanda2 = {{ih|RUS}} | punkti = 3—2 | periodi = (0—0, 3—2, 0—0) | arēna = [[Sanktpēterburgas Ledus pils]], [[Sanktpēterburga]] | skatītāji = 7500 | spēles informācija = http://www.iihf.com/hockey/x/9900/wsa00/online/4/91505025_frame_default.htm | vārtsargs1 = [[Artūrs Irbe]] | vārtsargs2 = [[Iļja Brizgalovs]] | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Pēters Andešons]]<!-- Andersson, Peter --> | starprez = 1—0<br />1—1<br />2—1<br />3—1<br />3—2 | vārti1 = 21.58 (vairākumā) [[Aleksandrs Beļavskis]]<br /><br />36.58 [[Aleksandrs Semjonovs]]<br />38.36 (vairākumā) [[Aleksandrs Semjonovs]] | vārti2 = <br />34.16 [[Oļegs Petrovs]]<br /><br /><br />39.25 [[Pāvels Burē]] | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 16 | metieni1 = 26 | metieni2 = 39 }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20000816014515/http://www.ihwc.net/ Turnīra oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/matches/2000/2000-05-05-Russie-Lettonie.htm Russie - Lettonie (5 mai 2000)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141016171945/http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/matches/2000/2000-05-05-Russie-Lettonie.htm |date=2014-10-16 }} {{fr ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2000. gads sportā|Pasaules czempionats hokeja]] [[Kategorija:Hokejs Krievijā]] 1d65d5sy2ddgotwz4wvwv58iaq43ns0 0 246382 4457807 4177931 2026-04-23T08:43:04Z Ivario 51458 pagātnes forma 4457807 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aglonas novads COA.svg|thumb|119x119px|Aglonas novada ģerbonis]] {{Atjaunināt}} Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Aglonas novads|Aglonas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Aglonas novads sastāvēja no [[Aglonas pagasts|Aglonas]], [[Grāveru pagasts|Grāveru]], [[Kastuļinas pagasts|Kastuļinas]] un [[Šķeltovas pagasts|Šķeltovas]] pagastiem. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 221 ciemi (195 ciemi šobrīd pastāv, 26 ciemi — daļēji izzuduši). * '''Aglonas pagastā''' atrodas 89 ciemi (79 ciemi pašlaik pastāv un 10 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Grāveru pagastā''' atrodas 36 ciemi (35 ciemi pašlaik pastāv un 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Kastuļinas pagastā''' atrodas 51 ciemi (40 ciemi pašlaik pastāv un 11 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Šķeltovas pagastā''' atrodas 45 ciemi (41 ciems pašlaik pastāv un 4 ciemi ir daļēji izzuduši). Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Aglonas pagasts== Aglonas pagasta centrs atrodas '''[[Aglona|Aglonā]]''', kas bija arī Aglonas novada centrs. Aglonas pagastā atrodas 89 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 87 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br/>statuss||Iedzīvotāju skaits<br/>(Gads)||Koordinātas||Piezīmes |- |'''[[Aglona]]'''||lielciems||874 (2015)||{{Coord|56|7|24|N|27|1|0|E|}}|| |- |[[Aglonas Madelāni]]||skrajciems||14 (2015)||{{Coord|56|7|21|N|27|2|35|E|}}|| |- |[[Akatnieki]]||skrajciems||6 (2000)||{{Coord|56|5|7|N|27|2|39|E|}} | |- |[[Aļhovka (Aglonas pagasts)|Aļhovka]]||skrajciems|| 7 2015 ||{{Coord|56|9|45|N|26|57|17|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Ancveriņi 1]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|5|20|N|26|54|58|E|}}|| |- |[[Ancveriņi 2]]||skrajciems||3 (2015)||{{Coord|56|6|12|N|26|59|00|E|}}|| |- |[[Atšķiras Madelāni]]||skrajciems||6 (2015)||{{Coord|56|6|11|N|27|5|58|E|}}|| |- |[[Bēķi]]||skrajciems||10 (2015)||{{Coord|56|8|45|N|26|55|48|E|}}|| |- |[[Bērzgale (Aglonas pagasts)|Bērzgale]]||skrajciems||3 (2015)||{{Coord|56|9|39|N|27|5|3|E|}}|| |- |[[Bēšoni]]||skrajciems||20 (2015)||{{Coord|56|5|51|N|27|4|57|E|}}|| |- |[[Borovka (Aglonas pagasts)|Borovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|7|41|N|26|54|26|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Botori]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|56|8|49|N|26|57|51|E|}}|| |- |[[Brūveri (Aglonas pagasts)|Brūveri]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|56|8|38|N|27|1|48|E|}}|| |- |[[Cecerski]]||skrajciems||5 (2015)||{{Coord|56|5|19|N|26|56|00|E|}}|| |- |[[Cegeļņa (Aglonas pagasts)|Cegeļņa]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|09|05|N|27|01|43|E|}}|| |- |[[Čuhnāni]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|08|27|N|27|02|19|E|}}|| |- |[[Dimperi]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|03|40|N|26|56|45|E|}}|| |- |[[Dudišķi]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|04|31|N|26|57|52|E|}}|| |- |[[Dzervanki]]||skrajciems||5 (2015)||{{Coord|56|09|20|N|26|59|25|E|}}|| |- |[[Ezera Ukini]]||skrajciems||19 (2015)||{{Coord|56|09|59|N|27|02|17|E|}}|| |- |[[Fintmuiža]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|07|20|N|26|55|20|E|}}|| |- |[[Guļbinka]]||skrajciems||6 (2015)||{{Coord|56|08|02|N|27|01|40|E|}}|| |- |[[Gūteņi]]||skrajciems||46 (2015)||{{Coord|56|05|44|N|26|56|33|E|}}|| |- |[[Jagodkas]]||skrajciems||||{{Coord|56|05|24|N|26|59|57|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Janova (Aglonas pagasts)|Janova]]||skrajciems||1 (2009) ||{{Coord|56|08|31|N|26|55|12|E|}}|| |- |[[Jaudzemi (Aglonas pagasts)|Jaudzemi]]||skrajciems||9 (2015)||{{Coord|56|05|31|N|27|02|20|E|}}|| |- |[[Jaunaglona]]||vidējciems||210 (2015)||{{Coord|56|09|40|N|27|00|27|E|}}|| |- |[[Jaunmuiža (Aglonas pagasts)|Jaunmuiža]]||skrajciems||5 (2000)||{{Coord|56|08|40|N|26|59|09|E|}}|| |- |[[Jaunsekļi]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|06|22|N|27|03|24|E|}}|| |- |[[Jonāni (Aglonas pagasts)|Jonāni]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|08|38|N|27|03|18|E|}}|| |- |[[Kapiņi (Aglonas pagasts)|Kapiņi]]||skrajciems|| 42 2015 ||{{Coord|56|08|27|N|27|06|44|E|}}|| |- |[[Kapiņu Ruskuļi]]||skrajciems|| 5 2015 ||{{Coord|56|07|47|N|27|06|41|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Kavaļi]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|56|09|02|N|27|03|14|E|}}|| |- |[[Kazimirovka (Aglonas pagasts)|Kazimirovka]]||skrajciems||2 (2015)||{{Coord|56|06|46|N|26|57|11|E|}}|| |- |[[Kodori]]||skrajciems||4 (2015)||{{Coord|56|09|17|N|26|57|00|E|}}|| |- |[[Krivošeji (Aglonas pagasts)|Krivošeji]]||skrajciems||11 (2015)||{{Coord|56|06|34|N|27|02|38|E|}}|| |- |[[Kukari (Aglonas pagasts)|Kukari]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|46|N|26|56|13|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Kundzinišķi]]||skrajciems||18 (2015)||{{Coord|56|05|44|N|27|01|12|E|}}|| |- |[[Leitāni (Aglonas pagasts)|Leitāni]]||skrajciems||14 (2015)||{{Coord|56|06|22|N|27|01|09|E|}}|| |- |[[Lielie Bernāni]]||skrajciems||14 (2015)||{{Coord|56|09|42|N|27|03|52|E|}}|| |- |[[Lielie Dzerkaļi]]||skrajciems||12 (2015)||{{Coord|56|07|26|N|27|03|58|E|}}|| |- |[[Livdanišķi]]||skrajciems|| ()||{{Coord|56|06|00|N|26|54|35|E|}}|| |- |[[Livdāni]]||skrajciems|| 2 2015 ||{{Coord|56|07|53|N|27|01|13|E|}}|| |- |[[Lopoti]]||skrajciems||26 (2009)||{{Coord|56|05|35|N|26|57|43|E|}}|| |- |[[Lučķini]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|08|07|N|27|03|33|E|}}|| |- |[[Marjanova (Aglonas pagasts)|Marjanova]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|56|08|31|N|27|00|39|E|}}|| |- |[[Matisāni (Aglonas pagasts)|Matisāni]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|06|45|N|26|54|07|E|}}|| |- |[[Mazie Bernāni]]||skrajciems||23 (2009)||{{Coord|56|09|11|N|27|05|10|E|}}|| |- |[[Mazie Dzerkaļi]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|07|49|N|27|05|00|E|}}|| |- |[[Meiruļi]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|07|36|N|27|05|40|E|}}|| |- |[[Meža Daukšti]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|06|21|N|26|59|42|E|}}|| |- |[[Meža Ukini]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|09|03|N|27|02|30|E|}}|| |- |[[Misāni]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|09|05|N|27|01|02|E|}}|| |- |[[Novinki (Aglonas pagasts)|Novinki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|06|39|N|27|05|56|E|}}|| |- |[[Ostrova (Aglonas pagasts)|Ostrova]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|07|21|N|26|58|31|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Otorišķi]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|56|06|52|N|27|00|15|E|}}|| |- |[[Peski]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|56|05|09|N|26|58|37|E|}}|| |- |[[Puzanišķi]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|04|11|N|26|59|19|E|}}|| |- |[[Rajecki]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|08|09|N|27|05|46|E|}}|| |- |[[Repši (Aglonas pagasts)|Repši]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|57|N|27|02|57|E|}}|| |- |[[Rivari]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|06|46|N|27|03|34|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Rivarišķi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|27|N|27|05|09|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Rotka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|53|N|26|59|12|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Ruskulišķi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|04|15|N|26|55|54|E|}}|| |- |[[Ruskuļi (Aglonas pagasts)|Ruskuļi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|07|56|N|26|57|15|E|}}|| |- |[[Rutulišķi]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|09|17|N|26|55|57|E|}}|| |- |[[Rutuļi (Aglonas pagasts)|Rutuļi]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|09|17|N|26|55|52|E|}}|| |- |[[Salenieki (Aglonas pagasts)|Salenieki]]||skrajciems||43 (2009)||{{Coord|56|06|19|N|26|58|18|E|}}|| |- |[[Sekļa Daukšti]]||skrajciems||19 (2009)||{{Coord|56|06|04|N|27|01|59|E|}}|| |- |[[Sekļi]]||skrajciems||5 (2000)||{{Coord|56|06|09|N|27|02|55|E|}}|| |- |[[Sgajevski]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|10|00|N|27|02|52|E|}}|| |- |[[Sila Daukšti]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|56|N|27|00|06|E|}}|| |- |[[Sienapurvs]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|08|12|N|27|04|21|E|}}|| |- |[[Skudru Grebeži]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|08|58|N|26|59|57|E|}}|| |- |[[Skujas (Aglonas pagasts)|Skujas]]||skrajciems||22 (2009)||{{Coord|56|05|14|N|27|00|28|E|}}|| |- |[[Smani (Aglonas pagasts)|Smani]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|10|03|N|26|58|45|E|}}|| |- |[[Spīķi]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|07|01|N|26|55|41|E|}}|| |- |[[Starodvorje]]||skrajciems||29 (2009)||{{Coord|56|08|34|N|27|05|40|E|}}|| |- |[[Staskuni]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|56|04|42|N|27|01|35|E|}}|| |- |[[Šumski]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|05|59|N|27|07|13|E|}}|| |- |[[Terehova (Aglonas pagasts)|Terehova]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|06|41|N|27|06|43|E|}}|| |- |[[Tūļi (Aglonas pagasts)|Tūļi]]||skrajciems||19 (2015)||{{Coord|56|04|22|N|27|00|30|E|}}|| |- |[[Upes-Grīva]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|56|N|26|58|53|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Ūsāni]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|05|20|N|26|56|51|E|}}|| |- |[[Valaiņi (Aglonas pagasts)|Valaiņi]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|05|38|N|27|03|22|E|}}|| |- |[[Voguļi]]||skrajciems||26 (2009)||{{Coord|56|09|22|N|26|57|57|E|}}|| |- |[[Zaikovščina]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|56|06|52|N|27|01|58|E|}}|| |- |[[Zlotnišķi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|04|23|N|26|56|33|E|}}|| |- |[[Zukuli (Aglonas pagasts)|Zukuli]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|05|00|N|26|55|15|E|}}|| |} === Izzuduši ciemi === {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br/>statuss||Koordinātas||Piezīmes |- |[[Gorodoka (ciems)|Gorodoka]]||skrajciems|||{{Coord|56|07|10|N|27|05|06|E|}}|| |- |[[Mazie Joksti (Aglonas pagasts)|Mazie Joksti]]||skrajciems|||{{Coord|56|07|04|N|26|59|33|E|}}|| |- |[[Viduki]]||skrajciems|||{{Coord|56|05|35|N|26|54|58|E|}}|| |} ==Grāveru pagasts== Grāveru pagasta centrs atrodas '''[[Grāveri|Grāveros]]'''. Grāveru pagastā atrodas 36 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br />statuss||Iedzīvotāju skaits<br />(Gads)||Koordinātas||Piezīmes |- |[[Akmenīca (ciems)|Akmenīca]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|56|02|11|N|27|09|52|E|}}|| |- |[[Apšenieki (Grāveru pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||21 (2009)||{{Coord|56|03|38|N|27|06|59|E|}}|| |- |[[Belkovščizna]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|00|22|N|27|06|45|E|}}|| |- |[[Belogrudova]]||skrajciems||29 (2009)||{{Coord|56|02|24|N|27|05|50|E|}}|| |- |[[Čalpi]]||skrajciems||3 (2002)||{{Coord|56|01|03|N|27|05|47|E|}}|| |- |[[Eižvertiņi]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|02|51|N|27|09|19|E|}}|| |- |[[Froli (Grāveru pagasts)|Froli]]||skrajciems||1 (2002)||{{Coord|56|05|17|N|27|12|22|E|}}|| |- |[[Gailiški]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|03|53|N|27|09|36|E|}}|| |- |[[Grabavščizna]]||skrajciems||18 (2009)||{{Coord|56|03|51|N|27|08|55|E|}}|| |- |'''[[Grāveri]]'''||vidējciems||170 (2015)||{{Coord|56|03|43|N|27|08|08|E|}}|| |- |[[Jelinski]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|15|N|27|08|13|E|}}|| |- |[[Kalendari]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|02|33|N|27|09|36|E|}}|| |- |[[Kļišova]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|02|18|N|27|06|41|E|}}|| |- |[[Kormiļceva]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|02|43|N|27|10|21|E|}}|| |- |[[Kovaļova]]||skrajciems||18 (2015)||{{Coord|56|02|47|N|27|06|08|E|}}|| |- |[[Kropiški]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|04|18|N|27|10|28|E|}}|| |- |[[Lipski (Grāveru pagasts)|Lipski]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|04|41|N|27|13|25|E|}}|| |- |[[Luņi (Grāveru pagasts)|Luņi]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|06|15|N|27|11|28|E|}}|| |- |[[Mateļi (Grāveru pagasts)|Mateļi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|02|02|N|27|07|44|E|}}|| |- |[[Melenki]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|05|44|N|27|13|57|E|}}|| |- |[[Meškalova]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|01|39|N|27|06|23|E|}}|| |- |[[Mickeviči]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|56|04|36|N|27|12|08|E|}}|| |- |[[Ostrovs]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|03|15|N|27|10|20|E|}}|| |- |[[Pīzāni (Grāveru pagasts)|Pīzāni]]||skrajciems||22 (2009)||{{Coord|56|00|08|N|27|07|33|E|}}|| |- |[[Purpuļiški]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|01|10|N|27|09|35|E|}}|| |- |[[Raginski]]||skrajciems||39 (2009)||{{Coord|56|01|25|N|27|08|28|E|}}|| |- |[[Raģeļi]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|03|17|N|27|09|19|E|}}|| |- |[[Ruži (Grāveru pagasts)|Ruži]]||skrajciems||3 (2002)||{{Coord|56|05|13|N|27|14|16|E|}}|| |- |[[Sakova]]||skrajciems||44 (2009)||{{Coord|56|02|35|N|27|08|18|E|}}|| |- |[[Savicki]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|04|37|N|27|09|28|E|}}|| |- |[[Sloboda (Grāveru pagasts)|Sloboda]]||skrajciems||45 (2009)||{{Coord|56|04|54|N|27|10|58|E|}}|| |- |[[Spaļbi]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|05|30|N|27|10|01|E|}}|| |- |[[Suhocki]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|29|N|27|07|39|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Timofejevka]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|05|26|N|27|12|05|E|}}|| |- |[[Trūpi (Grāveru pagasts)|Trūpi]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|00|56|N|27|08|28|E|}}|| |- |[[Voveri (Grāveru pagasts)|Voveri]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|05|53|N|27|12|47|E|}}|| |} ==Kastuļinas pagasts== Kastuļinas pagasta centrs atrodas '''[[Priežmale|Priežmalē]]'''. Kastuļinas pagastā atrodas 51 ciems, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]] un 49 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br />statuss||Iedzīvotāju skaits<br />(Gads)||Koordinātas||Piezīmes |- |[[Aleksandrovka (Kastuļinas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|07|28|N|27|08|12|E|}}|| |- |[[Barovka (Kastuļinas pagasts)|Barovka]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|10|39|N|27|17|49|E|}}|| |- |[[Bergofa]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|09|N|27|16|45|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Blaževiči]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|10|37|N|27|06|32|E|}}|| |- |[[Deņeva]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|10|44|N|27|09|15|E|}}|| |- |[[Dubuļi (Kastuļinas pagasts)|Dubuļi]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|08|51|N|27|14|40|E|}}|| |- |[[Dunski (Kastuļinas pagasts)|Dunski]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|11|10|N|27|08|11|E|}}|| |- |[[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]||skrajciems||19 (2009)||{{Coord|56|07|44|N|27|09|14|E|}}|| |- |[[Geraņimova]]||skrajciems||40 (2009)||{{Coord|56|09|33|N|27|07|56|E|}}|| |- |[[Guta (Kastuļinas pagasts)|Guta]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|56|10|26|N|27|12|26|E|}}|| |- |[[Hmilovka]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|07|05|N|27|08|21|E|}}|| |- |[[Ižori (ciems)|Ižori]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|53|N|27|14|48|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Jaunokra (Kastuļinas pagasts)|Jaunokra]]||mazciems||31 (2009)||{{Coord|56|08|03|N|27|18|10|E|}}|| |- |[[Jegorova (Kastuļinas pagasts)|Jegorova]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|10|06|N|27|11|01|E|}}|| |- |[[Kalna Butkāni]]||skrajciems||23 (2009)||{{Coord|56|10|55|N|27|15|57|E|}}|| |- |[[Karelova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|45|N|27|13|45|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Kastuļina]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|12|00|N|27|09|33|E|}}|| |- |[[Kauškaļi]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|56|08|26|N|27|14|26|E|}}|| |- |[[Konovalova (Kastuļinas pagasts)|Konovalova]]||skrajciems||25 (2009)||{{Coord|56|08|03|N|27|13|58|E|}}|| |- |[[Koškina]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|07|48|N|27|12|59|E|}}|| |- |[[Kručiņiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|33|N|27|09|23|E|}}|| |- |[[Kumalāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|09|59|N|27|18|16|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Ladiškina]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|09|35|N|27|19|07|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Leitaniški]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|12|21|N|27|09|20|E|}}|| |- |[[Lejas Butkāni]]||skrajciems||28 (2009)||{{Coord|56|10|17|N|27|15|11|E|}}|| |- |[[Leonoviči]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|08|55|N|27|09|00|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Ļesinski]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|09|39|N|27|14|51|E|}}|| |- |[[Makuši (Kastuļinas pagasts)|Makuši]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|06|49|N|27|12|09|E|}}|| |- |[[Murančiki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|08|56|N|27|18|55|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Muša (Kastuļinas pagasts)|Muša]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|03|N|27|07|16|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Novinki (Kastuļinas pagasts)|Novinki]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|08|35|N|27|07|54|E|}}|| |- |[[Novosjolki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|10|21|N|27|11|13|E|}}|| |- |[[Ņikitiški]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|08|48|N|27|11|08|E|}}|| |- |[[Ogurecka]]||skrajciems||26 (2009)||{{Coord|56|08|48|N|27|10|17|E|}}|| |- |'''[[Priežmale]]'''||vidējciems||282 (2015)||{{Coord|56|09|05|N|27|12|42|E|}}|| |- |[[Protiriha]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|56|07|58|N|27|16|46|E|}}|| |- |[[Pustoški (Kastuļinas pagasts)|Pustoški]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|11|49|N|27|12|59|E|}}|| |- |[[Ratnīki]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|09|06|N|27|17|23|E|}}|| |- |[[Reiniki (Kastuļinas pagasts)|Reiniki]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|09|43|N|27|13|08|E|}}|| |- |[[Reļenki]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|08|15|N|27|07|34|E|}}|| |- |[[Ribački (Kastuļinas pagasts)|Ribački]]||skrajciems||25 (2009)||{{Coord|56|08|11|N|27|11|02|E|}}|| |- |[[Roviņi]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|11|19|N|27|14|34|E|}}|| |- |[[Siliški]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|11|01|N|27|10|51|E|}}|| |- |[[Sirotka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|26|N|27|07|56|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Sopuški]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|11|07|N|27|13|02|E|}}|| |- |[[Stanoviški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|56|N|27|10|32|E|}}|| |- |[[Ubogova (Kastuļinas pagasts)|Ubogova]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|12|01|N|27|11|58|E|}}|| |- |[[Vortņiki]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|56|09|20|N|27|10|11|E|}}|| |- |[[Zahariški]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|09|18|N|27|13|34|E|}}|| |- |[[Zilais Akmens]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|08|26|N|27|11|58|E|}}||daļēji izzudis |} ===Izzuduši ciemi=== {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br />statuss||Koordinātas||Piezīmes |- | [[Arendovka]]||skrajciems||{{Coord|56|07|38|N|27|11|43|E|}}|| |- | [[Šauri (Kastuļinas pagasts)|Šauri]]||skrajciems||{{Coord|56|09|32|N|27|06|38|E|}}|| |} ==Šķeltovas pagasts== Šķeltovas pagasta centrs atrodas '''[[Šķeltova|Škeltovā]]'''. Šķeltovas pagastā atrodas 45 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 44 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema<br />statuss||Iedzīvotāju skaits<br />(Gads)||Koordinātas||Piezīmes |- |- |[[Aksenova]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|02|54|N|27|03|24|E|}}|| |- |[[Ancāni (Šķeltovas pagasts)|Ancāni]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|01|12|N|27|02|27|E|}}|| |- |[[Barševski]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|00|15|N|27|02|37|E|}}|| |- |[[Boreksti]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|05|59|N|27|05|46|E|}}|| |- |[[Borovije (Šķeltovas pagasts)|Borovije]]||skrajciems||34 (2009)||{{Coord|56|02|41|N|27|00|10|E|}}|| |- |[[Brīveri (Šķeltovas pagasts)|Brīveri]]||skrajciems||26 (2009)||{{Coord|56|02|52|N|27|02|48|E|}}|| |- |[[Cesļava]]||skrajciems||34 (2009)||{{Coord|56|01|55|N|27|01|00|E|}}|| |- |[[Foļvaroka (Šķeltovas pagasts)|Foļvaroka]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|02|04|N|26|59|37|E|}}|| |- |[[Iļjuhina]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|04|47|N|27|03|59|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Jaudzemi (Šķeltovas pagasts)|Jaudzemi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|00|20|N|27|01|43|E|}}|| |- |[[Karaseva]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|05|30|N|27|04|29|E|}}|| |- |[[Kastjuki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|00|57|N|27|03|43|E|}}|| |- |[[Kazuliški]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|04|36|N|27|05|10|E|}}|| |- |[[Kloviņi (Šķeltovas pagasts)|Kloviņi]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|55|59|44|N|27|01|26|E|}}|| |- |[[Kalna Kudiņi]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|56|04|06|N|27|05|31|E|}}|| |- |[[Krekeļi]]||skrajciems||16 (2009)||{{Coord|56|00|36|N|27|04|57|E|}}|| |- |[[Križovka (Šķeltovas pagasts)|Križovka]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|02|14|N|26|58|04|E|}}|| |- |[[Krīviņi (Šķeltovas pagasts)|Krīviņi]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|01|10|N|27|04|29|E|}}|| |- |[[Lejas Kudiņi]]||skrajciems||16 (2009)||{{Coord|56|03|23|N|27|05|37|E|}}|| |- |[[Marhileviči]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|03|54|N|27|00|45|E|}}|| |- |[[Maslabojeva]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|02|50|N|27|02|12|E|}}|| |- |[[Malajoniki]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|01|29|N|27|03|46|E|}}|| |- |[[Melderi (Šķeltovas pagasts)|Melderi]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|04|58|N|27|05|37|E|}}|| |- |[[Mihailina]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|03|03|N|27|04|13|E|}}|| |- |[[Nikucki]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|01|59|N|27|04|52|E|}}|| |- |[[Podskočeva]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|05|03|N|27|03|48|E|}}|| |- |[[Peipiņi (Šķeltovas pagasts)|Peipiņi]]||skrajciems||39 (2009)||{{Coord|56|01|54|N|27|02|54|E|}}|| |- |[[Pildigi]]||skrajciems||25 (2009)||{{Coord|56|00|44|N|27|02|30|E|}}|| |- |[[Prusaki (Šķeltovas pagasts)|Prusaki]]||skrajciems||34 (2009)||{{Coord|56|04|03|N|27|03|40|E|}}|| |- |[[Putāni (Šķeltovas pagasts)|Putāni]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|04|29|N|27|02|40|E|}}|| |- |[[Ribački (Šķeltovas pagasts)|Ribački]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|21|N|26|59|47|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Rumaki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|01|50|N|27|03|42|E|}}|| |- |[[Sampāni]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|04|04|N|27|04|50|E|}}|| |- |[[Sarguni]]||skrajciems||19 (2009)||{{Coord|56|01|00|N|27|01|41|E|}}|| |- |[[Slostovka]]||skrajciems||34 (2009)||{{Coord|56|01|10|N|26|58|13|E|}}|| |- |[[Stašķeviči]]||skrajciems||34 (2009)||{{Coord|56|02|22|N|26|59|39|E|}}|| |- |[[Suhailina]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|00|46|N|27|00|52|E|}}|| |- |[[Suveizdi]]||skrajciems||32 (2009)||{{Coord|55|59|54|N|27|00|35|E|}}|| |- |[[Šahmani]]||skrajciems||33 (2009)||{{Coord|56|00|22|N|27|00|12|E|}}|| |- |'''[[Šķeltova]]'''||vidējciems||218 (2015)||{{Coord|56|01|22|N|27|00|22|E|}}|| |- |[[Šķerbiški]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|56|00|25|N|27|04|22|E|}}|| |- |[[Upes Kudiņi]]||skrajciems||18 (2009)||{{Coord|56|02|08|N|27|02|36|E|}}|| |- |[[Visputņa]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|04|24|N|27|01|52|E|}}||daļēji izzudis |- |[[Zabalotki]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|03|37|N|27|01|44|E|}}|| |- |[[Zukuli (Šķeltovas pagasts)|Zukuli]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|04|11|N|27|00|37|E|}}||daļēji izzudis |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Aglonas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Aglonas novads]] 6oetsmr5zpejnzuh1odfcogkgu00qij 0 246397 4457805 4177932 2026-04-23T08:41:12Z Ivario 51458 pagātnes forma 4457805 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aizputes novads COA.svg|thumb|118x118px|Aizputes novada ģerbonis]] {{Atjaunināt}}Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Aizputes novads|Aizputes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Aizputes novads sastāvēja no [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]], [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Lažas pagasts|Lažas]] pagastiem un [[Aizpute]]s pilsētas. Novada centrs atradās [[Aizpute]]s pilsētā. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atradās 40 ciemi. * '''Aizputes pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Cīravas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Kalvenes pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Kazdangas pagastā''' atrodas 12 ciemi. * '''Lažas pagastā''' atrodas 7 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. == Aizputes pagasts== Aizputes pagasta centrs atrodas '''[[Rokasbirze|Rokasbirzē]]'''. Aizputes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Dubeņmuiža]]||mazciems||51 (2005)||{{Coord|56|42|00|N|21|27|10|E|}}|| |- |[[Ievade]]||mazciems||10 (2005)||{{Coord|56|41|17|N|21|31|45|E|}}|| |- |[[Kriepaste]]||mazciems||5 (1998)||{{Coord|56|39|24|N|21|27|48|E|}}|| |- |[[Kūdra (Aizputes pagasts)|Kūdra]]||vidējciems||135 (2015)||{{Coord|56|43|43|N|21|34|23|E|}}|| |- |[[Lavīži]]||mazciems||30 (2005)||{{Coord|56|42|35|N|21|30|59|E|}}|| |- |[[Marijas]]||mazciems||23 (2005)||{{Coord|56|42|44|N|21|28|48|E|}}|| |- |[[Meti]]||mazciems||10 (2005)||{{Coord|56|40|36|N|21|36|31|E|}}|| |- |'''[[Rokasbirze]]'''||vidējciems||268 (2015)||{{Coord|56|42|43|N|21|34|05|E|}}|| |} == Cīravas pagasts== Aizputes pagasta centrs atrodas '''[[Cīrava|Cīravā]]'''. Cīravas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Akmene (Cīravas pagasts)|Akmene]]||mazciems||56 (2005)||{{Coord|56|42|50|N|21|22|31|E|}}|| |- |'''[[Cīrava]]'''||lielciems||479 (2015)||{{Coord|56|44|11|N|21|23|05|E|}}|| |- |[[Dzērvenieki]]||vidējciems||73 (2015)||{{Coord|56|45|01|N|21|26|56|E|}}|| |- |[[Dzērves skola]]||mazciems||38 (2005)||{{Coord|56|45|01|N|21|24|18|E|}}|| |- |[[Grabste]]||skrajciems||~15 (2005)||{{Coord|56|43|47|N|21|29|13|E|}}|| |- |[[Prūšu ciems]]||skrajciems||~10 (2005)||{{Coord|56|43|26|N|21|27|28|E|}}|| |- |[[Vidusmuiža (Cīravas pagasts)|Vidusmuiža]]||mazciems||34 (2005)||{{Coord|56|43|28|N|21|25|47|E|}}|| |} == Kalvenes pagasts== Kalvenes pagasta centrs atrodas '''[[Kalvene|Kalvenē]]'''. Kalvenes pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju<br />skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Aizpores]]||skrajciems||18 (1998)||{{Coord|56|38|21|N|21|48|05|E|}}|| |- |'''[[Kalvene]]'''||vidējciems||268 (2015)||{{Coord|56|36|17|N|21|43|55|E|}}|| |- |[[Kalvenes stacija]]||mazciems||43 (2015)||{{Coord|56|37|16|N|21|41|30|E|}}|| |- |[[Krusāta]]||mazciems||12 (2005)||{{Coord|56|34|16|N|21|36|39|E|}}|| |- |[[Pērbone]]||mazciems||27 (2005)||{{Coord|56|39|17|N|21|46|52|E|}}|| |- |[[Rudbāržu stacija]]||mazciems||15 (1998)||{{Coord|56|39|10|N|21|49|46|E|}}|| |} == Kazdangas pagasts== Kazdangas pagasta centrs atrodas '''[[Kazdanga|Kazdangā]]'''. Kazdangas pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Blendiena]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|40|08|N|21|41|27|E|}}|| |- |[[Bojas]]||vidējciems||28 (2015)||{{Coord|56|40|52|N|21|39|18|E|}}|| |- |[[Cildi]]||mazciems||17 (2005)||{{Coord|56|46|02|N|21|42|34|E|}}|| |- |[[Kannenieki]]||mazciems||23 (2005)||{{Coord|56|41|24|N|21|42|19|E|}}|| |- |'''[[Kazdanga]]'''||lielciems||600 (2015)||{{Coord|56|43|56|N|21|44|02|E|}}|| |- |[[Mazbojas]]||skrajciems||9 (2005)||{{Coord|56|39|39|N|21|38|36|E|}}|| |- |[[Rokaiži]]||vidējciems||81 (2015)||{{Coord|56|44|01|N|21|39|36|E|}}|| |- |[[Tebras]]||mazciems||75 (2015)||{{Coord|56|41|10|N|21|38|16|E|}}|| |- |[[Valāta]]||vidējciems||247 (2005)||{{Coord|56|43|16|N|21|43|39|E|}}|| |- |[[Vāģkalns]]||mazciems||7 (2005)||{{Coord|56|42|23|N|21|42|27|E|}}|| |- |[[Vecpils (Kazdangas pagasts)|Vecpils]]||mazciems||22 (2005)||{{Coord|56|42|06|N|21|45|07|E|}}|| |- |[[Ziemciems]]||mazciems||15 (2005)||{{Coord|56|44|32|N|21|43|19|E|}}|| |} == Lažas pagasts== Kazdangas pagasta centrs atrodas '''[[Apriķi|Apriķos]]'''. Lažas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |'''[[Apriķi]]'''||vidējciems||83 (2015)||{{Coord|56|48|21|N|21|30|14|E|}}|| |- |[[Dzirkaļi (Lažas pagasts)|Dzirkaļi]]||skrajciems||12 (2005)||{{Coord|56|41|16|N|21|38|30|E|}}|| |- |[[Lanksēži]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|47|36|N|21|35|44|E|}}|| |- |[[Mazdzērve]]||mazciems||8 (2005)||{{Coord|56|46|21|N|21|29|23|E|}}|| |- |[[Mežgaļi]]||vasarnīcu ciems||4 (2005)||{{Coord|56|44|37|N|21|34|26|E|}}|| |- |[[Padure (Lažas pagasts)|Padure]]||vidējciems||33 (2015)||{{Coord|56|45|04|N|21|34|53|E|}}|| |- |[[Štakeldanga]]||vidējciems||37 (2015)||{{Coord|56|44|13|N|21|36|23|E|}}|| |} === Izzuduši ciemi === {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss ||Koordinātas || Piezīmes |- | [[Vārsberģi]]||mazciems||{{Coord|56|46|39|N|21|38|06|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Aizputes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Aizputes novads]] dmv9nkk113t76x17ph72lhq5q6ybb5s 4457808 4457805 2026-04-23T08:43:44Z Ivario 51458 pagātnes forma 4457808 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} [[Attēls:Aizputes novads COA.svg|thumb|118x118px|Aizputes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Aizputes novads|Aizputes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Aizputes novads sastāvēja no [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]], [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Lažas pagasts|Lažas]] pagastiem un [[Aizpute]]s pilsētas. Novada centrs atradās [[Aizpute]]s pilsētā. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atradās 40 ciemi. * '''Aizputes pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Cīravas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Kalvenes pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Kazdangas pagastā''' atrodas 12 ciemi. * '''Lažas pagastā''' atrodas 7 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. == Aizputes pagasts== Aizputes pagasta centrs atrodas '''[[Rokasbirze|Rokasbirzē]]'''. Aizputes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Dubeņmuiža]]||mazciems||51 (2005)||{{Coord|56|42|00|N|21|27|10|E|}}|| |- |[[Ievade]]||mazciems||10 (2005)||{{Coord|56|41|17|N|21|31|45|E|}}|| |- |[[Kriepaste]]||mazciems||5 (1998)||{{Coord|56|39|24|N|21|27|48|E|}}|| |- |[[Kūdra (Aizputes pagasts)|Kūdra]]||vidējciems||135 (2015)||{{Coord|56|43|43|N|21|34|23|E|}}|| |- |[[Lavīži]]||mazciems||30 (2005)||{{Coord|56|42|35|N|21|30|59|E|}}|| |- |[[Marijas]]||mazciems||23 (2005)||{{Coord|56|42|44|N|21|28|48|E|}}|| |- |[[Meti]]||mazciems||10 (2005)||{{Coord|56|40|36|N|21|36|31|E|}}|| |- |'''[[Rokasbirze]]'''||vidējciems||268 (2015)||{{Coord|56|42|43|N|21|34|05|E|}}|| |} == Cīravas pagasts== Aizputes pagasta centrs atrodas '''[[Cīrava|Cīravā]]'''. Cīravas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Akmene (Cīravas pagasts)|Akmene]]||mazciems||56 (2005)||{{Coord|56|42|50|N|21|22|31|E|}}|| |- |'''[[Cīrava]]'''||lielciems||479 (2015)||{{Coord|56|44|11|N|21|23|05|E|}}|| |- |[[Dzērvenieki]]||vidējciems||73 (2015)||{{Coord|56|45|01|N|21|26|56|E|}}|| |- |[[Dzērves skola]]||mazciems||38 (2005)||{{Coord|56|45|01|N|21|24|18|E|}}|| |- |[[Grabste]]||skrajciems||~15 (2005)||{{Coord|56|43|47|N|21|29|13|E|}}|| |- |[[Prūšu ciems]]||skrajciems||~10 (2005)||{{Coord|56|43|26|N|21|27|28|E|}}|| |- |[[Vidusmuiža (Cīravas pagasts)|Vidusmuiža]]||mazciems||34 (2005)||{{Coord|56|43|28|N|21|25|47|E|}}|| |} == Kalvenes pagasts== Kalvenes pagasta centrs atrodas '''[[Kalvene|Kalvenē]]'''. Kalvenes pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju<br />skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Aizpores]]||skrajciems||18 (1998)||{{Coord|56|38|21|N|21|48|05|E|}}|| |- |'''[[Kalvene]]'''||vidējciems||268 (2015)||{{Coord|56|36|17|N|21|43|55|E|}}|| |- |[[Kalvenes stacija]]||mazciems||43 (2015)||{{Coord|56|37|16|N|21|41|30|E|}}|| |- |[[Krusāta]]||mazciems||12 (2005)||{{Coord|56|34|16|N|21|36|39|E|}}|| |- |[[Pērbone]]||mazciems||27 (2005)||{{Coord|56|39|17|N|21|46|52|E|}}|| |- |[[Rudbāržu stacija]]||mazciems||15 (1998)||{{Coord|56|39|10|N|21|49|46|E|}}|| |} == Kazdangas pagasts== Kazdangas pagasta centrs atrodas '''[[Kazdanga|Kazdangā]]'''. Kazdangas pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Blendiena]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|40|08|N|21|41|27|E|}}|| |- |[[Bojas]]||vidējciems||28 (2015)||{{Coord|56|40|52|N|21|39|18|E|}}|| |- |[[Cildi]]||mazciems||17 (2005)||{{Coord|56|46|02|N|21|42|34|E|}}|| |- |[[Kannenieki]]||mazciems||23 (2005)||{{Coord|56|41|24|N|21|42|19|E|}}|| |- |'''[[Kazdanga]]'''||lielciems||600 (2015)||{{Coord|56|43|56|N|21|44|02|E|}}|| |- |[[Mazbojas]]||skrajciems||9 (2005)||{{Coord|56|39|39|N|21|38|36|E|}}|| |- |[[Rokaiži]]||vidējciems||81 (2015)||{{Coord|56|44|01|N|21|39|36|E|}}|| |- |[[Tebras]]||mazciems||75 (2015)||{{Coord|56|41|10|N|21|38|16|E|}}|| |- |[[Valāta]]||vidējciems||247 (2005)||{{Coord|56|43|16|N|21|43|39|E|}}|| |- |[[Vāģkalns]]||mazciems||7 (2005)||{{Coord|56|42|23|N|21|42|27|E|}}|| |- |[[Vecpils (Kazdangas pagasts)|Vecpils]]||mazciems||22 (2005)||{{Coord|56|42|06|N|21|45|07|E|}}|| |- |[[Ziemciems]]||mazciems||15 (2005)||{{Coord|56|44|32|N|21|43|19|E|}}|| |} == Lažas pagasts== Kazdangas pagasta centrs atrodas '''[[Apriķi|Apriķos]]'''. Lažas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss || Iedzīvotāju skaits<br />(Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |'''[[Apriķi]]'''||vidējciems||83 (2015)||{{Coord|56|48|21|N|21|30|14|E|}}|| |- |[[Dzirkaļi (Lažas pagasts)|Dzirkaļi]]||skrajciems||12 (2005)||{{Coord|56|41|16|N|21|38|30|E|}}|| |- |[[Lanksēži]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|47|36|N|21|35|44|E|}}|| |- |[[Mazdzērve]]||mazciems||8 (2005)||{{Coord|56|46|21|N|21|29|23|E|}}|| |- |[[Mežgaļi]]||vasarnīcu ciems||4 (2005)||{{Coord|56|44|37|N|21|34|26|E|}}|| |- |[[Padure (Lažas pagasts)|Padure]]||vidējciems||33 (2015)||{{Coord|56|45|04|N|21|34|53|E|}}|| |- |[[Štakeldanga]]||vidējciems||37 (2015)||{{Coord|56|44|13|N|21|36|23|E|}}|| |} === Izzuduši ciemi === {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema<br />statuss ||Koordinātas || Piezīmes |- | [[Vārsberģi]]||mazciems||{{Coord|56|46|39|N|21|38|06|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Aizputes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Aizputes novads]] 8593mx01rz0jdd0t2hj73btiett3ky9 0 246398 4457813 4177929 2026-04-23T08:48:34Z Ivario 51458 pagātnes forma 4457813 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} [[Attēls:Alsunga novads COA.svg|thumb|118x118px|Alsungas novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Alsungas novads|Alsungas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. * '''Alsungas novadā''' atradās 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Alsungas novads== Alsungas novada centrs atradās '''[[Alsunga|Alsungā]]'''. Alsungas novadā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Almāle]]||vidējciems||50 (2015)||{{Coord|56|58|52|N|21|38|09|E|}}|| |- | '''[[Alsunga]]'''||lielciems||789 (2015)||{{Coord|56|58|49|N|21|34|00|E|}}|| |- | [[Balande]]||mazciems||21 (2005)||{{Coord|56|59|51|N|21|34|49|E|}}|| |- | [[Bērzkalni (Alsungas novads)|Bērzkalni]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|57|05|N|21|30|00|E|}}|| |- | [[Būcmaņciems]]||skrajciems||10 (2005)||{{Coord|56|58|57|N|21|35|20|E|}}|| |- | [[Dienvidstacija]]||mazciems||14 (2005)||{{Coord|56|58|24|N|21|33|39|E|}}|| |- | [[Grāveri (Alsungas novads)|Grāveri]]||mazciems||15 (2005)||{{Coord|56|56|18|N|21|36|21|E|}}|| |- | [[Reģi]]||aprūpes ciems||84 (2005)||{{Coord|56|59|40|N|21|37|12|E|}}|| |- | [[Ziedlejas]]||mazciems||20 (2005)||{{Coord|56|59|15|N|21|33|31|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Alsungas pagasts]] [[Kategorija:Alsungas novada ciemi| ]] 64b15n2aa65vn4h6fr8zau7gzg6g3vp 0 246457 4457806 4177927 2026-04-23T08:42:37Z Ivario 51458 4457806 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} [[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Aknīstes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Aknīstes novads sastāvēja no [[Aknīstes pagasts|Aknīstes]], [[Asares pagasts|Asares]], [[Gārsenes pagasts|Gārsenes]] pagastiem un [[Aknīste]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atradās 46 ciemi (45 ciemi šobrīd pastāv, 1 ciems - daļēji izzuduši). * '''Aknīstes pagastā''' atrodas 19 ciemi. * '''Asares pagastā''' atrodas 11 ciemi (10 ciemi pašlaik pastāv, 1 — daļēji izzudis). * '''Gārsenes pagastā''' atrodas 16 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Aknīstes pagasts== Aknīstes pagasta centrs atrodas '''[[Aknīste]]s''' pilsētā, kas ir arī Aknīstes novada centrs. Aknīstes pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 8 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Ancīši (Aknīstes pagasts)|Ancīši]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|11|25|N|25|46|47|E|}}|| |- | [[Elsīte]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|09|00|N|25|43|49|E|}}|| |- | [[Kalnageidāni]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|11|09|N|25|43|20|E|}}|| |- | [[Kalnaraupi]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|10|51|N|25|44|29|E|}}|| |- | [[Kalnarāciņi]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|11|36|N|25|42|35|E|}}|| |- | [[Kaņupaites]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|00|N|25|43|10|E|}}|| |- | [[Krankaļi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|10|06|N|25|40|50|E|}}|| |- | [[Kungudruvas]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|56|13|32|N|25|41|14|E|}}|| |- | [[Mežaraupi]]||mazciems||23 (2009)||{{Coord|56|12|22|N|25|44|30|E|}}|| |- | [[Navicki]]||skrajciems||23 (2009)||{{Coord|56|11|20|N|25|40|58|E|}}|| |- | [[Pasusēja]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|10|29|N|25|42|23|E|}}|| |- | [[Rūkas (Aknīstes pagasts)|Rūkas]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|56|10|57|N|25|41|28|E|}}|| |- | [[Smeķerstāni]]||mazciems||16 (2009)||{{Coord|56|11|46|N|25|46|14|E|}}|| |- | [[Striki]]||mazciems||9 (2009)||{{Coord|56|12|24|N|25|41|57|E|}}|| |- | [[Stūrageidāni]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|12|00|N|25|46|27|E|}}|| |- | [[Susēja (Aknīstes pagasts)|Susēja]]||mazciems||41 (2009)||{{Coord|56|09|07|N|25|48|18|E|}}|| |- | [[Tuņķeļi]]||mazciems||7 (2009)||{{Coord|56|11|13|N|25|45|59|E|}}|| |- | [[Valdaiķi]]||mazciems||13 (2009)||{{Coord|56|08|51|N|25|47|17|E|}}|| |- | [[Vilkupe (ciems)|Vilkupe]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|56|07|59|N|25|49|30|E|}}|| |} ==Asares pagasts== Asares pagasta centrs atrodas '''[[Asare|Asarē]]'''. Asares pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Ancene]]||vidējciems||206 (2015)||{{Coord|56|06|07|N|25|57|44|E|}}|| |- | '''[[Asare]]'''||vidējciems||131 (2015)||{{Coord|56|07|07|N|25|53|09|E|}}|| |- | [[Bubuļi]]||skrajciems||9 (2009)|| || |- | [[Dominieki]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|56|09|37|N|25|52|37|E|}}|| |- | [[Kapteiņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|07|N|25|52|49|E|}}|| |- | [[Kažemāki (Asares pagasts)|Kažemāki]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|32|N|25|54|28|E|}}|| |- | [[Papališķi]]||mazciems||3 (2000)||{{Coord|56|08|59|N|25|54|55|E|}}|| |- | [[Tuksneši (Asares pagasts)|Tuksneši]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|54|N|25|58|55|E|}}|| |- | [[Vanagi (Asares pagasts)|Vanagi]]||mazciems||5 (2009)||{{Coord|56|07|03|N|25|51|23|E|}}|| |- | [[Vārkava (Asares pagasts)|Vārkava]]||skrajciems||27 (2009)||{{Coord|56|04|44|N|25|56|24|E|}}|| |- | [[Veldres (Asares pagasts)|Veldres]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|03|N|25|58|41|E|}}||daļēji izzudis |} ==Gārsenes pagasts== Gārsenes pagasta centrs atrodas '''[[Gārsene|Gārsenē]]'''. Gārsenes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]], 8 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Bajāri (Gārsenes pagasts)|Bajāri]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|05|29|N|25|43|47|E|}}|| |- | [[Butķēni]]||mazciems||5 (2009)||{{Coord|56|05|46|N|25|46|08|E|}}|| |- | [[Elnēni]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|07|08|N|25|48|26|E|}}|| |- | '''[[Gārsene]]'''||vidējciems||232 (2018)||{{Coord|56|06|05|N|25|48|31|E|}}|| |- | [[Indāni (Gārsenes pagasts)|Indāni]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|56|04|44|N|25|48|04|E|}}|| |- | [[Jakāni (Gārsenes pagasts)|Jakāni]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|56|07|20|N|25|48|01|E|}}|| |- | [[Jaunmuiža (Gārsenes pagasts)|Jaunmuiža]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|05|08|N|25|49|31|E|}}|| |- | [[Kraujas (Gārsenes pagasts)|Kraujas]]||aprūpes ciems||393 (2015)||{{Coord|56|07|35|N|25|47|23|E|}}|| |- | [[Kukalēni]]||skrajciems||12 (2000)||{{Coord|56|05|49|N|25|45|04|E|}}|| |- | [[Ozolkalni (Gārsenes pagasts)|Ozolkalni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|21|N|25|48|28|E|}}|| |- | [[Pruņķēni]]||mazciems||25 (2009)||{{Coord|56|07|15|N|25|46|01|E|}}|| |- | [[Rūdupe (ciems)|Rūdupe]]||mazciems||13 (2009)||{{Coord|56|05|48|N|25|49|40|E|}}|| |- | [[Sils (Gārsenes pagasts)|Sils]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|06|18|N|25|46|42|E|}}|| |- | [[Vecmuiža (Gārsenes pagasts)|Vecmuiža]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|07|57|N|25|45|41|E|}}|| |- | [[Zīlēni]]||mazciems||9 (2009)||{{Coord|56|06|34|N|25|45|17|E|}}|| |- | [[Žļābji]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|06|55|N|25|46|34|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Aknīstes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Aknīstes novads]] 1ywvjrx9u7qhl2o97434z78to8z9u1u 4457812 4457806 2026-04-23T08:45:48Z Ivario 51458 /* Aknīstes pagasts */ 4457812 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} [[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Aknīstes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Aknīstes novads sastāvēja no [[Aknīstes pagasts|Aknīstes]], [[Asares pagasts|Asares]], [[Gārsenes pagasts|Gārsenes]] pagastiem un [[Aknīste]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atradās 46 ciemi (45 ciemi šobrīd pastāv, 1 ciems - daļēji izzuduši). * '''Aknīstes pagastā''' atrodas 19 ciemi. * '''Asares pagastā''' atrodas 11 ciemi (10 ciemi pašlaik pastāv, 1 — daļēji izzudis). * '''Gārsenes pagastā''' atrodas 16 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Aknīstes pagasts== Aknīstes pagasta centrs atrodas '''[[Aknīste]]s''' pilsētā, kas bija arī Aknīstes novada centrs. Aknīstes pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 8 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Ancīši (Aknīstes pagasts)|Ancīši]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|11|25|N|25|46|47|E|}}|| |- | [[Elsīte]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|09|00|N|25|43|49|E|}}|| |- | [[Kalnageidāni]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|11|09|N|25|43|20|E|}}|| |- | [[Kalnaraupi]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|10|51|N|25|44|29|E|}}|| |- | [[Kalnarāciņi]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|11|36|N|25|42|35|E|}}|| |- | [[Kaņupaites]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|00|N|25|43|10|E|}}|| |- | [[Krankaļi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|10|06|N|25|40|50|E|}}|| |- | [[Kungudruvas]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|56|13|32|N|25|41|14|E|}}|| |- | [[Mežaraupi]]||mazciems||23 (2009)||{{Coord|56|12|22|N|25|44|30|E|}}|| |- | [[Navicki]]||skrajciems||23 (2009)||{{Coord|56|11|20|N|25|40|58|E|}}|| |- | [[Pasusēja]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|10|29|N|25|42|23|E|}}|| |- | [[Rūkas (Aknīstes pagasts)|Rūkas]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|56|10|57|N|25|41|28|E|}}|| |- | [[Smeķerstāni]]||mazciems||16 (2009)||{{Coord|56|11|46|N|25|46|14|E|}}|| |- | [[Striki]]||mazciems||9 (2009)||{{Coord|56|12|24|N|25|41|57|E|}}|| |- | [[Stūrageidāni]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|12|00|N|25|46|27|E|}}|| |- | [[Susēja (Aknīstes pagasts)|Susēja]]||mazciems||41 (2009)||{{Coord|56|09|07|N|25|48|18|E|}}|| |- | [[Tuņķeļi]]||mazciems||7 (2009)||{{Coord|56|11|13|N|25|45|59|E|}}|| |- | [[Valdaiķi]]||mazciems||13 (2009)||{{Coord|56|08|51|N|25|47|17|E|}}|| |- | [[Vilkupe (ciems)|Vilkupe]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|56|07|59|N|25|49|30|E|}}|| |} ==Asares pagasts== Asares pagasta centrs atrodas '''[[Asare|Asarē]]'''. Asares pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Ancene]]||vidējciems||206 (2015)||{{Coord|56|06|07|N|25|57|44|E|}}|| |- | '''[[Asare]]'''||vidējciems||131 (2015)||{{Coord|56|07|07|N|25|53|09|E|}}|| |- | [[Bubuļi]]||skrajciems||9 (2009)|| || |- | [[Dominieki]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|56|09|37|N|25|52|37|E|}}|| |- | [[Kapteiņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|07|N|25|52|49|E|}}|| |- | [[Kažemāki (Asares pagasts)|Kažemāki]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|05|32|N|25|54|28|E|}}|| |- | [[Papališķi]]||mazciems||3 (2000)||{{Coord|56|08|59|N|25|54|55|E|}}|| |- | [[Tuksneši (Asares pagasts)|Tuksneši]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|54|N|25|58|55|E|}}|| |- | [[Vanagi (Asares pagasts)|Vanagi]]||mazciems||5 (2009)||{{Coord|56|07|03|N|25|51|23|E|}}|| |- | [[Vārkava (Asares pagasts)|Vārkava]]||skrajciems||27 (2009)||{{Coord|56|04|44|N|25|56|24|E|}}|| |- | [[Veldres (Asares pagasts)|Veldres]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|03|N|25|58|41|E|}}||daļēji izzudis |} ==Gārsenes pagasts== Gārsenes pagasta centrs atrodas '''[[Gārsene|Gārsenē]]'''. Gārsenes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]], 8 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Bajāri (Gārsenes pagasts)|Bajāri]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|05|29|N|25|43|47|E|}}|| |- | [[Butķēni]]||mazciems||5 (2009)||{{Coord|56|05|46|N|25|46|08|E|}}|| |- | [[Elnēni]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|07|08|N|25|48|26|E|}}|| |- | '''[[Gārsene]]'''||vidējciems||232 (2018)||{{Coord|56|06|05|N|25|48|31|E|}}|| |- | [[Indāni (Gārsenes pagasts)|Indāni]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|56|04|44|N|25|48|04|E|}}|| |- | [[Jakāni (Gārsenes pagasts)|Jakāni]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|56|07|20|N|25|48|01|E|}}|| |- | [[Jaunmuiža (Gārsenes pagasts)|Jaunmuiža]]||skrajciems||17 (2009)||{{Coord|56|05|08|N|25|49|31|E|}}|| |- | [[Kraujas (Gārsenes pagasts)|Kraujas]]||aprūpes ciems||393 (2015)||{{Coord|56|07|35|N|25|47|23|E|}}|| |- | [[Kukalēni]]||skrajciems||12 (2000)||{{Coord|56|05|49|N|25|45|04|E|}}|| |- | [[Ozolkalni (Gārsenes pagasts)|Ozolkalni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|21|N|25|48|28|E|}}|| |- | [[Pruņķēni]]||mazciems||25 (2009)||{{Coord|56|07|15|N|25|46|01|E|}}|| |- | [[Rūdupe (ciems)|Rūdupe]]||mazciems||13 (2009)||{{Coord|56|05|48|N|25|49|40|E|}}|| |- | [[Sils (Gārsenes pagasts)|Sils]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|06|18|N|25|46|42|E|}}|| |- | [[Vecmuiža (Gārsenes pagasts)|Vecmuiža]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|07|57|N|25|45|41|E|}}|| |- | [[Zīlēni]]||mazciems||9 (2009)||{{Coord|56|06|34|N|25|45|17|E|}}|| |- | [[Žļābji]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|06|55|N|25|46|34|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Aknīstes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Aknīstes novads]] k82gka4u89w0yk5olma4ddr8newwxyv 0 246459 4457811 4379420 2026-04-23T08:45:26Z Ivario 51458 pagātnes forma 4457811 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} [[Attēls:Alojas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Alojas novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā [[Alojas novads|Alojas novada]] ciemi pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Alojas novads sastāvēja no [[Alojas pagasts|Alojas]], [[Braslavas pagasts|Braslavas]], [[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku]], [[Staiceles pagasts|Staiceles]] pagastiem un [[Aloja]]s un [[Staicele]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atradās 23 ciemi. * '''Alojas pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Braslavas pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Brīvzemnieku pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Staiceles pagastā''' atrodas 8 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Alojas pagasts == Alojas pagasta centrs atrodas '''[[Aloja]]s''' pilsētā, kas bija arī Alojas novada centrs. Alojas pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Nikšas]]||mazciems||41 (2006)||{{Coord|57|45|02|N|24|52|49|E|}}|| |- |[[Smilgas (Alojas pagasts)|Smilgas]]||mazciems||19 (2006)||{{Coord|57|45|13|N|24|51|02|E|}}|| |- |[[Stābeģi]]||mazciems||32 (2006)||{{Coord|57|46|52|N|24|53|55|E|}}|| |- |[[Ungurpils]]||vidējciems||268 (2015)||{{Coord|57|46|19|N|24|48|46|E|}}|| |- |[[Vecdreimaņi]]||mazciems||14 (2006)||{{Coord|57|49|05|N|24|51|15|E|}}|| |} ==Braslavas pagasts== Braslavas pagasta centrs atrodas '''[[Vilzēni|Vilzēnos]]'''. Braslavas pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Braslava (Braslavas pagasts)|Braslava]]||mazciems||53 (2015)||{{Coord|57|45|27|N|25|02|26|E|}}|| |- |[[Klāmaņi]]||mazciems||23 (2007)||{{Coord|57|46|00|N|25|01|33|E|}}|| |- |[[Urga (ciems)|Urga]]||vidējciems||101 (2006)||{{Coord|57|43|57|N|24|57|45|E|}}|| |- |'''[[Vilzēni]]'''||vidējciems||140 (2015)||{{Coord|57|43|07|N|25|00|46|E|}}|| |- |[[Vilzēnmuiža]]||mazciems||40 (2007)||{{Coord|57|42|09|N|25|00|24|E|}}|| |} ==Brīvzemnieku pagasts== Brīvzemnieku pagasta centrs atrodas '''[[Puikule|Puikulē]]'''. Brīvzemnieku pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Buiva]]||vidējciems||76 (2007)||{{Coord|57|39|06|N|25|00|06|E|}}|| |- |[[Ozoli (Brīvzemnieku pagasts)|Ozoli]]||mazciems||29 (2007)||{{Coord|57|38|27|N|24|56|26|E|}}|| |- |[[Ozolmuiža (Brīvzemnieku pagasts)|Ozolmuiža]]||vidējciems||206 (2015)||{{Coord|57|38|11|N|25|02|51|E|}}|| |- |'''[[Puikule]]'''||vidējciems||328 (2015)||{{Coord|57|41|24|N|24|53|07|E|}}|| |- |[[Puikules stacija]]||mazciems||71 (2015)||{{Coord|57|39|19|N|24|53|38|E|}}|| |} ==Staiceles pagasts== Staiceles pagasta centrs atrodas '''[[Staicele]]s '''pilsētā. Staiceles pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]] {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Karogi (ciems)|Karogi]]||mazciems||23 (2006)||{{Coord|57|48|53|N|24|47|09|E|}}|| |- |[[Ķila]]||mazciems|| 100 2016 ||{{Coord|57|52|10|N|24|44|21|E|}}|| |- |[[Limšeni]]||mazciems||11 (2006)||{{Coord|57|52|51|N|24|47|57|E|}}|| |- |[[Līciems]]||mazciems||2 (2006)||{{Coord|57|54|07|N|24|51|25|E|}}|| |- |[[Mārciemi]]||mazciems||11 (2006)||{{Coord|57|52|17|N|24|40|54|E|}}|| |- |[[Puršeni]]||mazciems||25 (2006)||{{Coord|57|51|36|N|24|40|35|E|}}|| |- |[[Rozēni]]||vidējciems||120 (2006)||{{Coord|57|53|20|N|24|39|02|E|}}|| |- |[[Vīķi]]||aprūpes ciems||94 (2006)||{{Coord|57|51|40|N|24|48|08|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Alojas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Alojas novads]] trmmwg35alj5xxlfyuqlkbfy3wof03s 0 250477 4457554 3472704 2026-04-22T17:45:28Z Visisg 53135 4457554 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Valentīna Moneta | Vārds_orig = ''Valentina Monetta'' | Attēls = Valentina Monetta, ESC2014 Meet & Greet 05.jpg | Att_izm = | Apraksts = Valentīna Moneta 2014. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{ddv|1975|3|1}} | Vieta_dz = {{vieta|Sanmarīno|Sanmarīno|2s=Sanmarīno (pilsēta)}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Džezs]], [[Popmūzika|pops]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|http://www.valentinamonetta.com/}} | Dzimums = S }} '''Valentīna Moneta''' (''Valentina Monetta''; dzimusi {{dat|1975|3|1}}) ir [[Sanmarīno]] [[dziedātāja]]. Viņa ir pārstāvējusi Sanmarīno [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]., [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]] gada [[Eirovīzija|Eirovīzijā]]. Valentīna 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalījās [[Duets|duetā]] kopā ar [[Džimijs Vilsons|Džimiju Vilsonu]]. Vēl piedalījusies 2008. gada Sanmarīno nacionālajā atlasē. 2012. gada Eirovīzijā Moneta Sanmarīno pārstāvēja ar dziesmu ''[[The Social Network Song]]'', kuras sākotnējais nosaukums bija ''[[Facebook Uh, Oh, Oh]]'',<ref>{{cite web|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}}</ref><ref>{{cite web|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=48973&_t=valentina_monetta_to_represent_san_marino|title=Valentina Monetta to represent San Marino|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[European Broadcasting Union|EBU]]|accessdate=14 March 2012}}</ref> tomēr dziesmas vārdus diskvalificēja noteikumu pārkāpuma dēļ (savā pusfinālā ar 31 punktu tā ierindojās 14. vietā, tādējādi tāpat nekvalificējoties finālam). 2013. gada Eirovīzijā viņa izpildīja dziesmu ''[[Crisalide (Vola)]]'', ar ko savā pusfinālā ar 47 punktiem ierindojās 11. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam. 2014. gada Eirovīzijā Moneta pārstāvēja valsti ar dziesmu ''[[Maybe]]'', šoreiz viņa kvalificējās finālam, kur ierindojās 24. vietā. Moneta ir trešā māksliniece Eirovīzijas vēsturē, kas piedalās trijos konkursos pēc kārtas. 2017. gada Eirovīzijā viņa, kopā ar Džimiju Vilsonu piedalījās ar dziesmu ''[[Spirit of the Night|Spirit of the Night]],'' bet savā pusfinālā ieguva 18. (pēdējo) vietu, kas neļāva viņiem kvalificēties finālam. Ir izdevusi trīs studijas albumus: ''Il mio gioco preferito'', ''La storia di Valentina Monetta'', ''Sensibilità (Sensibility)''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.valentinamonetta.com/}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Moneta, Valentina}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 40fa5uwchbdfqhc543lbu0y6nvvw2ts 0 255817 4457698 4335253 2026-04-23T01:12:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457698 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|alus darbnīcu|lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem|Labieši}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pagan Brews „Labietis” | logo = Labietis.jpg | caption = | imagestyle = | type = Sabiedrība ar ierobežotu atbildību | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2013 | founder = * Reinis Pļaviņš * Edgars Melnis | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[dzērienu rūpniecība]] | products = [[alus]], [[miestiņš]], [[medus (dzēriens)|medus]] | services = | revenue = {{samazinājās}} 22 580 EUR <small>(2017)</small> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Edgars Melnis (33%), Reinis Pļaviņš (33%), Līga Pļaviņa (33%) | num_employees = 11 <small>(2017)</small> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.labietis.lv/ labietis.lv] | footnotes = | intl = }} '''Alus darbnīca „Labietis”''' ir [[alus]] darītava Rīgā, [[Latvija|Latvijā]], kas savu darbību uzsāka 2013. gadā, iepriekšējiem alus mājražotājiem Reinim Pļaviņam un Edgaram Melnim pārejot uz [[Alus darīšana|alus darīšanu]] komerciālos apjomos. Uzskatāms par eksperimentālu alus ražotāju, jo alus šķirnes regulāri mainās un tiek aizstātas ar jaunām. Darīšanā bez [[apiņi]]em tiek izmantoti arī daudzi citi augi, piemēram, [[kumelīte]]s, [[ķimenes]], [[mārsils]], [[pelašķis|pelašķi]], [[virši]] un [[vīgrieze]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/mazais-bizness/sakam-biznesu/sakam-biznesu-alus-labietis-bruvetaji-nakotne-cer-buvet-rupnicu-413913#sakam-biznesu-alus-labietis-bruvetaji-nakotne-cer-buvet-rupnicu-413913 |title=Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu |author=Anda Asare |date=2014. gada 24. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |accessdate={{dat|2014|06|26|N|bez}}}}</ref> == Vēsture == 2014. gada nogalē „Labietis” sāka paplašināties, [[Rīgas Centrāltirgus]] sakņu paviljonā atverot savu veikalu,<ref name="Centrāltirgus">{{Tīmekļa atsauce |title=Daudzveidīgs un ar raksturu – LABIETIS |date=2015. gada 29. decembris |publisher=[[Rīgas Centrāltirgus]] |url=https://www.rct.lv/lv/zinas/daudzveidigs-un-ar-raksturu-labietis/ |accessdate=2016. gada 17. augustā}}</ref> bet 2015. gada nogalē atverot vēl vienu veikalu [[Āgenskalns|Āgenskalna]] tirdzniecības centrā „Arcada”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Tirdzniecības centra Arcada izveidē Āgenskalnā ieguldīti 3 miljoni eiro |author=Zane Atlāce-Bistere |date=2015. gada 8. decembris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/ipasums/buve/tirdzniecibas-centra-arcada-izveide-agenskalna-iegulditi-3-miljoni-eiro-442378 |accessdate=2016. gada 17. augustā}}</ref> 2017. gada novembrī „Labietis” [[Liepāja|Liepājā]], Juliannas pagrabā, atvēra alus bāru „Miezis un kompānija”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Labietis”: Neiet uz spīdīgām izkārtnēm, bet uz labu vietu |author=Ieva Kaija Ozola |date=2017. gada 11. septembris |publisher=irLiepāja |url=https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/bizness/labietis-neiet-uz-spidigam-izkartnem-bet-uz-labu-vietu/ |accessdate=2017. gada 7. novembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Liepājā attīsta alus dzeršanas kultūru, jo alus ir jaunais vīns |author=Elīna Pankovska |date=2017. gada 15. novembris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/liepaja-attista-alus-dzersanas-kulturu-jo-alus-ir-jaunais-vins-468744 |accessdate=2017. gada 17. novembrī}}</ref> bet 2018. gada beigās tāds pats bārs tika atvērts arī [[Vecrīga|Vecrīgā]].<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks |author=Elīna Pankovska |date=2019. gada 4. janvāris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/miezis-un-kompanija-lidzipasnieks-latvietis-ir-alus-cilveks-482431 |accessdate=2019. gada 16. jūlijā}}</ref> 2017. gadā alusdarītava atvēra otru ražotni [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/sekojot-idejai-isteno-sapni-par-razotni-468382|title=Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni|author=Žanete Hāka|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2022. gada 31. aprīlī|date=2017. gada 2. novembris}}</ref> 2018. gada februāra sākumā „Labietis” ar astoņiem apkārtnes krogiem un alus darītavām apvienojās īpašā „Rīgas alus kvartālā”, kurā pieejamas vairāk nekā 100 Latvijā un Baltijā darītas arodalus šķirnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā atklāj īpašu alus kvartālu, kurā popularizēs vietējo darītavu radīto miestiņu |author=Jānis Zvērs |date=2018. gada 8. februāris |work=TV3 Ziņas |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]]. [[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/riga-atklaj-ipasu-alus-kvartalu-kura-popularizes-vietejo-daritavu-radito-miestinu/ |accessdate=2018. gada 7. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Rīgas alus kvartāls” iecerēts kā tūrisma galamērķis |date=2018. gada 8. februāris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/4536832/rigas-alus-kvartals-iecerets-ka-turisma-galamerkis |accessdate=2018. gada 7. novembrī |archive-date=2022. gada 12. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812182013/https://www.tvnet.lv/4536832/rigas-alus-kvartals-iecerets-ka-turisma-galamerkis }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā izveidots Alus kvartāls, kur ik nedēļu tiks rīkotas tematiskas ekskursijas |date=2018. gada 9. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/riga-izveidots-alus-kvartals-kur-ik-nedelu-tiks-rikotas-tematiskas-ekskursijas.d?id=49728125 |accessdate=2018. gada 7. novembrī}}</ref> 2020. gada marta beigās, reaģējot uz ārkārtas stāvokli, kas ieviests [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas Latvijā]] dēļ, „Labietis” atvēra interneta veikalu un uzsāka alus piegādi.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=''Labietis'' klusumu bāros kompensē ar piegādēm |author=Ilze Žaime |date= 2020. gada 27. marts |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/labietis-klusumu-baros-kompense-ar-piegadem-495683 |accessdate=2020. gada 30. martā}}</ref> == Nosaukums == Alus darbnīcas nosaukuma izvēli tās līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš intervijā skaidroja šādi: {{citāts|Tā kā es taisīju alus ar dažādām zālēm, kas ir pirmskristietības laikmeta tradīcija, turklāt, kā savu unikālo piedāvājumu izvirzījām vēsturiskās vietējās receptes, to gribējām atspoguļot arī nosaukumā. Vārdu, kas apzīmē šo laikmetu un turklāt labi izklausās nav tik daudz. Pērkons, Laima, Māra, Ūsiņš, Kurbads, Lāčplēsis? Dievību vārdus negribējām likt, Lāčplēsis un Kurbads jau bija aizņemti – atlika Labietis. Pietiekami labskanīgs, bez garumzīmēm, turklāt jautri klausīties, kā to izrunā ārzemnieki.|Reinis Pļaviņš<ref name="Centrāltirgus"/>}} == Alus šķirnes == === Pelēkā saime === Pelēkajā saimē iekļauti vienkāršāki ali ar [[etanols|etanola]] saturu līdz 5%: * Vīgriežu mediņš — [[medalus]] (2,7%); * SOHO Švītiņš — Anglijas [[biteris]] (4,4%); * Ganuzēns — Beļģijas [[saisons]] (4,5%); * Radziņš — [[kviešu alus]] ar ķimenēm (5,6%); * Rasele — zāļu medalus (3,7%); * Plūškoka mediņš — medalus (2,7%); * Piparmētras mediņš — medalus (2,7%). === Dzeltenā saime === * Mežs — sarkanais [[eils]] ar [[kadiķogas|kadiķogām]] (5,5%); * Ķēniņmeita — Amerikas bālais eils (4,6%); * Trīs indiāņi — Amerikas bālais eils (5,0%); * Baltais aborigēns — kviešu [[Indijas bālais eils]] (5,0%); * Baltais zvirbulis — beļģu vits (4,8%); * Akmeņrags — dzintara eils ar viršiem un mārsilu (4,6%); * Pipars — sarkanais eils ar [[kajēnas pipari]]em (5,5%); * Asara — goze (4,5%); * Migla — [[kaņepes|kaņepju]] eils (5,8%); * Ausma — eils ar ingveru un piparmētru (5,8%); * Pūdele — kūpinātais zāļu Indijas bālais eils (5,9%); * Kurbads — auzu brūnais eils (4,6%); * Melnis — daudzgraudu porteris (5,0%). === Sarkanā saime === * Pļava — kviešu alus ar [[vīgriezes|vīgriezēm]] un pelašķiem (6,3%); * Kamīns — sarkanais eils ar [[kumelīte|kumelītēm]] (6,0%); * Lielais Kristaps — [[auzu pārslu]] [[stauts]] (7,2%); * Spīgana — zāļu tumšais eils (6,6%); * Dūmenis — kūpinātais alus (6,4%); * Upeņu ragana — ogu eils (5,5%); * Aroniju ragana — ogu eils (5,5%); * Mauglis — augļu Indijas bālais eils (5,0%); * Ķiršu ragana — ogu eils (5,5%); * Vagars — Beļģijas saisons (7,9%); * Virsaitis — Indijas bālais eils (6,0%); * Tīrelis — zāļu [[bragots]] (7,5%); * Iezemiete — bālais eils ar garšvielām (6,0%); * Rūsiņš — rudzu eils ar ķimenēm (7,9%); * Brūkleņu ragana — ogu eils (5,5%); * Ledene — augļu ''Berliner Weiße'' (4,4%). === Melnā saime === * Aveņu ragana — ogu eils (5,9%); * Lenteņu Kāvējs — melnais Indijas bālais eils (7,2%); * Pēteris Apinis — imperiālais [[Indijas bālais eils]] (8,2%); * Kapracis — kūpināts tumšais eils (10,1%); * Gaismas ragana — [[bragots]] (8,0%); * Pelašķu Velns — zāļu tumšais eils (9,9%); * Purva medus — [[miestiņš]] (6,5%). === Lillā saime === * Zintnieks — pilnstropa medalus (7,5%); * Dravnieka atraitne — bragots (13,0%); * Pokaiņu mežs — zāļu miežvīns (11,4%); * Noburtais Kristaps — ogu stauts (6,8%); * Tumsas Ragana — bragots (15,6%). === VIVA === Viens no darītāja aliem pazīstams kā VIVA (viens iesals, vieni apiņi), taču mainās tajā izmantotās izejvielas, tādēļ katrs paveids uzskatāms pat atsevišķu šķirni, iekavās iekļaujot darīšanā izmantoto apiņu nosaukumu: * VIVA (''Saaz'') — gaišais eils (4,6%); * VIVA (''Aramis'') — gaišais eils (4,6%); * VIVA (''Wakatu'') — gaišais eils (4,5%); * VIVA (''Pacific Gem'') — gaišais eils (4,0%); * VIVA (''Galaxy'') — gaišais eils (4,0%). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://labietis.lv/en/ Alus darbnīcas tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} {{latviski}} {{angliski}} * [https://www.facebook.com/labietiskulturkrogs/ Alus darbnīcas lapa vietnē ''Facebook''] * [https://www.ratebeer.com/brewers/alus-darbnica-labietis/17684/ Labieša ali vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928133928/https://www.ratebeer.com/brewers/alus-darbnica-labietis/17684/ |date={{dat|2023|09|28||bez}} }} {{angliski}} === Raksti un sižeti === * Anete Stuce (2018. gada 30. janvāris). [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/viedvakari-un-festivals-metenis-alus-darbnica-labietis-un-filma-.a98959/ Viedvakari un festivāls „Metenis” alus darbnīcā „Labietis” un filma „Baltu ciltis”]. ''Etnovēstis''. [[Latvijas Radio 3]]. [[Lsm.lv]] Skatīts: 2018. gada 30. janvārī. * Žanete Hāka (2017. gada 3. novembris). [http://www.db.lv/ekonomika/razosana/ka-top-alus-labietis-468439 Kā top?: Alus ''Labietis'']. [[Dienas Bizness]]. Skatīts: 2017. gada 6. novembrī. * RīgaTV 24 (2015. gada 26. jūnijs). [https://www.youtube.com/watch?v=ZPuzxIG1kx0 Tirgus Pērle: Alus darbnīca „Labietis”]. ''[[YouTube]]''. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. * Raidījums „Kas var būt labāks par šo” (2014. gada 11. janvāris). [https://www.youtube.com/watch?v=-Jmy2et-s9Q Mārtiņš dodas uz Labieti. Kas var būt labāks par šo?]. [[YouTube]]. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] rvcgp2uy788iuvea0nsk68eek3ygqxt 0 263974 4457568 4210777 2026-04-22T18:01:44Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457568 wikitext text/x-wiki {{Infobox ancient site | name = Mikēnas | native_name = {{gree|Μυκῆναι}}, {{gree|Μυκήνη}} | image = Lions-Gate-Mycenae.jpg | image_size = | caption = Lauvas vārti Mikēnās | map_type = Grieķija | reljefa_karte = jā | map_caption = | map_size = | latd = 37 | latm = 43 | lats = 51 | latNS = N | longd = 22 | longm = 45 | longs = 22 | longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Peloponēsa]] | type = Apdzīvota vieta | area = | built = 1350.-1200. gads p.m.ē. | abandoned = 2. gadsimts | cultures = [[Mikēnu civilizācija]] | excavations = no 1700. gada | archaeologists = Frančesko Grimani | condition = daļēļi atsegtas drupas | management = | public_access = | notes = | designation = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Mikēnu un Tirinas arheoloģiskā vieta | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iii, iv, vi | designation1_date = 1999 <small>(23. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/941 941] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GRC}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Mikēnas''' ({{val|grc|Μυκῆναι}}, ''Mykē̂nai'', vai {{gree|Μυκήνη}}, ''Mykḗnē'') ir [[Senā Grieķija|sengrieķu]] pilsēta [[Argolīda|Argolīdā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Peloponēsa]]s pussalā. Atrodas apmēram 90 km uz dienvidrietumiem no [[Atēnas|Atēnām]]. Tikusi apdzīvota kopš 3. tūkstošgades p.m.ē.<ref name="lpe" /> 2. tūkstošgadē p.m.ē. šis bija viens no grieķu civilizācijas centriem. Laikposms apmēram no 1600. gada p.m.ē. līdz 1100. gadam p.m.ē. grieķu kultūrā tiek saukts par [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu kultūru]]. Ap 1400.—1200. gadu p.m.ē. Mikēnas sasniedza lielāko uzplaukumu.<ref name="lpe" /> 1350. gadā p.m.ē. Mikēnu platība sasniedza 32 [[hektārs|hektārus]], iedzīvotāju skaits sasniedza 30 tūkstošus. Apmēram 1200. gadā p.m.ē. pilsētu iznīcināja ugunsgrēks.<ref name="lpe">{{LPE|6|672}}</ref> Mikēnas tika atklātas 1876. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos (vadīja [[Heinrihs Šlīmanis]]).<ref name="lpe" /> 1999. gadā kopā ar [[Tīrinta|Tīrintu]] Mikēnas tika iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Etimoloģija == Drošu ziņu par vārda izcelsmi nav, taču populārajā literatūrā biežāk to saista ar sēnēm ({{val|grc|μύκης, mykēs}}). 2. gadsimta ģeogrāfs [[Pausanijs]] pārstāsta dzirdētu versiju, ka šo vārdu devis pilsētas leģendārais dibinātājs [[Persejs]], kurš šai apkaimē izslāpis padzēries no sēnes [[cepurīte (mikoloģija)|cepurītes]],<ref>[https://antropocene.it/en/2018/03/04/boletus-edulis/ Antropocene.it. Boletus edulis]</ref> vai [[sēņošana|sasēņojis]] šai apkaimē pietiekami daudz, lai izspiestu no sēnēm ūdeni.<ref name="Paus">[https://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Paus.+2.16.3&fromdoc=Perseus%3Atext%3A1999.01.0160 Pausanias. Description of Greece, 2.16.3]</ref> Pēc citas Pausanija turpat pārstāstītās leģendas, tur Persejam zemē nokritusi [[zobens|zobena]] maksts daļa, kuru tolaik arī saukuši par “sēni”, un viņš to atzinis par zīmi pilsētas dibināšanai.<ref name="Paus" /> Tomēr pilsēta pastāvēja jau pirms grieķiem, un vairums zinātnieku uzskata, ka vārds visdrīzāk saglabājies no pilsētas pirmsgrieķu iedzīvotājiem, kuru valodā tas tiek rekonstruēts kā ''Mukanai'', un saistība ar grieķu valodu ir tikai vēlākā tautas etimoloģija.<ref>[https://archive.org/details/mycenaeanworld00chad Chadwick, John (1976). The Mycenaean World.] Cambridge, UK: Cambridge University Press. ISBN 978-0-521-29037-1.</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=wffLMgEACAAJ&redir_esc=y Beekes, Robert Stephen Paul (2009). Etymological Dictionary of Greek.] Leiden and Boston: Brill. ISBN 978-9-00-417418-4.</ref> ==Skatīt arī== * [[Egejas civilizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{Grieķija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] ncfuqe48zkzsncr5bj1ilzewhc1ncm6 0 265076 4457570 3765018 2026-04-22T18:01:46Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457570 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tīrinta | native_name = {{gree|Τίρυνς}}, {{gree|Τίρυνθα}} | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Tiryns - Cyclopean masonry.jpg | imagesize = | image_caption = Tīrintas citadele | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 37 | latm = 35 | lats = 58 | latNS = N | longd = 22 | longm = 47 | longs = 59 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Grieķija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = }} '''Tīrinta''' ({{val|grc|Τίρυνς}}, {{val|el|Τίρυνθα}}) ir [[aizvēsture|aizvēsturiska]] pilsēta [[Argolīda|Argolīdā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Izrakumi liecina, ka teritorija tikusi apdzīvota jau [[neolīts|neolīta]] laikmetā. Ar laiku Tīrinta kļuva par [[Mikēnu kultūra]]s centru. 1300. gadā p.m.ē. iedzīvotāju skaits 20—25 hektārus lielajā teritorijā sasniedza apmēram 10 tūkstošus, 1150. gadā p.m.ē. — 15 tūkstošus.<ref name="RingSalkin1995">{{cite book|author1=Trudy Ring|author2=Robert M. Salkin|author3=Sharon La Boda|title=International Dictionary of Historic Places: Southern Europe|url=http://books.google.com/books?id=74JI2UlcU8AC&pg=PA706|year=1995|publisher=Taylor & Francis|isbn=978-1-884964-02-2|page=706}}</ref><ref name="Yasur-Landau2010">{{cite book|author=Assaf Yasur-Landau|title=The Philistines and Aegean Migration at the End of the Late Bronze Age|url=http://books.google.com/books?id=9DBeI_KhYFQC&pg=PA111|date=26 April 2010|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1-139-48587-6|page=111}}</ref><ref name="unesco" /> Mikēnu perioda beigās sākās panīkums, līdz vieta tika pilnībā pamesta laikā, kad to apmeklēja [[Pausānijs]] mūsu ēras 2. gadsimtā. 1884.—1885. gadā [[Heinrihs Šlīmanis]] te veica izrakumus, tika atsegts pilsētas mūris, pils pamatmūris.<ref name="aliens">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aliens.lv/t-civil/3418-tirinta|title=Tīrinta|publisher=Aliens.lv|accessdate={{dat|2014|11|17||bez}}}}</ref> 1999. gadā kopā ar [[Mikēnas|Mikēnām]] Tīrinta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco">{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/en/list/941|title=Archaeological Sites of Mycenae and Tiryns|publisher=Unesco.org|accessdate={{dat|2014|11|17||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Tiryns|Tīrinta}} * {{britannica|596935/Tiryns}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] 0xc8l3t4tfbhayhd073ofwi9ngjsdnb 0 268212 4457694 2541304 2026-04-23T00:33:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457694 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Šilings | vārds_orig = ''Karl Schilling'' | attēls = Karl Schilling (Pastor).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1905 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Nītaure]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br />([[Amatas novads]], {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kārlis Šilings''' (vai '''Šillings''', {{val-de|Karl Schilling}}; dzimis {{dat|1865|2|5}}, miris {{dat|1905|9|10}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs. Kalpoja [[Nītaure]]s draudzē. Nogalināts [[1905. gada revolūcija]]s laikā. Dzimis mācītāja ģimenē — vectēvs bija [[Tirza]]s mācītājs, tēvs — mācītājs [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. No 1891. gada darbojās Nītaures draudzē. Interesējies par vēsturi un arheoloģiju. Veicis izrakumus. Darbojies [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārajā biedrībā]]. 1901. gadā apprecējās ar mācītāja [[Teodors Šeinpflugs|Teodora Šeinpfluga]] māsu. 1905. gada 5. jūnijā Nītaures baznīcā notika [[baznīcas demonstrācija]]. 1905. gada 10. septembrī nogalināts ar revolvera šāvieniem savās mājās. == Ārējās saites == * [http://www.biblioteka.cesis.lv/novadnieki/search.php?s=1&v=378&q= Ieraksts Cēsu bibliotēkas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šilings, Kārlis}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1905. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] mc50gmujxcad527diypftf3riftd8hf 0 286101 4457558 4438904 2026-04-22T17:59:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457558 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolberģis | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Skats uz vējdzirnavu drupām, 18.06.2011..jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunalūksnes pagasts]] | established_title = Dibināta muiža | established_date = 16. gadsimts | area_total_km2 = 0,437 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64305 |title=Informācija par objektu: Kolberģis |accessdate={{dat|2016|07|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 286 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 26 | lats = 19 | latNS = N | longd = 27 | longm = 06 | longs = 57 | longEW = E | elevation_m = 190 | website = <!-- mājaslapa --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolberģis''' ({{ipa2|kɔlbɛrɟis}}), agrāk arī '''Jaunalūksne''',<ref name="lgia" /> ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezera]] krastā autoceļu [[P40]] un [[V390]] krustojumā pie [[Alūksne]]s austrumu robežas 5 km no pilsētas centra un 205 km no [[Rīga]]s. Kolberģī atrodas pagasta pārvalde, bērnudārzs «Pūcīte», tautas nams, bibliotēka, pasts, vairāki veikali. == Vēsture == Apdzīvotā vieta veidojusies ap 16. gadsimtā dibinātās [[Kolberģa muiža]]s (''Goldberg'') centru. Muižas pēdējie īpašnieki bija fon Hekeli. 20. gadsimta pirmajā pusē Kolberģī darbojās alus darītava, bibliotēka. Pēc Otrā pasaules kara ciems attīstījās kā [[padomju saimniecība]]s «Alūksne» ciemats. Kopš 1971. gada — pagasta centrs. 2025. gadā novada vadība paziņoja par vēlēšanos pievienot Kolberģa ciemu Alūksnes pilsētai tās palielināšanai uzņēmējdarbības reklāmai, lai gan nesaņēma ciematnieku atsaucību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2025-kolberga-iedzivotaji-iebilst-pret-ciema-pievienosanu-aluksnes-pilsetai.a615825/|title=Kolberģa iedzīvotāji iebilst pret ciema pievienošanu Alūksnes pilsētai|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-13|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|284 |1979|351 |1989|362 |2000|351 |2011|280 |2021|234 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf Alūksnes novada teritorijas plānojums. Situācijas raksturojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305065236/http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Jaunalūksnes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 0s8bxm4clv7d4bmhw5k0xdbksnqb9q7 10 286204 4457703 4457272 2026-04-23T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4457703 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> a7x9kocgcdah5lqqfnvmiadv4g9kbxh 0 286549 4457595 4438918 2026-04-22T19:09:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457595 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Korneti | settlement_type = vidējciems | image_skyline = View from Druskās (Korneti) hillfort 02.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Veclaicenes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,48 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1717 |title=Informācija par objektu: Korneti |accessdate={{dat|2016|12|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 117 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 35 | lats = 31 | latNS = N | longd = 26 | longm = 56 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 180 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4335 | var_id = 100104086 | lgia_id = 1717 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Korneti''' ({{ipa2|kɔrnɛti}}) ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]], pagasta centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf |title=Alūksnes novada teritorijas plānojums. Pašreizējās situācijas raksturojums |access-date={{dat|2015|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305065236/http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf }}</ref> Izvietojies pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa [[V381]] uz ziemeļiem no Kornetu ezeru virknes {{nobr|28 km}} no novada centra [[Alūksne]]s un {{nobr|192 km}} no [[Rīga]]s. Kornetos atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, tautas nams, feldšerpunkts, tūrisma informācijas centrs, novadpētniecības muzejs, veikals.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/01_03_14.php |title=Alūksnes novads. Veclaicenes pagasta pārvalde |access-date={{dat|2015|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305065251/http://www.aluksne.lv/01_03_14.php |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305065251/http://www.aluksne.lv/01_03_14.php |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> No ciema uz rietumiem atrodas [[Pilskalna ezers]], tā ziemeļu daļā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis [[Drusku pilskalns|Drusku (Kornetu) pilskalns]].<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/212/ |title=Informācija par objektu: Drusku (Kornetu) pilskalns |accessdate={{dat|2016|12|06||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta atrodas agrākā [[Apekalna draudzes novads|Apekalna draudzes novada]] [[Korneta muiža]]s (''Schreibershof'') teritorijā. Pēc Otrā pasaules kara Kornetos bija ciema padomes un [[kolhozs|kolhoza]] «Veclaicene» centrālais ciemats, kur izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti, divas daudzdzīvokļu mājas un «Līvānu» māju kvartāls. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|186 |2000|164 |2011|101 |2021|87 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Veclaicenes pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] cp9judvxez0bpp5m8i5zr6gea2rci4d 4 300196 4457767 4456674 2026-04-23T07:13:22Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-24793-87|~2026-24793-87]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1b) 4457767 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) d2js3tuqdrwrpkv3dcce0hvivqyx8d6 0 307352 4457730 4262919 2026-04-23T05:19:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457730 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Latvijas Vieglatlētikas savienība | image = | image_size = | caption = | logo = | logo_size = | logo_caption = | map = | map_size = | map_caption = | abbreviation = LVS | motto = | predecessor = | merged = | successor = | formation = 1921 | type = | status = Darbojas | purpose = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Stabu iela 18|3s=Stabu iela (Rīga)}} | coords = | membership = [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] | membership_year = | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Dmitrijs Miļkevičs]] | leader_title2 = Ģenerālsekretārs | leader_name2 = Lauris Madžuls | main_organ = | parent_organization = | budget = | budget_year = | revenue = | revenue_year = | staff = | staff_year = | volunteers = | volunteers_year = | website = {{URL|www.lat-athletics.lv}} }} '''Latvijas Vieglatlētikas savienība''' ('''LVS''') ir galvenā par [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] atbildīgā organizācija [[Latvija|Latvijā]]. Tā organizē [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātu]] un citas vieglatlētikas sacensības, ir atbildīga par Latvijas izlases pārstāvniecību starptautiskās sacensībās. Organizācija dibināta 1921. gadā. Savienības galvenā mītne atrodas [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā 18]], [[Rīga|Rīgā]]. LVS ir [[Eiropas Vieglatlētikas asociācija]]s un [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas]] biedrs. == Vadītāji == No 1993. līdz 2001. gadam savienību vadīja [[Arnis Lagzdiņš]]. Pēc tam ilgstoši (2005—2017) LVS vadītājs bija bijušais vieglatlēts [[Guntis Zālītis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/34-personalijas/z/168-guntis-zalitis|title=Guntis Zālītis|website=www.latvijassports.lv|access-date=2018-11-27|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2017. gada marta līdz 2018. gada novembrim savienību vadīja bijusī tāllēcēja, pasaules čempionāta medaļniece [[Ineta Radēviča]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat-athletics.lv/lv/article/2394/pasaules-cempionata-medalniece-radevica-ieveleta-lvs-prezidentes-amata|title=Pasaules čempionāta medaļniece Radēviča ievēlēta LVS prezidentes amatā|date={{dat|2017|3|29||bez}}|publisher=LVS|accessdate={{dat|2017|4|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170410215553/https://lat-athletics.lv/lv/article/2394/pasaules-cempionata-medalniece-radevica-ieveleta-lvs-prezidentes-amata|archivedate={{dat|2017|04|10||bez}}}}</ref> kas atkāpās pēc dopinga skandāla.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/dopinga-skandala-del-radevica-atkapusies-no-vieglatletikas-savienibas-prezidentes-amata.a301014/|title=Dopinga skandāla dēļ Radeviča atkāpusies no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> No 2019. gada līdz 2025. gadam LVS prezienta amatā atgriezās Arnis Lagzdiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/lagzdinu-ievel-par-latvijas-vieglatletikas-savienibas-prezidentu.a314084/|title=Lagzdiņu ievēl par Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-27|language=lv}}</ref> 2025. gadā par organizācijas prezidentu ievēlēja tās ilggadējo ģenerālsekratāru [[Dmitrijs Miļkevičs|Dmitriju Miļkeviču]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} [[Kategorija:Vieglatlētika Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Vieglatlētikas organizācijas]] 97wuk8l6was4y66nq6q7kr0ehgjsrzu 0 308147 4457663 4437509 2026-04-22T21:24:56Z Pirags 3757 pap 4457663 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meikšāni | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Meiksani1.jpg | image_caption = Pieturvieta "Meikšāni" (Šķaunes virzienā) | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5353 |title=Informācija par objektu: Meikšāni |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 10 | lats = 29 | latNS = N | longd = 28 | longm = 05 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5711 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Meikšāni''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 16 km no pagasta centra [[Pasiene]]s, 27,4 km no [[Zilupe]]s un 326,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]) un [[V520]] (Meikšāni–[[“Draudzības kurgāns”]]) krustojumā. Meikšānos uzstādīts tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] vides dizaina objekts "[[Austras koks]]", kas simboliski apzīmē Latvijas galējo austrumu punktu. Fiziski Latvijas tālākais punkts atrodas netālu no [[Sapatņi|Sapatņu]] ciema. == Vēsture == [[Attēls:Meikšānu skola 1937.png|thumb|left|Meikšānu 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 15 sētas ar 143 cilvēkiem. Meikšānu 1. pakāpes pamatskola atvērta 1907. gadā privāttelpās. 1921. gadā skolā mācījās 87, 1931. gadā – 61 skolēns. 1937. gadā apvienoja Šķaunes pagasta Šesku 4-klasīgo skolu ar Meikšānu 4-klasīgo skolu. Vēl 1960. gados darbojās Meikšānu 8-gadīgā skola ar latviešu mācību valodu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/meiksanu-skola/ Meikšānu skola]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Meiksani2.jpg|<center>Pamesta viensēta Meikšānos</center> Attēls:Meiksani3.jpg|<center>Tēlnieka V. Titāna vides objekts "Austras koks" un Latvijas simtgades ozoli Meikšānos</center> Attēls:P52 4.jpg|<center>Pagrieziens uz Meikšānu RPP un “Draudzības kurgānu”</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] d965cvyh061k35djg3j7jxc4vkhk3op 4457665 4457663 2026-04-22T21:28:32Z Pirags 3757 4457665 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meikšāni | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Meiksani1.jpg | image_caption = Pieturvieta "Meikšāni" (Šķaunes virzienā) | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5353 |title=Informācija par objektu: Meikšāni |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 10 | lats = 29 | latNS = N | longd = 28 | longm = 05 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5711 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Meikšāni''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 16 km no pagasta centra [[Pasiene]]s, 27,4 km no [[Zilupe]]s un 326,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]) un [[V520]] (Meikšāni–[[“Draudzības kurgāns”]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Meikšānu skola 1937.png|thumb|left|Meikšānu 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 15 sētas ar 143 cilvēkiem. Meikšānu 1. pakāpes pamatskola atvērta 1907. gadā privāttelpās. 1921. gadā skolā mācījās 87, 1931. gadā – 61 skolēns. 1937. gadā apvienoja Šķaunes pagasta Šesku 4-klasīgo skolu ar Meikšānu 4-klasīgo skolu. Vēl 1960. gados darbojās Meikšānu 8-gadīgā skola ar latviešu mācību valodu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/meiksanu-skola/ Meikšānu skola]</ref> == Attēlu galerija == Meikšānos uzstādīts tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] vides dizaina objekts "[[Austras koks]]", kas simboliski apzīmē Latvijas galējo austrumu punktu. Fiziski Latvijas tālākais punkts atrodas netālu no [[Sapatņi|Sapatņu]] ciema. <gallery> Attēls:Meiksani2.jpg|<center>Pamesta viensēta Meikšānos</center> Attēls:Meiksani3.jpg|<center>Tēlnieka V. Titāna vides objekts "Austras koks" un Latvijas simtgades ozoli Meikšānos</center> Attēls:P52 4.jpg|<center>Pagrieziens uz Meikšānu RPP un “Draudzības kurgānu”</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] kbcnzi4chkgzoro9qw7gpupw77artth 4457666 4457665 2026-04-22T21:30:27Z Pirags 3757 /* Attēlu galerija */ 4457666 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meikšāni | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Meiksani1.jpg | image_caption = Pieturvieta "Meikšāni" (Šķaunes virzienā) | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5353 |title=Informācija par objektu: Meikšāni |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 10 | lats = 29 | latNS = N | longd = 28 | longm = 05 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5711 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Meikšāni''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 16 km no pagasta centra [[Pasiene]]s, 27,4 km no [[Zilupe]]s un 326,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]) un [[V520]] (Meikšāni–[[“Draudzības kurgāns”]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Meikšānu skola 1937.png|thumb|left|Meikšānu 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 15 sētas ar 143 cilvēkiem. Meikšānu 1. pakāpes pamatskola atvērta 1907. gadā privāttelpās. 1921. gadā skolā mācījās 87, 1931. gadā – 61 skolēns. 1937. gadā apvienoja Šķaunes pagasta Šesku 4-klasīgo skolu ar Meikšānu 4-klasīgo skolu. Vēl 1960. gados darbojās Meikšānu 8-gadīgā skola ar latviešu mācību valodu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/meiksanu-skola/ Meikšānu skola]</ref> == Attēlu galerija == Meikšānos uzstādīts tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] vides dizaina objekts "[[Austras koks]]", kas simboliski apzīmē Latvijas galējo austrumu punktu. Fiziski Latvijas tālākais punkts atrodas netālu no [[Sapatņi|Sapatņu]] ciema. <gallery> Attēls:Meiksani3.jpg|<center>Tēlnieka V. Titāna vides objekts "Austras koks" un Latvijas simtgades ozoli Meikšānos</center> Attēls:P52 4.jpg|<center>Pagrieziens uz Meikšānu RPP un “Draudzības kurgānu”</center> Attēls:Meiksani2.jpg|<center>Pamesta viensēta Meikšānos</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] 0tybvykml2372vjbmn1rpxorf773x4a 4457736 4457666 2026-04-23T05:40:34Z Pirags 3757 4457736 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meikšāni | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Meiksani1.jpg | image_caption = Pieturvieta "Meikšāni" (Šķaunes virzienā) | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5353 |title=Informācija par objektu: Meikšāni |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 10 | lats = 29 | latNS = N | longd = 28 | longm = 05 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5711 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Meikšāni''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 16 km no pagasta centra [[Pasiene]]s, 27,4 km no [[Zilupe]]s un 326,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]) un [[V520]] (Meikšāni–[[“Draudzības kurgāns”]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Meikšānu skola 1937.png|thumb|left|Meikšānu 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 15 sētas ar 143 cilvēkiem. Meikšānu 1. pakāpes pamatskola atvērta 1907. gadā privāttelpās. 1921. gadā skolā mācījās 87, 1931. gadā – 61 skolēns. 1937. gadā apvienoja Šķaunes pagasta Šesku 4-klasīgo skolu ar Meikšānu 4-klasīgo skolu. Vēl 1960. gados darbojās Meikšānu 8-gadīgā skola ar latviešu mācību valodu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/meiksanu-skola/ Meikšānu skola]</ref> == Attēlu galerija == Meikšānos uzstādīts tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] vides dizaina objekts "[[Austras koks]]", kas simboliski apzīmē Latvijas galējo austrumu punktu. Fiziski Latvijas tālākais punkts atrodas netālu no [[Sapatņi|Sapatņu]] ciema. <gallery> Attēls:Meiksani3.jpg|<center>Tēlnieka V. Titāna vides objekts "Austras koks" un Latvijas simtgades ozoli Meikšānos</center> Attēls:P52 4.jpg|<center>Pagrieziens uz Meikšānu RPP un “Draudzības kurgānu”</center> Attēls:Meiksani2.jpg|<center>Pamesta viensēta Meikšānos</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] 966jku73arhihqsr6bnvcjv4yhsrfgl 0 308231 4457842 4412607 2026-04-23T10:33:03Z MarisKolatvietis 109562 MarisKolatvietis pārvietoja lapu [[Vispasaules NVO diena]] uz [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]]: Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2. pants), oficiālais nosaukums ir "Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena". 4412607 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' ({{val|en|World NGO day}}) ir starptautiska diena, kas tiek atzīmēta katru gadu [[27. februāris|27. februārī]], kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, ko apstiprināja Saeima, iekļaujot to atceres un atzīmējamo dienu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu|title=Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu|website=saeima.lv|access-date=2026-02-05|language=lv}}</ref><ref>[https://likumi.lv/ta/id/72608-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likumi.lv]</ref> Laika posmā starp 2010. gadu un 2018. gadu Vispasaules NVO diena ir atzīmēta sešos kontinentos un 89 valstīs. Vispasaules NVO dienu atzīmē arī starptautiski pazīstami uzņēmumi, piemēram, Johnson & Johnson, [[Bank of America]],<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://smallbusinessonlinecommunity.bankofamerica.com/community/running-your-business/general-business/blog/2018/02/20/a-first-step-for-small-businesses-wanting-to-support-a-social-cause |title=Bank of America - A First Step for Small Businesses Wanting to Support a Social Cause |website=bankofamerica.com |accessdate=2018-02-27 |archive-date=2018-03-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180311021426/https://smallbusinessonlinecommunity.bankofamerica.com/community/running-your-business/general-business/blog/2018/02/20/a-first-step-for-small-businesses-wanting-to-support-a-social-cause }}</ref> kā arī pasaules līderi - [[Federika Mogerīni]] (''Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā un Eiropas Komisijas viceprezidente''),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eeas.europa.eu/delegations/togo/40419/world-ngo-day_en |title=Statement on the occasion of the World NGO Day 2018 |website=eeas.europa.eu |accessdate=2018-02-27}}</ref> [[Maskava]]s mērs Sergejs Sobjānins (krieviski: ''Сергей Собянин'')<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvc.ru/news/show/id/133413 |title=Собянин в день НКО наградил лидеров некоммерческих организаций |website=tvc.ru |accessdate=2018-02-27}}</ref> u.c. == Vēsture == 1950. gada 27. februārī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s rezolūcijā tika ieviesta definīcija — “starptautiskā [[nevalstiskā organizācija]]”,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/esa/coordination/ngo/committee.htm |title=Committee on Non-Governmental Organizations |publisher= UN.org |date=2008-01-30}}</ref> kas nozīmēja NVO sektora atzīšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://ljp.lv/vispasaules-nvo-diena/ |title=Vispasaules NVO diena |website=ljp.lv |accessdate=2016-02-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160325005538/http://ljp.lv/vispasaules-nvo-diena/ |archivedate=2016-03-25 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.uia.org/archive/types-organization/cc |title=Types of International Organization |website=uia.org |accessdate=2017-02-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161123000907/http://www.uia.org/archive/types-organization/cc |archivedate=2016-11-23 }}</ref> Vispasaules NVO dienas izveide tika aizsākta 2009. gadā [[Latvija|Latvijā]], to studiju laikā iniciēja [[Mārcis Liors Skadmanis]] un tās attīstīšanu Baltijā atbalstīja [[Latvijas Pilsoniskā alianse]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/aizvadita-vispasaules-nvo-diena-latvijas-iniciativa-pasaule/ |title=Aizvadīta Vispasaules NVO diena – Latvijas iniciatīva pasaulē |website=ljp.lv |accessdate=2016-03-04}}</ref> 2010. gadā Vispasaules NVO diena tika oficiāli iekļauta Baltijas jūras reģionā NVO padomes rezolūcijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://nvo.lv/lv/news/publication/vispasaules-nvo-diena-pirmie-soli-sperti-2148/ |title=Vispasaules NVO dienas pirmie soli sperti |website=nvo.lv |accessdate=2010-04-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233327/http://nvo.lv/lv/news/publication/vispasaules-nvo-diena-pirmie-soli-sperti-2148/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> tādā veidā izveidojot precedentu, ka Vispasaules NVO diena tiek atzīta Baltijas jūras reģionā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bsngoforum.org/files/content-x-baltic-sea-ngo-forum-2012.html |title=X Baltic Sea NGO Forum 2012 |website=bsngoforum.org |accessdate=2017-02-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204138/http://www.bsngoforum.org/files/content-x-baltic-sea-ngo-forum-2012.html |archivedate=2016-03-04 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/aktuali/zinuarhivs/2005--gads2/julijs4/zinu-arhivs9/2014-gada-decembris9/vispasaules-nvo-diena/ |title=Jelgavas ziņas: Vispasaules NVO diena |website=jelgava.lv |accessdate=2011-11-11 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gada oktobra beigās Eiropas Komisārs attīstības jautājumos [[Andris Piebalgs]] sniedza oficiālu labas gribas vēstījumu, atzinīgi novērtējot Vispasaules NVO dienas aizsākšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/news/publication|title=nvo.lv &#124; Latvijas Pilsoniskā alianse|website=nvo.lv|access-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924045930/https://nvo.lv/lv/news/publication}}</ref><ref>http://ziemellatvija.diena.lv/laikraksta-arhivs/atbalsta-nvo-dienas-izveidi-73312?prices=1{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada 27. februārī, atzīmējot jaunās Vispasaules NVO dienas oficiālu atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā, [[Somija]]s ārlietu ministrija izvēlējās atbalstīt Vispasaules NVO dienas nozīmīgumu un tradīcijas nostiprināšanu starptautiskajā vidē, tādējādi atbalstot Vispasaules NVO dienas foruma rīkošanu [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=25572&type=0|title=Aktualitātes biedrībā "Izglītības apvienība "I Fortum"" : Biblioteka.lv|website=www.biblioteka.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vispasaules NVO dienas forumā uzstājās arī dažādi līderi,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.finlandtimes.fi/national/2014/02/27/5107/World-NGO-Day-2014-Forum-begins-in-Helsinki-today|title=World NGO Day 2014 Forum begins in Helsinki today &#124; national &#124; Finland Times|website=www.finlandtimes.fi}}</ref> kā Somijas Starptautiskās Attīstības ministrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-minister-for-international-development-pekka-haavisto-and-finland-empowering-ngos-and-civil-society-worldwide/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160812085233/http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-minister-for-international-development-pekka-haavisto-and-finland-empowering-ngos-and-civil-society-worldwide/ }}</ref> Somijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs, [[ANO]] UNOPS vadītājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unops.org/SiteCollectionDocuments/Multimedia/Statements-and-speeches/Jan%20Mattsson%202014%20NGO%20Summit%20final.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150203195739/https://www.unops.org/SiteCollectionDocuments/Multimedia/Statements-and-speeches/Jan%20Mattsson%202014%20NGO%20Summit%20final.pdf |archivedate={{dat|2015|02|03||bez}} }}</ref> Ziemeļu Ministru padomes vadītāja,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.france.fi/helsinki-fi/world-ngo-day/|title=World NGO Day|website=www.france.fi|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160913071804/http://www.france.fi/helsinki-fi/world-ngo-day/|archivedate={{dat|2016|09|13||bez}}}}</ref> bijusī [[Irāna]]s Sieviešu lietu ministre,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.finlandtimes.fi/national/2014/03/02/5144/|title=Forum ends with innovative ideas for global development &#124; national &#124; Finland Times|website=www.finlandtimes.fi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mahnazafkhami.net/themes/world-ngo-day-forum/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022751/http://www.mahnazafkhami.net/themes/world-ngo-day-forum/ }}</ref> un ANO Attīstību Programmas vadītāja, bijusī [[Jaunzēlande]]s premjerministre,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-international-celebration-recognition/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160805225839/http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-international-celebration-recognition/ }}</ref> kā arī pārstāvji no [[UNESCO]] un citām starptautiskām organizācijām. Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās valstīs, piemēram, Pakistānā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://thengoworld.org/ngoday2015/|title=World NGO Day - Pakistan 2015|website=World NGO Day - Pakistan 2015|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160822070817/http://thengoworld.org/ngoday2015/|archivedate={{dat|2016|08|22||bez}}}}</ref> Indijā, Afganistānā, Nepālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nepalngo.org/events.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160325145612/http://www.nepalngo.org/events.html# |archivedate={{dat|2016|03|25||bez}} }}</ref> ASV, Krievijā<ref>http://www.vfunion.org/events/ngoday/{{Novecojusi saite}}</ref> un dažādās Āfrikas,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.spark-online.org/world-ngo-day/|title=World NGO Day|date=2015. gada 27. febr.|access-date=2019. gada 15. Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150304222637/http://www.spark-online.org/world-ngo-day/|archivedate=2015. gada 4. Marts}}</ref> Āzijas, Dienvidamerikas un Eiropas valstīs<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ecologia.org.uk/get-involved/join-a-fundraising-event/fundraising-toolkit/key-dates/|title=Key Dates Calender|website=Ecologia}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gadā Vispasaules NVO dienu tika sākts atzīmēt Latvijā, ar dažādiem pasākumiem — diskusijām, forumiem, semināriem, sadraudzības vakariem u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kvalb.lv/noderga-informcija/ldzdalbas-iespjas/698-gatavojies-vispasaules-nvo-dienai.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160209000040/http://kvalb.lv/noderga-informcija/ldzdalbas-iespjas/698-gatavojies-vispasaules-nvo-dienai.html |archivedate={{dat|2016|02|09||bez}} }}</ref><ref>http://www.radio1.lv/novados/plavinu-novada/item/15867-plavinu-novada-dome-sveic-novada-nevalstiskas-organizacijas-nvo-diena.html{{Novecojusi saite}}</ref> 2016. gada Vispasaules NVO dienu oficiāli atklāja [[Latvijas Republikas Saeima]]s priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]. Saeimas priekšsēdētāja norādija ka [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskās organizācijas]] cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība [[NVO]] palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj|title=Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: darbošanās NVO cilvēkiem dod lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu|website=saeima.lv|access-date={{dat|2016|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj|archivedate={{dat|2017|02|25||bez}}}}</ref> == Misija == [[Attēls:World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg|thumb|right|'''[[Eiropas Padome]]''' atzīmē Vispasaules NVO dienu 2019. gada 27.ferbruārī [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]]. ''(Pirmā rinda centrs - [[Mārcis Liors Skadmanis]] un Anna Rurka, INGO konferences prezidente)'']] * Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu, rūpēm par cilvēces mantojumu, rūpēm par cilvēces nākotni un tās vērtību atzīšanu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.preilunvo.lv/index.php?&text=500|title=Preiļu NVO centrs :: Jaunumi|website=www.preilunvo.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160316123020/http://preilunvo.lv/index.php?&text=500|archivedate={{dat|2016|03|16||bez}}}}</ref> * Vispasaules NVO diena apliecina sabiedrības pateicību un atzinību par NVO sniegto ieguldījumu tās labā, apvienojot visas pasaules nevalstiskās organizācijas zem konkrētā simbola;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160322004026/http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |archivedate={{dat|2016|03|22||bez}} }}</ref> * Vispasaules NVO diena ir piemiņas diena tiem NVO cilvēkiem visā pasaulē, kuri ir zaudējuši dzīvības, veicot savu darbu un misijas pienākumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|title=JA NVO BŪTU VALSTS – TĀ BŪTU PIEKTĀ LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ|website=www.ordenubraliba.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160327082806/http://ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|archivedate={{dat|2016|03|27||bez}}}}</ref> == Vispasaules NVO diena Latvijā == Vispasaules NVO diena Latvijā tiek atzīmēta katru gadu 27. februārī. Vispasaules NVO dienu Latvijā atbalsta vietējās nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kā arī Latvijas Saeima, ministrijas, novadu domes un uzņēmumi. === Latvijas Saeima === {{Quote box|quoted=true|bgcolor=#FFFFF0|salign=center|width=300px|align=right|quote=Šodien pat grūti iedomāties jomu, kurā nebūtu pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība. Nevalstiskās organizācijas palīdz veidot politiku, attīsta ekonomiku, sniedz sociālos pakalpojumus, darbojas dabas aizsardzībā, palīdz kopt kultūras tradīcijas, ir ievērojami paplašinājušas labdarībā iesaistīto cilvēku loku, galu galā – glābj nelaimē nokļuvušos.|source='''[[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] [[Ināra Mūrniece|Ināras Mūrnieces]] uzruna Vispasaules NVO dienā''', ''Saeimas Preses dienests 2016''<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |title=Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna |website=saeima.lv |accessdate=2016-03-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |archivedate=2017-02-25 }}</ref>}} 2016. gada 27. februārī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]], uzrunājot Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltītā pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka NVO cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība NVO palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja norādija, ka Latvijā NVO skaits īpaši pieauga pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). Tā veicināja pilsonisko kustību un sabiedrības līdzdalību – gan ar plašām sadarbības iespējām, gan ar dažādu ES fondu finansējumu, gan ar saistošiem projektiem. Nevalstiskās organizācijas cilvēkiem ir devušas lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Tās ļāvušas celt katra indivīda vērtību un vienlaikus ļāvušas izprast savstarpējās sadarbības nozīmi. === Latvijas pašvaldības === Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās Latvijas pašvaldībās un novados. ==== Daugavpils ==== [[Attēls:NVO diena Daugavpils.jpg|thumb|right|Vispasaules NVO diena Daugavpilī, Daugavpils pilsētas dome 27.02.2017]] 2017. gada 27. februārī [[Daugavpils]] pilsētas dome aicināja uz tikšanos sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas pašvaldības teritorijā, lai pateiktos par iepriekšējā gadā paveikto darbu. 2017. gadā pateicības rakstus un dāvanas saņēma 36 organizācijas, kuras aktīvi piedalās pilsētas dzīvē. Neviens pasākums Daugavpilī nav iedomājams bez sabiedrisko organizāciju piedalīšanās. To darbības virzieni ir ļoti dažādi: sākot no svētku un sporta pasākumu rīkošanas, sociālās aprūpes sniegšanas, līdz pat pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai masu pasākumu laikā. Tieši nevalstisko organizāciju pārstāvju izvirzītās un īstenotās idejas padara pilsētas dzīvi interesantāku, ievieš daudzveidību kultūras dzīvē, palīdz pašvaldībai pievērst uzmanību problēmām un piedāvā oriģinālas idejas to risināšanai. Sabiedrisko organizāciju atbalstam Daugavpils pilsētas domē jau vairākus gadus darbojas speciāls fonds, ar kura palīdzību pašvaldība līdzfinansē šo organizāciju projektus. Līdzfinansējuma apjoms sastāda 75 % no kopējās projekta summas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/lv/47/read/14915 |title=Pašvaldība izvērtēs sabiedrisko organizāciju projektus |website=daugavpils.lv |accessdate=2017-02-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ====Jēkabpils==== 2017. gada 27. februārī biedrībā “[[Jēkabpils]] NVO resursu centrs” atzīmējot Vispasaules NVO dienu – biedrības birojā visas darba dienas garumā notika “Atvērto durvju diena” – sev interesējošos jautājumus par NVO varēja pārrunāt ar resursu centra darbiniekiem, bet pilsētā vakarpusē norisinājās mobilā zibakcija “Šodiena ir NVO diena”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2017/03/atzime-vispasaules-nvo-dienu-2/ |title=Atzīmē Vispasaules NVO dienu |website=jekabpilsnvo.lv |accessdate=2017-03-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Amatas novada ==== 2015. gada 27. februārī [[Amatas novads|Amatas novada]] pašvaldība aicināja uz tikšanos novada nevalstiskās organizācijas, lai kopā pārrunātu NVO sektora aktualitātes novadā, uzklausītu biedrību pieredzes stāstus, kā arī kopā diskutētu par veicamajām aktivitātēm, kas padarītu dzīvi novadā vēl labāku un pievilcīgāku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |title=Pasaules NVO dienu Amatas novadā |website=amatasnovads.lv |accessdate=2015-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305165434/http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref> ==== Preiļu novads ==== 2017. gada 27. februārī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domē notika Vispasaules Nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltīts pasākums, kurā tika sumināti Preiļu novada NVO pārstāvji, pārrunāta NVO darbības loma novada iedzīvotāju dzīvē, kā arī atraktīvā veidā izspēlēts sadarbības tīklojums starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību. Pasākumā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pasniedza pateicības par ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā un stiprināšanā Preiļu novadā. Tās saņēma biedrības „Sabiedriskais centrs „Līči”, „Ģimeņu atbalsta centrs „Puķuzirnis””, „Nīdermuižas draudze”, „Preiļu rajona partnerība”, „Preiļu Sieviešu klubs”, „Sabiedriskais centrs „NIANSE”, „Sabiedriskais centrs „Aizkalne”, „Skalbīši”, „Preiļi izglītotai Latvijai”, „Likteņa ceļš”, „Raduga”, “Preiļu Alternatīvās kultūras atbalsta centrs” jeb PAKAC, “Mūsmājas”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „Preiļu novada invalīdu biedrība”, nodibinājums „Viduslatgales pārnovadu fonds”, biedrības „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes priekšsēdētājs Artis Utināns un direktore Ineta Liepniece, kā arī Iveta Stare un Anna Briška. Šobrīd Preiļu novadā darbojas 87 nevalstiskās organizācijas, no kurām senākās ir biedrība „Preiļu Sieviešu klubs”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „”Preiļu novada invalīdu biedrība” un biedrība „Mūsmājas”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.preili.lv/page/474?news_id=19495 |title=Vispasaules NVO dienā Preiļos suminātas nevalstiskās organizācijas |website=preili.lv |accessdate=2017-02-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Rīga ==== [[Rīga|Rīgā]] Vispasaules NVO diena katru gadu tiek atzīmēta dažādos pasākumos ar dažādu amatpersonu un NVO piedalīšanos. Piemēram, 2016. gada 27. februārī atzīmējot Vispasaules NVO dienu, [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors organizēja Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konferenci.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nvoc.lv/index.php?&text=252 |title=Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konference |website=nvoc.lv |accessdate=2016-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160324012701/http://nvoc.lv/index.php?&text=252 |archivedate=2016-03-24 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] kz3nmnbcc27r6atc56pjd33trhfcpgl 4457853 4457842 2026-04-23T11:12:01Z MarisKolatvietis 109562 Stilistiski uzlabots ievads, precizēta gramatika un atjaunināti aktuālie dati par valstu skaitu (145+), pievienotas atsauces 4457853 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (arī '''Vispasaules NVO diena''', angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena - Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, Saeimai to iekļaujot likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == 1950. gada 27. februārī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s rezolūcijā tika ieviesta definīcija — “starptautiskā [[nevalstiskā organizācija]]”,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/esa/coordination/ngo/committee.htm |title=Committee on Non-Governmental Organizations |publisher= UN.org |date=2008-01-30}}</ref> kas nozīmēja NVO sektora atzīšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://ljp.lv/vispasaules-nvo-diena/ |title=Vispasaules NVO diena |website=ljp.lv |accessdate=2016-02-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160325005538/http://ljp.lv/vispasaules-nvo-diena/ |archivedate=2016-03-25 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.uia.org/archive/types-organization/cc |title=Types of International Organization |website=uia.org |accessdate=2017-02-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161123000907/http://www.uia.org/archive/types-organization/cc |archivedate=2016-11-23 }}</ref> Vispasaules NVO dienas izveide tika aizsākta 2009. gadā [[Latvija|Latvijā]], to studiju laikā iniciēja [[Mārcis Liors Skadmanis]] un tās attīstīšanu Baltijā atbalstīja [[Latvijas Pilsoniskā alianse]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/aizvadita-vispasaules-nvo-diena-latvijas-iniciativa-pasaule/ |title=Aizvadīta Vispasaules NVO diena – Latvijas iniciatīva pasaulē |website=ljp.lv |accessdate=2016-03-04}}</ref> 2010. gadā Vispasaules NVO diena tika oficiāli iekļauta Baltijas jūras reģionā NVO padomes rezolūcijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://nvo.lv/lv/news/publication/vispasaules-nvo-diena-pirmie-soli-sperti-2148/ |title=Vispasaules NVO dienas pirmie soli sperti |website=nvo.lv |accessdate=2010-04-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233327/http://nvo.lv/lv/news/publication/vispasaules-nvo-diena-pirmie-soli-sperti-2148/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> tādā veidā izveidojot precedentu, ka Vispasaules NVO diena tiek atzīta Baltijas jūras reģionā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bsngoforum.org/files/content-x-baltic-sea-ngo-forum-2012.html |title=X Baltic Sea NGO Forum 2012 |website=bsngoforum.org |accessdate=2017-02-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204138/http://www.bsngoforum.org/files/content-x-baltic-sea-ngo-forum-2012.html |archivedate=2016-03-04 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/aktuali/zinuarhivs/2005--gads2/julijs4/zinu-arhivs9/2014-gada-decembris9/vispasaules-nvo-diena/ |title=Jelgavas ziņas: Vispasaules NVO diena |website=jelgava.lv |accessdate=2011-11-11 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gada oktobra beigās Eiropas Komisārs attīstības jautājumos [[Andris Piebalgs]] sniedza oficiālu labas gribas vēstījumu, atzinīgi novērtējot Vispasaules NVO dienas aizsākšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/news/publication|title=nvo.lv &#124; Latvijas Pilsoniskā alianse|website=nvo.lv|access-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924045930/https://nvo.lv/lv/news/publication}}</ref><ref>http://ziemellatvija.diena.lv/laikraksta-arhivs/atbalsta-nvo-dienas-izveidi-73312?prices=1{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada 27. februārī, atzīmējot jaunās Vispasaules NVO dienas oficiālu atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā, [[Somija]]s ārlietu ministrija izvēlējās atbalstīt Vispasaules NVO dienas nozīmīgumu un tradīcijas nostiprināšanu starptautiskajā vidē, tādējādi atbalstot Vispasaules NVO dienas foruma rīkošanu [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=25572&type=0|title=Aktualitātes biedrībā "Izglītības apvienība "I Fortum"" : Biblioteka.lv|website=www.biblioteka.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vispasaules NVO dienas forumā uzstājās arī dažādi līderi,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.finlandtimes.fi/national/2014/02/27/5107/World-NGO-Day-2014-Forum-begins-in-Helsinki-today|title=World NGO Day 2014 Forum begins in Helsinki today &#124; national &#124; Finland Times|website=www.finlandtimes.fi}}</ref> kā Somijas Starptautiskās Attīstības ministrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-minister-for-international-development-pekka-haavisto-and-finland-empowering-ngos-and-civil-society-worldwide/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160812085233/http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-minister-for-international-development-pekka-haavisto-and-finland-empowering-ngos-and-civil-society-worldwide/ }}</ref> Somijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs, [[ANO]] UNOPS vadītājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unops.org/SiteCollectionDocuments/Multimedia/Statements-and-speeches/Jan%20Mattsson%202014%20NGO%20Summit%20final.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150203195739/https://www.unops.org/SiteCollectionDocuments/Multimedia/Statements-and-speeches/Jan%20Mattsson%202014%20NGO%20Summit%20final.pdf |archivedate={{dat|2015|02|03||bez}} }}</ref> Ziemeļu Ministru padomes vadītāja,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.france.fi/helsinki-fi/world-ngo-day/|title=World NGO Day|website=www.france.fi|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160913071804/http://www.france.fi/helsinki-fi/world-ngo-day/|archivedate={{dat|2016|09|13||bez}}}}</ref> bijusī [[Irāna]]s Sieviešu lietu ministre,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.finlandtimes.fi/national/2014/03/02/5144/|title=Forum ends with innovative ideas for global development &#124; national &#124; Finland Times|website=www.finlandtimes.fi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mahnazafkhami.net/themes/world-ngo-day-forum/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022751/http://www.mahnazafkhami.net/themes/world-ngo-day-forum/ }}</ref> un ANO Attīstību Programmas vadītāja, bijusī [[Jaunzēlande]]s premjerministre,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-international-celebration-recognition/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160805225839/http://www.finnbay.com/media/news/world-ngo-day-international-celebration-recognition/ }}</ref> kā arī pārstāvji no [[UNESCO]] un citām starptautiskām organizācijām. Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās valstīs, piemēram, Pakistānā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://thengoworld.org/ngoday2015/|title=World NGO Day - Pakistan 2015|website=World NGO Day - Pakistan 2015|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160822070817/http://thengoworld.org/ngoday2015/|archivedate={{dat|2016|08|22||bez}}}}</ref> Indijā, Afganistānā, Nepālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nepalngo.org/events.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160325145612/http://www.nepalngo.org/events.html# |archivedate={{dat|2016|03|25||bez}} }}</ref> ASV, Krievijā<ref>http://www.vfunion.org/events/ngoday/{{Novecojusi saite}}</ref> un dažādās Āfrikas,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.spark-online.org/world-ngo-day/|title=World NGO Day|date=2015. gada 27. febr.|access-date=2019. gada 15. Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150304222637/http://www.spark-online.org/world-ngo-day/|archivedate=2015. gada 4. Marts}}</ref> Āzijas, Dienvidamerikas un Eiropas valstīs<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ecologia.org.uk/get-involved/join-a-fundraising-event/fundraising-toolkit/key-dates/|title=Key Dates Calender|website=Ecologia}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gadā Vispasaules NVO dienu tika sākts atzīmēt Latvijā, ar dažādiem pasākumiem — diskusijām, forumiem, semināriem, sadraudzības vakariem u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kvalb.lv/noderga-informcija/ldzdalbas-iespjas/698-gatavojies-vispasaules-nvo-dienai.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160209000040/http://kvalb.lv/noderga-informcija/ldzdalbas-iespjas/698-gatavojies-vispasaules-nvo-dienai.html |archivedate={{dat|2016|02|09||bez}} }}</ref><ref>http://www.radio1.lv/novados/plavinu-novada/item/15867-plavinu-novada-dome-sveic-novada-nevalstiskas-organizacijas-nvo-diena.html{{Novecojusi saite}}</ref> 2016. gada Vispasaules NVO dienu oficiāli atklāja [[Latvijas Republikas Saeima]]s priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]. Saeimas priekšsēdētāja norādija ka [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskās organizācijas]] cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība [[NVO]] palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj|title=Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: darbošanās NVO cilvēkiem dod lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu|website=saeima.lv|access-date={{dat|2016|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj|archivedate={{dat|2017|02|25||bez}}}}</ref> == Misija == [[Attēls:World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg|thumb|right|'''[[Eiropas Padome]]''' atzīmē Vispasaules NVO dienu 2019. gada 27.ferbruārī [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]]. ''(Pirmā rinda centrs - [[Mārcis Liors Skadmanis]] un Anna Rurka, INGO konferences prezidente)'']] * Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu, rūpēm par cilvēces mantojumu, rūpēm par cilvēces nākotni un tās vērtību atzīšanu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.preilunvo.lv/index.php?&text=500|title=Preiļu NVO centrs :: Jaunumi|website=www.preilunvo.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160316123020/http://preilunvo.lv/index.php?&text=500|archivedate={{dat|2016|03|16||bez}}}}</ref> * Vispasaules NVO diena apliecina sabiedrības pateicību un atzinību par NVO sniegto ieguldījumu tās labā, apvienojot visas pasaules nevalstiskās organizācijas zem konkrētā simbola;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160322004026/http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |archivedate={{dat|2016|03|22||bez}} }}</ref> * Vispasaules NVO diena ir piemiņas diena tiem NVO cilvēkiem visā pasaulē, kuri ir zaudējuši dzīvības, veicot savu darbu un misijas pienākumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|title=JA NVO BŪTU VALSTS – TĀ BŪTU PIEKTĀ LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ|website=www.ordenubraliba.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160327082806/http://ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|archivedate={{dat|2016|03|27||bez}}}}</ref> == Vispasaules NVO diena Latvijā == Vispasaules NVO diena Latvijā tiek atzīmēta katru gadu 27. februārī. Vispasaules NVO dienu Latvijā atbalsta vietējās nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kā arī Latvijas Saeima, ministrijas, novadu domes un uzņēmumi. === Latvijas Saeima === {{Quote box|quoted=true|bgcolor=#FFFFF0|salign=center|width=300px|align=right|quote=Šodien pat grūti iedomāties jomu, kurā nebūtu pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība. Nevalstiskās organizācijas palīdz veidot politiku, attīsta ekonomiku, sniedz sociālos pakalpojumus, darbojas dabas aizsardzībā, palīdz kopt kultūras tradīcijas, ir ievērojami paplašinājušas labdarībā iesaistīto cilvēku loku, galu galā – glābj nelaimē nokļuvušos.|source='''[[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] [[Ināra Mūrniece|Ināras Mūrnieces]] uzruna Vispasaules NVO dienā''', ''Saeimas Preses dienests 2016''<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |title=Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna |website=saeima.lv |accessdate=2016-03-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |archivedate=2017-02-25 }}</ref>}} 2016. gada 27. februārī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]], uzrunājot Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltītā pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka NVO cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība NVO palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja norādija, ka Latvijā NVO skaits īpaši pieauga pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). Tā veicināja pilsonisko kustību un sabiedrības līdzdalību – gan ar plašām sadarbības iespējām, gan ar dažādu ES fondu finansējumu, gan ar saistošiem projektiem. Nevalstiskās organizācijas cilvēkiem ir devušas lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Tās ļāvušas celt katra indivīda vērtību un vienlaikus ļāvušas izprast savstarpējās sadarbības nozīmi. === Latvijas pašvaldības === Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās Latvijas pašvaldībās un novados. ==== Daugavpils ==== [[Attēls:NVO diena Daugavpils.jpg|thumb|right|Vispasaules NVO diena Daugavpilī, Daugavpils pilsētas dome 27.02.2017]] 2017. gada 27. februārī [[Daugavpils]] pilsētas dome aicināja uz tikšanos sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas pašvaldības teritorijā, lai pateiktos par iepriekšējā gadā paveikto darbu. 2017. gadā pateicības rakstus un dāvanas saņēma 36 organizācijas, kuras aktīvi piedalās pilsētas dzīvē. Neviens pasākums Daugavpilī nav iedomājams bez sabiedrisko organizāciju piedalīšanās. To darbības virzieni ir ļoti dažādi: sākot no svētku un sporta pasākumu rīkošanas, sociālās aprūpes sniegšanas, līdz pat pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai masu pasākumu laikā. Tieši nevalstisko organizāciju pārstāvju izvirzītās un īstenotās idejas padara pilsētas dzīvi interesantāku, ievieš daudzveidību kultūras dzīvē, palīdz pašvaldībai pievērst uzmanību problēmām un piedāvā oriģinālas idejas to risināšanai. Sabiedrisko organizāciju atbalstam Daugavpils pilsētas domē jau vairākus gadus darbojas speciāls fonds, ar kura palīdzību pašvaldība līdzfinansē šo organizāciju projektus. Līdzfinansējuma apjoms sastāda 75 % no kopējās projekta summas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/lv/47/read/14915 |title=Pašvaldība izvērtēs sabiedrisko organizāciju projektus |website=daugavpils.lv |accessdate=2017-02-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ====Jēkabpils==== 2017. gada 27. februārī biedrībā “[[Jēkabpils]] NVO resursu centrs” atzīmējot Vispasaules NVO dienu – biedrības birojā visas darba dienas garumā notika “Atvērto durvju diena” – sev interesējošos jautājumus par NVO varēja pārrunāt ar resursu centra darbiniekiem, bet pilsētā vakarpusē norisinājās mobilā zibakcija “Šodiena ir NVO diena”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2017/03/atzime-vispasaules-nvo-dienu-2/ |title=Atzīmē Vispasaules NVO dienu |website=jekabpilsnvo.lv |accessdate=2017-03-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Amatas novada ==== 2015. gada 27. februārī [[Amatas novads|Amatas novada]] pašvaldība aicināja uz tikšanos novada nevalstiskās organizācijas, lai kopā pārrunātu NVO sektora aktualitātes novadā, uzklausītu biedrību pieredzes stāstus, kā arī kopā diskutētu par veicamajām aktivitātēm, kas padarītu dzīvi novadā vēl labāku un pievilcīgāku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |title=Pasaules NVO dienu Amatas novadā |website=amatasnovads.lv |accessdate=2015-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305165434/http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref> ==== Preiļu novads ==== 2017. gada 27. februārī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domē notika Vispasaules Nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltīts pasākums, kurā tika sumināti Preiļu novada NVO pārstāvji, pārrunāta NVO darbības loma novada iedzīvotāju dzīvē, kā arī atraktīvā veidā izspēlēts sadarbības tīklojums starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību. Pasākumā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pasniedza pateicības par ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā un stiprināšanā Preiļu novadā. Tās saņēma biedrības „Sabiedriskais centrs „Līči”, „Ģimeņu atbalsta centrs „Puķuzirnis””, „Nīdermuižas draudze”, „Preiļu rajona partnerība”, „Preiļu Sieviešu klubs”, „Sabiedriskais centrs „NIANSE”, „Sabiedriskais centrs „Aizkalne”, „Skalbīši”, „Preiļi izglītotai Latvijai”, „Likteņa ceļš”, „Raduga”, “Preiļu Alternatīvās kultūras atbalsta centrs” jeb PAKAC, “Mūsmājas”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „Preiļu novada invalīdu biedrība”, nodibinājums „Viduslatgales pārnovadu fonds”, biedrības „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes priekšsēdētājs Artis Utināns un direktore Ineta Liepniece, kā arī Iveta Stare un Anna Briška. Šobrīd Preiļu novadā darbojas 87 nevalstiskās organizācijas, no kurām senākās ir biedrība „Preiļu Sieviešu klubs”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „”Preiļu novada invalīdu biedrība” un biedrība „Mūsmājas”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.preili.lv/page/474?news_id=19495 |title=Vispasaules NVO dienā Preiļos suminātas nevalstiskās organizācijas |website=preili.lv |accessdate=2017-02-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Rīga ==== [[Rīga|Rīgā]] Vispasaules NVO diena katru gadu tiek atzīmēta dažādos pasākumos ar dažādu amatpersonu un NVO piedalīšanos. Piemēram, 2016. gada 27. februārī atzīmējot Vispasaules NVO dienu, [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors organizēja Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konferenci.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nvoc.lv/index.php?&text=252 |title=Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konference |website=nvoc.lv |accessdate=2016-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160324012701/http://nvoc.lv/index.php?&text=252 |archivedate=2016-03-24 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] c0cknmrgffn3xn3u6jm5u768n26cznz 4457857 4457853 2026-04-23T11:32:13Z MarisKolatvietis 109562 /* Vēsture */ Teksts padarīts kodolīgāks, izcelti galvenie starptautiskie atskaites punkti bez liekas notikumu pārblīvētības, atjaunināts Mogerīni statuss. 4457857 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (arī '''Vispasaules NVO diena''', angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena - Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, Saeimai to iekļaujot likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Vispasaules NVO dienas koncepciju 2009. gadā izveidoja un aizsāka latviešu izcelsmes jurists un filantrops Mārcis Liors Skadmanis.<ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina 12 Baltijas jūras reģiona valstis X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties Latvijas Pilsoniskā alianse Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization - Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta Eiropas Savienības atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == [[Attēls:World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg|thumb|right|'''[[Eiropas Padome]]''' atzīmē Vispasaules NVO dienu 2019. gada 27.ferbruārī [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]]. ''(Pirmā rinda centrs - [[Mārcis Liors Skadmanis]] un Anna Rurka, INGO konferences prezidente)'']] * Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu, rūpēm par cilvēces mantojumu, rūpēm par cilvēces nākotni un tās vērtību atzīšanu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.preilunvo.lv/index.php?&text=500|title=Preiļu NVO centrs :: Jaunumi|website=www.preilunvo.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160316123020/http://preilunvo.lv/index.php?&text=500|archivedate={{dat|2016|03|16||bez}}}}</ref> * Vispasaules NVO diena apliecina sabiedrības pateicību un atzinību par NVO sniegto ieguldījumu tās labā, apvienojot visas pasaules nevalstiskās organizācijas zem konkrētā simbola;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160322004026/http://jekabpilsnvo.lv/2016/02/vispasaules-nvo-diena-27-februari/ |archivedate={{dat|2016|03|22||bez}} }}</ref> * Vispasaules NVO diena ir piemiņas diena tiem NVO cilvēkiem visā pasaulē, kuri ir zaudējuši dzīvības, veicot savu darbu un misijas pienākumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|title=JA NVO BŪTU VALSTS – TĀ BŪTU PIEKTĀ LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ|website=www.ordenubraliba.lv|access-date={{dat|2016|02|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160327082806/http://ordenubraliba.lv/aktualitates/ja-nvo-butu-valsts--ta-butu-piekta-lielaka-ekonomika-pasaule|archivedate={{dat|2016|03|27||bez}}}}</ref> == Vispasaules NVO diena Latvijā == Vispasaules NVO diena Latvijā tiek atzīmēta katru gadu 27. februārī. Vispasaules NVO dienu Latvijā atbalsta vietējās nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kā arī Latvijas Saeima, ministrijas, novadu domes un uzņēmumi. === Latvijas Saeima === {{Quote box|quoted=true|bgcolor=#FFFFF0|salign=center|width=300px|align=right|quote=Šodien pat grūti iedomāties jomu, kurā nebūtu pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība. Nevalstiskās organizācijas palīdz veidot politiku, attīsta ekonomiku, sniedz sociālos pakalpojumus, darbojas dabas aizsardzībā, palīdz kopt kultūras tradīcijas, ir ievērojami paplašinājušas labdarībā iesaistīto cilvēku loku, galu galā – glābj nelaimē nokļuvušos.|source='''[[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] [[Ināra Mūrniece|Ināras Mūrnieces]] uzruna Vispasaules NVO dienā''', ''Saeimas Preses dienests 2016''<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |title=Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna |website=saeima.lv |accessdate=2016-03-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |archivedate=2017-02-25 }}</ref>}} 2016. gada 27. februārī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]], uzrunājot Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltītā pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka NVO cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība NVO palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja norādija, ka Latvijā NVO skaits īpaši pieauga pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). Tā veicināja pilsonisko kustību un sabiedrības līdzdalību – gan ar plašām sadarbības iespējām, gan ar dažādu ES fondu finansējumu, gan ar saistošiem projektiem. Nevalstiskās organizācijas cilvēkiem ir devušas lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Tās ļāvušas celt katra indivīda vērtību un vienlaikus ļāvušas izprast savstarpējās sadarbības nozīmi. === Latvijas pašvaldības === Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās Latvijas pašvaldībās un novados. ==== Daugavpils ==== [[Attēls:NVO diena Daugavpils.jpg|thumb|right|Vispasaules NVO diena Daugavpilī, Daugavpils pilsētas dome 27.02.2017]] 2017. gada 27. februārī [[Daugavpils]] pilsētas dome aicināja uz tikšanos sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas pašvaldības teritorijā, lai pateiktos par iepriekšējā gadā paveikto darbu. 2017. gadā pateicības rakstus un dāvanas saņēma 36 organizācijas, kuras aktīvi piedalās pilsētas dzīvē. Neviens pasākums Daugavpilī nav iedomājams bez sabiedrisko organizāciju piedalīšanās. To darbības virzieni ir ļoti dažādi: sākot no svētku un sporta pasākumu rīkošanas, sociālās aprūpes sniegšanas, līdz pat pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai masu pasākumu laikā. Tieši nevalstisko organizāciju pārstāvju izvirzītās un īstenotās idejas padara pilsētas dzīvi interesantāku, ievieš daudzveidību kultūras dzīvē, palīdz pašvaldībai pievērst uzmanību problēmām un piedāvā oriģinālas idejas to risināšanai. Sabiedrisko organizāciju atbalstam Daugavpils pilsētas domē jau vairākus gadus darbojas speciāls fonds, ar kura palīdzību pašvaldība līdzfinansē šo organizāciju projektus. Līdzfinansējuma apjoms sastāda 75 % no kopējās projekta summas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/lv/47/read/14915 |title=Pašvaldība izvērtēs sabiedrisko organizāciju projektus |website=daugavpils.lv |accessdate=2017-02-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ====Jēkabpils==== 2017. gada 27. februārī biedrībā “[[Jēkabpils]] NVO resursu centrs” atzīmējot Vispasaules NVO dienu – biedrības birojā visas darba dienas garumā notika “Atvērto durvju diena” – sev interesējošos jautājumus par NVO varēja pārrunāt ar resursu centra darbiniekiem, bet pilsētā vakarpusē norisinājās mobilā zibakcija “Šodiena ir NVO diena”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2017/03/atzime-vispasaules-nvo-dienu-2/ |title=Atzīmē Vispasaules NVO dienu |website=jekabpilsnvo.lv |accessdate=2017-03-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Amatas novada ==== 2015. gada 27. februārī [[Amatas novads|Amatas novada]] pašvaldība aicināja uz tikšanos novada nevalstiskās organizācijas, lai kopā pārrunātu NVO sektora aktualitātes novadā, uzklausītu biedrību pieredzes stāstus, kā arī kopā diskutētu par veicamajām aktivitātēm, kas padarītu dzīvi novadā vēl labāku un pievilcīgāku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |title=Pasaules NVO dienu Amatas novadā |website=amatasnovads.lv |accessdate=2015-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305165434/http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref> ==== Preiļu novads ==== 2017. gada 27. februārī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domē notika Vispasaules Nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltīts pasākums, kurā tika sumināti Preiļu novada NVO pārstāvji, pārrunāta NVO darbības loma novada iedzīvotāju dzīvē, kā arī atraktīvā veidā izspēlēts sadarbības tīklojums starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību. Pasākumā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pasniedza pateicības par ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā un stiprināšanā Preiļu novadā. Tās saņēma biedrības „Sabiedriskais centrs „Līči”, „Ģimeņu atbalsta centrs „Puķuzirnis””, „Nīdermuižas draudze”, „Preiļu rajona partnerība”, „Preiļu Sieviešu klubs”, „Sabiedriskais centrs „NIANSE”, „Sabiedriskais centrs „Aizkalne”, „Skalbīši”, „Preiļi izglītotai Latvijai”, „Likteņa ceļš”, „Raduga”, “Preiļu Alternatīvās kultūras atbalsta centrs” jeb PAKAC, “Mūsmājas”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „Preiļu novada invalīdu biedrība”, nodibinājums „Viduslatgales pārnovadu fonds”, biedrības „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes priekšsēdētājs Artis Utināns un direktore Ineta Liepniece, kā arī Iveta Stare un Anna Briška. Šobrīd Preiļu novadā darbojas 87 nevalstiskās organizācijas, no kurām senākās ir biedrība „Preiļu Sieviešu klubs”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „”Preiļu novada invalīdu biedrība” un biedrība „Mūsmājas”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.preili.lv/page/474?news_id=19495 |title=Vispasaules NVO dienā Preiļos suminātas nevalstiskās organizācijas |website=preili.lv |accessdate=2017-02-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Rīga ==== [[Rīga|Rīgā]] Vispasaules NVO diena katru gadu tiek atzīmēta dažādos pasākumos ar dažādu amatpersonu un NVO piedalīšanos. Piemēram, 2016. gada 27. februārī atzīmējot Vispasaules NVO dienu, [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors organizēja Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konferenci.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nvoc.lv/index.php?&text=252 |title=Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konference |website=nvoc.lv |accessdate=2016-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160324012701/http://nvoc.lv/index.php?&text=252 |archivedate=2016-03-24 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] 81yea5vqmmijll0y2gcffr7kw3fei06 4457858 4457857 2026-04-23T11:33:52Z MarisKolatvietis 109562 /* Misija */ Strukturizēta informācija ar aizzīmēm labākai pārskatāmībai enciklopēdijas formātā. 4457858 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (arī '''Vispasaules NVO diena''', angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena - Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, Saeimai to iekļaujot likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Vispasaules NVO dienas koncepciju 2009. gadā izveidoja un aizsāka latviešu izcelsmes jurists un filantrops Mārcis Liors Skadmanis.<ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina 12 Baltijas jūras reģiona valstis X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties Latvijas Pilsoniskā alianse Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization - Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta Eiropas Savienības atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day - Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Vispasaules NVO diena Latvijā == Vispasaules NVO diena Latvijā tiek atzīmēta katru gadu 27. februārī. Vispasaules NVO dienu Latvijā atbalsta vietējās nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kā arī Latvijas Saeima, ministrijas, novadu domes un uzņēmumi. === Latvijas Saeima === {{Quote box|quoted=true|bgcolor=#FFFFF0|salign=center|width=300px|align=right|quote=Šodien pat grūti iedomāties jomu, kurā nebūtu pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība. Nevalstiskās organizācijas palīdz veidot politiku, attīsta ekonomiku, sniedz sociālos pakalpojumus, darbojas dabas aizsardzībā, palīdz kopt kultūras tradīcijas, ir ievērojami paplašinājušas labdarībā iesaistīto cilvēku loku, galu galā – glābj nelaimē nokļuvušos.|source='''[[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] [[Ināra Mūrniece|Ināras Mūrnieces]] uzruna Vispasaules NVO dienā''', ''Saeimas Preses dienests 2016''<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |title=Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna |website=saeima.lv |accessdate=2016-03-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225130113/http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24484-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-darbosanas-nvo-cilvekiem-dod-lielaku-pasapzinu-un-brivibas-saj |archivedate=2017-02-25 }}</ref>}} 2016. gada 27. februārī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]], uzrunājot Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltītā pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka NVO cilvēkiem palīdz attīstīt lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Dalība NVO palīdz celt katra atsevišķā indivīda vērtību un vienlaikus veicina izpratni par savstarpējās sadarbības nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja norādija, ka Latvijā NVO skaits īpaši pieauga pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). Tā veicināja pilsonisko kustību un sabiedrības līdzdalību – gan ar plašām sadarbības iespējām, gan ar dažādu ES fondu finansējumu, gan ar saistošiem projektiem. Nevalstiskās organizācijas cilvēkiem ir devušas lielāku pašapziņu un brīvības sajūtu. Tās ļāvušas celt katra indivīda vērtību un vienlaikus ļāvušas izprast savstarpējās sadarbības nozīmi. === Latvijas pašvaldības === Vispasaules NVO diena tiek plaši atzīmēta dažādās Latvijas pašvaldībās un novados. ==== Daugavpils ==== [[Attēls:NVO diena Daugavpils.jpg|thumb|right|Vispasaules NVO diena Daugavpilī, Daugavpils pilsētas dome 27.02.2017]] 2017. gada 27. februārī [[Daugavpils]] pilsētas dome aicināja uz tikšanos sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas pašvaldības teritorijā, lai pateiktos par iepriekšējā gadā paveikto darbu. 2017. gadā pateicības rakstus un dāvanas saņēma 36 organizācijas, kuras aktīvi piedalās pilsētas dzīvē. Neviens pasākums Daugavpilī nav iedomājams bez sabiedrisko organizāciju piedalīšanās. To darbības virzieni ir ļoti dažādi: sākot no svētku un sporta pasākumu rīkošanas, sociālās aprūpes sniegšanas, līdz pat pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai masu pasākumu laikā. Tieši nevalstisko organizāciju pārstāvju izvirzītās un īstenotās idejas padara pilsētas dzīvi interesantāku, ievieš daudzveidību kultūras dzīvē, palīdz pašvaldībai pievērst uzmanību problēmām un piedāvā oriģinālas idejas to risināšanai. Sabiedrisko organizāciju atbalstam Daugavpils pilsētas domē jau vairākus gadus darbojas speciāls fonds, ar kura palīdzību pašvaldība līdzfinansē šo organizāciju projektus. Līdzfinansējuma apjoms sastāda 75 % no kopējās projekta summas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/lv/47/read/14915 |title=Pašvaldība izvērtēs sabiedrisko organizāciju projektus |website=daugavpils.lv |accessdate=2017-02-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ====Jēkabpils==== 2017. gada 27. februārī biedrībā “[[Jēkabpils]] NVO resursu centrs” atzīmējot Vispasaules NVO dienu – biedrības birojā visas darba dienas garumā notika “Atvērto durvju diena” – sev interesējošos jautājumus par NVO varēja pārrunāt ar resursu centra darbiniekiem, bet pilsētā vakarpusē norisinājās mobilā zibakcija “Šodiena ir NVO diena”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnvo.lv/2017/03/atzime-vispasaules-nvo-dienu-2/ |title=Atzīmē Vispasaules NVO dienu |website=jekabpilsnvo.lv |accessdate=2017-03-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Amatas novada ==== 2015. gada 27. februārī [[Amatas novads|Amatas novada]] pašvaldība aicināja uz tikšanos novada nevalstiskās organizācijas, lai kopā pārrunātu NVO sektora aktualitātes novadā, uzklausītu biedrību pieredzes stāstus, kā arī kopā diskutētu par veicamajām aktivitātēm, kas padarītu dzīvi novadā vēl labāku un pievilcīgāku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |title=Pasaules NVO dienu Amatas novadā |website=amatasnovads.lv |accessdate=2015-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305165434/http://www.amatasnovads.lv/blog/2015/02/26/pasaules-nvo-diena-amatas-novada/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref> ==== Preiļu novads ==== 2017. gada 27. februārī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domē notika Vispasaules Nevalstisko organizāciju (NVO) dienai veltīts pasākums, kurā tika sumināti Preiļu novada NVO pārstāvji, pārrunāta NVO darbības loma novada iedzīvotāju dzīvē, kā arī atraktīvā veidā izspēlēts sadarbības tīklojums starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību. Pasākumā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pasniedza pateicības par ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā un stiprināšanā Preiļu novadā. Tās saņēma biedrības „Sabiedriskais centrs „Līči”, „Ģimeņu atbalsta centrs „Puķuzirnis””, „Nīdermuižas draudze”, „Preiļu rajona partnerība”, „Preiļu Sieviešu klubs”, „Sabiedriskais centrs „NIANSE”, „Sabiedriskais centrs „Aizkalne”, „Skalbīši”, „Preiļi izglītotai Latvijai”, „Likteņa ceļš”, „Raduga”, “Preiļu Alternatīvās kultūras atbalsta centrs” jeb PAKAC, “Mūsmājas”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „Preiļu novada invalīdu biedrība”, nodibinājums „Viduslatgales pārnovadu fonds”, biedrības „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes priekšsēdētājs Artis Utināns un direktore Ineta Liepniece, kā arī Iveta Stare un Anna Briška. Šobrīd Preiļu novadā darbojas 87 nevalstiskās organizācijas, no kurām senākās ir biedrība „Preiļu Sieviešu klubs”, „Preiļu novada pensionāru biedrība”, „”Preiļu novada invalīdu biedrība” un biedrība „Mūsmājas”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.preili.lv/page/474?news_id=19495 |title=Vispasaules NVO dienā Preiļos suminātas nevalstiskās organizācijas |website=preili.lv |accessdate=2017-02-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Rīga ==== [[Rīga|Rīgā]] Vispasaules NVO diena katru gadu tiek atzīmēta dažādos pasākumos ar dažādu amatpersonu un NVO piedalīšanos. Piemēram, 2016. gada 27. februārī atzīmējot Vispasaules NVO dienu, [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors organizēja Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konferenci.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nvoc.lv/index.php?&text=252 |title=Starpreģionu NVO centru pieredzes apmaiņas konference |website=nvoc.lv |accessdate=2016-02-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160324012701/http://nvoc.lv/index.php?&text=252 |archivedate=2016-03-24 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] re13igrliqdbg21jk4qxdv9utu1web3 4457860 4457858 2026-04-23T11:48:07Z MarisKolatvietis 109562 /* Vispasaules NVO diena Latvijā */ Dzēsts garš un enciklopēdijai neatbilstošs arhīva saraksts ar 2015.–2017. gada vietējiem pašvaldību pasākumiem, aizstājot to ar vispārīgu kopsavilkumu. 4457860 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (arī '''Vispasaules NVO diena''', angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena - Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, Saeimai to iekļaujot likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Vispasaules NVO dienas koncepciju 2009. gadā izveidoja un aizsāka latviešu izcelsmes jurists un filantrops Mārcis Liors Skadmanis.<ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina 12 Baltijas jūras reģiona valstis X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties Latvijas Pilsoniskā alianse Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization - Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta Eiropas Savienības atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day - Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā – lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris – Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] rtvrnt4f5zdcu18zr2wjy2mjjij2bgc 4457863 4457860 2026-04-23T11:49:59Z MarisKolatvietis 109562 Pievienota jauna, apstiprināta informācija par 2025. gada grozījumiem likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", ar atsaucēm uz Saeimu, Valsts prezidentu un medijiem. 4457863 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Pekka Hāvisto, [[Somija]]s Starptautiskās Attīstības ministrs oficiāli atklāj Vispasaules NVO dienu [[2014. gads|2014. gada]] [[27. februāris|27. februārī]] | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā NVO diena | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (arī '''Vispasaules NVO diena''', angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena - Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, Saeimai to iekļaujot likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Vispasaules NVO dienas koncepciju 2009. gadā izveidoja un aizsāka latviešu izcelsmes jurists un filantrops Mārcis Liors Skadmanis.<ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina 12 Baltijas jūras reģiona valstis X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties Latvijas Pilsoniskā alianse Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization - Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta Eiropas Savienības atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day - Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā – lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris – Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> === Oficiālā atzīšana Latvijā === Latvija kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas nevalstisko organizāciju dienu iekļāva valsts oficiālo atzīmējamo dienu sarakstā. Atzīšanas process noslēdzās 2025. gada sākumā, nostiprinot NVO lomu valsts tiesību aktos. Ierosinājumu noteikt 27. februāri par oficiālu atzīmējamo dienu Saeimā iesniedza, lai godinātu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu valsts drošībā un labklājībā. Saeima 2025. gada janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref name="likumi">[https://likumi.lv/ta/id/64294-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”], likumi.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Par likumprojekta virzību atbildīgā bija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uzsverot, ka šāds solis veicina sabiedrības pašorganizēšanos.<ref name="saeima_zinis">[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Atbilstoši Satversmei, Valsts prezidents izsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus, un tie stājās spēkā 2025. gada februārī, neilgi pirms pašas atzīmējamās dienas.<ref name="prezidents">[https://www.president.lv/lv/jaunumi Valsts prezidents izsludina grozījumus likumā par atzīmējamām dienām], president.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Šis lēmums tika plaši atspoguļots Latvijas medijos, uzsverot Latvijas kā iniciatīvas autores lomu globālajā kontekstā.<ref name="lsm">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-starptautiskas-nvo-dienas-ieklausanu-atzimejamo-dienu-saraksta.a586042/ Saeima atbalsta Starptautiskās NVO dienas iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā], lsm.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] lsn191cjh7z3bf5tybnevjr2mfio62p 0 315989 4457827 4336740 2026-04-23T09:14:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457827 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Leons Tomašickis | vārds_orig = | attēls = Tomasickis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Ludza]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br />({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1996 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = Latvijas Republika | tautība = | nodarbošanās = tēlnieks, mākslinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | Valsts balvas = Triju Zvaigžņu ordenis, 1996 | kategorijas = | citas daļas = }} '''Leons (Leonīds) Tomašickis''' ({{val|ru|Леонид (Леон) Викентьевич Томашицкий}}; dzimis {{dat|1904|6|9}}, miris {{dat|1996|2|26}}) bija Latvijas mākslinieks, tēlnieks, pieminekļa "[[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|Vienoti Latvijai]]" autors. == Dzīvesgājums == Leons Tomašickis dzimis 1904. gada 9 (22). jūnijā [[Ludza|Ludzā]], dzelzceļnieku ģimenē. No bērnības bija talantīgs zīmēšanā, bet 11 gadu vecumā pazaudēja labo roku. Neskatoties uz to, čakli nodarbojās ar zīmēšanu. Mācījās Ludzas ģimnāzijā pie skolotāja A. Gūdeļa-Gudļevska. Viņš iedvesmoja Leonu iestāties [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. 1926. gadā Tomašickis kļuva par studentu profesora [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] Tēlniecības meistardarbnīcā. Jaunajam latgalietim bija grūti pelnīt naudu dzīvei un mācībām, tādēļ, lai izpildītu pasūtījumus, viņš vairākas reizes prasīja [[Akadēmiskais atvaļinājums|akadēmisko atvaļinājumu]]. Viņš arī ieguldīja savu darbu dzimtajā pilsētā, 1929. gadā uzsākot [[Ludzas Dievmātes skulptūra]]s veidošanu, kuru atklāja 1934. gadā [[Ludzas pilskalns|Pilskalnā]]. Pilsētnieki uzskata, ka Dievmātes sejā atpazīstama leģenda par Lūciju — senās pils dvēseli. 1934. gadā viņa uzmetums [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas pieminekļa]] izveidei bija apbalvots kā labākais, bet šo ieceri īstenoja cits mākslinieks, [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]. Tomašickis tajā laikā pārgāja pie cita LMA profesora — uz [[Jānis Roberts Tillbergs|Roberta Tilberga]] Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. 1935. gadā Tomašickis pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarba gleznu "Latgalē" un aizbrauca no Rīgas atpakaļ uz Latgali. [[Rēzekne|Rēzeknē]] kopā ar kolēģiem [[Vitālijs Kalvāns|Vitāliju Kalvānu]], [[Arvīds Egle|Arvīdu Egli]], [[Francisks Varslavāns|Francisku Varslavānu]] u.c. viņš sarīkoja dažādas glezniecības izstādes. Līdz 1947. gadam viņš strādāja par zīmēšanas pasniedzēju [[Aglonas ģimnāzija|Aglonas ģimnāzijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15126/|title=Zudusī Latvija - Aglonas ģimnāzija|website=www.zudusilatvija.lv}}</ref> Tajā laikā Tomašickis aktīvi veidoja medaļas Latgales kultūras darbiniekiem un aktieriem (L. Bāra, J. Jurovska, L. Bērziņas, V. Silinieka, J. Klētnieka, L. Freimanes, A. Klints, A. Ezeriņa skatuviskie skulptūras portreti). Kad 1947. gadā [[Daugavpils daiļamatniecības skola|Daiļamatniecības skola]] (Saules skola) Daugavpilī<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saules.lv/lv/vesture|title=Vēsture|website=www.saules.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1947./48. mācību gadā izveidoja krievu plūsmu, kā arī uzņēma dažus kurlmēmus jauniešus, lai viņi apgūtu amata prasmi, Tomašickis bija aicināts strādāt tur par pedagogu un dzīvoja Daugavpilī līdz 1953. gadam, kad kļuva par [[Rīgas Lietišķās mākslas skola]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rdmv.lv/lv/news/par-mums |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160507035707/http://www.rdmv.lv/lv/news/par-mums }}</ref> pasniedzēju. Tad, 1953. gada rudenī, skolu pievienoja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolai. 1956. gadā Leons Tomašickis tika uzņemts [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku Savienībā]] un pēc tam — Padomju Savienības Mākslinieku Savienībā. Viņa tēlniecības darbi daudzkārt tika atzīmēti ar godalgām dažādos republikas un PSRS konkursos. Viņš turpināja strādāt un mācīt jauniešus, arī būdams pensijā. Mēnesi pirms nāves, 1996. gada 22. janvārī L. Tomašickim tika piešķirts IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227011014/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225|deadurl=y|title='''IV  šķira Ordeņa virsnieki. Ieraksts #71, 22.01.1996.'''|archivedate=2017. gada 27. febr.}}</ref> Izcilais Latvijas mākslinieks Leons Tomašickis miris 1996. gada 27. februārī, apbedīts Rīgā, Lāčupes kapos. == Vienoti Latvijai jeb Latgales Māra == Būdams students, Tomašickis piedalījās konkursā par labāko projektu monumenta "Vienoti Latvijai" izveidei un uzvarēja. Konkursā Latgales atbrīvošanas pieminekļa meta izstrādāšanai piedalījās vairāk nekā 20 dalībnieki, un studenta uzvara visiem bija pārsteigums. Taču viņa cerība iegūt naudu, kas bija paredzēta monumenta izveidei, nepiepildījās. Akadēmijas rektors [[Jānis Kuga]] brīdināja studentu, ka nepiešķirs viņam akadēmisko atvaļinājumu un atskaitīs no akadēmijas.{{nepieciešama atsauce}} Konkursa uzvarētājs bija spiests nodot darbu citam konkursa dalībniekam, tēlniekam [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlim Jansonam]]. Pieminekļa celšanas komitejas sēdē gada 4. oktobrī pieminekļa veidošanu nolēma uzticēt Kārlim Jansonam. Bronzā tēlu atlēja Somijā 1939. gada 8. septembrī. Pieminekli "Vienoti Latvijai” svinīgi atklāja iekšlietu ministrs [[Kornēlijs Veidnieks|Kornēlijs Veitmanis]] un to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. Kārlis Jansons izmainīja Tomašicka sākotnējo ieceri, pārveidojot Latgales Māras figūru, kas autora skicē bija nopietnāka un mierīgāka. Pieminekļa liktenis bija skarbs: to nogāza 1940. gada novembrī, atjaunoja 1943. gada 22. augustā, bet 1950. gada jūnijā nogāza otrreiz. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunota arī Latgales Māra, ko izdarīja mirušā tēlnieka K. Jansona dēls [[Andrejs Jansons|Andrejs]].<ref>http://www.vietas.lv/objekts/vienoti_latvijai_latgales_mara/ "Vienoti Latvijai" (Latgales Māra)</ref> Kad 1992. gada 13. augustā pieminekli atklāja no jauna, skatītāju vidū bija arī tā autors Leons Tomašickis, taču viņš netika ielūgts piedalīties pasākumā kā goda viesis.{{nepieciešama atsauce}} == Atmiņa == [[Ludzas pils]]kalnā tika uzstādīts memoriālais akmens Leona Tomašicka atmiņai, kas atgādina par Ludzas Dievamātes un Latgales Māras tēvu. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tomašickis, Leons}} [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas māksla]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] cwhr1r4ihbb1vrdb1571vdmwnzbeln2 0 318395 4457477 4439731 2026-04-22T13:36:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457477 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Karva | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Alsviķu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,4 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1616 |title=Informācija par objektu: Karva |accessdate={{dat|2016|06|02||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 53 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 29 | lats = 36 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 57 | longEW = E | elevation_m = 122 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4333 | var_id = 100102121 | lgia_id = 1616 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Karva''', arī '''Korva''', ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 10 km no pagasta centra [[Alsviķi]]em, 18 km no novada centra [[Alūksne]]s un 185 km no [[Rīga]]s. Ciems veidojies ap vēsturisko [[Karvas muiža|Karvas muižu]]. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P39]] ([[Alūksne]]—[[Ape]]), [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] upes krastā. Blakus atrodas Karvas ūdenskrātuve, kur līdz 20. gadsimta 60. gadiem atradās HES, bet vēl senāk ūdensdzirnavas. 2010. gados tur tiesvedības ceļā tika apturēta HES būvniecība, kas radīja politisku skandālu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Karvas HES uz Vaidavas upes|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/politizeta-energetika/karvas-hes-uz-vaidavas-upes.html|accessdate={{dat|2016|6|2||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160829161214/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/politizeta-energetika/karvas-hes-uz-vaidavas-upes.html}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Karvas HES var izmaksāt miljonus valstij|url=http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/karvas-hes-var-izmaksat-miljonus-valstij-412748|accessdate={{dat|2016|6|2||bez}}|work=[[Dienas Bizness]]|date={{dat|2014|4|2||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> HES tomēr 2014. gadā tika uzbūvēta.<ref>[https://upesoga.lv/lv/marsruti/river/99-vaidava/route/769-karvas-hes-grbes-hes Upesoga: Vaidava]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://ir.lv/2014/01/12/raidijums-vides-fonda-direktors-kritis-iebilstot-pret-karvas-hes/ Ir: Raidījums: Vides fonda direktors „kritis”, iebilstot pret Karvas HES]</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|85 |2000|65 |2011|60 |2021|50 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Alsviķu pagasta ciemi}} m2grkjasl8oilq7156ud964rojg9unp 0 318661 4457743 3940567 2026-04-23T05:48:09Z Vylks 50297 4457743 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name=Akira Nišino |image=Akira Nishino.jpg |fullname= |birth_date={{dzimšanas datums un vecums|1955|4|7}} |birth_place={{flaga|JPN}} [[Saitama]], [[Japāna]] |position=[[Pussargs (futbols)|Pussargs]] |currentclub= |clubnumber= |years1=1978—1990|clubs1={{flaga|JPN}} [[Kashiwa Reysol|Hitachi]]|caps1=|goals1= |totalcaps=|totalgoals= |nationalyears1=1977—1978|nationalteam1={{fb|JPN}}|nationalcaps1=12|nationalgoals1=1 |manageryears1=1991—1992|managerclubs1={{flaga|JPN}} Japāna U20 |manageryears2=1994—1996|managerclubs2={{flaga|JPN}} Japāna U23 |manageryears3=1998—2001|managerclubs3={{flaga|JPN}} [[Kashiwa Reysol]] |manageryears4=2002—2011|managerclubs4={{flaga|JPN}} [[Gamba Osaka]] |manageryears5=2012|managerclubs5={{flaga|JPN}} [[Vissel Kobe]] |manageryears6=2014—2015|managerclubs6={{flaga|JPN}} [[Nagoya Grampus]] | manageryears7 = 2018 | managerclubs7 = {{fb|JPN}} | manageryears8 = 2019—2021 | managerclubs8 = {{flaga|THA}} Taizeme U23 | manageryears9 = 2019—2021 | managerclubs9 = {{fb|THA}} }} '''Akira Nišino''' ({{val|ja|西野 朗}}; dzimis {{dat|1955|4|7}}) ir [[Japāna|japāņu]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, bijis [[Japānas futbola izlase]]s dalībnieks. Strādājis arī kā Japānas izlases galvenais treneris, vadīja izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. ==Nacionālā izlase== {{Football player national team statistics|JPN}} |- |1977||4||0 |- |1978||8||1 |- !Kopā||12||1 |} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[http://www.japannationalfootballteam.com/en/players/nishino_akira.html Japan National Football Team Database] {{Japānas futbolists-aizmetnis}} {{Japānas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nišino, Akira}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas futbolisti]] [[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Japānas futbola treneri]] [[Kategorija:Japānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Taizemes futbola izlases treneri]] 9rmnuue9qi5z9f95fo2up6mioqw81jp 3 319738 4457684 2525943 2026-04-22T23:23:00Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Me4osmsa]] uz [[Dalībnieka diskusija:Monev90]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Me4osmsa|Me4osmsa]]" to "[[Special:CentralAuth/Monev90|Monev90]]" 2525943 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Me4osmsa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 7. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST) durmg1bz0vwaw0gos3b82cjnphwmdoz 0 324936 4457607 3635613 2026-04-22T19:44:37Z Lasks 38532 4457607 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Séverine'' | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1948|10|10}} | Vieta = {{vieta|Monako}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'' | Mlapa = [http://severine-online.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''''Séverine''''' (īstais vārds: '''Džosanna Grižū''', dzimusi {{dat|1948|10|10}}) ir dziedātāja no [[Monako]], kura uzvarēja [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Un banc, un abre, une rue]]'', kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (''Jean-Pierre Bourtayre''). Šī dziesma tika ierakstīta [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu ''Chance In Time'', [[Vācu valoda|vācu]] ''Mach die Augen zu'', [[Itāļu valoda|itāļu]] ''Il posto''. Dziesmas oriģinālā versija iekļuva 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mūzikas topa 9. vietā.<ref name="British Hit Singles & Albums">{{grāmatas atsauce | first= David | last= Roberts | year= 2006 | title= British Hit Singles & Albums | edition= 19th | publisher=Guinness World Records Limited | location= London | isbn= 1-904994-10-5 | page= 489}}</ref> Dziesmas angļu versija ierakstīta ierakstu studijā ''[[Columbia Records]]'', dziesma sasniedza augstus rezultātus vairākos [[Eiropa]]s valstu mūzikas topos, īpašus panākumus dziedātāja guva Francijā un Vācijā. Dziedātāja vēl divas reizes mēģināja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties Vācijas nacionālajos finālos 1975. gadā un 1982. gadā. 2006. gadā viņa bija [[Monako]] [[Eirovīzija]]s delegācijas sastāvā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. ==Diskogrāfija== ===Singli=== '''1967. gads''' *''Tu dis september *''Un très beau pays '' *''Ne réponds pas '' *''Si tu veux vraiment oublier'' '''1968. gads''' *''Mama, dis-moi pourquoi '' *''J’aime'' * ''Vers la lumière'' * ''Rien qu’une fille'' '''1969. gads''' *''La la mélodie *''Le passager de la pluie'' '''1970. gads''' *''C`est la vie *''Sympathie''' '''1971. gads''' * ''Un banc, un arbre, une rue '' * ''Il posto '' * ''Ja der Eiffelturm'' * ''Vivre pour moi '' * ''J’ai besoin de soleil'' * ''Comme un appel'' '''1972. gads''' * ''Der Duft von Paris'' * ''Il bat 100000 fois par jour'' * ''Là où tu n'es pas'' * ''Qu'il est bon de flâner (version française de Easy Come Easy Go)'' * ''Olala l'amour'' * ''Mon tendre amour'' '''1973. gads''' *''Ich zeig` dir mein Paris *''Il faut chanter la vie *''Jetzt geht die Party richtig los'' '''1974. gads''' *''Vergessen heißt verloren sein'' *''Was wird aus einer verlorenen Liebe'' '''1975. gads''' *''Dreh Dich im Kreisel der Zeit'' *''Du bist für mich der größte Schatz'' '''1976. gads''' *''Heißer als Feuer *''Was ich nicht weiß, macht mich nicht heiß'' '''1977. gads''' *''Achtung - hier kommt ein Mensch, der gerne küßt'' '''1978. gads''' *''Moulin Rouge'' '''1979. gads''' *''Du gehst vorbei'' '''1981. gads''' *''Sieben Tränen'' '''1982. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' *''Ich glaub` an meine Träume'' *''So ein Sommersonnentag'' '''1983. gads''' *''Solitaire'' *''Und am Morgen geht die Sonne auf'' '''1986. gads''' *''Nur wir beide allein *''Jeder neue Tag'' '''1987. gads''' *''Träume einer Sommernacht'' '''1988. gads''' *''Die Frau im Schatten'' '''1991. gads''' *''Einer für alle - alle für einen'' '''1995. gads''' *''Mit jeder Stunde'' '''2003. gads''' *''Nur wenn Menschen sich versteh'n'' ===Studijas albumi vācu valodā=== '''1971. gads''' *''Grand Prix für Severine'' '''1972. gads''' *''Der Duft von Paris'' '''1974. gads''' *''Verlorene Liebe'' '''1983. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' ===Studijas albumi franču valodā=== '''1971. gads''' *''Un Banc, un arbre, une rue'' '''1972. gads''' *''Comme un appel'' '''1999. gads''' *''Séverine'' '''2002. gads ''' *''Retour à Paris'' {{Eirovīzijas uzvarētāji}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dziedātāji]] [[Kategorija:Monako Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] go6oaxwkacprz83fxzimyz4xcqsd8jl 4457609 4457607 2026-04-22T19:45:22Z Lasks 38532 4457609 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = ''Séverine'' | Attēls = Séverine - Un Banc... Une Arbre... Une Rue..., 1971 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1948|10|10}} | Vieta = {{vieta|Monako}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'' | Mlapa = [http://severine-online.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''''Séverine''''' (īstais vārds: '''Džosanna Grižū''', dzimusi {{dat|1948|10|10}}) ir dziedātāja no [[Monako]], kura uzvarēja [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Un banc, un abre, une rue]]'', kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (''Jean-Pierre Bourtayre''). Šī dziesma tika ierakstīta [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu ''Chance In Time'', [[Vācu valoda|vācu]] ''Mach die Augen zu'', [[Itāļu valoda|itāļu]] ''Il posto''. Dziesmas oriģinālā versija iekļuva 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mūzikas topa 9. vietā.<ref name="British Hit Singles & Albums">{{grāmatas atsauce | first= David | last= Roberts | year= 2006 | title= British Hit Singles & Albums | edition= 19th | publisher=Guinness World Records Limited | location= London | isbn= 1-904994-10-5 | page= 489}}</ref> Dziesmas angļu versija ierakstīta ierakstu studijā ''[[Columbia Records]]'', dziesma sasniedza augstus rezultātus vairākos [[Eiropa]]s valstu mūzikas topos, īpašus panākumus dziedātāja guva Francijā un Vācijā. Dziedātāja vēl divas reizes mēģināja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties Vācijas nacionālajos finālos 1975. gadā un 1982. gadā. 2006. gadā viņa bija [[Monako]] [[Eirovīzija]]s delegācijas sastāvā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. ==Diskogrāfija== ===Singli=== '''1967. gads''' *''Tu dis september *''Un très beau pays '' *''Ne réponds pas '' *''Si tu veux vraiment oublier'' '''1968. gads''' *''Mama, dis-moi pourquoi '' *''J’aime'' * ''Vers la lumière'' * ''Rien qu’une fille'' '''1969. gads''' *''La la mélodie *''Le passager de la pluie'' '''1970. gads''' *''C`est la vie *''Sympathie''' '''1971. gads''' * ''Un banc, un arbre, une rue '' * ''Il posto '' * ''Ja der Eiffelturm'' * ''Vivre pour moi '' * ''J’ai besoin de soleil'' * ''Comme un appel'' '''1972. gads''' * ''Der Duft von Paris'' * ''Il bat 100000 fois par jour'' * ''Là où tu n'es pas'' * ''Qu'il est bon de flâner (version française de Easy Come Easy Go)'' * ''Olala l'amour'' * ''Mon tendre amour'' '''1973. gads''' *''Ich zeig` dir mein Paris *''Il faut chanter la vie *''Jetzt geht die Party richtig los'' '''1974. gads''' *''Vergessen heißt verloren sein'' *''Was wird aus einer verlorenen Liebe'' '''1975. gads''' *''Dreh Dich im Kreisel der Zeit'' *''Du bist für mich der größte Schatz'' '''1976. gads''' *''Heißer als Feuer *''Was ich nicht weiß, macht mich nicht heiß'' '''1977. gads''' *''Achtung - hier kommt ein Mensch, der gerne küßt'' '''1978. gads''' *''Moulin Rouge'' '''1979. gads''' *''Du gehst vorbei'' '''1981. gads''' *''Sieben Tränen'' '''1982. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' *''Ich glaub` an meine Träume'' *''So ein Sommersonnentag'' '''1983. gads''' *''Solitaire'' *''Und am Morgen geht die Sonne auf'' '''1986. gads''' *''Nur wir beide allein *''Jeder neue Tag'' '''1987. gads''' *''Träume einer Sommernacht'' '''1988. gads''' *''Die Frau im Schatten'' '''1991. gads''' *''Einer für alle - alle für einen'' '''1995. gads''' *''Mit jeder Stunde'' '''2003. gads''' *''Nur wenn Menschen sich versteh'n'' ===Studijas albumi vācu valodā=== '''1971. gads''' *''Grand Prix für Severine'' '''1972. gads''' *''Der Duft von Paris'' '''1974. gads''' *''Verlorene Liebe'' '''1983. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' ===Studijas albumi franču valodā=== '''1971. gads''' *''Un Banc, un arbre, une rue'' '''1972. gads''' *''Comme un appel'' '''1999. gads''' *''Séverine'' '''2002. gads ''' *''Retour à Paris'' {{Eirovīzijas uzvarētāji}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dziedātāji]] [[Kategorija:Monako Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] 0cqmqzopeq1s8krt48ufdygdh9x0oma 4457613 4457609 2026-04-22T19:50:29Z Baisulis 11523 /* ievads */ dzimums..... 4457613 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Séverine'' | Attēls = Séverine - Un Banc... Une Arbre... Une Rue..., 1971 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1948|10|10}} | Vieta = {{vieta|Monako}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'' | Mlapa = [http://severine-online.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''''Séverine''''' (īstais vārds: '''Džosanna Grižū'''; dzimusi {{dat|1948|10|10}}) ir dziedātāja no [[Monako]], kura uzvarēja [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'', kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (''Jean-Pierre Bourtayre''). Šī dziesma tika ierakstīta [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu ''Chance In Time'', [[Vācu valoda|vācu]] ''Mach die Augen zu'', [[Itāļu valoda|itāļu]] ''Il posto''. Dziesmas oriģinālā versija iekļuva 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mūzikas topa 9. vietā.<ref name="British Hit Singles & Albums">{{grāmatas atsauce | first= David | last= Roberts | year= 2006 | title= British Hit Singles & Albums | edition= 19th | publisher=Guinness World Records Limited | location= London | isbn= 1-904994-10-5 | page= 489}}</ref> Dziesmas angļu versija ierakstīta ierakstu studijā ''[[Columbia Records]]'', dziesma sasniedza augstus rezultātus vairākos [[Eiropa]]s valstu mūzikas topos, īpašus panākumus dziedātāja guva Francijā un Vācijā. Dziedātāja vēl divas reizes mēģināja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties Vācijas nacionālajos finālos 1975. gadā un 1982. gadā. 2006. gadā viņa bija [[Monako]] [[Eirovīzija]]s delegācijas sastāvā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. ==Diskogrāfija== ===Singli=== '''1967. gads''' *''Tu dis september *''Un très beau pays '' *''Ne réponds pas '' *''Si tu veux vraiment oublier'' '''1968. gads''' *''Mama, dis-moi pourquoi '' *''J’aime'' * ''Vers la lumière'' * ''Rien qu’une fille'' '''1969. gads''' *''La la mélodie *''Le passager de la pluie'' '''1970. gads''' *''C`est la vie *''Sympathie''' '''1971. gads''' * ''Un banc, un arbre, une rue '' * ''Il posto '' * ''Ja der Eiffelturm'' * ''Vivre pour moi '' * ''J’ai besoin de soleil'' * ''Comme un appel'' '''1972. gads''' * ''Der Duft von Paris'' * ''Il bat 100000 fois par jour'' * ''Là où tu n'es pas'' * ''Qu'il est bon de flâner (version française de Easy Come Easy Go)'' * ''Olala l'amour'' * ''Mon tendre amour'' '''1973. gads''' *''Ich zeig` dir mein Paris *''Il faut chanter la vie *''Jetzt geht die Party richtig los'' '''1974. gads''' *''Vergessen heißt verloren sein'' *''Was wird aus einer verlorenen Liebe'' '''1975. gads''' *''Dreh Dich im Kreisel der Zeit'' *''Du bist für mich der größte Schatz'' '''1976. gads''' *''Heißer als Feuer *''Was ich nicht weiß, macht mich nicht heiß'' '''1977. gads''' *''Achtung - hier kommt ein Mensch, der gerne küßt'' '''1978. gads''' *''Moulin Rouge'' '''1979. gads''' *''Du gehst vorbei'' '''1981. gads''' *''Sieben Tränen'' '''1982. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' *''Ich glaub` an meine Träume'' *''So ein Sommersonnentag'' '''1983. gads''' *''Solitaire'' *''Und am Morgen geht die Sonne auf'' '''1986. gads''' *''Nur wir beide allein *''Jeder neue Tag'' '''1987. gads''' *''Träume einer Sommernacht'' '''1988. gads''' *''Die Frau im Schatten'' '''1991. gads''' *''Einer für alle - alle für einen'' '''1995. gads''' *''Mit jeder Stunde'' '''2003. gads''' *''Nur wenn Menschen sich versteh'n'' ===Studijas albumi vācu valodā=== '''1971. gads''' *''Grand Prix für Severine'' '''1972. gads''' *''Der Duft von Paris'' '''1974. gads''' *''Verlorene Liebe'' '''1983. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' ===Studijas albumi franču valodā=== '''1971. gads''' *''Un Banc, un arbre, une rue'' '''1972. gads''' *''Comme un appel'' '''1999. gads''' *''Séverine'' '''2002. gads ''' *''Retour à Paris'' {{Eirovīzijas uzvarētāji}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dziedātāji]] [[Kategorija:Monako Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] 9zw4lhsbubxf6bqtmsvh838c9dt4bzs 4457619 4457613 2026-04-22T20:01:43Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4457619 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Séverine'' | Attēls = Séverine - Un Banc... Une Arbre... Une Rue..., 1971 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1948|10|10}} | Vieta = {{vieta|Monako}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'' | Mlapa = [http://severine-online.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''''Séverine''''' (īstais vārds: '''Džosanna Grižū'''; dzimusi {{dat|1948|10|10}}) ir dziedātāja no [[Monako]], kura uzvarēja [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'', kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (''Jean-Pierre Bourtayre''). Šī dziesma tika ierakstīta [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu ''Chance In Time'', [[Vācu valoda|vācu]] ''Mach die Augen zu'', [[Itāļu valoda|itāļu]] ''Il posto''. Dziesmas oriģinālā versija iekļuva 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mūzikas topa 9. vietā.<ref name="British Hit Singles & Albums">{{grāmatas atsauce | first= David | last= Roberts | year= 2006 | title= British Hit Singles & Albums | edition= 19th | publisher=Guinness World Records Limited | location= London | isbn= 1-904994-10-5 | page= 489}}</ref> Dziesmas angļu versija ierakstīta ierakstu studijā ''[[Columbia Records]]'', dziesma sasniedza augstus rezultātus vairākos [[Eiropa]]s valstu mūzikas topos, īpašus panākumus dziedātāja guva Francijā un Vācijā. Dziedātāja vēl divas reizes mēģināja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties Vācijas nacionālajos finālos 1975. gadā un 1982. gadā. 2006. gadā viņa bija [[Monako]] [[Eirovīzija]]s delegācijas sastāvā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. ==Diskogrāfija== ===Singli=== '''1967. gads''' *''Tu dis september *''Un très beau pays '' *''Ne réponds pas '' *''Si tu veux vraiment oublier'' '''1968. gads''' *''Mama, dis-moi pourquoi '' *''J’aime'' * ''Vers la lumière'' * ''Rien qu’une fille'' '''1969. gads''' *''La la mélodie *''Le passager de la pluie'' '''1970. gads''' *''C`est la vie *''Sympathie''' '''1971. gads''' * ''Un banc, un arbre, une rue '' * ''Il posto '' * ''Ja der Eiffelturm'' * ''Vivre pour moi '' * ''J’ai besoin de soleil'' * ''Comme un appel'' '''1972. gads''' * ''Der Duft von Paris'' * ''Il bat 100000 fois par jour'' * ''Là où tu n'es pas'' * ''Qu'il est bon de flâner (version française de Easy Come Easy Go)'' * ''Olala l'amour'' * ''Mon tendre amour'' '''1973. gads''' *''Ich zeig` dir mein Paris *''Il faut chanter la vie *''Jetzt geht die Party richtig los'' '''1974. gads''' *''Vergessen heißt verloren sein'' *''Was wird aus einer verlorenen Liebe'' '''1975. gads''' *''Dreh Dich im Kreisel der Zeit'' *''Du bist für mich der größte Schatz'' '''1976. gads''' *''Heißer als Feuer *''Was ich nicht weiß, macht mich nicht heiß'' '''1977. gads''' *''Achtung - hier kommt ein Mensch, der gerne küßt'' '''1978. gads''' *''Moulin Rouge'' '''1979. gads''' *''Du gehst vorbei'' '''1981. gads''' *''Sieben Tränen'' '''1982. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' *''Ich glaub` an meine Träume'' *''So ein Sommersonnentag'' '''1983. gads''' *''Solitaire'' *''Und am Morgen geht die Sonne auf'' '''1986. gads''' *''Nur wir beide allein *''Jeder neue Tag'' '''1987. gads''' *''Träume einer Sommernacht'' '''1988. gads''' *''Die Frau im Schatten'' '''1991. gads''' *''Einer für alle - alle für einen'' '''1995. gads''' *''Mit jeder Stunde'' '''2003. gads''' *''Nur wenn Menschen sich versteh'n'' ===Studijas albumi vācu valodā=== '''1971. gads''' *''Grand Prix für Severine'' '''1972. gads''' *''Der Duft von Paris'' '''1974. gads''' *''Verlorene Liebe'' '''1983. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' ===Studijas albumi franču valodā=== '''1971. gads''' *''Un Banc, un arbre, une rue'' '''1972. gads''' *''Comme un appel'' '''1999. gads''' *''Séverine'' '''2002. gads ''' *''Retour à Paris'' {{Eirovīzijas uzvarētāji}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dziedātāji]] [[Kategorija:Monako Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] 17w8hkryc3qqbpq1f4238jfbf4ud03o 4457830 4457619 2026-04-23T09:20:52Z DJ EV 31928 4457830 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Séverine'' | Attēls = Séverine - Un Banc... Une Arbre... Une Rue..., 1971 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1948|10|10}} | Vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'' | Mlapa = [http://severine-online.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''''Séverine''''' (īstais vārds: '''Džosanna Grižū'''; dzimusi {{dat|1948|10|10}}) ir [[Francija|franču]] dziedātāja, kura, pārstāvot [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], uzvarēja [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'', kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (''Jean-Pierre Bourtayre''). Šī dziesma tika ierakstīta [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu ''Chance In Time'', [[Vācu valoda|vācu]] ''Mach die Augen zu'', [[Itāļu valoda|itāļu]] ''Il posto''. Dziesmas oriģinālā versija iekļuva 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mūzikas topa 9. vietā.<ref name="British Hit Singles & Albums">{{grāmatas atsauce | first= David | last= Roberts | year= 2006 | title= British Hit Singles & Albums | edition= 19th | publisher=Guinness World Records Limited | location= London | isbn= 1-904994-10-5 | page= 489}}</ref> Dziesmas angļu versija ierakstīta ierakstu studijā ''[[Columbia Records]]'', dziesma sasniedza augstus rezultātus vairākos [[Eiropa]]s valstu mūzikas topos, īpašus panākumus dziedātāja guva Francijā un Vācijā. Dziedātāja vēl divas reizes mēģināja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties Vācijas nacionālajos finālos 1975. gadā un 1982. gadā. 2006. gadā viņa bija [[Monako]] [[Eirovīzija]]s delegācijas sastāvā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. ==Diskogrāfija== ===Singli=== '''1967. gads''' *''Tu dis september *''Un très beau pays '' *''Ne réponds pas '' *''Si tu veux vraiment oublier'' '''1968. gads''' *''Mama, dis-moi pourquoi '' *''J’aime'' * ''Vers la lumière'' * ''Rien qu’une fille'' '''1969. gads''' *''La la mélodie *''Le passager de la pluie'' '''1970. gads''' *''C`est la vie *''Sympathie''' '''1971. gads''' * ''Un banc, un arbre, une rue '' * ''Il posto '' * ''Ja der Eiffelturm'' * ''Vivre pour moi '' * ''J’ai besoin de soleil'' * ''Comme un appel'' '''1972. gads''' * ''Der Duft von Paris'' * ''Il bat 100000 fois par jour'' * ''Là où tu n'es pas'' * ''Qu'il est bon de flâner (version française de Easy Come Easy Go)'' * ''Olala l'amour'' * ''Mon tendre amour'' '''1973. gads''' *''Ich zeig` dir mein Paris *''Il faut chanter la vie *''Jetzt geht die Party richtig los'' '''1974. gads''' *''Vergessen heißt verloren sein'' *''Was wird aus einer verlorenen Liebe'' '''1975. gads''' *''Dreh Dich im Kreisel der Zeit'' *''Du bist für mich der größte Schatz'' '''1976. gads''' *''Heißer als Feuer *''Was ich nicht weiß, macht mich nicht heiß'' '''1977. gads''' *''Achtung - hier kommt ein Mensch, der gerne küßt'' '''1978. gads''' *''Moulin Rouge'' '''1979. gads''' *''Du gehst vorbei'' '''1981. gads''' *''Sieben Tränen'' '''1982. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' *''Ich glaub` an meine Träume'' *''So ein Sommersonnentag'' '''1983. gads''' *''Solitaire'' *''Und am Morgen geht die Sonne auf'' '''1986. gads''' *''Nur wir beide allein *''Jeder neue Tag'' '''1987. gads''' *''Träume einer Sommernacht'' '''1988. gads''' *''Die Frau im Schatten'' '''1991. gads''' *''Einer für alle - alle für einen'' '''1995. gads''' *''Mit jeder Stunde'' '''2003. gads''' *''Nur wenn Menschen sich versteh'n'' ===Studijas albumi vācu valodā=== '''1971. gads''' *''Grand Prix für Severine'' '''1972. gads''' *''Der Duft von Paris'' '''1974. gads''' *''Verlorene Liebe'' '''1983. gads''' *''Sie kam aus Frankreich'' ===Studijas albumi franču valodā=== '''1971. gads''' *''Un Banc, un arbre, une rue'' '''1972. gads''' *''Comme un appel'' '''1999. gads''' *''Séverine'' '''2002. gads ''' *''Retour à Paris'' {{Eirovīzijas uzvarētāji}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dziedātāji]] [[Kategorija:Monako Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] jz0zlpvyb1xompqp3yemo258c6vao07 0 327661 4457720 4437645 2026-04-23T03:49:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457720 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg|thumb|330px|Latvijas Kara skolas mācības vasaras nometnē (1935)]] '''Latvijas Kara skola''' bija [[Latvija]]s militārā mācību iestāde, kas darbojās no [[1919. gads|1919. gada]] [[13. septembris|13. septembra]] līdz [[1940. gads|1940. gada]] [[25. oktobris|25. oktobrim]], kurā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]] sagatavoja 1634 virsniekus 14 izlaidumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://skolumuzejs.lv/par-muzeju/ekas-vesture/|title=Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs|last=|first=|access-date=2019-06-03|date=|language=|archive-date=2019-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603202500/http://skolumuzejs.lv/par-muzeju/ekas-vesture/}}</ref> == Priekšvēsture == 1919. gada 30. jūnijā [[Apvienotā Karaliste|britu]] militārās misijas [[pulkvežleitnants|pulkvežleitnantu]] Tomasu T. Grovu (''Thomas T. Grove'') iecēla par Latvijas karaspēka apmācību vadītāju un apgādes priekšnieku. 12. jūlijā par viņa palīgiem iecēla kapteiņus Grīnsleidu (''Greenslade''), Pargiteru (''Pargiter'') un Kaledonijas grāfu Ēriku Džeimsu Osmondu Aleksanderu (''Eric James Desmond Alexander''). 11. jūlijā sāka darboties [[Liepājas Kara skola|Liepājas Kara skolas]] virsnieku, apakšvirsnieku un kareivju klases.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture |last=Andersons |first=Edgars |year=1983 |publisher=Daugavas vanagu apgāds |location=Toronto |isbn= |page=186}}</ref> == Darbība == Kara skola tika dibināta 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieka ģenerāļa [[Dāvids Sīmansons|Dāvida Sīmansona]] pavēli, kas izvietojās [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99, bijušās pareizticīgo garīgās skolas telpās (kurās mūsdienās atrodas [[Rīgas Skolēnu pils]]). Par tās komandieri tika iecelts kapteinis [[Rūdolfs Klinsons]]. Mācības tika uzsāktas 3. oktobrī, bet [[Bermontiāde|Bermonta karaspēka uzbrukuma]] dēļ tās pārtrauca un skolu nosūtīja uz fronti instruktoru bataljona sastāvā. Pēc cīņām iestāde 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu pārtrauktās apmācības. Šajā laikā pēc grūta pārgājiena no [[Jelgava]]s vakariņās skolniekiem bija pieejama tikai [[kafija]], [[marmelāde]] un [[rupjmaize]]. Tā radās tradīcija — Melnās kafijas vakars, kas tika ievērota visu Kara skolas pastāvēšanas laiku, pieminot [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] laikā kritušos kadetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/index.php/lv/zinas/melnas-kafijas-vakara-godinas-brivibas-cinas-kritusos-kara-skolas-kadetus-3|title=Melnās kafijas vakarā godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus|last=|first=|website=Nacionālie bruņotie spēki|access-date=2019-06-03|date=2018-11-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27457-saeimas-priekssedetaja-godinas-brivibas-cinas-kritusos-kara-skolas-kadetus|title=Saeimas priekšsēdētāja godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus|last=|first=|website=[[Latvijas Republikas Saeima]]|access-date=2019-06-03|date=2018-11-30}}</ref> 1919. gada 1. decembrī Kara skolā tika atsāktas mācības un šis datums tika pasludināts par mācību iestādes oficiālo dibināšanas dienu.<ref name=":0" /> Pirmais Kara skolas izlaidums notika 1920. gada 20. maijā — savus diplomus ieguva 233 kājnieku un 67 artilērijas virsnieki. Vēlāk skolā izveidoja arī jātnieku un inženieru nodaļas, kuras pastāvēja līdz 1926. gadam. 1931. gadā likvidēja arī artilērijas nodaļu. 1931. gadā skola pārtrauca virsnieku sagatavošanu to pārprodukcijas dēļ, līdz 1935. gadā virsnieku kursus atjaunoja, nosakot, ka turpmāk uzņemami līdz 25 gadu veci vidusskolas beidzēji, atskaitot Brīvības cīņu dalībniekus, kam vecuma cenza nebija. Skolā tad pamatā apmācīja tikai kājnieku virsniekus divu gadu kursos.1940. gadā Latvijas armijā no virsnieku sastāva 70 procenti bija Latvijas Kara skolu beigušie. Pēdējais izlaidums notika 1940. gada 27. jūlijā. Kopumā skola savas darbības laikā sagatavoja 1634 virsniekus, ap 300 rezerves virsnieku un ap 600 virsnieku vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-kara-skolu-pieminot/|title=Latvijas Kara skolu pieminot|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.lv]]|access-date=2019-06-03|date=2015-05-18|language=lv}}</ref> == Kara skolas priekšnieki == [[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|330px|"[[Kirhenšteina Ministru kabinets|Tautas valdības]]" Ministru prezidents [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]] un kara ministrs [[Roberts Dambītis|R. Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā Latvijas Kara skolas izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.]] * [[Rūdolfs Klinsons]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā no 1919. gada 1. septembra līdz 1920. gada 17. septembrim, otro reizi no 1924. gada 30. septembra līdz 1930. gada 21. oktobrim. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. * [[Nikolajs Fogelmanis]], no 1919. gada 30. novembra līdz 1920. gada 1. jūnijam Artilērijas Karaskolas priekšnieks. Lieli nopelni Latvijas armijas artilērijas reglamentu un apmācību metodikas izstrādāšanā. * [[Jānis Ceplītis]], no 1920. gada 17. septembra līdz 1923. gada 13. maijam. Lieli nopelni Karaskolas mācību procesa un saimnieciskās dzīves sakārtošanā. Daudz rakstījis par militāriem un audzināšanas jautājumiem. * [[Aleksandrs Kalējs]], no 1923. gada 13. maija līdz 1924. gada 30. septembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. * [[Krišjānis Ļūļaks]], priekšnieka amata pagaidu izpildītājs — no 1928. gada 1. decembra līdz 1929. gada 5. septembrim. * [[Vilhelms Jūliuss Kārkliņš]], no 1930. gada 21. oktobra līdz 1935. gada 1. septembrim. Lieli nopelni mācību programmu izstrādāšanā virsniekvietnieku un rezerves virsnieku kursiem. Sarakstījis apjomīgu grāmatu “Taktika”, bijis apveltīts ar izcilām militārām zināšanām, stingrs virsnieku audzinātājs. * [[Arvīds Krīpens]], no 1935. gada 1. septembra līdz 1939. gada 1. septembrim. Karaskolā ieviesa daudzas jaunas tradīcijas un atmeta tās, kas savu laiku bija pārdzīvojušas. Sarakstījis vairākas grāmatas, nepabeigts palika manuskripts par Karaskolas vēsturi “Varoņu slava gaida mūs...”. * [[Konstantīns Mateuss]], no 1939. gada 1. septembra līdz 1940. gada decembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēdējais Karaskolas priekšnieks vairākos avotos raksturots kā labs organizators un karavīru skolotājs, vienkāršs un sirsnīgs, apveltīts ar labām militārām zināšanām. == Likvidācija == 1940. gada 25. oktobrī Kara skolas kadetiem paziņoja, ka tie, kas vēlēsies, varēs pāriet uz jaundibināto [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kājnieku skolu Kara muzejā. Apcietināja Kara skolas priekšnieku pulkvedi K. Mateusu, vēlāk arī septiņus virsniekus un divus kadetus. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gada 22. jūnijā Sarkanās armijas Rīgas kara skolā vēl bija 20 latviešu kadetu. Kopā ar skolu viņi tika nosūtīti pretī uzbrūkošajai vācu armijai, kur [[Skrunda]]s apkārtnē daži gāja bojā, citi izklīda vai tika aizrauti līdzi Sarkanajai armijai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/98699 Kā baskāji pārtapa virsniekos] Andris Kļaviņš, "Latvijas vēstnesis", 29.12.2004., Nr. 209 (3157)</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kara skolas tradīcijas pārņēma 1992. gadā dibinātā [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Nacionālā aizsardzības akadēmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naa.mil.lv/lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|access-date=2019-06-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas Bruņotie spēki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]] [[Kategorija:Rīgas karaskolas]] [[Kategorija:Latvijas karaskolas]] 22tkqw64mbclxdb0wuxuexlgyyt2dcc 0 333575 4457710 4305869 2026-04-23T02:57:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457710 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dziesmu un deju svētku gājiens 2013 08.JPG|thumb|251x251px|[[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] gājiens 2013. gadā]] [[Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|thumb|250x250px|Zelta danču vakars Rīgas Latviešu biedrībā 15.11.2022.]] '''Tautas deja''' ir horeogrāfiskās folkloras žanrs līdzās rotaļām, rotaļdejām un rotaļspēlēm. Citi nosaukumi – etnogrāfiskā deja, dejas folklora, folkloras deja, tradicionālā deja, etnodeja, danči. Tautas deja kalpo kā iedvesmas avots skatuvisko horeogrāfisko priekšnesumu veidošanai, kuras sauc par jaunrades dejām, skatuviskajām dejām jeb stilizētajām tautas dejām. Tautas deju dejošana cilvēkā izkopj staltu stāju un ritma izjūtu, koordināciju, stiprina sociālās saites, veicina saskaņu ar dejas partneri, stiprina patriotismu. Tautas deju apdaru un stilizāciju dejošana izkopj skatuves izjūtu un uzstāšanās kultūru. Cilvēkam dejas iespaidā rodas prasme koncentrēt uzmanību un būt disciplinētam. Latvieši savas tautas dejas tāpat kā citas tautas dejo gan novadu tautastērpos, kas ir XVIII–XIX gadsimta goda tērpu atdarinājumi, gan stilizētos tērpos, gan mūsdienu ikdienas apģērbā. Tautas dejas dejo gadskārtu svētkos, godos, deju festivālos, folkloras festivālos, danču klubos, pašvaldību sarīkojumos un valsts svētkos. Skatuviskās dejas dejo Deju svētkos un deju koncertos, kā arī pašvaldību sarīkojumos un valsts svētkos. == Vēsture == Pirmie pieminējumi par latviešu dejas tradīciju atrodami sveštautiešu ceļojumu aprakstos, baznīcu vizitācijas protokolos un citos dokumentos. Tautas deju un tās vēsturi pētījuši [[Jurjānu Andrejs]], Elza Siliņa, Jēkabs Stumbris, Harijs Sūna, Rita Spalva, [[Ernests Spīčs]] un citi. Latviešu baleta vēsture sākas ar 1870. gadu, kad Rīgas Latviešu teātrī dziesmas un dejas izpildīja aktieri. Latviešu teātra tēvs, aktieris un režisors [[Ādolfs Alunāns]] bija arī mūsu pirmais profesionālais dejotājs. Bieži vien izrādēm tika “aizņemti” dejotāji no [[Varšava]]s un [[Maskava]]s. Katrs sevi cienošs [[teātris]] veidoja savu dejotāju trupu un apmācību sistēmu. Tautas dejas atdzimšana valsts mērogā sākās 20. gadsimta 20. gados, bet tautas deju dejošana notika jau 19. gadsimtā. Rīgas latviešu biedrības danču vakaros jeb ''kotiljonos'' un Pirmā pasaules kara laikā, kad latviešu strēlnieki rīkoja pirmos tautas deju vakarus. == Leksika == Tautas dejas leksika raksturo mūsu saskarsmes nepieciešamību un iespējas horeogrāfisko norišu laikā. Tāpat kā valodā, dejā mēs noteiktā veidā paužam savas emocijas, jūtas un sazināmies. Tā ir kustību valodas neikdienišķā daļa, ko sauc arī par dejas valodu. Dejas valoda nav nemainīga. Gadsimtu gaitā tā mainās ārējās un iekšējās vides faktoru ietekmē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Biznesa kompetences. 10. sēj.|last=Spīčs|first=Ernests|publisher=Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs|year=2018|isbn=978-9934-586-02-6|location=Rīga|pages=176}}</ref> Mūsu tautas dejā viens no diviem galvenajiem leksikas slāņiem ir dzīvnieku kustību atdarinošās kustības. Tās visspilgtāk redzamas masku dejās, bērnu dejās un rotaļās. Katram dzīvniekam ir dainās dots kustību un pozu raksturojums. Vilks skrien stīvu muguru, lapsa iet līklocī, zaķis lec, kumeļš ir vislabākais dejotājs, jo tam visbagātākais soļu veids –  soļo, tek, rikšo un auļo, lācis dejo gan lēni un smagnēji, gan arī ļoti veikli, āzis lec un spriņģo, gailim ir ļoti izteiksmīga poza. Kopā ar tādiem dejas rakstiem, kā rinda, gatve, aplis un struktūrām, kad tiek dejots pa vienam, pa pāriem, pa trim, pa četriem, kustību valoda veido pirmatnējo horeogrāfisko slāni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu sadzīves horeogrāfija|last=Sūna|first=Harijs|publisher=Zinātne|year=1991|isbn=5-7966-0290-x|location=Rīga}}</ref> == Kā mūsdienās dejo latviešu tautas dejas == Latviešu tautas dejas mūsdienās tiek dejotas lielākoties pāros — ''puisis'' ar ''meiteni'', kas līdz ar to ir svarīga latviešu tautas deju iezīme. Deja pāros satuvina cilvēkus, palīdz vairāk izprast vienam otru un rada kopēju atbildību par rezultātu. Pāru dejās ļoti svarīgas ir pārinieku savstarpējās attiecības. Lai arī mūsdienās visvairāk izplatītas kļuvušas tieši divdaļīgās pāru dejas jeb rotaļdejas (danči), tomēr sava vieta ir arī krustdejām jeb kadriļām, solo dejām un virkņu dejām. Pavisam maz ir masku deju, kā arī deju, kuras atsevišķi dejo puiši un atsevišķi meitas. Pēdējās lielākoties ir sacensību dejas. Deju svētku lieluzvedumos dejas laikā bieži vien tiek izveidots kāds latviešu [[etnogrāfija|etnogrāfisks]] raksts. Rakstu veidošanai lieluzvedumiem biežāk izmanto astoņpāru grupējumus, bet sava vieta ir arī citām dejotāju pāru kombinācijām. == Notikumi == {| class="wikitable" |- ! Gads !! Notikums |- |1921. |Rīgas latviešu biedrība izdeva Jurjānu Andreja Tautas mūzikas materiālu V burtnīcu "Dejas". Pirmā publikācija ar precīziem kustību aprakstiem kopā ar notīm. |- | 1937. || Rīgā notika Aizsargu tautas deju un vingrošanas svētki, kuros vienlaikus uz estrādes piedalījās vairāk nekā 20 tautas deju kopas ar 720 dejotājiem. Latvijā bija aptuveni pusotra miljona iedzīvotāju, un svētku dalībnieku skaits proporcionāli iedzīvotāju daudzumam bija ievērojams. |- |1939. |Iznāca Elzas Siliņas monogrāfija "Latviešu deja". |- |1956. |Igaunijas studentu pilsētā Tartu notika pirmie Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus". Līdzās latviešiem dejoja lietuvieši un igauņi. Kā obligāta deju lielkoncerta daļa bija katras republikas viena tautas deja visiem dejotājiem. |- | 1960. || Notika I Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur kopumā piedalījās 9739 dalībnieki un repertuārā bija 15 dejas. |- | 1965. || Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā. Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji. |- |1980. |Latvijas Universitātē darbību sāka Latvijā pirmā deju folkloras kopa "Dandari". |- |1990. |[[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]] Pirmies svētki atjaunotajā Latvijā. Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki, tai skaitā 841 dalībnieks no trimdas kopām. |- |1992. |Notika pirmais Starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas". |- | 2015. || [[XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]], kur piedalījās 37 890 dalībnieku. |- |2018. |Darbību sāka projekts Dančukrātuve, kas apkopoja Latviešu folkloras krātuvē savāktās tautas dejas. |} == Literatūra == * "Deja, kustība, ķermenis" (Sastādītāji: Sandra Mihailova, Ivans Jānis Mihailovs. Rīga: Drukātava, 2013.) *Milda Lasmane, Elga Drulle.(1962) ''Latviešu tautas deja.'' Rīga. *Valdis Muktupāvels (1989). ''Dindaru, dandaru. Latviešu rotaļas un spēles''. Rīga: Avots. *[[Ingrīda Edīte Saulīte]] (1993). ''Latviešu tautas dejas.'' Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs. *Elza Siliņa (1939). ''Latviešu deja''. Rīga. *Rita Spalva (2018). ''Dejas kompozīcija''. Rīga: Zinātne. *[[Ernests Spīčs]] (2000, 2003). ''Mārtiņa dejas grāmata. 1.–3. burtnīca.'' Rīga, LU. *Harijs Sūna (1965). ''Latviešu rotaļas un rotaļdejas''. Rīga: Zinātne. *Harijs Sūna (1992). ''Latviešu sadzīves horeogrāfija.'' Rīga: Zinātne. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://skaties.lv/tema/latviesu-tautas-dejas/ Skaties.lv tēma - Latviešu tautas dejas] * [http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/dejas/ Suitu novads: Dejas un danči] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161001160727/http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/dejas |date={{dat|2016|10|01||bez}} }} *[http://dancukratuve.lv Dančukrātuve.lv] *[http://dandari.lv Dandari]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Deja]] pmm6mr4r9jqf722y8ir0pgku797e3g7 0 335773 4457689 4281670 2026-04-23T00:01:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457689 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:K.Lacis 31.10.2012..jpg|thumb|K. Lācis 2012. gadā]] '''Kārlis Lācis''' (dzimis 1977. gada 21. septembrī [[Tukums|Tukumā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[komponists]], pianists un mūzikas ierakstu producents. == Biogrāfija == K. Lācis dzimis Tukumā, izglītību ieguvis Kandavas bērnu mūzikas skolas Klavieru klasē, līdz 1992. gadam mācījies Kandavas vidusskolā. Mācības turpinājis J. Mediņa Rīgas mūzikas koledžā klavieru specialitātē (1992—1997) un [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]], kur mācījies klavierspēli pie [[Juris Kalnciems|Jura Kalnciema]], 2001. gadā iegūstot bakalaura grādu un 2005. gadā maģistra grādu. Studējis arī kompozīciju pie [[Juris Karlsons (komponists)|Jura Karlsona]] (2001—2002).<ref>Kārlis Lācis [http://lmic.lv/core.php?pageId=747&id=2404&profile=1 , Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131112211328/http://lmic.lv/core.php?pageId=747&id=2404&profile=1 |date={{dat|2013|11|12||bez}} }}</ref> Komponists strādā gan akadēmiskajā un kora mūzikā, gan arī komponē mūziku teātra izrādēm, tai skaitā ir mūziklu "Pūt, vējiņi" (2011, Liepājas teātrī), "Oņegins" (2013, Dailes teātrī), "Žanna d'Arka" (2016, Dailes teātrī) un "Kazanova" (2017, Puškina teātrī, Maskavā) autors. Pievērsies arī džezam un popmūzikai. Sadarbojies ar izcilākajiem Latvijas mūziķiem, ilgstoši sadarbojies ar [[Intars Busulis|Intaru Busuli]], piedalījies Dziesmu svētku koncertos. Pazīstams ne tikai kā komponists, bet arī kā pianists un producents. Saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā "Gada muzikālā izrāde" par mūziklu “Pūt, vējiņi” (2011) un “Oņegins” (2013). K. Lācim piešķirta arī [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]] nominācijā "Gada albums bērniem" par albumu "[[Lāču tēta dziesmas]]" (2011), kuru ierakstījis bērnu ansamblis "Dzeguzīte" kopā ar solistiem. Laikraksta “Diena" gada balva kultūrā par skaņdarbu “Mirkļa izvēles vilinājums” simfoniskajam orķestrim (2006), kā arī albumu un koncertprogrammu “Ziedonis. Lācis. Sievietes” un dziesmu ciklu Mežā (2013). == Privātā dzīve == Kārlis Lācis ir precējies ar komunikācijas speciālisti Vinetu Vilisteri-Lāci, audzina divus dēlus. Dēls [[Francis Lācis]] ir profesionāls [[basketbolists]]. Brīvajā laikā K. Lācis nodarbojas ar [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]]. == Ārējās saites == * [http://www.karlislacis.lv/ Kārlis Lācis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160930000857/http://www.karlislacis.lv/ |date={{dat|2016|09|30||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/karlis-lacis-7700 Kārlis Lācis] izrades.lv == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lācis, Kārlis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] 00fpirh5nlvdccdw3dinqtntgymr5be 0 339520 4457823 3751213 2026-04-23T09:09:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457823 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Leonhards Peičs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Priekuļu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1984 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Austrālija|Jaundienvidvelsa|Sidneja}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latviešu | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Vera Peiča | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Leonhards Peičs''' (dzimis {{dat|1904|10|12}}, miris {{dat|1984|1|9}}) bija latviešu [[jurists]] un [[šahists]],<ref name=CB>[http://www.biblioteka.cesis.lv/novadnieki/search.php?s=1&v=1194&q= Cēsu Centrāla bibliotēka. Novadpētniecība.]{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gadā ievēlēts par [[Latvijas Šaha savienība]]s priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_stro1940n15%7carticle:DIVL361%7cquery:Peiču%7cissueType:P |title=Stāsti un Romāni Nr. 15 (13.04.1940), 23. lpp. |access-date=22.12.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_stro1940n15%7carticle:DIVL361%7cquery:Peiču%7cissueType:P }}</ref> == Dzīves gājums == No 1915. līdz 1917. gadam mācījies Priekuļu ministrijas skolā, pēc tam Priekuļu pamatskolā, no 1921. līdz 1925. gadam [[Bērzaines ģimnāzija|Bērzaines ģimnāzijā]].<ref name=CB /> No 1925. līdz 1930. gadam studējis tieslietas [[Latvijas Universitāte|LU]] Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.<ref>[http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&kods=2&rinda=0&uzvards=Pei%C4%8Ds&vards=&dzimg=&dzim=&fakultate=&matrikula=&lieta=&gads=&apraksts= L. Peiča studenta kartīte]</ref> Pēc studiju beigšanas strādājis par advokāta palīgu, no 1937. gada 15. septembra par zvērinātu advokātu Rīgas un Jelgavas apgabaltiesās. No 1941. gada kā advokāts Cēsīs. Kara beigās 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], [[Rāvensburga|Rāvensburgā]] vadījis latviešu komiteju. 1949. gadā pavasarī pārcēlies uz [[Austrālija|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xakb1974n13%7carticle:DIVL503%7cpage:57%7cquery:Peičs%7cissueType:P |title=ALA Žurnāls Nr. 13 (01.11.1974), 55. lpp. |access-date=22.12.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xakb1974n13%7carticle:DIVL503%7cpage:57%7cquery:Peičs%7cissueType:P }}</ref> Dzīvojis Sidnejā, bijis [[Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē|LAA]] vicepriekšsēdētājs. Sidnejā nodibinājis šaha klubu "Rīga" un bijis tā vadītājs. Piedalījies Austrālijas latviešu šaha sacensībās. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peičs, Leonhards}} [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] jg2ipoj907smi74ljq3gbtze9tncf71 0 348564 4457503 3982011 2026-04-22T14:46:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457503 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rekonstruotas Kauno tunelis.jpg|thumb|Kauņas dzelzceļa tunelis]][[Attēls:Kaunas Railway Tunnel.jpg|thumb|Tuneļa būvniecība]] '''Kauņas dzelzceļa tunelis''' ({{val|lt|Kauno geležinkelio tunelis}}) ir viens no diviem [[Lietuva]]s dzelzceļa tuneļiem un vienīgais tunelis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas paredzēts tikai dzelzceļam. Caur šo tuneli iet pasažieru pārvadājumu līnija starp [[Viļņa|Viļņu]] un [[Kauņa|Kauņu]]. Tuneļa garums ir 1285 metri, augstums – 6,6 metri, platums – 8,8 metri. Kauņas dzelzceļa tunelis kopš 1996. gada ir iekļauts Lietuvas aizsargājamo kulturvēsturisko pieminekļu sarakstā.<ref>[http://kvr.kpd.lt/heritage/Pages/KVRDetail.aspx?lang=en&MC=16656]{{Novecojusi saite}} The Registry of Immovable Cultural Heritage Sites: Unique object code: 16656. Retrieved on 12 May 2010.</ref> == Aizsākums == Pēc [[Krievijas Impērija]]s zaudējuma [[Krimas karš|Krimas karā]], aktuāla kļuva moderno tehnoloģiju ieviešana ikdienā, viena no tādām tehnoloģijām bija [[dzelzceļš]]. 1851. gada februārī cariskās Krievijas valdība izlēma būvēt dzelzceļa līniju no Sanktpēterburgas uz Varšavu, kuras garums būtu 1250 kilometri. Sliežu ceļš tika izveidots pēc [[Krievijas sliežu platums|Krievijas sliežu platuma]] standarta. Kopš 1858. gada [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], kas savienoja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]] tika celta diezgan intensīvi. Prūsijas valdība lūdza atļauju Krievijai sākt dzelzceļa izbūvi no [[Virbale]]s, kas atradās netālu no tās robežas, uz [[Lentvare|Lentvari]] caur Kauņu. Tomēr Kauņas centra apkaime bija pārāk kalnaina un nebija pateicīga taisna dzelzceļa sliežu ceļa izbūvei. Galvenie un sarežģītākie infrastruktūras objekti bija tunelis un Lietuvas garākais [[Kauņas dzelzceļa tilts|dzelzceļa tilts]] pāri [[Nemuna]]s upei. Tuneļa būvniecība sākās 1859. gada 15. maijā, savukārt tilta būvniecība sākās agrāk, tā paša gada aprīļa beigās. Līdztekus tika būvēta līnija no Virbales uz Kauņu. == Būvniecība == Kauņas dzelzceļa tuneli būvēja no 1859. līdz 1861. gadam. Būvi apsekoja franču inženieris G. F. Perots un poļu-lietuviešu inženieris [[Staņislavs Kerbedzis]].<ref>[http://datos.kvb.lt/en/index.php?option=com_laikotarpiai&task=view&id=19&Itemid=65] Kaunas: Dates and Facts. Under the Rule of Tsarist Russia. Retrieved on 12 May 2010.</ref> Būvniecības darbiem tika nolīgta kompānija no [[Parīze]]s — ''[[Ernest Goüin et Cie.]]''. Tunelis tika rakts vienlaicīgi no abām pusēm 30 metrus augstam apbūvētam kalnam. Tunelis pēc formas veido [[Pakavs|pakavu]]. Tā augšējā daļā veidota no ķieģeļiem, bet apakšējā no [[Granīts|granīta]] akmeņiem.<ref name="litrail.lt">[http://www.litrail.lt/wps/portal/!ut/p/c1/pZDBDoIwDIafhQcw7TY3uI4EBUJGwpwiF8KBmCUCHozPL-jJA-Vge2q-fG3-QgNzj93L37qnn8buDjU0qj1GokwOKUcsQo1cytyauGRxijO_rnOnCLvKN2zDKDthpF1Z_sdtEYuN3JflU6rFldL45dRnCC5OjPYNzT_pqf1Lvh9eRplCXsiz1ft5DBWYdBp6sP0Ij8E5V6PPfLbTOgjeA3OhEw!!/dl2/d1/L2dJQSEvUUt3QS9ZQnB3LzZfRzgzT0VGSDIwMEw3QTAyNTVKU05CTzFSVjQ!/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722152238/http://www.litrail.lt/wps/portal/%21ut/p/c1/pZDBDoIwDIafhQcw7TY3uI4EBUJGwpwiF8KBmCUCHozPL-jJA-Vge2q-fG3-QgNzj93L37qnn8buDjU0qj1GokwOKUcsQo1cytyauGRxijO_rnOnCLvKN2zDKDthpF1Z_sdtEYuN3JflU6rFldL45dRnCC5OjPYNzT_pqf1Lvh9eRplCXsiz1ft5DBWYdBp6sP0Ij8E5V6PPfLbTOgjeA3OhEw%21%21/dl2/d1/L2dJQSEvUUt3QS9ZQnB3LzZfRzgzT0VGSDIwMEw3QTAyNTVKU05CTzFSVjQ%21/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} Lithuanian Railways. The History of the Tunnel. Retrieved on 12 May 2010.</ref> Tuneļa būvniecības laikā tika izveidotas septiņas šahtas, caur kurām tvaika mašīnas nogādāja laukā izrakto zemi. ''Ernest Goüin et Cie'' Kauņas pilsētā uzbūvēja divus ķieģeļu cepļus, jo tuneļa arkām, ūdens renēm un citām svarīgām konstrukcijām bija nepieciešami augstas kvalitātes ķieģeļi. 1860. gada vasara bija lietaina, tādēļ daudzi saražotie ķieģeļi neatbilda būvniecības prasībām. Lai neapturētu būvniecību, nepieciešamos ķieģeļus iepirka no [[Nīderlande]]s un [[Vācija]]s. Tuneļa būvniecību beidza 1861. gada 15. novembrī.<ref>[http://www.litrail.lt/wps/portal/!ut/p/c1/04_SB8K8xLLM9MSSzPy8xBz9CP0os3h3C2N_VzcPIwMDH3NHAyNTU69gPyd_QycnY6B8JE554yBjArrDQfbhVOHlb4xXHmw-PvkQQ4i8AQ7gaKDv55Gfm6ofnJqnX5AbYZDpqesIAMGhx7A!/dl2/d1/L2dJQSEvUUt3QS9ZQnB3LzZfRzgzT0VGSDIwMEw3QTAyNTVKU05CTzFCQjM!/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303202355/http://www.litrail.lt/wps/portal/!ut/p/c1/04_SB8K8xLLM9MSSzPy8xBz9CP0os3h3C2N_VzcPIwMDH3NHAyNTU69gPyd_QycnY6B8JE554yBjArrDQfbhVOHlb4xXHmw-PvkQQ4i8AQ7gaKDv55Gfm6ofnJqnX5AbYZDpqesIAMGhx7A!/dl2/d1/L2dJQSEvUUt3QS9ZQnB3LzZfRzgzT0VGSDIwMEw3QTAyNTVKU05CTzFCQjM!/ |date={{dat|2012|03|03||bez}} }} The History Pages of Lithuanian Railways. Kaunas Tunnel. Retrieved on 13 May 2010.</ref> Tiltu pāri Nemunai atklāja {{dat|1862|2|4||bez}}, tuneli sāka izmantot 1862. gada pavasarī. == Kalpošanas vēsture == Satiksmei tuneli atvēra 1862. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vācieši tunelī sliežu platumu pārbūvēja uz standarta sliežu platuma izmēru. {{dat|1944|7|30||bez}} vācu karaspēks atkāpjoties tuneli saspridzināja. Lielākais sprādziens sabojāja 100 metrus garu tuneļa posmu. [[Sarkanā armija|Padomju armija]], vēlāk tajā pašā gadā, atjaunoja tuneli pusotra mēneša laikā.<ref>[http://www.tiltra.lt/index.php?id=539]{{Novecojusi saite}} Kaunas Railway Tunnel Will Be Reopened for Traffic on Tuesday. Retrieved on 12 May 2010.</ref> Sprādzieni ietekmēja tuneļa hidroloģisko stāvokli. Ūdens sāka deformēt tuneli jau 1947. - 1948. gados. Nelieli rekonstrukcijas darbi tika veikti 1949. gadā. 1963. gadā tunelī atgadījās [[vilciena sadursme]]. Pēc šī gadījuma, 1964. gadā tika nolemts tunelī atstāt tikai vienu [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]]. 1975. gadā lokomotīves aizstāja elektrolokomotīves. Tā kā pēdējie remontdarbi tunelī bija 1972. gadā, tas tika atzīts par bīstamu un vilcienu satiksmes ātrums tajā tika samazināts līdz 40&nbsp;km/h. No 2002. līdz 2003. gadam [[Dānija|dāņu]] kompānija ''Niras'' veica tuneļa stāvokļa analīzi un tika iegūts [[Eiropas Savienība]]s līdzfinansējums tuneļa rekonstrukcijas projektam, kas sākās 2007. gadā.<ref name=esparama>[http://www.esparama.lt/en/sanglaudos_fondas/cf_projects/cf_succesfull_projects/?id=23] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003183231/http://www.esparama.lt/en/sanglaudos_fondas/cf_projects/cf_succesfull_projects/?id=23 |date={{dat|2011|10|03||bez}} }} For the Cultural Heritage Object – the Light at the End of a Tunnel. Retrieved on 12 May 2010.</ref> Tunelis tika rekonstruēts laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam. {{dat|2008|2|1||bez}} tika slēgta vilcienu satiksme caur tuneli, un pasažieriem, kas vēlējās doties Viļņas virzienā, [[Kauņas dzelzceļa stacija]]s vietā bija jāizmanto neliela stacija citā pilsētas daļā.<ref name=esparama/> Tuneļa sienās un arku savienojumos iemontēja dzelzsbetona daļas, pārbūvēja portālus un uzlaboja ūdens drenāžas sistēmu.<ref name=esparama/> Rekonstrukcijas laikā tunelī tika uzstādīts apgaismojums, dūmu un ūdens sensori, kas savienoti ar ugunsdzēsības signalizāciju un pievienoti centrālajai kontroles pultij.<ref name="litrail.lt"/> Tāpat tunelī iebūvēta jaudīga ugunsdzēšanas sistēma. Tuneli pēc lielās rekonstrukcijas atklāja {{dat|2009|11|17||bez}}. Pēc tuneļa atvēršanas vilcienu ātruma ierobežojums tika paaugstināts līdz 83&nbsp;km/h.<ref>[http://www.fima.lt/index.php/site_structure/news/55;year;2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120326115020/http://www.fima.lt/index.php/site_structure/news/55;year;2009 |date={{dat|2012|03|26||bez}} }} Fima's Engineering Solutions Make Kaunas Tunnel Safer. Retrieved on 13 May 2010.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|54|53|30|N|23|56|31|E|display=title|region:LT_type:landmark}} [[Kategorija:Kauņa]] [[Kategorija:Celtnes un būves Lietuvā]] [[Kategorija:Tuneļi Lietuvā]] ptbginlbkskqmelerzvdj1pcqf824k2 100 349633 4457590 2688011 2026-04-22T18:58:46Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457590 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Meissen1.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[1710. gads|1710. gadā]] Albrehtsburgas pilī '''[[Meisene|Meisenē]]''' (attēlā) nodibināja [[porcelāns|porcelāna]] manufaktūru — pirmo kvalitatīva porcelāna ražotni ārpus [[Ķīna]]s? * ... ka būdams [[Latvija]]s delegācijas priekšsēdētājs, tobrīdējais [[Rīgas pilsētas galva]] '''[[Andrejs Frīdenbergs]]''' [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] augustā parakstīja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]]? * ... ka '''[[Seleikīdu impērija]]s''' valdnieku dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] vadošajiem ģenerāļiem? * ... ka [[Dreifusa lieta]]s centrālā persona '''[[Alfreds Dreifuss]]''', kas tika apžēlots pēc soda par valsts nodevību, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā atgriezās dienestā [[Francija]]s armijā? * ... ka pirmās [[latviešu valoda|latviešu]] garīgo tekstu rokasgrāmatas autors '''[[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johans Rīvijs]]''' "nekārtīgas dzīves" dēļ bija spiests atstāt [[Rīga|Rīgu]] un pārcelties uz [[Dobele|Dobeli]]? * ... ka lai gan '''[[Ceturtais Krusta karš]]''' tika organizēts ar mērķi iekarot tagadējās [[Ēģipte]]s ziemeļu daļu, [[Venēcijas Republika|venēciešu]] tirgotāji novirzīja [[krustneši|krustnešus]] uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas krita latīņu [[bruņinieks|bruņinieku]] rokās? 41b0k9aigynafbcypvqb8mfgspehbbe 2 350844 4457800 4457144 2026-04-23T08:25:28Z Tttoooxxx 65596 /* Navigācijas palīglīdzeklis */ 4457800 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas indikāciju attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju tādā pašā veidā kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Tipi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 2yv5fmpxuk1oyv1kzvzsp8od80s7pa2 4457801 4457800 2026-04-23T08:25:58Z Tttoooxxx 65596 /* Tipi */ 4457801 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas indikāciju attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju tādā pašā veidā kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Attālumi un peilējumi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] mqfdxkvttdg79utecygi2loqz11vqfm 4457803 4457801 2026-04-23T08:29:03Z Tttoooxxx 65596 /* Navigācijas palīglīdzeklis */ 4457803 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas kontroli attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju, tādā pašā veidā kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Attālumi un peilējumi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] tkw5hhwz6am9x1fviye95f5z22sjvnq 4457804 4457803 2026-04-23T08:30:09Z Tttoooxxx 65596 /* Navigācijas palīglīdzeklis */ 4457804 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas kontroli attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju, tādā pašā veidā, kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Attālumi un peilējumi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 7fi0wal95m6rzmtkio7yi130qn5bny8 4457809 4457804 2026-04-23T08:43:45Z Tttoooxxx 65596 4457809 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == [[Attēls:APN2002-figure811d.png|thumb|right|Kuģa atrašanās vietas noteikšana ar viena priekšmeta peilējumu un diztanci]] Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas kontroli attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju, tādā pašā veidā, kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Attālumi un peilējumi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] fn4gxauzggmprf5fephwmlnjlnbm1d2 4457810 4457809 2026-04-23T08:44:17Z Tttoooxxx 65596 /* Navigācijas palīglīdzeklis */ 4457810 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == [[Attēls:APN2002-figure811d.png|thumb|right|Kuģa atrašanās vietas noteikšana pēc viena priekšmeta peilējuma un distances]] Radars ir elektroniska ierīce, kura nodrošina kuģa atrašanās vietas datus nevis ģeogrāfiskā platuma un garuma veidā, bet gan kā attālumu un peilējumu no tuvumā esošām briesmām, jeb sauszemes. Stūrmanis tiek nodrošināts ar informāciju, kuru tas varētu vizuāli novērot atrodoties pie [[Kompass|kompasa]]. Papildus tam tiek iegūta informācija par attālumu, kuru parastos apstākļos vizuāli iegūt nevar. Svarīga stūrmaņa prasme ir spēja interpretēt radara displejā redzamos sauszemes mērķus. Ja kādu no tiem paredzēts izmantot navigācijā, to pareizi jāidentificē ar atbilstošo tā attēlu uz kartes. Tādi vizuāli novērojami objekti kā [[bāka]]s un navigācijas zīmes uz radara parasti ir slikti pamanāmi. Vieglāk identificēt ir pamanāmas izmaiņas krasta līnijā, piemēram, ragus un salas. Citiem vārdiem sakot vienīgā navigācijā (bet ne sadursmju novēršanā) izmantojamā informācija radara displejā ir krasta līnijas forma. Iekšzemē izvietotos objektus nevar identificēt ar pietiekošu precizitāti. Tādēļ tiek meklēti zemes ragi, salas, viļņlaužu gali un lielas, pamanāmas, izolētas klintis. Jāatceras, ka radarā parādītā krasta līnija var nebūt tā, kas parādīta uz kartes. Radars neredz ap stūriem un parādīs tikai to krasta līnijas daļu, kas pret to pavērsta dotajā brīdī. Lielā attālumā radara krasta līnija var sastāvēt no iekšzemes kontūras, bet pati krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija ir tā, kura redzama pie vidējā sizigiju (lielākā) paisuma (''mean high water spring (MHWS)'' - angļu val.), tādēļ, dažkārt, var gadīties, ka uz kartes uznestā zeme var atrasties zem ūdens. Pie lielas [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]] ūdens līmeņu starpības kombinācijā ar lēzenu jūras dibenu piekrastē, iestājoties bēgumam, radara krasta līnija var ievērojami atšķirties no tās, kas uz kartes un uz kartes uznestās iezīmes var būt grūti identificēt displejā. Tādēļ stūrmanim radara displejā uzmanīgi jāizvēlas objektus, kurus viņš izmantos kuģa vietas noteikšanā. Radars nodrošina divus pamata navigācijas paņēmienus. Kuru no tiem izmantot, ir atkarīgs no izpildāmā navigācijas uzdevuma rakstura. Sagatavojoties pārgājienam stūrmanim jāizlemj iepriekš, kādi navigācijas paņēmieni veidos primāro kuģa atrašanās vietas uzraudzības metodi un kādi paņēmieni atrašanās vietas kontrolei un pārbaudei būs pieejami noteiktā pārgājiena posmā. Kuģojot drošā attālumā no briesmām piekrastes rajonā, radaru var izmantot attāluma un peilējuma informācijas iegūšanai, kuru pēc tam izmanto kuģa atrašanās vietas atlikšanai uz [[Jūras karte (kuģniecība)|kartes]]. Kuģojot ierobežotos ūdeņos, kur kuģis var atrasties tuvu bīstamām vietām, jāizmanto paralēlais indekss. Pēdējais paņēmiens nodrošina nekavējošu un nepārtrauktu kuģa atrašanās vietas kontroli attiecībā pret plānoto kuģa ceļa līniju, tādā pašā veidā, kādā to nodrošinātu vadugunis skaidrā laikā.<ref>Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition'' Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140., 141. lpp. {{ISBN|9781849270649}}</ref> == Attālumi un peilējumi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 009gsmbcvb5r9f0q1uektntldu0wkav 0 355222 4457472 4451881 2026-04-22T13:26:57Z Ivario 51458 mācītājmuiža 4457472 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ādažu-Carnikavas draudzes novads 1791.jpg|thumb|250px|Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera.]] '''Ādažu-Carnikavas draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Neuermühlen}}) bija viens no 25 [[Vidzemes guberņa]]s, kā arī [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] un [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. Pirmo reizi rakstos minēts 1549. gadā. 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. ==Muižas== [[Attēls:Carnikava kihelkonna mõisad (1905).jpg|thumb|250px|Carnikavas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]] [[Attēls:Ādaži kihelkonna mõisad (parandatud) (1905).jpg|thumb|250px|Ādažu draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]] 1826. gadā Ādažu-Carnikavas draudzes novadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Ādažu mācītājmuiža|Neijermīles mācītājmuiža]] (''Neuermühlen Pastorat'') jeb Ādažu mācītājmuiža, šobrīd Rīgas [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaimē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/place/1289577|title=Ādažu mācītājmuiža|website=garamantas.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> *[[Kluses muiža]] (''Kluß, Klus'') *[[Ādaži|Gaujas pļavas muiža]] (''Aahof'') un [[Sužu muiža]] (''Suschen'') *[[Baloža muiža|Bonaventūras muiža]] (''Bonaventura'') *[[Skrivermuiža]] (''Abgunst'') *[[Štāles muiža]] (''Stahlenhof'') *[[Kalna muiža]] (''Berghof'') *[[Ādaži|Remberģes muiža]] (''Ringenberg'') *[[Iļķene|Iļķenes muiža]] (''Hilchensfähr'') (nejaukt ar Iļķēnsalas muižu Jaunmīlgrāvī un Rutku salā) *[[Carnikavas muiža]] (''Zarnikau'') jeb Meņģeles muiža <gallery> Bm03154am.jpg|Ādažu muižas tilts ([[Broce]]) BM06207Am.jpg|Ādažu Mūra kroga (apakšā) iekšpuse pie Rīgas-Pleskavas lielceļa ([[Broce]], 1796) BM06213Am.jpg|Skats aiz Ādažu tilta (augšā, [[Broce]], 1796) Baltezera baznīca 2000-03-12.jpg|[[Baltezera baznīca|Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca]] (2000). Carnikavas baznīca 2000-12-17.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]] (2000). </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=364 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA364,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=58-63|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|accessdate={{dat|2017|07|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=51–56 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas apriņķa draudžu novadi]] 5t5fmn2dz3mfb51pthfgsle030m9oco 4457474 4457472 2026-04-22T13:29:32Z Ivario 51458 /* Muižas */ 4457474 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ādažu-Carnikavas draudzes novads 1791.jpg|thumb|250px|Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera.]] '''Ādažu-Carnikavas draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Neuermühlen}}) bija viens no 25 [[Vidzemes guberņa]]s, kā arī [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] un [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. Pirmo reizi rakstos minēts 1549. gadā. 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. ==Muižas== [[Attēls:Carnikava kihelkonna mõisad (1905).jpg|thumb|250px|Carnikavas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]] [[Attēls:Ādaži kihelkonna mõisad (parandatud) (1905).jpg|thumb|250px|Ādažu draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]] 1826. gadā Ādažu-Carnikavas draudzes novadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Ādažu mācītājmuiža|Neijermīles mācītājmuiža]] (''Neuermühlen Pastorat'') jeb Ādažu mācītājmuiža, šobrīd - [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/place/1289577|title=Ādažu mācītājmuiža|website=garamantas.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> *[[Kluses muiža]] (''Kluß, Klus'') *[[Ādaži|Gaujas pļavas muiža]] (''Aahof'') un [[Sužu muiža]] (''Suschen'') *[[Baloža muiža|Bonaventūras muiža]] (''Bonaventura'') *[[Skrivermuiža]] (''Abgunst'') *[[Štāles muiža]] (''Stahlenhof'') *[[Kalna muiža]] (''Berghof'') *[[Ādaži|Remberģes muiža]] (''Ringenberg'') *[[Iļķene|Iļķenes muiža]] (''Hilchensfähr'') (nejaukt ar Iļķēnsalas muižu Jaunmīlgrāvī un Rutku salā) *[[Carnikavas muiža]] (''Zarnikau'') jeb Meņģeles muiža <gallery> Bm03154am.jpg|Ādažu muižas tilts ([[Broce]]) BM06207Am.jpg|Ādažu Mūra kroga (apakšā) iekšpuse pie Rīgas-Pleskavas lielceļa ([[Broce]], 1796) BM06213Am.jpg|Skats aiz Ādažu tilta (augšā, [[Broce]], 1796) Baltezera baznīca 2000-03-12.jpg|[[Baltezera baznīca|Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca]] (2000). Carnikavas baznīca 2000-12-17.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]] (2000). </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=364 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA364,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=58-63|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|accessdate={{dat|2017|07|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=51–56 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas apriņķa draudžu novadi]] cm9gm83ek2gfvd3n44amo11f9so10sm 0 359121 4457630 2727726 2026-04-22T20:14:49Z Vylks 50297 Noņēma pāradresāciju uz [[Ahmeds Hasans]] 4457630 wikitext text/x-wiki '''Hasans''' var būt: * [[Ahmeds Hasans]] (1975) — Ēģiptes futbolists; * [[Hosams Hasans]] (1966) — Ēģiptes futbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Arābu uzvārdi]] hnowny5r29jbud6vxyy6pjlfk51nwo8 0 370676 4457697 4173392 2026-04-23T00:44:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457697 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riffle shuffle.jpg|thumbnail|235px|Spēļu kāršu sajaukšana pirms to izdalīšanas, lai sāktu kāršu spēli]] '''Kāršu spēle''' ir jebkura [[spēle]] ar [[spēļu kārtis|spēļu kārtīm]]. Starp izplatītākajām kāršu spēlēm ir [[acīte]], [[pokers]] un [[bridžs]]. Latvijā izplatīta kāršu spēle ir [[zole (kāršu spēle)|zole]]. Kāršu spēles ir arī tās spēles, kur izmanto nestandarta kārtis, piemēram, ''Uno'' vai ''[[Pokémon Trading Card Game]]''. Ja kāršu spēles spēlē uz naudu vai citu laimestu, tad tās kļūst par [[azartspēles|azartspēlēm]]. == Kāršu spēles internetā == Pateicoties digitālajam gadsimtam, kāršu spēles cilvēkiem ir pieejamas vienmēr un visur - internetā. Lai uzspēlētu Cūkas, blekdžeku, pokeru, bakaru, uno vai jebkuru citu kāršu spēli, vairs nav nepieciešams sasaukt draugu un paziņu kompāniju. Spēlēt virtuālajā vidē var kopā ar citiem cilvēkiem, pat pilnīgiem svešiniekiem. Nepieciešams tikai viedtālrunis, planšete vai dators un stabils interneta savienojums. Kāršu spēles internetā ir ļoti populāras - tās ir pieejamas gan bezmaksas, gan maksas. Kāršu spēles uz naudu ir azartspēles, kas interneta lietotāju vidū ir īpaši iemīļotas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karsuspeles.lv/|title=Kāršu Spēles {{!}} Spēlē bezmaksas un iepazīsties ar noteikumiem|website=Kāršu spēles|access-date=2023-01-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{spēle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kāršu spēles| ]] tlcdl4c9e9fv6msejdolg851o2ncqza 0 374397 4457569 4195924 2026-04-22T18:01:45Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457569 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Palea-Epidaura | official_name = {{gree|Παλαιά Επίδαυρος}} | settlement_type = ciemats | image_skyline = Palea-Epidavros.jpg | image_caption = Palea-Epidaura | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRC}} | subdivision_type1 = Perifērija | subdivision_name1 = [[Peloponēsas perifērija|Peloponēsa]] | subdivision_type2 = Nome | subdivision_name2 = [[Argolīdas nome|Argolīda]] | established_title = Dibināta | established_date = ap 1600. gadu pr.Kr. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 29.404 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 1932 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 37| latm = 38| lats = | latNS = N | longd = 23| longm = 9| longs = 36| longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 11 | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Palea-Epidaura''' ({{val|el|Παλαιά Επίδαυρος}}) ir neliela pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Argolīdas nome|Argolīdas nomē]], [[Peloponēsas perifērija|Peloponēsā]]. Izvietojusies [[Peloponēsa]]s ziemeļaustrumos, [[Saroniks|Saronika līča]] piekrastē, 34 km uz rietumiem no [[Nauplija]]s pilsētas. Neliela osta un apkārt esošās pludmales (Kalamaki, Vagionia u.c.) padara to par [[kūrortpilsēta|kūrortpilsētu]]. Palea-Epidaura atrodas senās Epidauras pilsētas teritorijā, apmēram 13 km no Asklēpija kulta centra, ko mūsdienās sauc par [[Epidaura|Epidauru]]. == Vēsture == Jau no seniem laikiem Palea-Epidaura bija svarīga vieta Argolīdā, gan auglīgās zemes dēļ šajā vietā, gan arī izdevīgas ostas vietas dēļ Saronika līcī, jo sekmēja kontaktus ar [[Atēnas|Atēnām]], [[Senā Korinta|Korintu]], [[Ejina|Eginas]] salu un Egejas reģionu kopumā. Apmetņu pazīmes šeit ir konstatētas jau no trešā gadu tūkstoša pr.Kr. Pilsētas teritorijā atrastās mikēniešu kupolveida akmens kapenes liecina par [[mikēniešu kultūra]]s uzplaukumu otrajā gadu tūkstotī pr.Kr. Vēsturiskajā periodā tā bija [[dorieši|doriešu]] pilsēta, tomēr tās iedzīvotāju lielākā daļa bija cēlusies no pirmsdoriešu ciltīm, kas centās lavierēt starp dorisko [[Argosa|Argosu]], joniskajām Atēnām un tirdzniecisko Korintu. Epidaura ieguva savu reģionālo nozīmi pateicoties asklepionam, tā laika dziedinātavai ar senu vēsturi. Pilsēta sargāja svētnīcas tradīcijas, kaut arī svētnīca atradās ap 8 km no pilsētas centra un netālu no robežas ar Argosas kontrolēto teritoriju. Katru gadu kulta procesija no pilsētas pa sakrālo ceļu, kura pēdas vēl atrodamas arī mūsdienās, devās uz svētnīcu. Sākotnēji tā bija veltīta [[Apollons|Apolonam]] Malatasam, taču no [[6. gadsimts pr.Kr.|6. gs. pr.Kr.]] tā bija Asklēpija svētnīca. [[1. gadsimts pr.Kr.|1. gs. pr.Kr.]] [[Mitridata kari|Mitridata karos]] ar Romu svētnīca tika izpostīta, taču [[Romas impērija]]s laikā, īpaši [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] svētnīca tika pārbūvēta. [[4. gadsimts|4. gadsimtā]], domājams [[Jūliāns|Jūliāna]] laikā, svētnīca tika steidzami reorganizēta. Kādu laiku svētnīcā sadzīvoja [[pagānisms]] un jaunā [[Kristietība|kristīgā reliģija]], taču ar laiku tā tika pamesta. Līdz ar to arī Palea-Epidaura zaudēja savu nozīmi. Tomēr vēl [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā šeit uzcēla cietoksni. Vēlāk pilsēta pārtapa nenozīmīgā zvejnieku ciematā. == Apraksts == [[Attēls:Paleiaepidauras izrakumi.JPG|right|thumb|250px|Palea-Epidauras senā apbūve.]] [[Attēls:Udensnams.JPG|right|thumb|250px|Ūdensapgādes nama paliekas.]] [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] laikā Palea-Epidaura bija ostas pilsēta, kas apkalpoja [[Asklepions|Asklepiona]] (Asklēpija tempļa kompleksa) svētceļniekus, kas bija atbraukuši no dažādām senās Grieķijas un [[Romas impērija]]s vietām. Nisi pussalā, kas sadala Palea-Epidauras līci divās daļās, vēl joprojām ir redzama senās [[akropole]]s vieta. Lielāko daļu šeit veido [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laika [[cietoksnis|cietokšņa]] sienu paliekas. Taču ir domājams, ka akropole šeit pastāvēja jau senās Grieķijas laikā. Akropoles rietumu galā [[1970. gads|1970. gadā]] arheologi atrada neliela [[Palea-Epidauras teātris|senā teātra]] paliekas. Senais teātris ar apmēram 2000 skatītāju vietām celts apmēram [[4. gadsimts pr.Kr.|4. gs. pr.Kr.]] un, domājams, piederēja [[Dionīss|Dionīsa]] svētnīcai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Palea-Epidauras teātris|url=http://odysseus.culture.gr/h/2/eh251.jsp?obj_id=734|publisher=culture.gr|accessdate=6 April 2014|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303224125/http://odysseus.culture.gr/h/2/eh251.jsp?obj_id=734}}</ref> Teātris tiek pamazām restaurēts, un no [[1998. gads|1998. gada]] šeit katru vasaru tiek organizēti kultūras pasākumi ar nosaukumu "Muzikālais jūlijs". Bez teātra pussalas teritorijā arheologi atraka arī citas seno celtņu paliekas. Tā [[2008. gads|2008.]]-[[2015. gads|2015. gadam]] teātra ziemeļrietumu pusē blakus [[agora]]i tika atrasts un attīrīts ūdensapgādes nams. [[4. gadsimts pr.Kr.|4. gs. pr.Kr.]] celtais nams sastāvēja no liela ūdens rezervuāra un ūdens ņemšanas vietas. Nama jumtu balstīja divas kolonnu rindas, bet ūdens ņemšanas vietas fasādi dekorēja trīs [[Joniskais orderis|joniskas kolonnas]]. Zemes līmeņa celšanās dēļ [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] notika nama rekonstrukcija. Vecā ūdens ņemšanas vieta tika aizbūvēta, bet ūdens ņemšanai izveidoja citu vietu. Ap [[4. gadsimts|4. gadsimtu]] ūdensapgādes nams tika pamests un uz tā drupām tika uzceltas citas būves. Šaronika ūdens līmenim ceļoties, daļa Palea-Epidauras celtņu palieku ir palikušas zem ūdens. Tādā veidā ir nogrimuši arī senās ostas [[Mols|moli]], kur ieeju senajā [[Osta|ostā]] iezīmē divas mūsdienās celtās [[bāka]]s uz ziemeļiem no Nisi pussalas. Pussalas dienvidrietumu daļā zem ūdens ir redzamas arī citu seno celtņu paliekas. Vēl tālāk uz dienvidiem zem ūdens ir saglabājušās romiešu perioda [[villa]]s paliekas. === Pausānija apraksts === Antīkais ģeogrāfs [[Pausānijs]] Palea-Epidauru aprakstīja šādi: {{Centered pull quote|Pašā Epidauras pilsētā ir šādi ievērības cienīgi objekti. Tur ir Asklēpijam veltīta sakrāla teritorija ar viņa un Epionas (sāpes atvieglojošā) skulptūrām. Stāsta, ka Epiona bija Asklēpija sieva. No Parosas marmora veidotās skulptūras atradās zem klajas debess. Tempļi, kas atradās pilsētā, viens bija veltīts Dionīsam, bet otrs Artemīdai. Artemīda bija atveidota it kā medījot. Vēl tika uzcelts Afrodītei veltīts templis, bet templis, kas atradās pie ostas, uz jūrā izvirzītā zemesraga, runā, ka tas bija veltīts Hērai. Akropolē atrodas no koka veidots Atēnas tēls, kuru ir vērts apskatīt. Šo Atēnu sauc par Kiseju (no efejas).}} [[Attēls:Paleiepidauras teatris.jpg|left|thumb|500px|Senais Palea-Epidauras teātris ([[4. gadsimts pr.Kr.|4. gs. pr.Kr.]])]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] ql11ug2w3d4viiiwn1qmq1a2um23v2v 14 374428 4457494 2797233 2026-04-22T14:13:14Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Kategorija:Argolīda]] uz [[Kategorija:Argolida]]: precīzāk..... 2797233 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Senās Grieķijas reģioni]] 81ctbx5l8490zobm9jxx3q5ye8cxxv7 0 382925 4457699 4357672 2026-04-23T01:42:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457699 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Laila Balode | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1959|5|16}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[gleznotājs|gleznotāja]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | bērni = | piezīmes = }} '''Laila Balode''' (dzimusi Rīgā {{dat|1959|5|16}}) ir latviešu [[gleznotājs|gleznotāja]], [[Grafika|grafiķe]] un [[pedagoģe]]. Kopš 1982. gada regulāri piedalās izstādēs un [[Plenērs|plenēros]] Latvijā un ārvalstīs, vairāk nekā 30 personālizstāžu autore. {{citāts|<blockquote>"Viena no talantīgākajām savas paaudzes akvarelistēm. Pirmos panākumus guvusi jau vidusskolas gados — 1. vieta žurnāla "Draugs" zīmējumu konkursā. Darinājusi lielformāta akvareļu lapas ar sarežģītām figurālām kompozīcijām, kurās risinātas kustību, ritmu problēmas gleznieciskā piesātinājumā. Akvareļtehnikas specifikas ietvaros veiksmīgi izkopusi drosmīgus silti vēsā pretnostatījumus. Tematikas ziņā rāda galvenokārt lauku darbu ainas, grafikas lapās — liriskāka, ar tieksmi uz simbolisku dzīves norišu attēlojumu. Darbojusies arī grāmatu grafikā (I. Bērzas dzejoļu krājums "Ja paparde ziedētu", 1983).Veidojusi māksliniecisku ietērpu E.Virzas poēmas prozā "Straumēni" TV uzvedumam (1988).<ref>I.Burāne, "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", 1. sējums, "Latvijas enciklopēdija", Rīga,1995.</ref></blockquote>}} == Biogrāfija == Laila Balode dzimusi 1959. gadā [[Rīga|Rīgā]], [[mākslinieks|mākslinieka]] [[Gunārs Balodis|Gunāra Baloža]] un [[Latvijas Televīzija]]s [[režisors|režisores]] [[Guna Balode|Gunas Balodes]] ģimenē. No 1966. līdz 1971. gadam mācījusies [[Rīgas Franču licejs|A. Barbisa Rīgas 11. vidusskolā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sidegunde.com/?section=68&artistid=49|title=Sidegunde|website=www.sidegunde.com|access-date=2018-03-21}}</ref> 1977. gadā beigusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu]].<ref name=":0" /> Jaunības gados sākusi rakstīt [[dzeja|dzeju]], darbojusies [[dzejnieks|dzejnieces]] [[Ilga Bērza|Ilgas Bērzas]] vadītajā [[Rīgas Skolēnu pils|Rīgas Pionieru pils]] jauno autoru pulciņā. Piedalījusies 1. [[literārā nometne "Aicinājums"|literārajā nometnē "Aicinājums"]], kā arī [[Mirdza Ķempe|M.Ķempes]] [[Jauno autoru seminārs|jauno autoru seminārā]]. Dzejoļi publicēti jauno autoru krājumā "[[Acis (krājums)|Acis]]" (1981), "Dzejas dienas", [[Periodika|periodikā]] - [[Žurnāls|žurnālos]] un [[Laikraksts|laikrakstos]] 70. un 80. gados. Vēlākajos gados ilustrējusi vairākus I. Bērzas dzejoļu krājumus. 1984. gadā absolvējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]], mācoties grafikas nodaļā pie [[Gunārs Krollis|Gunāra Kroļļa]] un iegūstot mākslinieces, [[grafiķis|grafiķes]] un pedagoģes kvalifikāciju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amatasnovads.lv/wp-content/uploads/2010/02/AmatasAvize-OKT-drukai.pdf|title=Amatas Avīze|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2021|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211229005548/http://www.amatasnovads.lv/wp-content/uploads/2010/02/AmatasAvize-OKT-drukai.pdf}}</ref> 2003. gadā ieguvusi [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] [[maģistra grāds|maģistra grādu]] mākslā.<ref name=":0" /> No 1986. gada – [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://makslinieki.lv/profile/Laila-Balode/|title=Laila Balode {{!}} www.makslinieki.lv (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2018-03-21}}</ref> No 1982. gada piedalās izstādēs. Lailas Balodes akvareļi bijuši izstādīti [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Indija|Indijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Kanāda|Kanādā]]. No 1986. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1977. gada strādā mākslas [[pedagoģija]]s jomā. Ir strādājusi [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Latvijas Izglītības ministrijā]], [[Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola|Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bērnu [[mākslas skola|mākslas skolās]]. Viņas [[akvarelis|akvareļi]] atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] izstāžu zālē [[Arsenāls (izstāžu zāle)|"Arsenāls",]] Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, [[Oslo]] Valsts arhīvā Norvēģijā, [[Cēsis|Cēsu]] Vēstures un mākslas muzeja fondos, Vesterlandes (Vācija), Karlovas (Īrija), Āšimas un Spidebergas (Norvēģija) pilsētu mākslas darbu kolekcijās, Latvijas vēstniecībā Norvēģijā, [[Sidneja]]s Latviešu biedrībā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Pleskava]]s bērnu mākslas skolā (Krievijā), Mazajā galerijā [[Druskininki|Druskininkos]] (Lietuvā), galeriju un privātpersonu īpašumā Latvijā un ārzemēs.<ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=168|title=Novadnieks|work=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date=2018-03-21|language=lv|archive-date=2020-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927074737/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=168}}</ref> 2018. gadā nominēta "[[Jāzeps Pīgoznis|Jāzepa Pīgožņa]] balvas Latvijas ainavu glezniecībā" galvenajai balvai par darbu "Vižņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga.lv//lv/news/atklata-izstade-%e2%80%9cjazepa-pigozna-balva-latvijas-ainavu-gleznieciba?13243|title=Atklāta izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”|access-date=2018-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2009. gada vada Cēsu [[amatiermākslas studija|amatiermākslas studiju]] "Stallis". Vada akvareļglezniecības studiju [[Ikšķile|Ikšķilē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/cesu-centralaja-biblioteka/26/04/2017/tik%C5%A1an%C4%81s-ar-m%C4%81kslinieci-lailu-balodi/|title=TIKŠANĀS AR MĀKSLINIECI LAILU BALODI|work=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date=2018-03-21|language=lv|archive-date=2019-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190916065707/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/cesu-centralaja-biblioteka/26/04/2017/tik%C5%A1an%C4%81s-ar-m%C4%81kslinieci-lailu-balodi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edruva.lv/cesis-makslas-studiju-amatieriem-vadis-laila-balode/|title=Cēsīs mākslas studiju amatieriem vadīs Laila Balode {{!}} eDruva|website=edruva.lv|access-date=2018-03-23|language=lv|archive-date=2022-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220625074039/http://edruva.lv/cesis-makslas-studiju-amatieriem-vadis-laila-balode/}}</ref> Strādā par pedagoģi [[Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola|Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogrenet.lv/ikskile/38553/|title=Ogrenet - Ikšķiles Mākslas dienu kulminācija – pasākums "Citādi zaļais" (foto)|website=www.ogrenet.lv|access-date=2018-03-23|language=lv|archive-date=2017-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20170921171406/http://www.ogrenet.lv/ikskile/38553/}}</ref> == Profesionālās aktivitātes == Organizējusi un vadījusi starptautiskos [[akvareļglezniecība]]s [[plenērs|plenērus]] "Cēsis-1995" un "Cēsis-2001", piedalījusies glezniecības plenēros Latvijā, Krievijā, Ziemeļīrijā, strādājusi rezidencēs Vācijā, Norvēģijā, Somijā. Piedalījusies mākslas festivālos [[Itālija|Itālijā]] (''Fabriano in Acquarello'' 2016), Īrijā (Karlovas mākslas festivāls, 1997. g.).Vadījusi akvareļglezniecības meistarklases Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā. '''Veidojusi ilustrācijas grāmatām''': * Dina Balode "Mīlestības grāmata par Peksi", Nordic (2017); * "Cēsu hronika", Cēsis,"Harmonija" (2006); * Ilga Bērza "Balta veste Amatai", Rīga, Elpa (2002); * Osvalds Mauriņš "Hameleonu rotaļas latviešu gaumē", Lata romāns (2001); * Skaidrīte Gailīte "Taureņa lidojums akmenī", Lata romāns (2001); * Ilga Bērza "Ja paparde ziedētu", Rīga, "Liesma" (1983); * Andris Balodis "Dziesmas bērniem", autora izdevums (2005); * Andris Balodis "No maziem līdz lieliem", autora izdevums (2013). '''Sastādījusi katalogus''': * Starptautiskajam akvarelistu plenēram "Cēsis-20", [[Vidzemes vēstures un tūrisma centrs]], Cēsis (2006); * "Cēsu novada 27. mākslas izstāde", katalogs, [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]] (2001). Rakstījusi izstāžu [[recenzija]]s un [[publikācija]]s par mākslu Latvijas un ārzemju [[periodika|periodikā]]. Veikusi apjomīgu zinātnisku pētījumu par Cēsu novada mākslas izstādēm. Iekārtojusi izstāžu ekspozīcijas Cēsu Izstāžu namā. Veidojusi [[scenogrāfija|scenogrāfiju]] Latvijas TV uzvedumam "Straumēni" (1988). == Personālizstādes == {| class="wikitable" |+Izstādes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sidegunde.com/?section=68&artistid=49|title=Sidegunde|website=www.sidegunde.com|access-date=2018-03-23}}</ref> !Izstādes nosaukums !Pilsēta !Vieta !Gads |- |“290” |Pleskava |Pleskavas bērnu mākslas skola, Krievija |2016 |- |Gleznas un akvareļi |Cēsis |Rīgas iela 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vienotiba.lv/biroji/cesis/biroja-jaunumi/lailas-balodes-gleznas-un-akvareli/|title=Biroja jaunumi / Lailas Balodes gleznas un akvareļi|website=www.vienotiba.lv|access-date=2018-03-23|language=lv|archive-date=2020-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921054220/https://www.vienotiba.lv/biroji/cesis/biroja-jaunumi/lailas-balodes-gleznas-un-akvareli/}}</ref> |2015 |- |"Amata" |Ģikši |Amatas kultūras centra foajē zāle un bibliotēka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lv/Amatas-Avize/2015/09/17/laila-balode-gleznas-un-akvareli?related=yes|title=News.lv: Laila Balode gleznas un akvareļi 17.09.2015 Amatas Avīze|last=Lursoft|website=news.lv|access-date=2018-03-23|date=2018-03-23|language=LV}}</ref> |2015 |- | |Ikšķiles novads, Tīnūži | |2015 |- |"Dialogs" |Sodertalje, Zviedrija |Galerija Kretsen (kopā ar ''Maud Probst'') |2012 |- |"Koka mūžs" |Pārgaujas novads |Ungurmuižas izstāžu zāle |2013. |- | |Bauska |Multifunkcionāls izglītības centrs |2011 |- | |Saulkrasti |Zvejniekciema kultūras nams |2011 |- |"Piektā Cēsis" |Cēsis |Cēsu izstāžu nams |2009 |- |"Akvarelis" |Rīga |Melngalvju nams |2009 |- |"Akvareļi" |Cēsis |Galerija "Dūja" |2008 |- |"Ziemeļu gaisma" |Pori, Somija |Satakunta muzejs |2007 |- |"Veltījums mežam" |Jūrmala |Jūrmalas pilsētas muzejs |2007 |- |"Skatiens" |Cēsis |Cēsu izstāžu nams |2006 |- |"Ziemeļu gaisma" |Rīga |Galerija "Apsīda" (kopā ar I. Nātriņu) |2006 |- |"Ūdens, akmens..." |Āšima, Norvēģija |Galerija ''Viggo Jensen'' |2002 |- |"Atspulgi" |Cēsis |Cēsu izstāžu nams |2001 |- | |Ludza |Ludzas vēstures un mākslas muzejs |2001 |- |"Ainava" |Rīga |Galerija ''XO'' |2000 |- | |Valmiera |Galerija "Laipa" |2000 |- | |Bauska |Galerija "Zīme" |1999 |- |''The flow of water'' |Karlova, Īrija |''St. Ledger gallery'' |1998 |- |Personālā ekspozīcija |Karlova, Īrija |Starptautiskais mākslas festivāls ''Eigse Carlow – 1997'' |1997 |- | |Rīga |Kinogalerija |1997 |- | |Cēsis |Galerija "Stūris" |1996 |- | |Vesterlande, Vācija |Galerija ''Alte post'' |1995 |- | |Rīga |Valsts Aizrobežu mākslas muzejs (kopā ar Gunāru Balodi) |1994 |- | |Cēsis |Cēsu Izstāžu nams (kopā ar Gunāru Balodi un dēlu Pēteri Balodi) |1994 |- |"Divatā" |Rīga |Galerija "Paija" (kopā ar dēlu Pēteri Balodi) |1993 |- |"Šūpoles" |Cēsis |Cēsu Izstāžu nams |1990 |} == Apbalvojumi == * Maskavas Mākslas akadēmijas diploms (1985); * Latvijas Kultūras ministrijas prēmija (1986); * Starptautiskā Cēsu akvareļglezniecības plenēra "Cēsis-87" medaļa (1987); * Diploms starptautiskā izstādē "Femina-2000" (Izraēla, 2000); * "Gaismas pieskāriens", konkursizstāde, galerija "Laipa", Valmiera, Valmieras pilsētas domes balva.<ref>Katalogs "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā",3.izstāde, 2017.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{facebook|laila.balode.10}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balode, Laila}} [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] gxdx958bqz0t2ui78yykhxc0dcrb81p 0 396812 4457587 4415927 2026-04-22T18:56:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457587 wikitext text/x-wiki [[Attēls:OOCL_HONG_KONG_(35156928520).jpg|thumb|300px|right|Konteinerkuģis ''OOCL Hong Kong'']] '''Konteinerkuģi''' ir kravas kuģi, kuri pārvadā kravas intermodālajos [[Tvertne|konteineros]]. Kravas to sākotnējā iepakojumā ievieto konteineros, kurus var pārvadāt, nepārkraujot preces, pa jūru, autoceļiem un dzelzceļu. Šādus pārvadājumus sauc par intermodālajiem. Mūsdienās konteineros pa jūru pārvadā lielāko daļu ģenerālo kravu. Konteinerkuģu ietilpību mēra 20 pēdu ekvivalenta vienībās TEU (''Twenty foot equivalent unit'' — angļu val). Parasti pārvadā gan 20 pēdu, gan 40 pēdu (2 TEU) ISO standarta konteinerus ar pēdējo pārsavaru. Mūsdienās apmēram 90% no ģenerālajām kravām pārvadā konteineros un lielākie konteinerkuģi var pārvadāt vairāk par 21 000 TEU (piemēram ''[[OOCL Hong Kong]]''). Konteinerkuģi mūsdienās ir pārspējuši jēlnaftas tankkuģus un [[Balkeris|balkerus]] kā lielākie okeāna tirdzniecības kuģi. == Vēsture == [[Attēls:Korean-war-merchant-marine-load.jpg|thumb|Konteinerkuģi ļauj izvairīties no apgrūtinošā ģenerālo kravu iekraušanas procesa]] Pastāv divu veidu sausās kravas: [[beramkrava]]s un [[Ģenerālā krava|ģenerālās kravas]]. Tādas beramkravas kā graudi vai ogles tiek transportētas bez iepakojuma, kuģa korpusā, parasti lielos tilpumos.<ref>[http://www.jcs.mil/Portals/36/Documents/Doctrine/pubs/dictionary.pdf?ver=2018-03-27-153248-110 DOD Dictionary of Military and Associated Terms.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413084500/http://www.jcs.mil/Portals/36/Documents/Doctrine/pubs/dictionary.pdf?ver=2018-03-27-153248-110 |date=2018-04-13 }} Joint Chiefs of Staff, 2018. 30. lpp.</ref> Turpretī ģenerālās kravas tiek pārvadātas iepakojumā un tās pārsvarā ir rūpniecības preces.<ref>[http://www.thefreedictionary.com/break-bulk American Heritage Dictionary of the English Language, Fifth Edition.] Houghton Mifflin Harcourt Publishing Company, 2016.</ref> Pirms konteinerizācijas ģenerālās kravas ielādēja, nostiprināja, atbrīvoja no stiprinājumiem un izlādēja no kuģiem atsevišķi. Bet, iekraujot kravu konteineros, tiek pārvietota viena kravas vienība ar tilpumu no 33 līdz 67 m³ un masu līdz 27 t.<ref>[http://www.awt.lv/noderigi/juras-konteineru-izmeri/ A.W.T. SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180601010834/http://www.awt.lv/noderigi/juras-konteineru-izmeri |date={{dat|2018|06|01||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Konteinerizācija ir būtiski palielinājusi tradicionālo ģenerālo kravu pārvadāšanas efektivitāti samazinot pārvadāšanas laiku par 84% un izmaksas par 35%.<ref>[https://web.archive.org/web/20080409165027/http://www.iso.org/iso/container0109.pdf Bohlman M. ISO's container standards are nothing but good news] International Organization for Standardization, 2001. 13. lpp.</ref> 2001. gadā vairāk par 90% no pasaules ģenerālo kravu pārvadājumiem tika veikti ar ISO konteineriem.<ref>[https://web.archive.org/web/20080409165027/http://www.iso.org/iso/container0109.pdf Bohlman M. ISO's container standards are nothing but good news] International Organization for Standardization, 2001. 15. lpp.</ref> 2015. gadā ar konteineriem pārvadātās kravas apjoms sasniedza 175 miljonus TEU.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 17. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Pirmos kuģus, kuri bija paredzēti standartizmēra kravu pārvadāšanai, izmantoja 18. gadsimta beigās Anglijā. 1766. gadā [[Džeimss Brindlijs]] (''James Brindley'' — angļu val) uzbūvēja kuģi kastu pārvadāšanai. ''Starvationer'' ar 10 koka konteineriem pārvadāja ogles no [[Vorslija]]s Delfa (''Worsley Delph'' — angļu val. Vorslijas Delfs ir smilšakmens lauztuves no kurām sākas pazemes kanāls uz ogļu raktuvēm.) uz Mančestru pa [[Bridžvateras kanāls|Bridžvateras kanālu]] (''Bridgewater Canal'' — angļu val). Pirms [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] pirmos konteinerkuģus izmantoja, lai pārvadātu [[Dienvidu dzelzceļš|Dienvidu dzelzceļa]] (''Southern Railway'' — angļu val) luksusa pasažieru vilciena no Londonas uz Parīzi ''[[Golden Arrow]]'' pasažieru bagāžu 1926. gadā. Apvienotajā Karalistē konteinerus uzkrāva uz dzelzceļa platformām un veda no Londonas uz Doveras ostu. Francijā konteinerus no Kalē ostas uz Parīzi veda dzelzceļa ''Chemins de Fer du Nord'' vilciens ''La Flèche d’Or''.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/270794211_CZECHOSLOVAK_ACTIVITY_TO_PREPARE_EUROPEAN_NORMS_FOR_CONTAINERS_BEFORE_THE_SECOND_WORLD_WAR Lewandowski K. Czechoslovak activity to prepare European norms for containers before the Second World War] Acta Logistica 2014. 1. lpp. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Pirmie konteinerkuģi pēc otrā pasaules kara bija pārbūvēti naftas produktu [[Tankkuģis|tankkuģi]] no pāri palikušajiem otrā pasaules kara [[Tankkuģis T2|tankkuģiem T2]]. 1951. gadā pirmie ar nolūku būvētie konteinerkuģi sāka darbu [[Dānija|Dānijā]] un starp [[Sietla|Sietlu]] un [[Aļaska|Aļasku]] ASV. Pirmais komerciāli veiksmīgais konteinerkuģis bija ''[[Ideal X]]''. Šis pārbūvētais konteinerkuģis atstāja [[Ņuarka]]s ostu Ņūdžersijā 1956. gada 26. aprīlī un aizsāka revolūciju mūsdienu kuģniecībā.<ref>[http://onlinepubs.trb.org/onlinepubs/trnews/trnews246.pdf Cudahy J., B. The Containership Revolution: Malcom McLean's 1956 Innovation Goes Global] TR News Nr. 246 2006. 5.—9. lpp. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref><ref>[http://www.panynj.gov/port/history.html Port of New York and New Jersey] Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> [[Attēls:Type T2-SE-A1 tanker Hat Creek underway at sea on 16 August 1943.jpg|thumb|Pirmie konteinerkuģi bija pārbūvēti 1940-to gadu otrā pasaules kara laika T2 tankkuģi]] Konteinerkuģiem nav tradicionāla ģenerālās kravas kuģa lūkas, tilpnes un starpsienas. Tipiska konteinerkuģa tilpne atgādina lielu noliktavu, kura sadalīta ligzdās ar vertikālām vadulēm. Šīs ligzdas ir paredzētas iepriekš konteineros iepakotai kravai. Kuģu konteinerus parasti izgatavo no tērauda, bet tiek izmantoti arī tādi citi materiāli kā alumīnijs, stikla šķiedra vai finieris. Konteinerus izgatavo tādus, lai tos būtu iespējams pārvietot uz un no maziem [[Piekrastes kuģis|piekrastes kuģiem]], [[Vilciens|vilcieniem]], [[Kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un/vai [[Puspiekabe|puspiekabēm]] (Tātad konteineri tiek pārvadāti ar dažādiem transporta veidiem viena pārvadājuma ietvaros. No šejienes arī cēlies [[Intermodālie pārvadājumi|intermodālo pārvadājumu]] nosaukums). Pastāv vairāku veidu konteineri un tos iedala atbilstoši to izmēram un funkcijām. Mūsdienās apmēram 90% no ģenerālajām kravām pārvadā konteineros un lielākie konteinerkuģi var pārvadāt vairāk par 21 000 TEU. Konteinerkuģi mūsdienās ir pārspējuši [[Naftas produktu tankkuģis|jēlnaftas tankkuģus]] un [[Balkeris|balkerus]] kā lielākie okeāna tirdzniecības kuģi. Lai arī konteinerizācija izraisīja revolūciju pasaules kravu pārvadājumos, tās ieviešana nebija viegla. Ostas, dzelzceļa uzņēmumi un kravu pārvadātāji bija norūpējušies par lielajām ostu un dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanas izmaksām, kuras bija nepieciešamas, lai apkalpotu konteinerkuģus un nosūtītu konteinerus pa ceļu vai dzelzceļu. Arodbiedrības bija norūpējušās par masveida darba vietu skaita samazināšanu starp ostu un doku strādniekiem, jo bija skaidrs, ka strādājot ar konteineriem, vairāki ar roku darbu saistīti kravu apstrādes amati nebūs vajadzīgi. Pagāja vairāk nekā desmit gadi normatīvo aktu sakārtošanai, kamēr konteinerkuģi sāka starptautiskos pārvadājumus. 1966. gadā tika atklāta konteinerkuģu līnija starp ASV un Nīderlandes pilsētu Roterdamu. Konteinerizācija izmainīja ne tikai kuģniecību, bet arī visu pasaules tirdzniecību kā tādu. Konteinerkuģis var tikt ielādēts un izlādēts dažās stundās salīdzinot ar dažām dienām parastam kravas kuģim. Šis apstāklis kopā ar mazākām darbaspēka izmaksām ir būtiski samazinājis kravu pārvadāšanas laiku starp ostām, piemēram, tagad kravas pārvešana no Indijas uz Eiropu un otrādi aizņem dažas nedēļas salīdzinot ar dažiem mēnešiem iepriekš. Tāpat ir samazinājušies kravas bojājumi, jo tā tiek pārkrauta mazāku skaitu reižu. Ir samazinājusies bīstamība, kas saistīta ar kravas pārvietošanos kuģī reisa laikā. Tā kā konteineri ir aizzīmogoti un tos atver tikai gala mērķī, būtiski ir samazinājušās kravas zādzības. [[Attēls:Río_Saigón,_Ciudad_Ho_Chi_Minh,_Vietnam,_2013-08-14,_DD_21.JPG|thumb|Konteinerkuģis ''Tan Cang 15'' Saigonas upē Hošiminas pilsētā Vjetnamā]] Konteinerizācija ir samazinājusi kravas pārvadāšanas izmaksas un laiku, bet tas savukārt ir veicinājis starptautiskās tirdzniecības pieaugumu. Krava, kas kādreiz tika saņemta kartona kastēs, būros, ķīpās, mucās vai somās, tagad tiek saņemta rūpnīcā aizzīmogotos konteineros. Par konteinera saturu liecina tikai mašīnlasāms produkcijas kods ar kura palīdzību konteinera ceļš ir izsekojams. Šī izsekošanas sistēma ir tik precīza, ka divu nedēļu pārvadājuma ierašanās laiku var paredzēt ar precizitāti zem piecpadsmit minūtēm. Tas ļāva attīstīt [[Piegāde ar garantētu piegādes laiku|piegādes ar garantētu piegādes laiku]] un [[Ražošana precīzā laikā|ražošanu precīzā laikā]]. Izejmateriāli ierodas no ražotnēm aizzīmogotos konteineros mazāk kā stundu pirms tie ir vajadzīgi ražošanā, tādā veidā samazinot izmaksas noliktavas uzturēšanai. [[Attēls:Container_Ship.jpg|thumb|Uzņēmuma ''Delmas'' konteinerkuģis izkrauj kravu Zanzibāras ostā Tanzānijā]] Uzņēmumi iekrauj eksporta preces konteineros, kurus piegādā kuģniecības. Pēc tam tos nogādā uz ostu vai doku pa ceļu, dzelzceļu vai abiem iekraušanai konteinerkuģos. Pirms konteinerizācijas lielas krāvēju brigādes pavadītu stundām ievietojot dažādus kravu veidus, dažādās kuģa tilpnēs. Mūsdienās konteinerus kuģī ielādē ar celtņiem, kuri ir uzstādīti vai nu uz piestātnes vai kuģa. Kad tilpne ir pilnībā pielādēta, papildus konteinerus uzkrauj uz klāja. Mūsdienu lielākie konteinerkuģi ir 400 m gari.<ref>[https://www.maersk.com/explore/fleet/triple-e/the-hard-facts/the-worlds-largest-ship Maersk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317233422/https://www.maersk.com/explore/fleet/triple-e/the-hard-facts/the-worlds-largest-ship |date={{dat|2018|03|17||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Tie pārvadā tikpat daudz kravas cik sešpadsmit vai septiņpadsmit tirdzniecības kuģi pirms otrā pasaules kara. == Arhitektūra == [[Attēls:Cargo_hold_4_and_3_on_one_of_our_new_Triple-E_vessels.jpg|thumb|Konteinerkuģis būves laikā.]]Moderns konteinerkuģis sastāv no vairākām neatņemamām sastāvdaļām. Korpuss, līdzīgs balkeriem un ģenerālās kravas kuģiem, ir būvēts ap ķīli. Korpusā ir izvietota viena vai vairākas zemklāja kravas [[tilpne]]s, vairāki tanki un [[mašīntelpa]]. Tilpnes nosedz kravas lūkas, uz kurām arī var sakraut konteinerus. Uz daudziem konteinerkuģiem ir uzstādīti kravas celtņi un tipveida konteineru stiprinājumi. Moderna kravas kuģa korpuss ir tērauda plākšņu un saistu kopums. Korpuss ir uzbūvēts ap [[Kuģa ķīlis|ķīli]].<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 16.-17. lpp.</ref> Stiprības ribas, kuras pievienotas taisnā leņķī ķīlim, sauc par brangām.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 18.-19. lpp.</ref> Kuģa galveno klāju, metāla plāksnes, kuras nosedz korpusa augšpusi, balsta šķērssaisti, kuri pievienoti brangu augšējiem galiem un iet šķērsām kuģa platumam.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 20. lpp.</ref> Šķērssaisti ne tikai atbalsta klāju, bet kopā ar klāju, brangām un šķērsstarpsienām nodrošina kuģa korpusa šķērsstiprību.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 16. lpp.</ref> Vēl viens mūsdienu korpusu ievedums ir dubultdibena tanki, kuri nodrošina otru ūdensdrošo korpusu, kurš stiepjas gandrīz visā kuģa garumā.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 17.-18. lpp.</ref> Dubultdibenā pārsvarā uzglabā tādus šķidrumus kā balasta ūdeni vai saldūdeni.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 7. lpp.</ref> Kuģa mašīntelpā izvieto tā galvenos dzinējus un tādus palīgmehānismus kā ūdens apgādes un notekūdeņu sistēmas, elektroģeneratorus, ugunsdzēsības sūkņus un gaisa kondicionēšanas sistēmas.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 8. lpp.</ref> Lielākajā daļā jauno kuģu, mašīntelpa ir izvietota kuģa aizmugurējā daļā.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 5.—6. lpp.</ref> === Izmēra kategorijas === Konteinerkuģus iedala septiņās pamata izmēra kategorijās: mazs ''Feeder'', ''Feeder'', ''Feedermax'', ''[[Panamax]]'', ''[[Post-Panamax]]'', ''[[New Panamax]]'' un ''ULCS''.<ref name="MAN">[https://marine.mandieselturbo.com/docs/librariesprovider6/technical-papers/propulsion-trends-in-container-vessels.pdf?sfvrsn=20 MAN Diesel & Turbo. Propulsion Trends in Container Vessels 2013 6. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123065810/https://marine.mandieselturbo.com/docs/librariesprovider6/technical-papers/propulsion-trends-in-container-vessels.pdf?sfvrsn=20 |date={{dat|2018|11|23||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Konteinerkuģus ar tilpību zem 3 000 TEU parasti sauc par ''Feeder'' izmēra kuģiem. ''Feeder'' kuģi ir mazi un parasti strādā starp mazām konteineru ostām. Daži ''Feeder'' izmēra kuģi salasa savu kravu no mazām ostām un izkrauj lielā ostā tālākai pārkraušanai uz lielākiem kuģiem un pēc tam izplata konteinerus no lielās ostas uz mazākām reģionālajām ostām.<ref>McNicholas M. [https://books.google.lv/books?id=4ZIzff8gzi8C&lpg=PA4&dq=%22container+ship%22+%2Bfeeder&pg=PP1&redir_esc=y#v=onepage&q=%22container%20ship%22%20%20feeder&f=false ''Maritime security: an introduction''] Butterworth Heinemann, 2007. 4. lpp. {{ISBN|9780080919539}}</ref> Šī izmēra kuģiem visticamāk uz borta var būt kravas celtņi. ''Panamax'' kuģa izmērus ierobežo vecās [[Panamas kanāla slūžas]], kurās var ietilpt kuģis ar platumu līdz 32,31 m, maksimālo garumu līdz 294,43 m un iegrimi līdz 12,04 m.<ref>[https://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf Panama Canal Authority. Vessel Requirements 11.-12. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180619062630/http://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf |date={{dat|2018|06|19||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> ''Post-Panamax'' kategoriju lieto vēsturiski, lai apzīmētu kuģus ar teorētisko platumu virs 32,31 m, tomēr [[Panamas kanāla paplašināšana]] ir ieviesusi dažas izmaiņas terminoloģijā. ''[[New Panamax]]'' kategorija ir balstīta uz maksimālo kuģu izmēru, kādi ir spējīgi iziet cauri jaunajai trešajai slūžu sērijai, kura tika atvērta 2016. gada jūnijā.<ref name="Panama">[https://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf Panama Canal Authority. Vessel Requirements 12.-14. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180619062630/http://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf |date={{dat|2018|06|19||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Trešā slūžu sērija tika būvēta, lai apkalpotu konteinerkuģus ar [[Maksimālais garums|maksimālo garumu]] 366 m, maksimālo platumu 49 m un tropisko saldūdens iegrimi 15,2 m.<ref name="Panama"/> Šāds ''[[New Panamax]]'' klases kuģis ir pietiekami plats, lai pārvadātu 19 konteineru rindas un tā kopējā tilpība ir ap 12 000 TEU. Kuģis pēc saviem izmēriem ir tuvs ''[[Capesize]]'' balkerim vai ''[[Suezmax]]'' tankkuģim. {| class="wikitable" |+ Konteinerkuģu izmēru kategorijas |- ! Nosaukums ! Ietilpība<br />(TEU)<ref name="MAN"/> ! Garums ! Platums ! Iegrime ! colspan="2" | Piemērs |- valign="top" |Mazs ''Feeder'' |Līdz 1 000 | rowspan="3" | | rowspan="3" | | rowspan="3" | | rowspan="3" |Konteinerkuģus, mazākus par 3 000 TEU, parasti sauc ''Feeder''. Dažās pasaules daļās tie var tikt aprīkoti ar kravas celtņiem. (Fotogrāfija: 384 TEU MK<ref name="mk">Motorkuģis</ref> ''[[TransAtlantic]]'' uz enkura.) | rowspan="3" |[[Attēls:MV TransAtlantic.jpg|150px]] |- valign="top" |[[Feeder kuģis|''Feeder'']] |1 001 — 2 000 |- valign="top" |''Feedermax'' |2 001 — 3 000 |- valign="top" |''[[Panamax]]'' |3 001 — 5 100 |294 m |32,31 m |12,04 m |''Bay'' klases kuģi veido augšējo ''Panamax'' robežu ar maksimālo garumu 292,15 m, platumu 32,2 m un maksimālo iegrimi 13,3 m.<ref>[https://web.archive.org/web/20110719074522/http://www.reedereibluestar.de/fleet/fleet-list/bay-class-overview.html Reederei Blue Star Class Overview.] Skatīts: 2018. gada 18. aprīlī</ref> (Fotogrāfija: 4 224 TEU MK<ref name="mk"/> ''Providence Bay'' ejot cauri Panamas kanālam.) |[[Attēls:Panama Kanal 01 (40).jpg|150px]] |- valign="top" |''[[Post-Panamax]]'' |5 101—10 000 | rowspan="2" |366 m | rowspan="2" |49 m | rowspan="2" |15,2 m | rowspan="2" |Ar platumu 43 m, ''COSCO Guangzhou'' klases kuģi ir pārāk lieli, lai ietilptu Panamas kanāla vecajās slūžās, bet viegli iziet cauri jaunajām. (Fotogrāfija: 9 500 TEU MK<ref name="mk"/>''[[COSCO Guangzhou]]'' pie piestātnes Hamburgā.) | rowspan="2" |[[Attēls:COSCO Guangzhou 02 (RaBoe).jpg|150px]] |- valign="top" |''[[New Panamax]]'' (vai ''Neopanamax'') |10 000—14 500 |- valign="top" |Ultra liels konteinerkuģis (''ULCV'') |14 501 un vairāk |366 m un garāks |49 m un platāks |15,2 m un dziļāka |Ar garumu 400 m, platumu 59 m, iegrimi 14,5 m un tilpību 18 270 TEU, ''[[Maersk Triple E]]'' klases kuģi var iziet cauri Suecas kanālam.<ref>Hans van Ham, Joan Rijsenbrij. [https://books.google.lv/books?id=CgQmkTczzPwC&lpg=PA290&ots=IA19d09Ghv&dq=%22draft%22+%22triple+e%22+14.5&pg=PA290&redir_esc=y#v=onepage&q=%22draft%22%20%22triple%20e%22%2014.5&f=false ''Development of Conteinerization: Success Through Vision, Drive and Technology ''] IOS Press, 2012. 290. lpp. {{ISBN|9781614991472}}</ref> (Fotogrāfija: MK<ref name="mk"/> ''Mærsk Mc-Kinney Møller''.) | [[Attēls:Mærsk Mc-Kinney Møller passing Port Said in the Suez Canal on its maiden voyage.jpg|150px]] |} === Kravas celtņi === Viens no konteinerkuģu pamata raksturotājiem ir tas, vai uz tā ir kravas celtņi, vai arī to nav. Tos, kuriem ir kravas celtņi, sauc par ''krānu'' un, tos, kuriem nav kravas celtņu, par ''bezkrānu'' kuģiem. Pirmie ar nolūku būvētie konteinerkuģi 1970-tajos visi bija bezkrānu kuģi. Kopš tā laika jauno krānu konteinerkuģu procentuālais skaits ir svārstījies plašās robežās ar kopējo tendenci samazināties. Kamēr krānu kuģi ir elastīgāki tādā ziņā, ka var apmeklēt ostas, kuras nav aprīkotas ar [[Konteineru krāns|konteineru krāniem]], tiem piemīt vairāki trūkumi. Pirmais no tiem ir augstāka cena salīdzinot ar bezkrānu kuģiem. Krānu kuģiem ir augstākas tekošās izmaksas par apkopi un degvielu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference raksturo krānu kuģus kā nišas produktu piemērotu tikai tām ostām, kurās mazo kravu apjomu dēļ, nav pamatoti investēt ostas krānos vai, kur publiskajam sektoram nepietiek līdzekļu šādām investīcijām. Uz dažiem krānu kuģiem grozāmceltņu vietā uzstāda [[Portālceltnis|portālceltņus]].<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 66.-67. lpp.</ref> Šie krāni, specializēti darbam ar konteineriem, pārvietojas uz priekšu un atpakaļ pa sliedēm.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 67. lpp.</ref> Papildus palielinātām sākotnējām un uzturēšanas izmaksām, šie krāni parasti iekrauj un izkrauj konteinerus daudz lēnāk nekā krasta portālceltņi. Krasta krānu ieviešana un uzlabošana ir bijusi konteinerkuģu veiksmes atslēga. === Kravas tilpnes === [[Attēls:Containerladeräume_Schiff_retouched.jpg|thumb|Skats konteinerkuģa tilpnēs. Vertikālās ligzdu vadules vada konteinerus iepriekš noteiktās rindās perpendikulāri kuģim]] Konteinerkuģu projektēšanā efektivitātei vienmēr ir bijusi atvēlēta nozīmīga vieta. Lai arī konteinerus var pārvadāt ar parastiem ģenerālās kravas kuģiem, konteinerkuģa kravas tilpnes ir īpaši būvētas, lai paātrinātu iekraušanu un izkraušanu, kā arī efektīvi turētu konteinerus nostiprinātus atrodoties jūrā. Viena no pamata atšķirībām ar ko konteinerkuģis atšķiras no citiem kuģiem ir kravas lūku uzbūve. Kravas lūkas ir atvērumi galvenajā klājā, kuri ved uz kravas tilpnēm.<ref name="gravitis_1">Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 39. lpp.</ref> Tās stiepjas visā kravas tilpņu platumā un tām pa perimetru piemetina vertikālu tērauda sloksni — [[lūkas apmale|apmali]] jeb komingsu.<ref name="gravitis_1"/> Virs komingsiem atrodas kravas lūku vāki. Līdz 1950-tajiem lūku vāki parasti sastāvēja no koka dēļu klājuma virs kuriem tika pārvilkts brezents, kuru, savukārt, nostiprināja pie lūku apmalēm ar šinām.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 39.-40. lpp.</ref> Mūsdienās daži lūku vāki var būt cietas metāla plātnes, kuras paceļ no kuģa un nolaiž uz kuģa ar krāniem, kamēr citur izmanto vākus, kas savā starpā un ar komingsu savienoti ar locīklu (šarnīru), bet tos paceļ ar spēcīgiem hidrocilindriem. Cita konteinerkuģiem raksturīga iezīme ir ligzdu vadules. Ligzdu vadules ir izturīgas, vertikālas metāla konstrukcijas kravas tilpnēs. Šīs konstrukcijas vada konteinerus iepriekš noteiktās rindās kravas iekraušanas laikā un nodrošina zināmu atbalstu konteineriem kuģa zvalstīšanās laikā jūrā. Ligzdu vadules ir tik raksturīgas konteinerkuģiem, ka tādas organizācijas kā [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference]] to esamību izmanto, lai atšķirtu konteinerkuģus no ģenerālās kravas kuģiem. Tiek izmantota trīs dimensiju koordinātu sistēma, lai [[Konteinerkuģa kravas plāns|kravas plānos]] noteiktu konkrētā konteinera atrašanās vietu. Pirmā koordināte ir niša (''bay'' — angļu val.), kuras sāk skaitīt no kuģa priekšgala un pakaļgala pusi. Otrā koordināta ir līmenis (''tier'' — angļu val.), kurus sāk skaitīt no kravas tilpnes dibena uz augšu. Trešā koordināta ir rinda (''row'' — angļu val.). Rindas labajā bortā ir ar nepāra numuriem, kreisajā bortā ar pāru numuriem. Rindām tuvāk diametrālajai plaknei piešķir zemākus numurus, bet tie pieaug ligzdām izvietotām tālāk prom no diametrālās plaknes. Konteinerkuģi pārvadā tikai 20, 40 un 45 pēdu konteinerus. 45 pēdu konteinerus izvieto tikai virs klāja. 40 pēdu konteineri ir pamata konteineru izmērs, kuri sastāda 90% no visiem pārvadātajiem konteineriem un tā kā ar konteineriem pārvadā 90% pasaules ģenerālo kravu, vairāk par 80% no pasaules ģenerālo kravu pārvadājumiem notiek ar 40 pēdu konteineriem. Ir vairāku veidu konteineri: '''standarta konteineri''', kas paredzēti lielākoties visa veida kravām; '''platformas konteineri''', '''flat rack konteineri''' vai '''atvērta tipa konteineri''', kas nodrošina smagsvara vai nestandarta kravu pārvadājumus; '''refrižeratoru konteineri''' – [[pārtika]]s vai citu preču pārvadājumiem, kam nepieciešama [[temperatūra]]s kontrole; '''ventilējamie konteineri''', kas paredzēti graudu pārvadājumiem vai precēm, kam nepieciešama gaisa ventilācija; '''beramkravu konteineri''' – ar speciālu iebēršanas atveri; '''tank konteineri''' jeb iso cisternas – [[Šķidrums|šķidrumu]] transportēšanai. === Konteineru stiprinājumi === [[Attēls:Manual_twistlock.jpg|thumb|Talrepus un stieņus plaši izmanto, lai nostiprinātu konteinerus uz kuģiem]] Tiek lietotas vairākas sistēmas, lai nostiprinātu konteinerus uz kuģa. Konkrēto sistēmu ietekmē kuģa tips, konteinera tips un tā atrašanās vieta.<ref name="Twistlocks">[https://web.archive.org/web/20110715060948/http://www.peckhale.com/PDFs/LooseTwistlocks.pdf Peck & Hale Container stowage & securing systems 2000] Skatīts: 2018. gada 24. aprīlī</ref> Konteineru iekraušana kuģī ar konteineru ligzdām ir vienkāršākā un parasti tiek izmantotas vienkāršas vertikālas metāla vadules, kravas tilpnes dibenā izvietoti novietojošie konusi un stiprinājumi divu 20 pēdu konteineru sastiprināšanai kopā, lai veidotu vienu 40 pēdu konteineru (''anti — rack spacer'' — angļu val.).<ref name="Twistlocks" /> Virs klāja, kur nav ligzdu vadules, tiek lietots sarežģītāks aprīkojums. Pašlaik plaši izmanto trīs sistēmas: savilkšanas, saslēgšanas un atbalsta. Savilkšanas sistēmās (''lashing'' — angļu val.) konteinerus nostiprina ar tērauda trosēm, cietiem stieņiem un ķēdēm, bet troses, stieņus un ķēdes nospriego ar talrepiem. Savilkšanas sistēmas efektivitāte pieaug savienojot konteinerus savā starpā vai nu ar vienkāršām metāla formām (kraušanas konusiem) vai arī sarežģītākām ierīcēm kā tvistlokiem (''twist-lock'' — angļu val.). Tipisku [[Tvistloks|tvistloku]] ievieto viena konteinera stūra caurumā un to pagriež, lai tas piestiprinātos konteineram. Pēc tam citu konteineru nolaiž uz tvistloka. Abus konteinerus sastiprina kopā pagriežot ierīces rokturi. Parasts [[tvistloks]] ir izgatavots no kalta tērauda ar pieļaujamo bīdes spēku līdz 48 tonnām. Atbalsta sistēmā (''buttress system'' — angļu val.), ko izmanto uz dažiem lieliem konteinerkuģiem, izmanto lielus torņus, kurus nostiprina uz kuģa katras kravas tilpnes abos galos. Lādējot kuģī kravu, ciets, pārvietojams kraušanas rāmis tiek pievienots konteineriem, strukturāli nostiprinot katra konteineru līmeņa konteinerus kopā. === Stūres māja === Vēsturiski konteinerkuģiem bija viena pakaļgalā izvietota virsbūve ar dzīvojamajām telpām un stūres māju, bet, lai apvienoto lielāku konteineru pārvadāšanas apjomu ar [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|SOLAS]] konvencijā minēto prasību vizuālai redzamībai no stūres mājas, tika attīstīti vairāki jauni arhitektūras risinājumi. Sākot no 2015. gada daži lieli konteinerkuģi tiek būvēti ar virsbūvi, kura izvietota atsevišķi no skursteņa vairāk uz kuģa priekšgalu. Daži mazāki konteinerkuģi, kuri apkalpo Eiropas ostas un strādā Eiropas upēs ir aprīkoti ar paceļamu stūres māju, kuru var nolaist, lai ietu zem tiltiem. Uzņēmums HHI ir attīstījis ''[[Skybench]]'', pārvietojamu stūres māju, lai atvēlētu vairāk vietas konteineriem uz klāja.<ref>[http://www.motorship.com/news101/ships-and-shipyards/approval-in-principle-for-hhi-skybench The Motorship] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> == Flotes raksturojums == {{bar box |title=Pārvadātās kravas no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 25. aprīlim<ref>[https://alphaliner.axsmarine.com/PublicTop100/ Alphaliner – TOP 100 – Esošā flote 2018. gada 25. aprīlī] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> |titlebar=#DDD |left1=flote |right2=TEU |float=right |width=200px |bars= {{bar pixel|APM-Maersk|lightblue|41|18975}} {{bar pixel|MSC|gold|32|48199}} {{bar pixel|CMA CGM Group|darkblue|25|18195}} {{bar pixel|COSCO|dodgerblue|19|43608}} {{bar pixel|Hapag-Lloyd|darkorange|16|11772}} {{bar pixel|ONE|deeppink|15|40829}} {{bar pixel|Evergreen Line|darkgreen|10|88509}} {{bar pixel|OOCL|grey|6|94597}} {{bar pixel|Yang Ming|red|6|43801}} {{bar pixel|PIL|black|4|27624}} }} {{bar box |title=Pārvadāto kravu apjoms pasaulē<ref>[http://www.progressive-economy.org/trade_facts/world-container-fleet-capacity-has-grown-by-50-percent-since-2008/ Progressive Economy World container-fleet capacity has grown by 50 percent since 2008. 2012. gada 12. decembris] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> |titlebar=#DDD |left1=gads |right2=miljoni TEU |float=right |width=200px |bars= {{bar pixel|1990|red|1.5}} {{bar pixel|2000|green|4.3}} {{bar pixel|2008|blue|10.6}} {{bar pixel|2012|orange|15.4}} {{bar pixel|2017|magenta|20.3}} }} 2016. gadā konteinerkuģi veidoja 13,5% no pasaules flotes dedveita tonnāžas.<ref name="UNCTAD_1">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 31. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> Konteinerkuģu [[Dedveita tonnāža|dedveita]] procentuālā daļa ir kāpusi no 1,6% 1980. gadā līdz 13,5% 2016. gadā.<ref name="UNCTAD_1"/> Kopējā konteinerkuģu un ģenerālās kravas kuģu, kurus arī bieži izmanto konteineru pārvadāšanai, dedveita tonnāža sastāda 17,7% no pasaules flotes dedveita tonnāžas.<ref name="UNCTAD_1"/> 2016. gadā vidējais konteinerkuģu vecums bija 11,2 gadi, kas tos padarīja par otru jaunāko kuģu tipu pēc [[Balkeris|balkeriem]] ar 8,8 gadiem. Pēc tam sekoja [[Naftas produktu tankkuģis|naftas produktu tankkuģi]] ar 18,5 gadiem, ģenerālās kravas kuģi ar 24,7 gadiem un pārējie ar 22,5 gadiem.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 32. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> Lielākā daļa no konteinerkuģiem ar īpaši paredzētām konteineru ligzdām strādā kā [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] iepriekš noteiktos maršrutos. Izplatīta prakse starp lielajiem konteinerkuģu līniju apkalpojošajiem uzņēmumiem ir papildināt savu floti fraktējot citiem īpašniekiem piederošus kuģus.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 36. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> === Karoga valstis === Starptautiskie likumi nosaka, ka katram tirdzniecības kuģim jābūt reģistrētam kādā valstī, kuru sauc par tā [[Karoga valsts|karoga valsti]]. Karoga valsts realizē savu kontroli pār kuģi un tai ir jāveic regulāras kuģa pārbaudes, jāsertificē kuģa aprīkojums un komanda, kā arī jāizsniedz drošības un vides piesārņojuma novēršanas dokumenti. 2016. gadā ASV Jūras Administrācija pasaulē uzskaitīja 5 119 konteinerkuģus, kuri bija 1000 bruto tonnu lieli vai lielāki.<ref name="marad">[https://www.marad.dot.gov/wp-content/uploads/pdf/DS_16_WorldRegistries.pdf MARAD Merchant Fleets of the World Report for 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170513131044/https://www.marad.dot.gov/wp-content/uploads/pdf/DS_16_WorldRegistries.pdf |date={{dat|2017|05|13||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī</ref> [[Libērija]] bija pasaulē lielākā konteinerkuģu [[karoga valsts]], kurā bija reģistrēti 912 kuģi.<ref name="marad"/> Vēl 13 karoga valstīs bija reģistrēti vairāk par 100 konteinerkuģiem: [[Panama]] (626), [[Singapūra]] (503), [[Honkonga]] (472), [[Māršala Salas]] (283), [[Antigva un Barbuda]] (279), [[Malta]] (260), [[Ķīna]] (185), [[Kipra]] (184), [[Indonēzija]] (173), [[Vācija]] (130), [[Portugāle]] (126), [[Dānija]] (116) un [[Apvienotā Karaliste]] (102).<ref name="marad"/> Libērijas, Panamas, Māršala Salu, Antigvas un Barbudas, Maltas, Kipras un Vācijas starptautiskais kuģu reģistrs ir atvērtie reģistri un [[Starptautiskā transporta darbinieku federācija]] tos uzskata par [[Ērtais karogs|ērtajiem karogiem]] (''Flag of convenience (FOC)'' — angļu val.)<ref>[http://www.itfglobal.org/en/transport-sectors/seafarers/in-focus/flags-of-convenience-campaign/ International Transport Workers' Federation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180516081301/http://www.itfglobal.org/en/transport-sectors/seafarers/in-focus/flags-of-convenience-campaign/ |date={{dat|2018|05|16||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī</ref><ref>''Flag of Convenience'' (FOC) kuģis ir tāds kuģis, kura īpašnieka uzņēmējdarbība nav reģistrēta attiecīgajā kuģa reģistra valstī. FOC piedāvā ārvalstniekiem kuģu reģistrāciju tā sauktajā atvērtajā reģistrā.</ref> Salīdzinot, tādā tradicionālā jūras valstī kā Japāna ir reģistrēti tikai seši konteinerkuģi.<ref name="marad"/> === Cena === 2010. gada martā vidējā 500 TEU krānu konteinerkuģa cena bija 10 milj. ASV dolāru. Bezkrānu kuģu no 6 500 TEU līdz 12 000 TEU cenas svārstījās attiecīgi no 74 līdz 105 milj. ASV dolāru.<ref>[http://unctad.org/en/docs/rmt2010_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2010 56. lpp. {{ISBN|9789211128109}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> Tajā pašā laikā 10 gadus vecu, lietotu krānu konteinerkuģu ar tilpību 500, 2 500 un 3 500 TEU cenas bija attiecīgi 4 milj., 15 milj. un 18 milj. ASV dolāru.<ref>[http://unctad.org/en/docs/rmt2010_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2010 57. lpp. {{ISBN|9789211128109}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> === Sagriešana metāllūžņos === Kad kuģis ir nokalpojis savu mūžu, to [[Kuģu utilizācija|sagriež metāllūžņos]]. Kuģu īpašnieki un pircēji ved sarunas par metāllūžņu cenām, ņemot vērā tukša kuģa masu (vieglo ūdensizspaidu ''ldt'' (angļu val. — ''light weight'')) un metāllūžņu cenu tirgū.<ref>[http://www.pedz.uni-mannheim.de/daten/edz-os/gdv/06/2006_11_tonnage_measurement_study.pdf Tonnage Measurement Study 2006 8. lpp.]{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2016. gadā kuģus pārdeva par salīdzinoši zemām metāllūžņu cenām — 290 ASV dolāri par ldt.<ref name="worldmaritimenews">[https://worldmaritimenews.com/archives/213139/clarksons-2016-busy-year-for-scrapping/ World Maritime News] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180326172258/https://worldmaritimenews.com/archives/213139/clarksons-2016-busy-year-for-scrapping/ |date={{dat|2018|03|26||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2015. gadā apmēram 95% kuģu sagrieza kuģu kapsētās Bangladešā, Ķīnā, Indijā un Pakistānā.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 47. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2016. gadā tika sagriezti kopā 700 000 TEU konteinerkuģu tilpuma.<ref name="worldmaritimenews"/> === Lielākie kuģi === {| class="wikitable" style="float: right; font-size:8pt;" |+ 15 lielākās konteinerkuģu klases sarindotas pēc [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ietilpības ! Būvēts ! Nosaukums ! Klases<br />lielums ! Maksimums [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ! Avoti |- |2017 |''[[OOCL Hong Kong]]'' |6 |21 413 |<ref name="OOCL Hong Kong">[https://www.marineinsight.com/shipping-news/new-largest-containership-world-oocl-hong-kong-christened/ Marine Insight New Largest Containership In The World ''OOCL Hong Kong'' Christened] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200309015811/https://www.marineinsight.com/shipping-news/new-largest-containership-world-oocl-hong-kong-christened/ |date={{dat|2020|03|09||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 1. maijā</ref> |- |2018 |''[[CMA CGM Antoine de Saint Exupery]]'' |3 |20 776 |<ref>[http://www.cma-cgm.com/the-group/activities/shipping/vessel/9776418/cma-cgm-antoine-de-saint-exupery CMA CGM ANTOINE DE SAINT EXUPERY] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2017 |''[[Madrid Mærsk]]'' |11 |20 568 |<ref>[https://web.archive.org/web/20170505183559/http://www.maersk.com/en/hardware/2017/05/ships-for-the-long-and-short-haul Churchill J. Ships for the long (and short) haul] Maersk Group. Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2018 |''Ever Golden'' |11 |20 244 | |- |2017 |''MOL Truth'' |2 |20 182 |<ref>[http://www.mol.co.jp/en/pr/2017/17074.html ''MOL Truth'', Japan's 1st 20,000 TEU Containership, Delivered — Largest Built in Japan, to be Launched on Asia-North Europe Trade -] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2017 |''[[MOL Triumph]]'' |4 |20 150 |<ref name="MOL_Triumph">[https://www.maritime-executive.com/article/worlds-largest-container-ship-named#gs.NDQuo7Y The Maritime Executive World's Largest Container Ship Named] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2018 |''COSCO Shipping Taurus'' |5 |20 119 | |- |2015 |[[MV Barzan|''Barzan'']] |6 |19 870 |<ref>[https://www.hapag-lloyd.com/en/products/fleet/vessel/barzan.html Hapag-Lloyd Barzan] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2016 |''MSC Diana'' |6 |19 462 |<ref>[https://www.msc.com/blr/about-us/our-fleet MSC Our fleet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180214013432/https://www.msc.com/blr/about-us/our-fleet |date={{dat|2018|02|14||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2016 |''MSC Reef'' |6 |19 437 | |- |2016 |''MSC Anna'' |2 |19 368 | |- |2018 |''COSCO Shipping Aries'' |6 |19 273 |<ref name="COSCO">[http://lines.coscoshipping.com/home/Services/ship/0 COSCO Shipping Lines Vessels] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2015 |''[[MSC Oscar]]'' |6 |19 224 |<ref>[https://www.msc.com/ago/news/2014-december/msc-oscar MSC Meet ''MSC OSCAR'', the world's largest container ship at 19,224 TEU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171210020122/https://www.msc.com/ago/news/2014-december/msc-oscar |date={{dat|2017|12|10||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2014 |''[[CSCL Globe]]'' |5 |18 982 |<ref name="COSCO"/> |- | 2013 | ''[[Maersk Triple E class|Mærsk Mc-Kinney Møller]]'' | 20 | 18 270 |<ref>[https://www.maersk.com/en/explore/fleet/triple-e Maersk Triple E] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180309181134/https://www.maersk.com/en/explore/fleet/triple-e |date={{dat|2018|03|09||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |} Konteinerkuģu izmēru pieaugumu ir radījuši apjomradīti ietaupījumi.<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=apjomrad%C4%ABti%20ietaup%C4%ABjumi&list=apjomrad%C4%ABti%20ietaup%C4%ABjumi&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze] Skatīts: 2018. gada 1. maijā</ref> Tomēr konteinerkuģu izmēru pieaugumam ir noteiktas robežas. Primāri tā ir pietiekami lielu galveno dzinēju pieejamība un pietiekama daudzuma ostu un terminālu, kuri piemēroti ultra lielu konteinerkuģu apkalpošanai, pieejamība. Turklāt maksimālie kuģu izmēri dažos no pasaules galvenajiem ūdens ceļiem var nākotnē ierobežot kuģu izmēru pieaugumu. Tas pirmkārt attiecas uz [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] un [[Singapūras šaurums|Singapūras šaurumu]]. Ilgu laika periodu netika pārsniegta 20 000 TEU robeža konteinerkuģu tilpumā. 2016. gadā, pirms tika uzbūvēts pirmais konteinerkuģis ar tilpību virs 20 000 TEU, daži eksperti uzskatīja, ka tobrīd ekspluatācijā esošie lielākie konteinerkuģi ir sasnieguši optimālo izmēru un nebūs ekonomiski palielināt to izmēru, jo ostas iekārtas būs pārāk dārgas, pārkraušana ostās pārāk ilga, piemērotu ostu skaits pārāk mazs un apdrošināšanas izdevumi pārāk augsti. Pirmais konteinerkuģis ar oficiālo tilpību virs 20 000 TEU tika kristīts ''Samsung Heavy Industries'' 2017. gada martā. ''MOL Triumph'' tilpība ir 20 150 TEU. ''Samsung Heavy Industries'' 2017. gadā piegādāja vairākus kuģus ar tilpību virs 20 000 TEU un saņēma vismaz desmit pasūtījumus šāda izmēra kuģiem no ''MOL'' un ''OOCL''.<ref name="MOL_Triumph"/> Arī ''Maersk'' modificēja savus ''Triple E'' klases kuģus palielinot to ietilpību līdz 19 630 TEU. Tā kā pat ļoti lieli konteinerkuģi ir kuģi ar nelielu iegrimi salīdzinot ar lieliem tankkuģiem vai balkeriem, kuģu izmēru pieaugums vēl ir iespējams. 2018. gadā lielākais konteinerkuģis bija ''[[OOCL Hong Kong]]'' ar 21 413 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ietilpību. Kuģa izmēri ir 400 m x 59 m un dedveits 191 317 tonnas.<ref name="OOCL Hong Kong"/> Kamēr šāds kuģis atrodas uz Suecas kanāla izmantošanas augšējās robežas, tā saucamais ''[[Malaccamax]]'' koncepts uz konteinerkuģiem neattiecas, jo [[Malakas šaurums|Malakas]] un Singapūras šaurumu iegrimes robeža, apmēram 21 metrs, ir lielāka par jebkura iedomājama konteinerkuģu projekta iegrimi. 2013. gadā ''Maersk'' uzbūvēja pirmo [[Triple E klase|''Triple E'']] klases konteinerkuģi ar tilpību 18 000 TEU ar uzsvaru uz mazāku degvielas patēriņu. Pašreizējā tirgus situācijā arī galvenie dzinēji nebūs kuģu izmēra pieaugumu ierobežojošs faktors. Pastāvīgi augošās [[Mazuts|degvielas]] cenas 2010-tajos gados ir pamudinājušas konteinerkuģu līnijas apkalpojošos uzņēmumus pieņemt lēnākus, ekonomiskākus reisu ātrumus, apmēram 21 mezglu, salīdzinot ar agrākajiem maksimālajiem ātrumiem, kuri pārsniedza 25 mezglus. Tādēļ no jauna uzbūvētos konteinerkuģus var aprīkot ar mazākiem galvenajiem dzinējiem. Dzinēju modeļi, kuri agrāk tika izmantoti 14 000 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] kuģu piedziņai, ir pietiekami jaudīgi, lai dzītu 20 000 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] vai lielākus kuģus mūsdienās. Neskatoties uz to ''Maersk'', pasaulē lielākais konteinerkuģu līnijas apkalpojošais uzņēmums, 2011. gada februārī pasūtot ''Daewoo Shipbuilding'' desmit 18 000 TEU kuģus, izvēlējās divus dzinējus (divi mazāki dzinēji piedzen katrs savu dzenskrūvi).<ref>[https://web.archive.org/web/20110714020147/http://www.maerskline.com/link/?page=news&path=%2Fnews%2Fstory_page%2F11%2FTriple_E Maersk Line Maersk Line orders 10 ''Triple-E'' mega-ships] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> Kuģus piegādāja no 2013. līdz 2014. gadam. === Fraktēšana === {{Pamatraksts|Fraktēšana}} Kuģa īri ar mērķi pārvadāt kravu sauc par fraktēšanu. Ārpus īpašiem [[Beramkrava|beramkravu]] tirgiem, kuģus īrē ar trīs veidu [[Fraktēšana|frakts]] līgumiem: [[Fraktēšana|reisa frakta]], laika frakta un [[Berbouta līgums|berbouta līgumiem]].<ref>2003. gada 29. maija Jūras kodeksa E sadaļas XXIII nodaļa Reisa fraktēšana, XXV nodaļa Laika fraktēšana un B sadaļas III nodaļas Kuģu reģistrs 13. pants Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums</ref> Reisa fraktēšanā fraktētājs īrē kuģi no iekraušanas ostas līdz izkraušanas ostai. Laika fraktēšanā kuģis tiek noīrēts uz noteiktu laiku, lai veiktu reisus atbilstoši fraktētāja norādījumiem. Berbouta līgumā fraktētājs darbojas kā kuģa operators un vadītājs uzņemoties atbildību par komandas nolīgšanu un kuģa apkopi. Noslēgtu [[Fraktēšanas līgums|fraktēšanas līgumu]] angļu valodā sauc par ''charterparty''. [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference]] jeb UNCTAD (''United Nations Conference on Trade and Development'' — angļu val.) savā 2017. gada ''Jūras tirdzniecības apskatā'' (''Review of Maritime Trade'' — angļu val.) izšķir divus konteineru pārvadāšanas izmaksu aspektus.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 45. — 47. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Pirmais ir laika frakts maksa par vienu 14 tonnu TEU ligzdas kravu konteinerkuģī.<ref name="a">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 47. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Otrais aspekts ir [[frakts maksa]] (''Freight rate'' — angļu val.), ko jāsamaksā par viena TEU konteinera kravas apjoma nogādāšanu izvēlētā maršrutā.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 45. — 46. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Laika frakta maksa 2016. gadā strauji kritās salīdzinot ar 2015. gadu un visu 2016. gadu palika zema. Frakts maksas par viena konteinera pārvešanu noteiktā maršrutā 2016. gadā bija zemas un nestabilas. Tās bija rekordzemas gada pirmajā pusē, bet auga gada otrajā pusē. Lai iegūtu datus par laika frakts maksām, UNCTAD izmanto [[Hamburgas Kuģu Brokeru Asociācija]]s VHSS (''Vereinigung Hamburger Schiffsmakler und Schiffsagenten e. V.'' — vācu val.) datus. 2007. gadā VHSS sāka uzturēt ''New ConTex'' indeksu, kurš parāda vienas 14 tonnu TEU ligzdas cenu ASV dolāros par dienu. Dati tiek iegūti no starptautiskas kuģu brokeru grupas.<ref name="a"/> ''New ConTex'' indekss parāda dažas skaidras tendences fraktēšanas tirgū. Vispirms laika frakts maksa 2016. gadā kritās salīdzinot ar 2015. gadu. Tas liecināja par pieprasījuma un piedāvājuma nesakrišanu. Bija zems pieprasījums pēc kuģiem un liels laika fraktā nododamo kuģu skaits. Īpaši zemu kritumu laika frakts maksā piedzīvoja ''Panamax'' kuģi, jo paplašinot Panamas kanālu Āzijas — Amerikas maršrutā ienāca jauni, lielāki kuģi. ''Panamax'' kuģus sāka izmantot reģionālo maršrutu apkalpošanai, bet šī tendence kļuva vājāka, jo reģionālajos maršrutos nebija pietiekošs konteineru skaits un ostu infrastruktūra nebija tik attīstīta lielu kuģu pieņemšanai. 2017. gada pirmajā ceturksnī laika frakts maksa paaugstinājās. Pieprasījums pēc konteineru pārvadājumiem auga jau sākot no 2016. gada pēdējā ceturkšņa. Piedāvājumu samazināja konteinerkuģu līniju apkalpojošo uzņēmumu apvienošanās aliansēs. Straujāko kāpumu laika frakts maksās piedzīvoja ''Panamax'' kuģi, jo iepriekš tieši šo kuģu frakts maksa bija kritusies visvairāk.<ref name="a"/> UNCTAD apkopo ziņas arī par konteineru [[frakts maksa|frakts maksām]] jeb summām ASV dolāros, ko jāsamaksā par viena TEU konteinera kravas apjoma nogādāšanu izvēlētā maršrutā. Dati tiek doti galvenajām konteinerkuģu līnijām: Āzija — ASV, Āzija — Eiropa u.c.<ref name="b">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 46. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 05. maijā</ref> Dažreiz cenas ir atšķirīgas atkarībā no tā, kādā virzienā krava tiek vesta. {| class="wikitable sortable" |+ Konteineru frakts maksas<ref name="b"/> ! $ par TEU no Šanhajas līdz !! 2009 !! 2010 !! 2011 !! 2012 !! 2013 !! 2014 !! 2015 !! 2016 |- | ASV rietumu krastam<ref name="c">par 40 pēdu ekvivalenta vienību</ref> | 1372 || 2308 || 1667 || 2287 || 2033 || 1970 || 1506 || 1279 |- | ASV austrumu krastam<ref name="c"/> | 2367 || 3499 || 3008 || 3416 || 3290 || 3720 || 3182 || 2102 |- | Ziemeļeiropai | 1395 || 1789 || 881 || 1353 || 1084 || 1161 || 629 || 683 |- | Vidusjūrai | 1397 || 1739 || 973 || 1336 || 1151 || 1253 || 739 || 676 |- | Dienvidamerikai (Santusa) | 2429 || 2236 || 1483 || 1771 || 1380 || 1103 || 455 || 1644 |- | Austrālijai (Melburna) | 1500 || 1189 || 772 || 925 || 818 || 678 || 492 || 533 |- | Rietumāfrikai (Lagosa) | 2247 || 2305 || 1908 || 2092 || 1927 || 1838 || 1449 || 1181 |- | Dienvidāfrikai (Durbana) | 1495 || 1481 || 991 || 1047 || 805 || 760 || 693 || 584 |- | Singapūrai | || 318 || 210 || 256 || 231 || 233 || 187 || 70 |- | Japānas austrumu krastam | || 316 || 337 || 345 || 346 || 273 || 146 || 185 |- | Korejas Republikai | || 193 || 198 || 183 || 197 || 187 || 160 || 104 |- | Honkongai | || 116 || 155 || 131 || 85 || 65 || 56 || 55 |- | Persijas līcim (Dubaija) | 639 || 922 || 838 || 981 || 771 || 820 || 525 || 399 |} Konteinerkuģu līniju apkalpojošo uzņēmumu reakcija uz pārmērīgo kuģu piedāvājumu tirgū bija dažāda. 2009. gadā daži konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi samazināja konteineru frakts maksas līdz nullei Āzijas — Eiropas maršrutā. Tika iekasēta tikai maksa ekspluatācijas izdevumu segšanai. Pārmērīgais piedāvājums tika samazināts arī atstājot kuģus pie piestātnes, sagriežot metāllūžņos un samazinot kuģu ātrumu (paņēmiens ar nosaukumu ''[[lēnā kuģošana]]'' (''Slow steaming'' — angļu val.)).<ref name="b"/> Lēnā kuģošana paildzināja Eiropas — Āzijas maršrutu līdz maksimums 40 dienām. Daži uzņēmumi manipulēja ar tirgu paziņojot presē par konteineru frakts cenu paaugstināšanu, bet, kad viens pārvadātājs bija izplatījis paziņojumu, citi sekoja un pacēla cenas. Par alternatīvu konteinerkuģiem Āzijas — Eiropas maršrutā pēdējā laikā ir kļuvis [[Transsibīrijas dzelzceļš]]. Šis dzelzceļš parasti var piegādāt konteinerus ātrāk par 1/3 līdz 1/2 no jūras ceļā patērētā laika. Turklāt 2009. gadā dzelzceļš paziņoja par 20% cenu samazinājumu konteineru transportam. === Kuģniecību alianses === {| class="wikitable sortable" |+ Konteinerkuģu alianses<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 49. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 05. maijā</ref> ! Alianse ! Partneri ! Tirgus daļa |- | Ocean | CMA CGM, COSCO, OOCL, Evergreen | 33% |- | THE | Ocean Network Express (K-Line, Nippon Yusen Kabushiki Kaisha, Mitsui Osaka Soshen Kaisha Lines), Hapag-Lloyd, Yang Ming | 21% |- | 2M | Maersk Line, MSC | 37% |} Lai kontrolētu cenas un palielinātu izmantoto kuģu tilpumu aizvien lielākiem kuģiem, konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi slēdz līgumus par kopīgu kuģu izmantošanu un konteineru vietu apmaiņu starp dažādu uzņēmumu kuģiem. 2015. gadā 16 lielākie konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi sadalīja apkalpotos maršrutus. Tas ietekmēja 95% no konteineru kravām, kuras tiek pārvadātas galvenajos austrumu — rietumu maršrutos.<ref>[https://www.joc.com/maritime-news/container-lines/ocean-three/shippers-regulators-will-be-watching-closely-alliances-launch-services_20150107.html Petetr T. Leach Shippers, regulators will be watching closely as alliances launch services] www.joc.com 07.01.2015. Skatīts: 2018. gada 13. maijā</ref> Uzņēmumu vadība paliek neatkarīga un tām ir saistoši daudzu valstu pretmonopola noteikumi, kuri aizliedz vienoties par konteineru frakts cenām vai apjomiem. Kuģniecību aliansēm ir zināma līdzība ar [[Aviācijas alianse|aviācijas aliansēm]]. == Konteineru ostas == [[Attēls:CSCL Globe (ship, 2014) 001.jpg|thumb|''CSCL Globe'' Roterdamas ostā]] Konteineru plūsmu caur ostu ir pieņemts izteikt pārkrauto [[20 pēdu ekvivalenta vienība|20 pēdu ekvivalenta vienību]] jeb TEU daudzumā.<ref name="d">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 65. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 06. maijā</ref> 2016. gadā [[Šanhaja]] bija pasaulē lielākā konteineru osta ar 37 135 000 apstrādātu TEU.<ref name="d"/> Šajā gadā septiņas no desmit lielākajām konteineru ostām atradās Ķīnā: 1. vietā Šanhaja, 3. vietā [[Šeņdžeņa]], 4. vietā [[Ninbo]], 5. vietā [[Honkonga]], 7. vietā [[Guandžou]], 8. vietā [[Cjindao]] un 10. vietā [[Tiaņdzjiņa]] ar 14 523 000 TEU.<ref name="d"/> Pārējās desmitnieka ostas bija [[Singapūra]] 2. vietā, [[Pusana]] Dienvidkorejā 6. vietā un [[Dubaija]] Apvienotajos Arābu Emirātos 9. vietā.<ref name="d"/> Kopā lielākajās 40 pasaules ostās pārkrāva 415,9 milj. TEU, kas sastādīja gandrīz 60% no visā pasaulē pārkrautajiem konteineriem.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 64. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 06. maijā</ref> == Drošība == [[Attēls:Nathalie_ehler_hg.jpg|thumb|Trīs krasta portālceltņi pār konteinerkuģi.]] 2007. gadā Antverpenē, Beļģijā, kravas lādēšanas laikā, apgāzās konteinerkuģis ar Londonas pieraksta ostu.<ref>[https://web.archive.org/web/20071013041309/http://www.iht.com/articles/ap/2007/03/08/europe/EU-GEN-Belgium-Capsized-Container-Ship.php International Herald Tribune] Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Manevri piekrastes ūdeņos un ostās, ko veic no [[stūres māja]]s, var būt bīstami, par ko liecina konteinerkuģa ietriekšanās [[Sanfrancisko - Oklendas tilts|Sanfrancisko — Oklendas tiltā]] 2007. gada 7. novembrī.<ref>[https://www.sfgate.com/bayarea/article/Container-ship-hits-Bay-Bridge-tower-fuel-3236913.php Taylor M., Nolte C., Curiel J. Container ship hits Bay Bridge tower — fuel spills, but span undamaged] San Francisco Chronicle. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Ir ticis aplēsts, ka konteinerkuģi jūrā pazaudē no 2 000 līdz 10 000 konteineru katru gadu<ref>[https://news.nationalgeographic.com/news/2001/06/0619_seacargo.html Podsada J. Lost Sea Cargo: Beach Bounty or Junk?] National Geographic News. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> un tas izmaksā 370 milj. ASV dolāru.<ref>[https://manati.star.nesdis.noaa.gov/SVW_nextgen/QuikSCAT_maritime_report_final.pdf Kite-Powell H. Benefits to Maritime Commerce from Ocean Surface Vector Wind Observations and Forecasts] National Oceanic and Atnospheric Administration. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Vairumu no tiem pazaudē atklātā jūrā vētru laikā, bet ir bijuši gadījumi, kad aiziet bojā viss kuģis kopā ar kravu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/3917539.stm Freak waves spotted from space] BBC News. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Pazaudēti konteineri automātiski kļūst par [[jūras atkritumi]]em.<ref>[https://marinedebris.noaa.gov/types-and-sources/sources Sources of Marine Debris] National Oceanic and Atnospheric Administration. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Kad konteiners atrodas ūdenī, tas piepildās ar ūdeni un nogrimst, ja vien tā pildījums nesatur gaisu. Vētras viļņi ātri sašķaida konteineru un tas nogrimst. [[Pirātisms|Pirātisma]] draudi kuģniecības kompānijai var izmaksāt līdz 100 milj. ASV dolāru gadā. Pārsvarā tas ir garāku maršrutu un lielāku ātrumu dēļ, īpaši Austrumāfrikas tuvumā. == Skatīt arī == * [[CSCL Globe]] * [[Balkeris]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.economist.com/christmas-specials/2014/12/17/ancient-and-modern-mariners ''The Economist'' raksts par darbu uz konteinerkuģa] * [http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2009/11/21/article-1229857-074F8F57000005DC-715_468x186_popup.jpg Karte ar pasaulē biežāk izmantotajiem maršrutiem] [[Kategorija:Kuģu tipi]] t1xb0atzuczd2exlkfxh74mx4hjozyw 0 397395 4457662 4334378 2026-04-22T21:20:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457662 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristīne Gurecka | piktogramma_1 = Badminton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Badmintons | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|12|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | dzimums = S | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=165}} | svars = {{mērvienība|kg=54}} | spēlē ar = labo roku | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[badmintons]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 1993 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Arnis Šefers | klubs = [[Rīgas Skolēnu pils|RSP]]/RBS | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = 134 <small>(WS) 19. maijs, 2016</small><br />100 <small>(WD) 15. septembris, 2011</small><br />127 <small>(XD) 9. jūnijs 2016</small> | aģenti = | sasniegumi = *16x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Sieviešu_vienspēles|Latvijas čempione vienspēlēs]] (1994, 1997, 1998, 2000—2003, 2005—2010, 2013, 2014, 2016) *21x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Sieviešu_dubultspēles|Latvijas čempione sieviešu dubultspēlēs]] (1993—1995, 1997, 1999—2011, 2013—2016) *17x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Jauktās_dubultspēles|Latvijas čempione jauktajās dubultspēlēs]] (1996—1999, 2001—2003, 2005—2011, 2015, 2016, 2024) <ref name="badminton.lv">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41|title=Latvijas čempionātu uzvarētāji.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2018-06-01|archive-date=2018-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20180624115143/http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41}}</ref> *13x Latvijas čempione klubu komandām | slavz = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Kristīne Gurecka''' (dzimusi '''Šefere''' 1981. gada 4. decembrī Rīgā) ir visu laiku panākumiem bagātākā Latvijas [[Badmintons|badmintoniste]], 67 reizes izcīnījusi Latvijas čempiones titulu badmintonā ([[Latvijas čempionāts badmintonā|54 individuālajās]], 13 komandu sacensībās).<ref name="badminton.lv" /> Divkārt atzīta par Latvijas gada badmintonisti.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/latvijas-labaka-badmintoniste-sefere-liek-punktu-spozajai-karjerai-14164570|title=Latvijas labākā badmintoniste Šefere liek punktu spožajai karjerai|publisher=|work=Diena.lv|access-date=1.06.2018.|date=25.01.2017|last=|first=}}</ref> Pašlaik strādā arī kā badmintona trenere (2006. gadā absolvējusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] šajā specialitātē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/02022017-kristine_sefere_par_naudu_badmintona_pirm|title=Video: Kristīne Šefere par naudu badmintonā, pirmo šampanieti, aziātu spēku|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-02-06|date=2017-02-03|language=lv}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=2016|title=Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi (1921. – 2016.)|url=https://lspa.lv/files/2016/Absolventu_saraksti_GRAMATA.pdf|journal=|publisher=[[LSPA]]|volume=|pages=|via=}}{{Novecojusi saite}}</ref> K. Gurecku trenēja viņas tēvs badmintona treneris Arnis Šefers. == Karjera == Pirmo [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempiones]] titulu K. Gurecka (tolaik Šefere) ieguva jau 11 gadu vecumā sieviešu dubultspēlēs (pārī ar [[Dace Šneidere|Daci Šneideri]]) [[1993]]. gadā, gadu vēlāk viņa uzvarēja sieviešu vienspēļu kategorijā. 1997. gadā, uzvarot visās trijās iespējamajās kategorijās, pirmoreiz kļuva par [[Latvijas čempionāts badmintonā#Absolūtie uzvarētāji|absolūto čempioni]], šo panākumu atkārtojot vēl 10 reizes. Karjeras laikā K.&nbsp;Gurecka ir spēlējusi piecu ārvalstu komandu līgās vai čempionātos — Dānijā, Nīderlandē, Čehijā, Polijā un Lietuvā.<ref name=":0" /> 2015. gadā izcīnīja Latvijai pirmo titulu ''BWF International'' sērijas turnīrā Marokā, kur pārī ar [[Ieva Pope|Ievu Popi]] uzvarēja dubultspēļu kateogrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/latvijas-badmintonistem-vesturiska-uzvara-pasaules-reitinga-turnira.d?id=46654543|title=Latvijas badmintonistēm vēsturiska uzvara Pasaules reitinga turnīrā|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-12-23|date=2015-10-30|language=lv}}</ref> Šajā gadā viņa arī pārstāvēja Latviju [[2015. gada Eiropas spēles|Eiropas spēlēs]], gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs (pārī ar I. Popi) piedzīvodama tikai zaudējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/24062015-eiropas_speles_latvijai_badmintona_tikai_|title=Eiropas spēles: Latvijai badmintonā tikai zaudējumi|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-12-23|date=2015-06-24|language=lv}}</ref> [[2016]]. gadā izcīnīja dalītu 9. vietu [[Eiropas čempionāts badmintonā|Eiropas čempionātā]], kas ir augstākais Latvijas spēlētāju sasniegums šāda līmeņa sacensībās.<ref name=":0" /> [[2017. gads|2017]]. gada janvārī, saņemot balvu kā Latvijas gada badmintonistei, K. Gurecka paziņoja par karjeras beigām,<ref name=":0" /> tomēr 2017. gada nogalē atgriezās Latvijas badmintona apritē. == Starptautiskie sasniegumi == ===''BWF International Challenge/Series'' turnīru fināli === Sieviešu dubultspēlēs {| class="sortable wikitable" style="font-size: 90%; margin-bottom: 10px;" !Gads !Turnīrs !Partnere !Pretinieks !Rezultāts !Vieta |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2015 | align="left" |<div class="flipthis-wrapper">''Morocco International''</div> | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Ieva Pope]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Jordānija]]]] ''Domou Amro''<br /> [[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Jordānija]]]] ''Mazahreh Leina Fehmi'' | align="left" |23—21, 21—13 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwJA" tabindex="0">[[Attēls:Gold_medal_icon.svg|link=|alt=1]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2006 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Akvilė Stapušaitytė'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Krievija]]]] ''Anastasia Prokopenko''<br /> [[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Krievija]]]] ''Elena Chernyavskaya'' | align="left" |10—21, 21—15, 14—21 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwNw" tabindex="0">[[Attēls:Silver_medal_icon.svg|link=|alt=2]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2001 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Margarita Miķelsone]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Erika Milikauskaite''<br /> [[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Karosaite Neringa'' | align="left" |9—15, 6—15 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwSg" tabindex="0">[[Attēls:Silver_medal_icon.svg|link=|alt=2]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2000 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Margarita Miķelsone]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Karosaite Neringa''<br /> [[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Ugne Urbonaite'' | align="left" |15—7, 15—9 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwXQ" tabindex="0">[[Attēls:Gold_medal_icon.svg|link=|alt=1]]</span> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bwf.tournamentsoftware.com/player/209B123F-AA87-41A2-BC3E-CB57133E64CC/10625/home Pasaules Badmintona federācijas (BWF) profils] * [http://sportacentrs.com/citi/02022017-kristine_sefere_par_naudu_badmintona_pirm Videointervija ar K. Šeferi] {{DEFAULTSORT:Gurecka, Kristīne}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas badmintonisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas treneri]] mcko0ljh2adp8sim85z7ct7h6ljzc76 0 398206 4457734 4427404 2026-04-23T05:33:32Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Portugāles futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457734 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberto Martiness | image = Roberto Martínez 2018.jpg | image_size = 230px | caption = Roberto Martiness 2018. gadā | fullname = Roberts Martiness Montolju | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|7|13}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Katalonija|Balagera}} | height = 178 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|POR}} (galvenais treneris) | clubnumber = | youthyears1 = 1982—1990 |youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CF Balaguer|Balaguer]] | youthyears2 = 1990—1992 |youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | years1 = 1991—1993 |clubs1 = {{flaga|Spānija}} Zaragoza B |caps1 = 43 |goals1 = 4 | years2 = 1993—1994 |clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] |caps2 = 1 |goals2 = 0 | years3 = 1994—1995 |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CF Balaguer|Balaguer]] |caps3 = 19 |goals3 = 2 | years4 = 1995—2001 |clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]] |caps4 = 187 |goals4 = 17 | years5 = 2001—2002 |clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Motherwell F.C.|Motherwell]] |caps5 = 16 |goals5 = 0 | years6 = 2002—2003 |clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Walsall F.C.|Walsall]] |caps6 = 6 |goals6 = 0 | years7 = 2003—2006 |clubs7 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] |caps7 = 122 |goals7 = 4 | years8 = 2006—2007 |clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Chester City F.C.|Chester City]] |caps8 = 31 |goals8 = 3 | totalcaps = 425 |totalgoals = 30 | manageryears1 = 2007—2009 |managerclubs1 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | manageryears2 = 2009—2013 |managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]] | manageryears3 = 2013—2016 |managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | manageryears4 = 2016—2022 |managerclubs4 = {{fb|BEL}} | manageryears5 = 2023— |managerclubs5= {{fb|POR}} }} '''Roberts Martiness Montolju''' ({{val|ca|Robert Martínez i Montoliu}}; dzimis {{dat|1973|7|13}}, [[Balagera|Balagerā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada ir [[Portugāles futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == Ar futbolu sāka nodarboties dzimtās pilsētas komandā ''[[CF Balaguer]]'', bet par pirmo profesionālo klubu kļuva [[Saragosas "Real"]], pārsvarā gan spēlēja tā dublieru komandā. 1994.—1995. gada sezonā atgriezās ''CF Balaguer''. 1995. gada jūlijā pievienojās [[Anglija]]s klubam ''[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]'', kas tolaik spēlēja Trešajā divīzijā. 2001. gadā pārgāja uz [[Skotija]]s klubu ''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'', kurā aizvadīja tikai vienu sezonu. Pēc gada atgriezās Anglijā un pievienojās Pirmās divīzijas klubam ''[[Walsall F.C.|Walsall]]'', taču neaizvadīja tajā pilnu sezonu un 2003. gada janvārī pārgāja uz ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]''. Karjeru noslēdza 2007. gadā, pārstāvot ''[[Chester City F.C.|Chester City]]''. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām uzsāka trenera darbību. 2007. gada februārī kļuva par ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' galveno treneri, klubs tolaik spēlēja [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmajā līgā]] (''League One''). 2007.—2008. gada sezonā aizveda komandu līdz līgas čempionu titulam, kvalificējoties ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. 2009. gadā sāka vadīt [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]''. 2013. gadā ar šo klubu uzvarēja [[FA kauss|FA kausā]]. 2013. gada jūnijā tika iecelts par ''[[Everton F.C.|Everton]]'' galveno treneri. Pirmajā sezonā ([[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013.—2014.]]) sasniedza 5. vietu Premjerlīgā, taču divās nākamajās neizdevās iekļūt desmitniekā un 2016. gada maijā klubs Martinesu atlaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36098344 |title=Roberto Martinez: Everton sack manager after three years |language=en |date={{dat|2016|5|12||bez}} |website=bbc.com |accessdate={{dat|2018|6|14||bez}}}}</ref> 2016. gada augustā tika apstiprināts par [[Beļģijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/04082016-belgijas_izlasi_turpmak_vadis_spanis_mart |title=Beļģijas izlasi turpmāk vadīs spānis Martiness |date={{dat|2016|8|4||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|6|14||bez}} }}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā]] Beļģijas izlase Martinesa vadībā izcīnīja deviņas uzvaras un vienu reizi nospēlēja neizšķirti, pārliecinoši kvalificējoties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]]. 2023. gada 9. janvārī Martiness tika paziņots par Portugāles izlases galveno treneri, aizstājot [[Fernandu Santušs|Fernandu Santušu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4066354/2023/01/07/roberto-martinez-portugal-head-coach/|title=Roberto Martinez reaches verbal agreement to become Portugal head coach|work=The New York Times|access-date=2026-03-10|date=2023-01-07|last=Ornstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Roberto}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Motherwell FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Portugāles futbola izlases treneri]] 3c08s5zfx80jm7hrz437rah8vjn91jf 0 398942 4457594 3903900 2026-04-22T19:08:28Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4457594 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Irina Tomsone | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|5|22}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Salacgrīva}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Irina Tomsone''' (dzimusi {{dat|1936|5|22}} [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. No 1968. līdz 1994. gadam strādājusi [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. Tāpat strādājusi arī [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] un [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. Filmējusies vairākās filmās, tai skaitā "[[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]]", "[[Džimlai rūdi rallallā]]", "[[Valsis mūža garumā]]", "[[Saulessvece (filma)|Saulessvece]]", "[[Salavecīša personiskā dzīve]]", "[[Agrā rūsa]]", "[[Vīrietis labākajos gados]]", "[[Dāvana vientuļai sievietei]]", "[[Šahs briljantu karalienei]]" un "[[Gaisma tuneļa galā]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/4341/bio/|title=Irina Tomsone|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tomsone, Irina}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Salacgrīvā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] f1oac72mtkjgq1s5rar5drzd3w283p7 10 413574 4457560 4457162 2026-04-22T18:01:08Z EdgarsBot 50781 upd 4457560 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-22 18:01:08{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 5 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 8mr94abtczjm1lhbwp8sh4cz50k4kqa 4 415707 4457559 4457161 2026-04-22T18:00:41Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4457559 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|22||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199370}}] | {{formatnum:1340}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13692}}] | 2009-02-13 | 2026-04-22 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171508}}] | {{formatnum:10658}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7952}}] | 2007-12-03 | 2026-04-22 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113170}}] | {{formatnum:10505}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9664}}] | 2007-11-24 | 2026-04-22 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111289}}] | {{formatnum:9727}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1864}}] | 2009-10-02 | 2026-04-22 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86476}}] | {{formatnum:7616}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6589}}] | 2005-10-30 | 2026-04-21 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69243}}] | {{formatnum:11162}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2134}}] | 2009-05-24 | 2026-04-22 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68316}}] | {{formatnum:1623}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-22 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58798}}] | {{formatnum:1221}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-12 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50310}}] | {{formatnum:7723}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6209}}] | 2018-06-22 | 2026-04-22 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48742}}] | {{formatnum:1577}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3510}}] | 2006-05-03 | 2026-04-19 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47655}}] | {{formatnum:4647}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:382}}] | 2007-01-07 | 2026-04-22 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42970}}] | {{formatnum:4505}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1476}}] | 2015-03-11 | 2026-04-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1971}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37978}}] | {{formatnum:5087}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:754}}] | 2013-03-30 | 2026-04-22 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30754}}] | {{formatnum:3724}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:595}}] | 2020-05-10 | 2026-04-22 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27440}}] | {{formatnum:8044}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4024}}] | 2023-01-18 | 2026-04-18 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25690}}] | {{formatnum:4587}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:882}}] | 2015-08-30 | 2026-04-22 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2800}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15461}}] | {{formatnum:1232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-20 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14492}}] | {{formatnum:2064}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1918}}] | 2005-07-30 | 2026-04-22 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14397}}] | {{formatnum:3340}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1322}}] | 2014-07-27 | 2026-04-19 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14383}}] | {{formatnum:565}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2330}}] | 2011-08-03 | 2026-04-22 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14074}}] | {{formatnum:747}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:227}}] | 2013-06-21 | 2026-04-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13121}}] | {{formatnum:964}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10555}}] | {{formatnum:2174}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}] | 2021-07-27 | 2026-04-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10512}}] | {{formatnum:232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10084}}] | {{formatnum:271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-21 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6508}}] | {{formatnum:874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5191}}] | {{formatnum:106}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:382}}] | 2020-12-20 | 2026-04-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] slwniidsbm7y5e9myblb139atv9p97b 0 416054 4457501 4444844 2026-04-22T14:34:48Z Kikos 3705 4457501 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Šventežeres seņūnija | official_name = ''Šventežerio seniūnija'' | image_skyline = Šventežeris,_gatvė.JPG | imagesize = | image_caption = Šventežeres iela | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | image_map = Lazdijai in Lithuania.svg | map_caption = | image_map1 = SventezerioSeniunija.png | map_caption1 = + Teizu seņūnija ziemeļos | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]] | area_total_km2 = 152.88 | population_total = | population_as_of = 2011 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Šventežere]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 seņūnaitijas | parts1 = 40 apdzīvotās vietas | website = }} '''Šventežeres seņūnija''' ({{val-lt|Šventežerio seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās centrālajā daļā. Seņūnija sastāv no 7 seņūnaitijām, tajā ir 1 miests ([[Šventežere]]) un 29 ciemi. 2016. gadā Šventežeres seņūnijai pievienoja Teizu seņūniju. == Apskates vietas == *[[Šventežeres baznīca]] (''Šventežerio Švč. Mergelės Marijos Gimimo bažnyčia'') == Attēlu galerija == <gallery> Kosciol_okolice_Lozdzieje_Litwa_01.jpg|Šventežeres baznīca </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}} q0ywwkh8hqa0wwokccoftlarsiicufq 4457502 4457501 2026-04-22T14:35:06Z Kikos 3705 4457502 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Šventežeres seņūnija | official_name = ''Šventežerio seniūnija'' | image_skyline = Šventežeris,_gatvė.JPG | imagesize = | image_caption = Šventežeres iela | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | image_map = Lazdijai in Lithuania.svg | map_caption = | image_map1 = SventezerioSeniunija.png | map_caption1 = + Teizu seņūnija ziemeļos | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]] | area_total_km2 = 152.88 | population_total = | population_as_of = 2011 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Šventežere]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 seņūnaitijas | parts1 = 40 apdzīvotās vietas | website = }} '''Šventežeres seņūnija''' ({{val-lt|Šventežerio seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās centrālajā daļā. Seņūnija sastāv no 7 seņūnaitijām, tajā ir 1 miests ([[Šventežere]]) un 29 ciemi. 2016. gadā Šventežeres seņūnijai pievienoja Teizu seņūniju. == Apskates vietas == *[[Šventežeres baznīca]] (''Šventežerio Švč. Mergelės Marijos Gimimo bažnyčia'') == Attēlu galerija == <gallery> Kosciol_okolice_Lozdzieje_Litwa_01.jpg|Šventežeres baznīca </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}} {{autoritatīvā vadība}} fhx2k0lbhmmjkg8wqzyiph6zfywytv3 0 425141 4457496 4260192 2026-04-22T14:17:50Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457496 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nauplija | official_name = {{gree|Ναύπλιο}} | settlement_type = Grieķijas pilsēta | image_skyline = 20090728 palamidi91.jpg | image_caption = Nauplijas panorāma no Palamidi cietokšņa. | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRC}} | subdivision_type1 = Perifērija | subdivision_name1 = [[Peloponēsas perifērija|Peloponēsa]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Argolidas nome|Argolida]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 33.62 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 14203 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 37 | latm = 34 | lats = | latNS = N | longd = 22 | longm = 48 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 211 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 10 | website = {{URL|https://www.nafplio.gr/}} | footnotes = }} '''Nauplija''' ({{val|he|Ναύπλιον ή Ναύπλιο ή Ανάπλι}}), arī '''Nafplija''', ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]]. Atrodas līdz 10 metriem virs jūras līmeņa, [[Argolidas līcis|Argolidas līča]] piekrastē, [[Peloponēsa|Peloponēsas pussalas]] austrumu daļā, 94 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Atēnas|Atēnām]] un 38 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Tripole]]s. [[Peloponēsas perifērija]]s [[Argolidas nome]]s administratīvais centrs. No 1828. līdz 1833. gadam bija Grieķijas galvaspilsēta.<ref>Andželas Šuvajevas tulk. Grieķija, Atēnas un kontinentālā daļa. (ceļvedis) — Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. {{ISBN|978-9984-40-597-1}} 182. lpp.</ref> Viena no gleznainākajām Grieķijas pilsētām. Svarīgākā ostas pilsēta Peloponēsas austrumos. Grieķu pareizticīgās baznīcas Argolidas metropolijas centrs. == Vēsture == Pēc nostāstiem seno pilsētu Naupliju (Ναυπλία) dibināja Nauplijs, [[Poseidons|Poseidona]] un [[Amimona]]s dēls. [[Pausanijs]] 2. gadsimtā atrada to pamestu. Pēc Pausanija apraksta pilsētā bija Poseidona templis, osta un [[Kanafas avots]]. Pēc vietējiem nostāstiem [[Hēra]], ik gadus peldoties Kanafā, atkal kļuva par jaunavu. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi pierādīja, ka pilsēta pastāvēja jau [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu periodā]]. Akronauplija (Nauplijas akropole) bija nocietināta jau no tiem laikiem, taču katrs nākamais vēsturiskais periods papildināja to ar saviem nocietinājumiem. Pēc tam, kad [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] 1204. gadā iekaroja [[krustneši]], Naupliju atdeva franču [[bruņinieks|bruņiniekiem]]. 1388. gadā [[franči]] pārdeva Naupliju [[venēcieši]]em. Šajā laikā [[itāļi]] šo pilsētu sauca ''Napoli-di-Romania'' jeb "Romāņu Neapole", t.i. bizantiešu pilsēta. Venēcieši atdeva pilsētu [[turki]]em 1540. gadā, taču atguva atpakaļ 1686. gadā. 1715. gadā pilsēta atkal nonāca turku rokās. Pašā [[Grieķijas Atbrīvošanās karš|Grieķijas Atbrīvošanās kara]] sākumā 1821. gadā ar sacēlušos grieķu pēkšņu uzbrukumu [[Stekoss Staikopuloss|Stekosa Staikopulosa]] vadībā ieņēma galveno [[Palamidi cietoksnis|Palamidi cietoksni]]. Ņemot vērā stipros pilsētas nocietinājumus, Grieķijas valdība šeit izveidoja savu rezidenci un pilsēta kļuva par Grieķijas pagaidu galvaspilsētu. Trešā Nacionālā sapulce [[Troizēna|Troizēnā]] 1827. gadā pieņēma rezolūciju par valdības un parlamenta sēdekļa izveidošanu, kā arī par galvaspilsētas pasludināšanu Nauplijā. Grieķijas pirmais vadītājs [[Joans Kapodistrija]] 1829. gadā padarīja Naupliju par oficiālo galvaspilsētu. Pēc Kapodistrijas slepkavības 1831. gadā Nauplija turpināja pildīt galvaspilsētas funkcijas līdz 1834. gadam, kad karalis [[Oto (Grieķija)|Oto]] pārcēla galvaspilsētu uz [[Atēnas|Atēnām]]. == Ekonomika == Nauplija ir [[Citrusaugi|citrusaugu]] eksporta osta, jo Argolida ir viena no galvenajiem to ražošanas apgabaliem valstī. Šeit ir attīstīta arī piekrastes [[zvejniecība]]. Taču pašas pilsētas ekonomikas galvenā nozare ir [[tūrisms]]. == Transports == Cauri pilsētai iet nacionālais ceļš 70, kas savieno [[Argosa|Argosu]], Naupliju un [[Palea-Epidaura|Palea-Epidauru]]. 1885. gadā līdz pilsētai uzbūvēja [[dzelzceļš|dzelzceļu]] un izveidota Nauplijas dzelzceļa stacija, taču 2011. gadā to slēdza. == Apskates objekti == Pilsēta ir pazīstama galvenokārt ar [[Burtzi jūras forts|Burtzi jūras fortu]] un Palamidi cietoksni. === Muzeji un galerijas === * Arheoloģijas muzejs Sintagmatosa laukumā pazīstams ar Mikēnu perioda atradumu kolekciju * Peloponēsas folkloras muzejs * Lūgšanu kreļļu muzejs * Nacionālās mākslas galerijas filiāle === Sakrālā arhitektūra === * Sv. Jura katedrāle * Sv. Anastasija baznīca * Sv. Konstantīna un Helēnas baznīca * Sv. Spiridona baznīca * Visu svēto venēciešu baznīca * Sv. Trīsvienības baznīca * Evangelistrijas baznīca * Sv. Jāņa Evaņģēlista klosteris * Kunga apskaidrošanās katoļu baznīca, pazīstam kā Frankoglisija, kas kādreiz bija gan klostera baznīca, gan mošeja. * Aga Pašas mošeja (turku: ''Ağa Paşa Cami''), kurā 1821. gadā, grieķu revolūcijas laikā, bija iekārtojies bulevtikons, viena no divām Nacionālās sapulces palātām. * Ulu mošeja (''Ulu Cami''), pazīstama kā Trianons (''Τριανόν''), pašlaik Arheoloģijas muzeja ēka. === Laicīgā arhitektūra === Armansperga nams, piederēja karaļa vietvaldim. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] 759l2qh0jr61rrjpby21jj6vgnyzowg 0 426871 4457567 3856589 2026-04-22T18:01:43Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457567 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Mideja | native_name = {{gree|Μίδεια}} | image = Midea siedlung.jpg | image_size = | caption = Midejas apbūves paliekas. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 38| lats = 59| latNS = N | longd = 22| longm = 50| longs = 33| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Argolīda]] | type = Apdzīvota vieta | area = 24 000 m² | built = | abandoned = | cultures = Mikēnu | excavations = no 1939. gada | archaeologists = Greek-Swedish programme under the direction of Dr Katie Demakopoulou | condition = Drupas | management = | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Mideja''' (gr. Μιδέα, arī Μίδεια) bija nocietināta [[Mikēniešu civilizācija|mikēniešu perioda]] pilsēta [[Argolīda|Argolīdā]]. Pilsētas akropole atradās uz paugura 268 metri virs jūras līmeņa [[Argosas līdzenums|Argosas līdzenuma]] ziemeļaustrumu galā, apmēram 10 kilometri no [[Argosa]]s. Nepilni 2 kilometri uz ziemeļrietumiem no Midejas ir [[Dendra]], kur atrodas mikēniešu perioda kapenes, kas domājams bija Midejas [[nekropole]]. Midejas stratēģiskais stāvoklis, no kura bija pārskatāms Argosas līdzenums un [[Argoliks|Argolika]] piekraste, lielā mērā deva iespēju tai attīstīties [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]]. [[Akropole]]s daļa, ieskauta ar ciklopiskā krāvuma sienu, ir sadalīta divos līmeņos: augšējā un apakšējā akropolē. Apakšējā akropole ar ieslīpu terašu virkni aizņem paugura ziemeļrietumu nogāzes lielāko daļu, bet augšējā akropole ir ierobežota ar paugura klinšaino virsotni. == Vēsture == Kā atklāja [[arheoloģiskie izrakumi]], Mideja bija apdzīvota jau [[Neolīts|neolīta]] beigu posmā (5.-4. gadu tūkstotis pr.Kr.) un pārtapa plaukstošā apmetnē agrajā un vidējā bronzas laikmetā (3200.-1600. gadi pr.Kr.). Mikēniešu periodā (1600.-1100. gadi pr.Kr.) tā bija nozīmīgs varas centrs, savu apogeju sasniedzot 13. gadsimtā pr.Kr. 13. gadsimta pr.Kr. beigās Mideja kopā ar [[Mikēnas|Mikēnām]] un [[Tīrinta|Tīrintu]] smagi cieta no spēcīgas [[zemestrīce]]s un [[Ugunsgrēks|ugunsgrēka]], kas radīja lielus postījumus akropolei. Turpmākajā laikā tās vēsture saistās ar svētnīcas dibināšanu arhaiskajā periodā. Sporādiski Mideja bija apdzīvota arī vēlajā [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] periodā. == Apbūve == === Aizsargmūris ar austrumu un rietumu vārtiem === Spēcīgs [[aizsargmūris]] sargāja paugura virsotni un ziemeļrietumu nogāzes lielāko daļu. Dienvidaustrumu daļu tas neaizņēma, jo stāvā klints šajā vietā nodrošināja dabisku aizsardzību. Siena, kas norobežo 24 000 m² lielu teritoriju, līdzīgi kā Mikēnās un Tīrintā, ir celta bez cementa javas no lieliem akmens blokiem ciklopiskā stilā. Sienas kopējais garums ir 450 metri, bet biezumā tā ir 5-7 metri, turklāt vietām tā ir saglabājusies līdz 7 metriem augstumā.<ref>S.E. Iakovidis, Mycenae-Epidaurus, Ekdotike Athenon S.A., Athens, 2009. g., 157. lpp.</ref> Sienas celtniecība ir datējama ar 13. gadsimta pr.Kr. vidu. Divi monumentāli akropoles [[vārti]] austrumos un rietumos ir izvietoti vieni otriem pretī, un atrodas nocietinājumu kritiskajos punktos. Austrumu vārti, kas bija galvenie un veda uz augšējo akropoli, veido platu atvērumu sienā. Ieeja, kurai piekļāvās uzbraucamais ceļš, ir aprīkota ar monolītu [[slieksnis|slieksni]], kurā vēl ir saglabājies vārtu ass atvērums. Rietumu vārti, kas veda uz apakšējo akropoli, bija izveidoti starp aizsargsienas dienvidrietumu daļu un stāvo klints malu, kas robežojas ar augšējo akropoli. Biezajā sienā pie vārtiem atrodas iekšēja telpa, kas kalpoja priekš apsardzes un kā [[noliktava]]s telpa. Vārti un šī telpa ir aizsargāti ar iespaidīgu [[Sargtornis|sargtorni]]. === Celtņu paliekas un megarons === Augšējās akropoles terasē tika atrastas nozīmīgas agrā un vidējā bronzas laikmeta (3200.-1600. gadi pr.Kr.) celtņu un apbedījumu paliekas ar lielu daudzumu [[Keramika|māla trauku]], ieskaitot arī neolīta laikmeta lauskas. Atradumi liecina par to, ka Midejas pirmsmikēnu apmetne atradās paugura virsotnē. Sienu pēdas, kas tika atrastas augšējās akropoles centrā, kur klints plakums tika nolīdzināts, sākotnēji tika attiecinātas uz Midejas mikēnu perioda pili. Akropoles apakšējās ziemeļaustrumu terasēs tika atrasts celtņu komplekss, no kura nozīmīgākā ir liela taisnstūra [[megarons|megarona]] veida celtne. Tā bija sagrauta zemestrīces rezultātā 13. gadsimta pr.Kr. beigās, bet pēc tam tika pārbūvēta garas šauras ēkas veidā ar centrālo [[Kolonāde|kolonādi]], atgādinot Tirintas 12. gadsimta pr.Kr. vēlo megaronu. Izrakumi apakšējās akropoles dienvidrietumu nogāzes plašajā terasē atsedza triju celtņu paliekas, kas tika izmantotas kā dzīvojamās telpas un [[darbnīca]]s, un ir datētas ar 13. gadsimta pr.Kr. beigām. Izrakumu laikā tika atrasts daudz keramikas, māla skulptūriņu, akmens un metāla trauku, instrumentu, [[Rotaslieta|rotaslietu]], [[Zīmogs|zīmogu]] un pusdārgakmeņu lauskas. Nozīmīgs atradums ir māla zīmogs ar [[lineārais B raksts|lineāro B rakstu]]. Pie rietumu vārtiem, blakus aizsargmūra iekšējai sienai tika atrasts liels celtņu komplekss ar 14 istabām, ieskaitot noliktavas telpas un darbnīcas. Zemestrīce bija iznīcinājusi kompleksu, kurā tika atrastas māla lausku kaudzes, akmens un metāla trauki, terakotas statuetes, rotaslietas, zīmogi, pusdārgakmeņu lauskas, instrumenti un apgleznota [[apmetums|apmetuma]] fragmenti. Īpaši nozīmīgi ir apaļa dievietes statuete, akmens formiņa rotaslietu izgatavošanai, trauks ar lineāro B uzrakstu un māla zīmogs ar uzrakstu. Vēl viens ēku komplekss tika atrasts pie austrumu vārtiem, kas kalpoja par darbnīcām un noliktavu, līdz 13. gadsimtā pr.Kr. to sagrāva zemestrīce. == Arheoloģiskie izrakumi == Pirmos izmēģinājuma izrakumus Midejā 1939. gadā veica Dendras un [[Asīni]] pētnieks, zviedru arheologs [[Aksels Persons]]. Kaut gan ierobežoti pētījumi tika veikti vēl 1936. gadā. 1963. gadā grieķu arheologs Nikolaus Verdelis ar savu zviedru kolēģi Paulu Ostromu veica nelielu izrakumu kampaņu. Sistemātiski akropoles izrakumi pēc Grieķijas-Zviedrijas programmas tika uzsākti 1983. gadā. Tas ir samērā vēlu, salīdzinot ar pētījumiem Mikēnās un Tīrintā, kas sākās pirms vēl gadsimta. No 1983. līdz 1999. gadam grieķu-zviedru komanda Kates Demakopulu un Paula vadībā Ostroma vadībā sistemātiski pētīja visu Midejas akropoli. No 2000. gada zviedru grupu vada Ann-Luīze Šallina. Izrakumu atradumi ir izstādīti galvenokārt [[Nauplijas arheoloģiskais muzejs|Nauplijas arheoloģiskajā muzejā]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] l7gu447nwqr7lribxhu7p5mxpeax2pa 0 427315 4457562 3856590 2026-04-22T18:01:38Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457562 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Dendra | native_name = {{gree|Δενδρά}} | image = Tholos tomb of Dendra 1.JPG | image_size = | caption = Dendras toloss no iekšpuses. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 39| lats = 25| latNS = N | longd = 22| longm = 49| longs = 32| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Argolīda]] | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Agrās bronzas un Mikēnu | excavations = no 1926. gada | archaeologists = Aksels Persons | condition = Iebrukuši un veseli kapi | management = 4th Ephorate of Prehistoric and Classical Antiquities | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Dendra''' (gr. ''Δενδρά'') ir [[Mikēniešu civilizācija|mikēniešu perioda]] apbedījumu vieta [[Peloponēsa|Peloponēsā]], [[Grieķija|Grieķijā]], blakus Dendras ciemam, nepilnus 2 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Mideja]]s akropoles, [[Argolīda|Argolīdā]]. Šī ir viena no nozīmīgākajām mikēniešu [[nekropole|nekropolēm]], un, domājams, bija saistīta ar Mideju. == Izrakumi == No 1926. gada zviedru arheologs [[Aksels Persons]] veica izrakumus Dendrā un atklāja kupolveida apbedījuma vietu, datētu ar 14. gadsimtu pr.Kr. ([[Hellādas kultūra|LH III A1]]). Nākamajos gados viņš turpināja izrakumus kopā ar Argolīdas uzraugu Nikolausu Bertosu, un viņi atklāja vairākas kameru kapenes. Tomēr, sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], izrakumi tika pārtraukti. 1960. gadā arheologs [[Nikolaus Verdelis]] un viņa zviedru kolēģis Pauls Ostroms atkal atsāka izrakumus. Šajā laikā, atsedzot 12 kameras kapu, tika atrastas slavenās bronzas bruņas. [[Toloss|Tolosa]] un kameru kapu (Nr. 2 un 10) atradumi tagad ir izstādīti [[Atēnu arheoloģiskais muzejs|Atēnu arheoloģiskajā muzejā]]. Pārējos atradumus var apskatīt [[Nauplijas arheoloģiskais muzejs|Nauplijas arheoloģiskajā muzejā]]. == Apraksts == Izrakumu teritorijā tika atklātas māju paliekas no [[Neolīts|neolīta]] un agrā hellādas perioda. Bez to tika atrasti vismaz trīs vidushellādas perioda [[kurgāns|kurgāni]]. Līdz mūsdienām kopā ar tolosu ir izpētīti 16 kameru kapi. Kapi Nr. 3, 4, 5, 11, 13 un 14 tika atkal aizbērti un pašlaik nav pieejami. === Toloss === Pazīstamākais šeit ir kupolveida toloss, kas atrodas kreisā pusē no izrakumu ieejas. Pie šī kapa tika izveidota monumentāla ķieģeļu ieeja ([[dromoss]]) 17,90 metri garumā, līdzīgi kā [[Atreja dārgumi|Atreja dārgumu]] kapenes [[Mikēnas|Mikēnās]]. [[Kupols]], kas pašreiz ir iebrucis, ir 7,30 metri diametrā, un tika izprojektēts kā konsoles [[velve]]. Kupola sākotnējais augstums tiek lēsts ap 7 metriem. Kapenēs tika atrastas četras kapu bedres un līdzi tika ielikti [[Zelts|zelta]], [[Sudrabs|sudraba]] un [[bronza]]s trauki, [[rotaslietas]] un meistarīgi izveidoti [[Zīmogs|zīmogi]]. Cita starpā tika atrasti trīs reti [[Gredzens|gredzeni]], kas sastāvēja no četriem metāliskiem slāņiem (sudrabs, [[svins]], [[varš]] un [[dzelzs]]). Toloss tika celts starp 1450. un 1350. gadiem pr.Kr. 9. gadsimtā pr.Kr. [[ģeometriskais periods|ģeometriskajā periodā]] kupols iebruka. === Kameru kapi === Kameru kapi ir datēti no vidushellādas beigām vai vēlās hellādas sākuma un tika izmantoti līdz pat 12. gadsimtam pr.Kr. Arī šīm kapenēm ir dromoss, kas pazemes apbedījuma kamerā ienāk no rietumiem vai dienvidrietumiem. Gan dromoss, gan daudz maz taisnstūra apbedījuma kameras ir izkaltas klintī. Dažiem kapiem vēl ir arī blakus kamera, kas vienmēr atrodas uz dienvidiem no centrālās kameras. Apbedījuma kamerās tika izrakta viena vai vairākas bedres, kurās glabāja mirušos. Pēc tam kapenes tika aizslēgtas. Kad atkal notika apbedīšana un rituālās [[ceremonija]]s, kapenes atkal atslēdza. * Kameras kaps Nr. 9 atrodas apmēram 30 metri uz ziemeļiem no tolosa. Tas tika izrakts cauri [[Māls|māla]] slānim, kas kalpoja par agrā hellādas perioda (3100-2000 g. pr.Kr.) nama grīdu. Kapam ir garš dromoss un taisnstūrveida apbedīšanas kamera ar sešām apbedījumu bedrēm. Ziemeļu sienā ir niša ar diviem caurumiem. Kameras jumts ir iebrucis. Caur vārtu ailai ir izraktas divas vagas. Tās, domājams, kalpoja kā kapenes saite ar ārpasauli. Kapenēs tika atrasts trauka sudraba rokturis, [[Steatīts|steatīta]] [[eļļas lampiņa]], sievietes fajansa figūriņa, [[krūka]] un dažādas rotaslietas. [[Attēls:Chamber tomb 8 of Dendra 4.JPG|thumb|right|360px|Kameru kapa Nr. 8 iekšskats (pa labi eja uz sānu kameru).]] * Kameras kaps Nr. 8 ar sānu kameru atrodas 20 metrus uz ziemeļiem. Šeit arī ir divas vagas, kas iet no centrālās kameras uz sānu kameru. Centrālās kameras ziemeļu daļā klintī tika izkalts akmens sols. Līķis bija apbedīts koka [[Zārks|zārkā]]. No bagātīgi atstāto lietu klāsta var minēt bronzas bruņu pleca aizsargs, divi naži un duncis, [[Obsidiāns|obsidiāna]], [[Krams|krama]] un [[Ziloņkauls|ziloņkaula]] bultu uzgaļi. * Kameras kaps Nr. 6 atrodas 10 metrus uz dienvidiem. Arī tai ir sānu kamera, kas, domājams, kalpoja rituālām vajadzībām. Līdzīgi, kā kapā Nr.9, vārtu ailā ir divas vagas. Kamerā ir divas kapu bedres. Viena no tām bija neskarta un apsegta ar divām akmens plāksnēm. Šeit tika atrasti vismaz trīs sekundāri apbedījumi. Starp apbedījuma priekšmetiem šeit tika atrasta māla kurtuve, [[Meža cūka|mežakuiļa]] zobi un bronzas bultu uzgaļi. * Kameras kaps Nr. 10 atrodas 15 metrus uz dienvidiem. Šis ir viens no senākajiem un pašiem bagātākajiem apbedījumiem Dendras nekropolē. Kapā bija atrastas divas kapu bedres. Vienā bija apbedīta sieviete. Starp apbedījuma lietām atradās zelta kauss un zelta rotaslietas. Otrajā apbedījumā tika atrasta augstvērtīga [[keramika]], ziloņkaula bļoda un zelta trauki. Mūsdienās kamera ir iebrukusi. [[Attēls:Πανοπλία των Δέντρων 8005.jpg|thumb|right|300px|Dendras mikēniešu bruņutērps ar bruņucepuri.]] * Kameras kaps Nr. 12 atrodas 10 metrus uz ziemeļiem no 10. kapa dromosa. Šis ir pats mazākais kaps, un ieeja tajā ir nevis caur dromosu, bet caur šahtu. Kaut gan kaps neilgi pirms sistemātiskās izpētes tika izlaupīts, šeit tika atrasta nozīmīgākais Dendras artefakts: pilnas mikēniešu [[bruņas]] (toraks), kas pašlaik ir izstādīts Nauplijas arheoloģiskajā muzejā<ref>S.E. Iakovidis, Mycenae-Epidaurus, Ekdotike Athenon S.A., Athens, 2009. g., 157. lpp.</ref> un saucas par Dendras bruņām. Tās sastāvēja no bronzas muguras un krūšu bruņu plāksnēm, kas bija savienotas ar ādas vai auduma siksnām. Komplektā vēl bija bronzas [[kājbruņas]] un [[bruņucepure]] no mežakuiļu ilkņiem, kura gan bija slikti saglabājusies. Atradums liek domāt, ka šeit tika apglabāta 15. gadsimta pr.Kr persona ar augstu sociālo statusu. Apmēram 40 metrus uz ziemeļiem atrodas labāk saglabajušais no trijiem vidushellādas tolosiem. Blakus tam austrumu virzienā atrodas kameras kaps Nr. 7, kura apbedījuma kamera ir sabrukusi. No piecām apbedījuma bedrēm kamerā četras jau bija izlaupītas. Šajā kapā tika atrasti bronzas [[ieroči]] un trauki. [[Pelni|Pelnu]] slānis kapā, domājams, nāk no apbedīšanas rituāliem. Uz ziemeļiem no tolosa tika atrasts kaps, kurā bija apbedīti četri [[zirgi]]. Tie bija 14-17 gadus veci [[Ērzelis|ērzeļi]]. Apmēram 10 metrus uz ziemeļiem starp kameras kapiem Nr. 15 un 16 tika atrastas vēl triju zirgu apbedījumi. Zirgu nāves iemeslus nav izdevies noskaidrot, taču tiek uzskatīts, ka tie tika [[Upuris|upurēti]]. Tieši blakus pirmajam zirgu apbedījumam tika atrasts vienkāršs šķirstveida kaps. * Kameras kaps Nr. 16 atrodas tikai 4 metrus uz ziemeļiem no šķirstveida kapa. Kapa celtniecības laikā senais toloss tika nedaudz sabojāts, taču pēc celtniecības pabeigšanas tas tika salabots. Durvju aila tika aiztaisīta ar sauso akmens krāvumu, bet kameras sienas noklātas ar apmetumu. Pašā kapā tika atrasti tikai daži māla trauki un kauli. Apbedījumi netika atrasti. * Kameras kaps Nr. 15, kurš atrodas tikai 8 metrus uz ziemeļiem, celtniecības laikā arī skāra veco tolosu, kuru vēlāk salaboja. Apbedījuma kameras grīda bija klāta ar baltu augsnes kārtu. Arī šeit nekādi apbedījumi netika atrasti. Kā liecina šeit atrastie objekti, apbedījums tika izmantots LH III A (ap 14. gadsimtu pr.Kr.) laikā. Viens līķis tika apbedīts virs kapa ieejas. * Kameras kaps Nr. 2 atrodas apmēram 10 metrus uz rietumiem no 16. kapa. Kaut arī kaps tika izlaupīts, tomēr taisnstūrveida apbedījuma kamerā un bedrēs tika atrastas bagātīgas piedevas. To starpā bija stearīta lampa, [[Alabastrs|alabastra]] vāzes, bronzas ieroči, mežakuiļa ilkņu bruņucepure, zīmogi un dažādi ziloņkaula priekšmeti. Ievērības cienīgi ir divi priekšmeti no apzeltīta dzelzs: poga un [[amulets]]. 15. gadsimtā pr.Kr. dzelzs izstrādājumi bija reti un skaitījās ļoti vērtīgi. Bez to tika atrasti trīs [[kaļķakmens]] plāksnes. Pati lielākā plāksne, domājams, kalpoja par koka zārka dibenu. Pašā kamerā nebija kaulu, bet dromosā tika atrasti tikai kauli. Tāpēc tiek uzskatīts, ka kapeņu aplaupītāji izmeta kaulus no kameras. Dromosā, bedrē tika atrasts [[depozīts]], kuru sastādīja daudz bronzas trauku. Tā kā apbedījumi netika atrasti, tad dažiem zinātniekiem ir aizdomas, ka šis kaps bija [[kenotafs]]. Divas mazākās plāksnes tiek uzskatītas par [[menhirs|menhiriem]], kas apbedījumā kalpoja kā mirušo aizvietotāji. Bronzas aprīkojums, domājams, norāda uz to, ka šeit notika [[nekromantija]]s rituāli, kā tie tiek apdziedāti [[Odiseja]]s 11. dziesmā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Mikēnu civilizācija]] i07naerqscen4jtpuueuw411pl500xy 0 429034 4457563 3856591 2026-04-22T18:01:39Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457563 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Epidaura | native_name = {{gree|Επίδαυρος}} | image = The great theater of Epidaurus, designed by Polykleitos the Younger in the 4th century BC, Sanctuary of Asklepeios at Epidaurus, Greece (14015010416).jpg | image_size = | caption = Epidauras teātris. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 35| lats = 45| latNS = N | longd = 23| longm = 04| longs = 45| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Argolīda]] | type = Apdzīvota vieta | area = 1393,8 ha | built = | abandoned = | cultures = Sengrieķu, senā Roma | excavations = no 1879. gada | archaeologists = Panagiotis Kavvadias | condition = Drupas | management = | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Epidaura''' ({{val|el|Επίδαυρος}}) bija [[Sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta [[Peloponēsa]]s ziemeļaustrumos, [[Argolīdas pussala]]s austrumu piekrastē. Antīkajos laikos tā bija nelielā Epidaurijas (''Επιδαυρία'') vēsturiskā apgabala centrs. Mūsdienās tur atrodas neliels ciemats, kas saucas [[Palea-Epidaura]], nepilnus 7 kilometrus uz ziemeļiem atrodas ciemats Nea-Epidaura. Savukārt, par Epidauru tiek dēvēts [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]] slavenais [[Asklēpijs|Asklēpija]] kulta centrs ar pazīstamo [[Epidauras teātris|Epidauras teātri]], kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem un ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]].<ref name="UNESCO">[http://whc.unesco.org/en/list/491 UNESCO objekts Nr. 491] {{en ikona}}</ref> Šeit atrodas arī [[Epidauras arheoloģijas muzejs]]. == Vēsture == Asklēpija kults ir zināms jau no 6. gadsimta pr.Kr., kad senā Maleatas [[Apollons|Apollona]] svētnīca paugura virsotnē kļuva par šauru. Epidauras [[asklepions]] bija pats populārākais klasiskās Grieķijas dziedniecības centrs, vieta, uz kurieni devās slimie cerībā tikt dziedināti. Lai atrastu pareizās zāles viņu [[Slimība|slimībām]], tie pavadīja nakti enkoimeterijā — lielā guļamajā zālē. Viņu sapņos pats dievs ieteica tiem, kas viņiem jādara, lai atjaunotu veselību. Svētnīcā bija viesu nams ar 150 vietām. Netālu bija arī minerālavoti, kas, iespējams, tika izmantoti ārstniecībā. Asklēpijs, senatnē svarīgākais dziedinātājs dievs, atnesa šeit uzplaukumu, kura rezultātā 4. un 3. gadsimtā pr.Kr. tika veiktas ambiciozas monumentālu celtņu celtniecības, paplašināšanas un rekonstrukcijas programmas. Popularitāte un uzplaukums turpinājās visu [[Hellēnisms|hellēnisma]] periodu. Pēc [[Senā Korinta|Korintas]] sagraušanas 146. gadā pr.Kr. [[Lucijs Mummijs]] apmeklēja asklepionu un atstāja tur divus veltījumus. 87. gadā pr.Kr. svētnīcu izlaupīja romiešu karavadonis [[Sulla]]. 74. gadā pr.Kr. pēc [[Marks Antonijs Kretikuss|Marka Antonija Kretikusa]] (''Marcus Antonius Creticus'') rīkojuma šeit tika izvietots [[Romieši|romiešu]] garnizons, kas radīja graudu trūkumu. Neskatoties uz to, 67. gadā pr.Kr. svētnīcu izlaupīja [[pirāti]]. 2. gadsimtā romiešu laikā asklepions piedzīvoja jaunu pacēlumu, bet 395. gadā svētnīcai uzbruka [[goti]]. 4. gadsimtā [[Teodosijs I|Teodosija I]] laikā, izplatoties [[kristietība]]i un cīnoties ar pagānismu Asklēpija templi slēdza. Taču arī pēc kristietības ieviešanas un pagānisma apkarošanas vēl 5. gadsimtā Epidauras asklepions bija pazīstams kā kristiešu ārstnieciskais centrs. Asklēpija kults turpinājās, līdz 426. gadā to oficiāli atcēla [[Teodosijs II]]. Kulta vieta tika pamesta un tā sabrukšanu paātrināja arī 522. un 551. gada zemestrīces. Teritorijas arheoloģiskos pētījumus iesāka Francijas zinātniskā ekspedīcija. Taču sistemātiskus izrakumus 19. gadsimta beigās uzsāka Grieķijas Arheoloģiskā biedrība. Šajā laikā arī tika atklāts asklepions un Maleata Apollona svētnīca. Izrakumi tika veikti no 1879. līdz 1928. gadam, un turpināti no 1948. līdz 1951. gadam. No 1974. gada līdz mūsdienām tie notiek nepārtraukti. Līdz ar arheoloģiskajiem izrakumiem tiek veikta pieminekļu restaurācija un atjaunošana.<ref>Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 163. lpp.</ref> [[Attēls:Facade of temple of Aesculapius at Epidaurus Wellcome L0016949.jpg|thumb|250px|Asklēpija tempļa rekonstrukcija.]] [[Attēls:Reconstruction; plan of the theatre at Epidaurus Wellcome L0011576.jpg|thumb|250px|Epidauras teātra plāns.]] [[Attēls:Tholos reconstruction.jpg|thumb|250px|[[Toloss|Tolosa]] rekonstrukcija.]] [[Attēls:Asclepieion, Epidaurus (3389948891).jpg|thumb|250px|[[Abatons]].]] [[Attēls:Stadion Epidauros.jpg|thumb|250px|Epidauras stadions.]] == Pausānija apraksts == Antīkais ģeogrāfs [[Pausānijs]] Epidauras asklepionu aprakstīja šādi: {{Centered pull quote|Asklēpija svēto audzi no visām pusēm ieskauj kalni. Mirt ļaudīm nedz arī dzemdēt sievām šeit, svētajā teritorijā nav atļauts, tāpat, kā tas ir noteikts arī [[Dēla]]s salā. Tās upurdāvanas, kas tiek pienestas dieviem, neatkarīgi no tā, pienes tās Epidauras iedzīvotāji vai svešinieki, ir jānoēd iežogotajā teritorijā. Tas pats, cik es zinu, tiek praktizēts arī Titanā. Asklēpija statuja pēc lieluma ir divreiz mazāka par Olimpiskā Zeva statuju Atēnās, taču arī ir veidota no zelta un ziloņkaula. Uzraksts uz statujas mums vēstī, ka tās autors bija [[Frasimeds]], Arignota dēls no [[Parosa]]s. Asklēpijs tēlots uz troņa sēdošs, vienā rokā cieši satvēris scepteri, bet otru uzlicis uz čūskas galvas. Blakus viņam mākslinieks izveidojis gulošu suni. Uz troņa bareljefā izveidoti Argosas varoņu attēli: [[Bellerofons]], kurš nokauj [[Himera|Himēru]] un [[Persejs]] ar nocirsto [[Medūza (mitoloģija)|Medūzas]] galvu. Tempļa pretējā pusē atrodas vieta, kur guļ tie, kas nākuši lūgt dievu (par dziedināšanu). Netālu ir izveidota apaļa celtne no baltā marmora, saukta par tolosu, kas ir vērta to apskatīt. Tajā atrodas [[Pausijs|Pausija]] glezna, kurā viņš uzzīmējis [[Erots|Erotu]], kurš nometis loku ar bultām, un to vietā nes savās rokās liru. Šeit ir uzzīmēta arī reibuma dieviete [[Mete]], kas dzer no stikla trauka, — tas arī ir Pausija darbs. Šajā gleznā var redzēt, ka stikla traukam cauri spīd sievietes seja. Nožogotās svētās teritorijas iekšpusē atradās dēļi (ar uzrakstiem). Agrāk to bija ļoti daudz, bet manā laikā ir palikuši tikai seši. Uz tiem bija rakstīti to vīriešu un sieviešu vārdi, kurus bija dziedinājis Asklēpijs, turklāt bija minētas arī slimības, ar kurām katrs no tiem slimoja un līdzekļi, ar kuriem tika izārstēti. Tas viss bija rakstīts doriešu izloksnē. Savrup no pārējā stāv sena stēla, kas ziņo, ka Ipolits veltījis dievam 20 zirgus. Sakarā ar stēlas uzrakstu [[Aricija]]s iedzīvotāji stāsta, it kā Ipolitu, kurš nomira no viņa tēva, [[Tēzejs|Tēzeja]], lāsta, atdzīvināja Asklēpijs. Taču, atgriežoties atkal dzīvē, Ipolits neuzskatīja par vajadzīgu piedot tēvam, un, nicinot viņa lūgumus, tas aizceļoja uz Itāliju pie Aricijas iedzīvotajiem. Tur viņš kļuva par ķēniņu un nodalīja par godu [[Artemīda]]i svēto iecirkni, kur arī līdz manam laikam cīņas sacīkšu uzvarētājam par balvu tiek dots priestera amats dievietes templī. Taču šīs sacīkstes nav atļautas nevienam brīvajam, bet tikai vergiem, kas ir aizbēguši no saviem kungiem. Svētnīcas teritorijā epidauriešiem ir arī teātris, kas pēc manām domām ir apskates vērts. Romiešu teātri pārspēj visus citus teātrus pasaulē ar savu majestātiskumu. Ar savu lielumu izceļas arī [[Arkādija (Grieķija)|arkādiešu]] [[Megalopole]]s teātris. Bet kas attiecas uz harmoniju un skaistumu, tad kurš arhitekts pienācīgā mērā un pienācīgā pakāpē var sacensties ar [[Poliklets|Polikletu]]? Jo tieši Poliklets bija šī teātra un apaļās celtnes autors. Audzē ir arī Artemīdas templis un [[Epiona]]s (sāpju atvieglotājas) statuja, kā arī [[Afrodīte]]s un [[Temīda]]s svētnīcas. Kā hellēņu vairumam ir arī stadions, kas apjozts ar zemes valni, un ūdenskrātuve, kas ir apskates vērta dēļ jumta un citiem rotājumiem. Celtnes, kuras jau mūsu laikā uzcēla godājams cilvēks, senators Antonīns, ir šādas: Asklēpija baseins un templis veltīts dieviem, sauktiem par [[Epidoti]]em (Svētīgajiem). Viņš uzcēla arī tempļus [[Higija]]i (Veselībai), Asklēpijam un Apollonam, sauktam par Ēģiptieti. Bez to, tur atrodas tā saucamais Kotisa portiks, kura griesti jau iebrukuši, jo tas bija celts no neapdedzinātiem ķieģeļiem. Antonīns atjaunoja šo portiku. Tā kā no Epidauras iedzīvotajiem cieta tie, kas bija saistīti ar templi, jo viņu sievām nebija ļauts dzemdēt zem tā jumta, bet slimajiem nācās mirt zem klajas debess, tad vēloties novērst šo trūkumu, viņš uzcēla ēku, kurā netika uzskatīts par pārkāpumu, ja cilvēki tajā mira, vai sievietes dzemdēja. Kalni, kas slejas pār audzi, saucas viens — Titons, bet otrs Kinortions, uz kura atradās Maleatas Apollona templis. Šis templis ir sens, bet viss pārējais ap Apollona templi, arī jumts virs ūdenskrātuves, kur savācas lietusūdens, to visu Epidauras iedzīvotājiem uzcēla Antonīns.}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Grieķija UNESCO}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas svētvietas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] kck6m4vnl0ic2tz595ctenp9yubxxuv 0 429850 4457566 4314563 2026-04-22T18:01:42Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457566 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Lerna | native_name = {{gree|Λέρνη}} | image = Lerna1.JPG | image_size = | caption = "Dakstiņu nama" kāpnes uz 2. stāvu. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 33| lats = 04| latNS = N | longd = 22| longm = 43| longs = 06| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Argolida]] | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Hellādas (Lernas I-V) | excavations = no 1952. gada | archaeologists = Džons Kaski | condition = Drupas | management = | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Lerna''' (gr. ''Λέρνη'') ir klasiskās [[Grieķija]]s vēsturiskais apgabals, kas pazīstams ar saviem avotiem ([[Strabons]] rakstīja, ka Lernas avoti bija ārstnieciski) un seno ezeru netālu no [[Peloponēsa]]s austrumu piekrastes uz dienvidiem no [[Argosa]]s. Tā atradās netālu no mūsdienu Mili ciemata pie [[Argolidas līcis|Argolika]]. Grieķu mitoloģijā Lerna ir pazīstama ar [[Lernas hidra|Lernas hidru]], kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita [[Hērakls]], veicot savu kārtējo [[Hērakla varoņdarbi|varoņdarbu]].<ref>N. Kūns, Sengrieķu mīti un varoņteikas, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1959. gads, 142. lpp.</ref> [[Karsta process|Karsta]] avoti ir saglabājušies līdz mūsdienām, bet lagūnu ezers 19. gadsimtā samazinājās izmēros un pēc tam izžuva. Lerna bija apdzīvota vismaz no [[Neolīts|neolīta]] laika. No agrā [[Hellādas kultūra|hellādas]] laika (2500-2300 gadi pr.Kr.) šeit ir atklāta liela, bagātīga celtne, saukta par "[[Dakstiņu nams|Dakstiņu namu]]". Kāpnes norāda, ka namam ir bijuši vismaz divi stāvi. [[Attēls:Lernaean Hydra Getty Villa 83.AE.346.jpg|right|thumb|300px|Hērakls cīnās ar Lernas hidru. (Hidrijas dekors)]] == Pausānija apraksts == Antīkais ģeogrāfs [[Pausanijs]] savā darbā "Grieķijas apraksts" Lernu aprakstīja šādi: {{Centered pull quote|Atgriežoties atkal uz taisno ceļu, mēs pārceļamies pār Erasinai un nonākam pie Himaras upes. Blakus šai vietai atrodas akmeņu nožogojums un runā, ka [[Plutons (mitoloģija)|Plutons]], kad nozaga [[Kora|Koru]], [[Dēmetra]]s meitu, šajā vietā nolaidās tā saucamajā pazemes valstībā. Lerna, kā jau es teicu sākumā, atrodas pie jūras un šeit tiek rīkotas lernejas (Lernas Demētrai veltītas mistērijas). Šeit ir svētā audze, kas sākas pie kalna, saukta par [[Pontins|Pontinu]]. Šis Pontina kalns neļauj lietusūdenim ietecēt (jūrā), bet uzņem to sevī. No šejienes tek Pontinas upe. Kalna virsotnē atrodas [[Atēna]]s Saitidas templis, no kura ir palikušas tikai drupas, kā arī [[Hipomedons|Hipomedona]] nama pamati, kurš kopā ar [[Poliniks|Poliniku]], [[Edips|Edipa]] dēlu, gāja pret [[Tēbas (Grieķija)|Tēbām]], lai viņu atriebtu. Sākot no šī kalna - gandrīz līdz pašai jūrai - stiepjas platānu audze. Tās robežas veido: no vienas puses Pontinas upe, bet no otras puses vēl viena upe ar nosaukumu Amimona, kas nosaukta [[Danajs|Danaja]] vienas meitas vārdā. Audzē atrodas Demētras Prostimnas, [[Dionīss|Dionīsa]] statujas, un vēl neliela sēdošas Demētras statuja. Šīs statujas ir veidotas no marmora, bet citā vietā, pašā templī ir sēdoša Dionīsa Saota (Glābēja) koka statuja. Pie jūras atrodas [[Afrodīte]]s marmora atveidojums — runā, ka tas ir Danaja meitu veltījums, bet pats Danajs Pontinas krastā uzcēla templi par godu Atēnai. Runā, ka mistēriju lerniešiem dibināja Filamons. Stāstam, kas saistīts ar šo mistēriju, acīmredzot nav pārāk sena izcelsme. Tas pats stāsts, kas pierakstīts, kā es dzirdēju, uz vara sirds, un kurš tiek piedēvēts Filamonam, patiesībā Filamonam nepieder, kā to pierādīja Arrifons, kurš iepriekš bija Trikonijas pilsonis Etolijā, bet tagad viena no pašām ievērojamākajām Līkijas personām. Viņš neparasti meistarīgi prot pastāstīt to, ko pirms tam neviens nebija pamanījis. Lūk, kādā veidā viņš izmeklēja šo lietu: kā dzejolis, tā arī teksts bez atskaņām, kas ar to saistīts, viss ir rakstīts doriskajā izloksnē. Bet līdz Heraklīdu atnākšanas laikam Peloponēsā argosieši runāja tajā pat izloksnē kā atēnieši. Filamona laikā, pēc manām domām, pat doriešu nosaukumu neviens grieķis nebija dzirdējis. Lūk, kā visu to pierādīja Arrifons. Pie Amimonas iztekas aug [[platāns]], zem kura, kā mēdz runāt, izauga slavenā hidra. Esmu pārliecināts, ka šis dzīvnieks pēc izmēriem pārsniedza visas citas hidras, un, ka tai bija tik spēcīga inde, ka Herakls ar tās žulti apsmērēja savu bultu galus. Bet galva, kā man šķiet, bija viena un ne vairāk. Dzejnieks Pisandrs no Kamirejas tādēļ, lai dzīvnieks rādītos briesmīgāks, un viņa poēma interesantāka, vienas galvas vietā pierakstīja šai hidrai daudz galvu. Redzēju es tā saucamo Amfiarajas avotu un Alkionijas purvu, caur kuru, kā stāsta argosieši, Dionīss nolaidās Aīdā, lai izvestu no pazemes Semelu, bet noeju uz šejieni viņam parādīja [[Polimns]]. Šī purva dziļums ir neierobežots, un es nezinu nevienu cilvēku, kuram kaut kādā veidā izdotos sataustīt tā dibenu. Pat [[Nerons]], uzsākot šo eksperimentu un, pieliekot visas pūles gūt panākumus, pavēlot savīt vairākus stadijus garu virvi, kuras galā piesiet svina atsvaru, pat viņš nespēja tikt skaidrībā, kāda ir tā dziļuma robeža. Es dzirdēju par šo purvu vēl šādu stāstu: ja skatīties uz tā ūdens virsmu, tad tā liekas gluda un mierīga. Bet, kas šī skata pievilts mēģinātu tajā peldēt, to šis ūdens novelk lejā un, satverot, ierauj bezdibenī. Apkārtmērā šis purvs ir ne vairāk par trim stadijiem. Tā krastos aug zāle un niedres. Bet to, ko ik gadus naktī dara tā krastos par godu Dionīsam, aprakstīt vispārējai zināšanai, pēc manām domām būtu zaimojoši.}} == Arheoloģiskie dati == Izrakumus Lernā 1952. gadā sāka [[Džons Kaski]] (''John L. Caskey''). Viņa publikāciju sērija par Lernas [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] slāņiem (numurēti I-V) bija iekļauta daudzu citu pētnieku darbos. [[Attēls:Lerna II.JPG|right|thumb|250px|Lerna II perioda ēkas pamatu paliekas.]] Lerna bija apdzīvota kopš neolīta, ne vēlāk kā 5000 gadu pr.Kr., bet pēc tam tika pamesta līdz pat agrajam bronzas laikmetam (Grieķijas vēstures hellādas periods). Vietējās [[Krams|krama]] apstrādes tehnoloģijas ar eksportēto [[Obsidiāns|obsidiānu]] un vietējo krama slānekli liecina par kultūras nepārtrauktību minētā ilgā perioda laikā. Bet no [[Mila]]s ievestā obsidiāna daudzuma samazināšanās norāda uz liela attāluma tirdzniecības apjomu samazināšanos agrās hellādas III perioda beigās, kas atbilst Lerna IV periodam. Lernā ir atklāts viens no lielākajiem aizvēsturiskajiem Grieķijas [[kurgāns|kurgāniem]], kas uzbērts ilgā neolīta perioda laikā. Pēc tam tā virsotne tika izlīdzināta un izstiepta, līdzīgi tam, kā tas bija darīts agrās hellādas apmetnēs [[Eutresa|Eutresā]] un [[Orhomena|Orhomenā]], un virs kurgāna tika izveidota jauna apmetne. Šis slānis ir zināms kā "Lerna III" un atbilst agrās hellādas II periodam. Lernas III atradumos nav atrodama pārmantojamība no iepriekšējiem slāņiem. Šis slānis iekļauj sevī divstāvu pili vai administratīvo centru. Sienu biezums atsevišķās vietās sasniedz 1 m, bet garums 25 m, kas pēc mērogiem atbilst vienīgi [[Tīrinta]]s lielajam [[toloss|tolosam]] 28 m diametrā. Pils ir pazīstama ar nosaukumu "Dakstiņu nams". Pils bija labi nocietināta, kuru ieskāva dubultais aizsardzības sienu riņķis ar torņiem. Tā kalpoja par administratīvo centru 2500—2200 gadu pr.Kr. periodā. Kaut arī Lernā ir izdalīti pieci secīgi apdzīvotības periodi, "dakstiņu nams" pēc [[Ugunsgrēks|ugunsgrēka]] netika atjaunots. Tikai vidushellādas perioda beigās kurgānā, kas izveidojās virs drupām, bija izraktas šahtveida kapenes, attiecīgi, uz to laiku par pils nozīmību bija jau aizmirsts. [[Attēls:Lerna III fortifikacija.JPG|right|thumb|280px|Lerna III perioda fortifikācijas būvju pamati.]] Lernas III [[Keramika|keramiku]] pārstāv šai kultūrai raksturīgus traukus ar snīpi, kurus arheologi sauc par "mērces traukiem", jo to malas izliecas uz augšu slīpa snīpja veidā. Šeit ir atrastas bļodas ar izliektām malām gan ar plakanu, gan arī ar apaļu pamatni. Ir zināmas arī platas tases ar glazētām malām, kas ir patīkamākas dzerošā lūpām. Krūkām un [[hidrija|hidrijām]] ir izlocīts profils ar paplašinājumu vidū. Reizēm ir sastopami izgreznoti trauki, uz dažām keramikas lauskām var sastapt iespiestus ornamentus, kuru izveidošanai tika lietoti cilindriski [[Zīmogs|zīmogi]]. Interesanti ir atzīmēt, ka vieni un to paši cilindriskie nospiedumi ir atrasti Lernā, Tīrintā un [[Ziguriesa|Ziguriesā]]. Lerna IV (agrās hellādas III periods) ir raksturīgs ar krasām izmaiņām arheoloģiskajā kultūrā. Tagad tas vairs nav nocietināts pārvaldes centrs, bet neliels pilsētas tipa ciemats ar divu līdz trīs istabu namiem un rupju [[Ķieģelis|ķieģeļu]] sienām un akmens pamatnēm. Dažos namos ir centrālie apaļie [[pavards|pavardi]]. Starp mājām gāja šauras šķērsielas. Šajā attīstības fāzē Lernā parādās daudzas haotiski izvietotas [[aka]]s, kuras ar laiku tika aizpildītas ar atkritumiem, kauliem, lauskām un pat veseliem traukiem. Keramiku, kas būtiski atšķiras no Lerna III keramikas, raksturo jaunu formu virkne, kā arī [[podnieka ripa]]s izmantošanas pazīmes — regulāras spirāliskas gropes pamatnē un paralēli drapējumi. Tipisks Lernas IV keramikas dekorējums ir tumšas [[glazūra]]s ornaments uz balta fona. Dž.Kaski noteica agrīnos keramikas paraugus kā analoģiskus vidushellādas perioda [[mīniešu kultūra]]s raksturīgajai keramikai, bet starp nedaudzajiem neapšaubāmi importētajiem keramikas paraugiem — spārnotā krūka, domājams, kas nāk no [[Troja]]s IV. [[Attēls:Lerna V.JPG|right|thumb|250px|Lerna V perioda celtņu pamati.]] Lerna V ir iepriekšēja perioda turpinājums, taču šajā laikā rodas daudz jaunu keramikas stilu, konkrēti, keramika ar matētu rakstu, pelēkās mīnijiešu keramikas Argosas versija (ar bieziem triepieniem), kā arī ļoti pieaug importēto keramikas izstrādājumu daudzums, kas nāk no [[Kiklādu salas|Kiklādām]] un [[Mīnojiešu civilizācija|mīnojiešu]] [[Krēta]]s (vidusmīnojas IA periods). Šajā laikā plaši izplatās paraža mirušos apbedīt namos vai starp tiem. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] (vēlās hellādas) laikā Lerna kalpo par kapiem, kuri tika pamesti drīz vien pēc 1250. gada pr.Kr. Mūsdienu [[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]] tehnoloģijas, kā piemēram seržu urbšana, ļāva noteikt pazudušā svētā Lernas ezera atrašanās vietu, kas pēc būtības bija saldūdens piekrastes ezers, nošķirts no jūras ar smilšu [[Kāpa|kāpu]]. Agrajā bronzas periodā ezera diametrs bija 4,7 km. Apvidus [[atmežošana]]s rezultātā ezers pārtapa [[malārija]]s purvā, kura paliekas izžuva 19. gadsimtā. === Lernas hronoloģija === * Lerna I — agrais neolīts, 6—5. gadu tūkstotis pr.Kr. (artefakti) * Lerna II — vidējais neolīts, pēc 5. gadu tūkstoša pr.Kr., (1 nams no agrā vidējā neolīta, vēlā neolīta un agrā hellādas I perioda pēdas), (3. gadu tūkstoša pr.Kr. sākums). * Lerna III — agrais hellādas II periods, 3. gadu tūkstoša pr.Kr. vidus (2750/2700-2300/2200), (fortifikācija, "dakstiņu nams" un 2 mazāki nami) * Lerna IV — agrais hellādas III periods, 3. gadu tūkstoša pr.Kr. beigas (2300/2200-2050/2000), (toloss un 2 nami) * Lerna V — vidushellādas periods, 2. gadu tūkstoša pr.Kr. sākums (2050/2000-1700/1675), (5 nami) * Lerna VI — vidushellādas beigas un vēlais hellādas I periods, 17. gadsimta pr.Kr. sākums — 16. gadsimta pr.Kr. sākums, (2 šahtveida kapenes) * Lerna VII — vēlais hellādas IIIA un IIIB periods, dzelzs laikmets (krāsns, datēta ar romiešu laiku)<ref>John L. Caskey, E.T. Blackburn, Lerna in the Argolid, American School of Classical Studies at Athens, 1997. gads, 3. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] spri99bq4vry787jyi0ujwacugq0mzo 0 430710 4457672 4073146 2026-04-22T21:55:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457672 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Krēvas pils | native_name = | image = Kreŭski zamak. Крэўскі замак (1938).jpg | image_size = | caption = Krēvas pils izskata rekonstrukcija (1938) | map_type = Baltkrievija | map_caption = | map_size = | latd = 54| latm = 18| lats = 33| latNS = N | longd = 26| longm = 16| longs = 56| longEW = E | location = {{vieta|Baltkrievija}} | region = [[Lietuvas lielkņaziste]] | type = Pils | area = | built = | abandoned = | cultures = Lietuviešu | excavations = | archaeologists = M.Tkačovs | condition = Drupas | management = | public_access = | notes = | designation = }} '''Krēvas pils''' ({{val|be|Крэўскі замак}}, {{val|pl|Zamek w Krewie}}, {{val|lt|Krėvos pilis}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaišu]] [[Ģedimins|Ģedimina]] un [[Aļģirds|Aļģirda]] valdīšanas laikā celta [[kastela]]s veida mūra [[pils]] [[Krēva|Krēvā]], tagadējā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Pilsdrupas ir arhitektūras un vēstures piemineklis, kā arī [[Tūrisms|tūrisma]] objekts. == Vēsture == Celta 14. gadsimtā (iespējams, ka celtniecība bija sākusies 13. gadsimta beigās) Krevļankas un Šļahtjankas upju satecē. Pils galvenā daļa tika celta purvainas palienes vidū, un puse no aizsargmūra celta uz mākslīgi paplašinātas smilšu [[kāpa]]s. Jau drīz pēc uzcelšanas pili apšaudīja ar akmens lodēm, kas atrastas izrakumos pie rietumu sienas, un nodedzināja militāro galeriju. Kad pirms savas nāves 1341. gadā Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem, Krēvas pilsnovadu ieguva [[Aļģirds]]. Pēc Aļģirda nāves 1377. gadā pili mantoja viņa dēls [[Jagailis]]. 1382. gadā pils pagrabā pēc Jagaiļa rīkojuma nožņaudza [[Ķēstutis|Ķēstuti]], kas pretendēja uz dižkunigaiša troni, bet Ķēstuta dēlam [[Vītauts Dižais|Vītautam]] izdevās aizbēgt, pateicoties viņa sievas Annas viltībai. Pārģērbies sieviešu drānās, kalpones izskatā viņš spēja izmukt no tam sekojošajiem vajātājiem, un kopā ar sievu aizbraukt uz [[Polocka|Polocku]], atstājot savā vietā sievieti, kas tēloja smagi slimo kņazu. 1385. gadā pilī tika izstrādāti [[Krēvas ūnija]]s noteikumi, lai apvienotu Lietuvas lielkņazisti un [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Poliju]] zem lielkņaza [[Jagailis|Jagaiļa]] varas. 1433. gadā Krēvas pili ieguva [[Švitrigailis]]. 1503.-1506. gadā pili ne vienreiz vien ielenca un būtiski papostīja [[Krimas tatāri|Perekopa tatāri]], taču tā drīz vien tika atjaunota. 1519. gadā dziļa militāra reida laikā Krēvu ieņēma Maskavas vojevodas. 16. gadsimta otrajā pusē Krēvas pilī dzīvoja bēguļojošais krievu kņazs [[Andrejs Kurbskis]]. Pakāpeniski pils zaudēja savu aizsardzības funkciju. Vēl 18. gadsimtā Krēvas pils bija samērā labā stāvoklī. Vēlāk sākās tās sagrūšana, kuru piebeidza [[Pirmais pasaules karš]]. Kara laikā caur Krēvu gāja [[frontes līnija]], kas no 1915. gada rudens sadalīja to divās daļās. Pils atradās [[Vācijas Impērija]]s armijas ieņemtajā teritorijā, un tur tika izveidotas patvertnes un novērošanas punkti, un vairāk kā trīs gadus notika [[Pozīciju karš|pozīciju kaujas]]. 1917. gada vasarā, posmā Smorgoņa-Krēva notika pēdējai lielais Krievijas armijas uzbrukums (galvenā trieciena virziens bija izvēlēts tā, lai, pārraujot vācu aizsardzību, varētu aiziet līdz [[Viļņa]]i). Operācija tika gatavota ļoti rūpīgi. Nekad iepriekš krievu armija nebija koncentrējusi tik daudz [[artilērija]]s gatavotajā pārrāvuma posmā (ap 800 dažāda kalibra [[Lielgabals|lielgabalu]]). Tika uzbūvēts īpašs [[šaursliežu dzelzceļš]], un uz pozīcijām pie Krēvas no [[Anglija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rūpnīcām caur [[Murmanska|Murmansku]] un [[Vladivostoka|Vladivostoku]] tika piegādāta [[karakuģis|karakuģu]] artilērija ar šaušanas attālumu virs 20 km. Visām [[Baterija|baterijām]] tika piešķirti papildus [[munīcija]], kas spētu sagraut spēcīgos vācu nocietinājumus. Operācija sākās 19. jūlijā un turpinājās četras dienas, no kurām trīs aizgāja artilērijas apšaudē. Līdz tam Krievijas armija nekad nebija devusi tik jaudīgu artilērijas triecienu pa ienaidnieka pozīcijām. Apšaudes blīvums pastiprinājās ar katru dienu un savu maksimumu sasniedza 21. jūlijā. Apšaudes laikā īpaši stipri cieta Kņaza tornis un pils dienvidu daļas mūris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.tut.by/society/243008.html?crnd=58354 |title=Krēvas pils apšaude. |access-date={{dat|2019|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190921225729/https://news.tut.by/society/243008.html?crnd=58354 }}</ref> Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā Krēvas pils nonāca atjaunotās [[Polija]]s valsts sastāvā. Apzinoties pat to drupu vēsturisko vērtību, kas bija palikušas pāri no krievu artilērijas apšaudes, Polijas vara 1929. gadā veica Kņaza torņa drupu [[konservācija|konservāciju]], taču līdz [[restaurācija]]i tajā laikā tā arī netika. 1970. gadā pils izpēti veica ekspedīcija M. Tkačova vadībā. Izpēte turpinājās 1985. gadā O. Trusova un Tkačova vadībā, bet 1988. gadā I. Čerņavska vadībā. Drupu konservācija turpinājās 2004. gadā, kad studenti-brīvprātīgie iekonservēja ieeju Ķēstuta tornī. Vēlāk uz sienas tika uzstādīta aizsargkonstrukcija, kas šo sienas daļu sargāja no nokrišņu iedarbības. 2005. gadā bija izveidots Vietējais labdarības fonds "Krēvas pils", kura galvenais mērķis ir sekmēt Krēvas pils saglabāšanu. Fonds ik gadus organizē vasaras nometnes un kultūras pasākumus Krēvā un citās apdzīvotajās vietās. Pils atrodas uz sagrūšanas robežas. Daži vietējie iedzīvotāji un tūristi atļaujas izvest senos akmeņus un ķieģeļus no pils teritorijas. 2018. gadā sākās pils atjaunošanas un konservācijas darbi. == Arhitektūra == Pils plānā veido četrstūri, apjoztu ar mūra [[Siena|sienām]]. Ziemeļu sienas garums ir 85 m, austrumu — 108,5 m, dienvidu — 71,5 m un rietumu — 97,2 m. sienu biezums ir 2,5–3 m, bet augstums ap 10–13 m. Sienas līdz kaujas galerijai ir mūrētas no [[laukakmeņi]]em, bet apmēram 7 m augstumā pa perimetru 2 m augsta josla ir izmūrēta no lielizmēra [[ķieģeļi]]em. Pils stūros ir divi [[Tornis|torņi]]. Ziemeļu Kņaza tornis ir gandrīz kvadrātveida (18,65 × 17 m), un izvirzās ārpus aizsargmūra perimetra. Tornī bija ne mazāk kā 4 stāvi un pamatnē pagrabs, kas pildīja cietuma funkcijas. Pārejas starp stāviem bija iemūrētas torņa sienās. No Kņaza torņa diagonāli pretējā stūrī pils sienu iekšpusē bija piebūvēts Mazais tornis, 11 × 10,65 m plānā. Torņa sienas līdz 3 m augstumam bija mūrētas no akmens, bet augstāk no ķieģeļiem. Pils vārti atradās dienvidaustrumu pusē. Pils sētā izvietojās [[smēde]], dzīvojamie nami un [[dīķis]]. <gallery> Kreva Castle 02.jpg|Informācijas stents ar pils izskata rekonstrukciju KreuskiZamak 111008 02.jpg|Pils mūra fragments (2008) Замок в д. Крево (фрагмент).jpg|Pils mūra fragments (2011) Kreva Castle 01.jpg|Pils atjaunošanas darbi (2018) Kreva Castle 2020.jpg|Atjaunotā pils siena (2020) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Commonscat|Kreva Castle|Krēvas pils}} [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Grodņas apgabals]] [[Kategorija:Pilis Baltkrievijā]] lusr6o43ckgx2uoyne1bob53doj0fct 0 432174 4457486 4431535 2026-04-22T13:41:40Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457486 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Gudeļi (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gudeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Lūznavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4498 |title=Informācija par objektu: Gudeļi |accessdate={{dat|2020|12|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.3699 | latNS = N | longd = 27.2854 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Gudeļi''' ir ciems [[Lūznavas pagasts|Lūznavas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 265 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Špogu ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1053/|title=Špogu ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 15.decembrī|date=}}</ref>, [[Harčenku ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1359/|title=Harčenku ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 15.decembrī|date=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija bija 14 sētas ar 106 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lūznavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Lūznavas pagasts]] 36pdv2smpjwwfhk0d9nsmgfzkoow6th 0 432813 4457654 4432589 2026-04-22T20:58:01Z Pirags 3757 pap 4457654 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielā Medišova | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Blontu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65374 |title=Informācija par objektu: Lielā Medišova |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 14 | population_density_km2 = | latd = 56.6125 | latNS = N | longd = 27.8205 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lielā Medišova''' ir ciems [[Blontu pagasts|Blontu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 278 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Mediševas skola 1937.png|thumb|left|Mediševas 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 31 sētas ar 186 cilvēkiem. Mērdzenes pagasta Mediševas latviešu 1. pakāpes pamatskola darbojās privātās telpās. 1926. gadā Mediševas 4-klasīgajā pamatskolā mācījās 34, bet 1931. gadā — 42 skolēni. Līdz 1962. gadam skola Mediševā darbojās Kronvalda astoņgadīgā skola. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/medisevas-skola/ Mediševas (Kronvalda) skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Blontu pagasta ciemi}} e295auf3vdp3pk5q6e30n7aqkje5pl6 4457658 4457654 2026-04-22T21:05:32Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457658 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielā Medišova | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Blontu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65374 |title=Informācija par objektu: Lielā Medišova |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 14 | population_density_km2 = | latd = 56.6125 | latNS = N | longd = 27.8205 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lielā Medišova''' ir ciems [[Blontu pagasts|Blontu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 278 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Mediševas skola 1937.png|thumb|left|Mediševas 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 31 sēta ar 186 cilvēkiem. Mērdzenes pagasta Mediševas latviešu 1. pakāpes pamatskola darbojās privātās telpās. 1926. gadā Mediševas 4-klasīgajā pamatskolā mācījās 34, bet 1931. gadā — 42 skolēni. Līdz 1962. gadam skola Mediševā darbojās Kronvalda astoņgadīgā skola. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/medisevas-skola/ Mediševas (Kronvalda) skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Blontu pagasta ciemi}} 4edoto4lyhoi5rw9tuomttkbx1fap4x 4457660 4457658 2026-04-22T21:09:58Z Pirags 3757 4457660 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielā Medišova | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Blontu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65374 |title=Informācija par objektu: Lielā Medišova |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 14 | population_density_km2 = | latd = 56.6125 | latNS = N | longd = 27.8205 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lielā Medišova''' ir ciems [[Blontu pagasts|Blontu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 278 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Mediševas skola 1937.png|thumb|left|Mediševas 4-klasīgā pamatskola (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 31 sēta ar 186 cilvēkiem. Mērdzenes pagasta Mediševas latviešu 1. pakāpes pamatskola darbojās privātās telpās. 1926. gadā Mediševas 4-klasīgajā pamatskolā mācījās 34, bet 1931. gadā — 42 skolēni. Līdz 1962. gadam skola Mediševā darbojās Kronvalda astoņgadīgā skola. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/medisevas-skola/ Mediševas (Kronvalda) skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Blontu pagasta ciemi}} gthnqwnafpj9t91ly39kjejm4q60qka 0 442544 4457829 4355266 2026-04-23T09:18:56Z ~2026-24851-76 144481 4457829 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antoņina Ņenaševa | attēls = Antoņina Ņenaševa 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Antoņina Ņenaševa 2022. gadā | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Partijas [[Progresīvie]] līdzpriekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2019|9|14|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|4|29|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Roberts Putnis]] | pēctecis2 = [[Andris Šuvajevs]], [[Justīne Panteļējeva]] | amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}} | dzīves_vieta = [[Jūrmala]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2017-pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Dmitrijs Zaparņuks | bērni = | profesija = skolotāja, lektore, izglītības eksperte, politiķe | alma_mater = [[Londonas Ekonomikas skola]]<br />[[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | tautība = }} '''Antoņina Ņenaševa''' (dzimusi {{dat|1988|7|17}}) ir [[Latvija]]s politiķe, pedagoģe un [[izglītība]]s eksperte. Šobrīd — [[14. Saeima]]s deputāte Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Prezidija locekle — Saeimas priekšsēdētāja biedre. Partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes locekle un dibinātāja.<ref name="JaunsPolSpeks">{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4587748/jauns-politiskais-speks-cinisies-par-progresiva-nodokla-ieviesanu|title=«Jauns politiskais spēks cīnīsies par progresīvā nodokļa ieviešanu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2017-2-20}}</ref> A. Ņenaševa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja, sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāja]] un politoloģijas lektore [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. == Dzīvesgājums == Mācījās [[Rīgas Zolitūdes ģimnāzija|Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā]], 2011. gadā absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot bakalaura grādu [[Politoloģija|politoloģijā]]. 2015. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā politikā [[Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skola|Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā]]. 2018. gadā viņa pievienojās izglītības programmai "Iespējamā misija", kļūstot par sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāju]] [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/antonina-nenaseva/|title=Antoņina Ņenaševa|website=Puaro.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-11-01|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā A. Ņenaševa saņēma Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Dzimumu līdztiesības balvu par sabiedrības izpratnes veicināšanu [[dzimumu līdztiesība]]s jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eapn.lv/projekti/|title=Projekti - EAPN Latvia|website=www.eapn.lv|access-date=2022-05-08|archive-date=2022-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220513173528/http://www.eapn.lv/projekti/}}</ref> === Politiskā darbība === [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševa kā "Progresīvo" pārstāve nesekmīgi kandidēja ar pirmo kārtas numuru [[Rīga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Antoņina Ņenaševa|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/antonina-nenaseva/884|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}</ref> Arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur partijas sarakstā kandidēja ar trešo kārtas numuru netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="PROGRESĪVIE" - Eiroparlamenta vēlēšanas / Partiju saraksts|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/progresivie|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}</ref> 2019. gada 14. septembrī kopā ar [[Edmunds Cepurītis|Edmundu Cepurīti]] viņu ievēlēja par partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju.<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2019-9-14}}</ref><br /> Pēc tam turpināja darbu kā partijas līdzpriekšsēdētāja kopā ar [[Atis Švinka|Ati Švinku]]. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] Ņenaševu ievēlēja Rīgas domē no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]" apvienības kopējā saraksta. 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputāti. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāra biedri. 2023. gada 20. septembrī viņu atsauca no Saeimas sekretāra biedra amata un ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri (samainoties amatiem ar [[Jānis Grasbergs|Jāni Grasbergu]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7859276/saeimas-priekssedetaja-biedra-amata-ieveleta-nenaseva|title=Saeimas priekššedētāja biedra amatā ievēlēta Ņenaševa|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-09-20|date=2023-09-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ņenaševa, Antoņina}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] iukmkcioqi3jn4z7tnvss76153su7vg 4457831 4457829 2026-04-23T09:21:54Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24851-76|~2026-24851-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2025-30538-70 4355266 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antoņina Ņenaševa | attēls = Antoņina Ņenaševa 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Antoņina Ņenaševa 2022. gadā | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Partijas [[Progresīvie]] līdzpriekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2019|9|14|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|4|29|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Roberts Putnis]] | pēctecis2 = [[Andris Šuvajevs]], [[Justīne Panteļējeva]] | amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}} | dzīves_vieta = [[Jūrmala]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2017-pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Dmitrijs Zaparņuks | bērni = | profesija = skolotāja, lektore, izglītības eksperte, politiķe | alma_mater = [[Londonas Ekonomikas skola]]<br />[[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | tautība = }} '''Antoņina Ņenaševa''' (dzimusi {{dat|1988|7|17}}) ir [[Latvija]]s politiķe, pedagoģe un [[izglītība]]s eksperte. Šobrīd — [[14. Saeima]]s deputāte Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Prezidija locekle — Saeimas priekšsēdētāja biedre. Partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes locekle un dibinātāja.<ref name="JaunsPolSpeks">{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4587748/jauns-politiskais-speks-cinisies-par-progresiva-nodokla-ieviesanu|title=«Jauns politiskais spēks cīnīsies par progresīvā nodokļa ieviešanu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2017-2-20}}</ref> A. Ņenaševa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja, sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāja]] un politoloģijas lektore [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. == Dzīvesgājums == Mācījās [[Rīgas Zolitūdes ģimnāzija|Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā]], 2011. gadā absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot bakalaura grādu [[Politoloģija|politoloģijā]]. 2015. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā politikā [[Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skola|Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā]]. 2018. gadā viņa pievienojās izglītības programmai "Iespējamā misija", kļūstot par sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāju]] [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/antonina-nenaseva/|title=Antoņina Ņenaševa|website=Puaro.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-11-01|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā A. Ņenaševa saņēma Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Dzimumu līdztiesības balvu par sabiedrības izpratnes veicināšanu [[dzimumu līdztiesība]]s jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eapn.lv/projekti/|title=Projekti - EAPN Latvia|website=www.eapn.lv|access-date=2022-05-08|archive-date=2022-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220513173528/http://www.eapn.lv/projekti/}}</ref> === Politiskā darbība === [[9. Saeima|9.]] un [[10. Saeima|10. Saeimā]] A. Ņenaševa strādāja kā "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" deputāta [[Aleksejs Holostovs|Alekseja Holostova]] palīdze,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/karnas-brutes-un-socialdemokratijas-privatizesana-progresivie-par-sevi-un-konkurentiem.d?id=50227297&page=4|title=Kā ‘Saskaņa’ piekrāpa Ņenaševu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-08|date=2018-07-19|language=lv}}</ref> bet nebija partijas "Saskaņa" biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/26/kaspars-briskens-nakamajai-jabut-investiciju-valdibai/|title=Kaspars Briškens: Nākamajai jābūt investīciju valdībai • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-09-26|language=lv-LV}}</ref> Pildīja ģenerālsekretāres un valdes priekšsēdētājas amatus sabiedriski politiskā jauniešu [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskajā organizācijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iespejamamisija.lv/antonina-nenaseva|title=Antoņina Ņenaševa|website=Iespējamā misija|access-date=2022-10-14|language=lv-LV|archive-date=2022-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221014143924/https://www.iespejamamisija.lv/antonina-nenaseva}}</ref> — partijas "[[Saskaņa]]" jaunatnes organizācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasitaju-viedokli/roberts-ozols-na-valdes-loceklis-un-jaunatnes-organizacijas-vaditajs/394147-leduslaciem-vieta-ziemelpola-pingviniem-dienvidpola|title=Leduslāčiem vieta ziemeļpolā, pingvīniem – dienvidpolā|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-12-20|language=lv}}</ref> [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševa kā "Progresīvo" pārstāve nesekmīgi kandidēja ar pirmo kārtas numuru [[Rīga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Antoņina Ņenaševa|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/antonina-nenaseva/884|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}</ref> Arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur partijas sarakstā kandidēja ar trešo kārtas numuru netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="PROGRESĪVIE" - Eiroparlamenta vēlēšanas / Partiju saraksts|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/progresivie|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}</ref> 2019. gada 14. septembrī kopā ar [[Edmunds Cepurītis|Edmundu Cepurīti]] viņu ievēlēja par partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju.<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2019-9-14}}</ref><br /> Pēc tam turpināja darbu kā partijas līdzpriekšsēdētāja kopā ar [[Atis Švinka|Ati Švinku]]. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] Ņenaševu ievēlēja Rīgas domē no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]" apvienības kopējā saraksta. 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputāti. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāra biedri. 2023. gada 20. septembrī viņu atsauca no Saeimas sekretāra biedra amata un ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri (samainoties amatiem ar [[Jānis Grasbergs|Jāni Grasbergu]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7859276/saeimas-priekssedetaja-biedra-amata-ieveleta-nenaseva|title=Saeimas priekššedētāja biedra amatā ievēlēta Ņenaševa|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-09-20|date=2023-09-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ņenaševa, Antoņina}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] ee02yqeof7gmzprz43dwjy501leftku 0 444235 4457828 4102897 2026-04-23T09:18:00Z ~2026-24851-76 144481 4457828 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edmunds Cepurītis | attēls = Edmunds Cepurītis 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Edmunds Cepurītis 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | apraksts2 = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats3 = [[Progresīvie|Partijas "Progresīvie"]] līdzpriekšsēdētājs | term_sākums3 = {{dat|2019|9|14|N}}<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]| access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> | term_beigas3 = {{dat|2021|9|4|N}}<br /> | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Roberts Putnis]] | pēctecis3 = [[Antoņina Ņenaševa]] un [[Atis Švinka]] | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|19}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Vides aizsardzības speciālists | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Edmunds Cepurītis''' (dzimis {{dat|1991|7|19||bez}}) ir [[Latvija]]s politiķis un [[vides aizsardzība]]s speciālists. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". Iepriekš bijis [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == E. Cepurītis ieguvis vides zinātnieka specialitāti [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē]], 2013. gadā iegūstot bakalaura grādu, bet 2016. gadā — maģistra. E. Cepurīša profesionālā darbība ir saistīta ar vides aizsardzību un nevalstisko sektoru — viņš ir projektu vadītājs nodibinājumā "Vides izglītības fonds", kā arī valdes loceklis biedrībā "Zero Waste Latvija",<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/edmunds-cepuritis/205|title=Edmunds Cepurītis / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-26|language=lv}}</ref> kas iestājas par atkritumu piesārņojuma samazināšanu. Ir viens no debašu asociācijas "Quo Tu domā?" līdzdibinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1734|title=Edmunds Cepurītis|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2019-10-26|language=lv|archive-date=2019-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20191026140036/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1734}}</ref> == Politiskā darbība == 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] E. Cepurītis kandidēja ar 6. numuru "[[Progresīvie|Progresīvo]]" sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. No 2019. gada 14. septembra līdz 2021. gada 4. septembrim E. Cepurītis kopā ar [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] bija viens no partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/349244-partiju-progresivie-turpmak-vadis-pedagoge-nenaseva-un-vides-aktivists-cepuritis|title=Partiju "Progresīvie" turpmāk vadīs pedagoģe Ņenaševa un vides aktīvists Cepurītis|website=Jauns.lv|access-date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās]] viņš bija 4. numurs "Progresīvo" sarakstā,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/progresivie/edmunds-cepuritis-34|title=Edmunds Cepurītis - Eiroparlamenta vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-26|language=lv}}</ref> taču ievēlēts netika. E. Cepurīša politiskās prioritātes ir atbildīga klimata un dabas aizsardzības politiku, kā arī taisnīgas nodokļu sistēmas ieviešana.<ref name=":0" /> Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņā viņš uzsvēra nepieciešamību pāriet uz jaunu enerģijas sistēmu, "lai risinātu [[klimata pārmaiņas|klimata krīzi]] un mazinātu Eiropas valstu atkarību no Krievijas", kā arī nepieciešamību risināt socioekonomiskās nevienlīdzības jautājumus.<ref name=":1" /> 2020. gadā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] E. Cepurīti ievēlēja par [[Rīgas dome]]s deputātu no "[[Progresīvie]]" un "[[Attīstībai/Par!]]" kopējā saraksta. Vadījis Rīgas domes Mājokļu un vides komiteju. 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] E. Cepurītis tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeim]]ā, kur strādā Sociālo un darba lietu un Eiropas lietu komisijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/4392115994088E59C22588E0002AE407?OpenDocument&lang=LV|title=Edmunds Cepurītis - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2026. gada Saeimas vēlēšanās nekandidēs. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Cepurītis, Edmunds}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas vides zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 5asqxtbl8p4uoe2u0j38t3j7yecngub 0 458763 4457718 3836855 2026-04-23T03:42:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457718 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization |name = Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība |image = LIZDA logo.png |size = 200px |caption = |abbreviation = LIZDA |formation = {{dat|1990|5|19||bez}}<ref name="LIZDAparmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizda.lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=''LIZDA''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2020|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200621190058/https://www.lizda.lv/par-mums/}}</ref> |type = [[arodbiedrība]] |status = |membership = 1110 [[arodorganizācija]]s<br/>24 218 strādājošie<br/><small>(2019)<ref name="LIZDAparmums"/></small> |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Bruņinieku ielā 29/31|3s=Bruņinieku iela (Rīga)|Rīgas Tautas nams}} |leader_title = Priekšsēdētāja |leader_name = [[Inga Vanaga]] |subsidiaries = |website = {{URL|https://www.lizda.lv/|www.lizda.lv}} |footnotes = }} '''Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība''' (saīsināti '''LIZDA''') ir [[Latvija]]s lielākā nozares [[arodbiedrība]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/arodbiedribas-latvija--ar-lozungiem-bet-bez-taustama-darba-rezultata.a108463/|title=Arodbiedrības Latvijā – ar lozungiem, bet bez taustāma darba rezultāta|publisher=''[[Lsm.lv]]''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=}}</ref> kas pārstāv izglītības un zinātnes nozarē strādājošos. 2019. gadā tajā ietilpa 1110 [[arodorganizācija]]s, kurās kopā bija 24 218 strādājošie, kas ir 41,8 % šīs nozares darbinieku.<ref name="LIZDAparmums"/> LIZDA ir dibināta 1990. gada 19. maijā un pašlaik tās vadītāja ir [[Inga Vanaga]]. LIZDA ietilpst [[Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība|Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā]],<ref name="LIZDAparmums"/> kā arī Eiropas Arodbiedrību izglītības komitejā (ETUCE) un Izglītības internacionālē (''Education International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizda.lv/par-mums/interesu-aizstaviba/starptautiska/|title=Starptautiskā biedru interešu aizstāvība|publisher=''LIZDA''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2020|08|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809133721/https://www.lizda.lv/par-mums/interesu-aizstaviba/starptautiska/}}</ref> Viena no galvenajām problēmām, pie kurām pēdējā laikā strādājusi LIZDA, ir algu palielināšana. Lai gan 2018. gada vasarā tika apstiprināts grafiks pedagogu algo celšanai, 2019. gadā tas netika ievērots. Tā gada 20. marta LIZDA rīkoja protestu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās 2000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pedagogu-piketa-pie-saeimas-piedalijas-aptuveni-2000-cilveki.a313318/|title=Pedagogu piketā pie Saeimas piedalījās aptuveni 2000 cilvēki |publisher=''[[Lsm.lv]]''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=}}</ref> Algu grafika ievērošana bija problēma arī 2020. gada pirmajā pusē, kad tas tika pildīts tikai daļēji un nebija skaidrības par tā ievērošanu, sākoties 2020./2021. mācību gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizda.lv/current_events/lizda-prasis-izglitibas-un-zinatnes-ministrei-ilgai-suplinskai-pildit-pedagogu-atalgojuma-paaugstinasanas-grafiku/|title=LIZDA prasīs izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai pildīt pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku|publisher=''LIZDA''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2024|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240228123604/https://www.lizda.lv/current_events/lizda-prasis-izglitibas-un-zinatnes-ministrei-ilgai-suplinskai-pildit-pedagogu-atalgojuma-paaugstinasanas-grafiku/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizda.lv/current_events/pedagogi-un-mediki-pieprasa-politikiem-pildit-likumus/|title=Pedagogi un mediķi pieprasa politiķiem pildīt likumus|publisher=''LIZDA''|accessdate={{dat|2020|5|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031094914/https://www.lizda.lv/current_events/pedagogi-un-mediki-pieprasa-politikiem-pildit-likumus/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējie resursi == * [https://www.lizda.lv/kontakti/daliborganizacijas/ LIZDA dalīborganizāciju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200809135846/https://www.lizda.lv/kontakti/daliborganizacijas/ |date={{dat|2020|08|09||bez}} }} [[Kategorija:Arodbiedrības]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|I]] m7n1uf9g5i9ppx3li9dpa51wq9kra0l 0 459238 4457601 4402540 2026-04-22T19:24:56Z Biafra 13794 atj. 4457601 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Forum di Milano'' | native_name = | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = Forum Assago Parquet 2.jpg | caption = | location = {{vieta|Itālija|Milānas Metropoles pilsēta|Asago}} | map_type = Itālija#Eiropa | latd = 45.4 | latNS = N | longd = 9.133333 | longEW = E | broke_ground = | built = | opened = 1990. gads | renovated = | expanded = | closed = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 12 700 | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = | cap_concert = | cap_basketball = | cap_other = | embedded = | website = {{URL|http://www.mediolanumforum.it/}} | publictransit = }} '''''Forum di Milano''''' (oficiālais nosaukums pēc sponsorēšanas līguma — '''''Unipol Forum'''''; iepriekš — '''''FilaForum''''', '''''DatchForum''''' un '''''Mediolanum Forum''''') ir 1990. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Lombardija|Lombardijā]], [[Asago]] pilsētā uz dienvidrietumiem no [[Milāna]]s (faktiski līdzās lielpilsētai). Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[hokejs|hokejam]], [[teniss|tenisam]] un koncertiem. Šeit bāzējas basketbola komanda [[Milānas "Olimpia"]]., kas spēlē [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Arēnā notika {{oss|Z=2026|L=G}} [[Daiļslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|daiļslidošanas]] un [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|šorttreka]] sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://milanocortina2026.coni.it/en/schedule/venues/impianto/77:Milano_Ice_Skating_Arena.html |title=Milano Ice Skating Arena |language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Itālijā]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas]] 5rekdoekt1z7chj401rhbci3wba9dwx 0 459533 4457447 4457118 2026-04-22T12:05:12Z Baisulis 11523 /* ievads */ -veidne..... 4457447 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—[[2024]] |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brenana]]<br />Kīrans Brenans<br />Pols Brenans<br />Noels Dugans<br />Patriks Dugans }} '''''Clannad''''' bija īru mūzikas grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]], kas darbojusies dažādos mūzikas žanros, sākot no [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] un [[Folkroks|folkroka]], līdz [[Elektroniskā mūzika|elektroniskajai mūzikai]], [[Ambientā mūzika|ambientam]], ''New Age'' un [[Rokmūzika|rokam]]. Grupa dibināta 1970. gadā. Plašu atzinību Īrijā un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] izpelnījās 1982. gadā ar dziesmu "Theme from ''Harry's Game''", kas hitparādē Īrijā sasniedza 2., bet Lielbritānijā 5. vietu. Tā ir vienīgā dziesma [[Īru valoda|īru valodā]], kas atskaņota populārajā britu televīzijas mūzikas programmā "Top of the Pops". ''Clannad'' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, arī [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]], [[BAFTA]], Aivora Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|''Billboard'' mūzikas balvu]].<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref> Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html|title=Clannad Finds Road to U.S. Exposure : Pop music: The use of 'Harry's Game' in TV car commercials has given the Irish folk-pop group another shot at the American market.|first=Steve|last=Hochman|date=1993. gada 2. jūn.|website=Los Angeles Times}}</ref> Grupas sākotnējo sastāvu veidoja trīs Brenanu ģimenes atvases māsa un divi brāļi — [[Moija Brenana|Moija]], Kīrans un Pols, kā arī divi viņu tēvoči no mātes puses — Noels un Patriks Dugani. Neilgu laiku grupas sastāvā bija arī Brenanu māsa [[Enya|Enja]], kas vēlāk izveidoja sekmīgu solo karjeru. Grupas pēdējais studijas albums ''Nádúr'' klajā nāca 2013. gadā. Pēdējā labāko dziesmu izlase dubultalbums ''In a Lifetime'' klajā nāca [[2020. gads|2020. gadā]] ar divām jaunām kompozīcijām. ''Clannad'' pēdējā uzstāšanās bija [[Londona|Londonā]] [[Karaliskā Alberthola|Albertholā]] [[2024. gads|2024. gada]] 30. oktobrī. Patriks Dugans no dzīves aizgāja 2016. gadā, Noels Dugans 2022., Moija Brenana 2026. gadā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120114824/aizsaule-devusies-iru-grupas-clannad-soliste-moija-brenana|title=Aizsaulē devusies īru grupas "Clannad" soliste, ķeltu mūzikas pirmā lēdija Moija Brenana|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=16.04.2026}}</ref>. Visu pastāvēšanas laiku grupa aktīvi koncertējusi. 2014. gada 2. februārī ''Clannad'' uzstājās [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namā]] [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/44097115/foto-rigas-kongresu-namu-pieskandina-iru-gimenes-grupa-clannad|title=Foto: Rīgas Kongresu namu pieskandina īru ģimenes grupa 'Clannad'|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=03.02.2014}}</ref>. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 47lu1nj16i2sy0tdh6govp2t8tumbjk 0 464884 4457490 4391323 2026-04-22T14:07:22Z Ivario 51458 4457490 wikitext text/x-wiki '''Stapriņu ciema ielu uzskaitījums''' iekļauj sevī 29 [[iela]]s, kas atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Stapriņi|Stapriņos]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100208236?type=village|title=Valsts adrešu reģistra dati: Stapriņi, Ādažu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2021|2|27||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Ainavas iela (Stapriņi)|Ainavas iela]] * [[Andromēdas iela]] * [[Ataru ceļš]] * [[Dāliju iela (Stapriņi)|Dāliju iela]] * [[Dzelmītes iela]] * [[Dzidrumu iela]] * [[Dzintara iela (Stapriņi)|Dzintara iela]] * [[Imantu iela (Stapriņi)|Imantu iela]] * [[Inču iela (Stapriņi)|Inču iela]] * [[Indrānu iela (Stapriņi)|Indrānu iela]] * [[Īrisu iela (Stapriņi)|Īrisu iela]] * [[Īvju iela (Stapriņi)|Īvju iela]] * [[Krastnieku iela]] * [[Lielstapriņu iela]] * [[Liliju iela (Stapriņi)|Liliju iela]] * [[Mazstapriņu iela]] * [[Mežezera iela (Stapriņi)|Mežezera iela]] * [[Piesaules iela]] * [[Sārteņu iela]] * [[Silmalas iela (Stapriņi)|Silmalas iela]] * [[Stapriņu iela]] * [[Sudraba iela (Stapriņi)|Sudraba iela]] * [[Ūdens iela (Stapriņi)|Ūdens iela]] * [[Vaivariņu iela (Stapriņi)|Vaivariņu iela]] * [[Vārpiņu iela (Stapriņi)|Vārpiņu iela]] * [[Vidlauku iela]] * [[Vidus iela (Stapriņi)|Vidus iela]] * [[Viršu iela (Stapriņi)|Viršu iela]] * [[Zelta iela (Stapriņi)|Zelta iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Stapriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu novada ielas}} [[Kategorija:Ielas Stapriņos| ]] [[Kategorija:Stapriņi|Ielas]] 7h7fdxw62rymo0jik8gjcfkpayi5rts 0 471758 4457725 4252542 2026-04-23T04:25:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457725 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste|name=|formation=1963. gada 7.februāris|membership=|affiliations=[[Starptautiskā orientēšanās federācija]]|main_organ=|website=https://lof.lv/|leader_name=[[Juris Žilko]]|leader_title=Prezidents|headquarters=Grostonas iela 6b, [[Rīga]], LV-1013, [[Latvija]]|abbreviation=LOF|image=LOF-Logo.png|mcaption=|msize=300px|map=|caption=Latvijas orientēšanās federācijas logo|image_border=|size=|native_name=|region_served=Latvija}} '''Latvijas Orientēšanās federācija''' ('''LOF''') ir galvenā [[Orientēšanās sports|orientēšanās sporta]] pārvaldes institūcija [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1963. gada 7. februārī. Pirmās orientēšanās sacensības Latvijā notika 1936. gadā. Pēc kara [[Baltija]] kļuva par galveno orientēšanās sporta attīstības centru PSRS. 1950. gadu beigās sākās regulāra sacensību rīkošana un 1963. gadā tika nodibināta Latvijas Orientēšanās federācija. Šobrīd to vada [[Juris Žilko]], pirms viņa prezidenti bija [[Dagnis Dubrovskis]], [[Viesturs Tamužs]] un [[Pēteris Apinis]]. 1963. gadā [[Rauna]]s apkārtnē notika arī pirmais [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā]]. Šobrīd Latvijas čempionu tituls ik gadus tiek noskaidrots divos čempionātos četrās galvenajās disciplīnās (sprints, vidējā distance, garā distance, stafete) daudzās grupās pēc dzimuma un vecuma. Savi Latvijas čempionāti notiek arī ziemas orientēšanās, veloorientēšanās un rogaininga cienītājiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-12-01|title=Orientēšanās sports|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Orient%C4%93%C5%A1an%C4%81s_sports&oldid=3330690|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.orient.lv/vesture/osvesture.htm|title=Orientēšanās sporta vēsture|website=web.archive.org|access-date=2020-12-01|date=2016-03-04|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304025951/http://www.orient.lv/vesture/osvesture.htm}}</ref> == Piederības == [[Starptautiskā Orientēšanās federācija|Starptautiskās Orientēšanās federācijas]] (IOF) padome 1991. gada 27. septembrī pieņēma lēmumu uzņemt Latviju, [[Lietuva|Lietuvu]], [[Igaunija|Igauniju]] par IOF biedriem. == Pārvaldības struktūra == LOF pārvalda ievēlēta padome, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks un septiņi citi padomes locekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/lof-valde-un-vadiba|title=◪ Latvijas Orientēšanās federācija - LOF valde un vadība|website=lof.lv|access-date=2020-12-01|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116162857/https://lof.lv/lof-valde-un-vadiba}}</ref> Par LOF ikdienas darbību ir atbildīgs LOF izpilddirektors. == Disciplīnas == Latvijas Orientēšanās federācija ir atbildīgā institūcija par visiem četriem [[Starptautiskā Orientēšanās federācija|IOF]] oficiāli atzītajiem orientēšanās veidiem. Tie ir: * [[Orientēšanās sports|orientēšanās]] skrienot * [[Veloorientēšanās|velo orientēšanās]] (''MTB-O'') * [[orientēšanās ar slēpēm]] (''Ski-O'') * [[taku orientēšanās]] (''Trail-O'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == https://lof.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201054621/https://lof.lv/ |date={{dat|2020|12|01||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Orientēšanās sports Latvijā]] rs62n73n69d8nr1shx0ewxdr8jt06ye 0 478074 4457565 3856627 2026-04-22T18:01:41Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457565 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Kleonas | native_name = {{gree|Κλεωναί}} | image = Kleonai2.jpg | image_size = | caption = [[Hērakla templis Kleonās|Hērakla tempļa]] drupas senajās Kleonās | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 49| lats = 28| latNS = N | longd = 22| longm = 46| longs = 33| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija|Korintija}} | region = | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Grieķu, romiešu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Ierobežota piekļuve | notes = | designation = }} '''Kleonas''' (sengr. ''Κλεωναί'') bija pilsēta senajā [[Peloponēsa|Peloponēsā]], kuru [[Senā Roma|Romas perioda]] autori aprakstīja kā pilsētu [[Argolida|Argolīdā]], kaut arī tā [[Senā Grieķija|senās Grieķijas]] vēstures periodā nekad nebija iekļauta Argejas jeb [[Argosa]]s teritorijā. Kleonas atradās uz ceļa starp Argosu un [[Senā Korinta|Korintu]], 120 stadijas no Argosas un 80 stadijas no Korintas. Tur bija šaura pāreja. Kleonas bija sengrieķu pilsēta 13 km uz dienvidrietumiem no Korintas un, domājams, bija apdzīvota no [[Hellādas kultūra|vēlā Hellādas perioda]]. Tā atrodas apmēram 1,6 km uz austrumiem no mūsdienu [[Arheakleone]]s ciema. Pilsētā 4. gadsimta pr.Kr. sākumā dzīvoja ap 8000 iedzīvotāju, un līdz neatkarības zaudēšanai 4. gadsimtā pr.Kr. tā kontrolēja ceļu no [[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšauruma]] uz Peloponēsas iekšējiem rajoniem. Kleonas bija [[Nemejas spēles|Nemejas spēļu]] dibinātājas un organizētājas, līdz to iekaroja Argosa. Līdz mūsdienām ir saglabājušās akmeņlauztuves, no kurām tika ņemts materiāls Kleonu un [[Nemeja]]s svētnīcas celtniecībai. Ir saglabājušās arī tempļa drupas pašās Kleonās, kas varētu būt bijušais [[Diodors|Diodora]] pieminētais [[Kleonu Hērakla templis|Hērakla templis]]. == Pausānija apraksts == Antīkais ģeogrāfs Pausānijs apmeklēja Kleonas un tās aprakstīja šādi: {{Centered pull quote| Pa ceļam no Korintas uz Argosu ir neliela pilsēta Kleonas. Viņi stāsta, ka [[Pelops|Pelopam]] bija dēls Kleons, bet citi, ka Kleona bija viena no [[Asops|Asopa]] meitām, netālu no [[Sikiona]]s. Tādējādi pilsēta nosaukta viena vai otras vārdā. Šeit atrodas Atēnas templis, kurā ir Skillida un Dipoina veidotā Atēnas statuja. Runā, ka viņi bija [[Dedals|Dedala]] mācekļi, bet citi uzstājīgi apgalvo, ka Dedals precējās [[Gortina|Gortinā]] un ka Skillids un Dipoins bija viņa dēli no šīs sievas. Kleonās ir arī templis un piemineklis Euritam un Kteatam. Viņi gāja no [[Elīda]]s kā feori (svētie sūtņi) uz [[Istmijas spēles|Istmijas spēlēm]] un šeit tos nošāva Hērakls, apsūdzot tos, ka viņi uzbruka tam, kad viņš karoja pret [[Augejs|Augeju]]. No Kleonām uz Argosu ved divi ceļi: viens īsākais kājāmgājējiem, bet otrs pāri tā saucamajam [[Trets|Tretam]] (kalnu pārejai), arī šaurs un iespiests starp kalniem, taču ir parocīgs braukšanai ratos.}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] qym0s3k27l1tcxj9aamru7sp80ubrji 0 478131 4457561 4289176 2026-04-22T18:01:37Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457561 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Asine | native_name = {{gree|Ἀσίνη}} | image = Asini fort2.jpg | image_size = | caption = Hellēnisma perioda mūra fragments. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 31| lats = 38| latNS = N | longd = 22| longm = 52| longs = 27| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija|Argolīda}} | region = | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Grieķu, romiešu, bizantiešu, venēciešu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Brīva piekļuve | notes = | designation = }} '''Asine''' ({{val|grc|Ἀσίνη}}) ir sena pilsēta augstā kraujā [[Argolidas līcis|Argolīdas līča]] ziemeļu piekrastē, [[Grieķija|Grieķijā]]. Atrodas mazāk par kilometru uz austrumiem no [[Tolo (ciems)|Tolo]] ciemata (10 km uz dienvidaustrumiem no Nauplijas). Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažādu laika periodu drupas, no [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[viduslaiki]]em. Pirmās apmetnes pilsētas apkārtnē ir attiecināmas uz 2600—1900 gadiem pr. Kr. Pilsētu piemin sengrieķu autori [[Strabons]] un [[Pausanijs]], aprakstot [[Peloponēsa|Peloponēsu]]. Pēc Pausanija teiktā, senie Asines iedzīvotāji sevi saukuši par driopiem, jo uzskatījuši, ka ir cēlušies no [[Driops|Driopa]] (pēc viņu domām, [[Apollons|Apollona]] dēla). Iepriekš tie dzīvojuši netālu no [[Parnasa kalns|Parnasa]], taču, kad bija zaudējuši cīņu ar [[Hērakls|Hēraklu]], pārcēlušies ar kuģiem uz Peloponēsu un vērsušies pēc palīdzības pie valdnieka [[Eirisfejs|Euristeja]]. Viņš, neieredzēdams Hēraklu, devis tiem iespēju dzīvot Asinē [[Argolida|Argolidā]]. [[Mikēnas|Mikēnu]] uzplaukuma laikā Asine bija ostas pilsēta. Šī perioda kameru kapeņu kapi, kas tika atrasti Barbuna paugura austrumu nogāzē, liecina, ka šeit tika apglabāti augstas kārtas pārstāvji.<ref>Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 160. lpp.</ref> Pausanijs un Strabons atsaucas uz Asines pieminēšanu [[Iliāda|Iliādā]], pilsētu sarakstā, kas deva kuģus [[Trojas karš|Trojas karam]]. {{Centered pull quote| Ajants no mazās Salamīnas nāca ar divpadsmit kuģiem.<br /> Nolika savējos viņš, kur Atēnu falangas stājās.<br /> Tie vēl, kam mitekļi Argā un Tirintas stiprajos mūros<br /> Un kam Hermiones ostā, ap Asines dziļajiem līčiem ..<br /> Homērs. “Iliāda”, 2.559 (A. Ģiezena tulk.)}} 8. gadsimta pr. Kr. sākumā Asine pievienojās [[Spartieši|spartiešu]] valdnieka [[Nikandrs|Nikandra]] karagājienam uz Argolidu. Kopā ar to viņi izpostīja [[Argosa]]s zemes. Pēc tam, kad spartieši atgriezās mājās, argosieši kopā ar savu valdnieku Eratu aplenca Asini. Asines iedzīvotāji vīrišķīgi aizstāvējās, taču tad, kad argosieši ieņēma cietokšņa mūri, tie iesēdināja sievas un bērnus kuģos un pameta pilsētu, dodoties spartiešu zemju virzienā. Spartieši piešķīra izraidītajiem dzīvošanai zemi [[Mesēnija|Mesēnijā]]. Tur tika dibināta jauna pilsēta ar tādu pašu nosaukumu — Asine (mūsdienās [[Koroni]]). Taču argosieši, izpostot līdz pamatiem Asini un viņu zemes pievienojot savējai, atstāja neskartu vienīgi [[Apolona Pifaeja templis|Apollona pītiju templi]]. Pamestā pilsēta stāvēja tukša apmēram 400 gadus (līdz 300. gadam pr. Kr.). [[Hellēnisms|Hellēniskajā periodā]] pilsēta atkal tika apdzīvota un sasniedza ziedu laikus. 2. gadsimta otrajā pusē pilsētu atkal pameta tās iedzīvotāji, atstājot drupas, starp kurām redzams saglabājies Apollona templis, par ko liecina Pausanijs. Nocietinājumus apkārt pilsētai uzcēla [[bizantieši]] 6.—7. gadsimtā un [[venēcieši]] (1690.—1715. gadā). == Izrakumi == 1922.—1930. gadā [[Zviedrijas Arheolģijas institūts]] veica pirmos izrakumus pilsētas teritorijā. Pie hellēnisma perioda atradumiem pieskaita namu paliekas, olīvu spiedes, kas atrastas gan [[Akropole|akropolē]] (augšējā pilsētā), gan pilsētas apakšējā daļā. No romiešu laikiem ir palikušas [[termas]] apakšējā pilsētā (5.—7. gadsimts). == Asine mūsdienu literatūrā == Asines pilsētai un tās valdniekam ir veltīts viens no pazīstamākajiem grieķu dzejnieka [[Jorgs Seferis|Jorga Seferisa]] dzejoļiem "Asines valdnieks". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Grieķijas arheoloģiskie pieminekļi]] ds8wldcrph7rn8r3da6ova9dgay87q8 14 478602 4457572 4402747 2026-04-22T18:01:48Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457572 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] p4aop7cfu21ezble704rvap698fqf2y 0 481111 4457564 4443848 2026-04-22T18:01:40Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457564 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Epidauras teātris | native_name = {{gree|Θέατρο της Επιδαύρου}} | image = 07Epidaurus Theater06.jpg | image_size = | caption = Epidauras teātris | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 35| lats = 46| latNS = N | longd = 23| longm = 04| longs = 45| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija|Epidaura}} | region = [[Argolīda]] | type = teātris | area = | built = 340-330. gadi pr.Kr. | abandoned = | cultures = grieķu, romiešu | excavations = no 1879. gada | archaeologists = Panagiotis Kabadiass | condition = daļēji atjaunotas drupas | management = Atēnu arheoloģiskā biedrība | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Epidauras teātris''' ({{val|el|Θέατρο της Επιδαύρου}}) ir labāk saglabājušais [[sengrieķu teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu akustiku un estētiku. Atrodas [[Epidaura]]s [[asklepions|asklepiona]] teritorijā netālu no [[Ligūrija (Argolīda)|Ligūrija]]s pilsētiņas. == Vēsture == Antīkais teātris tika uzcelts starp 340. un 330. gadiem pr.Kr. Kinortio kalna ziemeļrietumu nogāzē. Pēc [[Pausanijs|Pausānija]] datiem tā autors ir [[Poliklets Jaunākais]] no [[Antīkā Argosa|Argosas]]. Teātris tika celts Epidauras asklepiona apmeklētāju izklaidei. Tika uzskatīts, ka teātris labvēlīgi iespaido pacientu psihisko un fizisko [[Veselība|veselību]]. Senais teātris ietilpināja līdz 14 000 skatītāju un bija sadalīts divas daļās: 21 rinda bija parastajiem apmeklētājiem, bet 34 apakšējās rindas priekš [[Priesteris|priesteriem]] un valdniekiem. Senais teātris tika atklāts [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģisko izrakumu]] laikā, kurus vadīja arheologs Panagiotis Kabadiass (Παναγιώτης Καββαδίας) [[Atēnu arheoloģiskā biedrība|Atēnu arheoloģiskās biedrības]] paspārnē periodā no 1879. līdz 1926. gadam. Dažus gadus vēlāk, 1938. gadā, pēc arheoloģisko darbu veikšanas teātrī notika pirmā izrāde. Tas bija [[Sofokls|Sofokla]] [[traģēdija]]s "[[Elektra (luga)|Elektra]]" iestudējums ar [[Katina Paksinu|Katinu Paksinu]] un [[Eleni Papadaki]] galvenajās lomās. Izrādes beidzās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ. 1950. gadu sākumā tika veikti [[restaurācija]]s darbi, lai būtu iespējams uzņemt lielāku skatītāju daudzumu, un no 1955. gada Epidaurā tiek rīkots teatrālais [[festivāls]], kurā katru vasaru uz antīkā teātra skatuves tiek demonstrētas izrādes. Festivāla ietvaros Epidaurā piedalījās daži no lielākajiem grieķu un pasaules aktieriem, tajā skaitā pazīstamā grieķu operdziedātāja [[Marija Kalla]]. == Apraksts == Teātrim ir divas arhitektūras fāzes: pirmā tiek datēta ar 4. gadsimta pr.Kr. beigām, bet orā ar 2. gadsimta pr.Kr. vidu. Teātra proporciju perfektumu var izsekot tā daļās: [[teatrons|teatronā]], [[Orhestra|orhestrā]] un [[skēna|skēnā]]. Teatrons jeb kaveja sākotnēji tika izplānots ar 34 sēdvietu rindām priekš 6000 skatītājiem, un veidots no pelēkā [[Kaļķakmens|kaļķakmeņa]]. Tas tika sadalīts 12 sektoros ([[kuneja|kunejās]]) ar trīspadsmit kāpņu koridoriem ([[klimake|klimakēm]]), kas bija orientēti radiāli ar [[timels|timelu]] centrā (apaļa akmens plāksne, kas kalpoja par pamatni ziedoklim). 2. gadsimtā pr.Kr. tā augstākajā daļā tika piebūvēts "epiteatrons", t.i. vēl 21 sēdvietu rinda, kas bija sadalītas 22 kunejās, palielinot teātra ietilpību līdz 12000-14000 skatītāju. Teatrona un epiteatrona pirmās rindas sēdvietas tika izveidotas kā [[bisellijs|biselliji]], kas bija paredzēti izredzētām personām. Ja parastās sēdvietas tika veidotas no pelēkā kaļķakmeņa, tad bisellija sēdvietas no sarkanīga kaļķakmeņa. Sānu ejās teātra abās pusēs ([[paradoja|paradojās]]), kas iet uz orhestru, atrodas no [[tufs|tufa]] veidoti, dubulti, vārti, kas nesen ir atjaunoti, un atdala skēnas būves no citām teātra daļām. Pa paradojas vārtu iekšējo ailu varēja nokļūt uz orhestru. Teātra orhestru veido aplis 20,3 m diametrā, kuras centrā atradās timels. Orhestru apjož speciāls [[drenāža]]s cauruļvads, saukts par [[eurips|euripu]], kas bija pārklāts ar riņķveida akmens celiņu. No skēnas būves pašlaik ir saglabājušies tikai pamati. Sākotnēji tai bija uz [[Kolonna|kolonnām]] balstīta [[Portiks|portika]] forma ar [[parapets|parapetiem]] aizmugurējā daļā. Skēnai bija četri iekšējie balsti un dubulttelpas abos galos. Kopējo skēnas augstumu speciālisti lēš uz 7,6 metri. 22 metrus garajam un 3,17 metrus platajam [[proscēnijs|proscēnijam]] galos bija slīpas uzejamās [[slīpā plakne|rampas]], uz kurām varēja nokļūt pa paradoju vārtu ārējām ailām, bet fasādē 14 joniskās [[puskolonna]]s. Starp tām lika lielus rotējošus plakātus, uz kuriem zīmēja [[dekorācija]]s, kas norādīja vietu, kur izvērsās dramatiskie notikumi.<ref>Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 170. lpp.</ref> == Pausānija apraksts == Antīkais ģeogrāfs [[Pausānijs]] Epidauras teātri aprakstīja šādi: {{Centered pull quote|Svētnīcas teritorijā epidauriešiem ir arī teātris, kurš pēc manām domām ir īpaši cienīgs to apskatīt. Romiešu teātri pārspēj visus citus pasaules teātrus ar savu varenību. Ar savu lielumu izceļas arkādiešu [[Megalopoles teātris]]. Bet kas attiecas uz harmoniju un skaistumu, tad kurš arhitekts pienācīgā mērā un pienācīgā veidā varētu sacensties ar Polikletu?! Jo tieši Poliklets bija šī teātra un arī tās apaļās celtnes ([[Epidauras toloss]]) autors.}} == Galerija == <center><gallery widths="300px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Epidauras teatra fasade.JPG|Epidauras teātra priekšskats. Attēls:Epidauras teatra paradoja.JPG|Epidauras teātra paradojas dubultie vārti. Attēls:Epidauras teatra bisellijs.JPG|Epidauras teātra bisellija sēdvieta. Attēls:Epidauras teatra skenas pamati.JPG|Epidauras teātra skēnas pamati. Attēls:Epidauras teatra pilastrs.JPG|Epidauras teātra proscēnija pilastra apakšdaļa. </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] ne1w82waq7sfjcel725mhh3z59dywx0 0 482576 4457571 3856643 2026-04-22T18:01:47Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457571 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Troizēna | native_name = {{gree|Τροιζήν}} | image = The ruins of the 4th century BC Temple of Hippolytus (son of Theseus) at Troezen, Argolid, Greece (14005631442).jpg | image_size = | caption = Ipolita tempļa drupas. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 30| lats = 11| latNS = N | longd = 23| longm = 20| longs = 53| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija}} | region = [[Argolīda]] | type = Pilsēta | area = | built = | abandoned = | cultures = Grieķu, romiešu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Brīva piekļuve | notes = | designation = }} '''Troizēna''' ({{val|grc|Τροιζήν}}) bija [[Sengrieķi|sengrieķu]] joniešu pilsēta [[Argolīda|Argolīdā]], [[Peloponēsa]]s austrumos, [[Grieķija|Grieķijā]]. Netālu atrodas neliels ciemats Trizina, kas iepriekš saucās Damalas (Δαμαλάς), bet tagadējo nosaukumu par godu Troizēnai ieguva 1929. gadā. Troizēna skaitās mitoloģiskā varoņa [[Tēzejs|Tēzeja]] dzimtā pilsēta.<ref>N. Kūns, Sengrieķu mīti un varoņteikas, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1959. g., 191. lpp.</ref> == Vēsture == Pirmie Troizēnas iedzīvotāji bija [[jonieši]] no [[Atika]]s. Pēc [[Pausanijs|Pausānija]] atstāstītās leģendas pirmais Troizēnas valdnieks bija [[Ors]] (Ώρος), kura vārdā valsti sauca par Oraju (Ὠραία). Viņu tronī nomainīja [[Alfeps]], [[Poseidons|Poseidona]] un Ora meitas, [[Leida]]s (Ληίδα), dēls, kurā vārdā valsts tika pārdēvēta par Alfepiju (Ἀλθηπία). Alfepa valdīšanas laikā starp Poseidonu un [[Atēna|Atēnu]] izcēlās strīds par to, kam pieder šī valsts, taču pēc [[Zevs|Zeva]] gribas starp abiem ķildniekiem notika izlīgums. Pēc Alfepa valdīja [[Sarons]], kurš noslīka līcī pie [[Argolīda]]s, un šis līcis viņa vārdā tika nosaukts par [[Saronikas līcis|Saroniku]]. Valdnieku [[Hiperets|Hipereta]] un [[Antass|Antasa]] valdīšanas laikā tika dibinātas pilsētas Hipereja (Ὑπέρεια) un Anteja (Ἄνθεια), bet pēdējo vēlāk [[Aetijs]], [[Anfs|Anfa]] dēls pārdēvēja par Poseidoniju (Ποσειδωνία). Kad pie Aetija atnāca [[Pelops|Pelopa]] dēli [[Troizens]] un [[Pitejs]], tie pamatīgi nostiprinājās valstī. Pēc Troizena nāves Pitejs apvienoja abas pilsētas Hipereju un Poseidoniju vienā pilsētā, un par godu savam brālim nosauca to par Troizēnu. [[Ovidijs]] Troizēnu sauca par Piteja valsti (lat. ''Pittheïa regna''). Piteja meita [[Efra]] kļuva par Tēzeja māti. Sākotnēji Troizēna bija pakļauta [[Antīkā Argosa|Argosai]], taču pēc [[Heraklīdi|Heraklīdu]] atgriešanās troizēnieši atzina no Argosas atnākušo [[dorieši|doriešu]] varu. Uz seno Troizēnas valdīšanas laiku attiecas divu troizēniešu koloniju — [[Halikarnāsa]]s un [[Minda]]s dibināšana. Troizena dēli, [[Anaflists]] un [[Sfets]] pārcēlās dzīvot uz [[Atika|Atiku]]. Ap 720. gadu pr.Kr. [[ahajieši]] un troizēnieši dibināja [[Sibarīda|Sibarīdu]]. 7. gadsimta pr.Kr. sākumā Troizēna atzina [[Sparta]]s [[hegemonija|hegemoniju]]. Konflikta gaitā starp Spartu un Atēnām pēc trīspusēja līguma noslēgšanas starp Spartai naidīgajām Argosu, [[Tesālija|Tesāliju]] un Atēnām 462/461. gada pr.Kr. ziemā, 461. gadā pr.Kr. atēnieši ieņēma Troizēnu un izvietoja tur savu [[garnizons|garnizonu]]. [[Grieķu-persiešu kari|Grieķu-persiešu karos]] troizēnieši aizsūtīja uz [[Salamina|Salaminu]] piecus kuģus, bet pati Troizēna kalpoja kā grieķu flotes savākšanās punktu un patvērumu atēniešu sievietēm un bērniem, kas bija pametuši savu pilsētu (vēl Pausānija laikā pilsētas galvenā laukuma [[Stoja|stojā]] atradās marmora statujas, kas attēloja sievietes un bērnus, kuri lūdza troizēniešiem pasargāšanu). [[Platēju kauja|Platēju kaujā]] karoja viens tūkstotis troizēniešu. Viņi piedalījās arī [[Mikales kauja|Mikales kaujā]]. Pēc 445. gada pr.Kr. miera līguma prasības atēnieši atdeva Troizēnu spartiešiem. [[Peloponēsas karš|Peloponēsas kara]] sākumā troizēnieši atbalstīja [[Senā Korinta|Korintu]] pret [[Kerkīra|Kerkīru]], un nodeva tās rīcībā divus kuģus, kā rezultātā atēnieši 430. gadā pr.Kr. izpostīja Troizēnas apgabalu, bet 425. gadā pr.Kr. nostiprinājās [[Metana|Metanā]] un no turienes veica sirojumus valsts iekšienē. 394. gadā pr.Kr. [[Korintas karš|Korintas kara]] laikā troizēnieši atbalstīja [[Lakedemonieši|lakedemoniešus]], bet 373. gadā pr.Kr. [[Beotijas karš|Beotijas kara]] laikā atkal nostājās pret atēniešiem un tēbiešiem, lai novērstu [[Epaminonds|Epaminonda]] iebrukumu Peloponēsā. [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedoniešu]] hegemonijas laikā Troizēna gāja no rokas rokā. 303. gadā pr.Kr. to iekaroja Maķedonijas ķēniņš [[Demētrijs I Poliorkets]]. 278. gadā pr.Kr. spartietis [[Kleonims]] atbrīvoja troizēniešus, kurus atkal iekaroja [[Antigons II Gonāts]]. 243. gadā pr.Kr. Troizēna tika iekļauta [[Ahajas līga|Ahajas līgā]], bet 223. gadā pr.Kr. spartieši to atkal atkaroja. 1. gadsimtā pr.Kr. pēc [[Strabons|Strabona]] liecības Troizēna bija nozīmīga pilsēta un, spriežot pēc Pausānija apraksta, nezaudēja savu varenību arī 2. gadsimtā pr.Kr. Pēc Pausānija stāstītā apmeklētājiem pilsētas iedzīvotāji ar lepnumu rāda savvaļas [[Olīvkoks|olīvkoku]], kas bija izaugusi no iesakņojušās [[Hērakls|Hērakla]] vāles, kā arī Tēzeja klinti un Ipolita stadiju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Argolida]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] g3gyde3c8hc2bf28pm8ska4a330zjyj 0 486129 4457577 4457364 2026-04-22T18:28:53Z Lasks 38532 4457577 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Jaunzēlande | valsts_angl = New Zealand | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Jaunzēlandes Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|37|up||date=2025}} | rangs max = 35. | rangs max date = 2013 | rangs min = 42. | rangs min date = 2022 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Endrjū Spillers]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 31 (Pirmoreiz 1987) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 27. (1987) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|KOR}} 35—2 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|13|N}}) | liel uzvara = {{ih|NZL}} 19—0 {{ih-rt|HKG}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|AUS}} 58—0 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|14|N}}) | pašreizējais = }} '''Jaunzēlandes hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIB divīzijā. Šobrīd tā atrodas 37. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Ārējās saites == * https://www.nzicehockey.co.nz/ == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Okeānijas hokeja izlases]] jx1r83kn3i09pytssxnn4klw3kwgu90 0 486282 4457452 4456564 2026-04-22T12:22:43Z Baisulis 11523 salabota atsauce.... 4457452 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Reinholds Drēziņš | vārds_orig = | attēls =IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Nordeķu muiža]], [[Rīga]], [[Latvijas Republika]] ({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 13 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Carnikava]], [[Carnikavas pagasts]] | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Jānis Augusts Drēziņš]]<br />Alīda Alvīne Drēziņa (dzimusi Upīte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Benita Paula Drēziņa]] | bērni = [[Daila Šēnberga]] | paraksts = | darba_vietas = Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūts «Komunālprojekts»<br />Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūts<br />AS "[[Pilsētprojekts]]"<br />[[Rīgas dome]] | alma_mater = | zinātne = [[būvniecība]] | pasniedzēji = [[Jānis Mediņš]], [[Pauls Ērglis]], [[Jūlijs Viļumainis]], [[Gunārs Priede]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] [[File:LVA Cross of Recognition.png|80px]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilmārs Reinholds Drēziņš''' (dzimis {{dat|1930|4|29}}, miris {{dat|2022|12|13}})<ref name="ReferenceA">[https://jauns.lv/raksts/zinas/444126-visjaunakie-un-visvecakie-73-gadi-tik-liela-ir-jaunaka-un-vecaka-deputata-kandidata-vecuma-starpiba Barkāns, ''Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība'', «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs]</ref> bija ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Carnikavas pagasts|carnikavietis]], [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris.<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu">[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> Līdz pat mūža beigām strādāja valsts pārvaldē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins|title=93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš|publisher=tvnet.lv}}</ref> deviņdesmit trešajā dzīves gadā bija vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.<ref>[https://abc.lv/specialisti/sertific%C4%93tie-b%C5%ABvin%C5%BEenieri-un-b%C5%ABvtehni%C4%B7i-nereglament%C4%93t%C4%81s-sf%C4%93ras?p=2 Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā]</ref><ref name="rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija">[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1930. gadā [[Nordeķu muiža]]s Kreišmaņu namā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas<!-- nelabot, tas ir pareizi--> Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba [[Rīgas Viestura 48. pamatskola|Rīgas Viestura 48. pamatskolā]], okupācijas laikā izveidoja Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu.<ref name="kandidati">[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām absolvēja mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas industriālā politehnikuma]] būvniecības nodaļā, 16 gadu vecumā sācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Gleznotāja [[Jūlijs Viļumainis|Jūlija Viļumaiņa]] skolnieks. LPSR kultūras ministrs [[Vladimirs Kaupužs]] liedzis Drēziņam studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]]<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>. Pēc kara dzīvoja arī [[Carnikava|Carnikavā]]. Strādājis būvniecības plānošanā, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu—tāmju grupu<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>, projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā "[[Pilsētprojekts]]".<ref name="ReferenceA" /> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. Pēc neatkarības atjaunošanas strādājis no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidotajā SIA «AIG» jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, kas šobrīd ir valsts [[akciju sabiedrība]] «Valsts nekustamie īpašumi», projektēšanas kompānijā «Attīstības projekts», daudzām citām personām, kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, Evanģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas būvfirmā «Arka»<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>. Bija [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s biedrs, nodibināja Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti [[Rīgas Būvniecības koledža|Būvniecības koledžas]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[studiju programma|programmu]] metodoloģijā.<ref>[https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.28464/IBO705_Buvdarbu_izmaksu_tamesana.pdf Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»]</ref> Bija Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists.<ref name="rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija" /> Kopš 2013. gada no jauna sertificēts būvprojektu ekonomikas, apjomu un tāmju eksperts<ref>[https://abc.lv/specialisti/visi?p=31 Būvniecības speciālistu katalogs, 2013. gada 22. maijā LBS sertifikāts Nr. 2727.]</ref>. == Sabiedriskā darbība == [[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins20210603myownwork.jpg|left|thumb|upright=1.0|Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 3. jūnijā Ādažu novada baznīcas laukumā pie Baltezera]] Drēziņa konstituconālo tiesību [[aktīvisms]] izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] «Oxford Reports on International Law»,<ref>[https://opil.ouplaw.com/view/10.1093/law-ildc/2144lv09.case.1/law-ildc-2144lv09 Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia]</ref> [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s «Caselaw Update», [[Venēcija|Venēcijas Universitātes]] monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».<ref name="ReferenceB">[https://www.facebook.com/AdaziCarnikavaPAR.JaunaVienotiba/posts/283890836727591 «Ar 10. numuru mūsu sarakstā kandidēs Ilmārs Reinholds Drēziņš. Mēs lepojamies ar šo kandidātu», facebook.com, 2021. gada 12. maijs]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 |title=Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24. |access-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210524105653/http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 }}</ref> Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.<ref>[https://nra.lv/ekonomika/11879-pensiju-lieta-prasa-saukt-pie-atbildibas-tieslietu-un-finansu-ministriju-valsts-sekretarus.htm «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009]</ref> Iestājās par mirušo cieņas aizsardzību ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.<ref name="ReferenceB" /> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Drēziņš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]], bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris<ref name="kandidati" />; Drēziņš kandidēja no partijas «[[Vienotība]]», viņa debatētie jautājumi [[klimatneitralitāte]], atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, [[atkritumu šķirošana]], bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.<ref name="ReferenceB" /> 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ |title=Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā |access-date={{dat|2022|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705042715/https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ }}</ref>. Drēziņš no 2021. gada 5. maija bija Drēziņu biedrības vadītājs<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008307029]</ref>, bet no 2022. gada 31. janvāra arī Carnikavas aizsardzības un attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008194058]</ref>. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti]</ref>. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājās pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārdēvēt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja un Rīgas dome 2022. gada 14. decembrī pieņēma lēmumu, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/501646-vesturiskais-analfabetisms-valdis-dombrovskis-pamatigi-saputrojas-latvijas-vesture-talak-jau-vairs-nav-kur-iet Barkāns, Elmārs. ''Vēsturiskais analfabētisms''. «Kas jauns», 2022, 12. maijs]</ref>. Drēziņš apbedīts 2022. gada 17. decembrī [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapsētā]]<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55034648/muziba-aizsaukts-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «Mūžībā aizsaukts vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''DELFI'', 2022. gada 13. decembris]</ref>, izvadītājs priesteris Edgars Cakuls. == Ģimene == Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas armijas [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku pulka]] karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — [[Satiksmes ministrija]]s Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas [[Daugavgrīva|Daugavas grīvas]] un [[Rīgas osta]]s bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam [[Jānis Drēziņš]].<ref name="ReferenceA" /> Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz [[Danciga|Dancigu]], bet uz [[Dānija|Dāniju]], kapteinis latviešu bēgļiem uz [[Kanāda|Kanādu]], piesakoties rēderam [[Fricis Grauds|Fricim Graudam]], stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.<ref name="ReferenceB" /> == Sports == Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227307|article:DIVL373|query:futbola%20futbols%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.]</ref> spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:25515|article:DIVL375|query:Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.]</ref> Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.<ref name="ReferenceB" /> == Apbalvojumi == Saņēmis [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.<ref name="ReferenceB" /> 2020. gada 9. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Egils Levits]] un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada [[Kārlis Ulmanis]] viņa vectēvu [[Jānis Drēziņš|Jāni Drēziņu]]<ref>''Jaunākās Ziņas'', Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.) |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P }}</ref>) apbalvot ar ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] un iecelt par [[Atzinības krusts|Atzinības krusta kavalieri]].<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu" /> Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.<ref>[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-19-augusta-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-97-izcilam-personibam Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Drēziņš, Ilmārs Reinholds}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]] gcgd1q12pspl77cswc0gsd1xaeaoag4 0 486832 4457578 4415632 2026-04-22T18:29:30Z Lasks 38532 4457578 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kuveita | valsts_angl = Kuwait | att_izm = | logo = | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Kuveitas ledus hokeja asociācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 53. (2025) | rangs max = 50. | rangs max date = pirmoreiz 2018. | rangs min = 52. | rangs min date = pirmoreiz 2022. | iesauka = Piekūni | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|LAT}}/{{flaga|GER}} [[Andris Bartkevičs]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 6 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 49. vieta (2022) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|JPN}} 44—1 {{ih-rt|KUW}}<br />([[Kannina]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|1999|1|30|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|KUW}} 39—2 {{ih-rt|IND}}<br />([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; {{dat|2011|4|26|N}}) | liel zaud = {{ih|JPN}} 44—1 {{ih-rt|KUW}}<br />([[Kannina]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|1999|1|30|N}}) | pašreizējais = }} '''Kuveitas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kuveita|Kuveitu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā. Šobrīd tā atrodas 53. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs ar [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s hokeja komandām. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 1ldl6af5whyld5txpgau9r94g4viv5l 14 491123 4457573 3453577 2026-04-22T18:01:49Z EdgarsBot 50781 kategorija "Argolīda" → "Argolida" 4457573 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Argolida]] ked7cpy0c0rcon7gv7t0symhdiuwa01 0 495056 4457738 4242405 2026-04-23T05:44:06Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Spānijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457738 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1955|6|8}} | years3 = 1974–1989 | goals2 = | goals3 = 9 | image = Jose Antonio Camacho.jpg | manageryears3 = 1996–1997 | caption = Kamačo 2011. gadā | pcupdate = | name = | playername = Hosē Antonio Kamačo | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 1972–1973 | years2 = 1973–1974 | totalcaps = | currentclub = | totalgoals = | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | manageryears1 = 1992–1993 | manageryears2 = 1993–1996 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 1973 | nationalyears2 = 1975–1988 | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 81 | nationalgoals1 = 0 | goals1 = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sjesa}} | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | managerclubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | manageryears7 = 2004 | manageryears8 = 2007–2008 | manageryears9 = 2008–2011 | manageryears10 = 2011–2013 | manageryears11 = 2016–2018 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | manageryears5 = 1998–2002 | managerclubs5 = {{fb|ESP}} | managerclubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | managerclubs10 = {{fb|CHN}} | managerclubs11 = {{fb|Gabona}} | manageryears6 = 2002–2004 | manageryears4 = 1998 | birth_place = | height = 174 | caps1 = | caps2 = | caps3 = 414 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Albacete Balompié|Albacete]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | nationalgoals2 = 0 }}'''Hosē Antonio Kamačo Alfaro''' ({{Val|es|José Antonio Camacho Alfaro}}; dzimis {{Dat|1955|6|8}}) ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Spēlētāja karjeras laikā viņš 15 gadus pavadīja ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' komandā, piedaloties vairāk nekā 500 mačos un izcīnot 19 titulus, ieskaitot deviņus ''[[La Liga]]'' titulus. Spānijas futbola izlases sastāvā aizvadījis 81 maču. Piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]]. Savu trenera karjeru iesācis Spānijas klubos ''[[Rayo Vallecano]]'' un [[RCD Espanyol|''Espanyol'']], palīdzot abiem klubiem izcīnīt vietu augstākajā līgā. 1998. gadā kļuvis par ''Real Madrid'' galveno treneri, tomēr šo amatu viņš atstāja pēc 22 dienām. Tā paša gada septembrī kļuvis par Spānijas izlases treneri. Vadījis izlasi [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. 2002. gada turnīrā pēc izstāšanās ceturtdaļfinālā pret mājinieci [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] viņš amatu atstāja. Vēlāk trenējis [[Portugāle]]s klubu [[SL Benfica|''Benfica'']], ''Real Madrid'', [[CA Osasuna|''Osasuna'']], kā arī [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnas]] un [[Gabonas futbola izlase|Gabonas futbola izlasi]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 1974—75, 1975—76, 1977—78, 1978—79, 1979—80, 1985—86, 1986—87, 1987—88, 1988—89 * [[Copa del Rey]]: 1973—74, 1974—75, 1979—80, 1981—82, 1988—89 * [[Spānijas Superkauss]]: 1988, 1989 * [[Copa de la Liga]]: 1985 * [[UEFA kauss]]: 1984—85, 1985—86 === Trenera karjera === '''Benfica''' * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2003—04 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kamačo, Hosē Antonio}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mursijas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Ķīnas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Gabonas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbola izlases treneri]] 6yzld89mxcemksncqnuz8fdsfsvkx4h 0 496076 4457751 3497171 2026-04-23T05:57:25Z Vylks 50297 4457751 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1946|12|30}} | playername = Berti Fogtss | goals1 = 32 | image = Berti Vogts 1 (cropped).JPG | manageryears3 = 1990–1998 | caption = Fogtss 2014. gadā | pcupdate = | name = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Bitgene|3s=Kārsta}} | years1 = 1965–1979 | managerclubs1 = {{flaga|Rietumvācija}} Rietumvācijas U21 | manageryears1 = 1979–1990 | manageryears2 = 1986–1990 | nationalteam1 = {{fb|Rietumvācija}} | nationalyears1 = 1967–1978 | nationalcaps1 = 96 | currentclub = | clubs1 = {{flaga|Rietumvācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | managerclubs3 = {{fb|GER}} | managerclubs6 = {{fb|SCO}} | manageryears7 = 2007–2008 | manageryears8 = 2008–2014 | manageryears9 = 2015–2016 | managerclubs2 = {{fb|Rietumvācija}} (asistents) | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | manageryears5 = 2001–2002 | managerclubs5 = {{fb|Kuveita}} | managerclubs7 = {{fb|NGA}} | clubnumber = | managerclubs8 = {{fb|Azerbaidžāna}} | managerclubs9 = {{fb|USA}} (tehniskais padomnieks) | manageryears6 = 2002–2004 | manageryears4 = 2000–2001 | birth_place = | height = 168 | caps1 = 419 | nationalgoals1 = 1 }}'''Hanss Hūberts "Berti" Fogtss''' ({{Val|de|Hans-Hubert "Berti" Vogts}}, dzimis {{Dat|1946|12|30}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlases]] dalībnieks. Visu savu spēlētāja karjeru pavadījis [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīgas]] komandā ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Ar komandu piecas reizes izcīnījis Bundeslīgas čempionu titulu un divas reizes uzvarējis [[UEFA kauss|UEFA kausā]]. Ar [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlasi]] uzvarējis [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972. gada Eiropas čempionātā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. 11 gadus vadījis Rietumvācijas U21 izlasi. 1990. gadā kļuvis par [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] galveno treneri. Aizvedis komandu līdz uzvarai [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]. Vēlāk vadījis arī vairākas citas nacionālās izlases, kā [[Kuveitas futbola izlase|Kuveitu]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Nigērijas futbola izlase|Nigēriju]] un [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Borussia Mönchengladbach''' * [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīga]]: 1969–70, 1970–71, 1974–75, 1975–76, 1976–77 * [[DFB Pokal]]: 1972–73 * [[UEFA kauss]]: 1974–75, 1978–79 '''Rietumvācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] '''Individuālie sasniegumi''' * Vācijas gada futbolists: 1971, 1979 === Trenera karjera === '''Vācija''' * Eiropas čempionāts: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fogtss, Berti}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Rietumvācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kuveitas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Skotijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Nigērijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Azerbaidžānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1970. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1972. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 0h7vu962zv14uusx6y9v70he0fmtszr 0 496963 4457547 4174418 2026-04-22T17:26:47Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457547 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Londonas boro|pilsētu ASV|Vestminstera (Kolorādo)}} {{Apdzīvotās vietas infokaste | name = Vestminstera | official_name = ''Westminster'' | settlement_type = Londonas boro un lielpilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 | image1 = Parliament at Sunset.JPG | image2 = Trafalgar Square on a Summer Evening.jpg | image3 = Westminster Abbey St Peter.jpg | image4 = Buckingham Palace UK.jpg }} | imagesize = | image_caption = [[Vestminsteras pils]]; [[Trafalgaras laukums]]; [[Vestminsteras abatija]]; [[Bakingemas pils]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_blank_emblem = <!-- Lb merton logo.svg --> | blank_emblem_type = Boro padomes logo | blank_emblem_size = 150px | seat_type = Administratīvais centrs | seat = | largest_city = | pushpin_map = Anglija#Lielā Londona#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | image_map1 = City of Westminster in Greater London.svg | map_caption1 = Vestminstera [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]] | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Londona]] | subdivision_type3 = Ceremoniālā grāfiste | subdivision_name3 = [[Lielā Londona]] | information_title1 = Statuss | information_name1 = lielpilsēta | established_title = Dibināts | established_date = 1965 | area_total_km2 = 21.48 | population_total = 211365 | population_as_of = 2022 | population_density_km2 = auto | postal_code_type = Pasta kodi | postal_code = EC, NW, SW, W, WC | iso_code = GB-WSM | website = {{url|https://www.westminster.gov.uk/}} | latd = 51 | latm = 30 | lats = 44 | latNS = N | longd = 0 | longm = 09 | longs = 48 | longEW = W }} '''Vestminsteras Lielpilsēta''' ({{val|en|City of Westminster}}) ir [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] apkaime ([[boro]]) ar lielpilsētas statusu rietumos no [[Londona]]s centra [[Londonas Sitija]]s. Vestminstera robežojas ar [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]] austrumos, [[Lembeta|Lembetu]] dienvidaustrumos, [[Vondsvērta|Vondsvērtu]] dienvidos, [[Kensingtona un Čelsi|Kensingtonu un Čelsi]] dienvidrietumos un rietumos, [[Brenta|Brentu]] ziemeļrietumos un [[Kempdena|Kempdenu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos. Vestminsterā atrodas [[Soho]], [[Pikadilli laukums]], [[Trafalgaras laukums]], [[Vestminsteras pils]], premjerministra rezidence un citi zīmīgi objekti. == Vēsture == Vēsturiski Vestminstera attīstījās kā atsevišķa pilsēta rietumos no Londonas; tās centrs bija [[Vestminsteras abatija]]. 1540. gadā Vestminsterai piešķīra lielpilsētas statusu. Vestminsteras boro tagadējās robežās tika izveidots {{dat|1965|4|1||bez}}, apvienojot Vestminsteras, Pedingtonas un Sentmerilebonas municipālos boro, un iekļauts Lielās Londonas grāfistē; pirms tam tā bija daļa no vēsturiskās [[Midlseksa]]s grāfistes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Londonas administratīvo rajonu uzskaitījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Londonas administratīvie rajoni]] frdrftbi96nxz0yzk0ymsjqfqtors0n 4457548 4457547 2026-04-22T17:27:17Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457548 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Londonas boro|pilsētu ASV|Vestminstera (Kolorādo)}} {{Apdzīvotās vietas infokaste | name = Vestminstera | official_name = ''Westminster'' | settlement_type = Londonas boro un lielpilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 | image1 = Parliament at Sunset.JPG | image2 = Trafalgar Square on a Summer Evening.jpg | image3 = Westminster Abbey St Peter.jpg | image4 = Buckingham Palace UK.jpg }} | imagesize = | image_caption = [[Vestminsteras pils]]; [[Trafalgaras laukums]]; [[Vestminsteras abatija]]; [[Bakingemas pils]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_blank_emblem = <!-- Lb merton logo.svg --> | blank_emblem_type = Boro padomes logo | blank_emblem_size = 150px | seat_type = Administratīvais centrs | seat = | largest_city = | pushpin_map = Anglija#Lielā Londona#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | image_map1 = City of Westminster in Greater London.svg | map_caption1 = Vestminstera [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]] | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Londona]] | subdivision_type3 = Ceremoniālā grāfiste | subdivision_name3 = [[Lielā Londona]] | information_title1 = Statuss | information_name1 = lielpilsēta | established_title = Dibināts | established_date = 1965 | area_total_km2 = 21.48 | population_total = 211365 | population_as_of = 2022 | population_density_km2 = auto | postal_code_type = Pasta kodi | postal_code = EC, NW, SW, W, WC | iso_code = GB-WSM | website = {{url|https://www.westminster.gov.uk/}} | latd = 51 | latm = 30 | lats = 44 | latNS = N | longd = 0 | longm = 09 | longs = 48 | longEW = W }} '''Vestminsteras Lielpilsēta''' ({{val|en|City of Westminster}}) ir [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] apkaime ([[boro]]) ar lielpilsētas statusu rietumos no [[Londona]]s centra [[Londonas Sitija]]s. Vestminstera robežojas ar [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]] austrumos, [[Lembeta|Lembetu]] dienvidaustrumos, [[Vondsvērta|Vondsvērtu]] dienvidos, [[Kensingtona un Čelsi|Kensingtonu un Čelsi]] dienvidrietumos un rietumos, [[Brenta|Brentu]] ziemeļrietumos un [[Kemdena|Kemdenu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos. Vestminsterā atrodas [[Soho]], [[Pikadilli laukums]], [[Trafalgaras laukums]], [[Vestminsteras pils]], premjerministra rezidence un citi zīmīgi objekti. == Vēsture == Vēsturiski Vestminstera attīstījās kā atsevišķa pilsēta rietumos no Londonas; tās centrs bija [[Vestminsteras abatija]]. 1540. gadā Vestminsterai piešķīra lielpilsētas statusu. Vestminsteras boro tagadējās robežās tika izveidots {{dat|1965|4|1||bez}}, apvienojot Vestminsteras, Pedingtonas un Sentmerilebonas municipālos boro, un iekļauts Lielās Londonas grāfistē; pirms tam tā bija daļa no vēsturiskās [[Midlseksa]]s grāfistes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Londonas administratīvo rajonu uzskaitījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Londonas administratīvie rajoni]] 1w8vfvjggjpbsf4makosnz6mcud54ar 2 502822 4457493 4392030 2026-04-22T14:12:37Z Ivario 51458 /* Ministrijas */ 4457493 wikitext text/x-wiki === Esošo === * [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-apbalvojumi|title=Ministru kabineta apbalvojumi {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=219237|title=Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru Kabineta balva]] (1995–) *** [[Tēvzemes balva]] (1937–1940, netieša priekštece) ** Ministru kabineta Atzinības raksts (1995–) ** Ministru kabineta Diploms (2014–) *Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme (1997–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=43465|title=Noteikumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaiti un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes izsniegšanu un uzskaiti|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-leo-hirssonam-izsniegusi-nacionalas-pretosanas-kustibas-dalibnieka-apliecibu|title=Rīgas pašvaldība Leo Hiršsonam izsniegusi nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> *Otrā pasaules kara dalībnieka piemiņas krūšu nozīme (2018–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/297639-no-1-augusta-var-sanemt-kara-dalibnieka-apliecibas-un-krusu-nozimes-2018|title=No 1. augusta var saņemt kara dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-01-06|language=lv}}</ref> ==== Ministrijas ==== * [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-ministrijas-uzdevumi/aizsardzibas-ministra-un-aizsardzibas-ministrijas|title=Aizsardzības ministra un Aizsardzības ministrijas apbalvojumi {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** ''Ministra'' *** Goda zīme “Par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares izaugsmē” (2020–) *** "Atzinības Goda Zīme" (1996–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvianmilitaryhistory.wordpress.lv/2012/10/|title=2012. gada oktobris|website=latvianmilitaryhistory|access-date=2022-02-09|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolekcionars.wordpress.com/2011/01/10/aizsardzibas-ministra-apbalvojums-atzinibas-goda-zime/|title=Aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda Zīme”|website=Latvijas apbalvojumu kolekcionārs|access-date=2022-03-06|date=2011-01-10|language=lv-LV}}</ref> *** Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" (1999–) *** Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” (2004) *** Piemiņas medaļa “NATO samits 2006” (2007) ** ''Ministrijas'' *** krūšu zīme (1924–1940 / 1996–) *** Goda raksts (2002–, Atzinības raksts 1996–2002) **''NBS/Zemessardze/Jaunsardze'' ***NBS komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolekcionars.wordpress.com/2011/01/11/nbs-komandiera-apbalvojums-%e2%80%94-pieminas-medala-%e2%80%9epar-piedalisanos-starptautiskajas-operacijas%e2%80%9d/|title=NBS komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās”|website=Latvijas apbalvojumu kolekcionārs|access-date=2022-03-06|date=2011-01-11|language=lv-LV}}</ref> ***NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums “Par nopelniem”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolekcionars.wordpress.com/2011/01/03/nbs-juras-speku-komandiera-apbalvojums-par-nopelniem/|title=NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums “Par nopelniem”|website=Latvijas apbalvojumu kolekcionārs|access-date=2022-03-06|date=2011-01-03|language=lv-LV}}</ref> ***vienību goda raksti utt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latviansmilhistory.blogspot.com/search/label/NBS%20apbalvojumi|title=Zemessardzes bataljonu/brigāžu/novadu goda raksti, atzinības raksti|last=Likteņdzirnās|first=Latvieši Vēstures|website=Latvieši vēstures likteņdzirnās|access-date=2022-03-20|date=ceturtdiena, 2012. gada 14. jūnijs}}</ref> (http://latviansmilhistory.blogspot.com/search/label/Vien%C4%ABbu%20apbalvojumi) ***kvalifikācijas zīmes<ref>https://www.mil.lv/sites/mil/files/document/kvalifikacijas-zimes.pdf</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-10-26/foto-pirmo-reizi-pasniedz-nbs-kvalifikacijas-zimes-par-sasniegumiem-fiziskaja|title=Foto: Pirmo reizi pasniedz NBS kvalifikācijas zīmes par sasniegumiem fiziskajā sagatavotībā|website=Sargs.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ***NBS Militārās policijas komandiera Goda zīme «Par nopelniem Militārās policijas attīstībā» * [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]] ** Atzinības raksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/apbalvojumi|title=Apbalvojumi {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/apbalvojumi|title=Apbalvojumi {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Atzinības raksts ** Pateicības raksts ** Diploms * [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=165443|title=Zaudējis spēku - Finanšu ministrijas apbalvojumu dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Goda zīme (2007–) ** Goda raksts ** Atzinības raksts ** Pateicība *** ''[[Valsts ieņēmumu dienests]]''<ref>https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/2013.gada%207.febru%C4%81ra%20nolikums%20Nr.5.pdf</ref> **** Goda zīme (I/II/III pakāpe, 2013–) **** Goda zīme par ieguldījumu muitas dienesta attīstībā (I/II/III pakāpe, 2013–) **** Apbalvojums “Jubilejas zīme “Latvijas muitai 100”” (2019)<ref>https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/nolikums_jubilejas_zime_latvijas_muitai_100_pielikumi.pdf</ref> **** Atzinības raksts (2013–) * [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] ** Apbalvojums "Goda zīme" (zelta/sudraba/bronzas, 1999–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Iekšlietu ministrijas apbalvojuma 'Goda… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/jaunums/par-godu-latvijas-republikas-proklamesanas-103-gadadienai-par-priekszimigu-dienestu-valsts-laba-iekslietu-nozares-amatpersonas-sanem-iekslietu-ministrijas-apbalvojumus|title=Par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas 103. gadadienai par priekšzīmīgu dienestu valsts labā iekšlietu nozares amatpersonas saņem Iekšlietu ministrijas apbalvojumus {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolekcionars.wordpress.com/2011/01/24/iekslietu-ministrijas-apbalvojums-goda-zime/|title=Iekšlietu ministrijas apbalvojums “Goda zīme”|website=Latvijas apbalvojumu kolekcionārs|access-date=2022-02-09|date=2011-01-24|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcb.lv/2018/12/valsts-policijai-ari-100/|title=Valsts policijai arī 100! » Rīgas Centrālā bibliotēka|access-date=2022-02-24|language=lv-LV}}</ref> ** Apbalvojuma zīme "Par pašaizliedzību" (2009–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=199855|title=Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmes "Par pašaizliedzību" nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vugd.gov.lv/lv/iekslietu-ministrijas-apbalvojuma-zime-par-pasaizliedzibu|title=Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīme "Par pašaizliedzību" {{!}} Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|website=www.vugd.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Goda raksts ** Pateicība ** ''krūšu nozīme „Par teicamu dienestu Iekšlietu ministrijā” (pirms 2009, PSRS??)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/ieslodzijuma-vietu-parvaldes-prieksnieka-vietniekam-scepjolkinam-pieskir-generala-pakapi|title=Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietniekam S.Čepjolkinam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Tieslietu ministrija|website=www.tm.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artembassy.lv/lv/978-izsoles.php?act=auction&aid=10&cat=995&sort=price&item=7677|title=Izsoles|last=Ltd|first=Didzis Luka-Indans; LI Corp|website=Mākslas Vēstniecība - Antikvariāts - Galerija|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** personīgais šaujamierocis vai aukstais ierocis ** LR IeM Sardzes pulka nozīme "Inspektors - kinologs" *** [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vugd.gov.lv/lv/apbalvojumi|title=Apbalvojumi {{!}} Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|website=www.vugd.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> **** Jubilejas goda zīme "Latvijas Ugunsdzēsībai - 150” (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/271051-atzimejot-latvijas-ugunsdzesibas-150-gadadienu-apbalvo-ucak-un-vugd-rigas-regiona-parvaldes-amatpersonas-2015|title=Atzīmējot Latvijas ugunsdzēsības 150.gadadienu apbalvo UCAK un VUGD Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> **** Medaļa "Par drosmi" (2014–) **** Apbalvojuma zīme „Par priekšzīmīgu dienestu” (I/II/III pakāpe, 2013–) **** Apbalvojuma zīme „Par ieguldījumu starptautiskās palīdzības sniegšanā" (2011–) **** Apbalvojuma zīme "Par nopelniem" (2002–)<ref name=":3" /> **** Goda raksts **** Pateicība **** Apbalvojuma zīme "Par cītību" (1930. gadi?)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/photo/album/1C37C6EB-5235-4749-A7D5-6DE68E0B5E8F|title=Prezentē jauno Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi ''Par pašaizliedzību'' (16) {{!}} Galerijas {{!}} Foto {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> ***[[Valsts robežsardze]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vrk.rs.gov.lv/main.php?sadala=235&m=23|title=Valsts robežsardzes koledža|website=www.vrk.rs.gov.lv|access-date=2022-06-12}}</ref><ref>http://www.vrk.rs.gov.lv/lat/docs/muzejs/01/05.jpg</ref> ****Robežsargu atzinības krusts (2001–, 2 šķiras) ****Nopelnu zīme "Par izcilību dienestā" (1999–, 3 pakāpes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=213056|title=Par robežsargu nopelnu zīmi "Par izcilību dienestā"|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ****Krūšu zīme (1995–) ****Nopelnu krūšu zīme "Par Latvijas valsts robežas izbūvi" (2004–) ****Krūšu zīme "Par ieguldījumu Schengen Acquis ieviešanā" (2008–) ****Apbalvojuma zīme “Par nopelniem Valsts Robežsardzes attīstībā” (2010–) ****Nopelnu zīme “Par ieguldījumu starptautiskajās misijās un operācijās” (2006–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/322577-valsts-robezsardzes-prieksnieks-sanem-divus-apbalvojumus-2020|title=Valsts robežsardzes priekšnieks saņem divus apbalvojumus - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ****Valsts robežsardzes koledžas Krūšu zīme (2006–) ****Jubilejas zīme "Valsts robežsardzei - 80 gadu" (1999) ****Jubilejas zīme "Valsts robežsardzei - 85 gadi" (2004) ****Apbalvojums "Valsts robežsardzei - 90 gadi" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=191850|title=Valsts robežsardzes apbalvojuma "Valsts robežsardzei – 90 gadi" nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ****Jubilejas zīme "Valsts robežsardzei - 95 gadi" (2014) ****Jubilejas zīme "Latvijas Valsts robežsardzei 100" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/LudzaLv/photos/a.292354997624895/1133580680168985/|title=Ludzas novads - 2019. gada 7.novembrī Valsts robežsardzes dibināšanas 100. gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā Latgales vēstniecībā “GORS” Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis G.Pujāts apbalvoja Ludzas novada domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu ar jubilejas zīmi Latvijas Valsts robežsardzei 100. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ***xxxxxxxxxxxx ***[[Ieslodzījuma vietu pārvalde]] (pirms 2009) ****Krūšu nozīme „Taisnīgums pret visiem” (vismaz 2 pak)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristiem.wordpress.com/2012/11/21/lja-biedrs-sanem-dienesta-apbalvojumu/|title=LJA biedrs saņem dienesta apbalvojumu|last=LJA|website=Latvijas juristu apvienība|access-date=2022-02-09|date=2012-11-21|language=en}}</ref> ****Goda zīme zeltā/sudrabā ****Goda raksts ****Pateicība ***xxxxxxx ***[[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] ****Goda zīme "Par nopelniem" (2006–, 3 pakāpes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=130940|title=Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apbalvojuma "Goda zīme "Par nopelniem"" dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ***Valsts policija ****Goda zīme (2013–)? <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga.pilseta24.lv/zina?slug=valsts-policija-nodibina-apbalvojumu-goda-zime|title=Valsts policija nodibina apbalvojumu "Goda zīme"|website=Pilseta24.lv|access-date=2022-02-09|date=2013-10-30|language=lv}}</ref> ****Nopelnu zīme "Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā" (2007–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167120|title=Valsts policijas apbalvojuma "Nopelnu zīme "Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā"" dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ****Jubilejas goda zīme „Valsts policijai 90” (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=183808|title=Valsts policijas apbalvojuma "Latvijas policijai 90 gadi" dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ****Jubilejas goda zīme „Valsts policijai 95” (2013) ****Jubilejas goda zīme „Valsts policijai 100” ****Kārtības policijas Nopelnu zīme (3 pakāpes) ****Kriminālpolicijas Goda zīme (3 pakāpes) ****Nopelnu zīme “Par ieguldījumu ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/par-godu-valsts-policijas-103-gadadienai-apbalvoti-labakie-vidzemes-policisti/|title=Par godu Valsts policijas 103. gadadienai apbalvoti labākie Vidzemes policisti|website=Valmieras Ziņas|access-date=2022-02-09|date=2021-12-06|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/par-godu-valsts-policijas-102-gadadienai-apbalvoti-labakie-vidzemes-policisti/|title=Par godu Valsts policijas 102. gadadienai apbalvoti labākie Vidzemes policisti|website=Valmieras Ziņas|access-date=2022-02-09|date=2020-12-03|language=lv-LV}}</ref> ****Krūšu nozīme "Par cītību policijā" (kopš 1993?)<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:552927&#124;article:DIVL184&#124;query:uz%C5%A1uv%C4%93m%20uz%C5%A1uve%20Policija%20valsts%20policija%20|title=Vai policisti turpmāk dienestu pildīs basām kājām?|work=Neatkarīgā Rīta Avīze|date=1993-08-08|issue=180|page=5}}</ref> ****Krūšu nozīme «Par izdienu» (5/10/15/20/25/30/35/40 gadi, kopš 1993?)<ref name=":2" /> ****Goda raksts ***[[Valsts policijas koledža]] **** Krūšu zīme "Par ieguldījumu izglītībā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=215944|title=Valsts policijas koledžas apbalvojuma "Par ieguldījumu izglītībā" dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-04|language=lv}}</ref> (2010–) **** Krūšu nozīme "Valsts policijas koledžas absolvents" (2009?–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=189583|title=Valsts policijas koledžas krūšu nozīmes "Valsts policijas koledžas absolvents" apraksts, piešķiršanas un nēsāšanas kārtība|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-06-15|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-apbalvojumi|title=Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumi {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Atzinības raksts ** Pateicības raksts ** Pieaugušo neformālās izglītības ceļojošā balva * [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/km-darbibu-regulejosie-dokumenti|title=KM darbību regulējošie dokumenti {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Īpašais Atzinības raksts ** Atzinības raksts ** Pateicības raksts ** "Lielā mūzikas balva"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=92022|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]] ** Atzinības raksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lma.lv/aktuali/lr-labklajibas-ministrijas-atzinibas-raksts-lma|title=LR Labklājības ministrijas atzīnības raksts LMA|last=LMA|website=Latvijas Mākslas akadēmija|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Pateicības raksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/read-2734|title=Žannai Kulakovai pasniegts Labklājības ministrijas Pateicības raksts|website=Daugavpils.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/nva-ventspils-filiales-vaditajai-benitai-salnikovai-pasniegts-labklajibas-ministrijas-pateicibas-raksts|title=NVA Ventspils filiāles vadītājai Benitai Saļņikovai pasniegts Labklājības ministrijas Pateicības raksts par ilggadīgu ieguldījumu labklājības nozarē {{!}} Nodarbinātības valsts aģentūra|website=www.nva.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] ** Pateicības raksts ** Atzinības raksts (pirms 2000, saņēma Juris Binde)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vdzti.gov.lv/lv/vadiba|title=Vadība {{!}} Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija|website=www.vdzti.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] ** Atzinības raksts ar spalvu (I šķira ar zelta spalvu, II ar sudraba) ** Goda diploms ** Pateicības raksts *** ''Tiesu administrācija<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22156|title=tiesu sistēma Latvijā|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-02-09|language=en}}</ref>'' **** Goda raksts **** Pateicības raksts **** Atzinības raksts ***''Tiesu sistēma'' ****Tieslietu sistēmas goda zīme (I/II/III šķira, 2008–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=182188|title=Tieslietu sistēmas apbalvojumu dibināšanas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ****"Goda tiesneša" nosaukums (2009–) ***[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrs]] ****Goda zīme "Par ieguldījumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra attīstībā" + diploms (2011–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/par-mums/ur-goda-zime/|title=UR Goda zīme|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-01-15|date=2017-10-05|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/veselibas-ministrijas-apbalvojumi|title=Veselības ministrijas apbalvojumi {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> ** Atzinības raksts (2006–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160728042359/http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/apbalvojums_atzinibas_raksts/|title=Veselības ministrijas apbalvojums "Atzinības raksts" - Latvijas Republikas Veselības ministrija|website=web.archive.org|access-date=2022-02-09|date=2016-07-28}}</ref> ** Pateicības raksts (2016?–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171012222447/http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/veselibas_ministrijas_apbalvojumi/|title=Veselības ministrijas apbalvojumi - Latvijas Republikas Veselības ministrija|website=web.archive.org|access-date=2022-02-09|date=2017-10-12}}</ref> * [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]] ** Atzinības raksts (pirms 2019–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zaao.lv/lv/zinas/zaao-valdes-priekssedetajs-sanem-varam-atzinibas-rakstu-un-lps-pateicibas-rakstu|title=ZAAO valdes priekšsēdētājs saņem VARAM Atzinības rakstu un LPS Pateicības rakstu|website=ZAAO|access-date=2022-02-09|date=2019-12-16|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/par-ministriju/ministrijas-apbalvojumi?nid=929#jump|title=Ministrijas apbalvojumi|website=www.zm.gov.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> ** ministrijas medaļa „Par centību” un tās apliecība (vismaz 1924/25–1940<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/10100|title=Galda Medaļa "Par centību", Zemkopības Ministrija, Sudrabs, 1925. gads, Latvija, Svars: 44.97 Gr.|website=fajans.lv|access-date=2022-02-09|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/20789|title=Medaļa, Par darbu un centību, Latvijas lauksaimniecības kamera, Latvija, 20.gs. 20-30ie gadi, Ø 60.3 mm, 76.70 g, meistars S. Bercs|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> / 1997–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/jaunumi/zemkopibas-ministrijas-apbalvojumi?id=12706|title=Nozares portāls|website=www.vmd.gov.lv|access-date=2022-02-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.easyget.lv/kultura/read/41950/|title=LNVM izdevis grāmatu par lauksaimniecības izstāžu un biedrību medaļām|website=easyget.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref><ref>http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:63471|article:DIVL329|query:Zemkopibas%20ministrijas%20meda%C4%BCi%20Meda%C4%BCus%20</ref> [1. versijā bija zelta/sudraba/bronzas, lielā/vidējā/mazā]<ref>http://periodika.lv/viewerOpener?id=42590349&isArticle=true&query=ministrija%20Par%20cent%C4%ABbu%20meda%C4%BCa%20</ref> ** Atzinības raksts ** konkursa "Sējējs" laureāta medaļa<ref name=":4" /> *** [[Zivju fonds|''Zivju fonds'']] **** Zivju fonda Atzinības raksts "Par ieguldījumu Latvijas zivju resursu saglabāšanā un zivsaimniecības nozares attīstībā" ==== Citi ==== *[[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]<ref name=":0" /> **Temīdas balva (2004–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/280276-temidas-balvas-sanem-senatores-anita-polakova-un-dzintra-balta-un-administrativas-justicijas-100-dar/|title=Temīdas balvas saņem senatores Anita Poļakova un Dzintra Balta un “Administratīvās justīcijas 100” darba grupa|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> **Atzinības raksts **Augstākās tiesas Izdienas nozīme (10/15/20/25 gadu, 2005–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=118285|title=Zaudējis spēku - Par Augstākās tiesas Izdienas nozīmes dibināšanu un nolikuma apstiprināšanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> *[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] **Goda zīme „Par sadarbību ar Drošības policiju" (2012?)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/lepojamies-adazu-novada-pasvaldibas-policijas-inspektors-gints-dzirkalis-sanem-goda-zimi/|title=Lepojamies! Ādažu novada pašvaldības policijas inspektors Gints Dzirkalis saņem goda zīmi|website=Ādažu novads|access-date=2022-02-09|date=2013-12-04|language=lv-LV}}</ref> **''Jubilejas medaļa/nodienēto gadu apbalvojums (3 pakāpes?)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/73372|title=Nozīme "Drošības policija", Latvija, Svars: 25.54 Gr.|website=fajans.lv|access-date=2023-06-15|language=lv-LV}}</ref> **Krūšu zīme (krusts) === Bijušo === Valsts: [[Ražena darba goda zīme]] (1940, nepiešķirta) * [[Latvijas Policijas akadēmija]] (1992–2010) **krūšu zīme “Latvijas Policijas akadēmijai 15 gadi” (15/10/5 gadi, 2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/134569|title=Par LPA Jubilejas krūšu zīmes “Latvijas Policijas akadēmijai 15 gadi” dibināšanas nolikumu|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-06-15|date=2006-01-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/73436|title=Medaļa un Nozīme "Latvijas Policijas akadēmija", Latvija, Svars: 27.04 Gr.|website=fajans.lv|access-date=2023-06-15|language=lv-LV}}</ref> * Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štābs ** apbalvojums Goda zīme<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvianmilitaryhistory.wordpress.lv/2012/10/16/268/|title=Medaļas un ordeņi.|website=latvianmilitaryhistory|access-date=2022-06-12|date=2012-10-16|language=lv-LV}}</ref> * [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]] (2006–2011) ** Atzinības raksts (2006) ** Pateicības raksts (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=148791|title=Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Atzinības rakstu un Pateicības rakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> ** Gada balva (2006): ministrijas Goda diploms + 250 Ls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=148790|title=Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balvu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> *? **goda zīme „Par veiksmīgu sadarbību ar Saeimas un prezidenta apsardzes dienestu" (2007?)<ref name=":1" /> *Valsts statistikas pārvalde (1919–1940) **Goda zīme (3 pakāpes, 1935–1938: zelta auseklis - I pak., sarkans - II, zaļš - III)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/4444|title=Nozīme, Valsts statistikas pārvalde, sudrabs 875 prove, Latvija, 20.gs. 30ie gadi, 35x37 mm|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=350438|title=Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs - Priekšmets - 'Goda zīme, valsts statistikas pārvaldes goda zīme; II pakāpe'|website=www.nmkk.lv|access-date=2022-06-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/37516|title=Nozīme, Goda Zīme, Valsts statistikas pārvalde, 3. pakāpe, sudrabs, emalja, Latvija, 20.gs. 30ie gadi, 37.2 x 35.4 mm, 875 prove|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/36960|title=Nozīme, Goda Zīme, Valsts statistikas pārvalde, 1. pakāpe, sudrabs, emalja, Latvija, 20.gs. 30ie gadi, 37.5 x 35.3 mm, 875 prove, emaljas nošķēlums|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> **4. Tautas skaitīšanas Goda zīme (4 pakāpes, 1935)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurogold.lv/lv/catalog/2011.html|title=Nopirkt 4. tautas skaitīšanas(1935) Goda zīme (4. pak.)|website=Eurogold|access-date=2022-06-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/27970|title=Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|language=lv-LV}}</ref> *Latvijas Lauksaimniecības kamera (1935–1940) **Medaļa "Par darbu un centību"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/20789|title=Medaļa, Par darbu un centību, Latvijas lauksaimniecības kamera, Latvija, 20.gs. 20-30ie gadi, Ø 60.3 mm, 76.70 g, meistars S. Bercs|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/27970#gallery-12|title=Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|pages=78, 79|language=lv-LV}}</ref> === ''Sabiedriskās organizācijas''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/27970#gallery-15|title=Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|language=lv-LV}}</ref> === * [[Latviešu strēlnieku apvienība]] (anno 1989) ** jubilejas goda zīme “Latviešu strēlnieku apvienībai 20 gadi” (2009)<ref name=":5" /> * [[Latviešu Virsnieku apvienība]] (anno 1921)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://virsnieki.lv/simbolika_/|title=Simbolika|website=Latviešu Virsnieku apvienība|access-date=2022-06-12|language=lv-LV}}</ref> ** Krūšu zīme (1. versija 2000, 2. versija 2021) ** Simtgades piemiņas zīme (2022) ** Piemiņas monēta LVA 95 gadi (2017) ** Jubilejas medaļa "Latviešu Virsnieku apvienībai 90" (2012) * [[Latvijas Sarkanais Krusts]] (dibināti 1922, atjaunoti 2006)<ref>https://www.redcross.lv/uploads/2020/01/nolikums-par-lsk-apbalvojumiem.pdf</ref> ** Goda Krusta ordenis ** Goda zīme ** Atzinības zīme ** Goda žetons ** Goda raksts ** Pateicība ** Sarkanā krusta žetons (1920–1940)<ref>https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/latvijas_sarkana_krusta_zetons_un_ta_vesture.pdf</ref> *[[Skautu kustība|Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija]] ** **Skauti: ? *Latvijas Teātra darbinieku savienība un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs **Teātra dienas Izcilības balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/pasniegtas-teatra-dienas-izcilibas-balvas-par-spoziem-sasniegumiem-teatra-maksla|title=Pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas par spožiem sasniegumiem teātra mākslā {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> (pirms 2018–) ***Jēkaba Dubura balva ***Helēnas Tangijevas–Birznieces balva ***Lilitas Bērziņas balva ***Harija Liepiņa balva ***Eduarda Smiļģa balva *[[Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība]] (1923–) **''Goda zīme / Ordenis'' (3 pakāpes, ?–1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/20266|title=Ordenis, LTAB (Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība), 2. pakāpe, sudrabs, Latvija, 1923 g., 37.6 x 33.4 mm, meistardarbnīca W. Müller|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> **Jāņa Leimana balva par ieguldījumu tuberkulozes ierobežošanā (2016–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuberkuloze.lv/tiks-pasniegta-jana-leimana-balva-2021/|title=Tiks pasniegta Jāņa Leimana balva 2021|website=Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība|access-date=2022-06-12|date=2021-04-16|language=lv-LV}}</ref> * Latvijas savienības "Černobiļa" Goda zīme (2006–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chernobyl.lv/lat/izvelne/Goda%20zime|title=Latvijas savienība Černobiļa - Sabiedriskā organizācija.|website=www.chernobyl.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> * [[Teterevu fonds|Borisa un Ināras Teterevu fonda]] Goda zīme (2016–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teterevufonds.lv/par-fondu/goda-zime/|title=Goda zīme|website=Borisa un Ināras Teterevu Fonds|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> * ''Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss'' **? *''Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju Savienība'' **Krūšu nozīme "Par cītību" **Goda zīme "Par cilvēku dzīvību glābšanu no uguns un citām briesmām" **Goda zīme "Par izcilus nopelniem ugunsdzēsībā", vismaz 4 pakāpes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/82817|title=Medaļa, Par nopelniem ugunsdzēsībā, 4. pakāpe, Latvija, 20.gs. 20-30ie gadi, 44.4 x 40.1 mm|website=Vitber|access-date=2025-01-15|language=lv}}</ref> (1924?–1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/51/download|title=VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}</ref> **Baltijas valstu ugunsdzēsēju savienību krūšu nozīme *''Nacionālās organizācijas "Latvijas vanagi" (1920/1921–1940)'' Nopelnu zīme<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/27970#gallery-9|title=Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|pages=47–48|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artembassy.lv/lv/978-izsoles.php|title=Izsoles|last=Ltd|first=Didzis Luka-Indans; LI Corp|website=Mākslas Vēstniecība - Antikvariāts - Galerija|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> * ''Latvijas aizsardzības biedrības'' medaļa (1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/44672|title=Medaļa, Latvijas Aizsardzības Biedrība, Nr. 87, Latvija, 20.gs. 30ie gadi, 36.8 x 31.9 mm|website=Vitber|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitber.com/lv/lot/74010|title=Medaļa, Latvijas Aizsardzības Biedrība, ar trijām zvaigznēm, Nr. 39, bronza, Latvija, 20.gs. 30ie gadi, 36.3 x 31.8 mm|website=Vitber|access-date=2026-01-06|language=lv}}</ref>; 2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/19991|title=Nozīme, Latvijas Aizsardzības biedrība, Latvija, 20.gs. 20-30ie gadi, J. Zusser|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|language=lv-LV}}</ref>, iespējams no Latvijas Aizstāvju biedŗības) * ''Latvijas aizsardzības biedrības'' medaļa "Latvijas Aeroklubs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?ID=350556|title=Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs - Priekšmets - 'Medaļa, Latvijas aeroklubs, Latvijas Aizsardzības biedrības apbalvojums'|website=www.nmkk.lv|access-date=2022-06-12}}</ref> * ''Kurzemes lauksaimniecības centrālbiedrības'' Lielā balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fajans.lv/auction/27970#gallery-10|title=Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga|website=fajans.lv|access-date=2022-06-12|pages=75.-76|language=lv-LV}}</ref> * ''Brīvības pieminekļa celšanas piemiņas zīme'' * ''Latvijas un Igaunijas Valsts prezidentu apciemojumu medaļa'' * Latvijas regbija federācija ** Goda raksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Frugbylatvia%2Fposts%2Fpfbid0Evfi1TmfXQfWfTGn2GbohfAeXG6hCtxDc4B2E3rU4t8FDXkKVaKjFFuauCLfL4ZQl|title=7.decembrī Daugavas krastā, Wellton Riverside viesnīcas 8.stāvā uz 2022.gada sezonas noslēguma pasākumu pulcējās Latvijas regbija saime - Latvijas Regbija federācija {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2023-06-15|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://apbalvojumilatvija.wordpress.com/ Apbalvojumu un krūšu nozīmju katalogs] 9wjgyaeulktgctxc2qhqrzoinazr5cp 0 503656 4457580 4424240 2026-04-22T18:34:10Z Pirags 3757 /* Sankcijas pret Krieviju */ pap 4457580 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām tiks slēgta Latvijas gaisa telpa. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] duonigxfanuvxm7rlc44afjgc7xcmsk 4457581 4457580 2026-04-22T18:36:00Z Pirags 3757 /* Sankcijas pret Krieviju */ 4457581 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] gzlg7ginbamdhcmr8n6z8j93ialx855 0 506408 4457543 4391312 2026-04-22T17:16:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457543 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Klūgu vīrs | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|76 701}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Wicker-Man-The-(1975)#tab=summary |title=The Wicker Man (1973) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate={{dat|2022|3|16}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | budžets = 500 tūkstoši [[Sterliņu mārciņa|£]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{GBR}} | ilgums = 88 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1973|12|6}} | izplatītājs = * ''British Lion Films'' | studija = * ''British Lion Films'' | operators = [[Harijs Veksmens]] | oriģinālnos = ''The Wicker Man'' | mūzika = [[Pols Džovanni]] | aktieri = * [[Edvards Vudvards]] * [[Brita Eklanda]] * [[Daiena Silento]] * [[Ingrīda Pita]] * [[Kristofers Lī]] | scenārijs = [[Entonijs Šefers]] | producents = [[Pīters Snells]] | režisors = [[Robins Hārdijs]] | žanrs = šausmu filma | paraksts = | att_izm = | attēls = The Wicker Man (1973 film) UK poster.jpg | imdb = }}'''"Klūgu vīrs"''' ({{Val|en|The Wicker Man}}) ir 1973. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Robins Hārdijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Edvards Vudvards]], [[Brita Eklanda]], [[Daiena Silento]], [[Ingrīda Pita]] un [[Kristofers Lī]]. Policists Nīls Houijs (Vudvards) izmeklē jaunas meitenes pazušanu uz izolētas [[Hebridu salas|Hebridu]] salas. Salas iedzīvotāji, kuri ir atmetuši [[Kristietība|kristietību]] un piekopj [[Ķelti|ķeltu]] [[Pagānisms|pagānismu]], noliedz, ka meitene ir jebkad pastāvējusi. "Klūgu vīrs" pirmizrāde notika {{Dat|1973|12|6|5=bez}}. Filma tika labi novērtēta no kritiķiem. 2004. gadā žurnāls ''[[Total Film]]'' "Klūgu vīru" ierindoja kā sesto visu laiku labāko britu filmu. 1978. gadā filma ieguva [[Saturna balva|Saturna balvu]] kā labākā šausmu filma. "Klūgu vīrs" ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]]. 2006. gadā filmai iznāca [[Klūgu vīrs (2006. gada filma)|rimeiks]], kas gan netika augstu novērtēts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] eoi5czqspeh2er7p1cf633c1kya3d3y 4457598 4457543 2026-04-22T19:13:46Z Baisulis 11523 salabota atsauce.... 4457598 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Klūgu vīrs | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|76 701}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0070917/ |title=The Wicker Man (1973) |publisher=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}} }}</ref> | budžets = 500 tūkstoši [[Sterliņu mārciņa|£]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{GBR}} | ilgums = 88 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1973|12|6}} | izplatītājs = * ''British Lion Films'' | studija = * ''British Lion Films'' | operators = [[Harijs Veksmens]] | oriģinālnos = ''The Wicker Man'' | mūzika = [[Pols Džovanni]] | aktieri = * [[Edvards Vudvards]] * [[Brita Eklanda]] * [[Daiena Silento]] * [[Ingrīda Pita]] * [[Kristofers Lī]] | scenārijs = [[Entonijs Šefers]] | producents = [[Pīters Snells]] | režisors = [[Robins Hārdijs]] | žanrs = šausmu filma | paraksts = | att_izm = | attēls = The Wicker Man (1973 film) UK poster.jpg | imdb = }}'''"Klūgu vīrs"''' ({{Val|en|The Wicker Man}}) ir 1973. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Robins Hārdijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Edvards Vudvards]], [[Brita Eklanda]], [[Daiena Silento]], [[Ingrīda Pita]] un [[Kristofers Lī]]. Policists Nīls Houijs (Vudvards) izmeklē jaunas meitenes pazušanu uz izolētas [[Hebridu salas]]. Salas iedzīvotāji, kuri ir atmetuši [[Kristietība|kristietību]] un piekopj [[Ķelti|ķeltu]] [[Pagānisms|pagānismu]], noliedz, ka meitene ir jebkad pastāvējusi. "Klūgu vīrs" pirmizrāde notika {{Dat|1973|12|6|5=bez}}. Filma tika labi novērtēta no kritiķiem. 2004. gadā žurnāls ''[[Total Film]]'' "Klūgu vīru" ierindoja kā sesto visu laiku labāko britu filmu. 1978. gadā filma ieguva [[Saturna balva|Saturna balvu]] kā labākā šausmu filma. "Klūgu vīrs" ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]]. 2006. gadā filmai iznāca [[Klūgu vīrs (2006. gada filma)|rimeiks]], kas gan netika augstu novērtēts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] aerriu2t1sqp18icjp313v4acgq5nrg 0 514678 4457555 4422980 2026-04-22T17:48:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457555 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kokneses katoļu baznīca | infobox_width = | image = Kokneses katoļu baznīca. 2000-07-23 - panoramio.jpg | image_size = | caption = Kokneses katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = | map_label = Kokneses katoļu baznīca | position = left | latd = 56.646338 | latNS = N | longd = 25.440495 | longEW = E | location = {{vieta|Latvija|Aizkraukles novads|Koknese}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[Prāvests]] Pāvils Kamola | website = https://www.plavinu-kokneses-katoludraudzes.net/ | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1939]]. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = }} '''Kokneses Sv.Jāņa Kristītāja katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca]]s dievnams, kas atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Koknese|Koknesē]], Austrumu ielā 11. Baznīca iesvētīta 1939. gadā. Pašreizējo izskatu baznīca ieguva 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad to apmūrēja ar sarkaniem ķieģeļiem un uzmūrēja sētas stabus. Ērģeles baznīcai 1937. gadā darinājis [[Jēkabpils]] ērģeļmeistars [[Andrejs Sūnāklis]]. Tās [[Latvijas PSR]] periodā pārvestas uz [[Siguldas luterāņu baznīca|Siguldas luterāņu baznīcu]], ceļā zaudējot 8 [[reģistrs (ērģeles)|reģistrus]]. No šīm ērģelēm līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai vējlāde, kaudzīte stabuļu un daži prospekta fragmenti, kas atgriezti Kokneses baznīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/kaltene_vesture.htm|title=Kaltenes luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Koknese]] 2bxthodv49hphees7adovgp8cyv13j1 0 519332 4457615 4178195 2026-04-22T19:51:38Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457615 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muiža''' ir muiža [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To 18. gadsimta 50. gados uzcēla baronu [[Mēdemi|Mēdemu]] dzimtas pārstāvji [[Kristofs Dītrihs fon Mēdems]] ar sievu, grāfa [[Keizerlingi|Keizerlinga]] meitu [[Anna fon Keizerlinga|Annu fon Keizerlingu]], un tā tika pārbūvēta 19. gadsimtā, kad tā nonāca Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Vilces muižas kungu mājas celtniecība uzsākta [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha Georga fon Mēdema]] (1721—1782) laikā, visticamāk 18. gadsimta 50.—60. gados, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Karla Dītriha fon Mēdema nāves Vilces mantojums tika izlikts izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon Grothuss (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, Ērberģes, Lielplatones un Blankenfeldes muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon Hānu (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, ko 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] qnax39vbn69k6q568xrpjvjs1qjs8w9 4457623 4457615 2026-04-22T20:08:02Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4457623 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] cymhs5djcyim0qmvcwwtxqske4xi9io 4457638 4457623 2026-04-22T20:21:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4457638 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošanā mežā iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un Mūrmuižas takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 71h46jbppwgkkfgx0j5ihnxt17jv4ya 4457639 4457638 2026-04-22T20:22:10Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457639 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošanā mežā iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un [[Mūrmuiža]]s takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] sykjlhzqxu3dl8ltepezvgg64oh7gfr 4457641 4457639 2026-04-22T20:23:24Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457641 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošanā mežā iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un [[Mūrmuiža (Vilces pagasts)|Mūrmuiža]]s takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] khbxkn5lcmwdd4ewy7g2jdk5zwdosvs 4457642 4457641 2026-04-22T20:25:52Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457642 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošajā [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkā]] iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un [[Mūrmuiža (Vilces pagasts)|Mūrmuiža]]s takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] ho91767zmn1n8tvtxs0yzsir8rt9ko1 4457643 4457642 2026-04-22T20:32:25Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4457643 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pamatskola <br> Vilces pagasta pārvalde | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18.gs. 50tie gadi. | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19.gs. | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To [[1750. gadi|1750. gados]] uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošajā [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkā]] iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un [[Mūrmuiža (Vilces pagasts)|Mūrmuiža]]s takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 2h51kv23wt9ro8n86l8sagx3z63yzis 4457714 4457643 2026-04-23T03:12:08Z Biafra 13794 4457714 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vilces muiža | native_name = | former_names = ''Groß-Wilzen'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Vilces Muiža 1.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Vilces muižas kungu māja | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Jelgavas novada pašvaldība | current_tenants = Vilces pagasta pārvalde <br> [[Vilces pamatskola]] | location = [[Vilce]], [[Vilces pagasts]], [[Jelgavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.420705 | latNS = N | longd = 23.542419 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18. gadsimta 50. gadi | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19. gadsimts | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vilces muižas apbūve | numurs = 5280 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} | references = }} '''Vilces muižas pils''' ir [[muiža]]s kunɡu māja [[Vilce|Vilcē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdzās [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkam]]. To 1750. gados uzcēla [[Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems|Kristofa Dītriha fon Mēdema]] un viņa sievas [[Anna fon Keizerlinga|Annas fon Keizerlingas]] valdīšanas laikā. 19. gadsimtā to pārbūvēja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna valdīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza|title=Vilces muiža - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2023-06-06|language=lv-lv|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606185646/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/pilis-un-muizas/item/84-vilces-muiza}}</ref> == Vēsture == Uz Vilces muižas kungu mājas celtniecības laiku norāda barokālais ēkas portāls ar [[Mēdemi|Mēdemu]] un [[Keizerlingi|Keizerlingu]] alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] laikā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Kārļa Dītriha fon Mēdema nāves Vilces muižu izlika izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon [[Grothusi|Grothuss]] (''Dietrich Johann von Grotthuß''). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (''Adelheide Agnes Marie von Grotthuß''), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un [[Ērberģe]]s, [[Lielplatone]]s un [[Blankenfelde]]s muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon [[Hāni|Hānu]] (''Johann Friedrich Wilhelm von Hahn''). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, kurus 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks [[Jūliuss Dērings]]. 2009. gadā iztīrīja ēkas pagrabu un nolēma tajā iekārtot muzeju, muižas parkā un blakus esošajā [[Vilce (dabas parks)|Vilces dabas parkā]] iekārtoja pastaigu takas, ko nodēvēja par Barona, Rukūzes un [[Mūrmuiža (Vilces pagasts)|Mūrmuiža]]s takām.<ref>[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/renoves-vilces-muizas-pagrabu-un-veidos-dabas-taku/ Renovēs Vilces muižas pagrabu un veidos dabas taku] Jelgavniekiem.lv 13.12.2016</ref> Mūsdienās ēkā atrodas [[Vilces pagasts|Vilces pagasta]] pārvalde un [[Vilces pamatskola]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vilces pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] fqibtewras7cmlqx2xudjccplpk3p90 0 519970 4457453 4189868 2026-04-22T12:26:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457453 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = Canadian High Arctic Research Station (CHARS).jpg | paraksts = Stacija 2023. gadā | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N | longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W | novietojums = [[Kembridžbeja]] | tips = vissezonas | atvērta = 2016 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Polar Knowledge Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = -13,9 | vas_t = 28,9 | ziem_t = -52,8 | laika_zona = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7) | mājaslapa = }} '''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]</ref> Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.<ref name = interact>[https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION]</ref> Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā. == Stacijas struktūra == Stacija sastāv no trijām galvenajām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos {{nobr|4800 m²}} atrodas konferenču un sapulču telpas, virtuve, ziemas dārzs, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ |title=EVOQ ARCHITECTURE. Canadian High Arctic Research Station (CHARS) |access-date={{dat|2022|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220825190402/http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ }}</ref> Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta [[inuiti|inuitu]] motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem. == Pētniecība == Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.<ref name = interact/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://nunatsiaq.com/stories/article/canadian-high-arctic-research-station-remains-a-big-unknown-to-many/ Canadian High Arctic Research Station remains a big unknown to many] [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] lr5kbxqxbzcw69lj1dapkiopgu0uvtd 0 520741 4457826 4056194 2026-04-23T09:10:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457826 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Leons Sējāns | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|29}} | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Instrumenti = [[ģitāra]] | Žanrs = | Nodarbošanās = | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V | Vieta_dz = [[Rīga]], {{USSR}} (tagad {{LAT}}) }}'''Leons Sējāns''' (1957) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, rokgrupu "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (grupa)|Pērkons]]" ģitārists. Jūrmalas pilsētas Goda pilsonis.<ref name="MP">[https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/4001-grupas-menuets-dodas-50-gadu-jubilejas-ture-menuetam-50-latvijai-100 „MENUETS” DODAS 50 GADU JUBILEJAS TŪRĒ „MENUETAM 50, LATVIJAI 100”]{{Novecojusi saite}} muzikaspasaule.lv, 2018. gada oktobrī</ref> Viņa dēls ir mūziķis, producents, komponists [[Reinis Sējāns]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gada 29. decembrī [[Rīga]]s pilsētas [[Jūrmala]]s rajonā, dzīvoja [[Asari (Jūrmala)|Asaros]]. 1974. gadā pievienojās grupai "Menuets",<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/starp-masinam-motoriem-meitenem-14059194 Starp mašīnām, motoriem, meitenēm] Uldis Rudaks, [[Diena]], 2014. gada 11. jūnijā</ref> kuras dibinātāji bija arī viņa brāļi Juris un Andris Sējāni un kuras pirmais mēģinājums notika viņa vecāku mājā Asaros.<ref name="MP"/> Kopš 1981. gada Leons Sējāns līdztekus bija arī rokgrupas "Pērkons" ģitārists, pārdzīvoja grupas aizlieguma periodus no 1983. līdz 1984. un no 1985. līdz 1987. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sējāns, Leons}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] 7gra3soetkcpholqm60cp07y1wi1oml 0 532175 4457592 4403992 2026-04-22T19:00:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457592 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Kopetdags |attēls = Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg |attēla_platums = |paraksts = Kopetdags agrā pavasarī | map_type = Turkmenistāna#Irāna | map_relief = jā | map_label = |lat_dir =N |lat_deg =38|lat_min =04 |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =57|lon_min =22 |lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{IRN}}<br/>{{TKM}} |ģeo_apgabals = [[Centrālāzija]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 650 |platums = 200 |kalns = Gūčāns |augstums = 3191 |pilsētas = }} '''Kopetdags''' ({{val|tk|Köpetdag}}, {{val|fa|کپه‌داغ}}) ir kalnu grēda uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas, Turkmenistānas-Horasānas kalnu sistēmas ziemeļu daļa.<ref>{{PZT|374}}</ref> Stiepjas ziemelrietumu—dienvidaustrumu virzienā {{nobr|650 km}} garumā no [[Uzbojs|Uzboja]] netālu no [[Kaspijas jūra]]s austrumu krasta līdz [[Tedžena]]s upei pie [[Afganistāna]]s robežas. Grēda ievērojami saposmota, sastāv no vairākām paralēlām grēdām. Ziemeļu nogāzes stāvas ar dziļām aizām, bet dienvidu — lēzenākas, gar pakāji plūst [[Atreka|Atrekas]] upe. Veidojusies alpīnajā oroģenēzē, sastāv galvenokārt no kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem un māla. Minerālūdeņu avoti un karstie avoti. Augstākā virsotne ir Gūčāns ({{nobr|3191 m}} vjl) [[Hazārmasdžedz|Hazārmasdžeda]] grēdā Irānā. Raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — 1948. gadā [[1948. gada Ašgabatas zemestrīce|7,3 magnitūdu zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap {{nobr|37 000}} tās iedzīvotāju. Ainavā augstumā līdz 1150 m dominē [[tuksnesis]] un pustuksnesis, augstāk — [[stepe]]. Upju ielejās un aizās meži (riekstkoki, paegļi, ābeles, kļavas). Daudzveidīga dzīvnieku valsts — mīt [[Gepards|gepardi]], [[Leopards|leopardi]], [[Šakālis|šakāļi]], [[hiēnas]], [[dzeloņcūkas]]. Turkmenistānas teritorijā 1976. gadā izveidots [[Kopetdaga rezervāts]], bet Irānas daļā 1982. gadā — [[Tandūres nacionālais parks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.itto.org/iran/attraction/tandoureh-protected-area-dargaz/ |title=Tandoureh Protected Area |access-date={{dat|2023|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210410184642/https://www.itto.org/iran/attraction/tandoureh-protected-area-dargaz/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Turkmenistānas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Irānas kalnu grēdas]] 1ofuaxqpvky15wmevzuzsm5xjnm5gjo 0 543335 4457793 4422322 2026-04-23T08:13:23Z ~2026-24957-89 144479 4457793 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Judins | vārds_orģ = | attēls = Igors Judins 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Igors Judins 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|4|13}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Stabilitātei!]] <small>(līdz 2026)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = Artjoms Judins | profesija = jurists, politiķis | alma_mater = [[Baltijas Krievu institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Igors Judins''' (dzimis {{dat|1978|4|13}}) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas [[Stabilitātei!|“Stabilitātei!”]] saraksta, kuru pametis. 2004. gadā absolvējis [[Baltijas Krievu institūts|Baltijas Krievu institūtu]], jurisprodences specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-judins|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-07-21}}</ref> 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] I. Judins kandidēja no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā, no kuras ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2026. gadā I. Judins izstājās no partijas "Stabilitātei!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2026-saskana-un-stabilitatei-zaude-biedrus-vai-gaidamas-plasakas-politiskas-parbides.a634421/|title=«Saskaņa» un «Stabilitātei!» zaudē biedrus – vai gaidāmas plašākas politiskās pārbīdes?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Judins, Igors}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] 7es0lqbkrsq0fml3hj370erzhtksah4 0 546153 4457599 3893749 2026-04-22T19:20:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457599 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kostarika | Badge = | Nickname = ''Las Ticas'' | Association = Kostarikas Futbola federācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | FIFA Trigramme = CRC | Coach = {{flaga|Kostarika}} Amēlija Valverde | Captain = Širlija Krusa | Most caps = | Top scorer = | pattern_la1 = _crc23h | pattern_b1 = _crc23h | pattern_ra1 = _crc23h | pattern_sh1 = _adidascondivo22nw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = EE0000 | body1 = EE0000 | rightarm1 = EE0000 | shorts1 = 000066 | socks1 = EE0000 | pattern_la2 = _crc23a | pattern_b2 = _crc23a | pattern_ra2 = _crc23a | pattern_sh2 = _adidascondivo22wb | pattern_so2 = _color_3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|CAN}} 6:0 {{fbw-rt|CRC}}<br /> ([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1991|4|16|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|CRC}} 14:0 {{fbw-rt|BLZ}}<br /> ([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|2013|3|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|BRA}} 8:0 {{fbw-rt|CRC}}<br /> ([[Heršija]], [[ASV]]; {{dat|2000|6|22|N|bez}})<br />{{fbw|USA}} 8:0 {{fbw-rt|CRC}}<br /> ([[Lūivila]], [[ASV]]; {{dat|2000|6|25|N|bez}})<br />{{fbw|USA}} 8:0 {{fbw-rt|CRC}}<br /> ([[Pitsburga]], [[ASV]]; {{dat|2015|8|16|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2015 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]], [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]] | Regional name = CONCACAF čempionāts | Regional cup apps = 8 | Regional cup first = 1991 | Regional cup best = 2. vieta: 2014 |type=women }} '''Kostarikas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kostarika|Kostariku]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Kostarikas Futbola federācija. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā debitēja [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]] [[Kanāda|Kanādā]], grupu turnīrā divas reizes nospēlēja neizšķirti un vienā spēle zaudēja, neiekļūstot izslēgšanas spēlēs. Spēlēja arī [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada finālturnīrā]], zaudējot visās trijās spēlēs. [[CONCACAF čempionāts futbolā sievietēm|CONCACAF čempionātā]] labākais sasniegums ir 2. vieta 2014. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/tablesc/cam-women.html |title=CONCACAF Women's Championship |language=en |accessdate={{dat|2023|7|15||bez}} |website=rsssf.org}}</ref> 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 36. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|15||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Grupu turnīrs||3||0||2||1||3||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||1||8 |- |'''Kopā'''||2/9||6||0||2||4||4||12 |} === CONCACAF čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- | {{flagicon|Haiti}} 1991 ||Grupu turnīrs |- |{{flagicon|USA}} 1993||rowspan=2|''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|CAN}} 1994 |- bgcolor="#cc9966" | {{flagicon|CAN}} 1998 ||3. vieta |- |{{flagicon|USA}} 2000||Grupu turnīrs |- bgcolor="##9acdff" | {{flagicon|CAN}}{{flagicon|USA}} 2002 ||4. vieta |- | {{flagicon|USA}} 2006 ||''Nekvalificējās'' |- bgcolor="##9acdff" | {{flagicon|MEX}} 2010 ||4. vieta |- bgcolor=silver | {{flagicon|USA}} 2014 ||2. vieta |- | {{flagicon|USA}} 2018 ||Grupu turnīrs |- bgcolor="##9acdff" | {{flagicon|MEX}} 2022 ||4. vieta |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fedefutbol.com/category/noticias/seles-femeninas/sele-femenina/ Sieviešu izlase Kostarikas Futbola federācijas vietnē]{{Novecojusi saite}} {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Kostarikā|Sieviešu izlase]] 9p77wc7axu3cqal52xwb4iut9w4rb3j 0 557513 4457855 4404414 2026-04-23T11:21:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457855 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Ligija Purinaša | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | nodarbošanās = [[dzejniece]], [[literāte]], literatūrkritiķe, publiciste | rakstīšanas valoda = [[latgaliešu valoda|latgaliešu]], [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = 2011—tagad | žanri = dzeja, publicistika | temati = sociāli aktīva dzeja | apbalvojumi = Veronikas Strēlertes piemiņas balva (2017. gadā)<br />Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2019"<br /> Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2022" | dzimums = S }} '''Ligija Purinaša''' (dzimusi {{dat|1991|10|1}}) ir [[latvieši|latviešu]] literāte, literatūrkritiķe, publiciste un [[žurnālistika|žurnāliste]], īpašu uzmanību pievērsdama latgaliešu kultūrai. Aktīvi publicējas kultūras ziņu portālā lakuga.lv. No 2019. gada maija bijusi autore raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts". Ligija Purinaša bijusi komunikācijas speciāliste sieviešu tiesību aizstāvības organizācijā "Centrs Marta", Rēzeknes filiāles vadītāja (2020–2022). Radošajā darbībā aktualizē sociālos jautājumus, tostarp mūsdienu sieviešu tiesības. Sievietei [[Latgale|Latgalē]] (gan mūsdienu, gan 20.gs.) ir veltīts 2019. gadā iznākušais debijas krājums "Sīvīte", kas apbalvots ar Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019". 2020. gadā "Sīvīte" nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā". 2022. gadā iznācis autores otrais dzejoļu krājums "Pierobežas".<ref name=":2">{{tīmekļa atsauce |author=LU LMFI |title=Ligija Purinaša |url=https://www.literatura.lv/personas/ligija-purinasa |website=https://www.literatura.lv/personas/ligija-purinasa |accessdate=10.12.2023.}}</ref> Arī otrais dzejoļu krājums novērtēts ar balvu "Boņuks 2022" un ticis izvirzīts LALIGABAS pirmajā kārtā kategorijā "Labākais dzejas autordarbs". 2025. gadā apgādā "Valodu māja" iznācis dzejprozas krājums "Magnificat". == Dzīvesgājums == Ligija Purinaša ir dzimusi {{dat|1991|10|1}} Rēzeknē. Vidējo izglītību ieguvusi [[Rēzeknes 1. vidusskola|Rēzeknes 1. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājusies [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] Humanitāro zinātņu fakultātē, kur ieguvusi bakalaura grādu vēsturē. Paralēli studijām no 2012. gada līdz 2014. gadam darbojusies [[Austrumlatvija Literārā akadēmija|Austrumlatvijas literārajā akadēmijā]], kur, pateicoties latgaliešu mūsdienu dzejas klasiķa{{fact}} Valentīna Lukaševiča ieteikumam paspēlēties ar valodām, L. Purinaša nolēmusi izmēģināt rakstīt dzeju un prozu latgaliski.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/nostaties-pretim-straumei-nav-viegli.-saruna-ar-dzejnieci-ligiju-purinasu-14239891?pay_result=success|title=Nostāties pretim straumei nav viegli. Saruna ar dzejnieci Ligiju Purinašu|last=Auzāne|first=Ilze|access-date=09.12.2023|date=21.04.2020}}</ref> Vēlāk studējusi [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā]], kur 2017. gadā iegūts bakalaura grāds baltu filoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/hipiju-laiks-rit-dzejniece-ligija-purinasa-nav-tada-vienota-latgales-kulturas-narativa|title=Dzejniece Ligija Purinaša: „Nav tāda vienota Latgales kultūras naratīva”|last=Dibovska|first=Jūlija|access-date=10.12.2023.|date=12.11.2020.}}</ref> Divkārtēji uzsākusi studijas maģistrantūras programmā (no 2013. līdz 2014. gadam Daugavpils Universitātē kultūras vēstures maģistra programmā; no 2017. gada līdz 2018. gadam Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reģionālo mediju un komunikācijas programmā).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Purinaša|first=Ligija|date=2020. gada 3. numurs|title=Kritiski dūmojūšais leidzsvors breivajā liduojumā|journal=A12|pages=19. lpp.}}</ref> No 2019. gada maija līdz 2020. gada decembrim Ligija Purinaša bija autore [[Latvijas Radio]] 1 raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/personibas/ligija-purinasa|title=Personības / Ligija Purinaša / Latvijas Radio|website=lr1.lsm.lv|access-date=2023-12-11}}</ref> No 2020. gada līdz 2022. gadam Ligija Purinaša bija sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas "[[Centra Marta]]" Rēzeknes filiāles vadītāja. Lai informētu sabiedrību par sociālajām problēmām konkrēti Latgalē, rakstījusi arī informatīvus rakstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/lv/marta-runa/dzimumu-stereotipi-latgale-iss-ievads-problemas-izklasta-/ |title="Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā" |access-date={{dat|2023|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231211123436/https://marta.lv/lv/marta-runa/dzimumu-stereotipi-latgale-iss-ievads-problemas-izklasta-/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://marta.lv/lv/marta-runa/dzimumu-stereotipi-latgale-iss-ievads-problemas-izklasta-/|title=Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā|last=Purinaša|first=Ligija|access-date=09.12.2023.|date=28.04.2022.|archive-date=11.12.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211123436/https://marta.lv/lv/marta-runa/dzimumu-stereotipi-latgale-iss-ievads-problemas-izklasta-/}}</ref> Brīvajā laikā kopā ar vēsturnieku [[Kaspars Strods|Kasparu Strodu]] darbojas biedrībā "Hronologeja", kuras galvenās darbības jomas ir vēstures, mākslas un literatūras procesu veicināšana, Latgales kultūras un mākslas aktualizēšana.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nav-jegas-sevi-teret-taja-kas-neinterese|title=Nav jēgas sevi tērēt tajā, kas neinteresē.|last=Kaļva-Miņina|first=Inga|access-date=09.12.2023.|date=16.06.2023.}}</ref> Kopš 2019. gada biedrība ir izdevusi 5 grāmatas, tostarp Ligijas Purinašas un Kaspara Stroda populārzinātnisko grāmatu par Latgales vēsturi “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti” (2020), kas tika arī nominēta "Boņuka 2020" balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bonuks.lv/bonuks-2020/|title=BOŅUKS 2020 NOMINANTI|access-date=10.12.2023.}}</ref> "Hronologejā" izdots arī literātes pirmais dzejoļu krājums "Sīvīte" (2019)<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Sīvīte|last=Purinaša|first=Ligija|publisher=Hronologeja|year=2019|isbn=978-9934-19-964-6}}</ref> un otrais dzejoļu krājums "Pierobežas" (2022).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pierobežas|last=Purinaša|first=Ligija|publisher=Hronologeja|year=2022.|isbn=978-9934-23-701-0}}</ref> 2025. gadā izdots autores dzejprozas krājums "Magnificat" (izdevniecība: Valodu māja). == Radošā darbība == Ligijas Purinašas pirmā publikācija ir dzejas krājumā “Dzejas dienas 2011” (2011), otrā publikācija "i kod dabasi sasagrīze..." 2013. gadā publicēta apgāda "Mansards" izdotajā Austrumlatvijas literārās akadēmijas dzejoļu krājumā "Sarunas". 2016. gadā izdots krāsojamais dzejoļu krājums pieaugušajiem (māksliniece Ilze Gailāne), kur bez Ligijas Purinašas publicētajiem 20 dzejoļiem atrodami vēl dzejnieču Janas Skrivļas-Čeveres, Dagnejas Dudarjonokas, Guntas Nagles dzejoļi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Linejis|last=Skrivļa-Čevere Jana, Purinaša Ligija, Dudarjonoka Dagneja, Nagle Gunta|publisher=Latgolys Studentu centrs|year=2016|isbn=978-9934-8291-3-0}}</ref> Par bakalaura darbu "Čenču Jezupa romāna "Pīters Vylāns" poētika" Ligija Purinaša 2017. gadā saņēmusi Latvijas Akadēmiskās Organizācijas Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņas balvu literatūrzinātnē. Par jaunības ideālisma tematu Čenču Jezupa romānā publicējusi arī rakstu lakuga.lv "Jauneibys idealisms: Čenču Jezupa romans “Pīters Vylāns”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2018/01/24/jauneibys-idealisms-cencu-jezupa-romans-piters-vylans/|title=Jauneibys idealisms: Čenču Jezupa romans “Pīters Vylāns”|last=Purinaša|first=Ligija|access-date=09.12.2023.|date=24.01.2018.}}</ref> 2019. gadā "Hronologejā" izdots Ligijas Purinašas debijas krājums "Sīvīte". Debijas krājumā,kā autore intervijās atzīst, tiek meklēta atbilde uz dzejniecei tobrīd aktuālo jautājumu: "Ko tad īsti nozīmē būt sievietei?"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muna-lopsys-sirds-ir-spetna|title=“muna lopsys sirds ir špetna.” Ligijas Purinašas dzeja|last=Kaļva-Miņina|first=Inga|access-date=09.12.2023|date=06.10.2019}}</ref> Dzejas krājums ieguva Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019" un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai 2020 kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā", tādējādi aktualizējot latgaliešu kultūru latviešu literatūras kopainā un ejot pēdās "Sīvītes" redaktorei Ilzei Spergai, kura 2015. gadā tika izvirzīta LALIGABAI šajā pašā kategorijā ar dzejoļu krājumu "Dzeiveiba"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laligaba.lv/index.php/lv/debija-2015/dzeiveiba|title=„Dzeiveiba”|last=Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja|access-date=09.12.2023.|date=2015|archive-date=11.12.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211161352/https://www.laligaba.lv/index.php/lv/debija-2015/dzeiveiba}}</ref> un Valentīnam Lukaševičam, kurš 2012. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas Speciālbalvu par dzejas krājumu "Bolti burti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/specbalvas-2012/valentins-lukasevics-bolti-burti|title=Valentīns Lukaševičs "Bolti burti"|last=Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja|access-date=09.12.2023|date=2012}}</ref> Literatūrkritiķi atzinīgi vērtējuši<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/debija-2020/sivite|title="Sīvīte"|last=Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja|access-date=09.12.2023|date=2020}}</ref> Ligijas Purinašas radīto vienoto tēlu - sīvīti -, kurā tiek atklāts 20. un 21. gadsimta Latgales sievietes garīgais sīkstums, šerpums un skarbums, prieks, skumjas un tīra, dzidra jūtu esence.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iznacis-sievietes-liktenim-veltits-dzejas-krajums-latgaliesu-rakstu-valoda|title=Iznācis sievietes liktenim veltīts dzejas krājums latgaliešu rakstu valodā|last=LA.lv|access-date=09.12.2023.|date=02.10.2019.}}</ref> Dzejoļu krājums "Sīvīte" arīdzan ir piemērs spilgtam mūsdienu latgaliešu rakstu valodas izmantojumam un nostāšanās pret "valodas arheoloģiju", proti, senisku vārdu iedzīvināšanu, nevis mūsdienu valodas aktualizēšanu.<ref name=":0" /> 2022. gadā "Hronologejā" publicēts otrais Ligijas Purinašas dzejas krājums "Pierobežas". Krājums apvieno divas latviešu rakstu tradīcijas - latviešu literāro valodu un latgaliešu rakstu valodu. Ligija Purinaša pauž, ka tādējādi aicina lasītājus būt iejūtīgākus un iecietīgākus, kā arī mazināt valodas robežas, līdzvērtīgi uztvert kā latgaliešu, tā latviešu rakstu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/latgalisu-literaturys-jaunums--ligijis-purinasys-dzejis-kruojums.a168959/|title=Latgalīšu literaturys jaunums – Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”|last=Melne|first=Laura|access-date=09.12.2023|date=19.11.2022}}</ref> Dzejoļu krājuma mērķis ir provocēt, aicināt domāt par apkārt notiekošo. Paplašināt dažādas - laika, telpas, ķermeņa - robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2022/10/21/izguojs-ligijis-purinasys-dzejis-kruojums-pierobezas/|title=Izguojs Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”|last=lakuga.lv|access-date=09.12.2023|date=21.10.2022}}</ref> Arī par krājumu "Pierobežas" Ligija Purinaša saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022", un krājums ticis izvirzīts Latvijas Literatūras gada balvas pirmajā kārtā (garajā nomināciju sarakstā) kategorijā "Labākais dzejas autordarbs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/laligaba/par-laligaba/laligaba-jaunumi/513-noskaidroti-latvijas-literaturas-gada-balvai-pirmaja-karta-izvirzitie-darbi|title=Noskaidroti Latvijas Literatūras gada balvai pirmajā kārtā izvirzītie darbi|last=Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja|access-date=09.12.2023|date=2022}}</ref> Ligija Purinaša līdzās tādiem ievērojamiem latviešu literātiem kā Undīnei Adamaitei, Pēterim Dragunam, Madarai Eversonei, Osvaldam Zebrim, Ilmāram Zvirgzdam, Ievai Melgalvei darbojas Latvijas Literatūras gada balvas 2024 žūrijā, vētījot un atlasot spožākos latviešu literatūras darbus piecās nominācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rakstnieciba.lv/2023/09/25/darbu-uzsak-latvijas-literaturas-gada-balvas-2024-ekspertu-komisija/|title=Darbu uzsāk Latvijas Literatūras gada balvas 2024 ekspertu komisija|last=Latvijas Rakstnieku savienība|access-date=09.12.2023|date=25.09.2023}}</ref> 2023. gada decembra ieskaņā "Lietisko pierādījumu muzeja" un literatūras žurnāla "Punctum" sadarbībā izdota grāmata "Neviens tev neticēs" (krājuma sastādītājas un redaktores - Laura Brokāne un Laura Stašāne), kurā apkopoti Latvijas, Igaunijas, Polijas sieviešu personiski stāsti no "Lietisko pierādījumu muzeja" kolekcijas un latviešu un britu literātu oriģināldzeja par [[Vardarbība ģimenē|vardarbību ģimenē]]. Krājumu veido 30 autoru darbi. Bez Ligijas Purinašas dzejas krājumā publicēti arī A.Bereles-Aleksandrovas, A. Madra, A. Rīdmenas, A. Belkovskas, A. Grabovskas, A. Iprusas, Ausmas Perons, E. Blomas, E. Grogorjevas, E. Andžānes, H. Notones, I. Vieses-Vigulas, I. Veinbergas, J. Aizupes, J. Jacukas, J. Tjapkovas, K. Jansones, K. Petkevičas, K. Mūras, L. Rūces, L. V. Vītiņas, L. Nežbertes, M. Gruntmanes, R. Vilsona, S. Ozoliņas, Santijas, S. Sudmales, Z. Jaņinas darbi. Krājumā tiek aktualizēta vardarbības tēma ar mērķi veicināt publiskajā telpā atklātu sarunu par vardarbību ģimenē, vēršot uzmanību, ka Latvijā vardarbība skar katru trešo sievieti un biežāk nekā citur Eiropā arī noved pie letāla iznākuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pieradijumumuzejs.lv/gramata-neviens-tev-netices|title=Grāmata "Neviens tev neticēs"|last=Lietisko pierādījumu muzejs|access-date=09.12.2023|date=2023}}</ref> Pašlaik Ligija Purinaša strādā pie trešā dzejas krājuma izdošanas ar iecerēto nosaukumu "Provinces koncepti", kas gaidāms kā dzejprozas krājums, kurā, ievērojot reliģisko dziedājumu noskaņu, tiks aktualizētas īstas un iedomātas vērtības.<ref name=":1" /> Ligijas Purinaša visbiežāk publicējas Latgaliešu kultūras portālā [https://www.lakuga.lv/?s=Purina%C5%A1a lakuga.lv], taču viņas daiļrade lasāma arī citos Latvijas kultūras medijos, kā žurnālā "A12", "KonTEKSTĀ".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Latvijas Rakstnieku savienība|date=2021. gada 9. numurs|title=Ligija Purinaša. "patīseibā jezus beja sīvīte"|journal=KonTEKSTS|pages=21.-22. lpp}}</ref> [https://satori.lv/article/sunans-vuorda-sunans Recenzijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231208031452/https://satori.lv/article/sunans-vuorda-sunans |date={{dat|2023|12|08||bez}} }} un [https://satori.lv/article/ar-varu-mils-nebusi raksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230509203514/https://satori.lv/article/ar-varu-mils-nebusi |date={{dat|2023|05|09||bez}} }} par sociāli aktuālām tēmām lasāmi arī tādos medijos kā "Satori" un [https://www.punctummagazine.lv/2023/02/28/esari-nr-8-kadas-uzmaksanas-laika-linija/ "Punctum"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231211211439/https://www.punctummagazine.lv/2023/02/28/esari-nr-8-kadas-uzmaksanas-laika-linija/ |date={{dat|2023|12|11||bez}} }}. L. Purinaša paudusi publisku nepatiku par aktuālo Latvijas literatūras mediju noraidošo attieksmi pret latgaliski rakstošajiem autoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2022/08/12/ir-gryusi-storp-sovejim-byut-svesajam-saruna-ar-ligiju-purinasu/|title=Ir gryuši storp sovejim byut svešajam. Saruna ar Ligiju Purinašu|last=Melne|first=Laura|access-date=09.12.2023|date=12.08.2022}}</ref> Ligija Purinaša arī piedalās dažādos literatūrai veltītos festivālos: * 04.12.2021.: dalība starptautiskajā dzejas festivālā "Prima Vista".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2021/12/03/dzejis-festivala-prima-vista-pisadaleis-ari-dzejniki-nu-latgolys/|title=Dzejis festivalā “Prima Vista” pīsadaleis ari dzejnīki nu Latgolys|last=lakuga.lv|access-date=09.12.2023|date=03.12.2021}}</ref> * 28.02.2022.: dalība pasākumā PEN AMERICA Winter “Women in Translation”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2022/02/22/ligija-purinasa-i-dzeids-vils-pisadaleis-amerikys-pen-kluba-pasuokuma/|title=Ligija Purinaša i Džeids Vils pīsadaleis Amerikys PEN kluba pasuokumā|last=lakuga.lv|access-date=09.12.2023|date=22.02.2022}}</ref> * 25.04.2022.: kopā ar skotu dzejnieku Dženu Hadfīldu (Jen Hadfield) piedalījās pasākumā "New European Poetry Night".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://poetrysociety.org.uk/event/new-european-poetry-night-online/#tribe-tickets|title=New European Poetry Night (online) – The Poetry Society|website=poetrysociety.org.uk|access-date=2023-12-11}}</ref> * 28.05.2022.: dalība "Punctum" rīkotajā festivālā, kas veltīts Linardam Taunam, "Laulības ar pilsētu. Re:".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/2022/07/01/laulibas-ar-pilsetu-re/|title=Laulības ar pilsētu. Re:|last=Autoru kolektīvs|access-date=09.12.2023|date=01.07.2022|archive-date=11.12.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211215408/https://www.punctummagazine.lv/2022/07/01/laulibas-ar-pilsetu-re/}}</ref> * 22.03.2024.: dalība Leipcigas grāmatu tirgū (Leipziger Buchmesse) pasākumā "Vēlā vakara šovs ar latviešu dzejniekiem" ("The Late Night Show with Latvian Poets") kopā ar dzejniekiem [[Inga Pizāne|Ingu Pizāni]], [[Māris Salējs|Māri Salēju]] un [[Toms Treibergs|Tomu Treibergu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/latvija-ar-nacionalo-stendu-un-pasakumu-programmu-uzsak-dalibu-gramatu-tirgu-leipciga-14315023|title=Latvija ar nacionālo stendu un pasākumu programmu uzsāk dalību grāmatu tirgū Leipcigā|last=Kultūras Diena|access-date=24.03.2024.|date=21.03.2024.}}</ref> * 04.12.2025.: dalība "Prozas lasījumu" konkursā "Latgolys prozys skaitejumi 2025", kur nolasīja fragmentu no topošā romāna "Sīvīte", konkursā apbalvota ar 1. vietu. == Tulkojumi un recepcija == === Tulkojumi === Dzeju angliski atdzejojis Džeids Vils (Jayde Will), tā iekļauta Londonā iedotajā bilingvālajā dzejoļu krājumā "Pādejais Modeļs / The Last Model" (Francis Boutle Publishers) kopā ar Raibīs un [[Ingrida Tērauda|Ingridas Tāraudas]] tekstiem. Ligijas Purinašas dzeja publicēta Budapeštā – žurnālā "Panel Magazine" (#7). 2022. gadā L. Purinašas teksti iekļauti Baltijas literārajā žurnālā "No More Amber #2". 2023. gadā iekļauta latviešu laikmetīgās dzejas antoloģijā "Mir war, als ob es klopfte. Neue Gedichte aus Lettland (Latviešu laikmetīgās dzejas antoloģija)".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianliterature.lv/en/writers/268#343|title=Ligija Purinaša|last=Latvian Literature|access-date=09.12.2023|date=2023}}</ref> Ligijas Purinašas dzeja vācu valodā lasāma arī digitālajā vācu žurnālā "Signaturen".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://signaturen-magazin.de/introversion---lyrik-aus-lettland--ligija-purinasa.html?fbclid=IwAR22NmuTH7aVHASYUxEAnLcAHenz4VyydDYyR7DxLvc2-Lfy4Xx7Rt-KukU|title=IntroVersIon - Lyrik aus Lettland: Ligija Purinaša|last=Purinaša|first=Ligija|access-date=09.12.2023|date=2023}}</ref> === Recepcija === Mūziķe Dana Vasiļjeva ir radījusi dziesmas ar dzejoļu krājumā “Sīvīte” iekļautajiem dzejoļu tekstiem: * [https://www.youtube.com/watch?v=MeV2fkdhcs4 Dabasi smuordoj] * Es beju tik tyvai tovam lūgam * Stuovu parkā iz sūleņa<ref name=":2" /> == Apbalvojumi un nominācijas == === Apbalvojumi === * 2017. gadā saņēmusi Latvijas Akadēmiskās Organizācijas Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņas balvu literatūrzinātnē par pētījumu "Čenču Jezupa romāna "Pīters Vylāns" poētika". * Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019" par debijas krājumu "Sīvīte". * Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022" par dzejas krājumu "Pierobežas". * 2025. gada "Latgolys prozys skaitejumi 2025" laureāte ar nolasīto fragmentu no topošā romāna "Sīvīte". === Nominācijas === * L. Purinaša nominēta Latvijas Literatūras gada balvai 2020 kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" par dzejas krājumu "Sīvīte". * Izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvas 2023 pirmajā kārtā kategorijā "Labākais dzejas autordarbs" par krājumu "Pierobežas". == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Purinaša, Ligija}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu literāti]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Tulkojumi un recepcija]] [[Kategorija:Apbalvojumi un nominācijas]] n1pzc5mk9zgf2do84splf6us8zat021 0 558830 4457777 4399970 2026-04-23T07:41:42Z Amherst99 10592 4457777 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Georgievskaya lentochka.jpg|thumb|Tā saucamā "[[Georga lentītes|Svētā Georga lentīte]]" uz automašīnas antenas]] '''Uzvaras kults''', arī '''pobedobesije''' ({{val|ru|победобесие}}) ir termins, ko lieto, lai aprakstītu hipertrofētu [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras dienas]] svinēšanu [[Krievija|Krievijā]]. Masu apziņā šis kults izpaužas vectēvu ([[Veterāns|veterānu]]) slavināšanā "vectēvi karoja" (''деды воевали''), draudos "varam atkārtot" (''можем повторить''), runājot par uzvaru karā, kā arī tādās frāzēs kā "es atceros, es lepojos" (''я помню, я горжусь''), "paldies vectēvam par uzvaru" (''спасибо деду за победу''). [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] Krievijā ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/pobedobesie-neatkariga-obyasnyaet-chto-eto-takoe-i-kak-eto-proishodit|title=«Победобесие»: Neatkarīgā объясняет что это такое и как это происходит|website=press.lv|access-date=2023-12-26|language=ru}}</ref> Uzvaras kultam raksturīga klusēšana par sabiedroto lomu, milzīgajiem zaudējumiem, 1941.—1942. gada sakāvēm, padomju karaspēka komandieru un valsts vadības nesagatavotību kara sākumam un tā rezultātā arī okupācijai (līdz 1941. gada beigām Padomju Savienība bija zaudējusi gandrīz visas teritorijas [[Eiropa|Eiropā]], [[Sanktpēterburga|Ļeņingrada]] bija [[Ļeņingradas blokāde|pilnībā bloķēta]]). == Vēsture == Galvenā svētku diena Padomju Savienībā bija 7. novembris — [[Oktobra revolūcija|Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas]] diena, bet [[9. maijs]] nebija svētku diena no 1948. līdz 1965. gadam. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] laikā par svarīgu svētku dienu kļuva Uzvaras diena, kas daļēji palīdzēja leģitimizēt "slimo" padomju sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://icds.ee/ru/istoki-i-celi-pobedobesija/|title=Истоки и цели «победобесия»|last=enteringmode|website=ICDS|access-date=2023-12-26|date=2018-05-10|language=ru-RU|archive-date=2024-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240301035443/https://icds.ee/ru/istoki-i-celi-pobedobesija/}}</ref> Laika gaitā padomju uzvara [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] nomainīja Oktobra revolūciju kā Padomju Savienības "sirds vēsturi", paliekot par vienojošu daļu arī haotiskajā postpadomju Krievijā. Krievijas prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] laikā Uzvaras diena ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku dienu. Uzvaras kulta īstenošana un atbalstīšana notiek visaugstākajā valsts līmenī, līdzekļi no Krievijas Federācijas budžeta tiek novirzīti sociālo dotāciju veidā. == Interesanti fakti == 2015. gadā Sumkino ciematā ([[Tjumeņas apgabals]]) tika uzstādīta piemiņas zīme "Tēvzemes aizstāvjiem visos laikos". Uz pieminekļa bija attēlots [[Verners Goldbergs]], kurš nacistu propagandā tika uzskatīts par "ideālā vācu karavīra" paraugu. Portrets uz pieminekļa tika nomainīts pēc identifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://focus.ua/world/332735|title=В РФ солдата вермахта сделали «защитником отечества»|website=ФОКУС|access-date=2023-12-26|date=2015-06-26|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsn.ua/ru/svit/v-rossii-ustanovili-pamyatnik-zaschitnikam-otechestva-s-foto-nemeckogo-fashista-442758.html|title=В России установили памятник защитникам отечества с фото немецкого фашиста|website=ТСН.ua|access-date=2023-12-26|date=2015-06-26|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gordonua.com/photo/events/V-Rossii-ustanovili-pamyatnik-zashchitnikam-otechestva-s-fotografiey-nacistskogo-soldata-Fotoreportazh-86939.html|title=В России установили памятник защитникам Отечества с изображением нацистского солдата. Фоторепортаж|website=Гордон {{!}} Gordon|access-date=2023-12-26|language=ru}}</ref> Tajā pašā gadā dažādās Krievijas pilsētās tika uzstādīti stendi ar Otrā pasaules kara vācu karavīru attēliem un uzrakstiem "Viņi aizstāvēja dzimteni". == Skatīt arī == * [[Krievijas propaganda]] * [[Putinisms]] * [[Rašisms]] * [[Krievu nacionālisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas propaganda]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:PSRS Bruņotie spēki]] tocjhu2o0b25ca7810ishopit2dj79b 0 560831 4457489 3999746 2026-04-22T14:03:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457489 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada februāris}} {{nenozīmīgs}} '''Kaspars Kancāns''' ir Latvijas aizsardzības un policijas speciālists. Dzimis [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]], mācījies [[Nacionālā Aizsardzības akadēmija|Nacionālā Aizsardzības akadēmijā]], absolvējis Policijas koledžu un [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmiju]]. Studējis [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] juriskonsulta izglītības programmā. Pabeidzis Kājnieku skolu, apgūstot lauka kaujas iemaņas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kaspars Kancâns ilûkstieðus iesaista jaunsardzç |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29098603 |publisher=Latgales Laiks}}</ref> Kancāns dienējis [[Zemessardze|Zemessardzē]], bija viens no Zemessardzes veidotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pamats valsts drošībai un balsts turpmākajai dzīvei |url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/pamats-valsts-drosibai-un-balsts-turpmakajai-dzivei/ |publisher=augsdaugavasnovads.lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk Kancāns pievērsās darbam [[policija|policijā]]. Viņš strādāja vairākos amatos, ieskaitot darbu Nepilngadīgo lietu inspekcijā. Pēc tam Kancāns turpināja savu izglītību [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]], iegūstot sporta un sociālo zinību skolotāja diplomu. Kancāns strādājis izglītības jomā, vadot valsts aizsardzības priekšmeta nodarbības. Viņš ir valsts aizsardzības priekšmeta instruktors [[Ilūkstes Raiņa vidusskola|Ilūkstes Raiņa vidusskolā]] un [[Bebrene]]s vispārziglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, kā arī ir iesaistīts [[Jaunsardze|jaunsargu]] apmācību programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ilūkstē atklāj mācību bāzi jaunsargiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.03.2023-ilukste-atklaj-macibu-bazi-jaunsargiem.a500271/ |publisher=lsm.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kancāns, Kaspars}} [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] gginjysugrytor3v3fdivb4aezb2vgs 0 561933 4457539 4314815 2026-04-22T17:08:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457539 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|24}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 9 | caps3 = 17 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Città di Sant'Agata]] | countryofbirth = {{vieta|Latvija|Aizpute}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Catania FC|Catania]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = | caption = | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21 | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|07|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|07|30|sk|bez}} | name = | playername = Klāvs Bethers | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2020 | years3 = 2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 0 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Piacenza Calcio 1919|Piacenza]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Catania FC|Catania]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 31 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Catania FC|Catania]] | years6 = 2023— | caps6 = 28 | goals6 = 0 }} '''Klāvs Bethers''' (dzimis {{Dat|2003|12|24}} [[Aizpute|Aizputē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cataniafc.it/it/squadra-giocatori-bethers-klavs|title=Bethers Klāvs|website=CATANIA FC|access-date=2024-01-28|language=it}}{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv Latvijas jauniešu futbola izlases. Kopš 2023. gada Bethers spēlē [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērija]]s komandā ''[[Catania FC|Catania]]''. == Karjera == Savu karjeru sācis [[FK Liepāja]] komandā. 2020. gadā ar [[Grobiņas SC/LFS|Grobiņas SC]] komandu debitējis [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas 1. līgā]]. 2022. gada janvārī [[Itālijas futbola čempionāta D sērija|Itālijas D sērija]]s amatieru komandai ''[[Città di Sant'Agata]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.messinatoday.it/sport/calcio/Serie-D-Citta-di-Sant-Agata-mercato-preso-portiere-lettone.html|title=Serie D, il portiere Klavs Bethers dalla Lettonia a Sant’Agata di Militello|website=MessinaToday|access-date=2024-01-28|language=it}}</ref> Vēlāk pievienojies [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērija]]s komandai ''[[Piacenza Calcio 1919|Piacenza]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilpiacenza.it/sport/calcio/calciomercato-piacenza-klavs-bethers-stefano-curro.html|title=Il Piacenza ha ingaggiato Klavs Bethers e Stefano Currò|website=IlPiacenza|access-date=2024-01-28|language=it}}</ref> kas viņu izīrēja D sērijas komandai ''[[Catania FC|Catania]]''. Bijis komandas pamatvārtsargs, palīdzot tai izcīnīt vietu C sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.messinasportiva.it/il-portiere-klavs-bethers-ex-santagata-al-catania-in-prestito-dal-piacenza/|title=Il portiere Klavs Bethers, ex Sant’Agata, al Catania in prestito dal Piacenza|last=MessinaSportiva|first=Redazione|website=MessinaSportiva|access-date=2024-01-28|date=2022-08-10|language=it-IT}}</ref> 2023. gadā noslēdzis pilnvērtīgu līgumu ar ''Catania''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cataniatoday.it/sport/calcio/catania-fc-klavs-bethers-conferma-mercato.html|title=Catania Fc, Bethers in rossazzurro: estremo difensore confermato|website=CataniaToday|access-date=2024-01-28|language=it}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bethers, Klāvs}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Aizputē dzimušie]] [[Kategorija:Catania FC spēlētāji]] 9047oyrz8kst83gdcg2bujiqtd0nuyd 0 562408 4457821 4361367 2026-04-23T09:07:53Z Otovi 95404 4457821 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Альфред Эйхман'' | dz_gads = 1893 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Volīnijas guberņa|Rovnas apriņķis|Akmoļina|td=Krievija}} | m_dat_alt = {{mdv2|1937|6|21|1893|||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[PSRS]] | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1935) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | brāļi = [[Roberts Eihmanis]] }} '''Alfrēds Eihmanis''' ({{val|ru|Альфред Адамович Эйхман}}) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]]. Piedzima 1893. gadā [[Volīnijas guberņa|Volīnijas guberņā]]. Strādāja [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS IeTK]] Valsts drošības galvenās pārvaldes 1. nodaļā (valdības apsardzība), līdz arestēts 1937. gada 23. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%AD%D0%B9%D1%85%D0%BC%D0%B0%D0%BD,_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%90%D0%B4%D0%B0%D0%BC%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Эйхман, Альфред Адамович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}</ref> Apsūdzēts spiegošanā. Tā paša gada 20. jūnijā Eihmanim īpašā kārtā (PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras lēmums) piespriests nāvessods, kurš izpildīts nākamajā dienā. 1955. gadā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] Eihmani reabilitēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=15782|title=Эйхман Альфред Адамович|website=Сахаровский центр}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eihmanis, Alfrēds}} [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] kbuuiyuyz2xuekmo9cikni1rpyjsp8g 4457835 4457821 2026-04-23T09:34:44Z Otovi 95404 4457835 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Альфред Эйхман'' | dz_gads = 1893 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Volīnijas guberņa|Rovnas apriņķis|Akmoļina|td=Krievija}} | m_dat_alt = {{mdv2|1937|6|21|1893|||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[PSRS]] | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1935) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | brāļi = [[Roberts Eihmanis]] | māsas = [[Lidija Eihmane]] }} '''Alfrēds Eihmanis''' ({{val|ru|Альфред Адамович Эйхман}}) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]]. Piedzima 1893. gadā [[Volīnijas guberņa|Volīnijas guberņā]]. Strādāja [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS IeTK]] Valsts drošības galvenās pārvaldes 1. nodaļā (valdības apsardzība), līdz arestēts 1937. gada 23. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%AD%D0%B9%D1%85%D0%BC%D0%B0%D0%BD,_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%90%D0%B4%D0%B0%D0%BC%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Эйхман, Альфред Адамович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}</ref> Apsūdzēts spiegošanā. Tā paša gada 20. jūnijā Eihmanim īpašā kārtā (PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras lēmums) piespriests nāvessods, kurš izpildīts nākamajā dienā. 1955. gadā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] Eihmani reabilitēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=15782|title=Эйхман Альфред Адамович|website=Сахаровский центр}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eihmanis, Alfrēds}} [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] s8sl7dal6qx0hwls1vhun0y8he5tnp1 0 562503 4457688 4268735 2026-04-22T23:55:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457688 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kārlis Krūmiņš | vārds_orig = | attēls = Kārlis Krūmiņš 1938.jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = 1897. gads | dz vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Gostiņi|td=Latvija}} | mirš datums = {{mdv2|1938|2|3|1897||}} | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = strēlnieks, aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kārlis Krūmiņš''' (1897—1938) bija [[latvieši|latviešu]] strēlnieks, vēlāk [[teātris|teātra]] aktieris. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Maskavas teātris Skatuve Augusts Krūmiņš, Kārlis Krūmiņš, Ādolfs Vanadziņš, Osvalds Glāznieks, Elza Miške pirms 1938.jpg|thumb|Maskavas latviešu teātra "Skatuve" režisors [[Ādolfs Vanadziņš]] (vidū) un aktieri [[Augusts Krūmiņš]], Kārlis Krūmiņš, [[Osvalds Glāznieks]], [[Elza Miške]] (pirms 1938)]] Dzimis 1897. gadā [[Gostiņi|Gostiņos]] Jāņa Krūmiņa ģimenē. Mācījās [[Jaunjelgava]]s pilsētas skolā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulkos, pēc demobilizēšanas darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 16. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī Krūmiņu apsūdzēja piederībā "kontrrevolucionārai latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Krumin_Karl_Yanovich/ Крумин Карл Янович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Kārlis}} [[Kategorija:Pļaviņās dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] dekkl1e9izdt4ox99z59px0wedvjv4n 0 562553 4457838 4269926 2026-04-23T09:49:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457838 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Lidija Bērziņa 1938.jpg|thumb|Lidija Bērziņa pirms nošaušanas]] '''Lidija Bērziņa''' (1901—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktrise. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1901. gadā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] Sīmaņa Bērziņa ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojās Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. 1937. gada 8. decembrī [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Berzin_Lidiya_Semenovna/ Берзинь Лидия Семеновна]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņa, Lidija}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] jbwkicdgsupbrybo9d6dyihatkx6y0b 0 562567 4457687 4270236 2026-04-22T23:37:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457687 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Kārlis Baltausis 1938.jpg|thumb|Kārlis Baltausis pirms nošaušanas]] '''Kārlis Baltausis''' (1904—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktieris. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1904. gadā Jāņa Baltauša ģimenē, viņa vecākais brālis bija [[Jānis Baltausis]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kopā ar brāli darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 15. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja "nacionālistiskā aģitācijā", piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Baltaus_Karl_Yanovich/ Балтаус Карл Янович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baltausis, Kārlis}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] suw1l0r6hhf2j3jd80xk1ibv06pc4fc 0 562597 4457691 4180634 2026-04-23T00:21:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457691 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Valdemanis | vārds_orig = | attēls = Kārlis Veidemanis 1938.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kārlis Veidemanis pirms nošaušanas. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsis|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{mdv2|1937|2|26|1897|||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Butovas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = scenogrāfs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Veidemanis''' (1897—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] scenogrāfs. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1897. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] Jāņa Veidemaņa ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve” par elektromontieri un uzvedumu daļas vadītāju. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 17. janvārī apcietināja, 1938. gada 11. februārī apsūdzēja piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] latviešu nacionālistiskai organizācijai" un 26. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Veydeman_Karl_Yanovich/ Вейдеман Карл Янович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veidemanis, Kārlis}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] osisweb61c0klipyt9bwpu8cqn66cvx 0 566649 4457790 4327438 2026-04-23T08:01:27Z Otovi 95404 4457790 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1890 | m_gads = 1966 | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1937) | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|"VĀK—AVPP goda darbinieks (V)"]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] (1927) | cits_darbs = }} }} '''Kārlis Dūķis''' (1890—1966) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]]. == Dzīvesgājums == Ieguvis nepilnu vidējo izglītību. [[PSKP|KSDSP]] biedrs kopš 1917. gada. No 1906. līdz 1918. gadam strādāja par sarkankoka [[Galdnieks|galdnieku]] un metāla [[Virpošana|virpotāju]]. Kopš 1918. gada strādāja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (ĀK), kur sākumā bija cietuma<!-- Vai nodaļas? --> komandants, no 1919. gada — apriņķa ĀK Cietumu nodaļas pārzinis, no 1920. gada — Viskrievijas ĀK iekšējā cietuma priekšnieks, no 1924. līdz 1928. gadam — [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] (AVPP) Cietumu nodaļas pr-ks, no 1928. līdz 1931. gadam — [[Solovku īpašās nozīmes nometne|Solovku īpašās nozīmes nometnes]] pārvaldes pr-ka vietnieks un priekšnieka pienākumu izpildītājs, no 1931. līdz 1933. gadam — AVPP [[Sarova]]s karantīnas nometnes priekšnieks, no 1933. gada — [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] AVPP Pilnvarotās pārstāvniecības ([[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]], IeTK, pārvaldes no 1934. gada) Ieslodzījuma vietu nodaļas priekšnieks.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя|last=В. А. Гончаров, А. И. Кокурин|year=2009|publisher=Индрик}}</ref> 1938. gada 27. jūnijā atvaļināts ar izslēgšanu no uzskaites, 29. jūlijā arestēts. 1939. gada 13. novembrī atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%94%D1%83%D0%BA%D0%B8%D1%81,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Дукис, Карл Янович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}</ref> No 1939. gada — [[Boroviči|Boroviču]] [[Hidroelektrostacija|HES]] un IeTK nometnes celtniecības pārvaldes priekšnieka palīgs. 1941. gadā no jūlija līdz oktobrim bija [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] IeTK Aizsardzības darbu pārvaldes 1. rajona priekšnieka vietnieks. No 1941. līdz 1943. gadam bija IeTK [[Usoļlags|Usoļskas LDN]] 3. nodaļas priekšnieks, [[Ribinska]]s LDN priekšnieka vietnieks, no 1943. gada decembra līdz 1944. gada decembrim — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] IeTK pārvaldes 9. labošanas darbu kolonijas priekšnieks, no 1944. līdz 1945. gadam — PSRS IeTK Aviācijas celtniecības galvenās pārvaldes 1746. būves atsevišķā nometņu punkta priekšnieka vietnieks, PSRS IeTK Šoseju ceļu galvenās pārvaldes 3. būves un Labošanas darbu nometņu pārvaldes priekšnieka vietnieks. No 1945. gada 20. septembra atradās Maskavas apgabala IeTK pārvaldes rīcībā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dūķis, Kārlis}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] t7wty4jluq1fvzii7nwfaucv5e0xze6 0 576183 4457724 4338920 2026-04-23T04:20:34Z ZANDMANIS 91184 4457724 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste| | platums = | vārds = Miervaldis Bušs | vārds_orig = | attēls = Miervaldis Bušs, 1989.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1917 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Slobodsko-Ukrainas guberņa|Kupjanska|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1996 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | dzimums = vīrietis | vecāki = Krišs Bušs, Ella Buša dzim. Zvejniece | brāļi = [[Kaspars Bušs]] | māsas = Ilga, Rasma, Vita | dzīvesbiedrs = Lilija Biruta dzim. Zerviņa | bērni = [[Rūta Kazāka]] (mežsaimn. inž.), Ieva Lūse (vēsturniece), Vija Buša (mežsaimn. inž.) | paraksts = | zinātne = mežzinātne, [[ekoloģija]], [[inženērija]] | grāds = Dr. silv. | darba_vietas = [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts “Silava”]] | akad_amats = Meža atjaunošanas laboratorijas vadītājs | alma_mater = [[LBTU Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte]] | pasniedzēji = [[Pauls Galenieks]], [[Voldemārs Lange]] | skolnieki = | sasniegumi = | apbalvojumi = Latvijas PSR nopelniem bagātais mežkopis (1977), [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis]] (1992) | piezīmes = | kategorijas = nē }}'''Miervaldis Bušs''' (dzimis 1917. gada 14. jūlijā [[Kupjanska|Kupjanskā]]; miris 1996. gada 11. septembrī [[Salaspils|Salaspilī]]) bija latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]]. Viens no svarīgākajiem virzieniem viņa pētījumos bija meža atjaunošana, jaunu un efektīvu metožu un tehnoloģiju izstrādāšana un ieviešana smiltāju, virsāju un izstrādāto purvu apmežošanai. == Dzīves gājums == M. Bušs dzimis 1917. gada 14. jūlijā [[Kupjanska|Kupjanskā]], Slobodsko-Ukrainas guberņā (tagad [[Ukraina|Ukrainā]]) Kriša un Ellas Bušu ģimenē. Ukrainā ģimene kā Kurzemes bēgļi bija nonākusi [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā. Vēlāk viņi pārcēlās uz [[Ufas guberņa|Ufas guberņu]], kur tēvam bija piešķirta mežziņa vieta. Ģimene atgriezās dzimtenē 1921. gadā.<ref name="ReferenceA">V. Lagzdiņa Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001</ref> 1922. gada 25. janvārī Krišs Bušs iecelts par virsmežziņa vietas izpildītāju [[Grīva (Daugavpils)|Bornes]] (vēlāk Grīvas) virsmežniecībā.<ref>http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:2759%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Krišu%20Bušu%20</ref> Ģimene pārceļas uz dzīvi [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]]. Mācības M. Bušs uzsāka [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola|Grīvas pamatskolā]], iestājoties uzreiz 3. klasē, tad turpināja [[Daugavpils]] 2. pamatskolā. 1933. gadā viņš absolvēja [[Daugavpils Valsts ģimnāzija|Daugavpils valsts ģimnāziju]] un 15 gadu vecumā iestājās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāte|Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļā]]. No 1934. līdz 1936. gadam mācības nācās pārtraukt slimības dēļ, bet 1942. gadā studijas tika pabeigtas un iegūts mežkopja diploms. M. Bušs paralēli studijām strādāja par instruktoru Latvijas Lauksaimniecības kameras mežkopības nodaļā (1938—1940) un kā subasistents un jaunākais asistents LLU Meža izmantošanas katedrā (1940—1943). 1943. gadā viņš sāka strādāt [[Raiskums|Raiskuma Mežsaimniecības skolā]] par mācību virsmežniecības mežzini. 1944. gadā, frontei tuvojoties, ar ģimeni devās bēgļu gaitās, nokļuva [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], kur strādāja mežsaimniecības darbos. Dzimtenē atgriezās 1946. gadā martā. [[Otrais pasaules karš|Vācu okupācijas laikā]] izdoto diplomu Padomju okupācijas varasiestādes neatzina, 1947. gadā nācās kārtot eksāmenus [[Marksisms-ļeņinisms|Marksismā-ļeņinismā]], lai iegūtu augstskolas diplomu inženiera mežkopja kvalifikācijā. Diplomdarba temats bija "1939/40. gada ziemas sala ietekme uz koku sugām Augšzemē un Latgales Dienvidrietumu daļā". 1946. jūlijā M. Bušs sāka darbu [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|LPSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūtā]] kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1950. gada zinātniskais sekretārs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1952. gadā M. Bušs aizstāvēja lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju “Bezzaru priežu un egļu izaudzēšana ar atpumpurošanu”. Iegūto lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu 1992. gadā LLA habilitācijas un promocijas padome pielīdzināja mežzinātņu doktora grādam (Dr.silv.). 1953. gadā viņš organizēja meža pētīšanas stacijas “Kalsnava” izveidošanu<ref name="luse-i-kazaka-r-miervaldis-buss-manuskripts-2024">Lūse I., Kazāka R. Miervaldis Bušs. Manuskripts. 2024</ref>. No 1962. gada līdz aiziešanai pensijā 1988. gadā M. Bušs bija Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskā institūta “Silava” Meža atjaunošanas laboratorijas vadītājs, vēlāk laboratorijas Bioloģijas sektora vadītājs, pēc tam kā institūta zinātniskais konsultants (1988—1991). Darbu viņš turpināja kā [[Ventspils dome]]s jūrmalas kāpu nostiprināšanas un apmežošanas projekta vadītājs (1991—1996). Bijis zinātnisko darbu vadītājs 11 aspirantiem<ref name="luse-i-kazaka-r-miervaldis-buss-manuskripts-2024" />. M. Bušs bija aktīvs meža darbinieku tradīciju iedibinātājs un kopējs, uzturējis sakarus ar trimdas latviešu mežkopjiem. Publicēja rakstus par problēmām dažādos preses izdevumos, piedalījās radio raidījumos “Meža saimnieks”. Rūpējās par Latvijas mežsaimniecības vēstures saglabāšanu. Darbojies Latvijas Kultūras fonda Meža vēstures sekcijā, Meža darbinieku biedrībā, zinātnieku savienībā “Latvija un latvieši ārzemēs”, Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijā (mežsaimniecības nozares komisijas priekšsēdētājs). M. Bušs ir arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un meža darbinieku vīru kora “Silvicola” nosaukuma autors. [[Attēls:"Šalkones" biedrs. 1940.gadi.jpg|thumb|left|"Šalkones" biedrs 40. gadi]] Studējošo mežkopju biedrības “Šalkone” biedrs Latvijas brīvvalsts laikā, Atmodas sākumā panāca biedrības atjaunošanu. Plašo interešu lokā bija vēsture, kultūra, mūzika, valodniecība, fotografēšana un filmēšana, arī medības. Uzskatīja, ka medībās ir svarīgi ievērot ētiku un tradīcijas. Mīļākais koks — priede, kurai ne tikai veltīti viņa zinātniskie pētījumi, bet par kuru arī rakstījis: Rīgas priede ir ne tikai veidojusies mūsu zemē, bet arī veidojusi mūs pašus ar savu piemēru, augumu, optimismu (vienmēr “zaļi svārki mugurā”). Miervaldis Bušs miris 1996. gada 11. septembrī Salaspilī, apbedīts Tilderu kapos. == Zinātniskā darbība == M. Buša pētījumu rezultāti un atziņas apkopotas apmēram 150 zinātniskos un populāros izdevumos pārsvarā latviešu un krievu, kā arī vācu, angļu, čehu un lietuviešu valodā. • Mazauglīgu teritoriju — kāpu smiltāju, degumu, izstrādāto purvu — apmežošanas iespējas. Plaši pazīstama ir viņa izstrādātā jaunā kāpu smiltāju apmežošanas metode, ierīkojot zem smilts virskārtas organiska materiāla starpslāni, kas uzglabā mitrumu un palīdz priežu stādījumiem noturēties un augt. M. Buša izstrādātā kāpu smiltāju nostiprināšanas un apmežošanas metode plaši izmantota Rīgas jūras līča Vidzemes un Kurzemes piekrastē, Rīgas Jūrmalā un Ventspils pašvaldības teritorijā Baltijas jūras krastā. • Kokaugu barošanās. Pēc M. Buša iniciatīvas un viņa izstrādātās tehnoloģijas, sadarbojoties biologiem un inženieriem, mežu pētīšanas stacijā “Kalsnava” 1965.-1966. gadā uzbūvēta eksperimentāla iekārta — automatizēta laboratorija “Dendrotrons”. Tajā bija iespējams kontrolēt un novērot dažādu substrātu, minerālbarošanās režīmu un foto perioda ietekmi uz priedes un egles sējeņu augšanu un attīstību. [[Attēls:"Brika" stādu rullis, 1989.jpg|thumb|"Brika" stādu rullis. M. Buša foto]] • Meža stādmateriāla izaudzēšana ar segtu sakņu sistēmu — ietvarstādiem. M. Buša vadībā zinātnieku un konstruktoru grupa izveidoja tehnoloģisko līniju “Brika”, kurā apvienoti visi cikli, sākot ar sēklu sēju, sējeņu ievietošanu ar barības vielu šķīdumu piesūcinātās kūdras briketēs, iesaiņojot briketes caurumotā polietilēna plēvē un satinot to ruļļos. Šādi sagatavots stādmateriāls ir ilgstoši uzglabājams un piemērots ļoti dažādu teritoriju apmežošanai, pie kam iespējams pielietot tam speciāli radītu stādāmo mašīnu. Meža atjaunošanas jomā pētīta arī dažādu augsnes mēslojuma veidu ietekme uz jaunaudzes augšanu atšķirīgās apmežojamās platībās un sniegtas praktiskas rekomendācijas. Ar tehnoloģiskās iekārtas “Brika” ražotajiem stādiem apmežotas smiltāju, degumu, frēzkūdras iegūšanai izmantoto purvu un izcirtumu platības. Izmantojot traktorvilces stādāmās mašīnas, stādīšana notiek mehanizēti. Mūsdienās mašinizēta ietvarstādu stādīšana notiek ar ekskavatoru, kas aprīkots ar speciālu stādāmo galvu. Ietvarstādu veids “Brika” ir aizsargāts ar autorapliecībām, un nosaukums reģistrēts Tirdzniecības palātā. Izmantodams savas zināšanas gan bioloģijā, gan inženierzinātnē, konstruējis vairākas oriģinālas ierīces meža atjaunošanas darbiem. Zinātniskajā pētniecībā M. Bušs sadarbojies ar kolēģiem vairākās valstīs — [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. 1979. gadā Latvijā pirmo reizi notika IUFRO (''International Unionof Forest Research Organizatlons'' — Starptautiskā meža pētīšanas organizāciju savienība) simpozijs ar dalībniekiem no 18 valstīm par meža atjaunošanas un audžu kopšanas darbu metodēm. Simpozija organizatori no Latvijas puses bija M. Bušs un Mežsaimniecības problēmu institūta direktors I. Ieviņš. Darbojies daudzu izdevumu redkolēģijās (Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, Dabas un vēstures kalendārs, Jaunākais Mežsaimniecībā, Meža Dzīve, Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, Mežzinātne). Piedalījies grāmatu Latvijas meži (1987), Daudzvalodu meža humusa terminu vārdnīca (1988), Meža humusa vārdnīca (1990) sastādīšanā, sarakstījis grāmatu Latvijas kāpu smiltāji un to apmežošana (1960), Meža kultūras (M. Buša un I. Mangaļa redakcijā, 1971). Atziņas un rekomendācijas par meža atjaunošanas jautājumiem apkopotas grāmatā “Meža kultūras” (M. Buša un I. Mangaļa red.), kuras atkārtotais izdevums tiek izmantots jauno mežsaimniecības speciālistu izglītošanā. Par saviem izgudrojumiem M. Bušs saņēmis 8 autorapliecības. == Pagodinājumi == * 1977 — Latvijas PSR Nopelniem bagātā mežkopja nosaukums par nopelniem Latvijas mežsaimniecības un mežrūpniecības attīstībā. * 1977 — Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļa par tehnoloģiskās iekārtas “Brika” demonstrējumu. * 1992 — ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. * 1997 — par izcilu ieguldījumu zinātnē iekļauts Starptautiskajā Biogrāfiju centra (Kembridžā) sastādītajā 20. gs. 2000 ievērojamāko cilvēku kopā. == Darbi == Galvenie darbi # Bušs M., 1959. Stādāmā materiāla izaudzēšana kokaudzētavās. Rīga: ZA izdevniecība, 15 lpp. # Bušs M., 1960. Latvijas kāpu smiltāji un to apmežošana. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 143 lpp. # Bušs M., 1973. Ietvarstādi mežsaimniecībā. Rīga: LatZTIZPI, 24 lpp. # Bušs M., Kāposts V., Sacenieks R., 1974. Meža mēslošana. Rīga: LatZTIZPI, 55 lpp. # Буш М. К., Варславанс Л. Я., Кариньш З. О., Берзиньш Ю. Ю., Пелсе Б. И., Берзиньш Д. П., Галактионов В. Ф., Булиньш А. З., Акмене Р. А., 1974. Лесопосадочный материал “Брика“. (Отв. ред. Буш М. К.) Рига: Зинатне, 135 с. # Bušs M., Vanags J., 1987. Latvijas meži. Rīga: Avots, 176 lpp. # Bušs M., 1995. Rīgas priede. Sērijas atb. red. I. Ziedonis. Rīga: Latvijas zinātnes un dialoga centrs, 79 lpp. == Avoti == * Enciklopēdija Latvijas daba. 6.sēj. Rīga, 1998. ISBN 9984-00-332-9 * Broks J. 2015. Bušs Miervaldis. A. Broks, J. Jansons (red.). Meža Enciklopēdija. 2. sēj. Rīga: Apgāds “Zelta grauds”, 213. lpp. * Lagzdiņa V. 2001. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga: V elements, 239 lpp. * Putāne J., Āboliņa A., 2016. Bušs Miervaldis. Mežam veltīti mūži. Rīga: SIA Divpadsmit, 102. lpp. * Lūse I., Kazāka R. Miervaldis Bušs. Manuskripts. 2024. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1917. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] iitbelqz9o3w24p79wsm3fcp08oi1tb 0 576244 4457528 4175057 2026-04-22T16:25:14Z PaulLim11 137644 Image 4457528 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ādams Brodijs | vārds_orig = ''Adam Brody'' | attēls = Adam Brody - Everyone Is Lying to You for Money.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ādams Brodijs 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|12|15}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ādams Džereds Brodijs''' ({{Val|en|Adam Jared Brody}}; dzimis {{Dat|1979|12|15}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Kļuvis atpazīstams ar lomu seriālā "[[O.C.]]" (''The O.C.'' 2003—2007). Karjeras sākumā piedalījies arī filmās "[[Smita kungs un kundze]]" (2005), "[[Smēķēt atļauts]]" (2005), "[[Sieviešu valstībā]]" (2007) un "[[Dženiferas augums]]" (2009). Vēlāk piedalījies komēdijās "[[Meklēju draugu pasaules galam]]" (2012) un "[[Gulēt ar citiem cilvēkiem]]" (2015), drāmā "[[Lavleisa (filma)|Lavleisa]]" (''Lovelace'', 2013), supervaroņu filmās "[[Šezam!]]" (2019) un "[[Šezam! Dievu dusmas]]" (2023), kā arī trilleros "[[Gatavs vai nē]]" (2019) un "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" (2020). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1999 |''Random Acts of Violence'' | |- | rowspan="2" |2001 |''[[According to Spencer]]'' | |- |"[[Amerikāņu pīrāgs 2]]" (''American Pie 2'') | |- |2002 |"[[Aplis (filma)|Aplis]]" (''The Ring'') | |- | rowspan="3" |2003 |''[[Grind]]'' | |- |''Home Security'' |īsfilma; arī scenārists un producents |- |''Missing Brendan'' | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Smita kungs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') | |- |"[[Smēķēt atļauts]]" (''Thank You for Smoking'') | |- | rowspan="3" |2007 |"[[Sieviešu valstībā]]" (''In the Land of Women'') | |- |''[[Smiley Face]]'' | |- |''[[The Ten]]'' | |- |2008 |''[[Death in Love]]'' | |- |2009 |"[[Dženiferas augums]]" (''Jennifer's Body'') | |- | rowspan="2" |2010 |''[[Cop Out]]'' | |- |''[[The Romantics]]'' | |- | rowspan="3" |2011 |''[[Damsels in Distress]]'' | |- |''[[The Oranges]]'' | |- |"[[Kliedziens 4]]" (''Scream 4'') | |- | rowspan="2" |2012 |"[[Meklēju draugu pasaules galam]]" (''Seeking a Friend for the End of the World'') | |- |''[[Revenge for Jolly!]]'' | |- | rowspan="4" |2013 |''[[Baggage Claim]]'' | |- |"[[Lavleisa (filma)|Lavleisa]]" (''Lovelace'') | |- |''[[Some Girl(s)]]'' | |- |''[[Welcome to the Jungle]]'' | |- | rowspan="3" |2014 |''[[Growing Up and Other Lies]]'' | |- |''[[Life Partners]]'' | |- |"[[Domā kā vecis arī]]" (''Think Like a Man Too'') | |- |2015 |"[[Gulēt ar citiem cilvēkiem]]" (''Sleeping with Other People'') | |- | rowspan="2" |2016 |''[[Showing Roots]]'' | |- |''[[Yoga Hosers]]'' | |- | rowspan="2" |2017 |"[[Kalifornijas lielceļu patruļa]]" (''CHiPs'') | |- |''[[Big Bear]]'' | |- |2018 |''[[Isabelle]]'' | |- | rowspan="3" |2019 |''[[Jay and Silent Bob Reboot]]'' | |- |"[[Šezam!]]" (''Shazam!'') | |- |"[[Gatavs vai nē]]" (''Ready or Not'') | |- | rowspan="3" |2020 |"[[Mazais izmeklētājs]]" (''The Kid Detective'') | |- |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" (''Promising Young Woman'') | |- |''[[The Last Blockbuster]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |"[[Kliedziens (2022. gada filma)|Kliedziens]]" (''Scream'') |epizodiska balss loma |- |''[[My Father's Dragon]]'' |balss |- | rowspan="3" |2023 |"[[Šezam! Dievu dusmas]]" (''Shazam! Fury of the Gods'') | |- |''[[River Wild]]'' | |- |''[[American Fiction]]'' | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brodijs, Ādams}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] 499kzrxj9l2xiyqmz6qb4th0rowslnk 0 578941 4457600 4455332 2026-04-22T19:24:49Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts...... 4457600 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmēja savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svinēja savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light & Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmēja savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma "[[Brodvejas melodija]]" (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|22|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 22.04.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海) |''Beijing Enlight Pictures'' | ${{sk|2267446370}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Zootropole 2]]" (''Zootopia 2'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|1866647950}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Avatars: Uguns un pelni]]" (''Avatar: Fire and Ash'') |''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|1485999890}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') |''Disney'' | ${{sk|1038027526}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Minecraft filma]]" (''A Minecraft Movie'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|960387780}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]" (''Jurassic World: Rebirth'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|869146189}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba — Bezgalības cietoksnis|''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba'' — Bezgalības cietoksnis]]" (''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Infinity Castle'') | ''[[Aniplex]]'' / ''[[Toho]]'' / ''[[Crunchyroll]]'' | ${{sk|741234628}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|636838165}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[F1 (filma)|F1]]" (''F1: The Movie'') | ''Warner'' / ''[[Apple TV|Apple]]'' | ${{sk|634042436}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" (''Superman'') | ''Warner Bros.'' | ${{sk|618723803}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |5. janvāris |[[82. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |16. februāris |[[78. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |2. marts |[[97. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 13. februāris — 23. februāris<ref name="biff:sd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}</ref> | [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 13. maijs — 24. maijs | [[2025. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- | 27. augusts — 6. septembris | [[82. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- |} == Balvas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- ! rowspan="2" style="width:20px;"| Kategorija !! rowspan="2" style="width:250px;"| [[31. Kritiķu izvēles balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|4||bez}}}} !! colspan="2" style="width:250px;" | [[83. Zelta globusa balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|11||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[79. BAFTA balva]]<br />{{small|{{dat|2026|2|22||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |Producentu, režisoru, aktieru un scenāristu ģildes balvas<br />{{small|2026. gadā no 7. februāra līdz 8. martam}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[98. Kinoakadēmijas balva]]<br />{{small|{{dat|2026|3|15||bez}}}} |- ! width=200| {{small|Drāma}} !! style="width:200px;"| {{small|Mūzikls vai kinokomēdija}} |- | Labākā filma || "[[Cīņa pēc cīņas]]" || "[[Hamnets]]" || colspan="3"|"[[Cīņa pēc cīņas]]" || |- | Labākais režisors || colspan="5" | [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || |- | Labākais aktieris ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Vagners Moura]]<br />"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Roberts Aramajo]]<br />"[[Es lamājos]]" ||[[Maikls B. Džordans]]<br/>"[[Grēcinieki]]" || |- | Labākā aktrise || colspan="2"|[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" || [[Rouza Bairna]]<br />"[[Ja varētu, es tev spertu]]" || colspan="2" |[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" || |- | Labākais aktieris otrā plāna lomā ||[[Džeikobs Elordi]]<br />"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" || colspan="2" |[[Stellans Skašgords]]<br />"[[Sentimentāla vērtība]]" || colspan="2" | [[Šons Penns]]<br/>"[[Cīņa pēc cīņas]]" || |- | Labākā aktrise otrā plāna lomā ||[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" || colspan="2" |[[Tejana Teilore]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || [[Vunmi Mosaku]]<br/>"[[Grēcinieki]]" ||[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" || |- | Labākais adaptētais scenārijs || [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || colspan=2 rowspan=2| [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]"|| colspan="2" |[[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || |- | Labākais oriģinālscenārijs || [[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" || colspan="2" |[[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" || |- | Labākā animācijas filma || colspan="3"| ''[[KPop Demon Hunters]]'' || "[[Zootropole 2]]" || ''[[KPop Demon Hunters]]'' || |- | Labākais skaņu celiņš || colspan="4"| [[Ludvigs Jēransons]]<br />"[[Grēcinieki]]" || rowspan="3" {{n/a}} || |- | Labākā dziesma || colspan="3" |''Golden''<br />''[[KPop Demon Hunters]]''|| {{n/a}} || |- | Labākā filma svešvalodā || colspan="3" | "[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" || "[[Sentimentāla vērtība]]" || |- | Labāka dokumentālā filma || ''[[The Perfect Neighbor]]'' || colspan=2 {{n/a}} || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' || ''[[My Mom Jayne]]'' || |} '''[[Zelta lācis]] ([[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Drømmer]]''''', režisors [[Dāgs Johans Haugeruds]], {{NOR}} '''[[Zelta palmas zars]] ([[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tas bija tikai negadījums]]"''', režisors [[Džafars Panāhi]], {{IRN}} '''[[Zelta lauva]] ([[82. Venēcijas kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tēvs māte māsa brālis]]"''' (''Father Mother Sister Brother''), režisors [[Džims Džārmušs]], {{USA}} == Miruši == <!-- Šajā 2024. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style="text-align:center;"| 69|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas "Menuets" soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}} </ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style="text-align:center;" | 85|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style="text-align:center;"| 64|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| balss aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style="text-align:center;"| 48|| style="text-align:center;"| taivāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| francūziete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| brits|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Kima Serona]] || style="text-align:center;"| 24|| style="text-align:center;"| korejiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| malietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style="text-align:center;"| 51|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| scenārists, producents||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ & ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style="text-align:center;"| 39 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style="text-align:center;"| 63|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style="text-align:center;"| 61|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| dienvidāfrikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name=obit>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| krieviete|| style="text-align:center;"| komponiste||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style="text-align:center;"| 43|| style="text-align:center;"| beļģiete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris, kaskadieris||{{center|<ref name="NewsComAU_Sullivan2025">{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset ("Dupont Lajoie", "L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed & Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style="text-align:center;"| 90|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| filipīniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}</ref>}} |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, komiķe||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan & Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', & Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Taina Elga]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| somiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Marsels Ofulss]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| dokumentālists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style="text-align:center;"| 105|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret "Hot Lips" Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| kinooperators||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV & Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style="text-align:center;"| 81|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Lea Masari]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| argentīnietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Džulians Makmans]] || style="text-align:center;"| 56|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=4 July 2025 |title=Julian McMahon Dies: 'Nip/Tuck', 'Fantastic Four', 'FBI: Most Wanted' Star Was 56 |url=https://deadline.com/2025/07/julian-mcmahon-dead-1236449999/ |access-date=4 July 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Maikls Madsens]] || style="text-align:center;"| 67|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=July 3, 2025 |title=Michael Madsen, Reservoir Dogs' Actor, Dies at 67 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-madsen-dead-reservoir-dogs-1236306069/ |access-date=July 4, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Marks Snovs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Burlingame |first=Jon |date=July 4, 2025 |title=Mark Snow, ‘X-Files,’ ‘Ghost Whisperer,’ ‘Blue Bloods’ Composer, Dies at 78 |url=https://variety.com/2025/tv/news/mark-snow-dead-x-files-ghost-whisperer-blue-bloods-1236447489/ |website=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Konija Frānsisa]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Longmire |first=Becca |date=July 17, 2025 |title=Inside Connie Francis' Final Days Before Her Death at Age 87 |url=https://people.com/connie-francis-inside-final-days-before-death-exclusive-11774012 |access-date=July 17, 2025 |work=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Malkolms Džamals Vorners]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Malcolm-Jamal Warner Costa Rica Drowning: Second Man in Critical Condition After Being ‘Dragged by' Water Current |url=https://people.com/malcolm-jamal-warner-costa-rica-drowning-second-man-in-critical-condition-11776459 |access-date=2025-07-22 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Čaks Mandžonī]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wadleigh |first=Matt |date=July 24, 2025 |title=Jazz Legend Chuck Mangione Dead at 84: Cause of Death Revealed |url=https://www.mensjournal.com/news/jazz-legend-chuck-mangione-dies-84-cause-death-revealed |access-date=July 24, 2025 |magazine=Men's Journal |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Ozijs Osborns]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Peplow |first=Gemma |date=22 July 2025 |title=Ozzy Osbourne dies just weeks after farewell show |url=https://news.sky.com/story/ozzy-osbourne-dies-just-weeks-after-farewell-show-13400248 |access-date=24 July 2025 |work=Sky News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Halks Hogans]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=July 24, 2025 |title=Hulk Hogan Dead at 71 |url=https://www.tmz.com/2025/07/24/hulk-hogan-dead |access-date=July 24, 2025 |work=[[TMZ]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ivars Krastiņš]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies Liepājas teātra ilggadējais aktieris Ivars Krastiņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/31.07.2025-muziba-devies-liepajas-teatra-ilggadejais-aktieris-ivars-krastins.a608731 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|7|31||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Adriana Asti]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>[https://www.ilpost.it/2025/07/31/adriana-asti-attrice-morta/ È morta a 94 anni l’attrice italiana Adriana Asti] {{it ikona}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Lonija Andersone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2025-08-03 |title=Loni Anderson, 'WKRP in Cincinnati' Star, Dies at 79 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loni-anderson-dead-wkrp-in-cincinnati-1236336519/|access-date=2025-08-03|website=The Hollywood Reporter|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Terenss Stemps]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-17 |title=Mūžībā devies britu aktieris Terenss Stemps |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120083857/muziba-devies-britu-aktieris-terenss-stemps|access-date=2025-08-17|website=delfi.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Veronika Ečegi]] || style="text-align:center;"| 42|| style="text-align:center;"| spāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|work=RTVE|url=https://www.rtve.es/noticias/20250825/muere-actriz-veronica-echegui-a-42-anos-edad/16706211.shtml|title=Muere la actriz Verónica Echegui a los 42 años de edad}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Rodions Ščedrins]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="currenttime">{{Ziņu atsauce| url=https://www.currenttime.tv/a/umer-kompozitor-rodion-schedrin/33516169.html| title= Умер композитор Родион Щедрин| website=currenttime.tv| date=29 August 2025| language=ru| access-date=29 August 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Septembris]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| kanādietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/02/graham-greene-dances-with-wolves-actor-dies-aged-73| title= Graham Greene, Dances with Wolves actor, dies aged 73| website=theguardian.com| date=1 September 2025| access-date=1 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Žaks Šarē]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/cinema/mort-du-lex-mari-de-brigitte-bardot-lacteur-jacques-charrier-et-pere-de-son-fils-nicolas-04-09-2025-Z2TGVTK525CWXCB3ACNDLH7TUA.php|title=Mort du l’ex-mari de Brigitte Bardot, l’acteur Jacques Charrier et père de son fils Nicolas|work=Le Parisien|date=4 September 2025|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Pollija Holideja]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=September 10, 2025 |title=Polly Holliday, Flo, the 'Kiss My Grits' Waitress on 'Alice,' Dies at 88 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/polly-holliday-dead-kiss-my-grits-alice-1236367417/ |access-date=September 10, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Peta Kroulija]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Patricia Crowley, Star of TV’s ‘Please Don’t Eat the Daisies,’ Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/patricia-crowley-dead-please-dont-eat-daisies-1236372071/ |access-date=15 September 2025 |publisher=The Hollywood Reporter |date=15 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Roberts Redfords]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents||{{center|<ref name=nytobit>{{Ziņu atsauce |date=September 16, 2025 |title=Robert Redford, Screen Idol Turned Director and Activist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |work=The New York Times |access-date=September 16, 2025 |language=en |last=Barnes |first=Brooks|archive-date=September 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250916121230/https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Zubins Gārgs]] || style="text-align:center;"| 52|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, dziedātājs||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zubeen Garg Death in Singapore: What We Know So Far |url=https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |access-date=21 September 2025 |website=Deccan Herald |language=en |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250921142448/https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Klaudija Kardināle]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Tigrans Keosajans]] || style="text-align:center;"| 59|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Miris Putina režīma propagandistes Simonjanas vīrs |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ |agency=[[LETA]] |publisher=[[TV3 Latvija|TV3 Ziņas]] |date={{dat|2025|9|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Jergens Lets]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| dānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Forfatter og instruktør Jørgen Leth er død |website=Berlingske |date=29 September 2025 |url=https://www.berlingske.dk/skaerm/forfatter-og-instruktoer-joergen-leth-er-doed |language=da |access-date=29 September 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Oktobris]] |- |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Remo Džirone]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Remo Girone, Italian Actor in ‘La Piovra’ and ‘Ford v Ferrari,’ Dies at 76 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/remo-girone-dead-la-piovra-ford-v-ferrari-1236393181/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=5 October 2025 |date=4 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Patrīcija Rūtledža]] || style="text-align:center;"| 96|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Davies |first1=Hannah J. |title=Keeping Up Appearances actor Patricia Routledge dies aged 96 |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/oct/03/keeping-up-appearances-actor-patricia-routledge-dies-aged-96 |website=[[The Guardian]] |access-date=3 October 2025 |date=3 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Daiena Kītone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |last3=Jordan |first3=Julie |title=Diane Keaton, famed for roles in ''Father of the Bride'', ''First Wives Club'' and more, dies at 79 (Exclusive) |url=https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |website=[[People]] |access-date=October 11, 2025 |archive-url=https://archive.today/20251011190211/https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |archive-date=October 11, 2025 |date=October 11, 2025 |issn=0093-7673 |oclc=794712888 }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Samanta Egara]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=Dagan>{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/samantha-eggar-dead-doctor-dolittle-the-brood-1236555589/|title="Samantha Eggar, Star of 'Doctor Dolittle', Cronenberg's 'The Brood', Dies at 86"|first=Carmel|last=Dagan|magazine=Variety|publisher=Penske Media Corporation|issn=0042-2738|oclc=60626328|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Džūna Lokhārta]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |date=October 25, 2025 |title='Lassie' and 'Lost in Space' Star June Lockhart Dead at 100 |url=https://people.com/june-lockhart-dead-lassie-and-lost-in-space-actress-dies-at-100-8621340 |access-date=October 26, 2025 |magazine=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Bjerns Andresens]] || style="text-align:center;"| 70|| style="text-align:center;"| zviedrs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/skadespelaren-och-musikern-bjorn-andresen-dod-blev-70-ar|title=Skådespelaren och musikern Björn Andrésen död – blev 70 år|first=S. V. T.|last=Nyheter|date=26 October 2025|website=SVT Nyheter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Prunella Skeilsa]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=28 October 2025 |title=Fawlty Towers star Prunella Scales dies aged 93 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cjd0yn5gyndo |access-date=28 October 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Marija Riva]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/maria-riva-dead-marlene-dietrich-daughter-8663061|title=Maria Riva, Daughter of Marlene Dietrich and Actress, Dies at 100|first=Victoria|last=Edel|publisher=People|date=October 30, 2025|accessdate=October 30, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Tčeki Karjo]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 October 2025|title=Tchéky Karyo est mort |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/tcheky-karyo-est-mort-259482 |access-date=1 November 2025|website=[[Paris Match]] |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=13 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Novembris]] |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Daiana Ladda]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dern |first=Laura |date=November 3, 2025 |title=Laura Dern Shares in a Statement the News of Her Mother Diane Ladd's Passing |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/laura-dern-diane-ladd-died-statement-1236416848 |access-date=November 3, 2025 |publisher=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Polīna Kolinsa]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=6 November 2025 |title=Pauline Collins, star of Shirley Valentine, dies aged 85 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62e0n957y9o |access-date=7 November 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Lī Tāmahori]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Waters |first=Victor |date=7 November 2025 |title=Lee Tamahori 'will be missed' but 'will definitely be remembered' |url=https://www.rnz.co.nz/news/te-manu-korihi/578215/lee-tamahori-will-be-missed-but-will-definitely-be-remembered |access-date=7 November 2025 |website=RNZ}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tacuja Nakadai]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| jāpānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |author1=Justin McCurry |title=Tatsuya Nakadai, Japanese actor of Ran, Yojimbo and Harakiri, dies aged 92 |url=https://www.theguardian.com/film/2025/nov/11/tatsuya-nakadai-japan-actor-kurosawa-ran-yojimbo-kobayashi-cause-of-death |publisher=''The Guardian'' |date={{dat|2025|11|11||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Sallija Kērklenda]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=McGeorge |first=Alistair |title=Hollywood icon Sally Kirkland dies aged 84 after dementia diagnosis |url=https://metro.co.uk/2025/11/11/hollywood-icon-sally-kirkland-84-hospice-care-dementia-diagnosis-2-24677726/ |access-date=November 11, 2025 |publisher=Metro |date=November 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Kamini Kaušala]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kaukawala |first1=Sakina |title=Legendary veteran actress Kamini Kaushal passes away at 98 |url=https://www.pinkvilla.com/cinema/legendary-veteran-actress-kamini-kaushal-passes-away-at-98-1398430 |access-date=14 November 2025 |publisher=Pink Villa |date=14 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Alise Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler">{{Ziņu atsauce |date=19 November 2025 |website=The New York Times |title=Alice and Ellen Kessler, '60s Singing Sensations, Die at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/11/19/arts/alice-ellen-kessler-dead.html |access-date=20 November 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Ellena Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler" />}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Udo Kīrs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce | title=Miris Holivudas un Eiropas kino pazīstamais vācu aktieris Udo Kīrs|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120096290/miris-holivudas-un-eiropas-kino-pazistamais-vacu-aktieris-udo-kirs |access-date=November 24, 2025 |publisher=delfi.lv |date=November 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Džimijs Klifs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| jamaikietis || style="text-align:center;"| aktieris, komponists, dziedātājs ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Savage |first=Mark |date=24 November 2025 |title=Reggae legend Jimmy Cliff dies, aged 81 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cj4qdren425o |access-date=24 November 2025 |website=BBC News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Dharmendra]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| indietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Pandey |first=Geeta |date=24 November 2025 |title=Dharmendra: Bollywood's 'He-Man' dies at 89 |url=https://www.bbc.com/news/articles/cg66lv566kyo |work=BBC |access-date=24 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Toms Stopards]] || style="text-align:center;"| 88 || style="text-align:center;"| čehs || style="text-align:center;"| scenārists, režisors ||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2025-muziba-devies-izcilais-britu-dramaturgs-toms-stopards.a624368/ Mūžībā devies izcilais britu dramaturgs Toms Stopards] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Decembris]] |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Kerijs Hirojuki Tagava]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |date=December 4, 2025 |title=Cary-Hiroyuki Tagawa Dies: 'Mortal Kombat, 'Last Emperor' & 'Man In The High Castle' Actor Was 75 |url=https://deadline.com/2025/12/cary-hiroyuki-tagawa-dead-mortal-kombat-actor-1236636368/ |website=Deadline Hollywood}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Reičela Karpani]] || style="text-align:center;"| 45 || style="text-align:center;"| austrāliete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bond |first=Nick |date=15 December 2025 |title=Aussie TV Rachael Carpani passes away at 45 |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/celebrity-deaths/aussie-tv-actress-rachael-carpani-dies-unexpectedly-at-45/news-story/b5ee80bc1bc46bc8392f271e426ffb8c |access-date=15 December 2025 |website=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Arturs Kons]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| šveicietis || style="text-align:center;"| producents ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Arthur Cohn ist im Alter von 98 Jahren verstorben |url=https://www.blick.ch/people-tv/schweiz/arthur-cohn-basler-filmproduzent-ist-tot-id21182725.html |access-date=12 December 2025 |publisher=Blick |date=12 December 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pīters Grīns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/obituaries/peter-greene-actor-known-pulp-fiction-mask-dead-60-rcna248976|title=Peter Greene, actor known for 'Pulp Fiction' and 'The Mask,' dead at 60|website=[[NBC News]]|date=December 13, 2025|access-date=December 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Robs Rainers]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=December 15, 2025 |title=Director Rob Reiner, wife Michele found stabbed to death in Brentwood home: Officials |url=https://abc7.com/post/rob-reiner-death-los-angeles-brentwood-michele-singer-homicide-lapd/18287399/ |work=ABC7 Los Angeles |access-date=December 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Džeims Rensons]] || style="text-align:center;"| 46 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vargas |first1=Ramon Antonio |title=James Ransone, US actor known for The Wire, dies aged 46 |url=https://www.theguardian.com/us-news/2025/dec/21/james-ransone-the-wire-actor-dead |access-date=December 22, 2025 |work=The Guardian |date=December 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Haralds Ritenbergs]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Boša |first1=Anda |title=Mūžībā devies baletdejotājs, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.12.2025-muziba-devies-baletdejotajs-pedagogs-un-kinoaktieris-haralds-ritenbergs.a627306/ |accessdate={{dat|2025|12|27||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|12|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Pets Finns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.tmz.com/2025/12/24/pat-finn-dead/|title = Pat Finn 'The Middle' Actor Dead at 60|work = TMZ|date = December 24, 2025|accessdate = December 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Vera Aļentova]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| krieviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-12-25 |title=Умерла актриса Вера Алентова — звезда фильма «Москва слезам не верит» |url=https://www.fontanka.ru/2025/12/25/76189546/ |access-date=2025-12-25 |website=ФОНТАНКА.ру |language=ru}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Brižita Bardo]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=28 December 2025 |title=Un corbillard quitte La Madrague, la villa de la star où elle est décédée ce matin |url=https://www.lefigaro.fr/cinema/en-direct-la-star-mondiale-du-cinema-brigitte-bardot-est-morte-a-l-age-de-91-ans-20251228 |access-date=28 December 2025 |website=Le Figaro |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2025-01-01,2025-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] [[Kategorija:2025. gads kino| ]] o64za9mwfft5vyovwypg9b8a7ha3auk 4457610 4457600 2026-04-22T19:45:47Z Baisulis 11523 /* Balvas */ papildināts...... 4457610 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmēja savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svinēja savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light & Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmēja savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma "[[Brodvejas melodija]]" (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|22|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 22.04.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海) |''Beijing Enlight Pictures'' | ${{sk|2267446370}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Zootropole 2]]" (''Zootopia 2'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|1866647950}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Avatars: Uguns un pelni]]" (''Avatar: Fire and Ash'') |''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|1485999890}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') |''Disney'' | ${{sk|1038027526}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Minecraft filma]]" (''A Minecraft Movie'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|960387780}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]" (''Jurassic World: Rebirth'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|869146189}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba — Bezgalības cietoksnis|''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba'' — Bezgalības cietoksnis]]" (''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Infinity Castle'') | ''[[Aniplex]]'' / ''[[Toho]]'' / ''[[Crunchyroll]]'' | ${{sk|741234628}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|636838165}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[F1 (filma)|F1]]" (''F1: The Movie'') | ''Warner'' / ''[[Apple TV|Apple]]'' | ${{sk|634042436}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" (''Superman'') | ''Warner Bros.'' | ${{sk|618723803}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |5. janvāris |[[82. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |16. februāris |[[78. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |2. marts |[[97. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 13. februāris — 23. februāris<ref name="biff:sd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}</ref> | [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 13. maijs — 24. maijs | [[2025. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- | 27. augusts — 6. septembris | [[82. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- |} == Balvas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- ! rowspan="2" style="width:20px;"| Kategorija !! rowspan="2" style="width:250px;"| [[31. Kritiķu izvēles balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|4||bez}}}} !! colspan="2" style="width:250px;" | [[83. Zelta globusa balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|11||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[79. BAFTA balva]]<br />{{small|{{dat|2026|2|22||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |Producentu, režisoru, aktieru un scenāristu ģildes balvas<br />{{small|2026. gadā no 7. februāra līdz 8. martam}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[98. Kinoakadēmijas balva]]<br />{{small|{{dat|2026|3|15||bez}}}} |- ! width=200| {{small|Drāma}} !! style="width:200px;"| {{small|Mūzikls vai kinokomēdija}} |- | Labākā filma || "[[Cīņa pēc cīņas]]" || "[[Hamnets]]" || colspan="4"|"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais režisors || colspan="6" | [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais aktieris ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Vagners Moura]]<br />"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Roberts Aramajo]]<br />"[[Es lamājos]]" || colspan="2" | [[Maikls B. Džordans]]<br/>"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā aktrise || colspan="2"|[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" || [[Rouza Bairna]]<br />"[[Ja varētu, es tev spertu]]" || colspan="3" |[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" |- | Labākais aktieris otrā plāna lomā ||[[Džeikobs Elordi]]<br />"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" || colspan="2" |[[Stellans Skašgords]]<br />"[[Sentimentāla vērtība]]" || colspan="3" | [[Šons Penns]]<br/>"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākā aktrise otrā plāna lomā ||[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" || colspan="2" |[[Tejana Teilore]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || [[Vunmi Mosaku]]<br/>"[[Grēcinieki]]" || colspan="2" |[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" |- | Labākais adaptētais scenārijs || [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || colspan=2 rowspan=2| [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]"|| colspan="3" |[[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais oriģinālscenārijs || [[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" || colspan="3" |[[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā animācijas filma || colspan="3"| ''[[KPop Demon Hunters]]'' || "[[Zootropole 2]]" || colspan="2" | ''[[KPop Demon Hunters]]'' |- | Labākais skaņu celiņš || colspan="4"| [[Ludvigs Jēransons]]<br />"[[Grēcinieki]]" || rowspan="3" {{n/a}} || [[Ludvigs Jēransons]]<br />"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā dziesma || colspan="3" |''Golden''<br />''[[KPop Demon Hunters]]''|| {{n/a}} || ''Golden''<br />''[[KPop Demon Hunters]]'' |- | Labākā filma svešvalodā || colspan="3" | "[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" || "[[Sentimentāla vērtība]]" || "[[Sentimentāla vērtība]]" |- | Labāka dokumentālā filma || ''[[The Perfect Neighbor]]'' || colspan=2 {{n/a}} || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' || ''[[My Mom Jayne]]'' || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' |} '''[[Zelta lācis]] ([[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Drømmer]]''''', režisors [[Dāgs Johans Haugeruds]], {{NOR}} '''[[Zelta palmas zars]] ([[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tas bija tikai negadījums]]"''', režisors [[Džafars Panāhi]], {{IRN}} '''[[Zelta lauva]] ([[82. Venēcijas kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tēvs māte māsa brālis]]"''' (''Father Mother Sister Brother''), režisors [[Džims Džārmušs]], {{USA}} == Miruši == <!-- Šajā 2024. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style="text-align:center;"| 69|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas "Menuets" soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}} </ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style="text-align:center;" | 85|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style="text-align:center;"| 64|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| balss aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style="text-align:center;"| 48|| style="text-align:center;"| taivāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| francūziete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| brits|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Kima Serona]] || style="text-align:center;"| 24|| style="text-align:center;"| korejiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| malietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style="text-align:center;"| 51|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| scenārists, producents||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ & ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style="text-align:center;"| 39 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style="text-align:center;"| 63|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style="text-align:center;"| 61|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| dienvidāfrikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name=obit>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| krieviete|| style="text-align:center;"| komponiste||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style="text-align:center;"| 43|| style="text-align:center;"| beļģiete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris, kaskadieris||{{center|<ref name="NewsComAU_Sullivan2025">{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset ("Dupont Lajoie", "L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed & Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style="text-align:center;"| 90|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| filipīniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}</ref>}} |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, komiķe||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan & Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', & Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Taina Elga]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| somiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Marsels Ofulss]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| dokumentālists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style="text-align:center;"| 105|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret "Hot Lips" Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| kinooperators||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV & Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style="text-align:center;"| 81|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Lea Masari]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| argentīnietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Džulians Makmans]] || style="text-align:center;"| 56|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=4 July 2025 |title=Julian McMahon Dies: 'Nip/Tuck', 'Fantastic Four', 'FBI: Most Wanted' Star Was 56 |url=https://deadline.com/2025/07/julian-mcmahon-dead-1236449999/ |access-date=4 July 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Maikls Madsens]] || style="text-align:center;"| 67|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=July 3, 2025 |title=Michael Madsen, Reservoir Dogs' Actor, Dies at 67 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-madsen-dead-reservoir-dogs-1236306069/ |access-date=July 4, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Marks Snovs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Burlingame |first=Jon |date=July 4, 2025 |title=Mark Snow, ‘X-Files,’ ‘Ghost Whisperer,’ ‘Blue Bloods’ Composer, Dies at 78 |url=https://variety.com/2025/tv/news/mark-snow-dead-x-files-ghost-whisperer-blue-bloods-1236447489/ |website=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Konija Frānsisa]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Longmire |first=Becca |date=July 17, 2025 |title=Inside Connie Francis' Final Days Before Her Death at Age 87 |url=https://people.com/connie-francis-inside-final-days-before-death-exclusive-11774012 |access-date=July 17, 2025 |work=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Malkolms Džamals Vorners]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Malcolm-Jamal Warner Costa Rica Drowning: Second Man in Critical Condition After Being ‘Dragged by' Water Current |url=https://people.com/malcolm-jamal-warner-costa-rica-drowning-second-man-in-critical-condition-11776459 |access-date=2025-07-22 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Čaks Mandžonī]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wadleigh |first=Matt |date=July 24, 2025 |title=Jazz Legend Chuck Mangione Dead at 84: Cause of Death Revealed |url=https://www.mensjournal.com/news/jazz-legend-chuck-mangione-dies-84-cause-death-revealed |access-date=July 24, 2025 |magazine=Men's Journal |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Ozijs Osborns]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Peplow |first=Gemma |date=22 July 2025 |title=Ozzy Osbourne dies just weeks after farewell show |url=https://news.sky.com/story/ozzy-osbourne-dies-just-weeks-after-farewell-show-13400248 |access-date=24 July 2025 |work=Sky News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Halks Hogans]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=July 24, 2025 |title=Hulk Hogan Dead at 71 |url=https://www.tmz.com/2025/07/24/hulk-hogan-dead |access-date=July 24, 2025 |work=[[TMZ]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ivars Krastiņš]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies Liepājas teātra ilggadējais aktieris Ivars Krastiņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/31.07.2025-muziba-devies-liepajas-teatra-ilggadejais-aktieris-ivars-krastins.a608731 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|7|31||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Adriana Asti]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>[https://www.ilpost.it/2025/07/31/adriana-asti-attrice-morta/ È morta a 94 anni l’attrice italiana Adriana Asti] {{it ikona}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Lonija Andersone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2025-08-03 |title=Loni Anderson, 'WKRP in Cincinnati' Star, Dies at 79 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loni-anderson-dead-wkrp-in-cincinnati-1236336519/|access-date=2025-08-03|website=The Hollywood Reporter|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Terenss Stemps]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-17 |title=Mūžībā devies britu aktieris Terenss Stemps |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120083857/muziba-devies-britu-aktieris-terenss-stemps|access-date=2025-08-17|website=delfi.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Veronika Ečegi]] || style="text-align:center;"| 42|| style="text-align:center;"| spāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|work=RTVE|url=https://www.rtve.es/noticias/20250825/muere-actriz-veronica-echegui-a-42-anos-edad/16706211.shtml|title=Muere la actriz Verónica Echegui a los 42 años de edad}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Rodions Ščedrins]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="currenttime">{{Ziņu atsauce| url=https://www.currenttime.tv/a/umer-kompozitor-rodion-schedrin/33516169.html| title= Умер композитор Родион Щедрин| website=currenttime.tv| date=29 August 2025| language=ru| access-date=29 August 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Septembris]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| kanādietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/02/graham-greene-dances-with-wolves-actor-dies-aged-73| title= Graham Greene, Dances with Wolves actor, dies aged 73| website=theguardian.com| date=1 September 2025| access-date=1 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Žaks Šarē]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/cinema/mort-du-lex-mari-de-brigitte-bardot-lacteur-jacques-charrier-et-pere-de-son-fils-nicolas-04-09-2025-Z2TGVTK525CWXCB3ACNDLH7TUA.php|title=Mort du l’ex-mari de Brigitte Bardot, l’acteur Jacques Charrier et père de son fils Nicolas|work=Le Parisien|date=4 September 2025|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Pollija Holideja]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=September 10, 2025 |title=Polly Holliday, Flo, the 'Kiss My Grits' Waitress on 'Alice,' Dies at 88 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/polly-holliday-dead-kiss-my-grits-alice-1236367417/ |access-date=September 10, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Peta Kroulija]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Patricia Crowley, Star of TV’s ‘Please Don’t Eat the Daisies,’ Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/patricia-crowley-dead-please-dont-eat-daisies-1236372071/ |access-date=15 September 2025 |publisher=The Hollywood Reporter |date=15 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Roberts Redfords]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents||{{center|<ref name=nytobit>{{Ziņu atsauce |date=September 16, 2025 |title=Robert Redford, Screen Idol Turned Director and Activist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |work=The New York Times |access-date=September 16, 2025 |language=en |last=Barnes |first=Brooks|archive-date=September 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250916121230/https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Zubins Gārgs]] || style="text-align:center;"| 52|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, dziedātājs||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zubeen Garg Death in Singapore: What We Know So Far |url=https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |access-date=21 September 2025 |website=Deccan Herald |language=en |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250921142448/https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Klaudija Kardināle]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Tigrans Keosajans]] || style="text-align:center;"| 59|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Miris Putina režīma propagandistes Simonjanas vīrs |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ |agency=[[LETA]] |publisher=[[TV3 Latvija|TV3 Ziņas]] |date={{dat|2025|9|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Jergens Lets]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| dānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Forfatter og instruktør Jørgen Leth er død |website=Berlingske |date=29 September 2025 |url=https://www.berlingske.dk/skaerm/forfatter-og-instruktoer-joergen-leth-er-doed |language=da |access-date=29 September 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Oktobris]] |- |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Remo Džirone]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Remo Girone, Italian Actor in ‘La Piovra’ and ‘Ford v Ferrari,’ Dies at 76 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/remo-girone-dead-la-piovra-ford-v-ferrari-1236393181/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=5 October 2025 |date=4 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Patrīcija Rūtledža]] || style="text-align:center;"| 96|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Davies |first1=Hannah J. |title=Keeping Up Appearances actor Patricia Routledge dies aged 96 |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/oct/03/keeping-up-appearances-actor-patricia-routledge-dies-aged-96 |website=[[The Guardian]] |access-date=3 October 2025 |date=3 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Daiena Kītone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |last3=Jordan |first3=Julie |title=Diane Keaton, famed for roles in ''Father of the Bride'', ''First Wives Club'' and more, dies at 79 (Exclusive) |url=https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |website=[[People]] |access-date=October 11, 2025 |archive-url=https://archive.today/20251011190211/https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |archive-date=October 11, 2025 |date=October 11, 2025 |issn=0093-7673 |oclc=794712888 }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Samanta Egara]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=Dagan>{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/samantha-eggar-dead-doctor-dolittle-the-brood-1236555589/|title="Samantha Eggar, Star of 'Doctor Dolittle', Cronenberg's 'The Brood', Dies at 86"|first=Carmel|last=Dagan|magazine=Variety|publisher=Penske Media Corporation|issn=0042-2738|oclc=60626328|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Džūna Lokhārta]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |date=October 25, 2025 |title='Lassie' and 'Lost in Space' Star June Lockhart Dead at 100 |url=https://people.com/june-lockhart-dead-lassie-and-lost-in-space-actress-dies-at-100-8621340 |access-date=October 26, 2025 |magazine=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Bjerns Andresens]] || style="text-align:center;"| 70|| style="text-align:center;"| zviedrs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/skadespelaren-och-musikern-bjorn-andresen-dod-blev-70-ar|title=Skådespelaren och musikern Björn Andrésen död – blev 70 år|first=S. V. T.|last=Nyheter|date=26 October 2025|website=SVT Nyheter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Prunella Skeilsa]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=28 October 2025 |title=Fawlty Towers star Prunella Scales dies aged 93 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cjd0yn5gyndo |access-date=28 October 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Marija Riva]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/maria-riva-dead-marlene-dietrich-daughter-8663061|title=Maria Riva, Daughter of Marlene Dietrich and Actress, Dies at 100|first=Victoria|last=Edel|publisher=People|date=October 30, 2025|accessdate=October 30, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Tčeki Karjo]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 October 2025|title=Tchéky Karyo est mort |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/tcheky-karyo-est-mort-259482 |access-date=1 November 2025|website=[[Paris Match]] |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=13 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Novembris]] |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Daiana Ladda]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dern |first=Laura |date=November 3, 2025 |title=Laura Dern Shares in a Statement the News of Her Mother Diane Ladd's Passing |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/laura-dern-diane-ladd-died-statement-1236416848 |access-date=November 3, 2025 |publisher=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Polīna Kolinsa]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=6 November 2025 |title=Pauline Collins, star of Shirley Valentine, dies aged 85 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62e0n957y9o |access-date=7 November 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Lī Tāmahori]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Waters |first=Victor |date=7 November 2025 |title=Lee Tamahori 'will be missed' but 'will definitely be remembered' |url=https://www.rnz.co.nz/news/te-manu-korihi/578215/lee-tamahori-will-be-missed-but-will-definitely-be-remembered |access-date=7 November 2025 |website=RNZ}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tacuja Nakadai]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| jāpānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |author1=Justin McCurry |title=Tatsuya Nakadai, Japanese actor of Ran, Yojimbo and Harakiri, dies aged 92 |url=https://www.theguardian.com/film/2025/nov/11/tatsuya-nakadai-japan-actor-kurosawa-ran-yojimbo-kobayashi-cause-of-death |publisher=''The Guardian'' |date={{dat|2025|11|11||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Sallija Kērklenda]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=McGeorge |first=Alistair |title=Hollywood icon Sally Kirkland dies aged 84 after dementia diagnosis |url=https://metro.co.uk/2025/11/11/hollywood-icon-sally-kirkland-84-hospice-care-dementia-diagnosis-2-24677726/ |access-date=November 11, 2025 |publisher=Metro |date=November 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Kamini Kaušala]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kaukawala |first1=Sakina |title=Legendary veteran actress Kamini Kaushal passes away at 98 |url=https://www.pinkvilla.com/cinema/legendary-veteran-actress-kamini-kaushal-passes-away-at-98-1398430 |access-date=14 November 2025 |publisher=Pink Villa |date=14 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Alise Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler">{{Ziņu atsauce |date=19 November 2025 |website=The New York Times |title=Alice and Ellen Kessler, '60s Singing Sensations, Die at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/11/19/arts/alice-ellen-kessler-dead.html |access-date=20 November 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Ellena Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler" />}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Udo Kīrs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce | title=Miris Holivudas un Eiropas kino pazīstamais vācu aktieris Udo Kīrs|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120096290/miris-holivudas-un-eiropas-kino-pazistamais-vacu-aktieris-udo-kirs |access-date=November 24, 2025 |publisher=delfi.lv |date=November 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Džimijs Klifs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| jamaikietis || style="text-align:center;"| aktieris, komponists, dziedātājs ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Savage |first=Mark |date=24 November 2025 |title=Reggae legend Jimmy Cliff dies, aged 81 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cj4qdren425o |access-date=24 November 2025 |website=BBC News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Dharmendra]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| indietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Pandey |first=Geeta |date=24 November 2025 |title=Dharmendra: Bollywood's 'He-Man' dies at 89 |url=https://www.bbc.com/news/articles/cg66lv566kyo |work=BBC |access-date=24 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Toms Stopards]] || style="text-align:center;"| 88 || style="text-align:center;"| čehs || style="text-align:center;"| scenārists, režisors ||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2025-muziba-devies-izcilais-britu-dramaturgs-toms-stopards.a624368/ Mūžībā devies izcilais britu dramaturgs Toms Stopards] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Decembris]] |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Kerijs Hirojuki Tagava]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |date=December 4, 2025 |title=Cary-Hiroyuki Tagawa Dies: 'Mortal Kombat, 'Last Emperor' & 'Man In The High Castle' Actor Was 75 |url=https://deadline.com/2025/12/cary-hiroyuki-tagawa-dead-mortal-kombat-actor-1236636368/ |website=Deadline Hollywood}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Reičela Karpani]] || style="text-align:center;"| 45 || style="text-align:center;"| austrāliete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bond |first=Nick |date=15 December 2025 |title=Aussie TV Rachael Carpani passes away at 45 |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/celebrity-deaths/aussie-tv-actress-rachael-carpani-dies-unexpectedly-at-45/news-story/b5ee80bc1bc46bc8392f271e426ffb8c |access-date=15 December 2025 |website=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Arturs Kons]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| šveicietis || style="text-align:center;"| producents ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Arthur Cohn ist im Alter von 98 Jahren verstorben |url=https://www.blick.ch/people-tv/schweiz/arthur-cohn-basler-filmproduzent-ist-tot-id21182725.html |access-date=12 December 2025 |publisher=Blick |date=12 December 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pīters Grīns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/obituaries/peter-greene-actor-known-pulp-fiction-mask-dead-60-rcna248976|title=Peter Greene, actor known for 'Pulp Fiction' and 'The Mask,' dead at 60|website=[[NBC News]]|date=December 13, 2025|access-date=December 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Robs Rainers]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=December 15, 2025 |title=Director Rob Reiner, wife Michele found stabbed to death in Brentwood home: Officials |url=https://abc7.com/post/rob-reiner-death-los-angeles-brentwood-michele-singer-homicide-lapd/18287399/ |work=ABC7 Los Angeles |access-date=December 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Džeims Rensons]] || style="text-align:center;"| 46 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vargas |first1=Ramon Antonio |title=James Ransone, US actor known for The Wire, dies aged 46 |url=https://www.theguardian.com/us-news/2025/dec/21/james-ransone-the-wire-actor-dead |access-date=December 22, 2025 |work=The Guardian |date=December 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Haralds Ritenbergs]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Boša |first1=Anda |title=Mūžībā devies baletdejotājs, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.12.2025-muziba-devies-baletdejotajs-pedagogs-un-kinoaktieris-haralds-ritenbergs.a627306/ |accessdate={{dat|2025|12|27||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|12|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Pets Finns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.tmz.com/2025/12/24/pat-finn-dead/|title = Pat Finn 'The Middle' Actor Dead at 60|work = TMZ|date = December 24, 2025|accessdate = December 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Vera Aļentova]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| krieviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-12-25 |title=Умерла актриса Вера Алентова — звезда фильма «Москва слезам не верит» |url=https://www.fontanka.ru/2025/12/25/76189546/ |access-date=2025-12-25 |website=ФОНТАНКА.ру |language=ru}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Brižita Bardo]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=28 December 2025 |title=Un corbillard quitte La Madrague, la villa de la star où elle est décédée ce matin |url=https://www.lefigaro.fr/cinema/en-direct-la-star-mondiale-du-cinema-brigitte-bardot-est-morte-a-l-age-de-91-ans-20251228 |access-date=28 December 2025 |website=Le Figaro |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2025-01-01,2025-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] [[Kategorija:2025. gads kino| ]] ht3x8o1dkdq6begb94sc9vyppxh9eom 0 579892 4457776 4376631 2026-04-23T07:41:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457776 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Latvijas šlāgerkanāls |logo = Latvijas šlāgerkanāls.png |logo izmērs = 150px |formāts = komerciāla televīzija |valsts = {{karogs|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] |adrese = |dibināta = 2009 |raida-kopš = {{dat|2009|06|17}} |sauklis = |īpašnieks = SIA "Mūzikas Video Kanāls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slageris.lv/|title=Šlāgerkanāls|website=slageris.lv|access-date=2024-09-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> |ģenerāldirektors = [[Igors Linga]] |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Latvija]], virszemes TV apraidē, internetā, interaktīvajā televīzijā, kabeļoperatori. |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [https://slageris.lv/ slageris.lv] }} '''Latvijas šlāgerkanāls''' ir pirmais [[Televīzija Latvijā|Latvijas televīzijas]] [[šlāgermūzika]]s kanāls, kas tika atklāts 2009. gada 17. jūnijā [[Tet TV+|Lattelecom Interaktīvajā TV]] platformā. Šis kanāls 24 stundas diennaktī pārraida šlāgermūzikas video. Kanāla atklāšanā piedalījās režisors un producents [[Igors Linga]], mūziķis [[Normunds Rutulis]] un grupas [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]] dalībnieki. Šlāgermūzika Latvijā līdz tam tika rādīta tikai atsevišķos televīzijas raidījumos. Kanāls tiek veidots sadarbībā ar Latvijas šlāgermūzikas izdevējiem un izpildītājiem, piedāvājot plašu video ierakstu klāstu, kas iepriekš bija grūti pieejams vizuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5480593/atklats-pirmais-latvijas-slagermuzikas-kanals|title=Atklāts pirmais Latvijas šlāgermūzikas kanāls}}</ref> 2018. gada 30. maijā kanāls piedzīvoja incidentu, kad ēterā publicēti rupji sludinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.tv3.lv/news/slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem---bez-tabu,clip-2516193|title=Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem - Bez Tabu|website=play.tv3.lv|access-date=2024-12-02}}</ref> Šie sludinājumi, kas ietvēra aizskarošus un vulgārus izteikumus, radīja skatītāju sašutumu. Kanāla īpašnieks un direktors Igors Linga izteica sašutumu par notikušo, tomēr norādīja, ka viņam bija ierobežotas iespējas kontrolēt saturu. [[NEPLP]] uzsāka izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo sodu kanālam par šāda veida satura rādīšanu, kas varētu svārstīties no 500 līdz {{sk|10000}} eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title="Esmu ma*ka, gribu tavu pi*eli savā pakaļā!" Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem|website=tv3.lv|access-date=2024-09-11|date=2018-05-30|language=lv}}</ref> == Koncerti == Kanāls arī aktīvi organizē koncertus, tādējādi paplašinot savu ietekmi un piedāvājumu Latvijas mūzikas dzīvē. Sākot no 2020. gada, Latvijas šlāgerkanāls svinēja savu 10 gadu jubileju ar īpašu koncertu sēriju, kas iekļāva grandiozu apbalvošanas ceremoniju [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]]. Šajā jubilejas pasākumā kanāls iepazīstināja ar visvairāk atskaņotajām mūzikas grupām, piešķirot 10 nominācijas. Uz skatuves kāpa Latvijā populārākās šlāgergrupas, un ceremoniju vadīja aktieris [[Guntis Skrastiņš]]. Tāpat šajos svētkos kanāls uzsāka tradīciju regulāri rīkot koncertus, lai atzīmētu Latvijas šlāgermūzikas mantojumu un sniegtu iespēju skatītājiem izbaudīt viņu iecienītākās dziesmas dzīvās izpildījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju|title=„Latvijas Šlāgerkanāls” aicina uz 10 gadu jubileju!|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-09-11|language=lv-lv|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911190918/https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju}}</ref> 2023. gada martā kanāls rīkoja vērienīgu koncertu "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" VEF Kultūras pilī un [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi!"]], kurā piedalījās populāri latviešu estrādes mākslinieki, izpildot dziesmas no kanāla zelta fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/404738-latvijas-slagerkanals-uzaicina-uz-zelta-dziesmu-izlases-koncertu.htm|title=„Latvijas šlāgerkanāls” uzaicina uz zelta dziesmu izlases koncertu!|website=nra.lv|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> 2024. gada 8. septembrī koncerts atgriezās [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"|brīvdabas koncertzālē Mītava]], [[Jelgava|Jelgavā]], kur uz skatuves kāpa vairāki ievērojami mākslinieki. Koncertu vadīja [[Latvijas Radio]] ētera personība Elvis Jansons, un pavadošā grupa ''Crazy Daisy''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pasakumi/koncerts-kapec-man-dziedat-svesu-dziesmu/|title=Koncerts “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”.|website=Jelgava|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] or1bom5w5se05vwlf9fnsarxnryi9gl 0 580012 4457802 4357553 2026-04-23T08:28:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457802 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Lecile Tebogo | vārds_orig = ''Letsile Tebogo'' | attēls = Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg | att_izm = | paraksts = Lecile Tebogo 2024. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|7}} | dz_viet = {{vieta|Botsvāna|Kaņe}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{BOT}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=77}} | iesauka = | izglītība = | disc = [[100 m]], [[200 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 9,86 (2024, [[Parīze]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR1_d = 100 m | PR2 = 19,46 (2024, [[Parīze]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}, {{piezīme|AR|Āfrikas rekords}} | PR2_d = 200 m | PR3 = 44,29 (2024, [[Pretorija]]) | PR3_d = 400 m | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | dzimums = V | atjaunots = | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=200 m}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|100 m}} {{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|200 m}} {{MedalCompetition|Āfrikas čempionāts}} {{MedalGold|Senpjēra 2022|200 m}} }} '''Lecile Tebogo''' (''Letsile Tebogo''; dzimis {{dat|2003|6|7}}) ir [[Botsvāna]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], sprinteris. Viņš ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[200 metri|200 metru]] distancē un sudraba medaļas ieguvējs 4×400 m stafetē, [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] medaļnieks, Āfrikas rekordists 200 m. == Karjera == Pirmo starptautisko pieredzi Lecile Tebogo guva 17 gadu vecumā 2021. gada Pasaules vieglatlētikas stafetēs, kas notika [[Hožova|Hožovā]], [[Polija|Polijā]]. Tā paša gada augustā viņš piedalījās Pasaules U-20 čempionātā [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]], uzvarot 100 metru skrējienā un finišējot otrajā vietā 200 metros. {{dat|2022|2|19||bez}} 18 gadu vecumā Botsvānas čempionātā uzstādīja jaunu valsts rekordu 100 m skrējienā ar laiku 10,08 sekundes. Divus mēnešus vēlāk viņš pirmo reizi 100 m distanci veica ātrāk par 10 sekundēm, noskrienot 9,96 sekundēs, kas bija arī jauns pasaules U-20 rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/world-u20-records-knighton-19-49-tebogo-9-96|title=World U20 sprint records fall as Knighton runs 19.49 and Tebogo clocks 9.96|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|9|13||bez}}|date={{dat|2022|5|1|N|bez}}}}</ref> 2022. gada jūlijā pirmo reizi startēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, kas notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[ASV]]. 100 m priekšskrējienā viņš vēl vairāk uzlaboja savu rekordu, distanci veicot 9,94 sekundēs, vēlāk finālā gan iekļūt neizdevās, un Lecile Tebogo ieridojās 16. vietā. Nākamajā mēnesī Pasaules U-20 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]] viņš vēlreiz laboja savu rekordu, sasniedzot rezultātu 9,91 s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-u20-championships/world-athletics-u20-championships-7163112/news/report/wu20-cali-22-day-two-afternoon-tebogo|title=Tebogo runs 9.91 world U20 record to claim 100m crown in Cali|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|9|13||bez}}|date={{dat|2022|8|3|N|bez}}}}</ref> Pasaules U-20 čempionāta 200 metru distancē ieguva sudraba godalgu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnīja sudraba medaļu 100 metros, piekāpjoties vienīgi [[Noa Lailss|Noa Lailsam]], kā arī bronzu 200 m. {{dat|2024|2|17||bez}} [[Pretorija|Pretorijā]] 300 m distanci veica 30,69 sekundēs, kas bija pasaules labākais rezultāts (pasaules rekordi šajā netradicionālajā distancē netiek fiksēti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/letsile-tebogo-world-300m-best-pretoria|title=Tebogo breaks world 300m best with 30.69 in Pretoria|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|9|13||bez}}|date={{dat|2024|2|17|N|bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] 100 metru distancē ieguva sesto vietu, bet 200 metros ar jaunu Āfrikas rekordu (19,46 s) izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais olimpiskais zelts Botsvānas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/616426-tebogo-200-metru-sprinta-nodrosina-botsvanai-vesture-pirmo-olimpisko-zeltu|title=Tebogo 200 metru sprintā nodrošina Botsvānai vēsturē pirmo olimpisko zeltu|website=jauns.lv|access-date={{dat|2024|9|13||bez}}|date={{dat|2024|8|8|N|bez}}}}</ref> 4×400 m stafetē, kur finālā Tebogo veica pēdējo posmu, Botsvānas komanda izcīnīja sudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://africaolympic.com/en/botwana-downs-olympic-games-curtain-in-grand-style-wins-silver-in-4x400m-relay/|title=Botwana downs Olympic Games curtain in grand style, wins silver in 4x400m relay|website=africaolympic.com|language=en|access-date={{dat|2024|9|13||bez}}|date={{dat|2024|8|11|N|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 4×400 m stafetē. 100 metru distancē iekļuva finālā, bet tika diskvalificēts par pāragru startu, bet 200 m distancē ieņēma 4. vietu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- |rowspan=3|2021 |Pasaules vieglatlētikas stafetes |{{vieta|Polija|Hožova}} |13. |4×100 m stafete |39,55 |- |rowspan=2|Pasaules U-20 čempionāts |rowspan=2|{{vieta|Kenija|Nairobi}} |bgcolor=gold|1. |100 m |10,19 |- |bgcolor=silver|2. |200 m |20,38 |- |rowspan=5|2022 |rowspan=2|Āfrikas čempionāts |rowspan=2|{{vieta|Maurīcija|Senpjēra|2s=Senpjēra (Maurīcija)}} |bgcolor=gold|1. |200 m |20,26 |- |— |4×100 m stafete |{{DSQ}} |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |16. |100 m |10,17 |- |rowspan=2|Pasaules U-20 čempionāts |rowspan=2|{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} |bgcolor=gold|1. |100 m |9,91 |- |bgcolor=silver|2. |200 m |19,96 |- |rowspan=2|2023 |rowspan=2|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=silver|2. |100 m |9,88 |- |bgcolor=cc9966|3. |200 m |19,81 |- |rowspan=4|2024 |Pasaules vieglatlētikas stafetes |{{vieta|Bahamas|Naso}} |bgcolor=gold|1. |4×400 m stafete |2:59,11 |- |rowspan=3|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |rowspan=3|{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |100 m |9,86 |- |bgcolor=gold|1. |200 m |19,46 |- |bgcolor=silver|2. |4×400 m stafete |2:54,53 |- |rowspan=3|2025 |rowspan=3|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=3|{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |100 m |{{DSQ}} |- |4. |200 m |19,65 |- |bgcolor=gold|1. |4×400 m stafete |2:57,76 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Tebogo, Lecile}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Botsvānā dzimušie]] [[Kategorija:Botsvānas vieglatlēti]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Botsvānas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Botsvānas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] jy82qvzomm4hdlugcp4zw6qsjwevr9w 0 589542 4457597 4406411 2026-04-22T19:11:31Z Olgerts V 41522 4457597 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Liepziedu iela|Liepziedu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Liepziedu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 2900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Cietokšņa iela * Misionāru iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Liepziedu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē, un Līksnas pagasta [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedos]]. Liepziedu iela sākas krustojumā ar [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]] pie bijušā dzelzceļa posteņa [[387. kilometrs]] un iet ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā gar [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līniju Daugavpils—Krustpils]]. Sasniegusi pilsētas robežu, Liepziedu iela turpinās tālāk pa piepilsētas ciemu [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedi]] ar to pašu nosaukumu, saglabājot arī māju numurēšanu. Liepziedu ielā ir savrupmāju apbūve. Ielas nosaukums [[Latvijas PSR]] laikā bija '''Cietokšņa iela''' (jo [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]] pilsētas centrā tolaik dēvēja par Suvorova ielu). 1991. gadā, atjaunojot vēsturiskās Cietokšņa ielas nosaukumu, tika nolemts Cietokšņa ielu Viduspoguļankā pārdēvēt par '''Misionāru ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> bet vēlāk tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Liepziedu iela'''. == Transports == Ielas kopējais garums ir 2900 metri, tostarp pilsētā 1980 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit vienā joslā. Sabiedrisks transports pa Liepziedu ielu nekursē, bet Cēsu ielā ir [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]] un [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] autobusu maršrutu pietura "Liepziedu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Liepziedu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 |publisher=13. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191231233746/http://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 }}</ref> Ielas galā atrodas slēgtā dzelzceļa stacija "[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]". == Ielu savienojumi == Liepziedu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] * [[Irbenāju iela (Daugavpils)|Irbenāju iela]] * [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]] * [[Irbju iela (Daugavpils)|Irbju iela]] * [[Ūdru iela (Daugavpils)|Ūdru iela]] * [[Rubeņu iela (Daugavpils)|Rubeņu iela]] * [[Plotičku iela]] * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] * [[Stirnu iela (Daugavpils)|Stirnu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] ak8tbcu74oknf4n1nla78tq6vxmnepp 4457848 4457597 2026-04-23T10:48:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457848 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Liepziedu iela|Liepziedu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Liepziedu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 2900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Cietokšņa iela * Misionāru iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Liepziedu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē, un Līksnas pagasta [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedos]]. Liepziedu iela sākas krustojumā ar [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]] pie bijušā dzelzceļa posteņa [[387. kilometrs]] un iet ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā gar [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līniju Daugavpils—Krustpils]]. Sasniegusi pilsētas robežu, Liepziedu iela turpinās tālāk pa piepilsētas ciemu [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedi]] ar to pašu nosaukumu, saglabājot arī māju numurēšanu. Liepziedu ielā ir savrupmāju apbūve. Ielas nosaukums [[Latvijas PSR]] laikā bija '''Cietokšņa iela''' (jo [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]] pilsētas centrā tolaik dēvēja par Suvorova ielu). 1991. gadā, atjaunojot vēsturiskās Cietokšņa ielas nosaukumu, tika nolemts Cietokšņa ielu Viduspoguļankā pārdēvēt par '''Misionāru ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet vēlāk tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Liepziedu iela'''. == Transports == Ielas kopējais garums ir 2900 metri, tostarp pilsētā 1980 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit vienā joslā. Sabiedrisks transports pa Liepziedu ielu nekursē, bet Cēsu ielā ir [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]] un [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] autobusu maršrutu pietura "Liepziedu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Liepziedu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 |publisher=13. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191231233746/http://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 }}</ref> Ielas galā atrodas slēgtā dzelzceļa stacija "[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]". == Ielu savienojumi == Liepziedu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] * [[Irbenāju iela (Daugavpils)|Irbenāju iela]] * [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]] * [[Irbju iela (Daugavpils)|Irbju iela]] * [[Ūdru iela (Daugavpils)|Ūdru iela]] * [[Rubeņu iela (Daugavpils)|Rubeņu iela]] * [[Plotičku iela]] * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] * [[Stirnu iela (Daugavpils)|Stirnu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] 80d2uj64ckno63nqfwkgk3cokmp27r5 0 594324 4457648 4406167 2026-04-22T20:44:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457648 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krimuldas iela|Krimuldas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krimuldas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 450 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 2310 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 4. līnija |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Krimuldas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], viena no [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] galvenām ielām. Krimuldas iela sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas pie [[Mazie Stropi|Mazo Stropu]] robežas. Ielas turpinājums ir bezvārda meža ceļš, kas savienojas ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]] un beidzot pārtop par [[Dāliju iela (Daugavpils)|Dāliju ielu]]. Krimuldas ielas garums ir 2310 metri, tā ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Krimuldas ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3. maršruta autobusi]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jaunstropi |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#9140 |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401012039/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#9140 }}</ref> Ielā ir savrupmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvēto, ar mežu aizaugušo zemesgabalu. Krimuldas iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''4. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 41 — sporta bāze “Dzintariņš”.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sporta bāzes “Dzintariņš” dienesta viesnīca |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sporta-bazes-dzintarins-dienesta-viesnica/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Krimuldas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (T veida krustojums) * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Līgatnes iela (Daugavpils)|Līgatnes iela]] * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] * [[Ogres iela (Daugavpils)|Ogres iela]] * [[Alūksnes iela (Daugavpils)|Alūksnes iela]] * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] (savienojums ar Krimuldas ielas bezvārda turpinājumu) * [[Dāliju iela (Daugavpils)|Dāliju iela]] (savienojums ar Krimuldas ielas bezvārda turpinājumu) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] qmm43xo2iogs7au51knlsg7t6c5dibj 0 594417 4457448 4406097 2026-04-22T12:06:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457448 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kandavas iela|Kandavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kandavas iela |attēls = Кинотеатр Ренесанс - panoramio.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 1400 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 2. šķērsiela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kandavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], viena no [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimes galvenām ielām. Kandavas iela sākas no [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielas]], ved galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Ielā ir daudzstāvu apbūve. Kandavas ielas kopējais garums ir aptuveni 1400 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas sākumā (līdz krustojumam ar [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja ielu]]) satiksmes kustība atļauta tikai Parādes ielas virzienā; tālāk Kandavas iela ir divvirzienu iela, bet no Vienības ielas līdz [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielai]] Kandavas ielā ir divas atdalītas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā. Posmā no Sporta ielas līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] Kandavas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Sabiedriskais transports pa Kandavas ielu nekursē, bet Cietokšņa ielā ir [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju pietura "Kandavas iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kandavas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-5-cietoksnis-kimija-stropu-ezers-cietoksnis#8613 |publisher=5. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103624/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-5-cietoksnis-kimija-stropu-ezers-cietoksnis#8613 }}</ref> Kandavas ielas sākotnējais nosaukums bija '''2. šķērsiela''', bet {{dat|1934|12|7||bez}} iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ievērojamas ēkas == * Nr. 2A — [[Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola]] * Nr. 17 — [[Daugavpils Centra vidusskola]]. * Ielas sākumā atrodas [[Daugavpils Universitāte]]s jaunā ēka (Parādes iela 1) un [[Esplanādes ūdenskrātuve]]. * Pie krustojuma ar Vienības ielu atrodas bijušā kinoteātra "Oktobris" ēka (celts 1977. gadā, no 1991 — "Austra", no 2002 — "Renesanse",<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts kinoteātris "Oktobris" |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/641 |website=Latgales dati |publisher= |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |date={{dat|1978|8|4||bez}}}}</ref> tagad Daugavpils Inovāciju centrs — BJC "Jaunība" struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Kandavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (T veida krustojums) * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] (apļveida krustojums) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] / [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (apļveida krustojums) * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] 5bq1rjo25isga3h1kc3gz1paa5hzbx9 0 595007 4457602 4457285 2026-04-22T19:33:15Z Biafra 13794 4457602 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Liubartas King Galicia-Volhynia.jpg|thumb|Ļubarts]] '''Ļubarts''' ({{val|uk|Любарт}}, {{val|lt|Liubartas}}; 1300—1383) bija [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] dēls un [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazs]] (apmēram 1310—1384). Viņš bija viens no ievērojamākajiem valdniekiem [[Volīnija|Volīnijas]] vēsturē un spēlēja nozīmīgu lomu reģiona politiskajā un militārajā dzīvē 14. gadsimtā. Ļubarta valdīšanas laikā uzcēla [[Luckas pils|Luckas (Ļubarta) pili]], kas kļuva par viņa galveno rezidenci un administratīvo centru. Pils ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām celtnēm [[Lucka|Luckā]]. Pēc Ļubarta nāves 1383. gadā viņa pēcteči turpināja cīņas par kontroli pār Volīniju, taču viņa mantojums saglabājās kā nozīmīga Lietuvas dižkunigaitijas ietekmes zīme šajā reģionā. == Ārpolitika == Ļubarts kļuva par Volīnijas hercogu pēc laulībām ar Volīnijas valdnieka Andrija III Jurjeviča meitu, tādējādi nostiprinot Lietuvas valdnieku ietekmi reģionā. Viņš bija aktīvs cīnītājs pret [[Polija|Polijas]] un citu kaimiņvalstu ekspansiju, aizstāvot Lietuvas intereses [[Rietumukraina|Rietumukrainā]]. Viņš uzturēja pragmatiskas attiecības ar [[Zelta Orda|Zelta Ordu]], kas tajā laikā bija ietekmīgs spēks [[Dienvidukraina|Dienvidukrainā]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Šī sadarbība bija nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzību pret Poliju un [[Ungārija|Ungāriju]], kā arī lai saglabātu tirdzniecības ceļu drošību. == Piemiņa == [[Attēls:5th Azov Special Purpose Battalion Insignia - Second Variant.png|thumb|Vienības "Ļubarts" logo]] * Kņaza Ļubarta iela [[Kijiva|Kijivā]] * [[Azovas brigāde]]s vienība "Ļubarts" ir nosaukta kņaza Ļubarta vārdā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] g1k26f6j8wv9bu8v8k8lbj16lj84em7 0 595026 4457606 4397031 2026-04-22T19:38:02Z Biafra 13794 laikam jau vajag šādu precizējumu. 4457606 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rheinbund 1808, political map.png|thumb|Vestfālenes Karalistes (''Kgr. Westphalen'') un [[Reinas Konfederācija]]s (''Rheinbund'') teritorija pēc 1808. gada]] '''Vestfālenes Karaliste''' ({{val|fr|Royaume de Westphalie}}, {{val|de|Königreich Westphalen}}) bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam. Sākotnējā karalistes teritorija bija 37 883 km² ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Pēc [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] karalistei 1810. gadā pievienoja [[Hannovere]]s kūrfirsta valsti, palielinot karalistes teritoriju līdz 63 652 km² ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju. == Pastāvēšanas beigas == [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]] laikā 1813. gada septembrī Krievijas impērijas karaspēks ieņēma karalistes galvaspilsētu [[Kasele|Kaseli]], bet pēc [[Leipcigas kauja]]s 1813. gada 19. oktobrī Vestfālenes karaliste pārtrauca eksistēt un tās teritorija nokļuva Prūsijas kontrolē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.zum.de/whkmla/region/germany/kgdwestph.html KMLA {{en ikona}}] *[http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/ku.php?tab=pro&ID=38 Corpus juris of the Kingdom of Westphalia (constitution etc.)] {{vācija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] fh3fztpbbr321w01yhtudni45j11ax8 0 595058 4457608 4402757 2026-04-22T19:45:06Z Biafra 13794 4457608 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada marts}} [[Attēls:Hetaira playing kottabos - Greek Getty Villa Collection.jpg|thumb|[[Hetēra|Hetēras]]]] '''Sieviešu statuss senajās Atēnās''' bija sarežģīts un atkarīgs no sociālā slāņa un ģimenes stāvokļa. Lai arī [[Atēnas]] bija pazīstamas kā [[Demokrātija|demokrātijas]] šūpulis, šī sistēma neattiecās uz [[Sieviete|sievietēm]]. Viņu loma sabiedrībā bija ierobežota, un viņām bija noteikti pienākumi un ierobežojumi, kas ietekmēja ikdienas dzīvi. == Galvenie informācijas avoti par sieviešu dzīvi senajās Atēnās == Par sieviešu dzīvi senajās Atēnās mēs galvenokārt uzzinām no literāriem darbiem, filozofu rakstiem un juridiskiem tekstiem. Ievērojami autori, piemēram, [[Aristofans]], [[Sofokls]] un [[Aristotelis]], sniedza dažādas interpretācijas par sieviešu vietu sabiedrībā. Tomēr viņu darbi bieži bija subjektīvi un atspoguļoja vīriešu skatījumu. [[Filozofi]], piemēram, [[Platons]] un Aristotelis, bieži rakstīja par sieviešu ierobežoto lomu un viņu pakļautību vīriešiem, uzsverot to, ka sieviešu galvenais uzdevums bija dzemdēt un audzināt bērnus. "Valstī" ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Politeia'') Platons ierosināja, ka sievietēm filozofēm vajadzētu būt iespējai piedalīties sabiedrības pārvaldē, ja viņām ir pietiekamas zināšanas un tikumi. Sofokls, savukārt, savās traģēdijās, piemēram, "Antigonē," parādīja sievietes kā morāles balstus, kas bieži nostājas pret sabiedrības noteikto kārtību. Šāds skatījums izcēla sievietes spēju aizstāvēt savus principus, pat ja viņas darbības ne vienmēr tika uzskatītas par atbilstošām. == Sabiedriskā dzīve == Senajās Atēnās sievietēm bija maz iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Lielākā daļa precēto sieviešu dzīvoja izolēti no sabiedriskās sfēras. Viņas pavadīja lielāko daļu laika mājās, rūpējoties par mājsaimniecību un bērniem. Sabiedriskās aktivitātes, piemēram, simpoziji (banketi) un politiskās diskusijas, bija paredzētas tikai vīriešiem. Tomēr pastāvēja izņēmumi. Sievietes varēja piedalīties noteiktos reliģiskajos svētkos un ceremonijās, kurās viņu loma bija svarīga. Dažas sievietes, īpaši tās, kuras piederēja pie zemākiem sociālajiem slāņiem, darbojās kā tirgotājas vai amatnieces, tādējādi kļūstot redzamākas sabiedrībā. == Laulība == [[Laulība]] senajās Atēnās bija galvenais sievietes dzīves notikums un viņas sociālā statusa noteicējs. Tā bija vairāk ekonomisks un sociāls līgums, nevis personīgu jūtu izpausme. Meitenes parasti izprecināja agri, bieži vien ap 14 gadu vecumu, un viņas vīra izvēlē piedalījās viņas tēvs vai cits vīriešu radinieks. [[Līgavas pūrs]] bija svarīga laulības daļa, un tas kalpoja kā sievietes drošības garantija laulībā. Pēc laulībām sieviete kļuva par sava vīra mājas pārvaldnieci un bija atbildīga par saimniecības vadību un bērnu audzināšanu. Vīra vara pār sievieti bija absolūta, un viņai bija maz tiesību vai iespēju pašai pieņemt lēmumus. Laulības šķiršana bija iespējama, bet sarežģīta. Vīriešiem bija tiesības vienpusēji izšķirt laulību, kamēr sievietei šādas tiesības bija ierobežotas un tai vajadzēja pierādīt nopietnu iemeslu. == Ārējais izskats == Sieviešu izskats senajās Atēnās tika uzskatīts par būtisku viņu sociālajai lomai. Sievietes valkāja vienkāršus, bet elegantus apģērbus, piemēram, [[Hitons|hitonus]] un peplus. Tie bieži tika izgatavoti no linu auduma vai vilnas un bija bagātīgi rotāti, ja ģimene bija turīga. Mati bija nozīmīgs skaistuma simbols, un tos bieži sakārtoja sarežģītās frizūrās vai sedza ar plīvuru, kas simbolizēja tikumību un pieticību. Rotaslietas un kosmētika bija populāras starp turīgākām sievietēm, taču pārmērīga greznošanās tika uzskatīta par nepiemērotu. == Hetērisms un prostitūcija == [[Hetēra|Hetēras]] bija sievietes, kuras ieņēma īpašu vietu Atēnu sabiedrībā. Atšķirībā no precētajām sievietēm, viņas bija izglītotas, brīvas un bieži piedalījās intelektuālās diskusijās. Dažas hetēras, piemēram, [[Aspasija]], ietekmēja pat politiskos lēmumus. Parastās prostitūtas, kuras strādāja pilsētas apakšslāņos, dzīvoja daudz skarbākos apstākļos un bija pakļautas sabiedrības nicinājumam. Prostitūcija tika uzskatīta par pieļaujamu profesiju, un tā bija viena no nedaudzajām iespējām sievietēm nopelnīt iztiku pašām. == Juridiskās tiesības == Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās bija ierobežotas. Viņas netika uzskatītas par pilsoņiem un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot. Sievietes bija atkarīgas no vīrieša aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka. [[Mantojums|Mantojuma]] jautājumos sievietes parasti nevarēja mantot īpašumus tieši, izņemot noteiktus gadījumus, piemēram, ja nebija vīriešu mantinieku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senās Atēnas]] [[Kategorija:Sievietes]] dxvyf4xnb9q8e0gjhmzkxd1alsq0k6n 0 595081 4457611 4341214 2026-04-22T19:49:24Z Biafra 13794 4457611 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Vestfālenes halles | native_name = Westfalenhallen Dortmund | logo_image = Westfalenhalle GmbH.svg | image = Westfalenhalle dortmund 6.jpg | caption = Vestfālenes halles, skatoties no austrumu puses | location = Strobelallee 45<br />{{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Dortmunde}} | map_type = Vācija | latd = 51 | latm = 29 | lats = 47 | latNS = N | longd = 7 | longm = 27 | longs = 21 | longEW = E | broke_ground = 1920. gadi | opened = 1925<br />1952 (pēc iznīcināšanas Otrajā pasaules karā) | renovated = 2000–2002, 2011, 2015 | expanded = 1955, 1959, 1973, 1980, 1985, 1989, 1996 | closed = 1944. gada maijs–1952. gada janvāris | owner = Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH | operator = Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH | surface = [[Betons]]<br />[[Parkets]]<br />[[Polivinilhlorīds|PVC]]<br />[[Ledus laukums]]<br />[[Mākslīgais zāliens]]<br />Koka [[Velotreks]] (200&nbsp;m, līdz 2011. gadam) | capacity = 15 380 vietas (maksimālā ietilpība) | cap_concert = 15 400 (Lielā Vestfālenes halle) | cap_other_label = Konferenču telpas | cap_other = 624 (Zelta zāle)<br />212 (Sudraba zāle) | website = [https://www.westfalenhalle.de/ Oficiālā vietne] }} '''Vestfālenes halles Dortmundē''' (vācu: ''Westfalenhallen Dortmund'') ir [[Izstāde|izstāžu]], [[Konference|kongresu]] un [[Pasākums|pasākumu]] centrs [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] pilsētā [[Dortmunde|Dortmundē]], [[Vācija|Vācijā]]. Mātesuzņēmuma ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' vadībā darbojas trīs meitas uzņēmumi: ''Messe Dortmund GmbH'', ''Kongress Dortmund GmbH'' un ''Westfalenhalle GmbH''. Vienīgā ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' dalībniece ir Dortmundes pilsēta. Uzņēmuma gada apgrozījums ir no 40 līdz 50 miljoniem eiro. Vestfālenes haļļu kompleksā ietilpst kopumā deviņas izstāžu halles ar kopējo platību aptuveni 63 000 kvadrātmetru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auma.de/de/zahlen-und-fakten/branchenkennzahlen|title=Messe-Branchenkennzahlen}}</ref> un ieejas halle. Pazīstamākā ir vēsturiskā '''Vestfālenes halle''' (bez numura), kas ir viena no tradīcijām bagātākajām pasākumu arēnām Vācijā. Kompleksā ietilpst arī Dortmundes izstāžu centrs, Dortmundes kongresu centrs un Mercure viesnīca ''Messe & Kongress Westfalenhallen''. Vestfālenes halles katru gadu apmeklē aptuveni 1,7 miljoni apmeklētāju. 2009. gadā tika sagaidīts 100 miljonais apmeklētājs kopš 1952. gada. == Vēsture == [[Attēls:Westfalenhalle Dortmund, 28. Aug 1927, RVR Archiv (DO 237-26).tif|thumb|Vestfālenes halle 1927. gadā]] [[Attēls:Entree van de Westfalenhalle te Dortmund, Bestanddeelnr 919-5995.jpg|thumb|[[1966. gada Pasaules vingrošanas čempionāts]]]] [[Attēls:SPD-Parteitag 1976.png|thumb|SPD partijas kongress Vestfālenes hallē 1976. gadā]] === Vestfālenes halle === Vestfālenes halle ir iekļauta [[Arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļu]] Dortmundes pilsētas pieminekļu sarakstā. ==== 1925. līdz 1943. gads: Būvniecība un pirmie pasākumi ==== Pirmā Vestfālenes halle tika uzbūvēta [[Dortmunde|Dortmundē]] no 1925. gada aprīļa līdz novembrim — tikai septiņu mēnešu laikā — pēc toreizējā pilsētas būvinspektora Hansa Štrobela iniciatīvas. Tā bija koka konstrukcija, paredzēta 15 000 apmeklētājiem, un savulaik bija lielākā [[Halle (arhitektūra)|halle]] [[Eiropa|Eiropā]]. Halle tika oficiāli atklāta 1925. gada 28. novembrī. Hallē bija vairākas svētku zāles, jāšanas laukums un staļļi 400 zirgiem. Tā kalpoja kā vieta izstādēm un skatuves festivāliem, vieglatlētikas sacensībām, jāšanas un ledus sporta turnīriem, kā arī politiskiem pasākumiem. 1927. gadā Vestfālenes hallē notika nozīmīga [[Bokss|boksa]] cīņa, kurā [[Max Schmeling|Makss Šmelings]] uzvarēja beļģi [[Fernand Delarge|Fernandu Delaržu]] un izcīnīja Eiropas čempiona titulu. No 1926. līdz 2008. gadam Vestfālenes hallē kopumā notika 67 sešu dienu velokrosi.<ref>Jacq van Reijendam: ''6-daagsen statistieken 2009''. Nr. 17. Izdevējs Union International des Vélodromes</ref> 1935. gadā šim nolūkam [[Minstere]]s arhitekts Klemenss Šūrmanis uzbūvēja 200 metru garu [[Velotreks|veltroku]]. 1930. gadā Vestfālenes hallē notika NSDAP partijas pasākums, kurā uzstājās ģenerālis Karls Licmanis. 1932. gadā [[Ādolfs Hitlers]] vēlēšanu kampaņas ietvaros apmeklēja Vestfālenes halli 10. martā un 30. oktobrī. Pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas halle bieži tika izmantota propagandas nolūkiem. Pēc kara sākuma ar uzbrukumu Polijai [[Wehrmacht|Vērmahts]] konfiscēja Vestfālenes halli. Vērmahts hallē, un vēlāk, kad telpas hallē vairs nepietika, apkārtējās koka barakās ierīkoja karagūstekņu nometni, saīsināti Stalag VI D. Šajā [[Koncentrācijas nometne|karagūstekņu nometnē]] vienlaikus atradās līdz 10 000 karagūstekņu,<ref>Zentner, Christian: ''Ruhrgebiet von den Anfängen bis heute — Zentners illustrierte Chronik''. Otus, St. Gallen, 2010, 111. lpp.</ref> galvenokārt poļi, krievi un francūži. Kopumā caur Stalag VI D izgāja 77 000 gūstekņu, kuri tika nodarbināti Dortmundes smagajā rūpniecībā. ==== 1944. līdz 1953. gads: Iznīcināšana un jaunbūve ==== 1944. gada 23. maijā Vestfālenes halle tika iznīcināta bombardēšanā. Uzlidojumā gāja bojā tūkstošiem karagūstekņu, kuri bija neaizsargāti pret uzbrukumiem. Tūlīt pēc kara, 1945. gadā, Dortmundes pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu. 1952. gada 2. februārī [[Vācijas prezidents|Federālais prezidents]] [[Teodors Heiss]] atklāja jauno 118 m garo, 98 m plato un 29 m augsto halli. Halli kā betona konstrukciju bija projektējuši arhitekti Valters Heltje, tolaik 28 gadus vecs, un Horsts Reckis. Tai bija pašnesoša jumta konstrukcija — tādējādi varēja iztikt bez traucējošiem balsta pīlāriem iekštelpās. Šūrmanis nomainīja veco veltreku ar jaunu trasi.<ref name="velodromes.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velodromes.com/list50.htm|title=Velodromes List 50|archive-url=https://web.archive.org/web/20240713193211/http://www.velodromes.com/list50.htm|archive-date={{dat|2024|07|13||bez}}}}</ref> ===== Atsauksmes ===== {{Citāts |Mītiņš šovakar šeit Vestfālenes hallē, atklāšanas mītiņš ir sācies. Tur lejā mirgo ledus laukums. Šīs nakts laikā šis ledus laukums būs pazudis, lai rītdien tur varētu darboties handbola spēlētāji un vieglatlēti. Un vienmēr no jauna ir fascinējoši vērot šīs ēkas skaistumu un eleganci. Tā ir betona un tērauda saskaņa.|Haso Volfs|Radio reportāža par jaunās Vestfālenes halles atklāšanu 1952. gada 2. februārī<ref name="deutschlandfunk.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschlandfunk.de/70-jahre-neue-westfalenhalle-100.html|title=70 Jahre Neue Dortmunder Westfalenhalle: Event-Kathedrale und Architektur-Ikone|website=Deutschlandfunk|access-date=2025-03-23|date=2022-02-02}}</ref>}} {{Citāts |Dortmundes rūpniecības un komerciālās ekonomikas spēju reprezentācija: izlieta dzelzsbetonā, aptuveni 20 000 kubikmetru, un vainagota ar drosmīgi konstruētu 1 500 tonnu smagu tērauda kupolu.|Frīcs Henslers|Birģermeistara uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} {{Citāts |Šī stikla siena piešķir ēkai ārpusē ļoti vieglu un smalku izskatu, neraugoties uz milzīgajām masām. Un cilvēciskais mērogs, kas pats par sevi ir svarīgs, tieši pie šiem necilvēciskajiem izmēriem, ir sasniegts ar šīs stikla sienas smalko sadalījumu.|Valters Heltje|Arhitekta uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} {{Citāts |Tajā izpaužas pamatjūtas, kas kopienā, satiekoties ar citiem, atrod vērtības un atzīst vērtības, kas pārsniedz materiālo. Tātad: miljons, miljons, miljons – kā tas atmaksājas? Veselībā un dzīvespriekā!|Teodors Heiss|Federālā prezidenta uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} ==== 1968. līdz 2002. gads: U uz jumta, Pink Floyd un Kelly Family ==== [[Attēls:Westfalenhalle 1 Dortmund.JPG|thumb|Vestfālenes halle 2008. gadā ar U simbolu uz jumta]] Kopš 1968. gada uz jumta griežas liels apgaismots "U", kas ir Dortmundes Union alus darītavas simbols. 1981. gadā Vestfālenes halle, līdzās Losandželosas Memorial Sports Arena, Ērlskorta hallei (Londonā) un Nassau Kolizejam (Ņujorkā), bija viena no tikai četrām pasaules vietām, kur notika The Wall tūre grupai ''[[Pink Floyd]]''. ''[[Scorpions]]'' koncertu 1988. gada 12. decembrī apmeklēja 23 500 skatītāju. 1994. gada 15. maijā ''[[The Kelly Family]]'' sniedza koncertu, kas nozīmēja ģimenes grupas izlaušanos. Grupa, kas iepriekš galvenokārt spēlēja ielu mūziku visā Eiropā, piepildīja Vestfālenes halli bez pasākuma organizētāja un uzstājās šajā dienā pilnībā izpārdotā hallē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/events/fuer-besucher/termine-events/news-detail/article/the-kelly-family-2017-19-05-2017.html|title=The Kelly Family in der Westfalenhalle|website=westfalenhallen.de|archive-url=https://web.archive.org/web/20211119231538/https://www.westfalenhallen.de/events/fuer-besucher/termine-events/news-detail/article/the-kelly-family-2017-19-05-2017.html|archive-date={{dat|2021|11|19||bez}}}}</ref> ==== 2003. līdz 2012. gads: Vestfālenes halles pārbūve ==== 2003. gadā Vestfālenes hallē tika renovēts velotreks.<ref name="velodromes.com"/> 2006. gadā publicētais vācu fotogrāfa [[Andreas Gursky|Andreasa Gurska]] attēls ''Mayday V'' rāda Vestfālenes halles stikla fasādi ikgadējā tehno pasākuma [[Mayday (pasākums)|Mayday]] laikā. Izmantojot fotomontāžu, Gurskis rada ilūziju par 18 stāvu torni.<ref>Florian Heine: ''Mit den Augen der Maler. Schauplätze der Kunst neu entdeckt''. C. J. Bucher Verlag, München 2009, ISBN 978-3-7658-1612-3.</ref> 2011. un 2012. gadā tika pārbūvēta Vestfālenes halles iekštelpa. 2011. gadā tika demontēts velotreks, jo pēc sešu dienu sacensību izbeigšanās 2008. gadā tas vairs nebija nepieciešams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.derwesten.de/staedte/dortmund/das-aus-fuer-die-radrennbahn-id3898164.html|title=Das Aus für die Radrennbahn|website=derwesten.de|date=2010-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301223454/https://www.derwesten.de/staedte/dortmund/das-aus-fuer-die-radrennbahn-id3898164.html|archive-date={{dat|2021|03|01||bez}}}}</ref> Iegūtā papildu platība ļāva palielināt ietilpību līdz 15 380 skatītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhalle.de/die-westfalenhalle/ueber-uns/|title=Die Westfalenhalle|website=westfalenhalle.de|access-date=2025-03-23}}</ref> Tajā pašā gadā jumta reklāmas vienā pusē parādījās C burts — reklāmas partnera "Die Continentale" logotips.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.derwesten.de/staedte/dortmund/c-dockt-auf-westfalenhalle-an-dem-u-an-id6043572.html|title=C dockt auf Westfalenhalle an dem U an|website=derwesten.de|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919193331/https://www.derwesten.de/staedte/dortmund/c-dockt-auf-westfalenhalle-an-dem-u-an-id6043572.html|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}}}</ref> ==== Dažādi fakti ==== Vestfālenes hallē daudzus gadus tika piešķirta balva ''Zelta Vestfālenes halle''. Starp balvas ieguvējiem ir [[Džeimss Lāsts]], [[Udo Jirgens]], [[Fredijs Kvins]] un [[Oto Vālkes]]. Hallē jau ir notikuši vairāk nekā 30 pasaules čempionāti un vairāk nekā 50 Eiropas čempionāti. Koncertu statistika ietver daudz vairāk nekā 1000 mākslinieku vārdus. Dažām zvaigznēm, piemēram, Krisam de Bērgam un Mariusam Milleram-Vesternhāgenam, koncerts lielajā Vestfālenes hallē pat bija izlaušanās ceļš uz superzvaigznes statusu. Daudzi pazīstami izpildītāji ir publicējuši savus koncertu ierakstus no uzstāšanās lielajā Vestfālenes hallē kā CD vai DVD, tostarp tādas pasaules zvaigznes kā [[Bobs Mārlijs]], ''[[Iron Maiden]]'', [[Džo Kokers]] un [[Prinss]]. Bijusī Vestfālenes halle 1 kopš 2019. gada 1. aprīļa tiek saukta vienkārši par Vestfālenes halli, lai izceltu halles nozīmi. === Izstāžu kompleksa un pārējo haļļu attīstība === Dortmundes izstāžu centrs un kongresu centrs kopā ietver deviņas izstāžu halles, ieskaitot Vestfālenes halli. [[Attēls:Westfalenhalle u. B1.jpg|thumb|Vestfālenes halle 1963. gada jūlijā]] ==== 1926. līdz 1953. gads: Kongresu centrs un Zelta zāle ==== Rožu terases tika atklātas 1926. gadā. Gadu vēlāk sekoja Zelta zāle, kurā vēlāk notika vairāki nozīmīgi pasākumi, tostarp [[Vācijas Futbola asociācija]]s sēde 1962. gada 28. jūlijā, kad tika pieņemts lēmums par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] dibināšanu. ==== 1954. līdz 1988. gads: Jaunas halles un telpas ==== Pirmā papildu halle, 2N halle, tika atklāta 1954. gadā. Gadu vēlāk tika pievienota 2. halle. 1959. gadā tika pievienotas 3. (no 2004. gada: 3A), 4. un 5. halle. Izstāžu platība līdz ar to pieauga līdz 20 000 m² kopumā 6 hallēs.<ref name="westfalenhallen.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-messe.html|title=Chronik Messe|website=westfalenhallen.de|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628031121/https://www.westfalenhallen.de/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-messe.html|archive-date={{dat|2022|06|28||bez}}}}</ref> 2. un 3A halle ir kongresu centra daļa. 1973. gadā tika pieņemts lēmums par 13 jaunu konferenču telpu būvniecību kongresu centram. Tas tiek uzskatīts par kongresu centra faktisko dzimšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/en/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-kongresszentrum-hotel-catering.html|title=Chronik Kongresszentrum Hotel Catering|website=westfalenhallen.de|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220818100414/https://www.westfalenhallen.de/en/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-kongresszentrum-hotel-catering.html|archive-date={{dat|2022|08|18||bez}}}}</ref> [[Attēls:Messe Westfalenhalle.JPG|thumb|Bijusī ieeja izstāžu centrā]] 6. halle tika pabeigta 1985. gadā, paplašinot izstāžu teritoriju vēl par 7 000 m² izstāžu platības. Tajā pašā gadā tika atklāts izstāžu centrs, kas savieno 4. un 5. halli un piedāvāja papildu ieeju. ==== 1989. līdz 2007. gads: Izaugsme līdz gandrīz divkāršai platībai ==== 1989. gadā teritorija tika paplašināta ar astoto halli — 7. halli ar 6 500 m². Līdz ar to Vestfālenes halles piedāvāja 42 000 m² izstāžu platības. 1996. gadā tika atklāta 8. halle, kas paplašināja izstāžu platību līdz 47 700 m². Lielākā halle, 3. halle ar 10 600 m² izstāžu platību, tika atklāta 2004. gadā. Kopš tā laika izstāžu platība nav tālāk augusi un nav būvētas jaunas izstāžu halles.<ref name="westfalenhallen.de"/> [[2006. gada Pasaules kauss futbolā|2006. gada Pasaules kausa futbolā]] laikā 3. hallē (tolaik 3B) tika ierīkots mediju centrs. Pārējās telpas tika pārveidotas par nakšņošanas iespējām ārvalstu apmeklētājiem un tajās varēja izvietot gandrīz 4 000 gultas. Turklāt četras nedēļas tika rīkots liels "Fanu festivāls". [[Attēls:Gedenkstein Stalag VI D.jpg|thumb|hochkant|Piemiņas akmens Stalag VI D nometnei pie tagadējās Vestfālenes halles III]] 2007. gada Zaļajā ceturtdienā pie Vestfālenes halles 3 tika atklāts piemiņas akmens, kas veltīts tur bijušajai karagūstekņu nometnei. ==== 2015. līdz 2019. gads: Jauna izstāžu ieeja un jauna haļļu numerācija ==== Kongresu centrs 2015. un 2016. gadā tika modernizēts. 2016. gada janvārī Vestfālenes halle izziņoja projektu "Welcome2018". Šis projekts ir 4 500 m² liela ieejas halle, kurai būtu jānodrošina dažādas priekšrocības. No vienas puses, apmeklētāju plūsma un ieejas zona tiks ievērojami vienkāršota, kā arī pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem un modernizēta. Iepriekš biļešu kases bija izvietotas pa visu teritoriju, un atkarībā no pasākuma bija jāmeklē cita kase. Šīs zonas daļēji atradās ārpus hallēm, tāpēc bija jāgaida ārpus no laikapstākļiem aizsargātām zonām. Papildus tika izveidotas jaunas ēdināšanas zonas, jaunas konferenču telpas, atsevišķa ieeja izstāžu dalībniekiem un jauns ekspedīcijas un loģistikas birojs. Izstāžu ziemeļu ieeja tika atklāta 2019. gada marta beigās un pirmoreiz izmantota maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.promedianews.de/business/neuer-messeeingang-nord-der-messe-dortmund-eroeffnet/|title=Neuer Messeeingang Nord der Messe Dortmund eröffnet|date=2019-03-27|access-date=2025-03-23}}</ref> [[Attēls:German comic con dortmund 2019 1.jpg|thumb|Izstāžu ziemeļu ieeja]] Pēc izstāžu ziemeļu ieejas atklāšanas 2019. gada aprīlī tika mainīta haļļu numerācija. Haļļu nosaukumi mainījās šādi: {| class="wikitable" |+Haļļu numerācija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/uploads/media/Service-Guide_Halle2N.pdf|title=Nummerierung der Hallen bis März 2019|format=PDF|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220202105028/https://www.westfalenhallen.de/uploads/media/Service-Guide_Halle2N.pdf|archive-date={{dat|2022|02|02||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/presse/aktuelle-meldungen/press-detail/article/strategische-weiterentwicklung-des-messeplatzes-03-2019.html|title=Strategische Weiterentwicklung des Messeplatzes|date=2019-03-28|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918213847/https://www.westfalenhallen.de/presse/aktuelle-meldungen/press-detail/article/strategische-weiterentwicklung-des-messeplatzes-03-2019.html|archive-date={{dat|2020|09|18||bez}}}}</ref> ! colspan="2"|Līdz 2019. gada martam ! colspan="2"|No 2019. gada aprīļa |- | colspan="2" |1 | colspan="2" |Tikai "Vestfālenes halle" |- | rowspan="2" |2 |2U | rowspan="2" |1 |1U |- |2N |1B |- | colspan="2" |3A | colspan="2" |2 |- | colspan="2" |3B | colspan="2" |3 |- | colspan="2" |4 | colspan="2" rowspan="5" |Bez izmaiņām |- | colspan="2" |5 |- | colspan="2" |6 |- | colspan="2" |7 |- | colspan="2" |8 |} == Halles == Izstāžu centra raksturīga iezīme ir kompaktais haļļu ansamblis, kas izvietots 300 × 750 m pamatteritorijā. Katra halle atrodas ne vairāk kā 200 m attālumā no galvenās ieejas. Dortmundes izstāžu centram pieder deviņas halles ar gaisa kondicionēšanu, kuru platība ir no 1 000 līdz 10 600 kvadrātmetriem. Jaunākā halle, Vestfālenes halle 3, tika atklāta 2004. gada rudenī ar 10 600 m² platību. Dortmundes izstāžu centrs piedāvā aptuveni 60 000 m² haļļu platības. Līdz ar to Dortmunde Vācijas izstāžu tirgū ierindojas vidējā lieluma kategorijā. {| class="wikitable" style=text-align:center;" ! colspan="2"|Halle ! colspan="2"|Izstāžu platība |- | colspan="2" |Vestfālenes halle | colspan="2" |4 700 m² |- | rowspan="2" |1 |1B |970 m² | rowspan="2" |1 800 m² |- |1U |1 000 m² |- | colspan="2" |2 | colspan="2" |1 730 m² |- | colspan="2" |3 | colspan="2" |10 600 m² |- | colspan="2" |4 | colspan="2" |8 300 m² |- | colspan="2" |5 | colspan="2" |5 100 m² |- | colspan="2" |6 | colspan="2" |7 200 m² |- | colspan="2" |7 | colspan="2" |6 000 m² |- | colspan="2" |8 | colspan="2" |5 500 m² |} === Kongresu centrs === Dortmundes kongresu centrs ietver aptuveni 30 zāles un halles, kurās var rīkot kongresus un konferences līdz 10 000 dalībniekiem. == Uzņēmuma struktūra == === Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH === Vienīgā Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH dalībniece ir Dortmundes pilsēta. Uzņēmuma gada apgrozījums ir no 40 līdz 50 miljoniem eiro. Uzņēmumam pieder "Westfalenhalle GmbH", "Messe Dortmund GmbH" un "Kongress Dortmund GmbH". ==== Izpilddirektori ==== Līdzšinējie Vestfālenes haļļu izpilddirektori kopš 1952. gada: * 1952—1953: Vilhelms Vortelmans, sporta žurnālists * 1953—1971: Helmuts Kernigs, bijušais sportists * 1971—1985: Hermanis Heinemans, politiķis ** no 1972: Jirgens Kloke (* 1938), viesnīcu uzņēmējs, Westfalenhalle GmbH izpilddirektors<ref>Walter Habel: ''Wer ist wer? Das deutsche Who's who.'' 24. Ausgabe. Schmidt-Römhild, Lübeck 1985, 650. lpp.</ref> * 1985—2011. gada jūlijs: Ludvigs Jerders, advokāts un notārs * kopš 2011. gada augusta: Sabīne Losa === Westfalenhalle GmbH === [[Attēls:Mietgerichtstag Dortmund Eingang.jpg|thumb|Halle naktī]] Westfalenhalle GmbH ietver Vestfālenes halli un halles no 1. līdz 2. Uzņēmumu grupas flagmanis ir Vestfālenes halle ar ietilpību 15 400 cilvēkiem. === Messe Dortmund GmbH === Messe Dortmund GmbH pārvalda halles no 3. līdz 8. un organizē Eiropas vai pasaules vadošās izstādes, piemēram, "Jagd & Hund", Creativa, Intermodellbau vai InterTabac. === Kongress Dortmund GmbH === Kongress Dortmund GmbH pārvalda ne tikai viesnīcu un Vestfālenes haļļu kongresu centru, bet arī restorānus Vestfālenes hallēs un citās vietās Dortmundē. == Izstādes un pasākumi == === Regulārie pasākumi === [[Attēls:Mayday 2009 dortmund halle 1-1.jpg|thumb|Mayday 2009]] * ''ADAC Super-Cross'' * ''[[Night of the Proms]]'' * [[Mayday (mūzikas festivāls)|''Mayday'']] * [[Syndicate|''Syndicate'' festivāls]] * ''[[Holiday on Ice]]'' * Starptautiskais jāšanas un šķēršļu pārvarēšanas turnīrs ''Signal Iduna Cup'' === Regulārās izstādes === Katru gadu aptuveni 35 izstādēs piedalās vairāk nekā 8000 izstāžu dalībnieku. ==== Publiskās izstādes ==== * Jagd & Hund * Motorräder * Creativa * Hund & Heimtier * Intermodellbau * Dortmundes rudens * FAIR TRADE & FRIENDS * Hund & Pferd ==== Nozaru izstādes ==== * INTERLOOK * Best of Events International * CONTOURS * easyFairs Schüttgut + citas easy Fairs izstādes * elektrotechnik * InterTabac / InterSupply * DKM — Starptautiskā finanšu un apdrošināšanas nozares izstāde * DIE INITIALE == Pasaules čempionāti == * 1952: Pasaules čempionāts [[Daiļslidošana ar riteņslidām|daiļslidošanā ar riteņslidām]] * 1955: [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] spēles * 1959: [[1959. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|25. Pasaules čempionāts galda tenisā]] * 1961: [[1961. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 1964: [[1964. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 1965: [[1965. gada Pasaules čempionāts handbolā sievietēm|Pasaules čempionāta handbolā sievietēm]] fināla spēles * 1966: [[1966. gada Pasaules čempionāts vingrošanā|Pasaules čempionāts vingrošanā]] * 1980: [[1980. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 1982: [[1982. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 1983: [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokeja]] spēles * 1983: Profesionāļu pasaules čempionāts [[Latīņamerikas dejas|latīņamerikas dejās]] * 1984: 4. Pasaules čempionāts skātā * 1985: Profesionāļu pasaules čempionāts [[Standartdejas|standartdejās]] * 1988: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās * 1989: [[1989. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|40. Pasaules čempionāts galda tenisā]] * 1990: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1992: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1993: [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] spēles * 1994: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās (izvēles programma) * 1994: [[Boksa Pasaules čempionāts]] [[Puslīdzsvars|puslīdzsvarā]]: [[Henry Maske|Henrijs Maske]]/Vācija — [[Ernesto Magdaleno|Ernesto Magdalēno]]/ASV un Henrijs Maske/Vācija — [[Andrea Magi|Andrea Madži]]/Itālija * 1994: [[1994. gada Pasaules čempionāts vingrošanā|Pasaules komandu čempionāts vingrošanā]] * 1995: Pasaules čempionāts boksā puslīdzsvarā: Henrijs Maske/Vācija — [[Graciano Rocchigiani|Gračāno Rokigiani]]/Vācija * 1996: Pasaules čempionāts boksā puslīdzsvarā: Henrijs Maske/Vācija — [[Duran Williams|Djurans Viljams]]/ASV * 1996: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1998: Profesionāļu visaptverošais pasaules čempionāts dejās * 1999: Pasaules čempionāts skeitbordā * 2000: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās * 2000: Pasaules čempionāts skeitbordā * 2002: 21. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2003: 22. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2004: 23. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2004: [[2004. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 2005: 14. ITF — [[Taekwon-Do]] pasaules čempionāts * 2006: 11. FIRA RoboWorld Cup * 2007: [[2007. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 2012: [[2012. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|Pasaules čempionāts galda tenisā]] == Eiropas čempionāti == * 1955: Eiropas čempionāts boksā puslīdzsvarā: Gerhards Hehts uzvar Villi Hepneru ar nokautu * 1956: Eiropas čempionāts riteņbraukšanā ar līderu * 1966: [[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas telpu spēles]] * 2011: [[2011. gada Eiropas čempionāts cīņā|Eiropas čempionāts cīņā]] * 2018: [[2018. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2022: [[2022. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2023: [[2023. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2024: [[2024. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.westfalenhalle.de/ Oficiālā vietne] * [https://www.westfalenhallen-gruppe.de/ Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH] * [https://www.setlist.fm/search?query=Westfalenhalle Koncertu saraksts] (angļu valodā) * [https://www.imdb.com/title/tt27899248/ Die Westfalenhalle: Arena der Sensationen] (dokumentālā filma, 44 minūtes, IMDB) [[Kategorija:Sporta būves Vācijā]] [[Kategorija:Dortmunde]] [[Kategorija:Koncertzāles Vācijā]] gqbhhky8eofk7i0owd9inrh97qg2mnz 4457616 4457611 2026-04-22T19:55:04Z Biafra 13794 4457616 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Vestfālenes halles | native_name = ''Westfalenhallen Dortmund'' | logo_image = Westfalenhalle GmbH.svg | image = Westfalenhalle dortmund 6.jpg | caption = Vestfālenes halles, skatoties no austrumu puses | location = ''Strobelallee 45''<br />{{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Dortmunde}} | map_type = Vācija | latd = 51 | latm = 29 | lats = 47 | latNS = N | longd = 7 | longm = 27 | longs = 21 | longEW = E | broke_ground = 1920. gadi | opened = 1925<br />1952 (pēc iznīcināšanas Otrajā pasaules karā) | renovated = 2000–2002, 2011, 2015 | expanded = 1955, 1959, 1973, 1980, 1985, 1989, 1996 | closed = 1944. gada maijs–1952. gada janvāris | owner = ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' | operator = ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' | surface = [[Betons]]<br />[[Parkets]]<br />[[Polivinilhlorīds|PVC]]<br />[[Ledus laukums]]<br />[[Mākslīgais zāliens]]<br />Koka [[Velotreks]] (200&nbsp;m, līdz 2011. gadam) | capacity = 15 380 vietas (maksimālā ietilpība) | cap_concert = 15 400 (Lielā Vestfālenes halle) | cap_other_label = Konferenču telpas | cap_other = 624 (Zelta zāle)<br />212 (Sudraba zāle) | website = [https://www.westfalenhalle.de/ Oficiālā vietne] }} '''Vestfālenes halles Dortmundē''' (vācu: ''Westfalenhallen Dortmund'') ir [[Izstāde|izstāžu]], [[Konference|kongresu]] un [[Pasākums|pasākumu]] centrs [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] pilsētā [[Dortmunde|Dortmundē]], [[Vācija|Vācijā]]. Mātesuzņēmuma ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' vadībā darbojas trīs meitas uzņēmumi: ''Messe Dortmund GmbH'', ''Kongress Dortmund GmbH'' un ''Westfalenhalle GmbH''. Vienīgā ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' dalībniece ir Dortmundes pilsēta. Uzņēmuma gada apgrozījums ir no 40 līdz 50 miljoniem eiro. Vestfālenes haļļu kompleksā ietilpst kopumā deviņas izstāžu halles ar kopējo platību aptuveni 63 000 kvadrātmetru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auma.de/de/zahlen-und-fakten/branchenkennzahlen|title=Messe-Branchenkennzahlen}}</ref> un ieejas halle. Pazīstamākā ir vēsturiskā '''Vestfālenes halle''' (bez numura), kas ir viena no tradīcijām bagātākajām pasākumu arēnām Vācijā. Kompleksā ietilpst arī Dortmundes izstāžu centrs, Dortmundes kongresu centrs un Mercure viesnīca ''Messe & Kongress Westfalenhallen''. Vestfālenes halles katru gadu apmeklē aptuveni 1,7 miljoni apmeklētāju. 2009. gadā tika sagaidīts 100 miljonais apmeklētājs kopš 1952. gada. == Vēsture == [[Attēls:Westfalenhalle Dortmund, 28. Aug 1927, RVR Archiv (DO 237-26).tif|thumb|Vestfālenes halle 1927. gadā]] [[Attēls:Entree van de Westfalenhalle te Dortmund, Bestanddeelnr 919-5995.jpg|thumb|[[1966. gada Pasaules vingrošanas čempionāts]]]] [[Attēls:SPD-Parteitag 1976.png|thumb|SPD partijas kongress Vestfālenes hallē 1976. gadā]] === Vestfālenes halle === Vestfālenes halle ir iekļauta [[Arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļu]] Dortmundes pilsētas pieminekļu sarakstā. ==== 1925. līdz 1943. gads: Būvniecība un pirmie pasākumi ==== Pirmā Vestfālenes halle tika uzbūvēta [[Dortmunde|Dortmundē]] no 1925. gada aprīļa līdz novembrim — tikai septiņu mēnešu laikā — pēc toreizējā pilsētas būvinspektora Hansa Štrobela iniciatīvas. Tā bija koka konstrukcija, paredzēta 15 000 apmeklētājiem, un savulaik bija lielākā [[Halle (arhitektūra)|halle]] [[Eiropa|Eiropā]]. Halle tika oficiāli atklāta 1925. gada 28. novembrī. Hallē bija vairākas svētku zāles, jāšanas laukums un staļļi 400 zirgiem. Tā kalpoja kā vieta izstādēm un skatuves festivāliem, vieglatlētikas sacensībām, jāšanas un ledus sporta turnīriem, kā arī politiskiem pasākumiem. 1927. gadā Vestfālenes hallē notika nozīmīga [[Bokss|boksa]] cīņa, kurā [[Max Schmeling|Makss Šmelings]] uzvarēja beļģi [[Fernand Delarge|Fernandu Delaržu]] un izcīnīja Eiropas čempiona titulu. No 1926. līdz 2008. gadam Vestfālenes hallē kopumā notika 67 sešu dienu velokrosi.<ref>Jacq van Reijendam: ''6-daagsen statistieken 2009''. Nr. 17. Izdevējs Union International des Vélodromes</ref> 1935. gadā šim nolūkam [[Minstere]]s arhitekts Klemenss Šūrmanis uzbūvēja 200 metru garu [[Velotreks|veltroku]]. 1930. gadā Vestfālenes hallē notika NSDAP partijas pasākums, kurā uzstājās ģenerālis Karls Licmanis. 1932. gadā [[Ādolfs Hitlers]] vēlēšanu kampaņas ietvaros apmeklēja Vestfālenes halli 10. martā un 30. oktobrī. Pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas halle bieži tika izmantota propagandas nolūkiem. Pēc kara sākuma ar uzbrukumu Polijai [[Wehrmacht|Vērmahts]] konfiscēja Vestfālenes halli. Vērmahts hallē, un vēlāk, kad telpas hallē vairs nepietika, apkārtējās koka barakās ierīkoja karagūstekņu nometni, saīsināti ''Stalag VI D''. Šajā [[Koncentrācijas nometne|karagūstekņu nometnē]] vienlaikus atradās līdz 10 000 karagūstekņu,<ref>Zentner, Christian: ''Ruhrgebiet von den Anfängen bis heute — Zentners illustrierte Chronik''. Otus, St. Gallen, 2010, 111. lpp.</ref> galvenokārt poļi, krievi un francūži. Kopumā caur ''Stalag VI D'' izgāja 77 000 gūstekņu, kuri tika nodarbināti Dortmundes smagajā rūpniecībā. ==== 1944. līdz 1953. gads: Iznīcināšana un jaunbūve ==== 1944. gada 23. maijā Vestfālenes halle tika iznīcināta bombardēšanā. Uzlidojumā gāja bojā tūkstošiem karagūstekņu, kuri bija neaizsargāti pret uzbrukumiem. Tūlīt pēc kara, 1945. gadā, Dortmundes pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu. 1952. gada 2. februārī [[Vācijas prezidents|Federālais prezidents]] [[Teodors Heiss]] atklāja jauno 118 m garo, 98 m plato un 29 m augsto halli. Halli kā betona konstrukciju bija projektējuši arhitekti Valters Heltje, tolaik 28 gadus vecs, un Horsts Reckis. Tai bija pašnesoša jumta konstrukcija — tādējādi varēja iztikt bez traucējošiem balsta pīlāriem iekštelpās. Šūrmanis nomainīja veco veltreku ar jaunu trasi.<ref name="velodromes.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velodromes.com/list50.htm|title=Velodromes List 50|archive-url=https://web.archive.org/web/20240713193211/http://www.velodromes.com/list50.htm|archive-date={{dat|2024|07|13||bez}}}}</ref> ===== Atsauksmes ===== {{Citāts |Mītiņš šovakar šeit Vestfālenes hallē, atklāšanas mītiņš ir sācies. Tur lejā mirgo ledus laukums. Šīs nakts laikā šis ledus laukums būs pazudis, lai rītdien tur varētu darboties handbola spēlētāji un vieglatlēti. Un vienmēr no jauna ir fascinējoši vērot šīs ēkas skaistumu un eleganci. Tā ir betona un tērauda saskaņa.|Haso Volfs|Radio reportāža par jaunās Vestfālenes halles atklāšanu 1952. gada 2. februārī<ref name="deutschlandfunk.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschlandfunk.de/70-jahre-neue-westfalenhalle-100.html|title=70 Jahre Neue Dortmunder Westfalenhalle: Event-Kathedrale und Architektur-Ikone|website=Deutschlandfunk|access-date=2025-03-23|date=2022-02-02}}</ref>}} {{Citāts |Dortmundes rūpniecības un komerciālās ekonomikas spēju reprezentācija: izlieta dzelzsbetonā, aptuveni 20 000 kubikmetru, un vainagota ar drosmīgi konstruētu 1 500 tonnu smagu tērauda kupolu.|Frīcs Henslers|Birģermeistara uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} {{Citāts |Šī stikla siena piešķir ēkai ārpusē ļoti vieglu un smalku izskatu, neraugoties uz milzīgajām masām. Un cilvēciskais mērogs, kas pats par sevi ir svarīgs, tieši pie šiem necilvēciskajiem izmēriem, ir sasniegts ar šīs stikla sienas smalko sadalījumu.|Valters Heltje|Arhitekta uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} {{Citāts |Tajā izpaužas pamatjūtas, kas kopienā, satiekoties ar citiem, atrod vērtības un atzīst vērtības, kas pārsniedz materiālo. Tātad: miljons, miljons, miljons – kā tas atmaksājas? Veselībā un dzīvespriekā!|Teodors Heiss|Federālā prezidenta uzruna<ref name="deutschlandfunk.de" />}} ==== 1968. līdz 2002. gads: U uz jumta, ''Pink Floyd'' un ''Kelly Family'' ==== [[Attēls:Westfalenhalle 1 Dortmund.JPG|thumb|Vestfālenes halle 2008. gadā ar U simbolu uz jumta]] Kopš 1968. gada uz jumta griežas liels apgaismots "U", kas ir Dortmundes ''Union'' alus darītavas simbols. 1981. gadā Vestfālenes halle, līdzās [[Losandželosa|Losandželosas]] ''Memorial Sports Arena'', Ērlskorta hallei ([[Londona|Londonā]]) un ''Nassau'' Kolizejam ([[Ņujorka|Ņujorkā]]), bija viena no tikai četrām pasaules vietām, kur notika ''The Wall'' tūre grupai ''[[Pink Floyd]]''. ''[[Scorpions]]'' koncertu 1988. gada 12. decembrī apmeklēja 23 500 skatītāju. 1994. gada 15. maijā ''[[The Kelly Family]]'' sniedza koncertu, kas nozīmēja ģimenes grupas izlaušanos. Grupa, kas iepriekš galvenokārt spēlēja ielu mūziku visā Eiropā, piepildīja Vestfālenes halli bez pasākuma organizētāja un uzstājās šajā dienā pilnībā izpārdotā hallē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/events/fuer-besucher/termine-events/news-detail/article/the-kelly-family-2017-19-05-2017.html|title=The Kelly Family in der Westfalenhalle|website=westfalenhallen.de|archive-url=https://web.archive.org/web/20211119231538/https://www.westfalenhallen.de/events/fuer-besucher/termine-events/news-detail/article/the-kelly-family-2017-19-05-2017.html|archive-date={{dat|2021|11|19||bez}}}}</ref> ==== 2003. līdz 2012. gads: Vestfālenes halles pārbūve ==== 2003. gadā Vestfālenes hallē tika renovēts velotreks.<ref name="velodromes.com"/> 2006. gadā publicētais vācu fotogrāfa [[Andreas Gursky|Andreasa Gurska]] attēls ''Mayday V'' rāda Vestfālenes halles stikla fasādi ikgadējā tehno pasākuma [[Mayday (pasākums)|''Mayday'']] laikā. Izmantojot fotomontāžu, Gurskis rada ilūziju par 18 stāvu torni.<ref>Florian Heine: ''Mit den Augen der Maler. Schauplätze der Kunst neu entdeckt''. C. J. Bucher Verlag, München 2009, ISBN 978-3-7658-1612-3.</ref> 2011. un 2012. gadā tika pārbūvēta Vestfālenes halles iekštelpa. 2011. gadā tika demontēts velotreks, jo pēc sešu dienu sacensību izbeigšanās 2008. gadā tas vairs nebija nepieciešams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.derwesten.de/staedte/dortmund/das-aus-fuer-die-radrennbahn-id3898164.html|title=Das Aus für die Radrennbahn|website=derwesten.de|date=2010-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301223454/https://www.derwesten.de/staedte/dortmund/das-aus-fuer-die-radrennbahn-id3898164.html|archive-date={{dat|2021|03|01||bez}}}}</ref> Iegūtā papildu platība ļāva palielināt ietilpību līdz 15 380 skatītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhalle.de/die-westfalenhalle/ueber-uns/|title=Die Westfalenhalle|website=westfalenhalle.de|access-date=2025-03-23}}</ref> Tajā pašā gadā jumta reklāmas vienā pusē parādījās C burts — reklāmas partnera "Die Continentale" logotips.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.derwesten.de/staedte/dortmund/c-dockt-auf-westfalenhalle-an-dem-u-an-id6043572.html|title=C dockt auf Westfalenhalle an dem U an|website=derwesten.de|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919193331/https://www.derwesten.de/staedte/dortmund/c-dockt-auf-westfalenhalle-an-dem-u-an-id6043572.html|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}}}</ref> ==== Dažādi fakti ==== Vestfālenes hallē daudzus gadus tika piešķirta balva ''Zelta Vestfālenes halle''. Starp balvas ieguvējiem ir [[Džeimss Lāsts]], [[Udo Jirgens]], [[Fredijs Kvins]] un [[Oto Vālkes]]. Hallē jau ir notikuši vairāk nekā 30 pasaules čempionāti un vairāk nekā 50 Eiropas čempionāti. Koncertu statistika ietver daudz vairāk nekā 1000 mākslinieku vārdus. Dažām zvaigznēm, piemēram, Krisam de Bērgam un Mariusam Milleram-Vesternhāgenam, koncerts lielajā Vestfālenes hallē pat bija izlaušanās ceļš uz superzvaigznes statusu. Daudzi pazīstami izpildītāji ir publicējuši savus koncertu ierakstus no uzstāšanās lielajā Vestfālenes hallē kā CD vai DVD, tostarp tādas pasaules zvaigznes kā [[Bobs Mārlijs]], ''[[Iron Maiden]]'', [[Džo Kokers]] un [[Prinss]]. Bijusī Vestfālenes halle 1 kopš 2019. gada 1. aprīļa tiek saukta vienkārši par Vestfālenes halli, lai izceltu halles nozīmi. === Izstāžu kompleksa un pārējo haļļu attīstība === Dortmundes izstāžu centrs un kongresu centrs kopā ietver deviņas izstāžu halles, ieskaitot Vestfālenes halli. [[Attēls:Westfalenhalle u. B1.jpg|thumb|Vestfālenes halle 1963. gada jūlijā]] ==== 1926. līdz 1953. gads: Kongresu centrs un Zelta zāle ==== Rožu terases tika atklātas 1926. gadā. Gadu vēlāk sekoja Zelta zāle, kurā vēlāk notika vairāki nozīmīgi pasākumi, tostarp [[Vācijas Futbola asociācija]]s sēde 1962. gada 28. jūlijā, kad tika pieņemts lēmums par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] dibināšanu. ==== 1954. līdz 1988. gads: Jaunas halles un telpas ==== Pirmā papildu halle, 2N halle, tika atklāta 1954. gadā. Gadu vēlāk tika pievienota 2. halle. 1959. gadā tika pievienotas 3. (no 2004. gada: 3A), 4. un 5. halle. Izstāžu platība līdz ar to pieauga līdz 20 000 m² kopumā 6 hallēs.<ref name="westfalenhallen.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-messe.html|title=Chronik Messe|website=westfalenhallen.de|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628031121/https://www.westfalenhallen.de/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-messe.html|archive-date={{dat|2022|06|28||bez}}}}</ref> 2. un 3A halle ir kongresu centra daļa. 1973. gadā tika pieņemts lēmums par 13 jaunu konferenču telpu būvniecību kongresu centram. Tas tiek uzskatīts par kongresu centra faktisko dzimšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/en/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-kongresszentrum-hotel-catering.html|title=Chronik Kongresszentrum Hotel Catering|website=westfalenhallen.de|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220818100414/https://www.westfalenhallen.de/en/unternehmen/ueber-uns/geschichte/chronik-der-westfalenhallen/chronik-kongresszentrum-hotel-catering.html|archive-date={{dat|2022|08|18||bez}}}}</ref> [[Attēls:Messe Westfalenhalle.JPG|thumb|Bijusī ieeja izstāžu centrā]] 6. halle tika pabeigta 1985. gadā, paplašinot izstāžu teritoriju vēl par 7000 m² izstāžu platības. Tajā pašā gadā tika atklāts izstāžu centrs, kas savieno 4. un 5. halli un piedāvāja papildu ieeju. ==== 1989. līdz 2007. gads: Izaugsme līdz gandrīz divkāršai platībai ==== 1989. gadā teritorija tika paplašināta ar astoto halli — 7. halli ar 6500 m². Līdz ar to Vestfālenes halles piedāvāja 42 000 m² izstāžu platības. 1996. gadā tika atklāta 8. halle, kas paplašināja izstāžu platību līdz 47 700 m². Lielākā halle, 3. halle ar 10 600 m² izstāžu platību, tika atklāta 2004. gadā. Kopš tā laika izstāžu platība nav tālāk augusi un nav būvētas jaunas izstāžu halles.<ref name="westfalenhallen.de"/> [[2006. gada Pasaules kauss futbolā|2006. gada Pasaules kausa futbolā]] laikā 3. hallē (tolaik 3B) tika ierīkots mediju centrs. Pārējās telpas tika pārveidotas par nakšņošanas iespējām ārvalstu apmeklētājiem un tajās varēja izvietot gandrīz 4000 gultas. Turklāt četras nedēļas tika rīkots liels "Fanu festivāls". [[Attēls:Gedenkstein Stalag VI D.jpg|thumb|hochkant|Piemiņas akmens Stalag VI D nometnei pie tagadējās Vestfālenes halles III]] 2007. gada Zaļajā ceturtdienā pie Vestfālenes halles 3 tika atklāts piemiņas akmens, kas veltīts tur bijušajai karagūstekņu nometnei. ==== 2015. līdz 2019. gads: Jauna izstāžu ieeja un jauna haļļu numerācija ==== Kongresu centrs 2015. un 2016. gadā tika modernizēts. 2016. gada janvārī Vestfālenes halle izziņoja projektu "Welcome2018". Šis projekts ir 4500 m² liela ieejas halle, kurai būtu jānodrošina dažādas priekšrocības. No vienas puses, apmeklētāju plūsma un ieejas zona tiks ievērojami vienkāršota, kā arī pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem un modernizēta. Iepriekš biļešu kases bija izvietotas pa visu teritoriju, un atkarībā no pasākuma bija jāmeklē cita kase. Šīs zonas daļēji atradās ārpus hallēm, tāpēc bija jāgaida ārpus no laikapstākļiem aizsargātām zonām. Papildus tika izveidotas jaunas ēdināšanas zonas, jaunas konferenču telpas, atsevišķa ieeja izstāžu dalībniekiem un jauns ekspedīcijas un loģistikas birojs. Izstāžu ziemeļu ieeja tika atklāta 2019. gada marta beigās un pirmoreiz izmantota maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.promedianews.de/business/neuer-messeeingang-nord-der-messe-dortmund-eroeffnet/|title=Neuer Messeeingang Nord der Messe Dortmund eröffnet|date=2019-03-27|access-date=2025-03-23}}</ref> [[Attēls:German comic con dortmund 2019 1.jpg|thumb|Izstāžu ziemeļu ieeja]] Pēc izstāžu ziemeļu ieejas atklāšanas 2019. gada aprīlī tika mainīta haļļu numerācija. Haļļu nosaukumi mainījās šādi: {| class="wikitable" |+Haļļu numerācija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/uploads/media/Service-Guide_Halle2N.pdf|title=Nummerierung der Hallen bis März 2019|format=PDF|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220202105028/https://www.westfalenhallen.de/uploads/media/Service-Guide_Halle2N.pdf|archive-date={{dat|2022|02|02||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westfalenhallen.de/presse/aktuelle-meldungen/press-detail/article/strategische-weiterentwicklung-des-messeplatzes-03-2019.html|title=Strategische Weiterentwicklung des Messeplatzes|date=2019-03-28|access-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918213847/https://www.westfalenhallen.de/presse/aktuelle-meldungen/press-detail/article/strategische-weiterentwicklung-des-messeplatzes-03-2019.html|archive-date={{dat|2020|09|18||bez}}}}</ref> ! colspan="2"|Līdz 2019. gada martam ! colspan="2"|No 2019. gada aprīļa |- | colspan="2" |1 | colspan="2" |Tikai "Vestfālenes halle" |- | rowspan="2" |2 |2U | rowspan="2" |1 |1U |- |2N |1B |- | colspan="2" |3A | colspan="2" |2 |- | colspan="2" |3B | colspan="2" |3 |- | colspan="2" |4 | colspan="2" rowspan="5" |Bez izmaiņām |- | colspan="2" |5 |- | colspan="2" |6 |- | colspan="2" |7 |- | colspan="2" |8 |} == Halles == Izstāžu centra raksturīga iezīme ir kompaktais haļļu ansamblis, kas izvietots 300 × 750 m pamatteritorijā. Katra halle atrodas ne vairāk kā 200 m attālumā no galvenās ieejas. Dortmundes izstāžu centram pieder deviņas halles ar gaisa kondicionēšanu, kuru platība ir no 1000 līdz 10 600 kvadrātmetriem. Jaunākā halle, Vestfālenes halle 3, tika atklāta 2004. gada rudenī ar 10 600 m² platību. Dortmundes izstāžu centrs piedāvā aptuveni 60 000 m² haļļu platības. Līdz ar to Dortmunde Vācijas izstāžu tirgū ierindojas vidējā lieluma kategorijā. {| class="wikitable" style=text-align:center;" ! colspan="2"|Halle ! colspan="2"|Izstāžu platība |- | colspan="2" |Vestfālenes halle | colspan="2" |4 700 m² |- | rowspan="2" |1 |1B |970 m² | rowspan="2" |1 800 m² |- |1U |1 000 m² |- | colspan="2" |2 | colspan="2" |1 730 m² |- | colspan="2" |3 | colspan="2" |10 600 m² |- | colspan="2" |4 | colspan="2" |8 300 m² |- | colspan="2" |5 | colspan="2" |5 100 m² |- | colspan="2" |6 | colspan="2" |7 200 m² |- | colspan="2" |7 | colspan="2" |6 000 m² |- | colspan="2" |8 | colspan="2" |5 500 m² |} === Kongresu centrs === Dortmundes kongresu centrs ietver aptuveni 30 zāles un halles, kurās var rīkot kongresus un konferences līdz 10 000 dalībniekiem. == Uzņēmuma struktūra == === ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' === Vienīgā ''Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH'' dalībniece ir Dortmundes pilsēta. Uzņēmuma gada apgrozījums ir no 40 līdz 50 miljoniem eiro. Uzņēmumam pieder "Westfalenhalle GmbH", "Messe Dortmund GmbH" un "Kongress Dortmund GmbH". ==== Izpilddirektori ==== Līdzšinējie Vestfālenes haļļu izpilddirektori kopš 1952. gada: * 1952—1953: Vilhelms Vortelmans, sporta žurnālists * 1953—1971: Helmuts Kernigs, bijušais sportists * 1971—1985: Hermanis Heinemans, politiķis ** no 1972: Jirgens Kloke (* 1938), viesnīcu uzņēmējs, Westfalenhalle GmbH izpilddirektors<ref>Walter Habel: ''Wer ist wer? Das deutsche Who's who.'' 24. Ausgabe. Schmidt-Römhild, Lübeck 1985, 650. lpp.</ref> * 1985—2011. gada jūlijs: Ludvigs Jerders, advokāts un notārs * kopš 2011. gada augusta: Sabīne Losa === ''Westfalenhalle GmbH'' === [[Attēls:Mietgerichtstag Dortmund Eingang.jpg|thumb|Halle naktī]] ''Westfalenhalle GmbH'' ietver Vestfālenes halli un halles no 1. līdz 2. Uzņēmumu grupas flagmanis ir Vestfālenes halle ar ietilpību 15 400 cilvēkiem. === ''Messe Dortmund GmbH'' === ''Messe Dortmund GmbH'' pārvalda halles no 3. līdz 8. un organizē Eiropas vai pasaules vadošās izstādes, piemēram, "Jagd & Hund", Creativa, Intermodellbau vai InterTabac. === ''Kongress Dortmund GmbH'' === ''Kongress Dortmund GmbH'' pārvalda ne tikai viesnīcu un Vestfālenes haļļu kongresu centru, bet arī restorānus Vestfālenes hallēs un citās vietās Dortmundē. == Izstādes un pasākumi == === Regulārie pasākumi === [[Attēls:Mayday 2009 dortmund halle 1-1.jpg|thumb|Mayday 2009]] * ''ADAC Super-Cross'' * ''[[Night of the Proms]]'' * [[Mayday (mūzikas festivāls)|''Mayday'']] * [[Syndicate|''Syndicate'' festivāls]] * ''[[Holiday on Ice]]'' * Starptautiskais jāšanas un šķēršļu pārvarēšanas turnīrs ''Signal Iduna Cup'' === Regulārās izstādes === Katru gadu aptuveni 35 izstādēs piedalās vairāk nekā 8000 izstāžu dalībnieku. ==== Publiskās izstādes ==== * Jagd & Hund * Motorräder * Creativa * Hund & Heimtier * Intermodellbau * Dortmundes rudens * FAIR TRADE & FRIENDS * Hund & Pferd ==== Nozaru izstādes ==== * INTERLOOK * Best of Events International * CONTOURS * easyFairs Schüttgut + citas easy Fairs izstādes * elektrotechnik * InterTabac / InterSupply * DKM — Starptautiskā finanšu un apdrošināšanas nozares izstāde * DIE INITIALE == Pasaules čempionāti == * 1952: Pasaules čempionāts [[Daiļslidošana ar riteņslidām|daiļslidošanā ar riteņslidām]] * 1955: [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] spēles * 1959: [[1959. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|25. Pasaules čempionāts galda tenisā]] * 1961: [[1961. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 1964: [[1964. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 1965: [[1965. gada Pasaules čempionāts handbolā sievietēm|Pasaules čempionāta handbolā sievietēm]] fināla spēles * 1966: [[1966. gada Pasaules čempionāts vingrošanā|Pasaules čempionāts vingrošanā]] * 1980: [[1980. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 1982: [[1982. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 1983: [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokeja]] spēles * 1983: Profesionāļu pasaules čempionāts [[Latīņamerikas dejas|latīņamerikas dejās]] * 1984: 4. Pasaules čempionāts skātā * 1985: Profesionāļu pasaules čempionāts [[Standartdejas|standartdejās]] * 1988: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās * 1989: [[1989. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|40. Pasaules čempionāts galda tenisā]] * 1990: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1992: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1993: [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] spēles * 1994: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās (izvēles programma) * 1994: [[Boksa Pasaules čempionāts]] [[Puslīdzsvars|puslīdzsvarā]]: [[Henry Maske|Henrijs Maske]]/Vācija — [[Ernesto Magdaleno|Ernesto Magdalēno]]/ASV un Henrijs Maske/Vācija — [[Andrea Magi|Andrea Madži]]/Itālija * 1994: [[1994. gada Pasaules čempionāts vingrošanā|Pasaules komandu čempionāts vingrošanā]] * 1995: Pasaules čempionāts boksā puslīdzsvarā: Henrijs Maske/Vācija — [[Graciano Rocchigiani|Gračāno Rokigiani]]/Vācija * 1996: Pasaules čempionāts boksā puslīdzsvarā: Henrijs Maske/Vācija — [[Duran Williams|Djurans Viljams]]/ASV * 1996: Profesionāļu pasaules čempionāts desmit dejās * 1998: Profesionāļu visaptverošais pasaules čempionāts dejās * 1999: Pasaules čempionāts skeitbordā * 2000: Profesionāļu pasaules čempionāts latīņamerikas dejās * 2000: Pasaules čempionāts skeitbordā * 2002: 21. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2003: 22. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2004: 23. Pasaules čempionāts skeitbordā * 2004: [[2004. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]] * 2005: 14. ITF — [[Taekwon-Do]] pasaules čempionāts * 2006: 11. FIRA RoboWorld Cup * 2007: [[2007. gada Pasaules čempionāts handbolā vīriešiem|Pasaules čempionāta handbolā vīriešiem]] spēles * 2012: [[2012. gada Pasaules čempionāts galda tenisā|Pasaules čempionāts galda tenisā]] == Eiropas čempionāti == * 1955: Eiropas čempionāts boksā puslīdzsvarā: Gerhards Hehts uzvar Villi Hepneru ar nokautu * 1956: Eiropas čempionāts riteņbraukšanā ar līderu * 1966: [[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas telpu spēles]] * 2011: [[2011. gada Eiropas čempionāts cīņā|Eiropas čempionāts cīņā]] * 2018: [[2018. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2022: [[2022. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2023: [[2023. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] * 2024: [[2024. gada Eiropas čempionāts šautriņu mešanā|Eiropas čempionāts šautriņu mešanā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.westfalenhalle.de/ Oficiālā vietne] * [https://www.westfalenhallen-gruppe.de/ Westfalenhallen Unternehmensgruppe GmbH] * [https://www.setlist.fm/search?query=Westfalenhalle Koncertu saraksts] (angļu valodā) * [https://www.imdb.com/title/tt27899248/ Die Westfalenhalle: Arena der Sensationen] (dokumentālā filma, 44 minūtes, IMDB) [[Kategorija:Sporta būves Vācijā]] [[Kategorija:Dortmunde]] [[Kategorija:Koncertzāles Vācijā]] t5kixl1wrmlmdg4sdoirt600tfpny7r 0 595090 4457617 4255352 2026-04-22T19:59:56Z Biafra 13794 4457617 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Republik Österreich'' |nosaukums_latv_val = Austrijas Republika |sugasvārds = Sabiedroto okupētā Austrija | |kontinents = Eirāzija |reģions = Eiropa |valsts = Austrija |laikmets = Aukstais karš |statuss = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupācija |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Atkarīgā teritorija|Atkarīga]] [[Federatīva republika|federatīva]] [[parlamentāra republika]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1945 |gads_beigas = 1955 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Austrijas neatkarības deklarācija |date_start = {{dat|1945|4|27||bez}} |event_end = Austrijas valsts līgums |date_end = {{dat|1955|7|27||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Vīnes ofensīva|Vīnes ieņemšana]] |date_pre = {{dat|1945|4|13||bez}} |event_post = Pēdējo Sabiedroto spēku izvešana |date_post = {{dat|1955|10|25||bez}} | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Trešais reihs |flag_p1 = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Austrija |flag_s1 = Flag_of_Austria.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_Austria.svg |flag = Austrijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Austria_Bundesadler.svg |symbol = Austrijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Karte_Alliierte_Besatzungszonen_in_Österreich_von_1945_bis_1955.png |image_map_caption = Okupācijas zonas Austrijā (1945—1955) | |galvaspilsēta = Vīne |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = Austrijas himna |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|vācu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Franču valoda|franču]] |reliģija = kristietība |nauda = [[Austrijas šiliņš|šiliņš]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = ''[[Sabiedroto okupētā Austrija#Militārie gubernatori|skatīt sarakstu]]'' |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Militārie gubernatori |representative1 = Kārlis Renners |representative2 = Teodors Kerners |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1945—1950 |year_representative2 = 1951—1955 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Austrijas prezidenti|Prezidents]] |deputy1 = Kārlis Renners |deputy2 = [[Leopolds Figls]] |deputy3 = [[Jūliuss Raabs]] |deputy4 = |year_deputy1 = 1945 |year_deputy2 = 1945—1953 |year_deputy3 = 1953—1955 |year_deputy4 = |title_deputy = [[Austrijas kancleru uzskaitījums#Austrijas Otrā republika (1945 — pašlaik)|Kanclers]] | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1945 |stat_platība1 = 83871 |stat_pop1 = 6793000 |stat_year2 = 1955 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 6947000 |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} [[Vīnes ofensīva]]s rezultātā, Austriju okupēja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] un Austrija pasludināja neatkarību no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] 1945. gada 27. aprīlī (to apstiprināja [[Berlīnes deklarācija (1945)|Berlīnes deklarācija]] 1945. gada 5. jūnijā). Okupācija beidzās, kad 1955. gada 27. jūlijā stājās spēkā [[Austrijas valsts līgums]]. Pēc [[Anšluss|Anšlusa]] 1938. gadā, Austrija lielākoties tika atzīta par nacistiskās Vācijas daļu. Tomēr 1943. gada novembrī, Sabiedrotie [[Maskavas konference (1943)|Maskavas deklarācijā]] vienojās, ka Austrija tiks uzskatīta par [[Austrija — pirmais nacisma upuris|pirmo nacistu agresijas upuri]], nenoliedzot Austrijas lomu nacistu noziegumos, un pēc kara tā tiks uzskatīta par atbrīvotu un neatkarīgu valsti. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām Austrija tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]]. [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja [[Sabiedroto kontroles padome]]. Lai gan [[Sabiedroto okupētā Vācija|Vācija]] 1949. gadā tika sadalīta [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], Austrija palika Rietumu sabiedroto un Padomju Savienības kopīgā okupācijā līdz 1955. gadam. Austrijas statuss kļuva par strīdus tēmu [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā līdz attiecību atsilšanai, kas pazīstama kā [[Hruščova atkusnis]]. Pēc Austrijas solījumiem par [[neitralitāte|neitralitāti]], Austrijai tika piešķirta pilnīga neatkarība 1955. gada 15. maijā, bet pēdējais okupācijas karaspēks pameta Austriju šī gada 25. oktobrī. == Priekšvēsture == 1943. gada [[Maskavas konference (1943)|Maskavas konferencē]] Padomju Savienība, ASV un Apvienotā Karaliste kopīgi nolēma, ka [[Anšluss]] tiks uzskatīts par "neesošu". Tāpat tiktu ignorēti visi administratīvie un juridiskie pasākumi Austrijā kopš 1938. gada. Konferencē tika paziņots par nodomu pēc kara izveidot brīvu un neatkarīgu Austriju, bet vienlaicīgi tika ziņots, ka Austrijai ir atbildība par "piedalīšanos karā hitleriskās Vācijas pusē", no kuras nevar izvairīties. == Okupācijas zonas == 1945. gada 9. jūlijā Sabiedrotie vienojās par savu okupācijas zonu robežām.<ref>Agreement on the occupation zones in Austria and the administration of the City of Vienna (9 July 1945)[https://www.loc.gov/law/help/us-treaties/bevans/m-ust000003-1201.pdf] & [https://www.cvce.eu/content/publication/1999/1/1/8f66e4ad-f336-499b-9cec-9cd99eb3af1f/publishable_en.pdf]</ref> Okupācijas karaspēka pārvietošanās ("zonu maiņa") turpinājās līdz jūlija beigām.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Eisterer |date={{dat|2009||||bez}} |page=197}}</ref> Francijas un ASV zonas robežojās ar šo valstu zonām [[Sabiedroto okupētā Vācija|okupētajā Vācijā]], un padomju zona robežojās ar nākamajām [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm: * [[Forarlberga]] un [[Tirole|Ziemeļtirole]] nokļuva Francijas zonā * [[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] un [[Augšaustrija]] uz dienvidiem no [[Donava]]s tika iedalītas ASV zonā. * [[Tirole|Austrumtirole]], [[Karintija]] un [[Štīrija]] nonāca [[Apvienotā Karaliste|Britu]] zonā. * [[Burgenlande]], [[Lejasaustrija]] un [[Mīlfīrtele]]s (''Mühlviertel'') apgabals [[Augšaustrija|Augšaustrijā]], uz ziemeļiem no Donavas, tika iekļauta padomju zonā. * Vīne tika sadalīta starp četrām sabiedroto lielvarām. Vīnes vēsturiskais centrs tika pasludināts par starptautisko zonu, kurā katru mēnesi mainījās okupācijas spēki. Nosakot okupācijas zonas, rietumu zonās tika saglabātas pēc Anšlusa veiktās administratīvi teritoriālās izmaiņas, taču padomju zonā šīs izmaiņas tika ignorētas. == Neatkarība == 1955. gada martā PSRS ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] precizēja savu plānu, apspriežoties ar vēstnieku Norbertu Bišofu: Austrija vairs nebija Vācijas jautājuma ķīlniece.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Sergeev 2001.}}</ref> Molotovs uzaicināja Austrijas kancleru [[Jūliuss Raabs|Jūliusu Raabu]] uz Maskavu uz divpusējām sarunām, kurām veiksmes gadījumā bija jāseko Četru lielvalstu konferencei. Līdz tam laikam, Parīzes nolīgumus ratificēja Francija un Vācija, tomēr gan britiem un amerikāņiem bija aizdomas par līdzīgiem slazdiem līgumā, kādus [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] bija izlicis [[Kurts Šušnigs|Šušnigam]] 1938. gada līgumos.<ref>Steininger 2008, p. 123, refers to chancellor Schuschnigg's visit to Berchtesgaden on the eve of the Anschluss, 12 February 1938.</ref> [[Entonijs Īdens]] un citi rakstīja, ka Maskavas iniciatīva bija tikai piesegs kārtējām iejaukšanām Vācijas lietās.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Steininger 2008 |page=126}}</ref> Rietumi maldīgi domāja, ka padomju vara Austriju vērtē galvenokārt kā militāru vērtību, lai gan patiesībā tas bija tīri politisks jautājums.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Carafano 2002 |page=189}}</ref> Austrijas militāro nozīmi lielā mērā devalvēja Padomju Savienības un Dienvidslāvijas konflikta beigas un gaidāmā [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] parakstīšana.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Carafano 2002 |pages=193–194}}</ref> Šīs bailes nepiepildījās, un Raaba vizīte Maskavā (1955. gada 12.—15. aprīlis) bija izrāviens. Maskava vienojās, ka Austrija būs pilnīgi brīva ne vēlāk kā 1955. gada 31. decembrī.<ref name="st128" /><ref>{{grāmatas atsauce |title=Kindermann 1955 |page=110}}</ref> Austrieši piekrita kompensēt padomju varai "zaudējumus", ko radīja "vācu īpašumu" un naftas atradņu atstāšana, galvenokārt materiālā vērtībā.<ref name="st128">{{grāmatas atsauce |title=Steininger 2008 |page=128}}</ref><ref name="serg">{{grāmatas atsauce |title=Sergeev 2001 |date={{dat|2001||||bez}}}}</ref> Kāds no sarunu dalībniekiem teica, ka "galvenais ir Austrijas neitralitāte pēc Šveices modeļa."<ref name="st128" /> Molotovs arī solīja atbrīvot un repatriēt Padomju Savienībā ieslodzītos austriešus.<ref name="serg" /> Rietumu lielvaras bija šokētas. Britu diplomāts un līguma parakstītājs [[Džefrijs Volindžers]] ziņoja Londonai, ka darījums "godīgi sakot, ir pārāk labs, lai būtu patiesība".<ref name="st128" /> Taču process noritēja bez problēmām, kā bija norunāts Maskavā, un 1955. gada 15. maijā Francijas ārlietu ministrs [[Antuāns Pinē]], Francijas ārlietu ministrs Lielbritānijas ārlietu ministrs [[Harolds Makmillans]], PSRS ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]], [[ASV valsts sekretārs]] [[Džons Fosters Dalless]] un Austrijas ārlietu ministrs [[Leopolds Figls]] Vīnē parakstīja [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]]. Tas stājās spēkā 27. jūlijā, un 25. oktobrī valsts bija brīva no okupācijas karaspēka.<ref name="stet131">{{grāmatas atsauce |title=Steininger 2008 |page=131}}</ref> Nākamajā dienā, 26. oktobrī, Austrijas parlaments pieņēma [[Austrijas neitralitātes deklarācija|neitralitātes deklarāciju]], saskaņā ar kuru, Austrija nekad nepievienosies militārai aliansei, piemēram, NATO vai Varšavas paktam, un neļaus ārvalstu karaspēkam bāzēties Austrijā. Padomju vara Vīnē atstāja lielu padomju kara memoriālu un nelielus kājnieku ieroču, artilērijas un [[T-34]] tanku krājumus, toties amerikāņi atstāja daudz lielākus, "A klases", resursus.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Carafano 2002 |page=190–191}}</ref> Vienīgais politiķis, kurš bija publiski sarūgtināts par iznākumu, bija [[Rietumvācija]]s kanclers [[Konrāds Adenauers]], kurš šo afēru nosauca par ''die ganze österreichische Schweinerei'' ("Visaustrijas skandālu") un draudēja austriešiem ar "Hitlera mirstīgo atlieku nosūtīšanu uz Austriju".<ref name="stet131" /> == Militārie gubernatori == '''ASV zona''': * [[Marks V. Klārks]]: 1945. gada 5. jūlijs — 1947. gada 16. maijs * [[Džefrijs Kīzs]]: 1947. gada 17. maijs — 1950. gada 19. septembris * Volters Dž. Donelijs: 1950. gada 20. septembris — 1952. gada 17. jūlijs * [[Luelins Tompsons]]: 1952. gada 17. jūlijs — 1955. gada 27. jūlijs '''Britu zona''': * [[Ričards Makrīrijs]]: 1945. gada jūlijs — 1946. gada marts * Džeimss Stīls: 1946. gada marts — 1947. gada oktobris * Aleksandrs Gelovejs: 1947. gada oktobris — 1950. gada 1. janvāris * Džons Vintertons: 1950. gada 1. janvāris — 1950. gada 1. augusts * Herolds Kača: 1950. gada 1. augusts — 1954. gada 5. februāris * Džefrijs Volindžers: 1954. gada 5. februāris — 1955. gada 27. jūlijs '''Francijas zona''': * [[Antuāns Betuā]]: 1945. gada 8. jūlijs — 1950. gada septembris * Žans Pajā: 1950. gada septembris — 1954. gada oktobris * Žans Šovels: 1954. gada oktobris — 1955. gada februāris * Rožē Laluets: 1955. gada februāris — 1955. gada jūnijs * [[Fransuā Sedū de Klozons]]: 1955. gada 3. jūnijs — 1955. gada 27. jūlijs '''Padomju zona''':<br />Militārais komandieris: * [[Fjodors Tolbuhins]]: 1945. gada 13. aprīlis— 1945. gada jūlijs Augstākie komisāri: * [[Ivans Koņevs]]: 1945. gada jūlijs — 1946. gada 25. aprīlis * [[Vladimirs Kurasovs]]: 1946. gada 10. maijs — 1949. gada 2. aprīlis * [[Vladimirs Sviridovs]]: 1949. gada 4. maijs — 1953. gada 7. jūnijs * [[Ivans Iļjičovs]]: 1953. gada 7. jūnijs — 1955. gada 27. jūlijs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] m5acmmnuhrelt9n2mjydti40gmoqosq 0 595101 4457620 4247428 2026-04-22T20:02:46Z Biafra 13794 4457620 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fargo Sundogs 2 18 09.jpg|thumb|Ļoti spilgti saules suņi [[Ziemeļdakota|Ziemeļdakotā]]. Tāpat ir redzams [[halo]] (arkas, kas iet cauri katram saules sunim), [[Saules stabs]] (vertikālā līnija) un parheliskais aplis (horizontālā līnija)]] '''Parhēlijs''' (grieķu: ''parēlion'', kas nozīmē “blakus [[Saule]]i”), dēvēts arī par '''saules suņiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sorit-riga-noverots-saules-suns|title=Šorīt Rīgā novērots “saules suns”|website=LA.LV|access-date=2025-03-23|language=lv}}</ref>, ir [[atmosfēras optiskā parādība]], kas izpaužas kā viens vai divi spoži gaismas plankumi Saules sānos. Šī parādība rodas, kad Saules gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]] (''cirrus'' un ''[[cirrostratus]]''). Parhēliji visbiežāk novērojami, kad Saule atrodas tuvu [[Horizonts|horizontam]], īpaši [[Rītausma|rītausmā]] vai [[krēsla]]s stundās. Tie var būt dažādās krāsās — sarkanīgi tuvāk Saulei un zilgani vai balti tālāk no tās. Dažkārt tie saplūst ar [[22° halo]], radot iespaidīgu debesu optisko efektu. Šī parādība visbiežāk sastopama aukstos reģionos, piemēram, [[Arktika|Arktikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], taču to var novērot jebkur pasaulē, ja [[atmosfēra]]s apstākļi ir piemēroti. Parhēliji ir optiski saistīti ar citiem [[halo]] veidiem, piemēram, [[Saules stabs|Saules pīlāriem]] un [[Cirkumzenitāls loks|cirkumzenitālo loku]]. Vēsturiski parhēliji dažādās [[Kultūra|kultūrās]] tika uzskatīti par nozīmīgām zīmēm, bieži vien saistītiem ar [[Pravietis|pravietiskām]] vai [[Meteoroloģija|meteoroloģiskām]] interpretācijām. Piemēram, slavenais “Trīs saules” novērojums pirms [[1461. gads|1461]]. gada [[Mortimeras krusta kauja]]s Anglijā ticis interpretēts kā zīme par kara iznākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hud.ac.uk/news/2018/january/battlefieldarchaeologisttoconfirmmajorwarsoftherosessite/|title=Battlefield archaeologist to confirm major Wars of the Roses site|website=University of Huddersfield|access-date=2025-03-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://britishheritage.com/history/battle-mortimers-cross|title=The battle of the three suns - Mortimer's Cross|website=British Heritage|access-date=2025-03-23|language=en}}</ref> Mūsdienās parhēliju pētīšanā tiek izmantoti atmosfēras optikas modeļi, kas palīdz izprast gaismas laušanās un atstarošanās mehānismus ledus kristālos, kā arī prognozēt līdzīgas optiskās parādības.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hong|first=Sung Min|last2=Baranoski|first2=Gladimir|date=2003|title=A Study on Atmospheric Halo Visualization|url=https://www.npsg.uwaterloo.ca/resources/docs/tr/halo-report.pdf|journal=Technical Report CS-2003-26|publication-place=School of Computer Science, University of Waterloo}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Meteo-aizmetnis}} [[Kategorija:Atmosfēras optiskās parādības]] [[Kategorija:Saule]] 6ulk5fwlyvnc6x0x15bc9d2kr36pfli 0 595106 4457621 4395012 2026-04-22T20:06:00Z Biafra 13794 4457621 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Habibs Nurmagomedovs | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = {{ubl|''Хабиб Нурмагомедов''|''ХIабиб НурмухӀамадов''}} | attēls = Khabib nurmagomedov.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Habibs Abdulgamidovičs Nurmagomedovs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|9|20}} | dz_viet = {{vieta|Padomju Savienība|Krievijas PFSR|Dagestānas APSR|Sildi|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[avāri|avāri]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=177}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = ''The Eagle'' (“Ērglis”) | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[jauktā cīņas māksla]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2008 | kar_beig = 2020 | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC) <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = | karj stat 5 = | karj stat 5_dati = | karj stat 6 = | karj stat 6_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = | karj stat2 3 = | karj stat2 3_dati = | karj stat2 4 = | karj stat2 4_dati = | karj stat2 5 = | karj stat2 5_dati = | karj stat2 6 = | karj stat2 6_dati = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Habibs Nurmagomedovs''' ({{val|ru|Хабиб Абдулманапович Нурмагомедов}}, {{val|av|ХIабиб ГӀабдулманапил НурмухӀамадов}}; dzimis {{dat|1988|9|20}}) ir [[avāri|avāru]] tautības bijušais [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists, kurš plašu atpazīstamību ieguva kā [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] vieglā svara čempions. Viņš ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis UFC čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem. Savas profesionālās karjeras laikā Nurmagomedovs ieguva nevainojamu bilanci — 29 uzvaras un nevienu zaudējumu. Habibs Nurmagomedovs ir pazīstams ar savu dominējošo cīņas stilu, kas balstīts uz [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]], [[džudo]] un īpašiem [[sambo]] paņēmieniem. Viņa stratēģiskais spiediens un efektīvā kontrole uz zemes ļāva viņam pārspēt virkni spēcīgu pretinieku, tostarp [[Konors Makgregors|Konoru Makgregoru]], [[Dastins Puarjē|Dastinu Puarjē]] un [[Džastins Geičī|Džastinu Geičī]]. 2020. gadā pēc tēva nāves viņš paziņoja par aiziešanu no profesionālā sporta. Pēc aktīvās karjeras beigām Nurmagomedovs kļuva par treneri, uzņēmēju un cīņas organizācijas ''[[Eagle FC]]'' vadītāju, turpinot ietekmēt jaukto cīņu mākslu attīstību gan [[Krievija|Krievijā]], gan starptautiskā līmenī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nurmagomedovs, Habibs}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas cīkstoņi]] [[Kategorija:Jauktās cīņas mākslas sportisti]] [[Kategorija:Avāri]] jymwkzptawjvhlqlvp3pgul5jbkvmld 0 595116 4457624 4247543 2026-04-22T20:09:00Z Biafra 13794 4457624 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svetlana Savicka | vārds_orig = ''Светлана Савицкая'' | attēls = Svetlana Savitskaya, 7 December 2018.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Svetlana Savicka 2018. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ubl|{{URS}}|{{RUS}}}} | tautība = [[krievi]]ete | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Svetlana Savitskaya Signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[kosmonauts|kosmonaute]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = {{nobr|28 386 min}} | kos_iesaukums = | kos_misija = | kos_kuģi = {{ubl|[[Soyuz T-7]]|[[Soyuz T-12]]|[[Soyuz T-5]]}} }} }} '''Svetlana Savicka''' ({{val|ru|Светлана Евгеньевна Савицкая}}; dzimusi {{dat|1948|8|8}}) ir bijusī [[Padomju Savienība]]s kosmonaute, lidotāja un politiķe. Viņa kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi kosmosā, un pirmo sievieti, kas veikusi iziešanu atklātā kosmosā (1984. gadā). Savicka divas reizes apbalvota ar [[Padomju Savienības Varonis|Padomju Savienības Varoņa]] titulu, un viņas vārds ir cieši saistīts ar nozīmīgiem sasniegumiem aviācijā un kosmonautikā. Papildus darbam kosmosa programmā viņa bija arī aktīva politiķe, piedaloties gan [[PSRS Augstākā Padome|Padomju Savienības Augstākās Padomes]], gan vēlāk [[Krievijas Valsts Dome]]s darbā. Viņas karjera [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā bija simbols sieviešu iespējām zinātnē un tehnoloģijās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{PSRS-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] a55pguwp3e2yyty6i8b5v8u88mu7285 0 595117 4457622 4248372 2026-04-22T20:07:12Z Biafra 13794 4457622 wikitext text/x-wiki '''Svetlana Savicka''' var būt: * [[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]] (''Светлана Савицкая''; 1948) — Padomju Savienības un Krievijas kosmonaute un politiķe; * [[Svetlana Savicka (politiķe)|Svetlana Savicka]] (1985) — Latvijas politiķe. {{nozīmju atdalīšana}} h2s3j8ehf9m4u871ufmj0lrvve8vebt 0 595135 4457722 4328991 2026-04-23T04:13:27Z Biafra 13794 4457722 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Rūdolfs Meijers 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|Rūdolfs Meijers]] [[Attēls:Rudolfa Meijera 50 gadu Rīgas meteoroloģisko novērojumu rezultāti .jpg|thumb|Rūdolfa Meijera 50 gadu Rīgas meteoroloģisko novērojumu rezultāti (1928)]] '''Rūdolfs Hanss Vilhelms Meijers''' ({{val|de|Rudolf Hans Wilhelm Meyer}}, 1880—1966) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[meteorologs]], pēdējais [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents (1935—1939) un goda loceklis (1937). == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 11. augustā [[Bolderāja|Bolderājā]] ārsta Aleksandra Meijera (1790—1833) un sievas Elizabetes, dzimušas Portas (1847—1921), ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]]. Pēc [[matemātika]]s studijām [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1900—1904) strādāja par meteoroloģiskās observatorijas asistentu un privātskolotāju [[Tērbata|Tērbatā]]. No 1903. gada darbojās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Rigensis]]''. 1906. gadā sāka strādāt par asistentu [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Fizikas laboratorijā, 1908. gadā viņu ievēlēja par meteoroloģijas docentu, 1913. gadā [[Varšava|Varšavā]] ieguva fizikālās ģeogrāfijas maģistra grādu par optisko parādību pētījumu atmosfēras ledus kristālos. 1918. gadā bija [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] docētājs. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā iestājās [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]]. Pēc kara bija [[Latvijas Universitāte]]s profesors un vadīja Meteoroloģijas institūtu, kas atradās atradās ēkas [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 4 augšstāvā.<ref>[https://www.3mirkli.lu.lv/rudolfs-meijers/ Trīs mirkļi] LU</ref> No 1919. gada 20. novembra R. Meijers lasīja lekciju kursus meteoroloģijā, atmosfēras dinamikā, klimatoloģijā, sinoptikā, augstākajā matemātikā un eksperimentālajā fizikā.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-rudolfs-meijers-20230823/ Dzimis Rūdolfs Meijers] LU 23.08.2023.</ref> 1924. gadā [[Berlīnes universitāte|Berlīnes universitātē]] aizstāvēja doktora grādu par [[halo]] parādību pētījumiem. Līdztekus R. Meijers docēja arī [[Rīgas Herdera institūts|Herdera institūtā]]. 1935. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidentu. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] 1940. gadā apmetās Vācijas okupētajā [[Polija|Polijas]] daļā, kur strādāja par [[Poznaņa]]s Ģeofizikas institūta direktoru, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Britu okupācijas zonu, kur vadīja [[Getingene|Getingenes]] vācbaltiešu apvienību, no 1948. gada docēja meteoroloģiju [[Frankfurtes pie Mainas Universitāte|Frankfurtes pie Mainas Universitātē]]. 1958. gadā viņu ievēlēja par [[Getingenes Universitāte]]s emeritēto profesoru. Miris 1966. gada 1. februārī Getingenē.<ref>[https://bbld.de/0000000368000974 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Darbi == * Haloerscheinungen: theoretische Beiträge zur meteorologischen Optik. Riga: Verlag der Buchhandlung G. Löffler, 1925. — 79 S. * Ergebnisse 50-jähriger Meteorologischer Beobachtungen zu Riga. Riga: W.F. Häcker, 1928. — 42 S. (Arbeiten des Naturfoscher-Vereins zu Riga. Neue Folge ; H. 17). == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meijers, Rūdolfs}} [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Meteorologi]] 7bo2gy0korzhgi32nqg3s33bfca06vc 0 595821 4457667 4406169 2026-04-22T21:30:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457667 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krišjāņa Valdemāra iela|Krišjāņa Valdemāra iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krišjāņa Valdemāra iela |attēls = Вид на ул. К.Валдемара - panoramio.jpg |attēla paraksts = Iela 2010. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1110 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Šildera iela * Domes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Krišjāņa Valdemāra iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Pēc [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielas]] Krišjāņa Valdemāra iela ir pārtraukta ar [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālā parka]] teritoriju, posms pie Stacijas ielas ir strupceļš. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Ielas garums ir aptuveni 1110 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, tā ir divu joslu platumā. Posmā no [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]] līdz [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielai]] satiksmes kustība atļauta tikai Vienības ielas virzienā. Sabiedriskais transports pa Krišjāņa Valdemāra ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Šildera iela''' ({{val|ru|Шильдеровская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par '''Domes ielu''', vienlaikus Vladimira ielu (tagad [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]]) pārdēvēja par Valdemāra ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}</ref> {{dat|1934|8|28||bez}} Valdemāra (Ģimnāzijas) ielu nosauca par [[Kārlis Ulmanis|Vadoņa]] ielu, un [[Krišjānis Valdemārs|Valdemāra]] vārds izzuda no Daugavpils ielu saraksta. Lai izlabotu šo stāvokli, {{dat|1934|12|7||bez}} pilsētas valde piešķira Krišjāņa Valdemāra vārdu Domes ielai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> Kopš 1934. gada ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Daugavpils city hall.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils dome|Pilsētas dome]] (krustojums ar Teātra ielu)]] [[Attēls:Jozef Pilsudski memorial plaque in Daugavpils3.JPG|273px|thumb|Ģimnāzijas iela 11 (krustojums ar Krišjāņa Valdemāra ielu)]] * Nr. 1 — [[Daugavpils dome]]s ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4829 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 10 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4830 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 19 — sieviešu ģimnāzijas ēka, uzcelta 19.–20. gadsimtu mijā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sieviešu ģimnāzija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4831 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 35 — šeit kādreiz atradās A. A. Savickas privātā meiteņu ģimnāzija.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=117 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — pilsētas pamatskolas ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas pamatskola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4832 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 38 (vecā adrese, mūsdienās Nr. 12 vietā) — šeit līdz Otrajam pasaules karam atradās ebreju [[mikva]] (pirts) — vienstāva sarkanķieģeļu ēka, uzcelta 1830. gados.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 39/41 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4833 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Pie stūra ēkas Ģimnāzijas ielā 11, kurā 1920. gadā [[Juzefs Pilsudskis]] tikās ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], no Krišjāņa Valdemāra ielas puses uzstādīta piemiņas plāksne. == Ielu savienojumi == Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] biw3n229jkp217efndidfbiczjrvf4j 0 596201 4457681 4448398 2026-04-22T22:45:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457681 wikitext text/x-wiki '''Kurzemes Tūrisma Asociācija (KTA)''' ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2001. gada 25. jūlijā. Starp tās dibinātājiem bija [[Ventspils]] tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis, [[Kuldīga|Kuldīgas]] tūrisma informācijas centra vadītājs [[Artis Gustovskis]] (organizācijas ilggadējs vadītājs) un citi Kurzemes tūrisma organizarori. Tās mērķis ir apvienot juridiskās personas, kas darbojas [[Kurzeme]]s [[tūrisms|tūrisma]] nozarē, lai veicinātu tūrisma attīstību reģionā. Asociācija pārstāv Kurzemes tūrisma intereses [[Latvija|valstiskā]] un starptautiskā līmenī, kā arī darbojas, piesaistot [[finanses|finanšu]] līdzekļus no ārvalstu fondiem un projektiem. KTA veicina tūrisma produktu mārketingu, Kurzemes tēla veidošanu un mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu attīstību. Tā arī piedalās tūrisma izglītības un pētniecības attīstībā, kā arī tūrisma produktu izveidē un attīstībā. Organizācijas centrs atrodas [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzeme.lv/lv/|title=Kurzemes tūrisma asociācija|website=www.kurzeme.lv|access-date=2025-04-09}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Kaimini/1000004|title=VisitKurzeme - Kurzemes tūrisma asociācija - Kaimiņi - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2025-04-04}}</ref> == KTA biedri == * [[Latvijas novadi|Novadi]] (sadarbības partneri) no visas Kurzemes * Kurzemes tūrisma uzņēmēji * Individuālie biedri<ref>[https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2_1_Kurzemes%20T%C5%ABrisma%20Asoci%C4%81cija.pdf]</ref> == Galvenās darbības jomas == # Kurzemes tūrisma produktu mārketinga veicināšana Latvijā un ārvalstīs; # Kurzemes tēla veidošana un uzturēšana, lai piesaistītu tūristus; # Kurzemes mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu attīstības atbalsts un konsultācijas; # Biedru interešu pārstāvēšana valsts, pašvaldību un nevalstiskajās organizācijās, kā arī ārvalstu institūcijās; # Kurzemes tūrisma izglītības un pētniecības attīstība; # Kurzemes tūrisma produktu identifikācija, izveide un attīstība.<ref>[https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2_1_Kurzemes%20T%C5%ABrisma%20Asoci%C4%81cija.pdf]</ref> == Lielais Jēkabs == [[Attēls:Jekaba balva.jpg|right|frameless|180x180px]] "Lielais Jēkabs" ir balva, ko Kurzemes Tūrisma asociācija piešķir par izcilību tūrisma attīstībā Kurzemē. Šī balva tiek pasniegta katru gadu, atzīmējot labākos tūrisma objektus, uzņēmumus un pasākumus reģionā. Nominācijas tiek izvirzītas dažādās kategorijās, piemēram, par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā, labāko tūrisma [[tīmekļa vietne|mājas lapu]], naktsmītnēm, [[ēdināšana]]s uzņēmumiem, [[ģimene]]s atpūtas piedāvājumiem, [[muzejs|muzejiem]] un pasākumiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retalsi.lv/balvu-lielais-jekabs-sanem-nurmuizas-gids-aldis-denciks/|title=Balvu «Lielais Jēkabs» saņem Nurmuižas gids Aldis Denčiks|last=Blumberga|first=Agrita|website=ReTalsi|access-date=2025-04-23|date=2022-09-21|language=lv-LV}}</ref> [[Attēls:Jēkabs.jpg|right|frameless|180x180px]] Balvas tiek pasniegtas pasākuma norisināšanās vietā. Balvu pasniedz kopš 2003. gada.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/karostas-cietums-tiek-pie-otras-liela-jekaba-balvas-248703|title=Karostas cietums tiek pie otrās Lielā Jēkaba balvas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> == Akcija "Apceļo Kurzemi!" == Akcija "Apceļo Kurzemi" ir tradīcija, kas norisinās kopš 2017. gada, veicinot Kurzemes apmeklējumu un iepazīšanos ar reģiona tūrisma objektiem. Akcija koncentrējas uz jauniem un mazāk zināmiem objektiem. 2025. gadā akcijā piedalās vairāk nekā 30 objekti, un dalībniekiem ir iespēja saņemt zīmodziņus arī dažādos pasākumos. Lai piedalītos izlozē, nepieciešams apmeklēt vismaz 12 vietas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga]] q301z3z7vzscdkpdkff3qijot9yz8h8 0 597931 4457536 4406117 2026-04-22T16:54:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457536 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Klusā iela|Klusā iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Klusā iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (44).jpg |attēla paraksts = Pareizticīgo baznīca Klusās ielas galā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 290 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Klusā iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Klusā iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved dienvidaustrumu virzienā un beidzas strupceļā pie pilsētas pareizticīgo kapiem. Ielā ir daudzveidīga apbūve. Klusās ielas galvenās trases garums ir 290 metri, tā ir divu joslu platumā, visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kluso ielu nekursē, bet 18. novembra ielā ir [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju maršrutu pietura "Klusā iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Klusā iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr3-cietoksnis-stropu-ezers-kimija-cietoksnis#8610 |publisher=3. tramvaju maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250405160242/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr3-cietoksnis-stropu-ezers-kimija-cietoksnis#8610 }}</ref> Iela izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē kā bezvārda ceļš uz kapiem. Tās nosaukums zināms tikai no [[Latvijas PSR]] gadiem un laika gaitā nav mainījies. Klusajai ielai oficiāli pieder arī perpendikulārais posms, kas apbūvēts ar garāžām. Tas izveidots 1957. gadā kā atsevišķa '''Strazdu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|4|20||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> bet vēlāk kļuva uzskatāms par Klusās ielas posmu. Šis posms ir 235 metru garš un klāts ar [[grants]] segumu. == Ievērojami objekti == * Nr. 4A — [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Daugavpils klientu apkalpošanas centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils KAC |url=https://www.vid.gov.lv/lv/filiale/daugavpils-kac |publisher=[[Valsts ieņēmumu dienests]] |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}}}}</ref> * Nr. 15 — [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)|Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca]], uzcelta 1894. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4777 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|20||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Klusā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (T veida krustojums) * [[Priežu iela (Daugavpils)|Priežu iela]] (T veida krustojums) * [[Rītu iela (Daugavpils)|Rītu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] tju2s9ru5eesg8qckjyo6pmrsplygg9 0 598176 4457859 4406412 2026-04-23T11:36:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457859 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Liliju iela|Liliju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Liliju iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Nometņu iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Liliju iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē. Ielā ir privātmāju apbūve. Liliju iela sastāv no diviem atsevišķiem posmiem. Vecākais posms sākas krustojumā ar [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru ielu]], ved austrumu un ziemeļu virzienā, šķērso [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas ielu]] un beidzas strupceļā [[Plocins|Plociņa]] ezera piekrastē. Šis posms ir daļēji [[Asfaltbetons|asfaltēts]] (līdz krustojumam ar Ventas ielu), tā kopējais garums ir aptuveni 800 metri. Jaunākais posms sākas krustojumā ar [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu ielu]], ved dienvidaustrumu un austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]]. Šim posmam ir [[grants]] segums, bet tā garums ir aptuveni 300 metri. Tātad, Liliju iela divreiz krustojas ar Cēsu ielu, divreiz ar Zaru ielu un divreiz ar Medņu ielu. Visā garumā Liliju ielā satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Liliju ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Nometņu iela'''. 1957. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|4|21||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Liliju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]] (T veida krustojums) * [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru iela]] (divi T veida krustojumi) * [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] (divi T veida krustojumi) * [[Jersikas iela (Daugavpils)|Jersikas iela]] (T veida krustojums) * [[Omskas iela]] * [[Robežu iela (Daugavpils)|Robežu iela]] * [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]] (otro reizi) * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] * [[Pērses iela (Daugavpils)|Pērses iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] 7e106efm1yyzq7rmt97gk0idu6ojr5e 0 601817 4457522 4289558 2026-04-22T16:08:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457522 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Killers no Grospointas skolas | operators = | attēls = Grosse Pointe Blank poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Džordžs Armiteidžs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Kjūsaks]] * [[Minnija Draivere]] * [[Alans Ārkins]] * [[Dens Akroids]] | mūzika = [[Džo Strammers]] | oriģinālnos = ''Grosse Pointe Blank'' | studija = * ''Hollywood Pictures'' * ''Caravan Pictures'' * ''Roger Birnbaum Productions'' * ''New Crime Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''Hollywood Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1997|4|11}} | ilgums = 107 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|31 miljons}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Grosse-Point-Blank |title=Grosse Pointe Blank (1997) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate={{dat|2025|6|1}} |archive-date={{dat|2023|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230809102244/https://www.the-numbers.com/movie/Grosse-Point-Blank }}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Killers no Grospointas skolas"''' ({{Val|en|Grosse Pointe Blank}}) ir 1997. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Džordžs Armteidžs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džons Kjūsaks]], [[Minnija Draivere]], [[Alans Ārkins]] un [[Dens Akroids]]. Filma stāsta par profesionālu [[Losandželosa]]s slepkavu, kurš dodas uz savas vidusskolas salidojumu [[Mičigana]]s pilsētā un satiek savu bijušo draudzeni, kuru viņš pameta izlaiduma naktī. Filmas "Killers no Grospointas skolas" pirmizrāde notika {{Dat|1997|4|11|5=bez}}. Filma kļuva pazīstama ar savu skaņu celiņu kuru izveidoja rokgrupas ''[[The Clash]]'' dalībnieks [[Džo Strammers]] un kurā tika iekļautas vairākas populāras [[Pankroks|pankroka]], [[ska]] un [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunā viļņa]] žanra dziesmas. Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja 31 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/grosse_pointe_blank|title=Grosse Pointe Blank {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/grosse-pointe-blank/|title=Grosse Pointe Blank Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-reviews/grosse-pointe-blank-98976/|title=Grosse Pointe Blank|last=Travers|first=Peter|website=Rolling Stone|access-date=2025-06-01|date=1997-04-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] q6vsmp3mmvdq7bgt4nd0v9a3pn84ftb 0 602021 4457670 4406165 2026-04-22T21:53:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457670 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krāslavas iela|Krāslavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krāslavas iela |attēls = Krāslavas iela 68, Daugavpils.jpg |attēla paraksts = Krāslavas iela 68 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 440 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = P. Leibča iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], betona [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Krāslavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krāslavas iela sākas no autostāvvietas pie [[Daugavpils ledus halle]]s, ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu ielu]]. Krāslavas ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri, tā apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Gandrīz visā garumā Krāslavas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, izņemot posmu no ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielu]], kur ir betona [[bruģis|bruģa]] segums. Arī šajā posmā satiksmes kustība atļauta tikai Lāčplēša ielas virzienā, bet pārējā ielas daļā — abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Krāslavas ielu nekursē. Ielas apkārtnē atrodas pilsētas autoosta un [[Daugavpils (stacija)|dzelzceļa stacija]]. == Vēsture == Krāslavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Креславская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1959. gada martā tā tika pārdēvēta par '''P.&nbsp;Leibča ielu''', par godu pirmskara pilsētas komjaunatnes komitejas 1.&nbsp;sekretāram Pāvelam Leibčam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pāvels Leibčs |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/513 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} }}</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmskara gados Krāslavas iela bija garākā: tā sākās no tagadējās [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielas]] un [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] krustojuma.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> == Ievērojami objekti == {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14087/ Ielas skats 1935. gadā] }} * Nr. 46 — šeit atradās [[Krievija]]s Ģenerālkonsulāts (slēgts no 2022. gada). * Nr. 68 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4778 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}}}}</ref> * Ielas sākumā atrodas pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]] un [[Daugavpils ledus halle|ledus halle]]. == Ielu savienojumi == Krāslavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] ljc8gxipz0km6tvsvtlaqe91f7xiolx 0 602803 4457585 4406153 2026-04-22T18:41:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457585 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Konstantīna iela |attēls = Oficieru nams Daugavpils cietoksnī (Konstantīna iela 8).JPG |attēla paraksts = Konstantīna iela 8 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 445 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Boļšaja (Lielā) iela * Krepostnaja (Cietokšņa) iela * Kiheļbekera iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Konstantīna iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Konstantīna ielas turpinājums ir [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]], kas ved ārā no cietokšņa caur Konstantīna vārtiem. Konstantīna ielas kopējais garums ir 445 metri, bet vidējā daļā tā pārtraukta ar cietokšņa centrālo skvēru. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Konstantīna ielu nekursē, bet krustojumā ar Imperatora ielu atrodas [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] autobusu pietura.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Imperatora iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19691 |publisher=21. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404143837/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19691 }}</ref> == Vēsture == Iela nosaukta par godu Krievijas impērijas lielkņazam {{Starpviki saite|lv = Konstantīns Pavlovičs|lv_text = Konstantīnam Pavlovičam|val = en|val_title = Grand Duke Konstantin Pavlovich of Russia}}, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim. 1913. gada cietokšņa plānā tā nosaukta par '''Lielo ielu''' ({{val|ru|Большая улица}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to nosauca par '''Cietokšņa ielu''' ({{val|ru|Крепостная улица}}), bet no 1957. gada — par '''Kihelbekera ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> par godu [[Dekabristu sacelšanās]] dalībniekam {{Starpviki saite|lv = Vilhelms Kihelbekers|lv_text = Vilhelmam Kihelbekeram|val = ru|val_title = Кюхельбекер, Вильгельм Карлович}} ({{val-de|Küchelbecker}}), kurš bija ieslodzīts Dinaburgas cietoksnī no 1827. līdz 1831. gadam. 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Konstantīna iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojamie objekti == * Nr. 4 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4693 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}}}}</ref> * Nr. 8 — divstāvu Oficieru nams, uzbūvēts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 23 Oficieru nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4702 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Konstantīna iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] * [[1. Oficieru iela]] (T veida krustojums) * [[2. Oficieru iela]] (T veida krustojums) * [[Hekeļa iela]] / [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] ctapk8qdh8sev1eef8q87rp1ulk98ik 0 603105 4457679 4334785 2026-04-22T22:16:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457679 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = ''Kulturpass'' | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{DEU}} | veids = valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/en/for-18-year-olds kulturpass.de] }} '''''KulturPass''''' ir [[Vācija]]s federālās valdības kultūras programma, kas nodrošina 18 gadus veciem jauniešiem finansiālu atbalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/en/about-kulturpass|title=About the KulturPass: kulturpass.de|website=www.kulturpass.de|access-date=2025-06-18}}</ref> Programmas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti kultūras dzīvē un atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. == Vēsture == Par Vācijas ''Kulturpass'' paziņoja {{dat|2022|11|11|L|bez}} kopīgā preses konferencē starp Vācijas kultūras ministri [[Klaudija Roti|Klaudiju Roti]] un finanšu ministru [[Kristians Lindners|Kristianu Lindneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classicfm.com/music-news/germany-culture-pass-teenagers/|title=Germany introduces a 200-euro culture pass for 18-year-olds to spend on concerts|website=Classic FM|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Programmu īstenoja 2023. gada jūnijā kā pilotprojektu, lai veicinātu kultūras patēriņu starp jauniešiem un atbalstītu kultūras nozari. Programmu iedvesmojušas līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s ''PassCulture'' (300 eiro) un [[Itālija]]s ''18App'' (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en|archive-date=2025-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522203247/https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/}}</ref> == Programmas īpatnības == === Atbilstība === ''Kulturpass'' pieejams visiem jauniešiem, kas dzīvo Vācijā un sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no viņu pilsonības. Programmas dalībnieki saņem naudas summu, ko var izmantot divu gadu laikā kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtoabroad.com/youth-kulturepass-in-germany-everything-you-need-to-know/|title=Youth Kulturepass in Germany: Everything You Need to know|access-date=2025-06-18|date=2023-06-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Finansējums === Sākotnēji 2023. gada programmā katrs dalībnieks saņēma 200 eiro. 2024. gadā šo summu samazināja līdz 100 eiro katram dalībniekam budžeta ierobežojumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Programmas kopējās izmaksas 2023. gadā bija aptuveni 100 miljoni eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā {{sk|750000}} jaunieši. === Pieejamie pakalpojumi === ''Kulturpass'' var izmantot dažādu kultūras aktivitāšu apmeklēšanai un preču iegādei: * koncertu un mūzikas festivālu biļetes; * teātra, operas un dejas izrāžu biļetes; * kinobiļetes; * muzeja un izstāžu biļetes; * grāmatu iegāde; * mūzikas ierakstu (CD, vinila plates) iegāde; * notis un mūzikas instrumenti. Programmā piedalās vairāk nekā {{sk|11000}} kultūras pakalpojumu sniedzēju no visas Vācijas, tostarp teātri, muzeji, grāmatnīcas, mūzikas veikali un koncertzāles. == Populārie festivāli un pasākumi == === ''Syndicate'' festivāls === {{Pamatraksts|Syndicate}} Viens no festivāliem, kur jaunieši var izmantot ''Kulturpass'', ir ''[[Syndicate]]'' — ikgadējs elektroniskās mūzikas festivāls, kas notiek [[Dortmunde|Dortmundē]]. Festivāls specializējas smagākos elektroniskās mūzikas stilos, piemēram, [[hārdstails]] un ''[[hardcore tehno|hardcore]]''. ''Syndicate'' notiek [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] un pulcē līdz {{sk|20000}} apmeklētāju no visas Vācijas, [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s. 18 gadus veciem jauniešiem, kuriem pieejams ''Kulturpass'', ir iespēja apmeklēt festivālu bez maksas. === Citi kultūras pasākumi === Programmas ietvaros jaunieši aktīvi apmeklē klasiskās mūzikas koncertus, teātra izrādes, [[laikmetīgā māksla|laikmetīgās mākslas]] izstādes, literatūras vakarus un kino seansus. == Rezultāti un ietekme == Līdz 2024. gada augustam ''Kulturpass'' bija radījis vairāk nekā 23,5 miljonu eiro apgrozījumu kultūras nozarē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschland.de/en/topic/culture/the-kulturpass-for-germany-and-europe-minister-of-state-for-culture-claudia-roth|title=The Kulturpass for Germany and Europe|accessdate=2025-06-18|date=2024-02-23}}</ref> Grāmatu pārdošana veido lielāko daļu no jauniešu tēriņiem programmā, savukārt kinobiļetes ir otrā populārākā izvēle. Programma ir sekmīgi atjaunojusi jauniešu interesi par kultūru pēc pandēmijas ierobežojumiem un palīdzējusi kultūras institūcijām piesaistīt jaunu auditoriju. == Nākotnes plāni == Kultūras ministre Klaudija Rote paudusi vēlmi paplašināt programmu un izveidot sadarbību ar citām Eiropas valstīm. 2024. gadā uzsāktas sarunas ar [[Francija|Franciju]] par abu valstu kultūras programmu savstarpēju sadarbību, īpaši pierobežas reģionos.<ref name=":0" /> Tiek apsvērta arī programmas paplašināšana, iekļaujot 15—17 gadus vecus jauniešus, kā arī Eiropas mēroga kultūras programmas izveide sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]]. == Kritika un izaicinājumi == Programma saskārās ar kritiku par nepietiekamu finansējumu 2024. gadā, kad budžetu samazināja uz pusi. Kultūras darbinieki norādījuši, ka samazinātais finansējums varētu mazināt programmas efektivitāti. Tehniskās problēmas ar mobilo lietotni un iesaistīšanās procesu sākumā arī rada neērtības dalībniekiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Vācijas kultūra]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] cyp2w9bs5b8t4904tjic92fa4vvwzgg 0 603947 4457839 4406402 2026-04-23T09:57:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457839 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Lidotāju iela|Lidotāju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Lidotāju iela |attēls = Лётная улица - panoramio.jpg |attēla paraksts = Lidotāju ielas sākums, 2009. gads.<br>Pa kreisi — aviācijas skolas pamesta ēka |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 1450 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]], [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Lidotāju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]] apkaimē. Tā sākas [[Daugavpils cietoksnis|cietoksnī]], krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]], ved ārā no cietokšņa caur Konstantīna vārtiem ziemeļrietumu virzienā un beidzas noliktavu teritorijā. Lidotāju ielas turpinājums pretējā virzienā ir [[Konstantīna iela]]. Lidotāju ielas kopējais garums ir 1450 metri. Tās posms Cietoksnī ir klāts ar betona [[bruģis|bruģa]] segumu, bet ārēja daļa ir [[Asfaltbetons|asfaltēta]]. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā (izņemot vātrus), satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Lidotāju ielu kursē [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21. maršruta]] autobusi, bet pieturvietu tajā nav. Savukārt, [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu ielā]] ir [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] autobusu pietura "Lidotāju iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lidotāju iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-4-autoosta-cietoksnis-mezciems-autoosta#9745 |publisher=4. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718142439/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-4-autoosta-cietoksnis-mezciems-autoosta#9745 }}</ref> Ielas nosaukums radās [[Latvijas PSR]] gados, kad Cietoksnī tika dibināta [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|kara aviācijas inženieru skola]]. Laika gaitā ielas nosaukums nav mainījies. 2007. gada 13. decembrī, piešķirot nosaukumu [[Konstantīna iela]]i, Daugavpils pilsētas dome nolēma iekļaut Konstantīna ielā arī Lidotāju ielas posmu [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]] teritorijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr oficiāli Lidotāju iela palika savās iepriekšējās robežās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lidotāju iela |url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=655829.6886624531,196400.69396372463&z=1000 |website=Kadastrs.lv |publisher=Valsts zemes dienests |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == * Ielas sākumā ir tukšs zemesgabals ([[Hekeļa iela]] 3), kur atradās [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|Daugavpils augstākās kara aviācijas inženieru skolas]] galvenais korpuss (nojaukts 2019. gadā). * Konstantina vārti, caur kuriem iet Lidotāju iela, ir sagrauti padomju laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vārti |url=https://dcdc.lpi.du.lv/category/varti/ |website=Dcdc.lpi.du.lv |publisher=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|8|27||bez}}}}</ref> * Blakus ielai atrodas bijušais aviācijas skolas mācību lidlauks. * Pie krustojuma ar Vaļņu ielu [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā uzcelts piemineklis aviācijas inženieru skolas pilotiem — lidmašīnas spārns. == Ielu savienojumi == Lidotāju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Konstantīna iela]] (ielas turpinājums) * [[Hekeļa iela]] * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] 6asa1xp8nor3y7df4wlwaxrbisrly2t 0 604012 4457553 4406146 2026-04-22T17:41:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457553 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kokneses iela|Kokneses iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kokneses iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 415 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 10. šķērsiela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kokneses iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimes ziemeļos. Kokneses iela sākas no meža ceļa krustojumā ar [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]]. Ielas turpinājums ir Dzintaru iela. Kokneses ielas kopējais garums ir aptuveni 415 metri. Posms no [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielas]] līdz Dzintaru ielai klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārējai Kokneses ielas daļai seguma nav. Sarkano līniju platums ir 18—19 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība visā garumā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kokneses ielu nekursē. Iela paliek pārsvarā neapbūvēta, vienīgā celtne ir privātmāja (Nr. 4). Kokneses iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''10. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Kokneses iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] (T veida krustojums) * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] 3gqs9hqlid3ara2r2qk0sybfvs80iex 0 604686 4457792 4305006 2026-04-23T08:07:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457792 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Laura Vīķe | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1989|08|20}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latviete]] | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[orientēšanās]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = ''OK Kāpa'' | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Laura Vīķe''' (dzimusi {{dat|1989|08|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[orientēšanās|orientieriste]], Latvijas izlases dalībniece. Pārstāv orientēšnās klubu ''OK Kāpa''. Viņa ir vairākkārtēja [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā|Latvijas čempione]] dažādās distancēs. 2025. gadā pirmo reizi uzvarēja Baltijā lielāko daudzdienu sacensību, [[Kāpas trīsdienas|"Kāpas" trīsdienu]] kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3975&t=Jekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas|title=Jēkabs Niklāvs Janovs un Laura Vīķe pirmo reizi uzvar „Kāpas trīsdienās”|website=lof.lv|access-date=2025-07-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> L. Vīķe ir pārstāvējusi Latvijas izlasi vairākos [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Pasaules čempionātos]]. Individuāli augstākais sasniegums [[2015. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2015. gada Pasaules čempionātā]] [[Skotija|Skotijā]], kur tika iegūta 18. vieta vidējā distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/orientieriste-vike-izcina-18-vietu-pasaules-cempionata-videjas-distances-sacensibas/|title=Orientieriste Vīķe izcīna 18.vietu pasaules čempionāta vidējās distances sacensībās|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-07-07|date=2015-08-04|language=en-US}}</ref> Savukārt stafetē augstākais panākums ir 5. vieta stafetē [[2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2017. gada čempionātā]] [[Igaunija|Igaunijā]] kopā ar [[Sandra Grosberga|Sandru Grosbergu]] un [[Inga Dambe|Ingu Dambi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://runners.worldofo.com/lauravike.html Laura Vīķe] ''World of O Runners'' {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vīķe, Laura}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas orientieristi]] a1vm9bly2eh4y8wza3qsj8busp6q9xs 0 604919 4457574 4406148 2026-04-22T18:10:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457574 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Komandanta iela |attēls = Komandanta ēkas galvenā fasāde.JPG |attēla paraksts = Iela pie Komandanta nama |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 440 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Embotes iela * Oficieru iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Komandanta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved cauri arkai mājā Nr. 3 ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Komandanta ielā pārsvarā ir saglabājusies 19. gadsimta vēsturiskā apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Komandanta ielu nekursē. Komandanta iela ({{val|ru|Комендантская улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] to sauca par '''Embotes ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā dēvēja par '''Oficieru ielu''' ({{val|ru|Офицерская улица}}), un beidzot 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Komandanta iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Centrālās ieejas čuguna kāpnes.JPG|274px|thumb|19. gs. čuguna kāpnes Komandanta namā]] <!-- [[Attēls:Lielgabali pie Komandanta rezidences.jpg|274px|thumb|Lielgabali pie Komandanta nama]] --> * Nr. 1 — vienstāva ēka, celta 1860. gadā, kurā kopš 2017. gada atrodas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] muzejs "Pie komandanta".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Pasaules kara muzejs “Pie Komendanta” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/muzejs-pie-komandanta/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — divstāvu dzīvojamā ēka, celta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4717 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — cietokšņa dārzs (Komandanta dārzs), kurā atrodas 1912. gada piemineklis cietokšņa simtgadei (reģiona nozīmes kultūras piemineklis).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/9117 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 7 — divstāvu Komandanta nams ar trīsstāvu centrālo daļu, celts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 8 Komandanta nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4721 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> Plana konfigurāciju veido izstiepts taisnstūris ar lieveņa izbūvi diviem sānu un centrālo rizalītu galvenajā (ziemeļu) fasādē. Sākotnēji tika izmantots kā cietokšņa komandanta telpas un viesnīca, ieskaitot “cara apartamentus” trešajā stāvā. Padomju laikā ēkā (ar adresi Lagodjuka 8) izvietojās cietokšņa galvenā priekšniecība, ēkas priekšā — centrālais laukums, kur notika karaskolas pasākumi — ikrīta ierindas skates, militārās parādes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Komandanta māja |url=https://dcdc.lpi.du.lv/category/komandanta-maja/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|8|25||bez}} |date={{dat|2013|10|9||bez}}}}</ref> Tagad ēkā atrodas [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Latgales reģiona pārvalde.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde |url=https://www.vp.gov.lv/lv/filiale/valsts-policijas-latgales-regiona-parvalde |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 9 — Daugavpils zonālais valsts arhīvs (kopš 1994. gada).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils zonālais valsts arhīvs |url=https://www.arhivi.gov.lv/lv/strukturvieniba/daugavpils-zonalais-valsts-arhivs |website=Arhivi.gov.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Komandanta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] (T veida krustojums) * [[1. Oficieru iela]] * [[2. Oficieru iela]] * [[Hekeļa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] l5t2w0arfc4kxvxiu3o8o2qfmmcjf73 0 605379 4457700 4405840 2026-04-23T01:46:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457700 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Laimas iela|Laimas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Laimas iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 300 m |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Laimas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Laimas iela sākas krustojumā ar [[Brjanskas iela|Brjanskas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens ielu]]. Laimas ielā ir privātmāju apbūve, bet nepārnumuru (ziemeļu) puse paliek pārsvarā neapbūvēta. Laimas ielas kopējais garums ir aptuveni 300 metri, tās sarkano līniju platums ir 15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |page=88 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Laimas ielu nekursē. Nosaukums jaunizveidotajai Laimas ielai piešķirts 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Laika gaitā tas nav mainījies. == Ielu savienojumi == Laimas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brjanskas iela]] (T veida krustojums) * [[Pureņu iela (Daugavpils)|Pureņu iela]] (T veida krustojums) * [[Dzeguzes iela (Daugavpils)|Dzeguzes iela]] (T veida krustojums) * [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] ir51qh3qa1cinx5se6oo3mjgqrfg29m 0 605532 4457640 4323092 2026-04-22T20:22:16Z Biafra 13794 4457640 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Žans Batists Besjē | attēls = Reisener_-_Portrait_du_maréchal_Jean-Baptiste_Bessières,_duc_d'Istries_(1768-1813).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Francijas maršals | dz_dat_alt = | dz_gads = 1768 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Pradamāns]], [[Francijas Karaliste]] (tagad {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1813 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Rippahojene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[francūzis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Francijas maršals | dienesta_laiks = 1792–1813 | valsts = [[Francija]] | struktūra = sauszemes armija | vienība = | komandēja = [[Imperatora gvarde]] | kaujas = [[Francijas Revolucionārie kari]]<br />[[Napoleona kari]] ([[Marengo kauja]], [[Austerlicas kauja]], [[Eilavas kauja]], [[Vagramas kauja]], [[Spānijas kampaņa]], [[Vācijas kampaņa]]) | apbalvojumi = [[Goda leģiona ordenis]] | izglītība = }} | vārds_orig = ''Jean-Baptiste Bessières'' }} '''Žans Batists Besjē''' ({{val|fr|Jean-Baptiste Bessières}}; dzimis {{dat|1768|08|06}}, miris {{dat|1813|05|01}}) bija [[Francija|franču]] [[ģenerālis]] un [[Francija|Francijas]] maršals, kurš izcēlās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā kā izcils [[Kavalērija|kavalērijas]] komandieris un Imperatora gvardes vadītājs. == Dzīvesgājums == Besjē dzimis 1768. gada 6. augustā Pradamānā Francijas dienvidos. Militāro dienestu uzsāka Revolucionāro karu laikā, un pateicoties drosmei un spējām kavalērijas vienībās, ātri izpelnījās paaugstinājumus. Viņš piedalījās vairākās nozīmīgās kaujās, tai skaitā [[Marengo kauja|Marengo]] un [[Austerlicas kauja|Austerlicā]]. 1804. gadā Napoleons viņu iecēla par Francijas maršalu. Kā Imperatora gvardes komandieris, Besjē bija viens no tuvākajiem Napoleona sabiedrotajiem un spēlēja galveno lomu vairākās uzvarās. Viņa vadītā kavalērija bieži tika izmantota izšķirošos brīžos kaujas laukā. 1813. gada pavasarī, Vācijas kampaņas laikā, Besjē tika nogalināts kaujā pie Ripahojenes, neilgi pirms [[Leipcigas kauja|Leipcigas kaujas]]. Viņa nāve bija smags trieciens Napoleonam, kurš viņu ļoti cienīja. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Besjē, Žans Baptists}} [[Kategorija:1768. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1813. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas virsnieki]] [[Kategorija:Francijas karavadoņi]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Francijas maršali]] gfq52tqz7z7q59zab3ozxtrt2kvvwaf 0 606359 4457864 4340798 2026-04-23T11:56:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457864 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Linda Mence | vārds_orig = Linda Gabarajeva | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece<br />māksliniece<br />redaktore | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<br />[[Latvijas Mākslas akadēmija]] | apbalvojumi = [[Ojāra Vācieša prēmija]] (2023)<br />[[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balva]] (2023) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Linda Mence''' (arī '''Linda Gabarajeva'''; dzimusi 1992. gada 20. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dzejniece. == Biogrāfija == Bakalaura grāds iegūts [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]] kā vieglatlētikas vecākajai trenerei. [[Latvijas Mākslas akadēmija |Latvijas mākslas akadēmijā]] iegūts maģistra grāds grafikas mākslā. Dzejā debitēja 2023. gadā ar krājumu "Apļi", kas saņēmis [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]] dzejā un [[Literatūras gada balva |Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā "Spilgtākā debija".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/linda-gabarajeva|title=Linda Gabarajeva |website=lsm.lv|access-date=2025-07-31}}</ref> Bērnu literatūrā ienāk ar dzejoļu grāmatu "Kosmoss ir virs bēniņiem", kas tika nominēta gan Latvijas Literatūras gada balvai, gan [[Jāņa Baltvilka balva]]i.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/20reizi-pasniegta-starptautiska-jana-baltvilka-balva-bernu-literatura-un-gramatu-maksla|title= 20.reizi pasniegta |website=km.gov.lv|access-date=2025-07-31}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/linda-gabarajeva|title=Linda Mence |website=literatura.lv|access-date=2025-07-31}}</ref> Ikdienā strādā kā portāla ''[[Punctum]]'' redaktore.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/par-mums|title=Par mums|website=Punctummagazine.lv|access-date=2025-07-31|archive-date=2025-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250615150905/https://www.punctummagazine.lv/par-mums/}}</ref> == Bibliogrāfija == * ''Apļi''. Rīga: [[Neputns]], 2023. * ''Kosmoss ir virs bēniņiem'' (dzeja bērniem). Rīga: Neputns, 2024. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mence, Linda}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] 5qfahvqya8pphbf5mv9qunnj3af8580 0 608392 4457799 4406396 2026-04-23T08:22:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457799 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Lazdu iela|Lazdu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Lazdu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 140 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Sergejs Kirovs|Kirova]] šķērsiela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Lazdu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes ielu]], ved austrumu un dienvidaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Brīvības iela (Daugavpils)|Brīvības ielu]]. Lazdu ielā ir privātmāju apbūve. Lazdu ielas kopējais garums ir aptuveni 140 metri, sarkano līniju platums ir no 4 līdz 7 metriem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} |page=88 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā iela ir klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit vienā joslā abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Lazdu ielu nekursē. Iela izveidota 1957. gadā ar nosaukumu '''[[Sergejs Kirovs|Kirova]] šķērsiela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> no 1960. gadiem '''Kirova iela''', padomju politiķa [[Sergejs Kirovs|Sergeja Kirova]] vārdā. 1992. gadā iela ieguva nosaukumu '''Lazdu iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Когда у Буденного выросли рога |url=https://gorod.lv/novosti/48747-kogda_u_budennogo_vyirosli_roga |website=Gorod.lv |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} |language=ru |format={{dat|2007|3|29||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Lazdu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes iela]] (T veida krustojums) * [[Ņekrasova iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) * [[Brīvības iela (Daugavpils)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] nba6th32iwydqstvkeoecig2ey73p0b 0 615637 4457603 4455789 2026-04-22T19:34:05Z Baisulis 11523 /* Miruši */ papildināts...... 4457603 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|17|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 17.04.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|641008741}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|639034005}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|517836723}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|355337237}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|240401072}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Kliedziens 7]]" (''Scream 7'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|212076678}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠) |''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]'' | ${{sk|203356793}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[GOAT: Labākais pasaulē]]" (''GOAT'') | ''[[Sony Pictures|Sony]]'' | ${{sk|188390339}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声) |''Damai'' | ${{sk|186971064}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | ''[[Dhurandhar The Revenge]]'' | ''[[Jio Studios]]'' | ${{sk|152215192}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] knpxnooxqddnmt10gszzt2pnnjbb01j 4457605 4457603 2026-04-22T19:37:11Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts...... 4457605 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 22.04.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|752751215}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|641059523}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|574870530}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|367531189}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|241301072}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Kliedziens 7]]" (''Scream 7'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|213412079}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠) |''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]'' | ${{sk|203356793}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[GOAT: Labākais pasaulē]]" (''GOAT'') | ''[[Sony Pictures|Sony]]'' | ${{sk|190329777}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声) |''Damai'' | ${{sk|186971064}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | ''[[Dhurandhar The Revenge]]'' | ''[[Jio Studios]]'' | ${{sk|152779112}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] 2gqsa9sw129hcdqn5rq7qkegm7t7jda 0 618057 4457636 4383017 2026-04-22T20:18:59Z Biafra 13794 jāuzlabo 4457636 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jevgeņijs Čanga''' (dzimis {{dat|1920|4|20}}, miris {{dat|1999|8|7}}) bija [[latvieši|latviešu]]<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/10302 Latviešu baleta dižie vīri] "Latvijas Vēstnesis" 01.09.2000., Nr. 307/309</ref> [[baletdejotājs]], baletmeistars un pedagogs. [[Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātris|Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātra]] baletmeistars (1950—1961). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1920. gada 23. aprīlī [[Pleskavas guberņa]]s Rubilovas sādžā latviešu izceļotāja Jāņa Čangas un viņa sievas Marijas, dzimušas Birujevas, ģimenē. Viņa tēvs bija cēlies no [[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]] Latvijā, bet māte no [[Tulas guberņa]]s Krievijā. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām ģimene apmetās uz dzīvi Latvijā. Mācījās [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] (LNO) baletskolā (1935—1940). 1940. gadā Jevgeņijs Čanga kļuva par LNO baleta trupas solistu. Pēc Otrā pasaules kara viņš studēja A. Lunačarska Maskavas Valsts teātra mākslas institūta Baletmeistaru nodaļā (1946—1950). Apprecējās ar baletdejotāju Milicu Baronovu (1918—1982). No 1961. līdz 1967. gadam Jevgeņijs Čanga bija galvenais baletmeistars Aleksandra Spendiarjana [[Armēnijas PSR]] Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī [[Erevāna|Erevānā]], tad [[Maskava]]s Ledus baleta galvenais baletmeistars (1968—1977). No 1977. līdz 1990. gadam viņš strādāja par pedagogu A. Lunačarska Maskavas Valsts teātra mākslas institūta Baletmākslas fakultātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš pārmaiņus dzīvoja Rīgā un Maskavā. 1993. gadā Latvijas Nacionālajā operā iestudēja Aleksandra Glazunova baletu “Raimonda”. Miris 1999. gada 7. augustā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Jevgenijs-Canga timenote.info]</ref> == Nozīmīgākās lomas == * Bazils Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1936, 1945 * Zigfrīds Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1941 * Pjērs Grenguārs Čezāres Punji, Rikardo Drigo baletā “Esmeralda”, 1945 * Arlekīns baletā “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa mūziku, 1946 == Iestudējumi == * Ādolfa Skultes balets "Brīvības sakta", 1950, 1955 * Klimentija Korčmarjova balets “Sārtais ziediņš”, 1951 * Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets “Esmeralda”, 1951 * Farida Jarullina balets “Šuralē” (L. Jakobsona horeogrāfija), 1952 * Sergeja Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta” (L. Lavrovska horeogrāfija), 1953 * S. Prokofjeva balets “Pelnrušķīte” (R. Zaharova horeogrāfija) 1954 * Ādolfa Šarla Adāna balets “Korsārs” (M. Petipā horeogrāfija), 1956 * Ā. Š. Adāna balets “Žizele” (M. Petipā horeogrāfija), 1957 * Alfrēda Kalniņa balets “Staburadze”, 1957 * Arama Hačaturjana balets “Spartaks”, 1960 * Ludviga Minkusa balets “Dons Kihots” (M. Petipā un A. Gorska horeogrāfija), 1960 * Arama Hačaturjana balets “Spartaks” (Armēnijas Operas un baleta teātrī), 1961 * “Spāņu meitene” ar Morisa Ravēla “Bolero” mūziku, 1962 * “Nēģeru kvartāls” ar Džordža Gēršvina mūziku, 1962 * Edgara Oganesjana balets “Zilā noktirne”, 1964 * “Trīs horeogrāfiskās poēmas” ar Aleksandra Spendiarjana, Arno Babadžanjana un E. Oganesjana mūziku, 1965 * "Prometejs" ar Ludviga van Bēthovena mūziku, 1967 * A. Hačaturjana balets “Spartaks” (A. Lunačarska Sverdlovskas Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī), 1966 * A. Hačaturjana balets “Spartaks” (Novosibirskas Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī), 1967 * Aleksandra Glazunova balets “Raimonda” (Mariusa Petipā horeogrāfija), 1993 == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1956. gadā — ordenis “Goda Zīme”; * 1956. gadā — [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]]; * 1958. gadā — Latvijas PSR Valsts prēmija; * 1963. gadā — Armēnijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čanga, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu baletdejotāji]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] o5tbfe3brqs84hh6x5wlqa8z6s7ztf0 0 618059 4457741 4394538 2026-04-23T05:46:56Z Biafra 13794 4457741 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ülemiste_center.jpg|thumb|Skats uz Ilemistes centru 2017. gadā]] '''Ilemistes Centrs''' ({{val|et|Ülemiste keskus}}) ir iepirkšanās centrs [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. Tas atrodas blakus [[Tallinas lidosta]]i Ilemistes apkaimē. Tajā 2018. gadā bija vairāk nekā 220 veikalu, 8 restorāni un liela bērnu rotaļu istaba. Īpašumu atvēra 2004. gadā, un to pārvalda ''Ülemiste Center OÜ'', kas 2015. gadā nopelnīja 12 miljonus eiro nomas ienākumos un kura tīrā peļņa tajā pašā gadā bija 11,5 miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ''Ülemiste Holding Nederland BV'', kas savukārt pieder [[Norvēģija|Norvēģijā]] reģistrētajai ''[[Linstow AS]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/562732/ulemiste-keskuse-renditulu-tousis-aastaga-12-miljoni-euroni|title=Ülemiste keskuse renditulu tõusis aastaga 12 miljoni euroni|last=ERR|first=BNS {{!}}|website=ERR|access-date=2025-12-21|date=2016-07-02|language=et}}</ref> Pirmo [[KFC]] ātrās ēdināšanas restorānu Igaunijā atvēra Ilemistes Centrā 2019. gada 24. oktobrī.<ref>[http://tallinn.cityseekr.com/%C3%9Clemiste-keskus/shopping/venue/334208 Ülemiste Keskus]{{Novecojusi saite}} entry on cityseekr.com</ref> == 2025. gada sprādziens == 2025. gada 20. decembrī 18:47 tirdzniecības centra atkritumu konteinerā pretī ''[[Rimi Baltic|Rimi]]'' veikalam notika sprādziens,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.ee/artikkel/120425025/videod-ja-fotod-tallinnas-ulemiste-keskuses-plahvatas-prugikast-uks-inimene-viidi-haiglasse|title=VIDEOD ja FOTOD {{!}} Tallinnas Ülemiste keskuses plahvatas prügikast, üks inimene viidi haiglasse|website=Delfi|access-date=2025-12-21|language=et}}</ref> nopietni cieta ar to tobrīd strādājošais apkopējs.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2025-igaunijas-drosibas-policija-spradzienu-tallinas-tirdzniecibas-centra-verte-ka-atsevisku-incidentu.a627342/|title=Igaunijas Drošības policija sprādzienu Tallinas tirdzniecības centrā vērtē kā atsevišķu incidentu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> Nākošajā dienā [[Igaunijas Drošības policija]] paziņoja, ka par iespējamo vainu sprādzienā arestēts agrāk tirdzniecības centrā strādājušais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.ee/artikkel/120425156/fotod-kaitsepolitsei-viib-ulemiste-kahtlusaluse-kodu-umbruses-labi-menetlustoiminguid|title=FOTOD {{!}} Kaitsepolitsei viib Ülemiste kahtlusaluse kodu ümbruses läbi menetlustoiminguid|website=Delfi|access-date=2025-12-21|language=et}}</ref> vairākkārt sodīts bezvalstnieks un viņa motīvs visdrīzāk bijusi personiska atriebība agrākajai darbavietai.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.ee/artikkel/120425105/video-ulemiste-keskuse-plahvatuse-korraldas-60-aastane-kodakondsuseta-tallinnas-elav-mees|title=VIDEO {{!}} Ülemiste keskuse plahvatuse korraldas 60-aastane kodakondsuseta Tallinnas elav mees|website=Delfi|access-date=2025-12-21|language=et}}</ref> Spridzeklis bijis paštaisīts un neradīja lielus postījumus.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Nākošajā dienā Ilemistes Centrs atsāka darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120100050/aizturets-tallinas-tirdzniecibas-centra-spradziena-sarikotajs|title=Aizturēts Tallinas tirdzniecības centra sprādziena sarīkotājs|website=Delfi|access-date=2025-12-21|date=2025-12-21|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Celtnes un būves Tallinā]] [[Kategorija:Tirdzniecības un izklaides centri]] kkadp5l1wled9jk4da5fnhs73k94c6m 0 618060 4457744 4384069 2026-04-23T05:48:45Z Biafra 13794 kosmētika. 4457744 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Grānts Boulers | vārds_orig = ''Grant Bowler'' | attēls = Grant Bowler (8085973298).jpg | komentārs = Grānts Boulers 2012. gadā | dz vārds = Grānts Entonijs Boulers | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1968|07|18}} | dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Oklenda|Vaiheke sala}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1994—pašlaik }} '''Grānts Entonijs Boulers''' ({{val|en|Grant Anthony Bowler}}; dzimis [[1968. gads|1968. gadā]] [[18. jūlijs|18. jūlijā]]) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija]]s un [[ASV]] [[aktieris]], kurš plašāk pazīstams kā Konors Ouenss seriālā "[[Neglītā Betija]]" un Kūters seriālā "[[Īstās asinis]]", kā arī pēc lomām filmās "[[Ar ieročiem rokās]]", "[[Killeru elite]]", "[[Liza un Diks]]" un seriālā "[[Pazudušie]]". Viņš arī filmējies daudzos austrāliešu seriālos. == Dzīvesgājums == Grānts Boulers piedzima 1968. gada 18. jūlijā [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], apdrošināšanas aģentes un amatnieka ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/grant-bowler/biography|title=Grant Bowler {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2025-12-21|language=en}}</ref> Piecu gadu vecumā Grānts kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Austrālija|Austrāliju]], apmetoties [[Brisbena|Brisbenā]], [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.couriermail.com.au/ipad/bowlers-the-best-man-for-the-job/news-story/3dfe7f6ddf1f5b9d1f19d296564fda03|title=Bowler's the best man for the job}}</ref> Tur viņš uzauga un studēja universitātē, kur apguva komunikāciju zinātnes, bet vēlāk atrada darbu kā reklāmu tekstu scenārists.<ref name=":0" /> Kad viens no aktieriem neieradās uz reklāmas filmēšanu, Grānts Boulers tika uzaicināts ieņemt viņa vietu, un šī pieredze viņu aizrāva.<ref name=":0" /> Pēc tam viņš pārcēlās uz [[Sidneja|Sidneju]], kur 1991. gadā absolvēja [[Nacionālo dramatiskās mākslas institūtu (Sidneja)|Nacionālo dramatiskās mākslas institūtu]].<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Karjera == 1994. gadā Grānts Boulers ieguva savu pirmo galveno lomu, debitējot seriālā ''[[Blue Heelers]]'', kurā viņš filmējās līdz 1996. gadam. Pēc tam sekoja galvenās lomas citos Austrālijas televīzijas seriālos, tostarp ''[[Medivac]]'', ''[[Something in the Air]]'' un ''[[Always Greener]]''. 2000. gados Grānts Boulers sāka mēģināt nodibināt karjeru [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kopā ar sievu pārceļoties uz [[Losandželosa|Losandželosu]].<ref name=":0" /> Pēc aktiera teiktā, tas bija grūts periods viņa dzīvē, jo lielākā daļa mēģinājumu iekļūt amerikāņu kino industrijā bija neveiksmīgi, un viņš bija spiests strādāt nepilnu slodzi par lifta apkopēju.<ref name=":0" /> Šis posms noslēdzās ar mājas zaudēšanu laikā, kad viņa sieva bija stāvoklī. Pēc tam Grānts Boulers atgriezās dzimtenē un sāka filmēties Jaunzēlandes seriālā ''[[Outrageous Fortune]]''. 2007. gadā viņš saņēma piedāvājumu filmēties ''[[HBO]]'' seriālā ''Twelve'' ''Miles of Bad Road'', kura dēļ atkal atgriezās Losandželosā.<ref name=":0" /> Tomēr seriāls tika atcelts Amerikas Scenāristu ģildes streika dēļ, bet Grānts Boulers ieguva kapteiņa Golta lomu seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]], parādoties trīs sērijās.<ref name=":0" /> Pēc aktiera teiktā, šī loma viņam ļoti patika, tostarp filmēšanas laikā pavadītais laiks, veidojot cīņas ainas. 2008. gadā viņš ieguva atkārtotu lomu seriālā "[[Neglītā Betija]]", kurā piedalījās līdz tā atcelšanai 2010. gadā. Tajā pašā gadā Grānts Boulers ieguva otrā plāna lomu kā ļaundaris populārajā seriālā "[[Īstās asinis]]". Pēc tam sekoja galvenās lomas filmās, piemēram,"[[Liza un Diks]]" un "[[Atlants iztaisnoja plecus, 1. daļa]]". 2012. gadā Grānts Boulers kļuva par pirmo aktieri, kurš tika izvēlēts galvenajai lomai zinātniskās fantastikas seriālā ''[[Defiance]]''. 2013. gadā līdztekus seriālam tika izdota tāda paša nosaukuma videospēle, kurā Grānts Boulers atkārtoja savu lomu no seriāla, izmantojot kustību tveršanas tehnoloģiju (''motion capture'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a475581/defiance-grant-bowler-interview-weve-created-a-new-media/|title='Defiance' Grant Bowler interview|website=Digital Spy|access-date=2025-12-21|date=2013-04-23|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/grant-bowler-defiance-interview/|title=Grant Bowler Talks DEFIANCE, Both the Show and Video Game, and More|last=Radish|first=Christina|website=Collider|access-date=2025-12-21|date=2013-07-08|language=en}}</ref> Viņš turpināja filmēties seriālā līdz 2015. gadam, kad tas tika atcelts finansiālu iemeslu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2015/tv/news/defiance-cancelled-syfy-season-4-1201620075/|title=Syfy Cancels ‘Defiance’ After Three Seasons|last=Wagmeister|first=Elizabeth|website=Variety|access-date=2025-12-21|date=2015-10-16|language=en-US}}</ref> Lai gan pastāvēja baumas par ceturto sezonu, tās nepiepildījās. Pēc tam Grānts Boulers turpināja atveidot gan galvenās, gan otrā plāna lomas dažādos seriālos, tostarp ''[[Getting On]]'' un ''[[Still Star-Crossed]]''. Viņš arī atveidoja otrā plāna lomu filmā "[[Ar ieročiem rokās]]". 2022. gadā aktieris parādījās divās seriāla ''[[The Beauty and the Baker]]'' epizodēs. == Personīgā dzīve == 2001. gada janvārī Grānts Boulers apprecējās ar aktrisi [[Roksanu Vilsone|Roksanu Vilsoni]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0101198/bio/|title=Grant Bowler - Biography|website=IMDb|access-date=2025-12-21|language=en-US}}</ref> Pēc aktiera teiktā, viņu laulība gandrīz izjuka pēc pārcelšanās uz ASV, kur Boulers centās veidot aktiera karjeru.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news.com.au/entertainment/tv/border-security-host-grant-bowlers-road-to-hollywood-has-been-rocky/news-story/928d1d40b223b5348d15355ba89261ea|title=Border Security host Grant Bowler's road to Hollywood has been rocky}}</ref> Šajā laikā ģimene saskārās ar nopietnām finansiālām grūtībām, tostarp bija spiesta valkāt mantotas drēbes un meklēt mēbeles uz ielas.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Neskatoties uz to, pārim piedzima divi bērni — Edijs un Ezīkjels.<ref name=":3" /> Pāris izšķīrās 2011. gadā.<ref name=":2" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2000 |''[[On the Beach]]'' |leitnants Pīters Holmss |- |2010 |''[[Panic at Rock Island]]'' |Džims Kvīns |- | rowspan="3" |2011 |''[[Remains]]'' |Toms |- |"[[Killeru elite]]" (''Killer Elite'') |Vorviks Kregs |- |"[[Atlants iztaisnoja plecus, 1. daļa]]" (''Atlas Shrugged: Part I'') |Henrijs "Henks" Rīrdens |- | rowspan="2" |2012 |"[[Liza un Diks]]" (''Liz & Dick'') |Ričards Bertons |- |''[[I Do (filma)|I Do]]'' |Pīters Edvardss |- |2013 |''[[Swelter]]'' |Kouls |- | rowspan="3" |2015 |''[[400 Days]]'' |Volters |- |''[[One and Two]]'' |Daniels |- |''[[Zoey to the Max]]'' |šerifs Toms Dženkinss |- | rowspan="2" |2019 |''[[The Car: Road to Revenge]]'' |Reiners |- |"[[Ar ieročiem rokās]]" (''Guns Akimbo'') |detektīvs Degreivss |- |2023 |''Ice Storm'' |Ēriks |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1994—1996 |''[[Blue Hellers]]'' |Veins Patersons |galvenā loma; 96 sērijas |- |1996—1998 |''[[Medivac]]'' |Arčs Kreivens |galvenā loma; 48 sērijas |- |1999 |''[[Farscape]]'' |Šamans Liko |sērija: ''That Old Black Magic'' |- |2000 |''[[The Lost World]]'' |Montegjū Fitsimondss |sērija: ''London Calling'' |- |1999—2001 |''[[Stingers]]'' |Šons Peks |3 sērijas |- |2001—2002 |''[[Something in the Air]]'' |Marks Voterss |26 sērija |- |2001—2002 |''[[Always Greener]]'' |Gregs Stīls |22 sērijas |- |2004 |''[[McLeod's Daughters]]'' |Džereds Vačovskis |sērija: ''Fool for Love'' |- |1999; 2004—2005 |''[[All Saints]]'' |Naidžels "Maks" Makfersons |20 sērijas |- | rowspan="2" |2008 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|kapteinis Golts]] |3 sērijas |- |''[[Canal Road]]'' |detektīvs Rejs Driskols |otrā plāna loma; 10 sērijas |- |2005—2009 |''[[Outrageous Fortune]]'' |Volfgangs Vests |galvenā loma; 54 sērijas |- |2009—2010 |''[[Satisfaction (seriāls)|Satisfaction]]'' |Daniels |3 sērijas |- |2008—2010 |"[[Neglītā Betija]]" (''Ugly Betty'') |Konors Ouenss |17 sērijas |- |2010 |"[[Īstās asinis]]" (''True Blood'') |Kūters |otrā plāna loma; 7 sērijas |- |2011 |''[[The Cape]]'' |Reizers |sērija: ''Razer'' |- |2012 |''[[GCB]]'' |Meisons Mesijs |2 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]" (''Hawaii Five-0'') |Bens Hemiltons |sērija: ''E 'Imi pono'' |- |''[[Gallipoli]]'' |Viljams Malouns |2 sērijas |- |2013—2015 |''[[Defiance]]'' |Džošua Nolans |galvenā loma; 39 sērijas |- |2015 |''[[Getting On]]'' |Rons Rads |otrā plāna loma; 6 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |''[[Still Star-Crosed]]'' |lords Demiano Montegjū |galvenā loma; 7 sērijas |- |''[[Harrow (seriāls)|Harrow]]'' |Frensiss Česters |otrā plāna loma; 10 sērijas |- |2019 |''[[Reef Break]]'' |Kārters Īstlends |otrā plāna loma; 6 sērijas |- |2022 |''[[The Beaker and the Beauty]]'' |Gideons Hemiltons |2 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boulers, Grānts}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]] 94k130fglku491d748noho1tuu0fkcz 0 619652 4457716 4391657 2026-04-23T03:17:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457716 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Ainavu arhitektu asociācija''' ('''LAAA''') ir profesionāla organizācija Latvijā, kas pārstāv [[ainavu arhitektūra]]s nozari un veicina tās attīstību, apvienojot dažādu nozaru speciālistus. LAAA dibināta 1995. gada 6. decembrī un līdz šim kopā pārstāv 131 biedru — ainavu arhitektus, ainavu plānotājus, telpiskās attīstības plānotājus, pētniekus, pedagogus, ainavu būvniekus, dendrologus, daiļdārzniekus, parka dārzniekus, studentus u.c., un 5 biedrus — juridiskas personas (ainavu būvniecības un projektēšanas nozarē strādājošus uzņēmumus). Līdz 2018. gadam LAAA nosaukums bija '''Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība''' — LAAB. No 2004. gada Latvijas Ainavu arhitektu asociācija veic speciālistu sertifikāciju ainavu arhitektūrā un trīs saistītās jomās (ainavu tehniķis-projektētājs, ainavu tehniķis — darbu vadītājs, parka dārznieks). Līdz 2026. gadam bija sertificēti 99 speciālisti. == Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas dalība organizācijās un profesionālais statuss == LAAA 1996. gadā pievienojās [[Starptautiskā ainavu arhitektu federācija|Starptautiskajai ainavu arhitektu federācijai]] (''International Federation of Landscape Architects,'' IFLA) kā asociēta dalībvalsts un 2012. gadā kļuva par pilntiesīgu dalībvalsti un vienīgo oficiālo IFLA dalīborganizāciju no Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/par-laaa/par-biedribu/|title=Par biedrību – LAAAB|access-date=2026-01-03|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2015. gada LAAA ir [[Civilscape]] asociētais biedrs. No 2015. gada LAAA ir biedrības “Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrība” pilntiesīgs biedrs. 2022. gadā LAAA pievienojās Starptautiskajai Eiropas Ainavu būvnieku asociācijai (''European Landscape Contractors Association'' — ELCA). No 2023. gada LAAA ir atzīta profesionāla radošā organizācija un kopš 2024. gada ir pārstāvēta Latvijas [[Radošo savienību padome|Radošo savienību padomē]]. == Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas mērķi un uzdevumi == === Mērķi === * Veicināt un attīstīt zināšanas, tehnisko lietpratību un atbildību ainavu arhitektūras profesionālajā darbībā; * Pulcināt Latvijā strādājošos ainavu arhitektus, ainavu arhitektūras studentus un saistītās nozarēs strādājošus speciālistus, lai rosinātu, uzturētu un tālāk izkoptu Latvijas ainavu arhitektūras tradīcijas; * Publicēt Latvijas ainavu arhitektūras sasniegumus un iestāties par speciālistu autortiesībām; * Sadarboties ar citām organizācijām Latvijā un pasaulē. === Uzdevumi === * Līdzdalība profesijā saistošo likumdošanas aktu izstrādē un aktualizēšanā; * Speciālistu sertificēšanas organizēšana; * Profesionālās apmācības un praktiskā darba pieredzes plenēru organizēšana; * Semināru un lekciju organizēšana; * Izstāžu rīkošana; * Pieredzes izbraukumu rīkošana; * Konkursu un citu pasākumu organizēšana; * Sabiedrības informēšana. == Latvijas Ainavu Arhitektūras gada balva == Latvijas Ainavu arhitektūras balva (turpmāk — LAABA) ir ainavu arhitektūras nozares meistarības sasniegumu skate.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/laaba-balva/|title=LATVIJAS AINAVU ARHITEKTŪRAS BALVA – LAAAB|access-date=2026-01-03|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> LAABA mērķis ir veicināt sabiedrības un citu nozaru speciālistu izpratni par ārtelpu kā nozīmīgu estētikas un sociālas vides saskarsmes vietu, nacionālas un vietējas nozīmes kultūrvides stiprinātāju un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu. LAABA uzdevums ir apzināt un popularizēt ainavu arhitektūras nozares profesionāļu radītos darbus un iniciētos procesus, godināt izcilas personības Latvijas ainavu arhitektūrā un stiprināt sabiedrības un profesionāļu izpratni par ārtelpas kultūrvēsturisko, estētisko, ekoloģisko un sociālo vērtību. Latvijas Ainavu arhitektūras balvu rīko Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. == Valde (2026. gadā) == LAAA valdes priekšsēdētāja — Indra Purs LAAA valdes locekļi: Lilita Sproģe — LAAA priekšsēdētājas vietniece Andris Drēska — LAAA priekšsēdētājas vietnieks Lelde Bergmane Artūrs Galilejevs Laura Hrisanfova Aiga Spāģe Linda Zaļā == Atsauces == [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] k8vdidyjplhikuhuolm2yga7zuzqxzr 0 620058 4457702 4396947 2026-04-23T02:00:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457702 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lana Parilla | vārds_orig = ''Lana Parrilla'' | attēls = Lana Parrilla Photo Op GalaxyCon Austin 2023 (B300314).jpg | komentārs = Lana Parilla 2023. gadā | dz vārds = Lana Marija Parilla | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|07|15}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktrise, režisore | dzimums = S }} '''Lana Marija Parilla''' ({{val|en|Lana Maria Parrilla}}; dzimusi {{dat|1977|07|15}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Regīna Milsa jeb Ļaunā Karaliene seriālā "[[Reiz sensenos laikos]]", Endžija Ordonesa seriālā ''[[Spin City]]'' un Sāra Gevina seriālā "[[24 (seriāls)|24 stundas]]". Arī pazīstama ar nelielām lomām seriālos "[[Pazudušie]]" un "[[Sešas pēdas zem zemes]]" (''Six Feet Under''). == Dzīvesgājums == Lana Parilla piedzima 1977. gada 15. jūlijā [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], Samuēlam Parillam, [[Puertorikāņi|puertorikāņu]] [[Beisbols|beisbola]] spēlētājam, un Doloresai Acarai, [[Sicīlija|sicīliešu]] izcelsmes māksliniecei.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/lana-parrilla/|title=Lana Parrilla - Actress|website=TV Insider|access-date=2026-01-09|date=2025-09-20|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usanetwork.com/usa-insider/the-rainmaker-lana-parrilla-tv-movie-career|title=All About The Rainmaker Star Lana Parrilla's TV & Movie Career: Everything to Know|website=USA|access-date=2026-01-09|date=2025-07-08|language=en-US}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstforwomen.com/entertainment/celebrities/lana-parrilla-get-to-know-the-once-upon-a-time-villain|title=Lana Parrilla: The TV Villain We Love to Hate|last=Sena|first=Jené Luciani|website=First For Women|access-date=2026-01-09|date=2024-07-14|language=en|archive-date=2025-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925064603/https://www.firstforwomen.com/entertainment/celebrities/lana-parrilla-get-to-know-the-once-upon-a-time-villain}}</ref> Lana ir arī amerikāņu aktrises [[Kendisa Acara|Kendisas Acaras]] brāļameita.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Kad Lanai Parillai bija četri gadi, viņas vecāki izšķīrās, tāpēc lielāko daļu bērnības viņa pavadīja kopā ar māti.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibtimes.co.in/lana-parrilla-turns-38-interesting-facts-adorable-photos-once-upon-time-evil-queen-639164|title=Lana Parrilla Turns 38: Interesting Facts and Adorable Photos of 'Once Upon a Time' Evil Queen}}</ref> Desmit gadu vecumā Lana Parilla pēc suņa uzbrukuma ieguva rētu virs [[lūpas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0663469/bio/|title=Lana Parrilla - Biography|website=IMDb|access-date=2026-01-09|language=en}}</ref> Pusaudža gados Lana dzīvoja kopā ar savu tēvu, kurš neatbalstīja viņas karjeras izvēli.<ref name=":3" /> Kad Lanai Parillai bija sešpadsmit gadi, viņas tēvu Samuēlu nošāva piecpadsmit gadus vecs zēns, kad viņš devās uz sarunām par autoavāriju, kas notika pirms trim dienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sabr.org/bioproj/person/sam-parrilla/|title=Sam Parrilla – Society for American Baseball Research|access-date=2026-01-09|language=en}}</ref><ref name=":3" /> Kā stāsta Lana Parilla, jau bērnībā viņa vēlējās kļūt par aktrisi, pateicoties tantei un mīlestībai rādīt dažādus skečus ģimenei.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://telltaletv.com/2019/06/once-upon-a-time-lana-parilla-remembers-the-evil-queen-at-denver-pop-culture-con/|title=Once Upon A Time: Lana Parrilla Remembers The Evil Queen at Denver Pop Culture Con|last=Busser|first=Lauren|website=telltaletv.com|access-date=2026-01-09|date=2019-06-27|language=en}}</ref> Vēlāk viņa bieži filmēja sevi arī ar ģimenes videokameru.<ref name=":0" /> Pēc Forthemiltonas vidusskolas absolvēšanas Lana Parilla pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur mācījās ''Beverly Hills Playhouse'' teātrī.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Aktrise atklāj, ka kādu laiku pirms karjeras sākuma viņas dzīve bija grūta, jo viņai bija sarežģīti līdzsvarot studijas un iztiku.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/lana-parrilla-talks-about-being-homeless-8654318|title=Lana Parrilla reveals she lived in her car early in her career: 'It terrifies me still to this day'|website=EW.com|access-date=2026-01-09|language=en}}</ref> Tā rezultātā kādu laiku viņa dzīvoja savā automašīnā un pie draugiem.<ref name=":5" /><ref name=":2" /> == Karjera == 1999. gadā Lana Parilla debitēja nelielā lomā televīzijas seriālā ''[[Grown Ups (seriāls)|Grown Ups]]'', bet 2000. gadā viņa nospēlēja savu pirmo galveno lomu mazbudžeta filmā ''[[Spiders]]''. Tajā pašā gadā aktrise ieguva arī savu pirmo nozīmīgo lomu televīzijā seriālā ''[[Spin City]]'', kurā piedalījās piektajā sezonā. Tomēr pēc šīs sezonas viņa pameta seriālu, uzskatot, ka viņas varone nav pietiekami iesaistīta sižetā.<ref name=":0" /> No 2002. līdz 2003. gadam Lana Parilla filmējās seriālā ''[[Boomtown]]'', ko, neskatoties uz labiem reitingiem, atcēla pēc otrās sezonas.<ref name=":0" /> Pēc atkārtotām lomām seriālos "[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') un "[[Sešas pēdas zem zemes]]" (''Six Feet Under'') Lana Parilla ieguva nozīmīgu lomu seriāla "[[24 (seriāls)|24 stundas]]" ceturtajā sezonā, sākotnēji kā viesaktrise, bet vēlāk kā pastāvīgs tēls. 2006. gadā viņa filmējās seriālā ''[[Windfall]]'', ko atcēla pēc pirmās sezonas. 2007. gadā aktrise parādījās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] pēdējās trīs sērijās. Tajā pašā gadā viņa sāka filmēties seriālā ''[[Swingtown]]'', taču [[Amerikas Scenāristu ģilde]]s streiks gandrīz noveda pie seriāla atcelšanas.<ref name=":0" /> Neskatoties uz to, seriālu izdeva, bet tas saņēma zemas atsauksmes un to atcēla pēc pirmās sezonas. 2010. gadā Lana Parilla atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Miami Medical]]'', ko arī atcēla pēc pirmās sezonas. Vēlāk, piedaloties televīzijas seriāla noklausīšanās atlasē, atlases direktors ieteica aktrisei izmēģināt spēkus Ļaunās karalienes lomā jaunajā seriālā "[[Reiz sensenos laikos]]".<ref name=":4" /> Izlasījusi scenāriju, Parilla ieinteresējās un piedalījās noklausīšanās, kurā seriāla veidotāji [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] viņu novērtēja ļoti atzinīgi.<ref name=":4" /> Abi iepriekš bija arī scenāristi un producenti seriālam "Pazudušie". Lana Parilla filmējās visās septiņās seriāla "Reiz sensenos laikos" sezonās, līdz pat tā noslēgumam 2018. gadā. Aktrise arī režisēja vienu no seriāla epizodēm. 2021. gadā Lana Parilla atveidoja galveno lomu seriāla "[[Kāpēc sievietes nogalina]]" (''Why Women Kill'') otrajā sezonā. 2023. gadā viņa atveidoja atkārtotu lomu seriālā "[[Ielu advokāts (seriāls)|Ielu advokāts]]" (''The Lincoln Lawyer''), bet nākamajā gadā atveidoja otrā plāna lomu filmā ''[[Atlas (filma)|Atlas]]'', kurā galveno lomu spēlēja [[Dženifere Lopesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/atlas-lana-parrilla/|title=Atlas: Lana Parrilla joins Jennifer Lopez, Simu Liu in sci-fi thriller|last=Hamman|first=Cody|website=JoBlo|access-date=2026-01-09|date=2022-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2025. gada Lana Parilla atveido vienu no galvenajām lomām seriālā ''[[The Rainmaker (seriāls)|The Rainmaker]]'', kas balstīts uz tāda paša nosaukuma romānu. == Personīgā dzīve == 2013. gadā programmatūras vadītājs Freds Di Blasio bildināja Lanu Parillu, kamēr viņi atpūtās [[Izraēla|Izraēlā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/416025/once-upon-a-time-star-lana-parrilla-is-engaged|title=Once Upon a Time Star Lana Parrilla Is Engaged|website=E! Online|access-date=2026-01-09|date=2013-05-08}}</ref> Pāris apprecējās 2014. gada jūlijā, un Lana Parilla kļuva par Di Blasio trīs dēlu pamāti.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/lana-parrilla.html|title=Lana Parrilla|website=Famous Birthdays|access-date=2026-01-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usmagazine.com/celebrity-news/news/lana-parrilla-married-once-upon-a-time-star-secretly-weds-2014307/|title=Lana Parrilla Is Married: Once Upon a Time Star Secretly Weds|last=McRady|first=Rachel|website=Us Weekly|access-date=2026-01-09|date=2014-07-31|language=en}}</ref> Pāris izšķīrās 2018. gada novembrī.<ref name=":6" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2000 |''[[Spiders]]'' |Mārsija Eira |- |2008 |''[[Mistaken]]'' |Nellija Gaivensa |- |2020 |''[[The Tax Collector]]'' |Fevija |- |2024 |''[[Atlas (filma)|Atlas]]'' |Vela Šeferda |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1999 |''[[Grown Ups (seriāls)|Grown Ups]]'' |viesmīle |sērija: ''J Says'' |- |2000—2001 |''[[Spin City]]'' |Endžija Ordonesa |galvenā loma; 22 sērijas |- | rowspan="2" |2002 |''[[JAG]]'' |leitnante Stefanija Donato |sērija: ''Head to Toe'' |- |''[[The Shield]]'' |Sedona Tellesa |sērija: ''Circles'' |- |2002—2003 |''[[Boomtown]]'' |Terēze Ortisa |galvenā loma; 17 sērijas |- | rowspan="2" |2004 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |policiste Džaneta Greftona |3 sērijas |- |"[[Sešas pēdas zem zemes]]" (''Six Feet Under'') |Meilija |2 sērijas |- |2005 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (''24'') |Sāra Gevina |otrā plāna loma; 12 sērijas |- |2006 |''[[Windfall]]'' |Nina Šefera |galvenā loma; 13 sērijas |- |2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Grēta]] |3 sērijas |- |2008 |''[[Swingtown]]'' |Trina Dekera |galvenā loma; 13 sērijas |- | rowspan="4" |2010 |''[[Miami Medical]]'' |Eva Zambrano |galvenā loma; 13 sērijas |- |"[[Slepenie sakari]]" (''Covert Affairs'') |Džūlija Suaresa |sērija: ''South Bound Suarez'' |- |''[[Medium]]'' |Lidija Helstroma |sērija: ''The Match Game'' |- |''[[The Defenders (2010. gada seriāls)|The Defenders]]'' |Betija Džonsona |sērija: ''Las Vegas vs. Johnson'' |- |2011 |''[[Chase (seriāls)|Chase]]'' |Izabella Kordova |sērija: ''Narco: Part 1'' |- |2011—2018 |"[[Reiz sensenos laikos]]" (''Once Upon a Time'') |Regīna Milsa jeb Ļauna Karaliene |galvenā loma; 150 sērijas |- |2021 |"[[Kāpēc sievietes nogalina]]" (''Why Women Kill'') |Rita Kastillo |galvenā loma; 10 sērijas |- |2023 |"[[Ielu advokāts (seriāls)|Ielu advokāts]]" (''The Lincoln Lawyer'') |Liza Tremela |otrā plāna loma; 10 sērijas |- |2025—pašlaik |''[[The Rainmaker (seriāls)|The Rainmaker]]'' |Džoselīna Stouna |galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Parilla, Lana}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] 9yr8nkhcy7pykb7vpyfnvcxnami6d1d 2 620355 4457746 4457216 2026-04-23T05:51:48Z Egilus 27634 /* Diena pēc dienas */ Nu tad vienreiz ir tie 100. 4457746 wikitext text/x-wiki '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs "izaicinājums" (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: "понты". Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, "ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu"? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]). Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt. Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo. === en === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in "To do", and this could be the motivation to deal with it at least partially. This list will be not updated everyday because I don't like to spam in "Recent changes" list. === ru === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают. == Diena pēc dienas == {| class="wikitable sortable" ! width="15px" | #Day ! width="25px" | M-D ! kB ! Article ! p.s. ! New articles, if more than 1 |- | 100 || 04-23 || 11 || [[Sinite Kamani dabas parks]] || || |- | 099 || 04-22 || 6 || [[Orlovačko ezers ]] || || |- | 098 || 04-21 || 11 || [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || || |- | 097 || 04-20 || 6 || [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || || |- | 096 || 04-19 || 22 || [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || || |- | 095 || 04-18 || 3 || [[Mazais ormanītis]] || || |- | 094 || 04-17 || 7 || [[Seši vilājeti]] || || |- | 093 || 04-16 || 11 || [[Savienība Vidusjūrai]] || || [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] |- | 092 || 04-15 || 6 || [[Latvica]] || || |- | 091 || 04-14 || 8 || [[Kamariļa]] || || [[Sīkais Nihujervs]] |- | 090 || 04-13 || 4 || [[Nihujervs]] || || [[Mazais Nihujervs]], [[Sūkāla ezers]] |- | 089 || 04-12 || 8 || [[Konstantīns X Duka]] || || |- | 088 || 04-11 || 6 || [[Mumugeita]] || || |- | 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš]] || || |- | 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] || || |- | 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] || || |- | 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] || || |- | 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || || |- | 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] || || |- | 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] || || |- | 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || || |- | 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] || || |- | 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] || || |- | 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] || || |- | 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] || || |- | 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || || [[Nardarana]] |- | 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] || || |- | 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] || || |- | 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] || || |- | 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] || || |- | 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] || || |- | 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] || || |- | 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] || || |- | 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] || || |- | 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] || || |- | 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] || || |- | 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] || || |- | 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] || || |- | 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] || || |- | 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] || || |- | 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] |||| |- | 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] || || |- | 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] || || |- | 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] || || |- | 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || || |- | 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] || || |- | 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] || || [[Kekertalika]] |- | 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] || || |- | 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || |- | 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] || || |- | 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] || || |- | 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] || || |- | 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] || || |- | 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] || || |- | 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] || || |- | 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || || |- | 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] || || |- | 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] || || |- | 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] || || |- | 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] || || |- | 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] || || |- | 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] || || |- | 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] || || |- | 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] || || |- | 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] || || |- | 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] || || |- | 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] || || |- | 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] || || [[Naidīgā arhitektūra]] |- | 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] || || |- | 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] || || |- | 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] || || |- | 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] || || |- | 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] || || |- | 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] || || |- | 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] || || |- | 025 || 02-07 || 6 || [[Svastika (Kanāda)]] || || |- | 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] || || |- | 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] || || [[Leinas dedzināšana]] |- | 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] || || |- | 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] || || |- | 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] || || |- | 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] || || [[Asago]] |- | 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] || || |- | 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] || || |- | 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] || || |- | 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] || || [[Usulutana (departaments)]] |- | 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] || || [[Sanmigels]] |- | 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] || || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]] |- | 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] || || |- | 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] || || |- | 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] || || |- | 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu || |- | 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] || || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]] |- | 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] || || |- | 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] || || |- | 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] || || [[Vilku kalni]] |- | 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] || || [[Dubjūka]] |- | 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] || || |- | 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] || || |- | 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] || || |} 3zhzdzm8fs7asyoid69jcshlgpj3bp0 0 620485 4457531 4396108 2026-04-22T16:48:37Z ~2026-24633-30 144458 4457531 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] jnkcuyzbnb6n5vygrolbq3hlbn2piox 4457533 4457531 2026-04-22T16:52:25Z ~2026-24633-30 144458 4457533 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> Tomēr [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sliktās formas dēļ, kas ietvēra piecus pēc kārtas zaudējumus Premjerlīgā, klubs viņu atlaida no amata 2026. gada 22. aprīlī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] lomu0woj4o2fz5x5penbs5xge5cl0c0 4457534 4457533 2026-04-22T16:53:33Z ~2026-24633-30 144458 4457534 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> Tomēr [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sliktās formas dēļ, kas ietvēra piecus pēc kārtas zaudējumus [[Anglijas futbola Premjerlīga|''Anglijas Premjerlīgā'']], klubs viņu atlaida no amata 2026. gada 22. aprīlī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] 91ou7ck3n8iy3ucs4nkkj08pa1o8efk 4457535 4457534 2026-04-22T16:54:01Z ~2026-24633-30 144458 4457535 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> Tomēr [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sliktās formas dēļ, kas ietvēra piecus zaudējumus pēc kārtas [[Anglijas futbola Premjerlīga|''Anglijas Premjerlīgā'']], klubs viņu atlaida no amata 2026. gada 22. aprīlī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] lpp9wbw8oyyk3xmwwp87ul5y57kiv9p 4457537 4457535 2026-04-22T16:55:05Z ~2026-24633-30 144458 4457537 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> Tomēr [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sliktās formas dēļ, kas ietvēra piecus zaudējumus pēc kārtas [[Anglijas futbola Premjerlīga|''Anglijas Premjerlīgā'']], klubs viņu atlaida no amata 2026. gada 22. aprīlī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] rucqu262yx4oi1v77rm12nf3o2j6v8x 4457538 4457537 2026-04-22T16:56:02Z ~2026-24633-30 144458 4457538 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|9}} | manageryears1 = 2002 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]] (pagaidu treneris) | totalgoals = 4 | totalcaps = 393 | years3 = 2004 | years2 = 2003—2007 | years1 = 2002—2003 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Liams Rozenīors | name = | years4 = 2007—2010 | caption = Liams Rozenīors 2015. gadā | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | goals4 = 0 | caps4 = 64 | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | image = Liam Rosenior Lewes 0 BHA 0 18 July 2015.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 2 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Torquay United FC|Torquay United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps3 = 10 | caps2 = 79 | caps1 = 23 | height = 175 | birth_place = | manageryears4 = 2026 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps5 = 29 | goals5 = 1 | years5 = 2009—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps6 = 144 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2015—2018 | caps7 = 44 | goals7 = 0 | years6 = 2010—2015 }} '''Liams Džeimss Rozenīors''' ({{Val|en|Liam James Rosenior}}, dzimis {{Dat|1984|7|9}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. 2026. gadā Rozenīors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] pārstāvējis tādas komandas kā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Pārstāvējis U20 un U21 Anglijas jauniešu izlases. 2022. gadā Rozenīors tika nozīmēts kā ''[[Derby County FC|Derby County]]'' galvenā trenera amata izpildītājs. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada maijam vadījis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. 2024. gada vasarā kļuvis par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandas ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' treneri. 2026. gada janvārī, pēc [[Enco Mareska|Enco Mareskas]] atlaišanas, Rozenīors kļuva par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri, parakstot sešarpus gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp37zvxgg9ko|title=Chelsea: Liam Rosenior appointed as manager until 2032|last=Kinsella|first=Nizaar|website=BBC Sport|access-date=2026-01-15|date=2026-01-06|language=en-GB}}</ref> Tomēr [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sliktās formas dēļ, kas ietvēra piecus zaudējumus pēc kārtas [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], klubs viņu atlaida no amata 2026. gada 22. aprīlī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rozenīors, Liams}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] 4c0k0r3yqocj8isyj8q1ty45yn6pcpl 0 620985 4457862 4421426 2026-04-23T11:49:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457862 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Linda Kaparkalēja | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|9|14}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Madona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[distanču slēpošana]] | disciplīna = | klubs = Madonas BJSS | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Linda Kaparkalēja''' (dzimusi {{dat|2006|9|14}} [[Madona|Madonā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]], piedalās arī rollerslēpošanas sacensībās. Viņas brālis [[Lauris Kaparkalējs]] arī ir distanču slēpotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/06022024-kaparkalejs_pirmo_pusi_veicu_loti_labi_pe |title=Kaparkalējs: "Pirmo pusi veicu ļoti labi, pēc tam sanāca aizelsties, jo nav labākā forma" |date={{dat|2024|2|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}</ref> == Karjera == Starptautiskās sacensībās L. Kaparkalēja sāka piedalīties 2022. gada vasarā. Pasaules čempionātā rollerslēpošanā junioriem kopā ar [[Samanta Krampe|Samantu Krampi]] uzvarēja komandu sprintā. 2023. gada ziemā viņa piedalījās Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā Sapadā, [[Itālija|Itālijā]], kur viņa pārvarēja kvalifikāciju sprintā klasiskajā stilā un iekļuva ceturtdaļfinālā, ierindojoties 29. vietā. Tajās pašās sacensībās viņa ieņēma 44. vietu 7,5 km distancē klasiskajā stilā un 41. vietu 5 kilometru brīvā stila distancē. Starēja arī jauktajā stafetē, kur Latvijas komanda ieguva 9. vietu. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gadā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]]. Sprinta kvalifikācijā viņa ieguva 80. vietu, tādējādi neiekļuva ceturtdaļfinālā. Viņa piedalījās arī 10 kilometru brīvā stila distancē ar individuālo startu, kur ieguva 84. vietu. Piedalījās arī 4x5 km sieviešu stafetē un kopā ar [[Kitija Auziņa|Kitiju Auziņu]], [[Samanta Krampe|Samantu Krampi]] un [[Patrīcija Eiduka|Patrīciju Eiduku]] ieņēma 13. vietu. 2023. gada vasarā Kaparkalēja savā dzimtajā Madonā izcīnīja zeltu 200 metru rollerslēpošanas sprintā pasaules čempionātā junioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/madoniesiem-kaparkalejiem-zelts-un-sudrabs-pasaules-junioru-cempionata-un-pk-posma-rollersleposana-14303951 |title=Madoniešiem Kaparkalējiem zelts un sudrabs pasaules junioru čempionātā un PK posmā rollerslēpošanā |date={{dat|2023|8|20|N|bez}} |website=diena.lv|accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}</ref> Piedalījusies [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Kanvondo (Dienvidkoreja)|Kanvondo]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kur sprintā pārvarēja kvalifikāciju un ieņēma 23. vietu. Viņa kļuva par pirmo Latvijas slēpotāju sievietēm, kas tikusi ceturtdaļfinālā Jaunatnes olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/29012024-kaparkalejai_vesturisks_panakums_jaunatne |title=Kaparkalējai vēsturisks panākums Jaunatnes OS sprintā, arī Ļepeškins Top30 |date={{dat|2024|1|29|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}</ref> Startēja arī 4x5 km jauktajā stafetē, kur Latvijas komanda ieguva 17. vietu. 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem Planīcā sprinta kvalifikācijā ierindojās 43. vietā, 20 km distancē brīvajā stikā ar kopēju startu bija 59., bet jauktajā stafetē ieņēma 17. vietu. 2024. gada Pasaules čempionātā rollerslēpošanā junioriem izcīnīja bronzas medaļu 200 m sprintā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/14092024-kaparkaleja_izcina_latvijai_otru_medalu_p |title=Kaparkalēja izcīna Latvijai otru medaļu pasaules čempionātā rollerslēpošanā |date={{dat|2024|9|14|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}</ref> 2025. gada Pasaules čempionātā junioriem Kaparkalēja sprintā ieņēma 51. vietu, 10 km distancē finišēja 60. vietā, bet jauktajā stafetē bija 16. vietā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Tronheima|Tronheimā]], kur sprinta kvalifikācija ierindojās 75. vietā, bet komandu sprintā kopā ar Auziņu bija 19. vietā. Sieviešu stafetē kopā ar Auziņu, [[Adriāna Šuminska|Adriānu Šuminsku]] un Krampi ieņēma 16. vietu. 2025. gada Pasaules čempionātā rollerslēpošanā junioriem izcīnīja vēl vienu sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://retv.lv/sports/latvijai-piecas-medalas-rollersleposana/ |title=Latvijai piecas medaļas rollerslēpošanā |date={{dat|2025|7|21|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|1|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250721163614/https://retv.lv/sports/latvijai-piecas-medalas-rollersleposana/ }}</ref> Kaparkalēja tika iekļauta Latvijas izlases sastāvā dalībai {{oss|Z=2026|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.01.2026-apstiprina-vesturiski-lielako-latvijas-delegaciju-ziemas-olimpiskajas-speles.a630577/ |title=Apstiprina vēsturiski lielāko Latvijas delegāciju ziemas olimpiskajās spēlēs |date={{dat|2026|1|18|N|bez}} |website=lsm.lv|accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}</ref> Tajās sprinta kvalifikācijā viņa ieņēma 82. vietu, bet 10 km distancē brīvajā stilā ar intervāla startu ierindojās 94. vietā. Startēja arī Latvijas komandas sastāvā sieviešu stafetē, kur komanda tika apdzīta par apli un ieņēma 17. vietu. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. starts (10 km) ! width="100"| Skiatlons ! width="100"| Masu starts (50 km) ! width="100"| Sprints ! width="100"| Stafete ! width="100"| Komandu sprints |- | {{osv|Distanču slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 94. | — | — | 82. | 17. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. starts ! width="100"| Skiatlons ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Sprints ! width="100"| Stafete ! width="100"| Komandu sprints |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 84. | — | — | 80. | 13. | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | — | — | — | 75. | 16. | 19. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Kaparkalēja, Linda}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] sk43dxq2deg0en439pl9xasx5xu9zrc 1 622192 4457844 4409019 2026-04-23T10:33:03Z MarisKolatvietis 109562 MarisKolatvietis pārvietoja lapu [[Diskusija:Vispasaules NVO diena]] uz [[Diskusija:Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]]: Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2. pants), oficiālais nosaukums ir "Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena". 4409019 wikitext text/x-wiki == Kā nomainīt virsrakstu Vispasaules NVO diena == Kā nomainīt virsrakstu Vispasaules NVO diena uz oficiālo Saeimas pieņemto nosaukumu "'''Starptautiskā NVO diena"?''' [[Special:Contributions/&#126;2026-80185-9|&#126;2026-80185-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-80185-9|talk]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 19.22 (EET) sh1lxuja88nqo0f2kpdypzc635afzn1 0 623198 4457721 4456668 2026-04-23T04:03:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457721 wikitext text/x-wiki {{Nejaukt ar|Latviešu Nacionāldemokrātu partija}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija |native_name = Латвийская национал-демократическая партия |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png |colorcode = #E92A39 |leader = |chairperson = [[Armands Māliņš]]<br />(1991—2002)<br />[[Jevgēņijs Osipovs]]<br />(2002—2008) |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|1991|02|03}}<br />(dibināta)<br />{{dat|1993|09|06}}<br />(reģistrēta) |dissolved = [[2008. gads|2008]]. gada [[augusts|augustā]]<ref name="izsl" /> |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = [[Osipova partija]]<br />(''de facto'')<ref name="osipp">{{ziņu atsauce |title=papildināta - Nodibināta jauna partija - «Osipova partija» |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/papildinata-nodibinata-jauna-partija-osipova-partija-629098 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.diena.lv |date={{dat|2008|9|28||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Osipovs dibinās jaunu partiju |url=https://rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/osipovs-dibinas-jaunu-partiju/ |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=ReKurZeme.lv |date={{dat|2008|8|27||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="jaunslv" /> |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = Paramilitārais spārns |wing1 = [[Latviešu Nacionālā gvarde]]<ref name="page1" /><ref name="page2" /><br />(ap 1992. gadu) |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = '''1991—2002:'''<br />[[latvieši|latviešu]] [[nacionālisms]]<ref name="laikmz">{{tīmekļa atsauce |title=Pārdomas 9. maija sakarā {{!}} Laikmeta zīmes |url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2008/05/09/pardomas-9-maija-sakara/ |website=laikmetazimes.ebaznica.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|5|9||bez}}}}</ref><ref name="lv" /><br />[[militārisms|paramilitārisms]]<ref name="page1" /><ref name="page2" /><br />(ap 1992. gadu)<br />[[dekolonizācija]]<ref name="lv" /><br />[[rusofobija|pretkrieviskums]]<ref name="lv" /><br />[[proamerikānisms]]<ref name="lv" /><ref name="muzej" /><br />[[eiroskeptisms]]<ref name="lv" /><br />[[antisemītisms]]<ref name="eurac">{{tīmekļa atsauce |title=Cilvēktiesības Latvijā 2002. gada 1. janvāris — 2002. gada 30. jūnijs |url=http://miris.eurac.edu/mugs2/do/blob.pdf%3Ftype=pdf&serial=1031568094319 |website=miris.eurac.edu |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |pages=8.—9 |quote=Līdz šim LNDP bijusi maziņa, galēji labā spārna populistu partija, kuras līderis Armands Māliņš piesaistīja mediju uzmanību 1997. gadā, kad tas kritizēja "Krievu-Žīdu plutokrātus" un homoseksuālistus.}}</ref><ref name="antisem">{{tīmekļa atsauce |last1=Jakovičs |first1=Aivars |title=Par mani |url=http://aivarsjakovics.wordpress.lv/about/ |website=aivarsjakovics.wordpress.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|9|4||bez}} |quote=Dažus mēnešus vēlāk laikrakstos ieraudzīju tekstus ar A.Māliņa antisemītiskiem izteikumiem un no viņa partijas distancējos.}}</ref><ref name="lv" /><br />[[homofobija]]<ref name="homofob">{{tīmekļa atsauce |title=CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ 2002. GADĀ |url=https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/lcesc_2002_parskats_lv.pdf |website=cilvektiesibas.org.lv |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=25 |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Līdz šim LNDP bija ļoti neliels, labējs populistisks grupējums, kura līderis Armands Māliņš piesaistīja masu saziņas līdzekļu uzmanību 1997. gadā, ķengādams "krievu–žīdu plutokrātus" un homoseksuālistus.}}</ref><br />'''2002—2008:'''<br />[[krievu nacionālisms]]<ref name="jaunslv" /><ref name="iest" /><ref name="lojal" /><br />[[krievu imperiālisms]]<ref name="rev" /><ref name="lojal" /><br />[[ultranacionālisms]]<ref name="lojal" /><br />[[Rusofīlisms|prokrieviskums]]<ref name="jaunslv" /><ref name="rev" /><br />[[militārisms|paramilitārisms]]<ref name="lojal" /><br />[[antisemītisms]]<ref name="dp" /><ref name="ko">{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - Ko mums grib aizliegt? |url=http://www.latvians.lv/text.php?sid=419 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2003||||bez}} |archive-date={{dat|2003|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030928032838/http://www.latvians.lv/text.php?sid=419 }}</ref> |position = [[Galēji labēja politika|galēji labēja]]{{efn|Dažreiz savas prokrieviskās ideoloģijas dēļ medijos dēvēta par [[Galēji kreisa politika|galēji kreisu]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Osipova partija pievelk bijušos likumsargus |url=https://www.apollo.lv/5317435/osipova-partija-pievelk-bijusos-likumsargus |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|2|22||bez}} |language=lv |quote=Jevgeņija Osipova vadītajā kreisi radikālajā Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā...}}</ref>}} |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = Sabiedrotie |affiliation1 = [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]]<ref name="pct">{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}</ref><br />(kopš 2002. gada)<br />[[Nacionālboļševiku partija|Nacionālboļševiki]]<ref name="dppr" /><br />(kopš 2002. gada) |colors = |blank1_title = Mātes organizācija |blank1 = "[[Krievu nacionālā vienotība]]"<ref name="lojal" /><ref name="topsec">{{tīmekļa atsauce |title=topsecret.pdf |url=https://ipvnews.org/topsecret.pdf |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}}}</ref><ref name="dppr">{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas priekšnieks – LNDP biedrs |url=https://www.tvnet.lv/4771382/bijusais-drosibas-policijas-prieksnieks-lndp-biedrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}</ref><br />(kopš 2002. gada) |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png |website = {{URL|https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/|aryan.lv}}<br />{{URL|https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/|lndp.lv}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija'''<ref name="lv" /> ('''LNDP''') ({{val|ru|Латвийская национал-демократическая партия, ЛНДП}}) bija [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta 1991. gada 3. februārī<ref name="lv" /> un reģistrēta 1993. gada 6. septembrī.<ref name="iest" /> To ilggadēji vadīja [[Armands Māliņš]].<ref name="Lva">{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija. Vēsturiska izziņa 1991. — 1997. g. |url=https://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1892_VI.pdf |website=archiv.org.lv |publisher=Latvijas Valsts arhīvs |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|12|11||bez}}}}</ref> Pēc Māliņa, partijas vadību pārņēma [[Jevgēņijs Osipovs]].<ref name="prks" /> Partija likvidēta 2008. gada [[Augusts|augustā]].<ref name="izsl" /> == Vēsture == === 1991—2002 === Grupiņa bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju 1991. gada 3. februārī<ref name="lv">{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/49674 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|09|10||bez}}}}</ref> nodibināja nacionālistiski noskaņoto<ref name="lveest">{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas politiskās organizācijas - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/30977 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="lv" /> '''Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)''',<ref name="lv" /><ref name="muzej">{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}</ref> tomēr partiju oficiāli reģistrēja tikai 1993. gada 6. septembrī.<ref name="iest" /> Vārdu salikums "Amerikas ceļš" vēlāk tika izņemts no partijas nosaukuma.<ref name="muzej" /> 1991. gada 4. augustā notika partijas 1. kongress.<ref name="Lva" /> Līdz 2002. gadam<ref name="prks" /> partijas priekšsēdis bija bijušais [[padomju milicija]]s [[seržants]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="muzej" /> [[Armands Māliņš]].<ref name="Lva" /> 1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, Armands Māliņš nodibināja paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).<ref name="dib">{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}</ref> Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].<ref name="page1">{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}</ref><ref name="page2">{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}</ref> Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].<ref name="page2" /> 1992. gada martā–1993. gada februārī notiekošajā [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības]] "divvaldības" posmā Māliņa vadītās LNDP un NG iesaistījās priekšsēdētāja vietnieka Ilmāra Druļļa pusē.<ref name="muzej2">{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)|url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/|website=turaida-muzejs.lv|accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}|language=lv|date={{dat|2022|9|7||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2016/10/10/%e2%80%9cbertula-nakts%e2%80%9d-rigas-latviesu-biedriba-un-ta-atskanas-sodien/|title=“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2026-04-20|language=lv}}</ref> LNDP [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ieguva vienu deputāta mandātu un par deputātu kļuva Armands Māliņš.<ref name="malievel">{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}</ref> LNDP neveiksmīgi piedalījās 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]<ref name="sest" /> un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]],<ref name="devast" /> attiecīgi iegūstot 0,14 %<ref name="sest" /> un 0,30 % balsu.<ref name="devast" /> [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] partija ieguva vienu deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref name="rd97" /> Deputāta amatu ieņēma LNDP sarakstā esošā [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] biedre<ref name="trojas">{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Trojas zirgs sociāldemokrātu nometnē? |journal=Neatkarīgā Rīta Avīze |date={{dat|1997|07|21||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609350%7Carticle:DIVL139}}</ref> [[Inta Baltiņa|Inta Jukneviča]]<ref name="rd97">{{tīmekļa atsauce |title=Rezultāti - Rīga - Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (VIETAS = 1) |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.cvk.rezult |website=archive.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|1997||||bez}}}}</ref> (vēlāk zināma kā Inta Baltiņa<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilnvaru atsaukumi |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:432510%7Carticle:DIVL463%7Cquery:INTAI%20JUKNEVI%C4%8CAI%20 |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]], Nr.124 |page=13 |date={{dat|2002|9|3||bez}} |quote=...INTAI JUKNEVIČAI (mainīts uzvārds uz Baltiņa)..}}</ref>) kura pēc vēlēšanām nesadarbojās ar LNDP<ref name="malvsjukn">{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Lielās partijas domā — mazās lemj? |journal=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date={{dat|1997|03|24||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609101%7Carticle:DIVL220 |quote=Lai gan oficiālajos vēlēšanu rezultātos lasāms, ka vienu vietu domē ieguvis Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas saraksts, minētās politiskās organizācijas vadītājs Armands Māliņš uzskata, ka partija dome nav pārstāvēta. levēlētā deputāte Inta Jukneviča veikusi savdabīgu manevru, lai, izmantojot pastāvīgo LNDP atbalstītāju loku, iekļūtu domes sastāvā.}}</ref> un pievienojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].<ref name="trojas" /> LNDP 1997. gada 23. augustā [[Vecrīga|Vecrīgā]] organizēja lāpu gājienu.<ref name="laapas1">{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853824.html |website=dom.lndb.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}}}}</ref><ref name="laapas2">{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853825.html |website=dom.lndb.lv |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}} |quote=34 fotonegatīvi}}</ref> === 2002—2008 === Ap 80 [[Krievija]]s [[Neonacisms|neonacistu]] partijas "[[Krievu nacionālā vienotība|Krievu nacionālās vienotības]]" jeb barkašoviešu<ref name="nereg" /> nereģistrētā<ref name="nereg">{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši neatlaidīgi grib reģistrēties |url=https://www.delfi.lv/193/politics/1544432/barkasoviesi-neatlaidigi-grib-registreties |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2001|7|18||bez}} |language=lv}}</ref> un [[Liepāja|Liepājā]] bāzētā<ref name="nereg" /> Latvijas atzara "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" biedri<ref name="lojal">{{tīmekļa atsauce |title=Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij? |url=http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/01/vai-latvijas-specilie-dienesti-ir-lojli.html |website=Liepājnieka virtuālie pieraksti |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|1|21||bez}}}}</ref> kopā ar savu līderi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]] priekšgalā 2002. gada pavasarī iestājās Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā.<ref name="iest">{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}</ref> [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsonis]] Osipovs<ref name="eurac" /><ref name="kongr02" /> "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" un LNDP apvienošanās kongresā 25. maijā nomainīja Māliņu LNDP priekšsēža amatā.<ref name="prks">{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}</ref> Tādējādi, barkašoviešiem un LNDP apvienojoties, barkašovieši ieguva sev kādu oficiālu politisku organizāciju, jo viņu organizācijai "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" tika liegta reģistrācija [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|LR Uzņēmumu reģistrā]] (UR) dažādu trūkumu reģistrācijas dokumentos un politiskā ekstrēmisma dēļ.<ref name="nereg" /><ref name="lojal" /> Atkārtotas LNDP priekšsēža vēlēšanas notika 2002. gada 13. jūlijā, jo iepriekšējam kongresam nebija juridiska spēka.<ref name="kongr02">{{ziņu atsauce |title=Barkašoviešu bijušais līderis oficiāli iecelts par LNDP priekšsēdētāju |url=https://www.tvnet.lv/6277576/barkasoviesu-bijusais-lideris-oficiali-iecelts-par-lndp-priekssedetaju |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|7|13||bez}} |language=lv}}</ref> Neilgi pēc kongresa policija aizturēja atsevišķus partijas biedrus, kā arī jauno priekšsēdi Osipovu.<ref name="kongr02" /> Citi latviešu nacionālisti nosodīja LNDP apvienošanos ar krievu nacionālistiem barkašoviešiem.<ref name="propmal">{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - LNDP propagandista Māliņa direktīvas |url=http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030815232345/http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |archivedate={{dat|2003|08|15||bez}} |language=lv }}</ref><ref name="laikmz" /> Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="iest" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī "Viedais Manels",... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}</ref> LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.<ref name="repse">{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}</ref> Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir prokrievisko spēku organizēta "Jaunā laika" nomelnošanas kampaņa.<ref name="repse" /> Jau 2003. gada sākumā parādījās ziņas par iespējamo LNDP sadarbību ar latviešu nacionālistu partiju "[[Visu Latvijai]]" (VL), kā arī par LNDP vadītāja Jevgēņija Osipova un VL līdera [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] tikšanos, kurā Osipovs pacēlis roku [[romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].<ref name="front">{{tīmekļa atsauce |title=PAR PATRIOTISMU, DZĪVO ĒTIKU UN “VISU LATVIJAI!” |url=https://fronte.lv/wp-content/uploads/2019/06/DDD-426.pdf |website=fronte.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=8 |language=lv |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Man par izbrīnu tajās nez kāpēc neietilpst Māliņa un Osipova vadītā LNDP jeb t.s. “barkašovieši”, ar kuriem R.Dzintars regulāri uztur kontaktus, par ko var pārliecināties, vērojot interneta portālā www.latvians.lv ievietotos fotoattēlus, kuros R.Dz. redzams blakus J.Osipovam, bet pēdējais pacēlis roku nacistu sveicienā (kā tas sasaucas ar “vislatviešu” publiski pausto norobežošanos no nacionālsociālistiem”?).}}</ref> Vēlāk internetā publicētas bildes no, iespējams, šīs tikšanās.<ref name="plak">{{tīmekļa atsauce |title=ONSLOVS {{!}}{{!}}{{!}} PLAKĀTI: Visu Kam?!? |url=http://onslovs.blogspot.com/2006/09/visu-kam.html |website=onslovs.blogspot.com |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2006||||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Soviet Switzerland |url=http://klab.lv/~blutzeuge/98442.html |website=klab.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|8|26||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uzbrukuma mērķis Nr.1 – Raivis Dzintars |url=https://gulags.wordpress.com/2011/11/23/uzbrukuma-merkis-nr-1-raivis-dzintars/ |website=Noziegumi pret cilvēci |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2011|11|23||bez}}}}</ref> Laikrakstā "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2006. gada 18. februārī vēlreiz publicētas ziņas par LNDP un VL sadarbību.<ref>{{ziņu atsauce |title=Laikraksts: iespējams, Latvijas radikālie grupējumi sadarbojas |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13653182/laikraksts-iespejams-latvijas-radikalie-grupejumi-sadarbojas |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2006|2|18||bez}} |language=lv}}</ref> Laikraksta "Diena" iztaujāts, 2006. gada intervijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}</ref> viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}</ref> [[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.<ref name="dp">{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}</ref> Viņš bija nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā arī par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.<ref name="dom" /> 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot partijas biedrs<ref name="rev">{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}</ref> un strādājot par cietuma uzraugu.<ref name="dom">{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}</ref> Tajā pašā laikā LNDP paziņoja par vēlmi kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] startēt [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|nākamā gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="dom" /> Osipovs 2004. gada novembrī Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret tālaika [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]] [[Nils Muižnieks|Nilu Muižnieku]] ("[[Latvijas Pirmā partija]]") par goda un cieņu aizskaršanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Osipovs prasīja atsaukt Muižnieka izteikumus laikrakstā "Diena" publicētā rakstā, kurā Muižnieks pauda viedokli, ka politisko radikāļu laušanās pie varas, izmantojot leģitīmas politiskās partijas, ir bīstama parādība un ka "Osipova nacionālradikāļi ir antisemītiski noskaņoti".<ref>{{ziņu atsauce |title=LNDP līderis prasa Nilam Muižniekam atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas |url=https://www.tvnet.lv/6191836/lndp-lideris-prasa-nilam-muizniekam-atsaukt-godu-un-cienu-aizskarosas-zinas |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2004|11|14||bez}} |language=lv}}</ref> LNDP un PCTVL 2005. gada 15. janvārī Liepājā vāca parakstus pert toreizējā [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Liepājas domes priekšsēdētāja]] [[Uldis Sesks|Ulda Seska]] "[[Liepājas partija]]s" veidošanu.<ref name="aptur">{{ziņu atsauce |title=Ar parakstiem vēlas apturēt Liepājas mēra partijas veidošanu |url=https://www.apollo.lv/4715249/ar-parakstiem-velas-apturet-liepajas-mera-partijas-veidosanu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|1|15||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}</ref> Pašvaldību vēlēšanās Liepājā 2005. gada 12. martā PCTVL piedalījās vienotā sarakstā ar LNDP, sarakstā bija 7 PCTVL kandidāti un 3 LNDP kandidāti.<ref name="topsec" /><ref name="pv05">{{tīmekļa atsauce |title=PV2005 rezultati ar plusiem |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="veest">{{ziņu atsauce |title=Liepājā - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/102492 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.vestnesis.lv |language=lv}}</ref> No šī saraksta domē tika ievēlēti divi deputāti,<ref name="pv05" /> no kuriem viens bija LNDP biedrs.<ref name="veest" /> Ap 30 LNDP biedru, tostarp partijas līderis Osipovs, un to atbalstītāji 2005. gada 21. oktobrī pulcējās piketā pie [[Latvijas Tiesu pils|Ministru kabineta ēka]]s, prasot "atdot [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]]em atņemto pilsonību".<ref name="piket">{{ziņu atsauce |title=Piketā \"osipovieši\" pieprasa \"atdot Latvijas nepilsoņiem atņemto pilsonību\" |url=https://www.apollo.lv/4763477/piketa-osipoviesi-pieprasa-atdot-latvijas-nepilsoniem-atnemto-pilsonibu |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|10|21||bez}} |language=lv}}</ref> LNDP biedri garāmgājējiem dalīja aicinājumus, kuros tika aicināts piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības.<ref name="piket" /> Partijas 3. kongresa 4. sesijā, kas notika 2005. gada 17. decembrī, Osipovs uz neierobežotu pilnvaru termiņu kļuva par vienpersonisku LNDP līderi.<ref name="vienp">{{ziņu atsauce |title=Osipovs kļūst par vienpersonisku LNDP līderi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13079077/osipovs-klust-par-vienpersonisku-lndp-lideri |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2005|12|18||bez}} |language=lv}}</ref> Tajā pašā sesija nolemts likvidēt partijas valdi un tās vietā izveidot Centrālo komiteju.<ref name="vienp" /> 2006. gada februārī vairāki liepājnieki saņēma LNDP un PCTVL viedotas skrejlapiņas, kurās krievu valodā pausts aicinājums piedalīties "gājienā pret fašismu". Skrejlapiņās [[Latviešu leģions|latviešu leģionāri]] un "[[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"|Nacionālās spēka savienības]]" (NSS) biedri, kas pieteikuši 16. marta [[leģionāru piemiņas diena]]s gājienu, nodēvēti par bendēm, bērnu slepkavām un viņu pēctečiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=LNDP un bišu rīcību uzskata par melno propagandu |url=https://www.tvnet.lv/5696997/lndp-un-bisu-ricibu-uzskata-par-melno-propagandu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2006|2|9||bez}} |language=lv}}</ref> 2006. gada decembrī mainīta partijas vizuālā identitāte un simbolika.<ref name="viz">{{tīmekļa atsauce |title=LNDP – jauni mērķi un ieceres |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lndp-jauni-merki-un-ieceres/ |website=liepajniekiem.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|12|27||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LNDP biedri kongresā Liepājā apstiprinās jauno simboliku |url=https://news.lv/BNS/2006/12/12/lndp-biedri-kongresa-liepaja-apstiprinas-jauno-simboliku |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |agency=BNS |date={{dat|2006|12|12||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="exnazi">{{tīmekļa atsauce |title=Russian march in Liepaja, Latvia led by ex-nazi org. LNDP |url=https://www.youtube.com/watch?v=XBZIM2AgEuk |website=[[youtube.com]] |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2007|9|6||bez}}}}</ref> 2007. gada 10. jūnijā Liepājā tika aizturēti pieci jaunieši, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls.<ref name="pneima">{{ziņu atsauce |title=Policijā apstiprina konfiscēto pneimatisko ieroču saistību ar Nacionāli demokrātisko partiju |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kriminalzinas-negadijumi/policija-apstiprina-konfisceto-pneimatisko-ierocu-saistibu-ar-nacionali-demokratisko-partiju/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|6|13||bez}} |language=lv}}</ref> Policija un Osipovs apstiprināja, ka trīs aizturētie ir LNDP biedri.<ref name="pneima" /> 2007. gada 24. novembrī parādījās ziņas ka LNDP pievienojās bijušais Drošības policijas (DP) Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs<ref>{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas Liepājas nodaļas vadītājs Bogdānovs uzņemts LNDP |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/bijusais-drosibas-policijas-liepajas-nodalas-vaditajs-bogdanovs-uznemts-lndp/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|11|24||bez}} |language=lv}}</ref> Aleksandrs Bogdanovs.<ref name="lojal" /><ref name="dppr" /><ref name="irliep">{{tīmekļa atsauce |title=Aigars Prūsis: Nemiera celšanas anatomija |url=https://irliepaja.lv/viedokli/aigars-prusis-nemiera-celsanas-anatomija/ |website=irliepaja.lv |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|4|10||bez}}}}</ref> Viņš kļuva arī par partijas Centrālās komitejas locekli.<ref name="lojal" /> DP Bogdanova iestāšanos LNDP uzskatīja par neētisku.<ref>{{ziņu atsauce |title=DP Bogdanova iestāšanos LNDP vērtē kā neētisku |url=https://www.delfi.lv/193/politics/19704652/dp-bogdanova-iestasanos-lndp-verte-ka-neetisku |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}</ref> UR, pēc DP sniegtās informācijas un Osipova paraksta uz partijas pārreģistrācijas dokumentiem atzīšanas par viltojumu,<ref>{{ziņu atsauce |title=LNDP izslēdz no partiju reģistra viltotu dokumentu dēļ |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21724582/lndp-izsledz-no-partiju-registra-viltotu-dokumentu-del |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="osippart">{{ziņu atsauce |title=LNDP vietā plāno dibināt 'Osipova partiju' |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21736844/lndp-vieta-plano-dibinat-osipova-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2008|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> 2008. gada augustā izslēdza LNDP no politisko partiju saraksta un tajā pašā gadā tika uzsākts partijas likvidācijas process.<ref name="izsl">{{ziņu atsauce |title=Osipova vadīto organizāciju izslēdz no partiju reģistra |url=https://www.apollo.lv/5358780/osipova-vadito-organizaciju-izsledz-no-partiju-registra |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}</ref> Osipovs lēma LNDP vietā izveidot "[[Osipova partija|Osipova partiju]]".<ref name="osippart" /><ref name="osipp" /> === Pēc likvidācijas === 2011. gadā parādījās ziņa ka [[norvēģi|norvēģu]] [[Terorisms|terorists]] [[Annešs Bērings Breivīks]] savā sarakstā "Pret imigrāciju noskaņotās partijas un organizācijas" kopā ar citām Latvijas partijām pieminējis arī LNDP/Osipova partiju.<ref name="jaunslv">{{ziņu atsauce |title=Norvēģu slepkava savā sarakstā iekļāvis arī Latvijas politiskos spēkus |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/183497-norvegu-slepkava-sava-saraksta-ieklavis-ari-latvijas-politiskos-spekus |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2011|7|26||bez}} |language=lv}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| class="wikitable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | Kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] [[Liepāja|Liepājā]] ― 13,33 | {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E92A39}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2005.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS |url=https://faili.liepaja.lv/publiskais_parskats_2005.pdf |website=faili.liepaja.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref> |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 0,30<ref name="devast">{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref> | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}} |- | 1997. | [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]] | 1,72<ref name="rd97" /> | {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}<ref name="rd97" /> |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 0,14<ref name="sest">{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref> | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}} |- | 1994. | [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]] | ? | {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}<ref name="malievel" /> |- |} == Logotipi un karogi == <gallery> LNDP_logo.png|LNDP sākotnējais logotips (1991—2002/2006) Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(1990s―early_2000s).png|LNDP sākotnējais karogs<ref name="laapas1" /><ref name="laapas2" /><ref name="vexillo">{{tīmekļa atsauce |title=VEXILLOGRAPHIA - Флаги Латвии |url=https://www.vexillographia.ru/latvija/party.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=ru}}</ref> (1991―2002/2006) LNDP_logo_alt.png|LNDP logo variants<ref name="exnazi" /> (2002―2006) Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2002―2006).png|LNDP karoga variants<ref name="vexillo" /><ref name="exnazi" /><ref name="irliep" /> (2002―2006) LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png|Pēdējais LNDP logo (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts "[[Osipova partija]]s" logo<ref name="vexillo" /> Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png|Pēdējais LNDP karogs<ref name="lojal" /><ref name="osippart" /> (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts "Osipova partijas" karogs<ref name="vexillo" /> </gallery> == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/ Oficiālā mājaslapa aryan.lv] * [https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/ Oficiālā mājaslapa lndp.lv] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās partijas]] hpskjpeq65u43cl1hft1ieenclhclvw 0 625037 4457629 4425235 2026-04-22T20:14:26Z Biafra 13794 jāuzlabo 4457629 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vladislavs Korzāns pēc 1970.JPG|thumb|Vladislavs Korzāns (pēc 1970)]] '''Vladislavs Korzāns''' (dzimis 1931. gada 16. martā, miris {{dat|2002|04|05}}) bija latviešu bioķīmiķis, [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] (RMI) [[rektors]] (1963—1992). == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. gadā [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā poļu izcelsmes<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/242535-Vladislavs-Korz%C4%81ns Nacionālā enciklopēdija]</ref> strādnieka Aleksandra Korzāna un viņa sievas Matrjonas, dzimušas Ivanovas, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 25. pamatskolā (1938—1944), [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]] (1944—1945) un [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]] (1945—1949). 1949. ɡadā uzsāka studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes]] Stomatoloģijas nodaļā, pēc Rīgas Medicīnas institūta izveides līdz 1954. ɡadam studēja RMI Stomatoloģijas fakultātē, tad turpināja studijas Rīgas Medicīnas institūta aspirantūrā (1954—1957). Strādāja par asistentu RMI Bioloģiskās ķīmijas katedrā (1956—1961), aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par B vitamīnu kompleksa ietekmi uz parenterāli ievadīta fibrīna hidrolizāta slāpekļa savienojumu izmantošanu organismā (vadītājs [[Aleksandrs Šmits]], 1958). 1961. ɡadā viņš iestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskajā partijā]] un kļuva par RMI prorektoru mācību lietās,<ref>{{LPE|5<small>1</small>|366}}</ref> 1962. ɡadā par RMI Bioķīmijas katedras docentu, bet 1963. ɡadā par RMI rektoru. V. Korzāns bija viens no Centrālās zinātniski pētnieciskās laboratorijas izveides iniciatoriem (1963). 1968. ɡadā [[Kauņas Medicīnas institūts|Kauņas Medicīnas institūtā]] viņš aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par parenterālās tauku barošanās teorētiskajiem un eksperimentālajiem pamatiem. 1968. gadā kļuva par Rīgas Tautas deputātu padomes deputātu. 1969. ɡadā viņu ievēlēja par RMI Bioķīmijas katedras profesoru, 1973. ɡadā par RMI Bioķīmijas katedras vadītāju. 1969. gadā RMI Stomatoloģijas fakultāte pārcēlās uz ēku Dzirciema ielā 20, no 1981. līdz 1987. ɡadam viņa vadībā Dzirciema ielā 16 uzbūvēja Rīgas Medicīnas institūta ēkas. 1990. ɡadā piekrita RMI pārdēvēšanai par Latvijas Medicīnas akadēmiju (AML jeb ''Academia Medicinae Latviensis''). Miris 2002. gadā [[smadzeņu infarkts|smadzeņu infarkta]] dēļ, apbedīts Meža kapos Rīgā.<ref>[https://timenote.info/lv/Vladislavs-Korzans timenote.info]</ref> == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1971) * Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1975) * Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija par RMI teorētisko mācību korpusa celtniecību (1989) * 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2002)<ref>[https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Korzans_2015_fin.pdf “Profesors Vladislavs Korzāns. Cilvēks un Rektors”] Rīgas Stradiņa universitāte, 2015</ref> == Darbi == * Korzāns, Vladislavs. B-kompleksa vitamīnu ietekme uz parenterāli ievadīta fibrīna hidrolizāta slāpekļa izmantošanu. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Nr. 5 (1958), 61.—70. lpp. * Корзан, В. А. Материалы по изучению парентерального питания жиром: об изготовлении эмульсии жира, пригодных для внут ренного введения. Известия Академии наук Латвийской ССР. — № 2 (1961), с. 161—164. * Корзан, В. А. Материалы по изучению парентерального питания жиром: изменения количества холестерина сыворотки крови у крыс после внутренного введения эмульсии жира. Известия Академии наук Латвийской ССР. — № 2 (1962), с. 99—101. * В. Р. Бауман, О. Я. Пупеле, И. А. Киенкас, В. К. Шелухина, В. А. Корзан. Латентность лизосомальных ферментов миокарда при экспери ментальной патологии сердца. Кровообращение (Ереван) — 1985. — Т. 18, № 2, с. 3—7. * В. А. Корзан, Л. Я. Утно, А. Г. Моисеенок, В. И. Горен штейн, В. Б. Чигер, С. Н. Омельянчик. Содержание длинноцепочечных ацил-CoA митохондрий мио карда как энзимомодулирующий фактор в условиях глубо кой гипотермии. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — Nr. 7 (1989), 87. —[89.] lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Korzāns, Vladislavs}} [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] qoswocquo436ym2adeuicl70qwv1oc9 0 626211 4457505 4443141 2026-04-22T14:51:28Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Iļja Borisovičs Remeslo]] uz [[Iļja Remeslo]]: Pēc standarta 4443141 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Nozīmība nav redzama|due=30|due_date=19.04.2026}} {{Personas infokaste | vārds = Iļja Remeslo | vārds_orig = Илья Борисович Ремесло | dz_gads = 1983 | dz_vieta = Naļčika, PSRS | nodarbošanās = jurists, sabiedriskais darbinieks }} '''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis 1983. gadā Naļčikā) ir Krievijas jurists un sabiedriskais darbinieks, kurš guvis starptautisku uzmanību saistībā ar publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.<ref name="guardian">{{cite news |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}</ref><ref name="reuters">{{cite news |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}</ref> == Biogrāfija == Remeslo dzimis 1983. gadā Naļčikā. Viņš absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti 2005. gadā.<ref name="spisok">{{cite web |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}</ref> Pēc studijām strādājis juridiskajā jomā Maskavā un Sanktpēterburgā.<ref name="spisok" /> == Sabiedriskā darbība == Remeslo 2017.–2023. gadā bija Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. == Publiskā darbība == Remeslo ir piedalījies sabiedriski politiskās aktivitātēs, tostarp iesniedzot sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar opozīcijas pārstāvju darbību. Saskaņā ar medija ''Meduza'' ziņojumu viņš norādījis, ka viņa iesniegumi bija saistīti ar izmeklēšanu pret opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju.<ref>{{cite web |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}</ref> == 2026. gada notikumi == 2026. gada martā Remeslo publicēja paziņojumu sociālajā tīklā Telegram, kurā kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un aicināja viņu atkāpties no amata.<ref name="guardian" /> Saskaņā ar mediju ziņojumiem pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots psihiatriskajā ārstniecības iestādē Sanktpēterburgā.<ref name="reuters" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] in0nxn3qm7py7oen155acjinqsx03rm 4457510 4457505 2026-04-22T14:56:23Z Egilus 27634 Sāku pieķimerēt 4457510 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Iļja Remeslo | vārds_orig = Илья Борисович Ремесло | dz_gads = 1983 | dz_vieta = Naļčika, PSRS | nodarbošanās = jurists, sabiedriskais darbinieks }} '''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis 1983. gadā [[Naļčika|Naļčikā]]) ir [[Krievija|Krievijas]] jurists un sabiedriskais darbinieks, kurš guva starptautisku uzmanību saistībā ar publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.<ref name="guardian">{{cite news |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}</ref><ref name="reuters">{{cite news |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}</ref> == Biogrāfija == Remeslo dzimis 1983. gadā Naļčikā. Viņš absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti 2005. gadā.<ref name="spisok">{{cite web |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}</ref> Pēc studijām strādājis juridiskajā jomā Maskavā un Sanktpēterburgā.<ref name="spisok" /> == Sabiedriskā darbība == Remeslo 2017.–2023. gadā bija [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta|Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas]] loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. == Publiskā darbība == Remeslo ir piedalījies sabiedriski politiskās aktivitātēs, tostarp iesniedzot sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar opozīcijas pārstāvju darbību. Saskaņā ar medija [[Meduza]] ziņojumu viņš norādījis, ka viņa iesniegumi bija saistīti ar izmeklēšanu pret opozīcijas līderi [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseju Navaļniju]].<ref>{{cite web |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}</ref> == 2026. gada notikumi == 2026. gada martā Remeslo publicēja paziņojumu sociālajā tīklā [[Telegram]], kurā kritizēja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un aicināja viņu atkāpties no amata.<ref name="guardian" /> Saskaņā ar mediju ziņojumiem pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots psihiatriskajā ārstniecības iestādē Sanktpēterburgā.<ref name="reuters" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] dtnshzc0f2h9yxlw1p73uaqksr6600b 4457517 4457510 2026-04-22T15:57:25Z Egilus 27634 4457517 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Iļja Remeslo | vārds_orig = Илья Борисович Ремесло | attēls = Илья Ремесло (2017).png | att_nosaukums = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 05 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Naļčika}} | nodarbošanās = jurists, sabiedriskais darbinieks }} '''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis {{dat|1983|9|5}} [[Naļčika|Naļčikā]], [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkāru APSR]]) ir [[Krievija]]s jurists, blogeris un sabiedriskais darbinieks, kurš guva starptautisku uzmanību ar negatīviem publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.<ref name="guardian">{{Ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}</ref><ref name="reuters">{{Ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}</ref> Viņi kļuva pazīstami tādēļ, ka līdz tam blogeris bija demonstrējis agresīvu lojalitāti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/18/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-on-stoyal-za-ugolovnym-delom-navalnogo-vystupil-protiv-putina-i-potreboval-sudit-ego-kak-voennogo-prestupnika|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло (он стоял за уголовным делом Навального) выступил против Путина и потребовал судить его как военного преступника Все теряются в догадках, что происходит|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Remeslo absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti 2005. gadā.<ref name="spisok">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}</ref> Pēc absolvēšanas strādājis privātpraksē [[Arbitrāža|arbitrāžā]] un civiltiesībās [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref name="spisok" /> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā Remeslo kļuva par sabiedriskās organizācijas "Sanktpēterburgas Juristu asociācija" vadītāju. Kopš tā laika viņš aktīvi darbojas kā politiskais eksperts un komentētājs valsts medijos. Remeslo 2017.—2023. gadā bija [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta|Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas]] loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. Palātā viņš pārraudzīja pilsoņu tiesību aizsardzības internetā jautājumus un cīņu pret "nepatiesu informāciju." Viņš regulāri rakstīja viedokļu kolonnas propagandas līdzekļos [[RT|Russia Today]], [[RIA Novosti]] un portālā Vzglyad. Remeslo daudzkārt iesniedzis sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm pret opozīcijas pārstāvju darbību, īpašu uzmanību pievēršot tālaika opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] vadītajam Pretkorupcijas fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}</ref> Viņš arī apgalvoja, ka krimināllietas pret Navaļniju uzsākuši pēc Remeslo iesniegumiem.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/10688899|title=Илья Ремесло заявил, что дело против Навального о клевете возбудили после его обращения - ТАСС|work=TACC|access-date=2026-04-22|language=ru-RU}}</ref> Publiski viņš sevi dēvēja par "neatkarīgu izmeklētāju", kas specializējas fonda darbības pārkāpumu atklāšanā. Savukārt Pretkorupcijas fonds apgalvoja, ka Remeslo ik gadus saņēmis ap 10 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]] (ap 120 000 [[eiro]]) no Krievijas prezidenta administrācijas "melnās kases" savai darbībai.<ref name=":0" /> Opozicionārs [[Iļja Jašins]] nodēvēja viņu par profesionālu nodevēju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/92152861/remeslo-protiv-putina|title=«Напомнило мятеж Пригожина». Реакция на демарш Z-блогера Ремесло|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == 2026. gada notikumi == 2026. gada 18. martā Remeslo publicēja tekstus sociālajā tīklā [[Telegram]], kurā kritizēja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un aicināja viņu atkāpties no amata.<ref name="guardian" /> Viņš vainoja Putinu neveiksmēs [[Krievijas—Ukrainas karš|karā ar Ukrainu]], [[Interneta cenzūra|Interneta ierobežošanā]] un neleģitīmumā.<ref name=":0" /> Pēc tā Krievijas lojālisti - Z-blogeri un ierēdņi bija samulsuši un centās pārbaudīt pozīcijas maiņas īstumu, bet pārliecinājušies, paziņoja, ka viņu cīņubiedram nav izturējuši nervi vai noniecināja viņu.<ref name=":1" /> Nākošajā dienā pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots Skvorcova-Stepanova vārdā nosauktajā 3. psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā,<ref name="reuters" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2026/03/19/76319906/|title=Блогер Илья Ремесло находится в психиатрической клинике|website=ФОНТАНКА.ру|access-date=2026-04-22|date=2026-03-19|language=ru}}</ref> kurā pavadīja mēnesi. Viņš bija ievietots 16. nodaļā, kurā tiek ieslodzīti pacienti ar psihozi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/19/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-vystupivshiy-protiv-putina-okazalsya-v-psihiatricheskoy-bolnitse|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло, выступивший против Путина, оказался в психиатрической больнице Есть версия, что он пытается избежать уголовного преследования|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> Iznācis viņš paziņoja, ka neko nenožēlojot un paliekot pie saviem pēdējiem uzskatiem, lai gan tagad viņš tos izteiktu diplomātiskākā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521|title=Критиковавший Путина блогер Ремесло вышел из психбольницы|website=dw.com|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] m1ow4rormad7elgvkyut13qgaeg4ua6 4457518 4457517 2026-04-22T15:59:55Z Egilus 27634 Vispār jau smieklīgi, ka par, piemēram, Jašinu raksta nav, bet par Remeslo ir. Bet tā nav šī raksta problēma... 4457518 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Iļja Remeslo | vārds_orig = Илья Борисович Ремесло | attēls = Илья Ремесло (2017).png | att_nosaukums = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 05 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Naļčika|td=Krievija}} | nodarbošanās = jurists, sabiedriskais darbinieks }} '''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis {{dat|1983|9|5}} [[Naļčika|Naļčikā]], [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkāru APSR]]) ir [[Krievija]]s jurists, blogeris un sabiedriskais darbinieks, kurš guva starptautisku uzmanību ar negatīviem publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.<ref name="guardian">{{Ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}</ref><ref name="reuters">{{Ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}</ref> Viņi kļuva pazīstami tādēļ, ka līdz tam blogeris bija demonstrējis agresīvu lojalitāti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/18/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-on-stoyal-za-ugolovnym-delom-navalnogo-vystupil-protiv-putina-i-potreboval-sudit-ego-kak-voennogo-prestupnika|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло (он стоял за уголовным делом Навального) выступил против Путина и потребовал судить его как военного преступника Все теряются в догадках, что происходит|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Remeslo absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti 2005. gadā.<ref name="spisok">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}</ref> Pēc absolvēšanas strādājis privātpraksē [[Arbitrāža|arbitrāžā]] un civiltiesībās [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref name="spisok" /> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā Remeslo kļuva par sabiedriskās organizācijas "Sanktpēterburgas Juristu asociācija" vadītāju. Kopš tā laika viņš aktīvi darbojas kā politiskais eksperts un komentētājs valsts medijos. Remeslo 2017.—2023. gadā bija [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta|Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas]] loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. Palātā viņš pārraudzīja pilsoņu tiesību aizsardzības internetā jautājumus un cīņu pret "nepatiesu informāciju." Viņš regulāri rakstīja viedokļu kolonnas propagandas līdzekļos [[RT|Russia Today]], [[RIA Novosti]] un portālā Vzglyad. Remeslo daudzkārt iesniedzis sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm pret opozīcijas pārstāvju darbību, īpašu uzmanību pievēršot tālaika opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] vadītajam Pretkorupcijas fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}</ref> Viņš arī apgalvoja, ka krimināllietas pret Navaļniju uzsākuši pēc Remeslo iesniegumiem.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/10688899|title=Илья Ремесло заявил, что дело против Навального о клевете возбудили после его обращения - ТАСС|work=TACC|access-date=2026-04-22|language=ru-RU}}</ref> Publiski viņš sevi dēvēja par "neatkarīgu izmeklētāju", kas specializējas fonda darbības pārkāpumu atklāšanā. Savukārt Pretkorupcijas fonds apgalvoja, ka Remeslo ik gadus saņēmis ap 10 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]] (ap 120 000 [[eiro]]) no Krievijas prezidenta administrācijas "melnās kases" savai darbībai.<ref name=":0" /> Opozicionārs [[Iļja Jašins]] nodēvēja viņu par profesionālu nodevēju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/92152861/remeslo-protiv-putina|title=«Напомнило мятеж Пригожина». Реакция на демарш Z-блогера Ремесло|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == 2026. gada notikumi == 2026. gada 18. martā Remeslo publicēja tekstus sociālajā tīklā [[Telegram]], kurā kritizēja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un aicināja viņu atkāpties no amata.<ref name="guardian" /> Viņš vainoja Putinu neveiksmēs [[Krievijas—Ukrainas karš|karā ar Ukrainu]], [[Interneta cenzūra|Interneta ierobežošanā]] un neleģitīmumā.<ref name=":0" /> Pēc tā Krievijas lojālisti - [[Z-blogeris|Z-bloger]]<nowiki/>i un ierēdņi bija samulsuši un centās pārbaudīt pozīcijas maiņas īstumu, bet pārliecinājušies, paziņoja, ka viņu cīņubiedram nav izturējuši nervi vai noniecināja viņu.<ref name=":1" /> Nākošajā dienā pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots Skvorcova-Stepanova vārdā nosauktajā 3. psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā,<ref name="reuters" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2026/03/19/76319906/|title=Блогер Илья Ремесло находится в психиатрической клинике|website=ФОНТАНКА.ру|access-date=2026-04-22|date=2026-03-19|language=ru}}</ref> kurā pavadīja mēnesi. Viņš bija ievietots 16. nodaļā, kurā tiek ieslodzīti pacienti ar psihozi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/19/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-vystupivshiy-protiv-putina-okazalsya-v-psihiatricheskoy-bolnitse|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло, выступивший против Путина, оказался в психиатрической больнице Есть версия, что он пытается избежать уголовного преследования|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> Iznācis viņš paziņoja, ka neko nenožēlojot un paliekot pie saviem pēdējiem uzskatiem, lai gan tagad viņš tos izteiktu diplomātiskākā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521|title=Критиковавший Путина блогер Ремесло вышел из психбольницы|website=dw.com|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] p3a9llhxqro7zmqncd6h18vlzed2k5z 4457530 4457518 2026-04-22T16:27:21Z Meistars Joda 781 4457530 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Iļja Remeslo | vārds_orig = Илья Борисович Ремесло | attēls = Илья Ремесло (2017).png | att_nosaukums = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 05 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Naļčika|td=Krievija}} | nodarbošanās = jurists, sabiedriskais darbinieks }} '''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis {{dat|1983|9|5}} [[Naļčika|Naļčikā]], [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkāru APSR]]) ir [[Krievija]]s jurists, blogeris un sabiedriskais darbinieks, kurš guva starptautisku uzmanību ar negatīviem publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.<ref name="guardian">{{Ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}</ref><ref name="reuters">{{Ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}</ref> Tie kļuva pazīstami tādēļ, ka līdz tam blogeris bija demonstrējis agresīvu lojalitāti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/18/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-on-stoyal-za-ugolovnym-delom-navalnogo-vystupil-protiv-putina-i-potreboval-sudit-ego-kak-voennogo-prestupnika|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло (он стоял за уголовным делом Навального) выступил против Путина и потребовал судить его как военного преступника Все теряются в догадках, что происходит|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == 2005. gadā Remeslo absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.<ref name="spisok">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}</ref> Pēc absolvēšanas strādājis privātpraksē [[Arbitrāža|arbitrāžā]] un civiltiesībās [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref name="spisok" /> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā Remeslo kļuva par sabiedriskās organizācijas "Sanktpēterburgas Juristu asociācija" vadītāju. Kopš tā laika viņš aktīvi darbojas kā politiskais eksperts un komentētājs valsts medijos. Remeslo 2017.—2023. gadā bija [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta|Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas]] loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. Palātā viņš pārraudzīja pilsoņu tiesību aizsardzības internetā jautājumus un cīņu pret "nepatiesu informāciju." Viņš regulāri rakstīja viedokļu kolonnas propagandas līdzekļos [[RT|Russia Today]], [[RIA Novosti]] un portālā Vzglyad. Remeslo daudzkārt iesniedzis sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm pret opozīcijas pārstāvju darbību, īpašu uzmanību pievēršot tālaika opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] vadītajam Pretkorupcijas fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}</ref> Viņš arī apgalvoja, ka krimināllietas pret Navaļniju uzsākuši pēc Remeslo iesniegumiem.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/10688899|title=Илья Ремесло заявил, что дело против Навального о клевете возбудили после его обращения - ТАСС|work=TACC|access-date=2026-04-22|language=ru-RU}}</ref> Publiski viņš sevi dēvēja par "neatkarīgu izmeklētāju", kas specializējas fonda darbības pārkāpumu atklāšanā. Savukārt Pretkorupcijas fonds apgalvoja, ka Remeslo ik gadus saņēmis ap 10 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]] (ap 120 000 [[eiro]]) no Krievijas prezidenta administrācijas "melnās kases" savai darbībai.<ref name=":0" /> Opozicionārs [[Iļja Jašins]] nodēvēja viņu par profesionālu nodevēju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/92152861/remeslo-protiv-putina|title=«Напомнило мятеж Пригожина». Реакция на демарш Z-блогера Ремесло|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == 2026. gada notikumi == 2026. gada 18. martā Remeslo publicēja tekstus sociālajā tīklā [[Telegram]], kurā kritizēja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un aicināja viņu atkāpties no amata.<ref name="guardian" /> Viņš vainoja Putinu neveiksmēs [[Krievijas—Ukrainas karš|karā ar Ukrainu]], [[Interneta cenzūra|Interneta ierobežošanā]] un neleģitīmumā.<ref name=":0" /> Pēc tā Krievijas lojālisti - [[Z-blogeris|Z-blogeri]] un ierēdņi bija samulsuši un centās pārbaudīt pozīcijas maiņas īstumu, bet pārliecinājušies, paziņoja, ka viņu cīņubiedram nav izturējuši nervi vai noniecināja viņu.<ref name=":1" /> Nākamajā dienā pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots Skvorcova-Stepanova vārdā nosauktajā 3. psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā,<ref name="reuters" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2026/03/19/76319906/|title=Блогер Илья Ремесло находится в психиатрической клинике|website=ФОНТАНКА.ру|access-date=2026-04-22|date=2026-03-19|language=ru}}</ref> kurā pavadīja mēnesi. Viņš bija ievietots 16. nodaļā, kurā tiek ieslodzīti pacienti ar psihozi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/19/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-vystupivshiy-protiv-putina-okazalsya-v-psihiatricheskoy-bolnitse|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло, выступивший против Путина, оказался в психиатрической больнице Есть версия, что он пытается избежать уголовного преследования|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> Iznācis viņš paziņoja, ka neko nenožēlojot un paliekot pie saviem pēdējiem uzskatiem, lai gan tagad viņš tos izteiktu diplomātiskākā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521|title=Критиковавший Путина блогер Ремесло вышел из психбольницы|website=dw.com|access-date=2026-04-22|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] hvr3cvlh18bsz3q7l237km8jtajnl72 1 626221 4457445 4444682 2026-04-22T12:02:22Z Baisulis 11523 nozīmība? 4457445 wikitext text/x-wiki [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%9A_%D1%83%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8E/18_%D0%BC%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_2026#%D0%A0%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D1%81%D0%BB%D0%BE,_%D0%98%D0%BB%D1%8C%D1%8F_%D0%91%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Diskusija par šo tēmu] krievu vikipēdijā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 10.43 (EET) :Krieviem viņš varbūt arī ir nozīmīgs... bet, tāpat kā mūsējā, krievu Wiki ir vietējas nozīmes būšana, kur savējiem nozīmības prasības ir daudz zemākas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 12.27 (EET) ::Man ieinteresēja tur pieminētais fakts (ko būtu gan jāpārbauda), ka uz šī cilvēka sūdzības pamata tika pirmo reizi apcietināts Navaļnijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.42 (EET) :::Ir vismaz pieci varianti par to, kurš bijis iegansta devējs, bet diez vai tam ir kāda nozīme. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.45 (EET) ::Par šo cilvēku vajadzētu pieminēt, ka šobrīd atrodas Sanktpēterburgas psihiatriskajā slimnīcā《pārbaudīta informācija)..Tur viņu varēja ievietot gan pēc varasiestāžu, gan radinieku pieprasījuma vai lūguma. Nepārbaudīta informācija- viņa tēvs un māsa ir diezgan augsta līmeņa psihiatri.Jāmēğina šeit " rakt dziļāk"- uzzināt kautko vairāk. [[Special:Contributions/&#126;2026-17854-58|&#126;2026-17854-58]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17854-58|talk]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 20.11 (EET) :::Tieši tāpat kā par vārdu - ja kāds gribēs un spēs to rakstu pārtaisīt, tad viņš par to arī domās, Ja ne, tad tās ir nevajadzīgas pūles. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.22 (EET) {{ping|Egilus}} parādījās nozīmība?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 15.01 (EEST) == Būtiski papildinājumi == Raksts ir būtiski papildināts ar neatkarīgiem starptautiskiem avotiem (Reuters, The Guardian, Meduza) un pārstrādāts enciklopēdiskā stilā, lai skaidrāk atspoguļotu personas nozīmību. Būšu pateicīgs par turpmākiem ieteikumiem vai precizējumiem attiecībā uz raksta saturu. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.48 (EET) :Pagaidām es šādu nozīmību latviešu Vikipēdijai rakstā neredzu. "Sabiedriskā palāta" Krievijā ir mazāk kā nekas. Viņam <u>varētu</u> būt kāda nozīmība kā valsts mediju žurnālistam, bet par to rakstā ne vārda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 15.18 (EET) :kāpēc tēvvārds "Borisovičs"? LV Wiki un valodā tādu sviestu nelieto. P.S. Admini, kad būs CEE konkurss? @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] :-[[Special:Contributions/&#126;2026-17420-60|&#126;2026-17420-60]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17420-60|talk]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.24 (EET) ::Kur vajadzēja, es jau Borisoviču izņēmu. Pārsaukt rakstu nav īpašas vajadzības, kamēr viņš tāpat izskatās dzēšams. ::Konkurss būs kad vienmēr, bet uz anonīmiem viņš vienalga neattiecas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.27 (EET) :::Nu, redzēsim. Ja Putinu pa šo laiku nogāzīs, tad šis eksemplārs savu vietu vēsturē būs godam nopelnījis par spīti saviem nedarbiem. :::Vienkārši interesanti, ka krievi savu lapu arī plāno dzēst. Klasiska Kremļa politika. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 23.12 (EET) ::::Klasiska Vikipēdijas politika. Angļu valodā, kā redzam, pat diskusijas nav bijis - viņi no sākta gala to rakstu noslēpuši no publikas draftos. Tā tikai mēs un vēl daži auklējamies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.13 (EET) :::::Par angļu Vikipēdiju skaidrs. Vairāk izbrīna krievu Vikipēdijas politika, jo šis tiešām ir diezgan rets un pietiekoši nozīmīgs notikums priekš Krievijas iekšpolitikas, lai tā vienkārši to pasludinātu par mazsvarīgu. :::::Mana cerība bija nodublēt to lapu, ja nu gadījumā krievi izdzēš savējo (kas būtu acīmredzami politisks solis). Kaut kā tā. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.25 (EET) ::::::Pret putinismu noskaņotos Krievijā, dabiski, Remeslo neinteresē. Viņiem tādi propagandistu izlēciemi ir praktiski ikdiena un interesanti tikai, kad ar to noņemas pazīstamas personas, kā Solovjovs vai Simoņjana. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.37 (EET) 7a8bye10fjutc010km1o04g0fqt5ekm 4457504 4457445 2026-04-22T14:50:27Z Egilus 27634 Atbilde 4457504 wikitext text/x-wiki [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%9A_%D1%83%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8E/18_%D0%BC%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_2026#%D0%A0%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D1%81%D0%BB%D0%BE,_%D0%98%D0%BB%D1%8C%D1%8F_%D0%91%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Diskusija par šo tēmu] krievu vikipēdijā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 10.43 (EET) :Krieviem viņš varbūt arī ir nozīmīgs... bet, tāpat kā mūsējā, krievu Wiki ir vietējas nozīmes būšana, kur savējiem nozīmības prasības ir daudz zemākas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 12.27 (EET) ::Man ieinteresēja tur pieminētais fakts (ko būtu gan jāpārbauda), ka uz šī cilvēka sūdzības pamata tika pirmo reizi apcietināts Navaļnijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.42 (EET) :::Ir vismaz pieci varianti par to, kurš bijis iegansta devējs, bet diez vai tam ir kāda nozīme. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.45 (EET) ::Par šo cilvēku vajadzētu pieminēt, ka šobrīd atrodas Sanktpēterburgas psihiatriskajā slimnīcā《pārbaudīta informācija)..Tur viņu varēja ievietot gan pēc varasiestāžu, gan radinieku pieprasījuma vai lūguma. Nepārbaudīta informācija- viņa tēvs un māsa ir diezgan augsta līmeņa psihiatri.Jāmēğina šeit " rakt dziļāk"- uzzināt kautko vairāk. [[Special:Contributions/&#126;2026-17854-58|&#126;2026-17854-58]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17854-58|talk]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 20.11 (EET) :::Tieši tāpat kā par vārdu - ja kāds gribēs un spēs to rakstu pārtaisīt, tad viņš par to arī domās, Ja ne, tad tās ir nevajadzīgas pūles. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.22 (EET) {{ping|Egilus}} parādījās nozīmība?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 15.01 (EEST) :@[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Strīdīgi: pavisam aizmirsts viņš nav, no trakomājas pirms dienām 5 iznāca un par šo faktu ziņoja daudzi [https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521 nopietni avoti], bet tālāk klusums. Kopumā, man šķiet, viņš savācis diezgan nozīmības "uz robežas", krievi nolēma atstāt - kā Krievijai pietiekami pazīstamu. Pāris citas intervikas arī ir... v obščem, uztaisīšu drusku kulturālāku un domāju, tad varam atstāt. Ja nebūs citu viedokļu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST) == Būtiski papildinājumi == Raksts ir būtiski papildināts ar neatkarīgiem starptautiskiem avotiem (Reuters, The Guardian, Meduza) un pārstrādāts enciklopēdiskā stilā, lai skaidrāk atspoguļotu personas nozīmību. Būšu pateicīgs par turpmākiem ieteikumiem vai precizējumiem attiecībā uz raksta saturu. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.48 (EET) :Pagaidām es šādu nozīmību latviešu Vikipēdijai rakstā neredzu. "Sabiedriskā palāta" Krievijā ir mazāk kā nekas. Viņam <u>varētu</u> būt kāda nozīmība kā valsts mediju žurnālistam, bet par to rakstā ne vārda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 15.18 (EET) :kāpēc tēvvārds "Borisovičs"? LV Wiki un valodā tādu sviestu nelieto. P.S. Admini, kad būs CEE konkurss? @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] :-[[Special:Contributions/&#126;2026-17420-60|&#126;2026-17420-60]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17420-60|talk]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.24 (EET) ::Kur vajadzēja, es jau Borisoviču izņēmu. Pārsaukt rakstu nav īpašas vajadzības, kamēr viņš tāpat izskatās dzēšams. ::Konkurss būs kad vienmēr, bet uz anonīmiem viņš vienalga neattiecas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.27 (EET) :::Nu, redzēsim. Ja Putinu pa šo laiku nogāzīs, tad šis eksemplārs savu vietu vēsturē būs godam nopelnījis par spīti saviem nedarbiem. :::Vienkārši interesanti, ka krievi savu lapu arī plāno dzēst. Klasiska Kremļa politika. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 23.12 (EET) ::::Klasiska Vikipēdijas politika. Angļu valodā, kā redzam, pat diskusijas nav bijis - viņi no sākta gala to rakstu noslēpuši no publikas draftos. Tā tikai mēs un vēl daži auklējamies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.13 (EET) :::::Par angļu Vikipēdiju skaidrs. Vairāk izbrīna krievu Vikipēdijas politika, jo šis tiešām ir diezgan rets un pietiekoši nozīmīgs notikums priekš Krievijas iekšpolitikas, lai tā vienkārši to pasludinātu par mazsvarīgu. :::::Mana cerība bija nodublēt to lapu, ja nu gadījumā krievi izdzēš savējo (kas būtu acīmredzami politisks solis). Kaut kā tā. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.25 (EET) ::::::Pret putinismu noskaņotos Krievijā, dabiski, Remeslo neinteresē. Viņiem tādi propagandistu izlēciemi ir praktiski ikdiena un interesanti tikai, kad ar to noņemas pazīstamas personas, kā Solovjovs vai Simoņjana. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.37 (EET) ofmev0hlt11qu7qic2bshohx2d2rpqq 4457507 4457504 2026-04-22T14:51:28Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Diskusija:Iļja Borisovičs Remeslo]] uz [[Diskusija:Iļja Remeslo]]: Pēc standarta 4457504 wikitext text/x-wiki [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%9A_%D1%83%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8E/18_%D0%BC%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_2026#%D0%A0%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D1%81%D0%BB%D0%BE,_%D0%98%D0%BB%D1%8C%D1%8F_%D0%91%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Diskusija par šo tēmu] krievu vikipēdijā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 10.43 (EET) :Krieviem viņš varbūt arī ir nozīmīgs... bet, tāpat kā mūsējā, krievu Wiki ir vietējas nozīmes būšana, kur savējiem nozīmības prasības ir daudz zemākas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 12.27 (EET) ::Man ieinteresēja tur pieminētais fakts (ko būtu gan jāpārbauda), ka uz šī cilvēka sūdzības pamata tika pirmo reizi apcietināts Navaļnijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.42 (EET) :::Ir vismaz pieci varianti par to, kurš bijis iegansta devējs, bet diez vai tam ir kāda nozīme. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.45 (EET) ::Par šo cilvēku vajadzētu pieminēt, ka šobrīd atrodas Sanktpēterburgas psihiatriskajā slimnīcā《pārbaudīta informācija)..Tur viņu varēja ievietot gan pēc varasiestāžu, gan radinieku pieprasījuma vai lūguma. Nepārbaudīta informācija- viņa tēvs un māsa ir diezgan augsta līmeņa psihiatri.Jāmēğina šeit " rakt dziļāk"- uzzināt kautko vairāk. [[Special:Contributions/&#126;2026-17854-58|&#126;2026-17854-58]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17854-58|talk]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 20.11 (EET) :::Tieši tāpat kā par vārdu - ja kāds gribēs un spēs to rakstu pārtaisīt, tad viņš par to arī domās, Ja ne, tad tās ir nevajadzīgas pūles. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.22 (EET) {{ping|Egilus}} parādījās nozīmība?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 15.01 (EEST) :@[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Strīdīgi: pavisam aizmirsts viņš nav, no trakomājas pirms dienām 5 iznāca un par šo faktu ziņoja daudzi [https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521 nopietni avoti], bet tālāk klusums. Kopumā, man šķiet, viņš savācis diezgan nozīmības "uz robežas", krievi nolēma atstāt - kā Krievijai pietiekami pazīstamu. Pāris citas intervikas arī ir... v obščem, uztaisīšu drusku kulturālāku un domāju, tad varam atstāt. Ja nebūs citu viedokļu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST) == Būtiski papildinājumi == Raksts ir būtiski papildināts ar neatkarīgiem starptautiskiem avotiem (Reuters, The Guardian, Meduza) un pārstrādāts enciklopēdiskā stilā, lai skaidrāk atspoguļotu personas nozīmību. Būšu pateicīgs par turpmākiem ieteikumiem vai precizējumiem attiecībā uz raksta saturu. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 14.48 (EET) :Pagaidām es šādu nozīmību latviešu Vikipēdijai rakstā neredzu. "Sabiedriskā palāta" Krievijā ir mazāk kā nekas. Viņam <u>varētu</u> būt kāda nozīmība kā valsts mediju žurnālistam, bet par to rakstā ne vārda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 15.18 (EET) :kāpēc tēvvārds "Borisovičs"? LV Wiki un valodā tādu sviestu nelieto. P.S. Admini, kad būs CEE konkurss? @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] :-[[Special:Contributions/&#126;2026-17420-60|&#126;2026-17420-60]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-17420-60|talk]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.24 (EET) ::Kur vajadzēja, es jau Borisoviču izņēmu. Pārsaukt rakstu nav īpašas vajadzības, kamēr viņš tāpat izskatās dzēšams. ::Konkurss būs kad vienmēr, bet uz anonīmiem viņš vienalga neattiecas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 16.27 (EET) :::Nu, redzēsim. Ja Putinu pa šo laiku nogāzīs, tad šis eksemplārs savu vietu vēsturē būs godam nopelnījis par spīti saviem nedarbiem. :::Vienkārši interesanti, ka krievi savu lapu arī plāno dzēst. Klasiska Kremļa politika. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 23.12 (EET) ::::Klasiska Vikipēdijas politika. Angļu valodā, kā redzam, pat diskusijas nav bijis - viņi no sākta gala to rakstu noslēpuši no publikas draftos. Tā tikai mēs un vēl daži auklējamies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.13 (EET) :::::Par angļu Vikipēdiju skaidrs. Vairāk izbrīna krievu Vikipēdijas politika, jo šis tiešām ir diezgan rets un pietiekoši nozīmīgs notikums priekš Krievijas iekšpolitikas, lai tā vienkārši to pasludinātu par mazsvarīgu. :::::Mana cerība bija nodublēt to lapu, ja nu gadījumā krievi izdzēš savējo (kas būtu acīmredzami politisks solis). Kaut kā tā. [[Dalībnieks:Ģirts Zīle|Ģirts Zīle]] ([[Dalībnieka diskusija:Ģirts Zīle|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.25 (EET) ::::::Pret putinismu noskaņotos Krievijā, dabiski, Remeslo neinteresē. Viņiem tādi propagandistu izlēciemi ir praktiski ikdiena un interesanti tikai, kad ar to noņemas pazīstamas personas, kā Solovjovs vai Simoņjana. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 09.37 (EET) ofmev0hlt11qu7qic2bshohx2d2rpqq 4 626261 4457645 4457279 2026-04-22T20:40:36Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (486 raksti) 4457645 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6721 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6693 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22859 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6525 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 10990 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1602 || 3255 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3234 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2487 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3582 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4496 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4682 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3210 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 3845 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 486 * '''Dalībnieku skaits:''' 21 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (263), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (54), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (50), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (40), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (4) * '''Dažādu valstu skaits:''' 39 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (205), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (31), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,208,879 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 87 no 486 (17.9%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 199 raksti, 334,619 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,003 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 35 raksti, 231,865 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 19 raksti, 111,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 18 raksti, 17,597 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 9 raksti, 5,397 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 7 raksti, 15,202 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 4 raksti, 4,543 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 2 raksti, 2,179 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] npsc58sknjn8h6ns9wt0m5b0w4vdyhy 4457711 4457645 2026-04-23T03:03:58Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (490 raksti) 4457711 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6693 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22859 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6525 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 10990 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1602 || 3255 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3234 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2487 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3582 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4496 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3210 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 3845 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 490 * '''Dalībnieku skaits:''' 21 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (266), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (54), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (50), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (40), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (4) * '''Dažādu valstu skaits:''' 39 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (208), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (31), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,214,355 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 87 no 490 (17.8%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 202 raksti, 338,538 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,003 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 35 raksti, 231,865 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 19 raksti, 111,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 18 raksti, 17,597 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 9 raksti, 5,397 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 7 raksti, 15,202 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 4 raksti, 4,543 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 3 raksti, 3,736 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 26h7pgzzhmj4pxst5z0lymsxnv9eqwq 4 626264 4457795 4457274 2026-04-23T08:15:32Z Egilus 27634 /* {{u|Egilus}} */ 4457795 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = Serbu, horvātu un slovēņu karaliste | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 1twcpq691wqpuhjh852wfcg7mnnk0ty 5 626273 4457647 4456608 2026-04-22T20:44:01Z Papuass 88 /* Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika */ Atbilde 4457647 wikitext text/x-wiki == Šī ir vieta jautājumiem == Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET) == Čečenija == {{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST) :Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST) ::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST) :::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST) == Statistika == Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST) :Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST) ::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST) :::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas "null edit", nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST) == Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos == Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST) == Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika == Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) :Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST) ::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST) 56k5vaj6le2dvv9dzo1pfotnmatijok 4 626708 4457646 4457280 2026-04-22T20:40:37Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4457646 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 486 kopējiem rakstiem, 483 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 670,518 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,269 baiti # {{U|Egilus}} - 440,031 baiti # {{U|Treisijs}} - 169,768 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 167,512 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 87,739 baiti # {{U|Biafra}} - 75,593 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Dainis}} - 33,343 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Pirags}} - 10,231 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|Uldis s}} - 6,901 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 12 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 11 raksti # {{U|MC2013}} - 5 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] opsce742ncm9eh3gnjfxmnbbc502ln3 4457712 4457646 2026-04-23T03:03:59Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4457712 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 490 kopējiem rakstiem, 487 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 679,428 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,269 baiti # {{U|Egilus}} - 440,154 baiti # {{U|Treisijs}} - 169,768 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 167,756 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 87,739 baiti # {{U|Biafra}} - 75,593 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Dainis}} - 33,343 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Uldis s}} - 11,519 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Pirags}} - 10,231 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 12 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 11 raksti # {{U|MC2013}} - 5 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ir2a2t5rvof38ngdcwpzd4wupg07owz 0 626927 4457475 4456836 2026-04-22T13:34:26Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457475 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Trīsdesmitu kauja | image = Le Combat des Trente (1857).jpg | caption = ''[[Trīsdesmitu kauja]]'' [[Penžulī l'Aridons|Penžulī l'Aridona]], 1857.gada darbs | partof = [[Bretaņas Mantojuma karš|Bretaņas mantojuma kara]] | date = 1351. gada 26. martā | place = [[Žuilaka]], [[Bretaņas hercogiste]] | coordinates = {{Coord|47|56|15|N|02|29|13|W|type:event_region:FR-56|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | result = Franču-Bretoņu uzvara | combatant1 = [[Šatiljonu dzimta|Bluā nams]], Bretaņa <br />[[Francija Viduslaikos|Francijas Karaliste]] | combatant2 = [[Monforu dzimta|Monforu nams]], Bretaņa <br />[[Anglijas Karaliste]] | commander1 = [[Žans de Bomanuārs]] | commander2 = [[Roberts Bemboro]]{{KIA}} | strength1 = 30 bruņinieki un ieroču nesēji | strength2 = 30 bruņinieki un ieroču nesēji | casualties1 = 6 miruši<ref name="Grant">{{cite book|last= Grant|first=R. G. |title=1001 Battles That Changed the Course of History|url= https://archive.org/details/1001battlesthatc0000rggr|pages=[https://archive.org/details/1001battlesthatc0000rggr/page/194 195] |year=2017 |publisher=Chartwell Books|isbn=978-0785835530 }}</ref> | casualties2 = 9 miruši<ref name="Grant"/> | campaignbox = }} '''Trīsdesmitu kauja''' ({{val|fr|Combat des Trente}}, {{val|br|Emgann an Tregont}}), kas notika 1351. gada 26. martā, bija epizode [[Bretaņas mantojuma karā]], kurā tika noskaidrots, kurš pārvaldīs [[Bretaņas hercogiste|Bretaņas hercogisti]]. Tā bija organizēta cīņa starp izvēlētiem kaujiniekiem no abām konflikta pusēm, kas norisinājās pusceļā starp [[Bretaņa]]s pilīm Žoselēnu un Ploermelu starp 30 čempioniem, [[bruņinieks|bruņiniekiem]] un muižniekiem no katras puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=uVZ893wOWgoC&printsec=frontcover&hl=de&source=gbs_summary_r&cad=0#PPA103,M1 |title=Combat of the Thirty (1351) in: ''John A. Wagner''. Encyclopedia of the Hundred Years War. — Westport: Greenwood Press, 2006, p. 103. |access-date=2017-10-02 |archive-date=2014-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140919183756/http://books.google.com/books?id=uVZ893wOWgoC&printsec=frontcover&hl=de&source=gbs_summary_r&cad=0#PPA103,M1 |url-status= }}</ref> Izaicinājumu meta Žans de Bomanuārs, Kārļa de Bluā kapteinis, kuru atbalstīja [[Francijas karalis]] [[Filips VI]], Robertam Bemboro, Džona de Monfora kapteinim, kuru atbalstīja [[Anglijas karalis]] [[Edvards III]]. Pēc sīvas kaujas uzvarēja franču-bretoņu Bluā frakcija. Vēlāk viduslaiku hronisti un balāžu autori šo kauju cildināja kā cēlu bruņniecības ideālu izpausmi. Žana Fruasāra vārdiem runājot, karotāji "abās pusēs turējās tik varonīgi, it kā viņi visi būtu [[Rolands]] un Olivjē".<ref>Jean Froissart's ''Chronicles'' Amiens ms. version.</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Combat of the thirty shields.jpg|thumb|Saskaņā ar P. Rolta teikto, franču-bretoņu bruņinieki valkāja tunikas ar melnu krustu, bet angļu-bretoņu bruņinieki — tunikas ar sarkanu krustu.|center]] Formālais iegansts duelim bija klajš pamiera pārkāpums šajā apgabalā, ko veica Ploermelas pils komandieris Roberts Bembro (citos avotos viņš tiek dēvēts par Rišāru de Bembro), kas atradās Žana de Bomanuāra, franču Žoselēnas cietokšņa komandiera un Bretaņas konstabla pārvaldē. Angļu garnizona laupīšanas nevarēja palikt nepamanītas franču acīs, taču lūgumi un apsūdzības nebija efektīvas. Tā Bomanuārs atbildēja, izaicinot angļus, kā rezultātā abas puses vienojās tikties "pie Mi-Vuā ozola (t.i., pusceļā)" starp Žoselēnas un Ploermelas pilīm. Kaujā bija jāpiedalās trīsdesmit karotājiem no katras puses. Franči vēlējās atriebties pārkāpējiem, tāpēc viņiem brīvprātīgo pieteicās daudz vairāk, nekā oficiāli bija nepieciešams dalībai duelī. Franči kaujas laukā norīkoja deviņus bruņiniekus un divdesmit ieroču nesēju (visi [[bretoņi]]). Angļi arī izlika laukumā trīsdesmit karotājus ([[angļi]] gan bija tikai astoņi — Hjū Kalvelijs, Roberts Nolzs, Tomass Voltons un Ričards de la Lands, ieroču nesējs Džons Pesingtons, bruņotie karavīri Degvorts un Džons Rasels; pārējie bija vācu, [[flāmi|flāmu]] un bretoņu [[algotnis|algotņi]]; pats Bembro bija pēc izcelsmes [[Brandenburga|brandenburgietis]]). == Kaujas gaita == [[Attēls:Combat des Trente (Le Baud, détail).jpg|thumb|Trīsdesmitu kauja.|alt=Le Combat des Trente, détail.]] Karotāji panāca vienošanos par cīņu kā [[kājnieki]]em, izmantojot zobenus, dunčus, [[šķēps|šķēpus]], [[vāle]]s un cirvjus. Karotāji izvēlējās ieročus pēc savas patikas, tāpēc daži bruņinieki cīnījās ar diezgan neparastiem ieročiem, piemēram, [[kara āmurs|kara āmuru]] vai falšionu. Turnīru, kas ilga vairākas stundas, vēroja daudzi skatītāji no vietējo zemnieku vidus. Īpaši novērotāji pēc signāla paziņoja par cīņas sākumu un sniedza arī medicīnisko palīdzību tās ievainotajiem dalībniekiem. Sīvās cīņas pirmo cēlienu uzvarēja angļi. Kaujā krita divi angļi, tostarp pats Bembro, pieci francūži krita vai tika sagūstīti, bet Bomanuārs tika smagi ievainots. Pēc nelielas kaujas pauzes tās iznākumu izšķīra franču muižnieka Gijoma de Montobāna nelietīgā rīcība: redzot, ka franču puse cieš sakāvi, viņš apkaunojoši aizbēga no kaujas lauka un, uzkāpis zirgā, apgāja cīnītāju rindas un ietriecās angļu grupā, nogāžot septiņus karotājus. Izmantojot to, bretoni ar pēdējiem spēkiem metās virsū angļiem un ar lielām grūtībām pārvarēja nogāztos un apdullinātos pretiniekus. Septiņi angļu frakcijas atbalstītāji tika nogalināti, pārējie, smagi ievainoti, vēlāk tika sagūstīti, bet drīz vien atbrīvoti par simbolisku atlīdzību. == Kaujas sekas == [[Attēls:Panel showing the arms of the French knights in the Combat of the Thirty.jpg|thumb|16. gadsimta koka panelis, kurā attēloti franču bruņinieku ģerboņi, kuri cīnījās Trīsdesmitu kaujā 1351. gadā]] Kaujai nebija praktisku politisku seku, taču tā ieņēma nozīmīgu vietu laikabiedru prātos, kļūstot par patiesas bruņniecības un drosmes paraugu (izņemot franču ieroču nesēju, kurš negodīgi iedūra sāncenšiem mugurā). Tās īpašo statusu noteica arī fakts, ka vairums laikabiedru kritiski vērtēja šādas darbības, uzskatot tās par bezjēdzīgām. Tomēr šī sadursme bija pārsteidzošs izņēmums, lai gan to ievērojami sabojāja franču puses rīcība. Turklāt 1373. gadā, iedvesmojoties no kaujas, bretoni sacerēja slavenu balādi, kas vēl ilgu laiku saglabāja savu popularitāti. == Kaujas dalībnieki == Šie ir bruņinieku vārdi, kā uzskaitīts Ainsvorta poēmas tulkojumā, lai gan angļu pusē faktiski ir uzskaitīti 31 bruņinieku vārdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nipissingu.ca/department/history/muhlberger/chroniqu/texts/AINSWORT.HTM |title=Deeds of Arms: Ainsworth's Translation of the Verse Account of the Combat of the Thirty |last=Muhlberger |first=Steven |publisher=[[Nipissing University]] |access-date=24 March 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121105020628/http://www.nipissingu.ca/department/history/muhlberger/chroniqu/texts/AINSWORT.HTM |archive-date=5 November 2012 |url-status= }}</ref> {| class="wikitable" | valign=top width=50%| '''Franču-Bretoņu spēki''' <br />Bruņinieki * Sers [[Žans de Bomanuārs]], Bretaņasmkonstebls, Žoselēnas pārvaldnieks * Sers Olivjē Arēls * Sers Karons de Bosdegā * Sers Žofrijs du Buā * Sers Īvs Šaruēls * Sir Gajs de Rošfors * Sers Žans Rokselo * Sers Robins Ragunēls * Sir Ons de Sentožons * Sir Žans de Tinteņaks Ieroču nesēji * Žofrijs de Bokorps * Hjū Kapus le Sāžs * Olivjē de Fonteno * Luijs de Gožons * Alēns de Keranro * Gijoms de la Landē * Gijoms de la Maršē * [[Žofrijs de Melons]] {{KIA}} * Gijoms de Montobāns * Olivjē de Montevills * Moriss du Parks * Tristans de Pestivjēns * Gijons de Pontblāns * Žofrijs Polārs {{KIA}} * Simonē Pašārs * Žofrijs de la Rošē * Žans de Serēns * Alēns de Tinteņaks * Moriss de Trezižufī * Geslīns de Trezižudī | valign=top width=50%| '''Angļu-Bretoņu spēki''' <br />Knights * Sers [[Robert Bemboro]], Ploermelas kapteinis {{KIA}} * Sers [[Roberts Knolls]] * Sers Tomass Baileforts * Sers Tomass Voltons * Sers [[Hjū Kalvelijs]] * Sers Ervē Laksaulens * Sers Ričards Lalends Ieroču nesēji * Džons Plesingtons * Ričards Gaillard * Hughes Gailards * Haketons Klemenbēns * Henekins de Genšamps * Renekins Eroārs * Henekins Le Marešāls * Raolē d'Aspremons * Goltjē l'Alemāns * Bobinets Meliparts * Žans Trosēls * Robins Adē * Pero Ganelons * Žulemēns le Gailārs * Ženekins Tailārs * Rango le Koarts * Rauls Prevo * Dardeins {{KIA}} * Repeforts * Krokarts Vācietis * Isannejs * Dagvorts * Helišons * Heleko |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * "The combat of the thirty. From an old Breton lay of the fourteenth century". Translated by English novelist William Harrison Ainsworth. In: Browne, H. Knight; Cruikshank, G.; Smith, A.; Ainsworth, W. Harrison; Dickens, C. (18371868) (1859). Bentley's Miscellany Volume XLV. London: Richard Bentley. pp. 5—10, 445—459. * H.R. Brush, ed., "La Bataille de trente Anglois et de trente Bretons," Modern Philology, 9 (1911—12): 511—44; 10 (1912—13): 82—136. * Sir Arthur Conan Doyle, Sir Nigel. * Steven Muhlberger (tr. and ed.), The Combat of the Thirty, Deeds of Arms Series, vol. 2 (Wheaton, IL: Freelance Academy Press, 2012). * Steven Muhlberger, Deeds of Arms: Formal combats in the late fourteenth century, (Highland Village, TX: The Chivalry Bookshelf, 2005) 76—120. * Chisholm, Hugh, ed. (1911). "Beaumanoir" . Encyclopædia Britannica (11th ed.). Cambridge University Press. * Sébastien Nadot, Rompez les lances ! Chevaliers et tournois au Moyen Age, Paris, ed. Autrement, 2010. (Couch your lances ! Knights and tournaments in the Middle Ages...) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121105020628/http://www.nipissingu.ca/department/history/muhlberger/chroniqu/texts/AINSWORT.HTM A Verse Account of the Combat of the Thirty] * [http://www.medievalarchives.com/Combat30 Combat of the Thirty] on [http://www.medievalarchives.com/PodcastList Medieval Archives Podcast] [[Kategorija:Viduslaiki]] [[Kategorija:1351. gads]] [[Kategorija:Bruņinieki]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] 7mz258b8bzq0nxq7146srro53xxc6ug 0 627162 4457677 4447276 2026-04-22T22:08:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457677 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kulautuva | official_name = ''Kulautuva'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kulautuvos mokykla.JPG | image_caption = Kulautuvas skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kauņas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Kauņas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kulautuvas seņūnija]] | area_total_km2 = 9.46 | population_total = 1393 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 56 | lats = 28 | latNS = N | longd = 23 | longm = 38 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = }} '''Kulautuva''' ({{val|lt|Kulautuva}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Nemuna]]s labajā krastā, 20 kilometrus uz rietumiem no [[Kauņa]]s. Miestam ir kūrortteritorijas statuss. == Vēsture == Kulautuva rakstos pirmo reizi minēta 1364. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] hronikās kā ''Colautadorp''. Tomēr miesta uzplaukums sākās starpkaru periodā (1918–1940), kad Kulautuva kļuva par vienu no populārākajiem Lietuvas [[Kūrorts|kūrortiem]]. 1933. gadā tai oficiāli piešķīra vasarnīcu vietas un kūrorta statusu. Padomju gados šeit darbojās vairākas sanatorijas, tostarp bērnu [[tuberkuloze]]s sanatorija. Pēc neatkarības atjaunošanas miests ir atguvis savu prestižo statusu kā mierīga atpūtas un rehabilitācijas vieta priežu mežu ielokā. 2001. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. 2003. gada 25. februārī ar valdības lēmumu Kulautuvai tika piešķirts pilsētas statuss (līdz tam laikam tā oficiāli bija pilsētciemats).<ref>[http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_l?p_id=205848 Vyriausybės nutarimu Nr. 248]</ref> == Kūrorts un dabas objekti == Kulautuva ir pazīstama ar savu labvēlīgo mikroklimatu, ko rada apkārtējie priežu meži un Nemunas tuvums. * Minerālūdens avoti: miestā atrodas minerālūdens urbumi, ko izmanto ārstnieciskos nolūkos. * Akāciju aleja: miesta galvenā iela un simbols, kurā katru gadu notiek populārais dziesminieku festivāls ''Akacijų alėja''. * Dievu kalns: skulptūru parks priežu mežā ar koka tēliem no lietuviešu mitoloģijas un pasakām. * Velosipēdu celiņi un takas: attīstīta infrastruktūra pārgājieniem un riteņbraukšanai, kas savieno Kulautuvu ar [[Kačerģine|Kačerģini]] un citām piepilsētas atpūtas vietām. == Arhitektūra == Miestam raksturīga 20. gadsimta 30. gadu kūrorta arhitektūra — koka vasarnīcas ar dekoratīviem elementiem. Kulautuvas Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīca ir mūsdienīga mūra baznīca, kas uzcelta 2021. gadā iepriekšējās, 2012. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Kulautuvas pamatskola, bibliotēka, pasts un rehabilitācijas slimnīca. Kulautuva ir iecienīta dzīvesvieta Kauņas iedzīvotājiem, kuri vēlas dzīvot zaļā vidē netālu no pilsētas. Vasaras sezonā šeit darbojas arī prāmis pāri Nemunai uz [[Zapīšķe]]s miestu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.krs.lt/ Kauņas rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220303100149/https://www.krs.lt/ |date={{dat|2022|03|03||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kauņas rajona pašvaldība]] i9ewuozsz70qwgjs3c9gz9efsargyjx 0 627683 4457473 4449173 2026-04-22T13:29:14Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457473 wikitext text/x-wiki [[Attēls:St Johns Co-Cathedral.jpg|thumb|[[Valletas Svētā Jāņa līdzkatedrāle]] — uzcelta laikā no 1573. līdz 1578. gadam pēc Svētā Jāņa ordeņa iniciatīvas]] '''Kristietība Maltā''' ir dominējošā [[reliģija]] un būtiska valsts kultūras un identitātes sastāvdaļa. Aptuveni 90—95% [[Malta]]s iedzīvotāju identificējas kā kristieši, un lielākā daļa no tiem pieder pie [[Romas Katoļu baznīca]]s, kas gadsimtu gaitā ir ietekmējusi valsts politisko, sociālo un kultūras attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://operationworld.org/prayer-calendar/08-26/|title=Aug 26 Archives|website=Operation World|access-date=2026-04-02|language=en}}</ref> Saskaņā ar tradīciju kristietība Maltā aizsākās jau 1. gadsimtā, kad [[svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] piedzīvoja kuģa avāriju Maltas krastos ap 60. gadu [[mūsu ēra|mūsu ērā]], un šis notikums tiek uzskatīts par kristietības ieviešanas sākumu salā, savukārt [[viduslaiki]]os Malta kļuva par nozīmīgu kristīgās ticības centru, īpaši pēc tam, kad to pārvaldīja [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa ordenis]] laika posmā no 1530. līdz 1798. gadam, kuri stiprināja katoļu tradīcijas un veicināja baznīcu būvniecību, kā arī attīstīja reliģisko dzīvi un [[arhitektūra|arhitektūru]]. Romas Katoļu baznīca ir oficiāli atzīta [[Maltas konstitūcija|Maltas konstitūcijā]] kā valsts reliģija, un apmēram 85—90% iedzīvotāju ir katoļi, savukārt valstī ir vairāk nekā 300 [[baznīca (celtne)|baznīcas]], tostarp ievērojamas [[katedrāle]]s un dievnami, kas apliecina reliģijas nozīmīgo lomu sabiedrībā un ikdienas dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.constituteproject.org/constitution/Malta_2016|title=Malta 1964 (rev. 2016) Constitution - Constitute|website=www.constituteproject.org|access-date=2026-04-02|language=en}}</ref> Katoļticības institucionalizācija Maltā ir pakāpenisks vēsturisks process, kas sakņojas agrīnās [[kristietība]]s izplatībā Vidusjūras reģionā un vēlākajā periodā, tostarp [[Lielbritānija]]s koloniālās pārvaldības laikā (1814—1964), katoļticība netika institucionāli demontēta, bet gan integrēta koloniālajā pārvaldības modelī, saglabājot augstu sociālo leģitimitāti. Pēc neatkarības iegūšanas 1964. gadā katoļticības īpašais statuss tika kodificēts juridiski,. Lai gan Malta joprojām ir viena no reliģiozākajām valstīm [[Eiropa|Eiropā]], pēdējos gados novērojama pakāpeniska [[sabiedrības sekularizācija|sekularizācija]], īpaši jauniešu vidū, un aptuveni 5—10% iedzīvotāju identificējas kā [[ateisms|ateisti]] vai nereliģiozi, tomēr kristietība joprojām saglabā centrālo lomu valsts kultūrā, tradīcijās, [[svētki|svētkos]] un sabiedriskajā dzīvē. Kristietība Maltā ir būtiski ietekmējusi [[māksla|mākslu]], [[mūzika|mūziku]], [[izglītība|izglītību]] un [[tradīcija]]s, kā arī valsts [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], veidojot unikālu kultūras vidi, kas saglabājusies vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malta]] [[Kategorija:Kristietība]] [[Kategorija:Maltas vēsture]] 2uyot8nx7j2k9a21toq8jmfsqqksv2y 0 627993 4457463 4450170 2026-04-22T12:45:14Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457463 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Plūmu rakija]] '''Rakija''' ir [[Balkānu pussala|Balkānu]] tradicionāls [[alkoholiskais dzēriens]]. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}</ref> Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram: * ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]] * ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]] * ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]] * ''dunjevača'' — no [[parastā cidonija|cidonijām]] Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% alkohola, bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas. Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzērieni]] itrszwhiqhm6c44fiawzfsuwom501xj 0 628162 4457464 4450508 2026-04-22T12:47:22Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4457464 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|26}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 22 | caps3 = 8 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas "Gimnasia"]] | clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]] | countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Asunsjona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 188 | image = Omar Alderete 2019 (cropped).jpg | caption = Omars Alderete 2019. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | name = | playername = Omars Alderete | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2019 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 35 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23 | nationalteam4 = {{fb|PAR}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2018— | years4 = 2019—2020 | caps4 = 31 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 17 | goals5 = 0 | years6 = 2021—2022 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps6 = 29 | goals6 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 25 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 65 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | years9 = 2025— | caps9 = 27 | goals9 = 1 }} '''Omars Federiko Alderete Fernandess''' ({{Val|es|Omar Federico Alderete Fernández}}, dzimis {{Dat|1996|12|26}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Alderete spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Cerro Porteño]]'', Argentīnas komandās [[Laplatas "Gimnasia"]] un ''[[Club Atlético Huracán|Huracán]]'', Šveices komandu ''[[FC Basel|Basel]]'', Vācijas komandu ''[[Hertha BSC]]'', kā arī Spānijas komandas ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]''. [[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alderete, Omars}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paragvajas futbolisti]] [[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Laplatas "Gimnasia" spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Huracán spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] hy05bp2a8cmh7kamh6ltgpergnsf0du 0 628380 4457459 4451247 2026-04-22T12:41:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457459 wikitext text/x-wiki {{Ūdenskrituma infokaste | name = Grūbes ūdenskritums | photo = Grūbes ūdenskritums.png | photo_width = | photo_caption = | map_type = Latvija | map_caption = | relief = jā | latd = 57 | latm = 31 | lats = 34.7 | latNS = N | longd = 26 | longm = 46 | longs = 43.4 | longEW = E | region = | location = [[Smiltenes novads]], [[Apes pagasts]] | type = | elevation = | height = 4,2 m | height_longest = | number_drops = 1 | width = 12 m | average_width = | watercourse = [[Vaidava (upe)|Vaidava]] | average_flow = | world_rank = }} '''Grūbes ūdenskritums''' jeb '''Vaidavas Grūbe''' ir 4,2 m (pēc citiem avotiem 4,3 m)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wondermondo.lv/vaidavas-grube/|title=Vaidavas Grūbe - Wondermondo|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref> augsts ūdenskritums uz [[Vaidava (upe)|Vaidavas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Grūbe (Apes pagasts)|Grūbē]]. Ūdenskritums izveidojies pāri [[devons|devona]] [[Pļaviņu svīta]]s [[dolomīts|dolomīta]] kāplei, tā platums sasniedz 12 m. Vēsturiski ūdenskritumam ir bijušas divas pakāpes — 2 un 2,2 m augstas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/grubes_udenskritums_vaidavas_grube/|title=Grūbes ūdenskritums (Vaidavas grūbe) :: Grūbe , Apes lauku teritorija pag., Apes nov., Vidzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2026-04-06}}</ref> Grūbes ūdenskritums ir viens no augstākajiem Latvijas ūdenskritumiem, taču tas ir apmūrēts un kalpo kā Grūbes dzirnavu (mūsdienās mazā hidroelektrostacija) aizsprosta pamats. Šie pārveidojumi traucē precīzi noteikt ūdenskrituma dabisko augstumu. Grūbes ūdenskritums bija labi zināms jau 18. gadsimtā, bieži minēts literatūrā. 19. gadsimta vidū uzcēla Grūbes dzirnavas un ūdenskritumu apmūrēja. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās Grūbes papes fabrika ar kokzāģētavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wondermondo.lv/vaidavas-grube/|title=Vaidavas Grūbe - Wondermondo|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref> Līdz Otrajam pasaules karam tas bija apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. Kara laikā 1944. gadā rūpnīca tika nopostīta. Hidroelektrostacija darbojas kopš 1951. gada, likvidēta 1972. gadā, bet atjaunota 1999. gadā, uzstādot Latvijā vienu no modernākajām turbīnām ar tālvadību. HES darbojas videi draudzīgākā caurplūdes režīmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://veclaicene.lv/grubes-hes-apkartne|title=Grūbes HES apkārtne|website=veclaicene.lv|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}</ref> Pavisam netālu lejpus ūdenskrituma, Vaidavas labajā krastā atrodas arī 4,5 m augstais [[Grūbes dolomīta atsegums]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Latvijas ūdenskritumi]] [[Kategorija:Apes pagasts]] [[Kategorija:Vaidava]] oox44b0y2rux3r86qnrc1vz826cv6d4 0 628446 4457470 4451533 2026-04-22T13:16:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457470 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Jeglič_kranjski.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Primula carniolica'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | apakšklase = Asteridae | apakšklase_lv = Asterveidīgie | rinda = Ericales | rinda_lv = Viršu rinda | dzimta = Primulaceae | dzimta_lv = Prīmulu dzimta | ģints_lv = Karniolas prīmula | ģints = Primula carniolica | kategorijas = nē | binomial = | autors = | klada = | klada_lv = }} '''Karniolas prīmula''' (''Primula carniolica'') ir ziedošs augs [[Prīmulu dzimta|prīmulu]] dzimtā, [[Endēms|endēmisks]] augs [[Slovēnija]]i, kas attīstījies [[Ledus laikmets|ledus laikmetā]] un ir viens no slavenākajiem vietējiem augiem. Šis augs aug ap Divjes ezeru Idrijā, un to atklāja [[Džovanni Antonio Skopoli]], Tas tika nosaukts tās zemes vārdā, kur tas tika atrasts – [[Karniola]] (Kraina), kas tolaik piederēja [[Austrijas Impērija]]i. == Apraksts == Augs izaug 3-12 centimetru augstumā un parasti ir 1-4 centimetrus plats. [[Stublājs]], pamatne un [[lapas]] ir gaiši zaļas, gaļīgas un bez pārklājuma, kas redzams dažām citām prīmulām. [[Zieds|Ziedu]] diametrs ir 20-25 milimetri, tie ir maigi sarkanā, rozā vai purpursarkanā krāsā.<ref name="slgov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vlada.si/en/about_slovenia/geography/pearls_of_the_floral_wealth_of_slovenia/carniolan_primrose_primula_carniolica/|title=CARNIOLAN PRIMROSE (PRIMULA CARNIOLICA)|last=|publisher=Government of Slovenia|website=|access-date=2016-07-24|date=|archive-date=2012-04-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120405075302/http://www.vlada.si/en/about_slovenia/geography/pearls_of_the_floral_wealth_of_slovenia/carniolan_primrose_primula_carniolica/}}</ref><ref name="alpineflora">{{Tīmekļa atsauce|url=http://encyclopaedia.alpinegardensociety.net/plants/Primula/carniolica|title=Primula carniolica|last=|publisher=Alpine garden society plant encyclopedia|website=|access-date=2016-07-24|date=}}</ref> Augs zied aprīlī un maijā ar sarkanvioletiem ziediem, kas attīstās daudzkrāsainās ziedkopās. Tā izplatības areāls ir ierobežots aptuveni 5000 kvadrātkilometru platībā Slovēnijas Augšējās, Lejas un Iekšējās Karniolas reģionos<ref name="slgov"/> un Slovēnijas piekrastē<ref name="botgarden">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.botanic-gardens-ljubljana.com/en/component/plants/primula-carniolica|title=Primula carniolica|last=|publisher=UNIVERSITY BOTANIC GARDENS LJUBLJANA (SLOVENIA), DEPARTMENT OF BIOLOGY BIOTECHNICAL FACULTY|website=|access-date=2016-07-24|date=}}</ref>, tostarp Trnovo mežā un Iškas upes aizā.<ref name="slgov" /> Savā izplatības areālā augs aug uz mitrām, uz ziemeļiem vērstām [[kaļķakmens]] klintīm, gravās un [[Pļava|pļavās]] 900–1000 metru augstumā.<ref name="alpineflora"/> Kopš 1922. gada tā Slovēnijā ir aizsargājama suga, tāpēc tās ziedu plūkšana ir aizliegta.<ref name="slgov"/> ''Primula carniolica'' tiek reti kultivēta.<ref name="alpineflora"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Eiropas flora]] [[Kategorija:Prīmulu dzimta]] [[Kategorija:Slovēnija]] 7jwjy2k19etgi37lzomfzuuku56vy50 0 628734 4457659 4452744 2026-04-22T21:08:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457659 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristina Seredina | vārds_orig = ''Кристина Середина'' | attēls = Kristina_Seredina,_September_2018.jpg | att_izm = | paraksts = Kristina Seredina 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|24}} | dz_viet = [[Taraza|Žambila]] | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievi|krievu]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=169}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} | dzimums = S <!------ Profesionālā informācija ------> | sporta veids = [[regbijs]] }} '''Kristina Seredina''' (dzimusi {{dat|1994|12|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/146154|title=Olympedia – Kristina Seredina|website=www.olympedia.org|access-date=2026-04-10}}</ref>) ir krievu [[Regbijs|regbija]] spēlētāja, Maskavas regbija kluba CSKA un [[Krievija]]s sieviešu regbija-7 un regbija-15 izlašu spēlētāja. Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ от 29.12.2017 г. № 171-нг. Наградные приказы. Министерство спорта Российской Федерации.|website=minsport.vgsspb.ru|access-date=2026-04-10|language=en|archive-date=2018-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20180121071415/http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846}}</ref> == Biogrāfija == Pirms regbija karjeras uzsākšanas Seredina nodarbojās ar [[Rokasbumba|handbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/national/119036092/russian-women-shouldertapped-for-rugby-sevens-career|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-04-10}}</ref> Krievijas izlasē viņa iekļauta kopš 2014. gada.<ref>https://www.yuga.ru/news/333982/</ref> K. Seredina ir Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ министра спорта России|access-date=2018-01-20|archive-date=2018-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20180121071415/http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846}}</ref> Viņa kļuva par vairākkārtēju Eiropas čempioni regbijā-7 (2014., 2016., 2018., 2019. un 2021. gadā), kā arī 2016. gadā izcīnīja Eiropas čempionāta [[Bronzas medaļa|bronzas medaļu]] regbijā-15. 2017. gadā [[Traumatoloģija|traumas]] dēļ viņa nepiedalījās Eiropas čempionātā.<ref>https://ria.ru/20170709/1122706818.html</ref> 2021. gadā viņa piedalījās Eiropas regbija-7 čempionāta posmos [[Lisabona|Lisabonā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41238|title=Андрей Кузин объявил состав на Лиссабон|access-date=2021-11-30}}</ref> un [[Maskava|Maskavā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41625|title=Андрей Кузин внес изменения в состав сборной России|access-date=2021-11-30}}</ref> izcīnot savu piekto Eiropas čempiones titulu. Tajā pašā gadā viņa tika iekļauta [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] sastāvā dalībai [[Tokija]]s olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/sport/11823769|title=Определен состав женской сборной России по регби-7 на Олимпиаду в Токио|publisher=ТАСС|access-date=2021-07-19|date=2021-07-05|language=ru}}</ref> Tā paša gada Pasaules regbija-7 sērijas posmā [[Dubaija|Dubaijā]] viņa tika iekļauta turnīra simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/news/45027|title=Кристина Середина вошла в символическую сборную этапа в Дубае|access-date=2021-12-07}}</ref> 2022. gada 28. janvārī [[Sevilja|Seviljā]] Pasaules sērijas posmā spēlē pret [[Polija|Poliju]] (29:5) Seredina sasniedza 300 gūto punktu robežu. Regbijā-7 viņa ir universāla spēlētāja, kas ne tikai gūst piezemējumus (''try''), bet arī precīzi izpilda realizācijas sitienus (''conversion)''. Pasaules sērijā 158 spēlēs viņa guvusi 39 piezemējumus un 58 realizācijas, kopā sakrājot 308 punktus. Karjeras laikā viņa saņēmusi vienu dzelteno kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.world.rugby/sevens-series/player/womens/53722|title=Kristina Seredina - Player Stats {{!}} HSBC World Rugby Sevens Series|last=worldrugby.org|website=www.world.rugby|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seredina, Kristina}} [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] 4jd0izgyb7imxxtuu1elpvpdjbctcep 0 628761 4457456 4453117 2026-04-22T12:35:12Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457456 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Veclazdonas muiža | former_names = ''Alt-Lasdohn'' | status = | image = Lazdonas muižas pils 2001-08-25.jpg | image_size = 250px | caption = Lazdonas muižas kungu māja 2001. gadā | architectural_style = [[eklektika (arhitektūra)#Neorenesanses stila būves Latvijā|neorenesanse]] | owner = Privātīpašums | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Lazdonas pagasts|Lazdona}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.823941 | latNS = N | longd = 26.244214 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 17. gadsimts | completion_date = 1870. gadi | renovation_date = }} '''Veclazdonas muiža''' ({{val|de|Alt-Lasdohn}}) bija viena no [[Vidzeme]]s [[muiža|muižām]], kas atradās [[Lazdonas ezers|Lazdonas ezera]] austrumu krastā. Ap muižu veidojās [[Lazdona]]s ciems, kas 1731. gadā kļuva par jaunizveidotā [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas draudzes novada]] centru. Veclazdonas muižas kungu māja tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajām un arhitektoniski interesantākajām 19. gadsimta otrajā pusē celtajām kungu mājām Latvijā.<ref name="Mašnovskis">{{Grāmatas atsauce|first=Vitolds|last=Mašnovskis|title=Muižas Latvijā|volume=III (Ķ-M)|chapter=Lazdonas muiža|location=Rīga|publisher=DUE|year=2020|isbn=978-9934-8479-9-8|page=70—72}}</ref> == Vēsture == 1625. gadā Veclazdonas muižu [[lēnis|lēnī]] no [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Zviedrijas karaļa]] [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] saņēma [[Klēbeki|Heinrihs fon Klēbeks]] ({{val|de|Klebeck}}), kura dzimtai tā piederēja 209 gadus. 1834. gadā viņa pēctecis Oto Johans fon Klēbeks muižu pārdeva [[Budenbroki|Oto Gustavam Vilhelmam fon Budenbrokam]] ({{val|de|Buddenbrock}}).<ref name="Mašnovskis"/> Atbilstoši [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms|Bīnenštama]] ievāktajām 1816. gada ziņām, Veclazdonas muižai piederēja 5 un 1/4 [[arkls (mērvienība)|arklu]] zemes, tai bija piederīgi 149 [[dzimtbūšana|dzimtzemnieki]] vīrieši un 153 sievietes.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Bienestamm, H. von.|title=Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland|language=de|location=Riga|publisher=Deubner|year=1826|page=266}}</ref> 1862. gadā muižu nopirka Karls fon Stankievics ({{val|de|Stankiewitz}}), kurš tobrīd bija augstdzimušu bērnu-bāreņu skolas (institūta) inspektors [[Gatčina|Gatčinā]]. Viņš [[1870. gadi|1870. gadu]] pirmajā pusē uzcēla pašreizējo Veclazdonas muižas [[historisms (arhitektūra)|neorenesanses]] stila kungu māju, tomēr nav ziņu, ka viņš pats vai viņa pēcteči būtu tajā dzīvojuši.<ref name="Pelnu sanatorija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042919/kultura/47024265/vieta-kur-tapa-pelnu-sanatorija-lazdonas-muizas-misterija|title=Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija|author=Nora Rieksta-Ķenģe|date={{dat|2016|2|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2026|4|10|L|bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|language=lv}}</ref> 1890. gadā muižu rentēja kāds [[Līveni|Līvenu]] dzimtas pārstāvis, bet no 1894. līdz 1904. gadam — [[Cirstu muiža]]s saimnieks Edgars Voldemārs Karls fon Strandmans ({{val|de|Strandmann}}). 1904. gadā Veclazdonas muižu nopirka Teodors Johans (Jānis) Šmits. Kaut arī dzimis [[latvieši|latvietis]], viņš bija [[Krievijas Impērija]]s ierēdnis ar muižnieka titulam atbilstošu amatu — slepenpadomnieks. Viņš šajā īpašumā uzturējās reti.<ref name="Pelnu sanatorija"/> 1912. gadā Veclazdonas muižai piederēja 2383 [[hektārs|hektāru]] zemes, tostarp, pusmuiža, krogs un 35 zemnieku saimniecības. Pirms tam vēl 2949 ha zemes bija pārdota vecsaimniekiem.<ref name="Mašnovskis"/> 1914. gada oktobra sākumā Veclazdonas muižā ierīkoja karavīru lazareti. Teodors Šmits tai atvēlēja piecas telpas, paredzot 20 gultasvietas, no kurām sešas uzturēja pats saimnieks, bet pārējām līdzekļus vāca [[Lazdonas pareizticīgo baznīca|Lazdonas pareizticīgo draudze]]. Lazareti iesvētīja 1914. gada 12. oktobrī, kad pirmie ievainotie tajā esot uzturējušies jau aptuveni nedēļu. Par ārstu lazaretē strādājis Nikolajs Bernikers.<ref name="Pelnu sanatorija"/> Pēc [[agrārā reforma Latvijā|agrārreformas]] Veclazdonas muiža ar 72,1 ha zemes palika Šmitu ģimenes īpašumā. Pārējā zeme un sešas saimniecības ēkas tika iedalītas [[jaunsaimniecība|jaunsaimniecībām]], klētī ierīkoja piensaimnieku biedrības pienotavu. Atlikušajā īpašuma daļā saimniekoja Teodora Šmita dēls Mihails, kurš kungu māju izīrēja, bet pats uzturējās blakus esošajā, baltajā divstāvu ēkā pie ezera, kas tiek lēsta vecāka par pašu kungu māju.<ref name="Pelnu sanatorija"/> Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Bāzu līguma]] parakstīšanas, meklējot jaunas mītnes [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijai]], 1939. gada rudenī kungu mājā īslaicīgi uzturējās [[artilērija|artilēristi]], to vidū virsnieks E. Bērziņš, karikatūrista [[Gunārs Bērziņš (karikatūrists)|Gunāra Bērziņa]] tēvs.<ref name="Pelnu sanatorija"/> [[Latvijas PSR]] laikā Lazdonā izveidoja [[kažokāda|kažokzvēru]] audzēšanas saimniecību. Kungu mājā izvietojās tās kantoris, kā arī citas administratīvās iestādes un dzīvokļi. Pēc īpašumtiesību atjaunošanas agrāko saimnieku pēcteči muižu pārdeva, taču ēkas atjaunošanas plāni līdz šim nav īstenoti, un ēka vairs netiek apsaimniekota.<ref name="Pelnu sanatorija"/> 2015. gadā Veclazdonas muižā tika uzņemta ārskati režisora [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] filmai "[[Pelnu sanatorija]]".<ref name="Pelnu sanatorija"/> == Raksturojums == Kungu māja ir ķieģeļu un akmens krustveida celtne, ko papildina vairākas piebūves, tai skaitā, stiklotas verandas un četrstāvu kvadrātisks tornis. Vizuālu eleganci ēkai piešķir daudzkrāsainās akmens sienas ar logu ķieģeļu aplodām. Cokolstāvā plašs pagrabs. Interjers izpostīts, tajā izceļas podiņu krāsns un vītņveida kāpnes.<ref name="Mašnovskis"/> Kungu māju iekļauj vairākas pārbūvētas, kā arī padomju laikā celtas un pamestas saimniecības ēkas. Lazdonas ezera krastā atrodas mērogā vērienīga, nenosakāmas nozīmes pussabrukusi mūra celtne.<ref name="Mašnovskis"/> No agrākā muižas parka līdz mūsdienām saglabājusies aleja, kas ved uz kungu māju.<ref name="Mašnovskis"/> == Skatīt arī == * [[Madonas apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Lazdonas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] pggi3rhoic0lzwqim0vq5kb2q6fkzbe 0 628861 4457455 4453195 2026-04-22T12:29:57Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457455 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Meirānu muiža | former_names = ''Meiran'' | status = | image = Meirānu muižas pils 2001-08-25.jpg | image_size = 250px | caption = Pārbūvētā Meirānu muižas kungu māja 2001. gadā | architectural_style = | owner = Privātīpašums | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Indrānu pagasts|Meirāni|4s=Meirāni (Indrānu pagasts)}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.905315 | latNS = N | longd = 26.714898 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 19. gadsimts | completion_date = 1893. gads | renovation_date = }} '''Meirānu muiža''' ({{val|de|Meiran}}) bija viena no [[Vidzeme]]s [[muiža|muižām]], kas atradās [[Aiviekste]]s labajā krastā, tagadējā [[Meirāni (Indrānu pagasts)|Meirānu]] ciemā. == Vēsture == Meirānu muižas zemes ap 18./19. gadsimta miju atdalīja no [[Lubānas muiža]]s. Kā pirmais tās īpašnieks minēts [[Fītinghofi|Pauls fon Fītinghofs-Šēls]] ar sievu Sofiju Agnesi fon Lipharti.<ref name="Mašnovskis">{{Grāmatas atsauce|first=Vitolds|last=Mašnovskis|title=Muižas Latvijā|volume=III (Ķ-M)|chapter=Meirānu muiža|location=Rīga|publisher=DUE|year=2020|isbn=978-9934-8479-9-8|page=268-269}}</ref> No 19. gadsimta pirmās puses par Meirānu un Lubānas muižas īpašniekiem kļuva [[Volfi|Volfu]] dzimta. Kā pirmais īpašnieks no viņu vidus minēts Jozefs Oto Alberts fon Volfs. 1870. gadā to mantoja Rihards Emīls Leonhards, bet 1887. gadā — Heinrihs Johans Gotlībs. Par pēdējo Meirānu muižas īpašnieku 1897. gadā kļuva Džeimss Georgs Leonhards Frīdrihs fon Volfs.<ref name="Mašnovskis"/> 1912. gadā Meirānu muižai piederēja 15 275 [[hektārs|ha]] zemes, tostarp, [[krogs]] un 77 zemnieku saimniecības. Pirms tam vēl 3 645 ha zemes bija pārdota vecsaimniekiem.<ref name="Mašnovskis"/> Pēc [[agrārā reforma Latvijā|agrārreformas]] muižas zemi sadalīja rentniekiem, bet muižu nodeva [[Meirānu Kalpaka pamatskola|Meirānu pamatskolai]]. Lai agrāko kungu māju pielāgotu skolas vajadzībām, 1930. gados to kapitāli pārbūvēja. 1944. gada augustā [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]], kā rezultātā ēkas cieta un kļuva neapdzīvojamas.<ref name="skola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.meiranukalpakapsk.lv/lv/par-mums-59853/index-59857|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211019083211/http://www.meiranukalpakapsk.lv/lv/par-mums-59853/index-59857|archivedate={{dat|2021|10|19|N|bez}}|title=Meirānu Kalpaka pamatskolas vēsture|language=lv}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kungu māju pārbūvēja, piebūvējot otro un mansardstāvu.<ref name="skola"/> Nelielā audzēkņu skaita dēļ 2020. gadā Meirānu Kalpaka pamatskolu slēdza. == Raksturojums == Meirānu muižas kungu māju uzcēla, domājams, 1893. gadā, kad tās īpašnieks bija Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs. Līdzīgi Lubānas muižai, arī Meirānu muiža bija vienstāva garenbūve. Tai L veidā pieslēdzās divstāvu apjoms ar lēzenu četrslīpju jumtu. Vēlāk garenbūvei pievienoja arī guļbūves korpusu.<ref name="Mašnovskis"/> No Meirānu muižas saimniecības ēku ansambļa līdz mūsdienām saglabājušās dažas pārbūvētas saimniecības ēkas. Parks līdz mūsdienām nav saglabājies.<ref name="Mašnovskis"/> == Skatīt arī == * [[Madonas apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Indrānu pagasts]] t9m3y40gauck9nfwcvcsxdx4gabnt41 0 628882 4457454 4453321 2026-04-22T12:27:00Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457454 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|ūdenstilpi Jēkabpils novadā|dabas liegumu Jēkabpils novadā|Silabebru ezers (dabas liegums)}} {{Ezera infokaste | ezers = Silabebru ezers | attēls = | map = Latvija | plat_d = 56 | plat_m = 36 | plat_s = 18 | plat_NS = N | gar_d = 26 | gar_m = 05 | gar_s = 09 | gar_EW = E | platība_ha = 21,5 | garums = 1 | Vid_dziļums = 0,3 | Max_dziļums = 1,2 | augstums_vjl = 98 | izteka = izteka uz [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzauni]] | ietekas = [[Bērzupīte (Silabebru ezera pieteka)|Bērzupīte]], [[Rītupīte (Silabebru ezera pieteka)|Rītupīte]] | valstis = {{LAT}} | salas = Upeņu sala | pilsētas = }} '''Silabebru ezers''' ir dabīgs [[saldūdens]] caurteces [[ezers]], kas atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes vaļņa]] rietumu pakājē un aptuveni 1 km uz dienvidiem no [[Kalngali|Kalngalu]] ciema. Administratīvi ietilpst [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Variešu pagasts|Variešu pagastā]]. Rakstītos avotos Silabebru ezers pirmoreiz minēts 1784. gada [[Krievijas Impērija]]s ģenerālmērīšanas datos kā '''Ungurs''' ({{val|ru|Унгоръ}}). Mūsdienās šo vārdu nes [[Ungurmuižas ezers]]. Ezers un tam piegulošā teritorija ir iekļauta [[dabas liegums|dabas liegumā]] [[Silabebru ezers (dabas liegums)|Silabebru ezers]]. == Raksturojums == Silabebru ezera apkārtne ir [[purvs|purvaina]], krasti zemi, [[kūdra]]ini. Gultnē ir vairāk nekā 3,5 m biezs [[dūņas|dūņu]] un aptuveni 4,5 m biezs [[sapropelis|sapropeļa]] slānis.<ref name="ezeri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2234/|title=Silabebru ezers|website=ezeri.lv|accessdate={{dat|2026|4|11|L|bez}}}}</ref> Kopējie sapropeļa krājumi tiek lēsti ap 1,279 miljoniem m³.<ref name="biedrība">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/cilveksundaba/posts/bie%C5%BEi-m%C5%ABsu-p%C4%81rg%C4%81jienu-mar%C5%A1ruts-ved-gar-silabebriem-%EF%B8%8Fdabas-liegums-silabebru-ezer/1359889664365676/|title=Bieži mūsu pārgājienu maršruts ved gar Silabebriem|publisher=Dabas resursu aizsardzības biedrība|website=[[Facebook]]|date={{dat|2021|1|20|L|bez}}|accessdate={{dat|2026|4|11|L|bez}}}}</ref> Ezera ūdens līmenis vairākkārt pazemināts. Vispirms 1920. — 1930. gados, regulējot no ezera iztekošo upi. Pēc tam ap 1960. gadu nolūkā izmantot kaļķi ezers nolaists atkārtoti,<ref name="ezeri"/> kā arī meliorētas apkārtējās teritorijas.<ref name="biedrība"/> Tā rezultātā mūsdienās ezera platība ir aptuveni uz pusi mazāka nekā tā bija 1960. gados. Visapkārt ezeram ir 100—150 m plata, virsūdens augu veidota slīkšņa. Ezera aizaugšanu veicinājusi arī virca, kas ezerā esot ieplūdusi no tuvējām fermām.<ref name="ezeri"/> Daudzviet ezerā [[mieturaļģes]] veido peldošas saliņas, kurās mēdz būt saauguši [[grīšļi]]. Uz lielākajām no tām esot iespējams uzkāpt.<ref name="copeslietas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.copeslietas.lv/site/blogi/3152-silabebru-ezers-ar-avotu-un-naudas-mucu.htm|title=Silabebru ezers ar avotu un naudas mucu|website=Copeslietas.lv|date={{dat|2021|5|31|L|bez}}|accessdate={{dat|2026|4|11|L|bez}}}}</ref> Mūsdienās ezera aizaugšana ir mazinājusies, pieaugošā [[Eirāzijas bebrs|bebru]] skaita un pie [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaunes]] ierīkoto zivju dīķu darbības rezultātā. Cilājot ūdens līmeni dīķos, ūdens līmenis svārstās arī ezerā. Agrāk bargās ziemās zivis ezerā esot slāpušas, taču mūsdienās, ūdens līmeņa svārstību rezultātā ledus pie krastiem atlūst, un ūdens bagātinās ar skābekli.<ref name="copeslietas"/> Ezera ūdens bezkrāsains un caurredzams līdz gultnei. 20. gadsimta otrajā pusē regulāri bija novērojama ūdens ziedēšana, taču mūsdienās tā vairs netiek novērota.<ref name="ezeri"/> Silabebru ezera aizaugušajā, [[pārejas purvs|pārejas purva]] daļā izplūst [[avots]] ar dzidru, zaļganu ūdeni, kas ziemā neaizsalstot vismaz līdz -15 °C.<ref name="biedrība"/> Avots veido 0,13 ha lielu ezeriņu 40 m diametrā un 1,5 m dziļumā. Ar pārējo Silabebru ezera daļu avota ezeriņu savieno 190 m gara ūdenstece. Šis avots bija zināms arī senākos laikos, kad to uzskatīja par svētavotu, no tā smeltajam ūdenim piedēvēja dziednieciskas īpašības. Pēc nostāstiem avotā kādreiz nogrimusi naudas muca.<ref name="copeslietas"/> Virsūdens augu joslā novērojami [[meldri]], [[niedres]], [[kosas]], [[platlapu vilkvālīte]]s, [[paparžaugi|papardes]], [[pūslenes]]. Peldlapu augu veģetācija: [[lēpes]], [[peldošā glīvene|peldošās glīvenes]], [[ūdensrozes]]. Iegrimušo augu veģetācija: [[spožā glīvene|spožās glīvenes]].<ref name="ezeri"/> Ezerā mīt: [[asaris]], [[ālants]], [[karūsa]], [[līdaka]], [[līnis]], [[rauda]], [[rudulis]].<ref name="ezeri"/> Ligzdo [[melnais zīriņš]], [[lielais dumpis]], [[seivi ķauķis]], [[pļavu lija]]. Novērojamas aizsargājamas augu (spīdīgā āķīte, [[lēzeļa lipare]]) un kukaiņu sugas (raibgalvas purvuspāre, resnvēdera purvuspāre, spilgtā purvuspāre, divjoslu airvabole, platā airvabole).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/silabebru-ezers|title=Silabebru ezers|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date={{dat|2023|12|28|L|bez}}|accessdate={{dat|2026|4|11|L|bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Variešu pagasts]] 89m8ee3d3u1v6lssy1pzjyto041grfw 0 629080 4457579 4455794 2026-04-22T18:31:56Z ~2026-22809-72 144058 Precizēts gads 4457579 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ēvalds Dukuls | attēls = | att_nosaukums = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | pilsonība = {{LAT}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = žurnālists, televīzijas raidījumu vadītājs | darbības_gadi = 2017–pašlaik | alma_mater = [[Latvijas Kultūras koledža]]<br />''[[Riga Nordic University]]'' | dzīves_vieta = [[Rīga]] | dzimums = V }} '''Ēvalds Dukuls''' (dzimis {{dat|1992|12|4}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu žurnālists un televīzijas satura veidotājs. Viņš strādā [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] ([[LTV Ziņu dienests|LTV Ziņu dienestā]]) un publicē materiālus arī portālā [[lsm.lv]].<ref name="lsm-author">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/|title=Ēvalds Dukuls - LTV Ziņu dienesta žurnālists|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Ēvalds Dukuls dzimis Daugavpilī. 2012. gadā ieguva vidējo izglītību Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā (tolaik [[Daugavpils 12. vidusskola]]). 2015. gadā absolvēja [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]], iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību mediju producēšanā. 2016. gadā absolvēja ''[[Riga Nordic University]]'', iegūstot augstāko izglītību biznesa vadībā kultūras nozarē.<ref name="parunasim">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/22.10.2024-parunasim-ar-evaldu-dukulu-ltv-raidieraksta-33-epizode.a573441/|title=Parunāsim ar Ēvaldu Dukulu. LTV raidieraksta 33. epizode.|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> == Karjera == Profesionālo darbību [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] uzsāka 2017. gadā kā korespondents [[LTV7]] raidījumā "Dzīve šodien".<ref name="lampa"/> Vēlāk pievienojās LTV Ziņu dienestam, kur darbojas kā žurnālists un satura veidotājs. Bijis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] Latvijas delegācijas sastāvā kā žurnālists un satura veidotājs.<ref name="lampa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5404|title=Ēvalds Dukuls|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Piedalījies arī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s profesionālajos forumos, prezentējot digitālos mediju projektus. === Projekti === * "Dzīvei nav melnraksta" — dokumentāls cilvēkstāstu projekts, kas aizsākts 2019. gadā, kura centrā ir personiski dzīves stāsti un sociāli nozīmīgas tēmas, tostarp [[veselība]], [[kaitīgs ieradums|atkarības]], [[vardarbība]] un [[garīgā veselība|mentālā veselība]]. Dukuls ir projekta autors un intervētājs.<ref name="lampa"/> * "Būris" — multimediju diskusiju projekts, kas izveidots 2021. gadā. Formāts balstās uz pretēju viedokļu sadursmi un sabiedrībā aktuālu jautājumu analīzi. Dukuls projektā darbojas kā diskusiju vadītājs un viens no formāta veidotājiem.<ref name="lampa"/> Projekts prezentēts arī starptautiskā līmenī, tostarp Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālajos forumos. * "Tiekam skaidrībā" — skaidrojošs video formāts, kura mērķis ir vienkāršā un strukturētā veidā izskaidrot sarežģītus sabiedriskus un politiskus jautājumus. Dukuls piedalās satura veidošanā kā žurnālists.<ref name="parunasim"/> * "Supernova: Izaicinājums" — ar dziesmu konkursu "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" saistīts digitālais projekts, kas iepazīstina ar konkursa dalībniekiem, izmantojot uzdevumus, intervijas un neformālas situācijas. Dukuls ir projekta idejas autors un režisors.<ref name="lampa"/> * ''Amor Patriae'' — video projekts, kas pievēršas [[patriotisms|patriotisma]] un sabiedrisko vērtību jautājumiem caur cilvēku [[tetovējums|tetovējumiem]]. Dukuls piedalās projektā kā satura veidotājs un autors.<ref name="ltv-amor">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/amor-patriae|title=Amor Patriae / Raidījums|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> * "Iezīmētie" — dokumentāls projekts par [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] rezervistu apmācībām.<ref name="lsm-iezimetie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/video-blogs-zurnalists-dukuls-par-apmacibam-armija-ja-to-speju-es-tad-to-var-ikviens.a298710/|title=Video blogs: Žurnālists Dukuls par apmācībām armijā - ja to spēju es, tad to var ikviens!|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi un nominācijas == * 2025 — Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balva par projektu "Dzīvei nav melnraksta".<ref name="ombuds">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/pasniegtas-latvijas-sabiedriska-medija-ombuda-profesionalas-etikas-balvas-2025|title=Pasniegtas Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balvas (2025) {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> * Latvijas Sabiedriskais medijs: ** 2025 — nominācija kategorijā "Gada intervija" par projektu "Dzīvei nav melnraksta". ** 2024 — nominācija kategorijā "Gada intervija" par projektu "Dzīvei nav melnraksta". * Latvijas Žurnālistu asociācija: ** 2020 — nominācija balvai par projektu "Dzīvei nav melnraksta".<ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balvas-2020-nominanti/|title=LŽA Izcilības balvas 2020 nominanti {{!}} Latvijas žurnālistu asociācija|website=latvijaszurnalisti.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}</ref> * 2019 — nominācija kategorijā "Intervija/apraksts".<ref name="lza2019">[https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balva-2019-zinami-nominanti/ LŽA “Izcilības balva 2019” zināmi nominanti.]</ref> * Latvijas Televīzijas balvas: ** 2023 — nominācija kategorijā "Gada intervija" par projektu "Dzīvei nav melnraksta". ** 2021 — projekts "Būris" atzīts par "Gada multimediju projektu". ** 2021 — projekts "Dzīvei nav melnraksta" Latvijas Televīzijā atzīts par gada digitālo projektu. ** 2019 — projekts "Dzīvei nav melnraksta" atzīts par gada digitālo projektu.<ref name="jauns">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/510385-foto-televizijas-zurnalists-evalds-dukuls-rod-atputu-tatros|title=FOTO: televīzijas žurnālists Ēvalds Dukuls rod atpūtu Tatros|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-14|date=2022-07-09|language=lv}}</ref> * Starptautiskā atzinība: ** 2022 — projekts "Būris" (''The Cage'') iekļauts Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālo formātu prezentācijās kā viens no izceltajiem formātiem. == Darbības vērtējums == Dukula darbība saistīta ar digitālo formātu attīstību Latvijas sabiedriskajos medijos, īpaši cilvēkstāstu un skaidrojošā satura jomā.<ref name="seplp2">[https://www.seplp.lv/lv/media/2262/download SEPLP. 2023. gada atskaite]</ref> Viņa veidotos projektus min kā piemērus sabiedriskā medija digitālās transformācijas procesiem, apvienojot [[televīzija]]s un digitālos formātus.<ref name="seplp2" /> Mediju pētniece [[Anda Rožukalne]] analizējusi projektu "Būris", norādot, ka tas izceļas ar vizuālu dinamiku, taču tā balstīšanās uz pretēju viedokļu sadursmi var ierobežot padziļinātu analīzi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/ Profils LSM] {{DEFAULTSORT:Dukuls, Ēvalds}} [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] emd64xslo7epzsalpqz0pw1r8z6rxcg 0 629179 4457707 4454666 2026-04-23T02:39:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457707 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Latvica | official_name = {{ubl|''Латвица''|''Latvica''}} | settlement_type = ciems | image_skyline = Latvica 01.jpg | image_caption = Pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Serbija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SRB}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Zlatiboras apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 230 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 42 | lats = | latNS = N | longd = 20 | longm = 05 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 480 | website = | footnotes = }} '''Latvica''' ({{val|sr|Латвица}}, {{val|sh|Latvica}}) ir ciems [[Serbija]]s rietumos, [[Ariļe]]s pašvaldībā [[Zlatiboras apgabals|Zlatiboras apgabalā]]. == Ģeogrāfija == Ciemam piederošās teritorijas forma ir ieapaļa 2—3 kilometrus diametrā, taču ar 2 kilometrus garu šauru izvirzījumu uz austrumiem pa Latvickas strauta ieleju, kas šķērso 21. šoseju starp [[Ivaņica|Ivaņicu]] un [[Požega|Požegu]] un tālāk [[Moraveca]]s upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.lv/maps/place/Latvica,+Serbija/@43.698544,20.0482339,8377m/data=!3m1!1e3!4m6!3m5!1s0x47579b2c605dba79:0x62b7654a1ce5b02d!8m2!3d43.7003371!4d20.0870509!16s/m/0by1096?entry=ttu&g_ep=EgoyMDI2MDQxMi4wIKXMDSoASAFQAw==|title=Google Maps|website=Google Maps|access-date=2026-04-14|language=lv-US}}</ref> Lielākā daļa ciema teritorijas ir kalnaina, ieskaitot Latvickas kalnus (līdz 830 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]]). == Vēsture == 15. un 16. gadsimta [[Osmaņu impērija|osmaņu]] ierakstos nodokļu grāmatās šis ciems tika saukts par '''Laticu''' ({{val|sh|Latica}} — 'ziedlapiņa'), tāpēc domā, ka pašreizējais toponīms Latvica ir atvasināts no vecā nosaukuma Latica.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsupport.net/arilje/index.php?option=com_content&task=view&id=52&Itemid=138|title=Arilje - zvanična prezentacija - Selo Latvica|last=Miljan|website=www.wsupport.net|access-date=2026-04-14|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927184857/http://www.wsupport.net/arilje/index.php?option=com_content&task=view&id=52&Itemid=138}}</ref> Radnieciskajā [[Slovēņu valoda|slovēņu valodā]] par latvicu sauc māla bļodiņu.<ref>[https://museums.eu/collection/object/287212/latvica Museums.eu. Latvica]</ref><ref>[https://museu.ms/collection/object/305655/latvica museu.ms]</ref> 19. gadsimta beigās radikālais parlamenta deputāts no Latvicas Sredoje Krčevinacs atvēra ciemā pamatskolu. Saskaņā ar mūsdienās grūti pārbaudāmu versiju, vēlāk viņš iepinās dinastiskā strīdā starp valdošajiem Obrenovičiem un pretendentiem Karadžordževičiem ar apvērsuma gatavošanu, un 1893. gadā viņu kopā ar apsardzi ceļā uz Latvicu nogalināja algoti slepkavas.<ref name=":0" /> 20. gadsimta gadsimta otrajā pusē cieminieki nonāca konfliktā ar Ariļes pašvaldību, jo tā atņēma tiem vajadzīgo Malsko Vrelo avotu Latvičkā pilsētas ūdensapgādes vajadzībām. Ciema iedzīvotāji organizēja avota diennakts apsardzi un blokādi, kavēja darbu sākšanu pie ūdensvada, neatlaidīgākie tika arestēti.<ref name=":0" /> Lai izbeigtu strīdu, pašvaldība apsolīja ciema iedzīvotājiem, ka katra Latvicas mājsaimniecība saņems bezmaksas pieslēgumu pilsētas ūdensapgādei, un 18 Latvickas strauta dzirnavu vietā lejpus šī avota (vietējie šo strautu sauc par Latvickas upi) ciema vajadzībām tiks uzceltas elektriskās dzirnavas. Tomēr galu galā bezmaksas ūdens pieslēgumu saņēma tikai skola.<ref name=":0" /> Kad ūdens tika ņemts no Malski Vrelo avota, Latvickas upē darbojās 18 ūdensdzirnavas, taču zemās ūdens plūsmas dēļ tām nācās pārtraukt darbību. Palika tikai vienas, taču arī tās darbojas tikai reizēm, spēcīgu lietavu laikā.<ref name=":0" /> 1970.-1980. gados Latvickā darbojās spēcīgs lauksaimniecības paraugkooperatīvs, tomēr pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] tas pamazām izjuka.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == 2022. gadā ciemā dzīvoja 230 iedzīvotāji. Saskaņā ar 2002. gada tautas skaitīšanu, visi tābrīža 323 iedzīvotāji 111 mājsaimniecībās bija serbi, vidējais vecums — 44,8 gadi. Visās sekojošās skaitīšanās bija novērota iedzīvotāju skaita samazināšanās. {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas<ref>Knjiga 9, Stanovništvo, uporedni pregled broja stanovnika 1948, 1953, 1961, 1971, 1981, 1991, 2002, podaci po naseljima, Republički zavod za statistiku, Beograd, maj 2004, ISBN 86-84433-14-9</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citypopulation.de/checkhuman.html?url=%2Fen%2Fserbia%2Fzlatibor%2Farilje%2F05307__latvica%2F|title=City Population: Check for Humans|website=www.citypopulation.de|access-date=2026-04-14}}</ref> |- | Gads || 1948 || 1953 || 1961 || 1971 || 1981 || 1991 || 2002 || 2011 || 2022 |- | Skaits || 931 || 711 || 645 || 541 || 495 || 364 || 323 || 293 || 230 |} == Saimniecība == Latvicā rūpniecisko ražošanu pārstāv pārtikas ražošana no vietējiem produktiem un koku ciršana Latvičkas kalnos.<ref name=":0" /> Galvenā produkcija ir zemkopības, īpaši [[Ābols|āboli]] un [[avene]]s.<ref name=":0" /> Latvicas vārdā nosaukts alkoholisks kokteilis, kuru tirgo arī ārzemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balkia.com/cocktail/latvica-sour/|title=Latvica Sour {{!}} Rakija cocktail {{!}} Balkia|access-date=2026-04-14|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 2aahr2luuqzg7j8vm4s6mzcyz5cw4g3 0 629218 4457719 4454802 2026-04-23T03:48:37Z Biafra 13794 t. 4457719 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|17}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 14 | caps3 = 76 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[RSCA Futures]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 173 | image = Noah Sadiki versus Real Betis 2nd August 2025.jpg | caption = Noa Sadiki 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}} | name = | playername = Noa Sadiki | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2025 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 18 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Kongo DR}} Kongo DR U21 | nationalteam6 = {{fb|COD}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2023 | nationalyears6 = 2024— | years4 = 2025— | caps4 = 27 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals4 = 0 }} '''Noa Sadiki''' ({{Val|fr|Noah Sadiki}}, dzimis {{Dat|2004|12|17}}) ir [[Beļģija|Beļģijā]] dzimis [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Sadiki spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Beļģijas komandās ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'' un ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Beļģijas jauniešu izlases. [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Union SG''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2024—25 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2023—24 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sadiki, Noa}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] 59fphfaxacy9xzs5smf79od1oln0zxl 0 629283 4457466 4455091 2026-04-22T12:54:19Z Uldis s 26307 /* Virzība pa kārtām */ 4457466 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" cellpadding="5" cellspacing="0" style="width:30%; border-collapse:collapse; text-align:center;" |- | style="text-align: center;"|'''<span style="font-size:115%">Esošā pasaules čempione</span>''' | style="text-align: center;"|'''<span style="font-size:115%">Pretendente</span>''' |- | width=50% | [[Attēls:Ju Wenjun in 2024 (cropped).jpg|center|120px]] | width=50% | [[Attēls:Vaishali in 2025 Tata Steel Challengers.jpg|center|152px]] |- | style="text-align: center;"|{{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|CHN}} | style="text-align: center;"|{{flagathlete|[[Vaišali Ramešbābu]]|IND}} |- | style="text-align:center"|Dzimusi 1991. gada 31. janvārī<br />35 gadus veca<!-- ages reported here are FROM THE TIME OF THE EVENT --> | style="text-align:center"|Dzimusi 2001. gada 21. jūnijā<br />24 gadus veca |- style="font-size:200%;" |style="text-align: center;"| '''-''' |style="text-align: center;"| '''-''' |- | style="text-align: center;"|[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]] | style="text-align: center;"|2026. gada Pasaules čempionāta šahā pretendenšu turnīra uzvarētāja |- | style="text-align: center;"|[[Elo reitings|Reitings]]: 2559<br />(Nr. 3 sievietēm)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/top.phtml?list=women|title=FIDE Online. Standard Top 100 Women April 2026|website=ratings.fide.com}}</ref> | style="text-align: center;"|[[Elo reitings|Reitings]]: 2470<br />(Nr. 19 sievietēm) |- |style="text-align:left"| ← [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025]] |style="text-align:right"| → |} '''2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm''' bija šaha mačs par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu. Tajā sacentīsies pašreizējā čempione [[Ķīna]]s šahiste [[Dzjui Veņdzjuņa]] ([[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]) un pretendente [[Vaišali Ramešbābu]] no [[Indija]]s (2026. gada pretendenšu turnīra uzvarētāja). == Pretendenšu turnīrs == Sieviešu pretendenšu turnīrs tika izspēlēts no 28. marta līdz 16. aprīlim [[Kipra]]s pilsētā [[Pegija|Pegijā]] vienlaicīgi ar tādu pašu vīriešu pretendentu turnīru.<ref name>[https://www.fide.com/mediterranean-stage-set-for-chess-history-the-2026-fide-candidates-come-to-cyprus/ Mediterranean Stage Set for Chess History: The 2026 FIDE Candidates Come to Cyprus]</ref> No piedalīšanās turnīrā atteicās Indijas šahiste [[Humpi Koneru]], aizbildinoties ar drošības apsvērumiem, kas radušies sakarā ar [[Irānas karš (2026)|Irānas kara sekām]]. Viņu turnīrā nomainīja Ukrainas šahiste [[Anna Muzičuka]].<ref>[https://indianexpress.com/article/sports/chess/candidates-2026-anna-muzychuk-koneru-humpy-indian-pulls-out-10595993/ Candidates 2026: Anna Muzychuk to replace Koneru Humpy after Indian GM pulls out]</ref> Par turnīra uzvarētāju kļuva cita Indijas šahiste [[Vaišali Ramešbābu]], kas ieguva uzvaru nodrošināja tikai pēdējā kārtā uzvarot [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]].<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref><ref>[https://www.fide.com/vaishali-conquers-womens-candidates-to-set-up-world-title-showdown-against-ju-wenjun/ Vaishali conquers Women’s Candidates to set up world title showdown against Ju Wenjun]</ref> Visas Krieviju pārstāvošās šahistes spelēja zem FIDE karoga. === Balvu fonds === Saskaņā ar noteikumiem balvu pretendenšu balvu fonds bija 28 000 eiro par pirmo vietu, 17 000 eiro par otro vietu un 8600 eiro par trešo vietu (spēlētājām ar vienādu punktu skaitu balvu fonds bija vienāds, neatkarīgi no papildu rādītājiem), kā arī 2200 eiro par katru puspunktu katrai spēlētājai. Kopējā balvu fonda kopsumma bija 300 000 eiro. === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībniece ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" colspan="2"|1 ! class="unsortable" colspan="2"|2 ! class="unsortable" colspan="2"|3 ! class="unsortable" colspan="2"|4 ! class="unsortable" colspan="2"|5 ! class="unsortable" colspan="2"|6 ! class="unsortable" colspan="2"|7 ! class="unsortable" colspan="2"|8 ! class="unsortable" | ! width="18px" |+ ! width="18px" |= ! width="18px" |− ! Punkti ! Vieta |- |1 | align="left" |{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]] |2522 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 ! | style="color: red;" |2 | style="color: green;" |10 | style="color: blue;" |2 |7 |5. |- |2 | align="left" |[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]] |2508 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |4 | style="color: green;" |5 | style="color: blue;" |5 |6½ |6. |- |3 | align="left" |{{flagicon|CHN}} [[Džu Dzjiņera]] |2578 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ ! | style="color: red;" |5 | style="color: green;" |5 | style="color: blue;" |4 |7½ |3. |- |4 | align="left" |{{flagicon|KAZ}} [[Bibisara Asaubajeva]] |2516 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ ! | style="color: red;" |4 | style="color: green;" |8 | style="color: blue;" |2 |8 |2. |- |5 | align="left" |[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]] |2534 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |3 | style="color: green;" |9 | style="color: blue;" |2 |7½ |4. |- |6 | align="left" |{{flagicon|IND}} '''[[Vaišali Ramešbābu]]''' |2470 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |5 | style="color: green;" |7 | style="color: blue;" |2 |8½ |1. |- |7 | align="left" |{{flagicon|CHN}} [[Taņa Džunji]] |2535 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green"|½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |1 | style="color: green;" |9 | style="color: blue;" |4 |5½ |8. |- |8 | align="left" |{{flagicon|IND}} [[Divja Dešmuka]] |2497 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green"|½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] ! | style="color: red;" |2 | style="color: green;" |7 | style="color: blue;" |5 |5½ |7. |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieču pārvietošanās pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katrai spēlētājai pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībniece !! colspan=14 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 |- | 1. || align="left" | {{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || =0 || −1 || =0 || +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 ||bgcolor="#DFD" | +3 ||bgcolor="#DFD" | +2||bgcolor="#DFD" | +2||bgcolor="#DFD" |+3 |- | 2. || align="left" | {{flagicon|KAZ}} [[Bibisara Asaubajeva]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || =0 ||=0 || +1||bgcolor="#DFD" | +2||+2 |- | 3. || align="left" | {{flagicon|CHN}} [[Džu Dzjiņera]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || −1 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || +1 ||+1 || bgcolor="#DFD" |+2|| +1||+1 |- | 4. || align="left" | [[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || −1 || −1 || =0 || −1|| −1|| =0||+1 |- | 5. || align="left" | {{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +1 || +1 || +1 ||+1 || +1|| =0||=0 |- | 6. || align="left" | [[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 ||=0 || −1|| =0||−1 |- | 7. || align="left" | {{flagicon|IND}} [[Divja Dešmuka]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || −1 || −1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || −1 ||−1 || −2|| −3||−3 |- | 8. || align="left" | {{flagicon|CHN}} [[Taņa Džunji]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 || −3 || −3 || −3 ||−3 || −2|| -2||−3 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://candidates2026.fide.com/ Official site], FIDE oficiālā vietne * [https://handbook.fide.com/files/handbook/WomenCandidatesRegulations2026.pdf FIDE sieviešu pretendenšu turnīra 2026. gada nolikums], FIDE {{Pasaules šaha čempionāts sievietēm}} [[Kategorija:Šahs Kiprā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts šahā sievietēm]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts šahā sievietēm]] aotlbeciy5opwrpre8fsih83ynf666w 0 629646 4457451 4456689 2026-04-22T12:17:34Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457451 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Josta | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JuostaJackagaly.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Josta pie Jackagales | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Jostina ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nevēža]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=34 | sāk_plat_s=21 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=56 | sāk_gar_s=02 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=44 | iet_plat_s=07 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=25 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 50,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 0,82 | caurtece_vieta = [[Josvaiņi]] | gada_notece = | baseins = 273,3 | baseins_latvijā = | pietekas = Jostina }} '''Josta''' ({{val|lt|Juosta}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nevēža]]s labā krasta pieteka [[Anīkšču rajons|Anīkšču]] un [[Panevēžas rajons|Panevēžas]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/juosta-1/|title=Juosta|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}</ref> Sākas no Jostina ezera 4 km uz dienvidaustrumiem no [[Troškūni]]em. Plūst ziemeļrietumu virzienā pa [[Nevēžas līdzenums|Nevēžas līdzenumu]]. Ietek Nevēžā [[Panevēža]]s austrumos Ekranas rūpnīcas ūdenskrātuvē 146 km no tās grīvas. Upes gultne augštecē un vidustecē ir regulēta, tās platums ir 3—9 m, dažviet — līdz 16 m, dziļums — 0,5—2,0 m, vidējais kritums — 0,86 m/km, straumes ātrums — 0,1—0,2 m/s. Lielākā pieteka ir Jostina (18 km gara, kreisā krasta pieteka). Upes posms starp Bajorišķiem un Margučiem pieder Jostas hidroģeogrāfiskajam rezervātam, bet augštece — Jostas hidrogrāfiskajam rezervātam. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Troškūni]], Raguvēle un Traķišķi. Upi netālu no tās iztekas šķērso [[Panevēža]]s—Rubiķu šaursliežu dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] sj4n67woa6xca5g1acrrliaarc47jqu 0 629732 4457457 4457062 2026-04-22T12:38:24Z Uldis s 26307 4457457 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vojcehs Moranda | vārds_orig = ''Wojciech Moranda'' | attēls = 2022-Wojciech-Moranda (cropped).JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Vojcehs Moranda 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Sventokšiskas vojevodiste|Kelce}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Vojcehs Moranda''' ({{val|pl|Wojciech Moranda}}; dzimis {{dat|1988|8|17}}, [[Kelce]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2009). == Biogrāfija == Daudzkārtējs Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāts, kuros izcīnījis 2 zelta (2003 [O16]. 2007 [O20]), 2 sudraba (2005 [O18], 2006 [O18]) un bronzas (2002 [O14]) medaļas. Pārstāvējis savu valsti Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] (2003-2006). 2012. gadā [[Katovice|Katovicē]] uzvarējis Polijas studentu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessarbiter.com/turnieje/2011/ti_4305/final_standings&9.html Wyniki – runda 9]</ref> 2005. gadā [[Poznaņa|Poznaņā]] debitējis Polijas šaha čempionāta finālā, kurā ierindojies 11. vietā. Vēlākajos gados regulāri piedalījies šajos turnīros, kuros lielāko panākumu guvis 2021. gadā [[Bidgošča|Bidgoščā]], kad izcīnījis 2. vietu.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2021/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Bydgoszcz, 28 kwietnia – 8 maja 2021]</ref> Dažādu šaha klubu sastāvā piedalījies Polijas komandu šaha čempionātā, kurā izcīnījis 3 zelta (2014, 2023, 2025), 4 sudraba (2010, 2013, 2015, 2018) un 2 bronzas (2017, 2019) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerspl/ao42qu2h.html OlimpBase :: Polish Team Chess Championship :: Wojciech Moranda]</ref> 2009. gadā [[Polaņicazdroja|Polaņicazdrojā]] uzvarējis [[Akiba Rubinšteins|Akibas Rubinšteina]] memoriālā.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/memorial-akiby-rubinsteina-2009/ 45. Memoriał Akiby Rubinsteina Polanica-Zdrój, 18 – 27 sierpnia 2009]</ref> Vairākkārt pārstāvējis Polijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 2022. gadā,<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=POL&flag=30 Chess-Results Server Chess-results.com - 44th Olympiad Chennai 2022]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2021. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu, bet individuālajā - sudraba medaļu,<ref>[http://chess-results.com/tnr583987.aspx?lan=1&art=20&fed=POL&turdet=YES&flag=30 23rd European Team Chess Championship 2021 - Open]</ref> * [[Šahs 2013. gada vasaras universiādē|Vasaras universiādē]] piedalījies 2013. gadā. Jaukto komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=1122401&title=GM&pb=24 FIDE Title Applications – 80th FIDE Congress 2009, 11-18 October 2009, Halkidiki, GRE]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1122401 | chessgames = 83260 | 365chess = Wojciech_Moranda }} * [https://www.szachypolskie.pl/wojciech-moranda/ Wojciech Moranda - Szachy w Polsce (poliski)] {{DEFAULTSORT:Moranda, Vojcehs}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] 3x8l8thtoxd0rbzzfmseeuygkdp5lw2 0 629819 4457458 2026-04-22T12:41:04Z Uldis s 26307 Izveidota lapa par Polijas šaha lielmeistaru - Jaceks Tomčaks 4457458 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jaceks Tomčaks | vārds_orig = ''Jacek Tomczak'' | attēls = 2022-Jacek-Tomczak.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jaceks Tomčaks 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Lielpolijas vojevodiste|Srema}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Jaceks Tomčaks''' ({{val|pl|Jacek Tomczak}}; dzimis {{dat|1990|3|5}}, [[Kelce]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == Šahu sācis spēlēt sešu gadu vecumā. Daudzkārtējs Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāts, kuros izcīnījis 6 zelta (2000 [O10], 2002 [O12], 2005 [O16], 2006 [O16], 2008 [O18], 2008 [O20]) un bronzas (2004 [O14]) medaļas. Pārstāvējis savu valsti Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] (2000-2010). 2012. gadā [[Batumi]] uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr4610.aspx?art=4&lan=1&flag=30 World Youth Chess Championship 2006 Open – 16]</ref> 2007. gadā [[Opole|Opolē]] debitējis Polijas šaha čempionāta finālā, kurā ierindojies 12. vietā. Vēlākajos gados regulāri piedalījies šajos turnīros, kuros izcīnījis 2 sudraba (2017,<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2017/ 74. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 20 – 30 marca 2017]</ref> 2024<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2024/ 81. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Rzeszów, 21 – 30 maja 2024]</ref>) un 2 bronzas (2015,<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2015/ 72. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Poznań, 24 marca – 1 kwietnia 2015]</ref> 2018<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2018/ 75. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 11 – 21 maja 2018]</ref>) medaļas. Dažādu šaha klubu sastāvā piedalījies Polijas komandu šaha čempionātā, kurā izcīnījis bronzas (2014) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerspl/nlx7rrre.html OlimpBase :: Polish Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> 2003. gadā [[Polaņicazdroja|Polaņicazdrojā]] uzvarējis [[Akiba Rubinšteins|Akibas Rubinšteina]] memoriāla B turnīrā.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/memorial-akiby-rubinsteina-2003/ 40. Memoriał Akiby Rubinsteina Polanica-Zdrój, 20 – 29 sierpnia 2003]</ref> 2021. un 2023. gadā [[Varšava|Varšavā]] bijis [[Migels Naidorfs|Migela Naidorfa]] memoriālā uzvarētājs.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/warsaw-chess-festival/ Warsaw Chess Festival]</ref> Vairākkārt pārstāvējis Polijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 2018. gadā,<ref>{{Cite web|url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=POL&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Open|website=chess-results.com}}</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 3 reizes (2013, 2017, 2019),<ref>[https://www.olimpbase.org/playerse/nlx7rrre.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> * [[Šahs 2013. gada vasaras universiādē|Vasaras universiādē]] piedalījies 2013. gadā un jaukto komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu, * Eiropas jauniešu šaha komandu čempionātā U18 vecuma grupā piedalījies 2008. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://www.olimpbase.org/playerseb/nlx7rrre.html OlimpBase :: European Boys' U18 Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2007. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2012. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1124668 | chessgames = 95991 | 365chess = Jacek_Tomczak }} * [https://www.szachypolskie.pl/jacek-tomczak/ Jacek Tomczak - Szachy w Polsce (poliski)] {{DEFAULTSORT:Tomčaks, Jaceks}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] is1khzij6btsgql9g2586ce7c5hebws 0 629820 4457460 2026-04-22T12:42:08Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Jaceks Tomčaks]] 4457460 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaceks Tomčaks]] bmebrx0hc9jzo312s4hj7w4iecyxm6m 0 629821 4457461 2026-04-22T12:42:31Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Jaceks Tomčaks]] 4457461 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaceks Tomčaks]] bmebrx0hc9jzo312s4hj7w4iecyxm6m 0 629822 4457462 2026-04-22T12:42:48Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Jaceks Tomčaks]] 4457462 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaceks Tomčaks]] bmebrx0hc9jzo312s4hj7w4iecyxm6m 3 629823 4457471 2026-04-22T13:17:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457471 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Polymath Pete}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) 5c79x1spgldi8texq5n229h1f8oufw4 0 629824 4457481 2026-04-22T13:38:33Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gudeļi | official_name = ''Gudeliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gudelių bažnyčia ( 1895 ) - panoramio.jpg | image_caption = Gudeļu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]... 4457481 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gudeļi | official_name = ''Gudeliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gudelių bažnyčia ( 1895 ) - panoramio.jpg | image_caption = Gudeļu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Igļaukas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.63 | population_total = 262 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 31 | lats = 34 | latNS = N | longd = 23 | longm = 41 | longs = 17 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Gudeļi''' ({{val|lt|Gudeliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]]. Atrodas Ivonišķa ezera krastā 26 kilometrus uz austrumiem no [[Marijampole]]s. == Vēsture == Gudeļi vēstures avotos pirmoreiz minēti no 16. gadsimta sākuma. Ap 1700. gadu tika uzcelta Gudeļu kapela, bet 1894. gadā — Gudeļu Svētās Jaunavas Marijas Skapulāra baznīca. Kopš 19. gadsimta otrās puses Gudeļi piederēja Tiškeviču dzimtas Ivonišķu muižai. 19. gadsimta beigās ciems piederēja Marijampoles apriņķa Balbieršķu pagastam. Miests attīstījās kā vietējais lauksaimniecības un tirdzniecības centrs [[Sūduva]]s reģionā. No 1950. līdz 1992. gadam Gudeļi bija kolhoza ''Tiesa'' centrālais ciemats. Gudeļu ģerbonis apstiprināts 2021. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Gudeļu Svētās Jaunavas Marijas Skapulāra baznīca: 1895. gadā būvēta miesta arhitektūras dominante, kas iekļaujas tradicionālajā Sūduvas miesta plānojumā. * Ivonišķu muižas drupas: atrodas pie Ivonišķu ezera, saglabājušās dažas saimniecības ēkas un liepu alejas fragmenti. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un vietējās kopienas centrs. Saimnieciskā dzīve galvenokārt orientēta uz lauksaimniecību un apkārtējo dabas resursu apsaimniekošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gudeliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]] 8lduuqt22s8zi24jikzlqem34w72yb6 0 629825 4457484 2026-04-22T13:39:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gudeļi (Lietuva)]] 4457484 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gudeļi (Lietuva)]] m3a38avo5trvyf10khrgdpinw84bsi3 0 629826 4457485 2026-04-22T13:39:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gudeļi (Lietuva)]] 4457485 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gudeļi (Lietuva)]] m3a38avo5trvyf10khrgdpinw84bsi3 3 629827 4457488 2026-04-22T14:01:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457488 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SDHD4K}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) dzop3k5p46268ivuvjyw5ibmbxs5oln 14 629828 4457495 2026-04-22T14:13:14Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Kategorija:Argolīda]] uz [[Kategorija:Argolida]]: precīzāk..... 4457495 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Argolida]] a6gwvb94gl8x1cnmkgudgui5tv6sakb 4457589 4457495 2026-04-22T18:58:01Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457589 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Argolida]] {{kat pāradresācija|Kategorija:Argolida}} hii9momlyv5l89ru2t8pt69earu0fnl 0 629829 4457498 2026-04-22T14:32:27Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šventežere | official_name = ''Šventežeris'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šventežeris, Lithuania - panoramio (14).jpg | image_caption = Liepu iela miesta centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Alītas apriņķi... 4457498 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šventežere | official_name = ''Šventežeris'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šventežeris, Lithuania - panoramio (14).jpg | image_caption = Liepu iela miesta centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Šventežeres seņūnija]] | area_total_km2 = 1.38 | population_total = 262 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 14 | lats = 28 | latNS = N | longd = 23 | longm = 38 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = 110 | website = }} '''Šventežere''' ({{val|lt|Šventežeris}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 10 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Lazdiji]]em, pie Šventežeres ezera. == Vēsture == Līdz 16. gadsimtam šī teritorija bija neapdzīvota zeme. 1511. gadā karalis [[Sigismunds I Vecais]] ziedoja teritoriju ap mūsdienu Šventežeru [[Traķi|Traķu]] kastelānam Jurģim Radzivilam, kurš šeit nodibināja Seiriju muižu, vēlāk nosauktu par Šventežeri. Viņa pēcnācēji 1598. gadā pilsētā uzcēla evaņģēlisko reformātu baznīcu un padarīja miestu par draudzes centru. Saskaņā ar 1650. gada inventarizāciju Šventežerē bija tirgus laukums, un tur dzīvoja 78 ģimenes. [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā Šventežere ievērojami cieta, tajā palika tikai 47 ģimenes. 1663. gadā evaņģēlisko reformātu baznīcu pārņēma katoļi. Jaunā neoklasicisma stila baznīca tika uzcelta 1882. gadā un pastāv līdz mūsdienām. No 19. gadsimta sākuma līdz 1950. gadam Šventežere bija pagasta centrs. Starpkaru periodā pilsētā darbojās pagasta pārvalde, skola, pasta nodaļa, policijas iecirknis, veselības centrs, aptieka, strēlnieku ugunsdzēsēju brigāde, patērētāju kooperatīvs "Artojas", pienotava, motordzirnavas un elektrostacija, eļļas spiestuve, vairāki veikali un amatnieki. Padomju laikā miests bija kolhoza "Spartuolis" centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == Šventežeres Svētās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca: pašreizējā baznīca celta 1882. gadā. == Sabiedrība == Miestā darbojas vidusskola, bibliotēka un vairāki uzņēmumi. Pateicoties atrašanās vietai pie Šventežeres ezera, apvidus ir populārs dabas tūrisma un atpūtas galamērķis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Šventežeris}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.lazdijai.lt/ Lazdiju rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldība]] 2tncud8elei8638j54ucyhhy9do1bnj 0 629830 4457499 2026-04-22T14:33:13Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šventežere]] 4457499 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šventežere]] h48fu9knirb2zkluxhi6ed82gbfzy46 0 629831 4457500 2026-04-22T14:33:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šventežere]] 4457500 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šventežere]] h48fu9knirb2zkluxhi6ed82gbfzy46 0 629832 4457506 2026-04-22T14:51:28Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Iļja Borisovičs Remeslo]] uz [[Iļja Remeslo]]: Pēc standarta 4457506 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Iļja Remeslo]] p46t4702h3wsdbc7i0m2cgh17ndj5n2 1 629833 4457508 2026-04-22T14:51:28Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Diskusija:Iļja Borisovičs Remeslo]] uz [[Diskusija:Iļja Remeslo]]: Pēc standarta 4457508 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Iļja Remeslo]] q5sgq52zb876a9sl050huallkzw89z9 2 629834 4457509 2026-04-22T14:54:58Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maruta Stabulniece | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Valka]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās =... 4457509 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maruta Stabulniece | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Valka]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[gleznotājs|gleznotāja]], [[pedagogs|pedagoģe]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maruta Stabulniece''' (dzimusi {{dat|1955||}} <span style="color:magenta;">[datums, mēnesis?]</span>) ir [[Gleznotājs|gleznotāja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/dzivesstils/noderigi/ja-cilveks-glezno-katru-dienu-vins-klust-jutigaks-precizak-spej-attelot-iedomato/|title=Ja cilvēks glezno katru dienu, viņš kļūst jutīgāks, precīzāk spēj attēlot iedomāto|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-04-22|date=2009-05-03|language=lv}}</ref>, mākslas [[pedagoģe]], [[Valkas novada dome|Valkas novada domes]] [[Deputāts|deputāte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vidzemespartija.lv/novados/valkas-novads/|title=Valkas novads|website=www.vidzemespartija.lv|access-date=2026-04-22}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/valkas-novads/partiju-saraksts/vidzemes-partija-latvijas-attistibai/20086-maruta-stabulniece|title=Maruta Stabulniece - VIDZEMES PARTIJA, "Latvijas attīstībai" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> Dzimusi <span style="color:magenta;">[kur?]</span> 1955. gadā, no <span style="color:magenta;">[???]</span> līdz <span style="color:magenta;">[???]</span> gadam mācījusies<span style="color:magenta;"> [skola???]</span>. 1981. <span style="color:magenta;">[???]</span> gadā absolvējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Vizuālā māksla|vizuālās mākslas]] pedagoģijā.<ref name=":0" /> 29 gadus - no 1990. līdz 2019. gadam bija [[Valkas Mākslas skola]]s direktore, taču pēc ši amata atstāšanas joprojām strādā Valkas mākslas skolā, vadot gleznošanas studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/aktualitates-7/tris-celi-maksla|title=MUZEJS.VALKA.LV - “Trīs ceļi mākslā”|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2026-04-22}}</ref> 2014. gadā apbalvota ar Atzinības krustu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/18novembri-pasniegs-augstakos-valsts-apbalvojumus|title=18.novembrī pasniegs augstākos valsts apbalvojumus {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lii-lei.blogspot.com/2014/11/pieskir-atzinibas-krustu-valkas-makslas.html|title=Latvijas - Igaunijas institūts (LII) Läti - Eesti instituut (LEI): Piešķir atzinības krustu Valkas mākslas skolas direktorei Marutai Stabulniecei/ Kõrge riiklik autasu Valka kunstikooli direktorile|last=Zane|website=Latvijas - Igaunijas institūts (LII) Läti - Eesti instituut (LEI)|access-date=2026-04-22}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/valkas-makslas-skola-apskatama-radoso-studiju-dalibnieku-izstade/|title=Valkas mākslas skolā apskatāma radošo studiju dalībnieku izstāde|last=RydelHouse|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-04-22|date=2024-03-24|language=lv}}</ref> Viņas darbi bijuši skatāmi dažādās izstādēs gan [[Valka|Valkā]], gan citās Latvijas pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmiera.pilseta24.lv/zina?slug=valmiera-atklaj-vidzemes-makslinieku-darbu-izstadi|title=Valmierā atklāj Vidzemes mākslinieku darbu izstādi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-22|date=2021-05-03|language=lv}}</ref><ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Stabulniece, Maruta}} hli1crq87cel1wmh2orp6c2r1yuo9ed 3 629835 4457515 2026-04-22T15:46:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457515 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ND117132}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 18.46 (EEST) njnmo2xbvp1imfm5hgmx2tnn4wig21b 3 629836 4457516 2026-04-22T15:49:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457516 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Stanisław August Poniatowski}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 18.49 (EEST) 5q2ldmt53e9nopyq7q5kdcwqncyqr85 0 629837 4457519 2026-04-22T16:01:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Vestminstera |official_name = ''Westminster'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofwestminster.us/ |image_skyline = Westminster CO Historic Place.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Westminster, Colorado.svg |image_seal = |image_shield... 4457519 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Vestminstera |official_name = ''Westminster'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofwestminster.us/ |image_skyline = Westminster CO Historic Place.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Westminster, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =50 |lats = 00 |latNS = N |longd = 105 |longm = 02 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 87.796 |area_land_km2 = 81.806 |area_water_km2 = 5.990 |population_as_of = 2020 |population_total = 116317 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1640 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Vestminstera''' ({{Val|en|Westminster}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Adamsa apgabals|Adamsa]] un [[Džefersona apgabals|Džefersona apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 116 317 iedzīvotāji, tādējādi tā ir astotā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Tā atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā un atrodas aptuveni 14 km uz ziemeļrietumiem no tās centra. Pilsēta tika dibināta 1911. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Westminster (Colorado)}} * [http://www.cityofwestminster.us/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] j0j1qdcuhs7df6dnejgl7fbs09gxy6j 0 629838 4457520 2026-04-22T16:05:47Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Torntona |official_name = ''Thornton'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofthornton.net/ |image_skyline = Thornton, CO, welcome sign IMG 5209.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Thornton, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |i... 4457520 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Torntona |official_name = ''Thornton'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofthornton.net/ |image_skyline = Thornton, CO, welcome sign IMG 5209.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Thornton, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =52 |lats = 00 |latNS = N |longd = 104 |longm = 58|longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 98.282 |area_land_km2 = 93.043 |area_water_km2 = 5.239 |population_as_of = 2020 |population_total = 141867 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1630 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Torntona''' ({{Val|en|Thornton}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Adamsa apgabals|Adamsa]] un [[Velda apgabals|Velda apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 141 867 iedzīvotāji, tādējādi tā ir sestā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Torntona atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā un atrodas aptuveni 16 km uz ziemeļiem no tās centra. Pilsēta tika dibināta 1956. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Thornton}} * [http://www.cityofthornton.net/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] qrydp2brwqtqti5k6v9yond08olek9y 4457549 4457520 2026-04-22T17:30:28Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Torntona (Kolorādo)]] uz [[Torntona]]: pamatnozīme pagaidām 4457520 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Torntona |official_name = ''Thornton'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofthornton.net/ |image_skyline = Thornton, CO, welcome sign IMG 5209.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Thornton, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =52 |lats = 00 |latNS = N |longd = 104 |longm = 58|longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 98.282 |area_land_km2 = 93.043 |area_water_km2 = 5.239 |population_as_of = 2020 |population_total = 141867 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1630 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Torntona''' ({{Val|en|Thornton}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Adamsa apgabals|Adamsa]] un [[Velda apgabals|Velda apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 141 867 iedzīvotāji, tādējādi tā ir sestā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Torntona atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā un atrodas aptuveni 16 km uz ziemeļiem no tās centra. Pilsēta tika dibināta 1956. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Thornton}} * [http://www.cityofthornton.net/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] qrydp2brwqtqti5k6v9yond08olek9y 4457551 4457549 2026-04-22T17:31:13Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457551 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu ASV|amerikāņu dziedātāju|Melodija Torntona}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Torntona |official_name = ''Thornton'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://www.cityofthornton.net/ |image_skyline = Thornton, CO, welcome sign IMG 5209.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Thornton, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =52 |lats = 00 |latNS = N |longd = 104 |longm = 58|longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 98.282 |area_land_km2 = 93.043 |area_water_km2 = 5.239 |population_as_of = 2020 |population_total = 141867 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1630 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Torntona''' ({{Val|en|Thornton}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Adamsa apgabals|Adamsa]] un [[Velda apgabals|Velda apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 141 867 iedzīvotāji, tādējādi tā ir sestā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Torntona atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā un atrodas aptuveni 16 km uz ziemeļiem no tās centra. Pilsēta tika dibināta 1956. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Thornton}} * [http://www.cityofthornton.net/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] 4belukg891jaffzaio6dp6le127szxu 0 629839 4457523 2026-04-22T16:12:25Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Grīli |official_name = ''Greeley'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://greeleygov.com/ |image_skyline = Greeley, Colorado Courthouse.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Lakewood, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem... 4457523 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Grīli |official_name = ''Greeley'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://greeleygov.com/ |image_skyline = Greeley, Colorado Courthouse.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Lakewood, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 40 |latm =25 |lats = 00 |latNS = N |longd = 104 |longm = 42 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 127.148 |area_land_km2 = 126.735 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 108795 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1425 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Grīli''' ({{Val|en|Greeley}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Velda apgabals|Velda apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja Pilsēta atrodas Kolorādo ziemeļos, aptuveni 79 km uz ziemeļaustrumiem no štata galvaspilsētas [[Denvera]]s. Pilsēta tika dibināta 1869. gadā. Mūsdienās šeit atrodas [[Ziemeļkolorādo Universitāte]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Greeley}} * [http://greeleygov.com/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] 2ak0hhllfknw3izedzaldgawoc9k2jq 3 629840 4457525 2026-04-22T16:14:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457525 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fake2026}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 19.14 (EEST) rn1vlburgu649zevjadp9kpicx65796 6 629841 4457526 2026-04-22T16:14:41Z Pirags 3757 no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.04.2026-neticama-sakritiba-atasienes-stacija-ka-vacijas-bumbvedejs-ar-vienu-trapijumu-iznicinaja-tris-sarkanas-armijas-eselonus.a643823/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular {{PD-nezināms}} 4457526 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.04.2026-neticama-sakritiba-atasienes-stacija-ka-vacijas-bumbvedejs-ar-vienu-trapijumu-iznicinaja-tris-sarkanas-armijas-eselonus.a643823/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular {{PD-nezināms}} ijv8vt63qi338m12cqrfaxkap438ed9 3 629842 4457529 2026-04-22T16:25:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457529 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Profes.I.}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 19.25 (EEST) ks3lo9fi0zf2nm86o27plw7knowegtl 3 629843 4457540 2026-04-22T17:11:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457540 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nolkerss}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) idnlc70xrsqhy0ch5yvgqwxu45d3695 0 629844 4457541 2026-04-22T17:14:58Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saldutišķi | official_name = ''Saldutiškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Saldutiskis church 2.jpg | image_caption = Saldutišķu Sv. Franciska Asīzieša baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]... 4457541 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saldutišķi | official_name = ''Saldutiškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Saldutiskis church 2.jpg | image_caption = Saldutišķu Sv. Franciska Asīzieša baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Saldutišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.16 | population_total = 261 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 20 | lats = 38 | latNS = N | longd = 25 | longm = 48 | longs = 32 | longEW = E | elevation_m = 165 | website = }} '''Saldutišķi''' ({{val|lt|Saldutiškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 20 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Utena]]s starp Lamestas un Aisetas ezeriem. == Vēsture == Saldutišķu muiža tiek pieminēta kopš 18. gadsimta beigām. Apmetne sāka attīstīties 19. gadsimta beigās pēc tam, kad pēc Jalovecku iniciatīvas tika izbūvēts [[Panevēža]]s–[[Pastavi|Pastavu]] dzelzceļš. Tas veicināja mežsaimniecības biznesu. 20. gadsimta pirmajā pusē tika izveidots meža ekspluatācijas uzņēmums un meža apsaimniekošanas uzņēmums. Neatkarības gados Saldutišķis sāka augt: 1923. gadā pilsētā bija 8 viensētas, bet 1940. gadā to bija jau 50. 2002. gadā tika apstiprināts Saldutišķu ģerbonis . == Arhitektūra un apskates objekti == * Saldutišķu Sv. Franciska Asīzieša baznīca: celta 1928. gadā. Tā ir ievērojama koka arhitektūras celtne, kas raksturo starpkaru perioda Lietuvas sakrālo būvniecību. * Saldutišķu dzelzceļa stacija: vēsturiska stacijas ēka, kas atgādina par dzelzceļa nozīmi miesta attīstībā; 2003. gada septembrī. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pateicoties atrašanās vietai netālu no [[Aukštaitijas nacionālais parks|Aukštaitijas nacionālā parka]], Saldutišķi ir nozīmīgs tūrisma punkts dabas mīļotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Saldutiškis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]] t1zyn2uox1cx0j2yd7if2fnmkauer8l 0 629845 4457542 2026-04-22T17:15:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Saldutišķi]] 4457542 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saldutišķi]] i2u1gf68r9pq316x56dqc69mcfndlrx 0 629846 4457544 2026-04-22T17:19:01Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Līdoķu katoļu baznīca]] 4457544 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Līdoķu katoļu baznīca]] 8yx0jjb6y4w87nlckhbj8q924sqnlq4 3 629847 4457546 2026-04-22T17:22:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457546 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aris Odi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 20.22 (EEST) a47vu6b69aqeoileyhkskbowt592bun 0 629848 4457550 2026-04-22T17:30:28Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Torntona (Kolorādo)]] uz [[Torntona]]: pamatnozīme pagaidām 4457550 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Torntona]] t9p7jagrijk0cwvpq19u3v6edbpx9f6 3 629849 4457552 2026-04-22T17:39:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457552 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Плюмбус}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 20.39 (EEST) 31f11ca7n9umd84zt11q3g5tzkbpkpe 3 629850 4457556 2026-04-22T17:55:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457556 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KesWalkerMan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST) d5srf57cuk113t309mv3clr3ryi1669 2 629851 4457584 2026-04-22T18:41:07Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: / te manis aptuveni piedāvātais variants. nedaudz pamainīju vārdu kārtību, šo to pārformulēju, pamainīju jautājumus vietām. 3. un 4. atdalīju ar svītru. atbilde "atturos" šeit noteikti nav vajadzīga. paraugam ielieku tā, it kā mēs ar Biafru būtu balsojuši. tā kā Biafra uz 1. un 3. jautājumu atbild "nē", uz 2. un 4. viņš neatbild. uz 5. jautājumu mēs atbildam abi. / '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu info... 4457584 wikitext text/x-wiki / te manis aptuveni piedāvātais variants. nedaudz pamainīju vārdu kārtību, šo to pārformulēju, pamainīju jautājumus vietām. 3. un 4. atdalīju ar svītru. atbilde "atturos" šeit noteikti nav vajadzīga. paraugam ielieku tā, it kā mēs ar Biafru būtu balsojuši. tā kā Biafra uz 1. un 3. jautājumu atbild "nē", uz 2. un 4. viņš neatbild. uz 5. jautājumu mēs atbildam abi. / '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' * '''nē, tikai vēsturisko''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' * '''vēsturisko valsti''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' * '''nē, tikai pirmajai''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / == Komentāri == bla bla bla hq4xhnjnptr8bc6g44jnbm86j6by0kb 4457596 4457584 2026-04-22T19:10:21Z Meistars Joda 781 4457596 wikitext text/x-wiki / te manis aptuveni piedāvātais variants. nedaudz pamainīju vārdu kārtību, šo to pārformulēju, pamainīju jautājumus vietām. 3. un 4. atdalīju ar svītru. atbilde "atturos" šeit noteikti nav vajadzīga. paraugam ielieku tā, it kā mēs ar Biafru būtu balsojuši. tā kā Biafra uz 1. un 3. jautājumu atbild "nē", uz 2. un 4. viņš neatbild. uz 5. jautājumu mēs atbildam abi. / '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' * '''nē, tikai vēsturisko''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' * '''vēsturisko valsti''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' [[Valka]], {{vieta|Latvija}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' [[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' * '''nē, tikai pirmajai''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / == Komentāri == bla bla bla 4pwt7p05i3fvnsjncm25v6gcfltn78q 0 629852 4457586 2026-04-22T18:48:00Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''Bruņurupucis'' | attēls = TurtleSubmarine.jpg | attēla paraksts = ''Bruņurupuča'' konstrukcijas ilustrācija 1916. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] vai [[zemūdens peldlīdzeklis]] | īpašnieks = [[Kontinentālā armija]] | pieraksta osta = [[Ņujorkas osta]] | līnija = | ražotājs = Deivids Bušnels | pirmais brauciens = 1775. gadā | p... 4457586 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''Bruņurupucis'' | attēls = TurtleSubmarine.jpg | attēla paraksts = ''Bruņurupuča'' konstrukcijas ilustrācija 1916. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] vai [[zemūdens peldlīdzeklis]] | īpašnieks = [[Kontinentālā armija]] | pieraksta osta = [[Ņujorkas osta]] | līnija = | ražotājs = Deivids Bušnels | pirmais brauciens = 1775. gadā | pēdējais brauciens = {{dat|1776|10|8}} | statuss = nogrimusi | kuģa klase = | tonnāža = | mezgli = 2,6 | garums = 2,3 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = Ar roku vadāmi propelleri | ātrums = | apkalpe = 1 }} '''"Bruņurupucis"''' (saukts arī par '''"Amerikāņu bruņurupuci"''') bija pasaulē pirmā [[zemūdene]],<ref>{{cite web|last1=David Bushnell to Thomas Jefferson, 13 October 1787, with enclosures|title=The Submarine Turtle: Naval Documents of the Revolutionary War|url=https://www.history.navy.mil/research/library/online-reading-room/title-list-alphabetically/s/submarine-turtle-naval-documents.html|website=history.navy.mil}}</ref> jeb, pēc mūsdienu standartiem, [[zemūdens peldlīdzeklis]] ar dokumentētiem pierādījumiem par tās izmantošanu kaujās. To 1775. gadā uzbūvēja amerikānis Deivids Bušnels kā līdzekli sprāgstvielu lādiņu piestiprināšanai kuģiem ostā, lai to izmantotu pret Karalisko floti [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā. Konektikutas [[gubernators]] Džonatans Trambuls ieteica šo izgudrojumu [[Džordžs Vašingtons|Džordžam Vašingtonam]], kurš nodrošināja līdzekļus un atbalstu mašīnas izstrādei un testēšanai. 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā tika veikti vairāki mēģinājumi, izmantojot "Bruņurupuci", lai piestiprinātu sprāgstvielas britu karakuģu apakšpusē. Visi mēģinājumi neizdevās, un vēlāk tajā pašā gadā briti nogremdēja amerikāņu transporta kuģi ar šo zemūdeni uz tā klāja. Bušnels apgalvoja, ka galu galā ir atradis mašīnu, taču tās liktenis nav zināms. Mūsdienās ir uzbūvētas vairākas "Bruņurupuča" kopijas, kas ir apskatāmas Konektikutas upes muzejā, [[ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēkā un muzejā]], [[Karaliskās flotes zemūdeņu muzejā]], [[Starptautiskajā spiegu muzejā]] un [[Okeanogrāfijas muzejā]] ([[Monako]]). == Konstrukcija == [[File:03 turtle infographics A3.jpg|thumb|Bruņurupuča konstrukcijas infografika]] Laiva bija lēcveida, atgādinot bruņurupuča divus muguras bruņu gabalus, kas bija hermētiski noslēgti kopā. Neliels kupols ar stikla logiem kalpoja kā durvis uz zemūdeni; spiediena mērītājs rādīja aparāta niršanas dziļumu. Korpuss sastāvēja no diviem koka čaulām, kas bija pārklātas ar [[darva|darvu]]. Kuģa garums bija 2,3 metri (7,5 pēdas), augstums 1,8 metri (6 pēdas) un platums 0,9 metri (3 pēdas). Iegremdēšanās un pacelšanās tika panākta ar rokas sūkni, kas sūknēja ūdeni (ko izmantoja kā balastu) tvertnēs un no tām. Piedziņu nodrošināja ar cilvēka spēku darbinātas [[dzenskrūve]]s. Turklāt zem korpusa tika novietots svina svars, kas kalpoja kā balasts un tika izmantots avārijas uzpeldēšanai. Zemūdene bija paredzēta vienas personas uzņemšanai. Elpošanas gaisa padeve tika aprēķināta pusstundas zemūdens peldēšanai. == Kaujas izmantošana == [[file:EzraLee.jpg|thumb|Seržants Ezra Lī|left]] 1776. gada 7. septembris iegāja vēsturē kā datums, kad [[zemūdene]] pirmo reizi tika izmantota kaujas nolūkos. "Bruņurupucis" mēģināja uzbrukt britu flagmaņkuģim ([[fregate]]i [[HMS Eagle]]).<ref>Manstan, Roy R.; Frese, Frederic J. (2010). Turtle: David Bushnell's Revolutionary Vessel. Yardley, Pa: Westholme Publishing. ISBN 978-1-59416-105-6. OCLC 369779489.</ref> Brīvprātīgais [[seržants]] Ezra Lī pieteicās vadīt "Bruņurupuci" uz fregati un piestiprināt tās korpusam [[mīna|mīnu]], taču mīnai neizdevās piestiprināties pie kuģa — tā trāpīja dzelzs jūgam un nespēja iekļūt kuģa korpusā. Lī, atstājot sprādzienbīstamo ierīci likteņa varā, izdevās aizbēgt. Kad viņš iznira, lai orientētos, viņš bija spiests atvairīt mazas laivas, ko briti sūtīja uz uzbrukuma vietu. Tikmēr mīna, kuras taimeris bija nostrādājis, iznira un nekaitīgi detonēja [[Īstrivera]]s [[grīva|grīvā]]. Jauns mēģinājums uzbrukt britu kuģiem notika 8. oktobrī [[Hudzona]]s upē. "Bruņurupucis" tika vilkts uz uzbrukuma vietu, taču briti laikus pamanīja amerikāņu tuvošanos un, atklājot uguni no saviem ieročiem, nogremdēja gan [[velkonis|velkoni]], gan zemūdeni. == Pašreizējais stāvoklis == "Bruņurupucis" pēc nogrimšanas nekad tā arī netika atrasts. Tomēr tā iegāja vēsturē kā pirmā kaujas zemūdene, un muzejos ir apskatāmas vismaz četras pilna mēroga šīs zemūdenes rekonstrukcijas. Tās ievērojami atšķiras pēc korpusa formas: abi modeļi Amerikas Savienotajās Valstīs ir elipsoidāli, savukārt Eiropas replikas ir vairāk [[ozolzīle]]s formas. == Galerija == <gallery class="center" widths="200px" heights="200px"> File:THE TURTLE, ESSEX CT.jpg|1976 functional replica that is now at the [[Connecticut River Museum]] File:Bushnell Turtle model US Navy Submarine Museum.jpg|Cutaway replica at the [[Submarine Force Library and Museum]], Groton, Connecticut File:Bushnell Turtle.JPG|Cutaway replica at the [[Oceanographic Museum]], Monaco File:Duke Riley The Acorn.jpg|2007 functional replica created by [[Philip "Duke" Riley]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube|gOOE8Wlxxw4|History of Navy Submarine Force Starts With the Turtle - U.S. Navy}} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:ASV Vēsture]] [[Kategorija:Ņujorka]] ra32jvlz9thnl0qtugylnt26kqib2cn 4457588 4457586 2026-04-22T18:57:50Z ZANDMANIS 91184 4457588 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''Bruņurupucis'' | attēls = TurtleSubmarine.jpg | attēla paraksts = ''Bruņurupuča'' konstrukcijas ilustrācija 1916. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] vai [[zemūdens peldlīdzeklis]] | īpašnieks = [[Kontinentālā armija]] | pieraksta osta = [[Ņujorkas osta]] | līnija = | ražotājs = Deivids Bušnels | pirmais brauciens = 1775. gadā | pēdējais brauciens = {{dat|1776|10|8}} | statuss = nogrimusi | kuģa klase = | tonnāža = | mezgli = 2,6 | garums = 2,3 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = Ar roku vadāmi propelleri | ātrums = | apkalpe = 1 }} '''"Bruņurupucis"''' saukts arī par '''"Amerikāņu bruņurupuci"''' ({{val|en|Turtle}}) bija pasaulē pirmā [[zemūdene]],<ref>{{cite web|last1=David Bushnell to Thomas Jefferson, 13 October 1787, with enclosures|title=The Submarine Turtle: Naval Documents of the Revolutionary War|url=https://www.history.navy.mil/research/library/online-reading-room/title-list-alphabetically/s/submarine-turtle-naval-documents.html|website=history.navy.mil}}</ref> jeb, pēc mūsdienu standartiem, [[zemūdens peldlīdzeklis]] ar dokumentētiem pierādījumiem par tās izmantošanu kaujās. To 1775. gadā uzbūvēja amerikānis Deivids Bušnels kā līdzekli sprāgstvielu lādiņu piestiprināšanai kuģiem ostā, lai to izmantotu pret Karalisko floti [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā. Konektikutas [[gubernators]] Džonatans Trambuls ieteica šo izgudrojumu [[Džordžs Vašingtons|Džordžam Vašingtonam]], kurš nodrošināja līdzekļus un atbalstu mašīnas izstrādei un testēšanai. 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā tika veikti vairāki mēģinājumi, izmantojot "Bruņurupuci", lai piestiprinātu sprāgstvielas britu karakuģu apakšpusē. Visi mēģinājumi neizdevās, un vēlāk tajā pašā gadā briti nogremdēja amerikāņu transporta kuģi ar šo zemūdeni uz tā klāja. Bušnels apgalvoja, ka galu galā ir atradis mašīnu, taču tās liktenis nav zināms. Mūsdienās ir uzbūvētas vairākas "Bruņurupuča" kopijas, kas ir apskatāmas [[Konektikutas upes muzejs|Konektikutas upes muzejā]], [[ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēka un muzejs|ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēkā un muzejā]], [[Karaliskās flotes zemūdeņu muzejs|Karaliskās flotes zemūdeņu muzejā]], [[Starptautiskais spiegu muzejs|Starptautiskajā spiegu muzejā]] un [[Okeanogrāfijas muzejs|Okeanogrāfijas muzejā]] ([[Monako]]). == Konstrukcija == [[File:03 turtle infographics A3.jpg|thumb|Bruņurupuča konstrukcijas infografika]] Laiva bija lēcveida, atgādinot bruņurupuča divus muguras bruņu gabalus, kas bija hermētiski noslēgti kopā. Neliels kupols ar stikla logiem kalpoja kā durvis uz zemūdeni; spiediena mērītājs rādīja aparāta niršanas dziļumu. Korpuss sastāvēja no diviem koka čaulām, kas bija pārklātas ar [[darva|darvu]]. Kuģa garums bija 2,3 metri (7,5 pēdas), augstums 1,8 metri (6 pēdas) un platums 0,9 metri (3 pēdas). Iegremdēšanās un pacelšanās tika panākta ar rokas sūkni, kas sūknēja ūdeni (ko izmantoja kā balastu) tvertnēs un no tām. Piedziņu nodrošināja ar cilvēka spēku darbinātas [[dzenskrūve]]s. Turklāt zem korpusa tika novietots svina svars, kas kalpoja kā balasts un tika izmantots avārijas uzpeldēšanai. Zemūdene bija paredzēta vienas personas uzņemšanai. Elpošanas gaisa padeve tika aprēķināta pusstundas zemūdens peldēšanai. == Kaujas izmantošana == [[file:EzraLee.jpg|thumb|Seržants Ezra Lī|left]] 1776. gada 7. septembris iegāja vēsturē kā datums, kad [[zemūdene]] pirmo reizi tika izmantota kaujas nolūkos. "Bruņurupucis" mēģināja uzbrukt britu flagmaņkuģim ([[fregate]]i [[HMS Eagle]]).<ref>Manstan, Roy R.; Frese, Frederic J. (2010). Turtle: David Bushnell's Revolutionary Vessel. Yardley, Pa: Westholme Publishing. ISBN 978-1-59416-105-6. OCLC 369779489.</ref> Brīvprātīgais [[seržants]] Ezra Lī pieteicās vadīt "Bruņurupuci" uz fregati un piestiprināt tās korpusam [[mīna|mīnu]], taču mīnai neizdevās piestiprināties pie kuģa — tā trāpīja dzelzs jūgam un nespēja iekļūt kuģa korpusā. Lī, atstājot sprādzienbīstamo ierīci likteņa varā, izdevās aizbēgt. Kad viņš iznira, lai orientētos, viņš bija spiests atvairīt mazas laivas, ko briti sūtīja uz uzbrukuma vietu. Tikmēr mīna, kuras taimeris bija nostrādājis, iznira un nekaitīgi detonēja [[Īstrivera]]s [[grīva|grīvā]]. Jauns mēģinājums uzbrukt britu kuģiem notika 8. oktobrī [[Hudzona]]s upē. "Bruņurupucis" tika vilkts uz uzbrukuma vietu, taču briti laikus pamanīja amerikāņu tuvošanos un, atklājot uguni no saviem ieročiem, nogremdēja gan [[velkonis|velkoni]], gan zemūdeni. == Pašreizējais stāvoklis == "Bruņurupucis" pēc nogrimšanas nekad tā arī netika atrasts. Tomēr tā iegāja vēsturē kā pirmā kaujas zemūdene, un muzejos ir apskatāmas vismaz četras pilna mēroga šīs zemūdenes rekonstrukcijas. Tās ievērojami atšķiras pēc korpusa formas: abi modeļi Amerikas Savienotajās Valstīs ir elipsoidāli, savukārt Eiropas replikas ir vairāk [[ozolzīle]]s formas. == Galerija == <gallery class="center" widths="200px" heights="200px"> File:THE TURTLE, ESSEX CT.jpg|1976. gada funkcionējoša kopija Konektikutas upes muzejā File:Bushnell Turtle model US Navy Submarine Museum.jpg|Kopija šķērsgriezumā ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēkā un muzejā, Grotona, [[Konektikuta]] File:Bushnell Turtle.JPG|Kopija šķērsgriezumā Okeanogrāfijas muzejā, Monako File:Duke Riley The Acorn.jpg|2007. gada funkcionējoša kopija, autors [[Filips "Djūks" Railijs]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube|gOOE8Wlxxw4|History of Navy Submarine Force Starts With the Turtle - U.S. Navy}} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:ASV Vēsture]] [[Kategorija:Ņujorka]] fh2sa3kl1v9csa476srtqmp7ps1w9sz 4457591 4457588 2026-04-22T18:58:48Z ZANDMANIS 91184 4457591 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''Bruņurupucis'' | attēls = TurtleSubmarine.jpg | attēla paraksts = ''Bruņurupuča'' konstrukcijas ilustrācija 1916. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] vai [[zemūdens peldlīdzeklis]] | īpašnieks = [[Kontinentālā armija]] | pieraksta osta = [[Ņujorkas osta]] | līnija = | ražotājs = Deivids Bušnels | pirmais brauciens = 1775. gadā | pēdējais brauciens = {{dat|1776|10|8}} | statuss = nogrimusi | kuģa klase = | tonnāža = | mezgli = 2,6 | garums = 2,3 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = Ar roku vadāmi propelleri | ātrums = | apkalpe = 1 }} '''"Bruņurupucis"''' saukts arī par '''"Amerikāņu bruņurupuci"''' ({{val|en|Turtle}}) bija pasaulē pirmā [[zemūdene]],<ref>{{cite web|last1=David Bushnell to Thomas Jefferson, 13 October 1787, with enclosures|title=The Submarine Turtle: Naval Documents of the Revolutionary War|url=https://www.history.navy.mil/research/library/online-reading-room/title-list-alphabetically/s/submarine-turtle-naval-documents.html|website=history.navy.mil}}</ref> jeb, pēc mūsdienu standartiem, [[zemūdens peldlīdzeklis]] ar dokumentētiem pierādījumiem par tās izmantošanu kaujās. To 1775. gadā uzbūvēja amerikānis Deivids Bušnels kā līdzekli sprāgstvielu lādiņu piestiprināšanai kuģiem ostā, lai to izmantotu pret Karalisko floti [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā. Konektikutas [[gubernators]] Džonatans Trambuls ieteica šo izgudrojumu [[Džordžs Vašingtons|Džordžam Vašingtonam]], kurš nodrošināja līdzekļus un atbalstu mašīnas izstrādei un testēšanai. 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā tika veikti vairāki mēģinājumi, izmantojot "Bruņurupuci", lai piestiprinātu sprāgstvielas britu karakuģu apakšpusē. Visi mēģinājumi neizdevās, un vēlāk tajā pašā gadā briti nogremdēja amerikāņu transporta kuģi ar šo zemūdeni uz tā klāja. Bušnels apgalvoja, ka galu galā ir atradis mašīnu, taču tās liktenis nav zināms. Mūsdienās ir uzbūvētas vairākas "Bruņurupuča" kopijas, kas ir apskatāmas [[Konektikutas upes muzejs|Konektikutas upes muzejā]], [[ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēka un muzejs|ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēkā un muzejā]], [[Karaliskās flotes zemūdeņu muzejs|Karaliskās flotes zemūdeņu muzejā]], [[Starptautiskais spiegu muzejs|Starptautiskajā spiegu muzejā]] un [[Okeanogrāfijas muzejs|Okeanogrāfijas muzejā]] ([[Monako]]). == Konstrukcija == [[File:03 turtle infographics A3.jpg|thumb|Bruņurupuča konstrukcijas infografika]] Laiva bija lēcveida, atgādinot bruņurupuča divus muguras bruņu gabalus, kas bija hermētiski noslēgti kopā. Neliels kupols ar stikla logiem kalpoja kā durvis uz zemūdeni; spiediena mērītājs rādīja aparāta niršanas dziļumu. Korpuss sastāvēja no diviem koka čaulām, kas bija pārklātas ar [[darva|darvu]]. Kuģa garums bija 2,3 metri (7,5 pēdas), augstums 1,8 metri (6 pēdas) un platums 0,9 metri (3 pēdas). Iegremdēšanās un pacelšanās tika panākta ar rokas sūkni, kas sūknēja ūdeni (ko izmantoja kā balastu) tvertnēs un no tām. Piedziņu nodrošināja ar cilvēka spēku darbinātas [[dzenskrūve]]s. Turklāt zem korpusa tika novietots svina svars, kas kalpoja kā balasts un tika izmantots avārijas uzpeldēšanai. Zemūdene bija paredzēta vienas personas uzņemšanai. Elpošanas gaisa padeve tika aprēķināta pusstundas zemūdens peldēšanai. == Kaujas izmantošana == [[file:EzraLee.jpg|thumb|Seržants Ezra Lī|left]] 1776. gada 7. septembris iegāja vēsturē kā datums, kad [[zemūdene]] pirmo reizi tika izmantota kaujas nolūkos. "Bruņurupucis" mēģināja uzbrukt britu flagmaņkuģim ([[fregate]]i [[HMS Eagle]]).<ref>Manstan, Roy R.; Frese, Frederic J. (2010). Turtle: David Bushnell's Revolutionary Vessel. Yardley, Pa: Westholme Publishing. ISBN 978-1-59416-105-6. OCLC 369779489.</ref> Brīvprātīgais [[seržants]] Ezra Lī pieteicās vadīt "Bruņurupuci" uz fregati un piestiprināt tās korpusam [[mīna|mīnu]], taču mīnai neizdevās piestiprināties pie kuģa — tā trāpīja dzelzs jūgam un nespēja iekļūt kuģa korpusā. Lī, atstājot sprādzienbīstamo ierīci likteņa varā, izdevās aizbēgt. Kad viņš iznira, lai orientētos, viņš bija spiests atvairīt mazas laivas, ko briti sūtīja uz uzbrukuma vietu. Tikmēr mīna, kuras taimeris bija nostrādājis, iznira un nekaitīgi detonēja [[Īstrivera]]s [[grīva|grīvā]]. Jauns mēģinājums uzbrukt britu kuģiem notika 8. oktobrī [[Hudzona]]s upē. "Bruņurupucis" tika vilkts uz uzbrukuma vietu, taču briti laikus pamanīja amerikāņu tuvošanos un, atklājot uguni no saviem ieročiem, nogremdēja gan [[velkonis|velkoni]], gan zemūdeni. == Pašreizējais stāvoklis == "Bruņurupucis" pēc nogrimšanas nekad tā arī netika atrasts. Tomēr tā iegāja vēsturē kā pirmā kaujas zemūdene, un muzejos ir apskatāmas vismaz četras pilna mēroga šīs zemūdenes rekonstrukcijas. Tās ievērojami atšķiras pēc korpusa formas: abi modeļi Amerikas Savienotajās Valstīs ir elipsoidāli, savukārt Eiropas replikas ir vairāk [[ozolzīle]]s formas. == Galerija == <gallery class="center" widths="200px" heights="200px"> File:THE TURTLE, ESSEX CT.jpg|1976. gada funkcionējoša kopija Konektikutas upes muzejā File:Bushnell Turtle model US Navy Submarine Museum.jpg|Kopija šķērsgriezumā ASV Jūras spēku Zemūdeņu spēku bibliotēkā un muzejā, Grotona, [[Konektikuta]] File:Bushnell Turtle.JPG|Kopija šķērsgriezumā Okeanogrāfijas muzejā, Monako File:Duke Riley The Acorn.jpg|2007. gada funkcionējoša kopija, autors [[Filips "Djūks" Railijs]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube|gOOE8Wlxxw4|History of Navy Submarine Force Starts With the Turtle - U.S. Navy}} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Ņujorka]] 6kz79gk46be9z82539axrjc77ysyy1j 0 629853 4457593 2026-04-22T19:04:15Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Marga Spertāle | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1901|3|26}} | location = {{vieta|Vācijas Impērija|Kēnigsberga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1986|5|26|1901|3|26}} | deathplace = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | places = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons =... 4457593 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Marga Spertāle | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1901|3|26}} | location = {{vieta|Vācijas Impērija|Kēnigsberga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1986|5|26|1901|3|26}} | deathplace = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | places = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = | dzimums = S | family = * [[Arvīds Spertāls]] (vīrs) * [[Asja Strēle]] (meita) * Lelde Bindere (meita)}} '''Marga Spertāle''' (dzimusi {{dat|1901|3|26}}, mirusi {{dat|1986|5|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece. Bērnību pavadījusi [[Ventspils|Ventspilī]] (1901—1914). No 1915. līdz 1917. gadam dzīvojusi [[Tartu]], kur mācījusies no Rīgas evakuētajā ģimnāzijā. No 1918. gada dzīvojusi Rīgā. Mācījusies M. Ļišinskas privātģimnāzijā. 1920. — 1921. gadā bijusi brīvklausītāja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Arhitektūras fakultātē. 1921. gadā iestājusies [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], no kuras izstājusies 1925. gadā. Būtiska nozīme viņas daiļrades attīstībai ir studiju ceļojumiem uz Itāliju 1924. gadā, Vāciju 1930. un 1935. gadā u.c. 1923. gada decembrī apprecējusies ar scenogrāfu, gleznotāju [[Arvīds Spertāls|Arvīdu Spertālu]]. 1929. gadā viņiem dzimusi meita, vēlāk slavena grima māksliniece [[Asja Strēle]]. 1936. gadā dzimusi meita Lelde. Uzskatāma par pirmo profesionālo latviešu teātra kostīmu mākslinieci. Lielākā radošā mūža daļa saistīta ar [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātri]], kur strādājusi no 1924. gada līdz teātra slēgšanai 1953. gadā (ar pārtraukumu 1944.—1947. gadā). Veidojusi kostīmus virknei izrāžu [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (vēlāk Akadēmiskajā Drāmas teātrī), [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (tolaik Akadēmiskajā operas un baleta teātrī), [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]]. Darbojusies arī kino. 1956. gadā saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces]] goda nosaukumu. No 1958. līdz 1963. gadam bijusi pasniedzēja [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā]]. Lasījusi kostīmu vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā. Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. {{DEFAULTSORT:Spertāle, Marga}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kēnigsbergā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] slcdowjm788k4q5kn9xy0gl4ej0g048 4457653 4457593 2026-04-22T20:48:21Z Papuass 88 4457653 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Marga Spertāle | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1901|3|26}} | location = {{vieta|Vācijas Impērija|Kēnigsberga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1986|5|26|1901|3|26}} | deathplace = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | places = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = | dzimums = S | family = * [[Arvīds Spertāls]] (vīrs) * [[Asja Strēle]] (meita) * Lelde Bindere (meita)}} '''Marga Spertāle''' (dzimusi {{dat|1901|3|26}}, mirusi {{dat|1986|5|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece. Bērnību pavadījusi [[Ventspils|Ventspilī]] (1901—1914). No 1915. līdz 1917. gadam dzīvojusi [[Tartu]], kur mācījusies no Rīgas evakuētajā ģimnāzijā. No 1918. gada dzīvojusi Rīgā. Mācījusies M. Ļišinskas privātģimnāzijā. 1920. — 1921. gadā bijusi brīvklausītāja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Arhitektūras fakultātē. 1921. gadā iestājusies [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], no kuras izstājusies 1925. gadā. Būtiska nozīme viņas daiļrades attīstībai ir studiju ceļojumiem uz Itāliju 1924. gadā, Vāciju 1930. un 1935. gadā u.c. 1923. gada decembrī apprecējusies ar scenogrāfu, gleznotāju [[Arvīds Spertāls|Arvīdu Spertālu]]. 1929. gadā viņiem dzimusi meita, vēlāk slavena grima māksliniece [[Asja Strēle]]. 1936. gadā dzimusi meita Lelde. Uzskatāma par pirmo profesionālo latviešu teātra kostīmu mākslinieci. Lielākā radošā mūža daļa saistīta ar [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātri]], kur strādājusi no 1924. gada līdz teātra slēgšanai 1953. gadā (ar pārtraukumu 1944.—1947. gadā). Veidojusi kostīmus virknei izrāžu [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (vēlāk Akadēmiskajā Drāmas teātrī), [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (tolaik Akadēmiskajā operas un baleta teātrī), [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]]. Darbojusies arī kino. 1956. gadā saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces]] goda nosaukumu. No 1958. līdz 1963. gadam bijusi pasniedzēja [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā]]. Lasījusi kostīmu vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā. Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Spertāle, Marga}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kēnigsbergā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] ahkj5xdrg6r9fav1trfxr76wcr06kqs 3 629854 4457604 2026-04-22T19:36:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457604 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tokførari91}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) 7sy8x9pposi259n5g7mg9hxtfwldqwe 0 629855 4457612 2026-04-22T19:49:39Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vestfālenes halles]] 4457612 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vestfālenes halles]] dnfxzzzsj5oqr87u6m7ebukhd06guao 0 629856 4457618 2026-04-22T20:00:30Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Monako]] | karogs = Flag of Monaco.svg | parraiditajs = [[TMC Monte Carlo|TMC]] | nac atlase = | pied reizes = 24 (21 fināls) | pirma reize = [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | ESC lab = 1. vieta: [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]], [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]... 4457618 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Monako]] | karogs = Flag of Monaco.svg | parraiditajs = [[TMC Monte Carlo|TMC]] | nac atlase = | pied reizes = 24 (21 fināls) | pirma reize = [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | ESC lab = 1. vieta: [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]], [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Monako]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 24 reizes. Pirmo reizi [[Monako]] piedalījās konkursā [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gadā]], kad to pārstāvēja [[Džesika Pila]] ar dziesmu ''Mon ami Pierrot''. Monako ir mazākā valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tāpat, Monako ir mazākā valsts, kas ir uzvarējusi konkursā ([[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gadā). Monako kopš 2007. gada nepiedalās konkursā. == Monako pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Džesika Pila]] |''Mon ami Pierrot'' |[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |11. | align="center" |1 | colspan="2" rowspan="21" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Fransuā Degēls]] |''Ce soir-là'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |15 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Kolette Dereāla]] |''Allons, allons les enfants'' |Franču | align="center" |10. | align="center" |6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | Fransuā Degēls |''Dis Rein'' |Franču | align="center" |2. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Fransuāza Ardi]] |''L'amour s'en va'' |Franču | align="center" |5. | align="center" |25 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |''[[Romualds Figuiers|Romualds]]'' |''Où sont-elles passées'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |15 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Marjorija Noēla]] |''Va dire à l'amour'' |Franču | align="center" |9. | align="center" |7 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Terēza Kesovija]] |''Bien plus fort'' |Franču | align="center" |17. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Minūža Barellī]] |''Boum-Badaboum'' |Franču | align="center" |5. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |''[[Line & Willy]]'' |''À chacun sa chanson'' |Franču | align="center" |7. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Žans Žaks (dziedātājs)|Žans Žaks]] |''Maman, Maman'' |Franču | align="center" |6. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Dominiks Diso]] |''Marlène'' |Franču | align="center" |8. | align="center" |5 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |''[[Séverine]]'' |''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |128 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Anna-Marija Godāra]] un [[Pīters Makleins]] |''Comme on s'aime'' |Franču | align="center" |16. | align="center" |65 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Marija-Fransa Dufūra]] |''Un train qui part'' |Franču | align="center" |8. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''Romualds'' |''Celui qui reste et celui qui s'en va'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |14 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Sofija Hekē|Sofija]] |''Une chanson c'est une lettre'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |22 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Marija Kristija]] |''Toi, la musique et moi'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Mišela Torra]] |''Une petite française'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |96 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |''[[Caline]]'' un [[Olivjē Tusēns]] |''Les Jardins de Monaco'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |107 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Lorāns Vageners]] |''Notre vie c'est la musique'' |Franču | align="center" |16. | align="center" |12 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās kopš no [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980.]] līdz [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursam}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Maryon]]'' |''Notre planète'' |Franču | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |19. | align="center" |10 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Lisa Dārlija]] |''Tout de moi'' |Franču | align="center" |24. | align="center" |22 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''Séverine'' |''La Coco-Dance'' |Franču,<br/>[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | align="center" |21. | align="center" |14 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada]] konkursa}} |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] m6um24t3lbxqtr2ser4u3g6fonoh3zd 0 629857 4457626 2026-04-22T20:09:51Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Hosams Hasans | image = Hossam Hassan.png | caption = Hosams Hasans 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|10}} | birth_place = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | height = 178 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{fb|EGY}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1975—1984 | youthclubs1 = {{flaga|EGY}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | years1 = 1984—1990 | clubs1 = {{flaga|EGY}} Al Ahly SC|Al Ah... 4457626 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hosams Hasans | image = Hossam Hassan.png | caption = Hosams Hasans 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|10}} | birth_place = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | height = 178 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{fb|EGY}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1975—1984 | youthclubs1 = {{flaga|EGY}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | years1 = 1984—1990 | clubs1 = {{flaga|EGY}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | caps1 = 78 | goals1 = 31 | years2 = 1990—1991 | clubs2 = {{flaga|GRE}} [[PAOK FC|PAOK]] | caps2 = 19 | goals2 = 5 | years3 = 1991—1992 | clubs3 = {{flaga|SUI}} [[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]] | caps3 = 8 | goals3 = 3 | years4 = 1992—1999 | clubs4 = {{flaga|EGY}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | caps4 = 153 | goals4 = 78 | years5 = 1999—2000 | clubs5 = {{flaga|UAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | caps5 = 10 | goals5 = 3 | years6 = 2000—2004 | clubs6 = {{flaga|EGY}} [[Zamalek SC|Zamalek]] | caps6 = 61 | goals6 = 38 | years7 = 2004—2006 | clubs7 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | caps7 = 47 | goals7 = 15 | years8 = 2006—2007 | clubs8 = {{flaga|EGY}} [[Tersana SC|Tersana]] | caps8 = 21 | goals8 = 6 | years9 = 2007—2008 | clubs9 = {{flaga|EGY}} [[Al Ittihad Alexandria Club|Al Ittihad Alexandria]] | caps9 = 5 | goals9 = 0 | totalcaps = 402 | totalgoals = 179 | nationalyears1 = 1985—2006 | nationalteam1 = {{fb|EGY}} | nationalcaps1 = 177 | nationalgoals1 = 69 | manageryears1 = 2008 | managerclubs1 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | manageryears2 = 2009 | managerclubs2 = {{flaga|EGY}} [[We SC|Itesalat]] | manageryears3 = 2009—2011 | managerclubs3 = {{flaga|EGY}} [[Zamalek SC|Zamalek]] | manageryears4 = 2011 | managerclubs4 = {{flaga|EGY}} [[Ismaily SC|Ismaily]] | manageryears5 = 2012 | managerclubs5 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | manageryears6 = 2013 | managerclubs6 = {{flaga|EGY}} [[Misr Lel Makkasa SC|Misr Lel Makkasa]] | manageryears7 = 2013—2014 | managerclubs7 = {{fb|JOR}} | manageryears8 = 2014 | managerclubs8 = {{flaga|EGY}} [[Zamalek SC|Zamalek]] | manageryears9 = 2014—2015 | managerclubs9 = {{flaga|EGY}} [[Al Ittihad Alexandria Club|Al Ittihad Alexandria]] | manageryears10 = 2015—2018 | managerclubs10 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | manageryears11 = 2018—2019 | managerclubs11 = {{flaga|EGY}} [[Pyramids FC|Pyramids]] | manageryears12 = 2019—2020 | managerclubs12 = {{flaga|EGY}} [[Smouha SC|Smouha]] | manageryears13 = 2020—2022 | managerclubs13 = {{flaga|EGY}} [[Al Ittihad Alexandria Club|Al Ittihad Alexandria]] | manageryears14 = 2022 | managerclubs14 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | manageryears15 = 2022—2023 | managerclubs15 = {{flaga|EGY}} [[Al Masry SC|Al Masry]] | manageryears16 = 2024 | managerclubs16 = {{flaga|EGY}} [[Modern Future FC|Modern Future]] | manageryears17 = 2024—pašlaik | managerclubs17 = {{fb|EGY}} }} '''Hosams Hasans Hasaneins Hasans''' ({{val|ar|حسام حسن حسنين حسن}}; dzimis {{dat|1966|8|10}} [[Kaira|Kairā]]) ir [[Ēģipte]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes izlasē]] aizvadījis 177 spēles un guvis 69 vārtus, izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Karjeras laikā trenējis dažādus Ēģiptes klubus, bijis [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas izlases]] galvenais treneris. Kopš 2024. gada ir Ēģiptes izlases galvenais treneris. Viņa dvīņubrālis [[Ibrāhīms Hasans]] arī bijis profesionāls futbolists, abi lielāko daļu karjeras spēlējuši vienos klubos. Arī vēlāk strādājuši kopā — brālis ieņēmis sporta direktora amatu H. Hasana trenētajās komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://africasacountry.com/2026/01/the-twins-who-shaped-egyptian-football |title=The twins who shaped Egyptian football |language=en |website=africasacountry.com|access-date={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru H. Hasans sāka Ēģiptes komandā ''[[Al Ahly SC|Al Ahly]]''. Vēlāk ir spēlējis [[Grieķija|Grieķijā]], pārstāvot [[Saloniku PAOK]], un [[Šveice|Šveicē]] ''[[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]]'' rindās. 1992. gadā atgriezās ''Al Ahly''. Abos piegājienos ar ''Al Ahly'' kopumā ir izcīnījis 25 titulus, tostarp 11 reizes kļuvis par Ēģiptes čempionu. 1999.—2000. gada sezonā pārstāvēja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubu ''[[Al Ain FC|Al Ain]]'' un arī kļuva par valsts čempionu. No 2000. līdz 2004. gadam spēlēja ''[[Zamalek SC|Zamalek]]'' sastāvā un vēl trīs reizes uzvarēja Ēģiptes līgā. 2002. gadā ar ''Zamalek'' uzvarēja [[CAF Čempionu līga|CAF Čempionu līgā]]. Pēc tam 2004. gadā viņš pārcēlās uz ''[[Al Masry SC|Al Masry]]'', vēlāk uz [[Tersana SC|Tersana]], bet karjeru noslēdza ''[[Al Ittihad Alexandria Club|Al Ittihad Alexandria]]'' komandā 42 gadu vecumā. [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes izlasē]] debitēja 1985. gadā. Piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] piedalījies septiņas reizes, trīs reizes kļuvis par Āfrikas čempionu (1986, 1998, 2006). izlases rindās aizvadījis 177 spēles un guvis 69 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/hassan-intl.html |title=Hossam Hassan - Century of International Appearances |language=en |website=rsssf.org|access-date={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> Karjeru izlasē noslēdza pēc [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006. gada Āfrikas Nāciju kausa]]. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām Hasans kļuva par treneri. 2008. gada februārī viņš uzsāka darbu savā bijušajā klubā ''[[Al Masry SC|Al Masry]]'', vienlaikus ieņemot gan galvenā trenera, gan ģenerālmenedžera amatu. 2009. gada novembrī Hasans tika iecelts par ''[[Zamalek SC|Zamalek]]'' galveno treneri, nomainot amatā [[Anrī Mišels|Anrī Mišelu]]. Vēlāk viņš īslaicīgi vadīja citus Ēģiptes klubus ''Ismaily'' un ''Makkasa'', kā arī uz laiku atgriezās ''Al Masry''. 2013. gada jūnijā Hasans kļuva par [[Jordānijas futbola izlase]]s galveno treneri un vadīja komandu [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/football/23063675 |title=Egyptian Hossam Hassan appointed Jordan coach |language=en |date={{dat|2013|6|26|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> Jordānija aizkļuva līdz starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm, kur zaudēja [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajai]]. Pēc tam Hasans atgriezās Ēģiptē un vēlreiz uzņēmās ''Zamalek'' galvenā trenera amatu, tad no 2014. līdz 2015. gadam vadīja [[Aleksandrija]]s ''Al Ittihad''. Savā trešajā piegājienā ar ''Al Masry'' 2017. gadā sasniedza Ēģiptes kausa finālu un 2018. gada [[CAF Konfederācijas kauss|CAF Konfederācijas kausa]] pusfinālu. Karjeras turpinājumā vadīja klubus ''[[Pyramids FC|Pyramids]]'' un ''[[Smouha SC|Smouha]]'', kā arī vēlreiz atgriezās Aleksandrijas ''Al Ittihad''. 2022. gada maijā viņš ceturto reizi kļuva par ''Al Masry'' galveno treneri. Pēc kluba atstāšanas sezonas beigās Hasans 2022. gada decembrī atgriezās ''Al Masry'' uz piekto termiņu. 2023. gada maijā viņš tika atlaists pēc tam, kad spēles laikā pret [[Asuāna]]s komandu apvainoja kluba valdes locekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.kingfut.com/2023/05/06/hossam-hassan-sacked-al-masry/ |title=Official: Hossam Hassan sacked as Al Masry head coach |language=en |date={{dat|2023|5|6|N|bez}} |website=kingfut.com|access-date={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> 2024. gada janvārī Hasans kļuva par ''[[Modern Future FC|Modern Future]]'' galveno treneri, bet neaizvadīja nevienu spēli ar šo klubu un jau tā paša gada 6. februārī kļuva par [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.reuters.com/sports/soccer/egypt-name-record-scorer-hossam-hassan-new-coach-2024-02-06/ |title=Egypt name record scorer Hossam Hassan as new coach |language=en |date={{dat|2024|2|6|N|bez}} |website=reuters.com|access-date={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Al Ahly'' * [[Ēģiptes Premjerlīga]]: 1984—85, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1993—94, 1994—95, 1995—96, 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—2000 * Ēģiptes kauss: 1984—85, 1988—89, 1992—93, 1995—96 * Āfrikas kausu ieguvēju kauss: 1984, 1985, 1986, 1993 * [[CAF Čempionu līga|Āfrikas čempionu kauss]]: 1987 * Arābu klubu čempionu kauss: 1996 * Arābu kausu ieguvēju kauss: 1994—95 * Arābu Superkauss: 1997, 1998 * Afro-Āzijas kauss: 1988 ;''Al Ain'' * [[AAE Pro līga]]: 1999—2000 ;''Zamalek'' * [[Ēģiptes Premjerlīga]]: 2000—01, 2002—03, 2003—04 * Ēģiptes kauss: 2001—02 * Ēģiptes Superkauss: 2001, 2002 * [[CAF Čempionu līga]]: 2002 * CAF Superkauss: 2003 * Arābu klubu čempionu kauss: 2003 * Saūda-Ēģiptes Superkauss: 2003 ;Ēģiptes izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 1986, 1998, 2006 * [[FIFA Arābu kauss|Arābu Nāciju kauss]]: 1992 * [[Āfrikas spēles]]: 1987 ; Individuālie * [[Āfrikas Futbola konfederācija]]: 50 gadu Āfrikas labākais futbolists * Ēģiptes Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 1998—99, 2001—02 * [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] labākais vārtu guvējs: 1998 * Ēģiptes gada futbolists (''Al-Ahram Hebdo'' balva): 1998, 1999, 2001 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hasans, Hosams}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ēģiptē dzimušie]] [[Kategorija:Ēģiptes futbolisti]] [[Kategorija:Ēģiptes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS spēlētāji]] [[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Ēģiptes futbola treneri]] [[Kategorija:Jordānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ēģiptes futbola izlases treneri]] op3v3qy4o8fhbmwk0e35s7skqtvat5p 0 629858 4457627 2026-04-22T20:11:27Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Hosams Hasans]] 4457627 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hosams Hasans]] 914ac2arbajf8eiheymai6sozm4lg5f 0 629859 4457633 2026-04-22T20:16:57Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kamara]] 4457633 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamara]] 700melmijyl04mdfof7ho951424ymqu 0 629860 4457634 2026-04-22T20:17:45Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dāvids Družiņins]] 4457634 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dāvids Družiņins]] 2zo16dr24offtslhd9bytqv7xlwwhwx 14 629861 4457635 2026-04-22T20:18:24Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Commonscat|Association football coaches from Egypt|Ēģiptes futbola treneri}} [[Kategorija:Futbola treneri pēc valsts]] [[Kategorija:Futbols Ēģiptē|Treneri]] 4457635 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Association football coaches from Egypt|Ēģiptes futbola treneri}} [[Kategorija:Futbola treneri pēc valsts]] [[Kategorija:Futbols Ēģiptē|Treneri]] jv3jpv9xf3ezpm0ubs9sg6tkufj31oj 0 629862 4457637 2026-04-22T20:21:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Žans Batists Besjē]] 4457637 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žans Batists Besjē]] qblae5q3axajpxmpwwjykb6n2bsd4k7 1 629863 4457649 2026-04-22T20:46:21Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457649 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Uldis s |valsts = Polija |tēma = Sports }} r484ez6crftfhmgbzympozuodl06boy 1 629864 4457650 2026-04-22T20:46:34Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457650 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629865 4457651 2026-04-22T20:46:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457651 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629866 4457652 2026-04-22T20:47:01Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457652 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 6 629867 4457655 2026-04-22T21:01:13Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Medi%C5%A1evas-4.-kl.pamatskola.png {{PD-nezināms}} 4457655 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Medi%C5%A1evas-4.-kl.pamatskola.png {{PD-nezināms}} 2ey5lyd01zfzo211fkuys59m1r5lq50 3 629868 4457657 2026-04-22T21:03:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457657 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jackotronica}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 00.03 (EEST) rf5apmty1m98mh5tzr8zxjfhd750zni 0 629869 4457661 2026-04-22T21:12:55Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Draudzības kurgāns]] 4457661 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Draudzības kurgāns]] 3kor92lxqnsq01zoi9k29n36r4ia2wi 6 629870 4457664 2026-04-22T21:27:20Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2024/07/Meiksanu-4.kl_.pmtsk_.png {{PD-nezināms}} 4457664 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2024/07/Meiksanu-4.kl_.pmtsk_.png {{PD-nezināms}} a0dre2785woyoswrbyez5zvq5hdbgib 3 629871 4457682 2026-04-22T22:51:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457682 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Azera-Kior-da}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 01.51 (EEST) nx29tebiizrb1ow9swvemidmstmb5s4 3 629872 4457685 2026-04-22T23:23:00Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Me4osmsa]] uz [[Dalībnieka diskusija:Monev90]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Me4osmsa|Me4osmsa]]" to "[[Special:CentralAuth/Monev90|Monev90]]" 4457685 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Monev90]] 3o7zvfxfhcu7tigdxje962iwgl7bc0y 0 629873 4457737 2026-04-23T05:42:54Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Sinite Kamani dabas parks | iucn_category = V | photo = Сред скалите - Карадила резерват Сините камъни.JPG | photo_caption = | location = {{BGR}} | map = Bulgārija | relief = 1 | nearest_city = [[Slivena]] | latd = 42 | latm = 44 | lats = 51 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 17 | longEW = E | area_km2 = 113.8 | established = 1980 | visitation_num = | visitation_year... 4457737 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Sinite Kamani dabas parks | iucn_category = V | photo = Сред скалите - Карадила резерват Сините камъни.JPG | photo_caption = | location = {{BGR}} | map = Bulgārija | relief = 1 | nearest_city = [[Slivena]] | latd = 42 | latm = 44 | lats = 51 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 17 | longEW = E | area_km2 = 113.8 | established = 1980 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Bulgārijas Vides un ūdens ministrija }} '''Sinite Kamani dabas parks''' ({{val|bg|Природен парк "Сините камъни"}}), arī '''Zilie akmeņi''', ir viens no [[Bulgārija]]s [[dabas parks|dabas parkiem]]. Atrodas [[Stara Planina|Stara Planinas kalnu]] dienvidaustrumu nogāzē. Parks dibināts 1980. gada 28. novembrī, lai aizsargātu vietējās ekosistēmas un ainavu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protectedplanet.net/11490?site_pid=11490|title=Protected Planet-Sinite kamani|website=Protected Planet|access-date=2026-04-23}}</ref> Parka sākotnējā platība bija 6108 hektāru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pdbase.government.bg/zpo/docs/1-5-5-893-1980.pdf|title=Wayback Machine|website=pdbase.government.bg|access-date=2026-04-23}}</ref> bet teritorija vēlāk tika divas reizes paplašināta (1982.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pdbase.government.bg/zpo/docs/1-5-5-410-1982.pdf|title=Wayback Machine|website=pdbase.government.bg|access-date=2026-04-23}}</ref> un 2002. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pdbase.government.bg/zpo/docs/1-5-5-763-2002.pdf|title=Wayback Machine|website=pdbase.government.bg|access-date=2026-04-23}}</ref>, un pašlaik tā aizņem 11 380,3 hektārus (114 km²). Dabas parks atrodas [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], tā dienvidu robežas sniedzas līdz apgabala galvaspilsētas [[Slivena|Slivenas]] ziemeļu robežām. Tajā ietilpst Kutelkas rezervāts.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulgariatravel.org/sinite-kamani-natural-park/|title=Sinite Kamani Natural Park – Bulgaria l The Official Tourism Website|website=bulgariatravel.org|access-date=2026-04-23|language=en-US}}</ref> Parks ietilpst [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|Starptautiskās dabas aizsardzības savienības]] V pārvaldības kategorijā (aizsargājama ainava).<ref name=":0" /> Visa tā teritorija ir iekļauta [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dabas aizsardzības teritoriju tīklā [[Natura 2000]] ar kodu ''Sinite Kamani BG0000164''.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://natura2000.egov.bg/EsriBg.Natura.Public.Web.App/Home/ProtectedSite?code=BG0000164&siteType=HabitatDirective|title=BG0000164 - Сините камъни (SCI) - Информационна система за защитени зони от екологична мрежа Натура 2000|website=natura2000.egov.bg|access-date=2026-04-23}}</ref> Tā robežās atrodas Karandilas kūrorts.<ref name=":1" /> == Ģeogrāfija == Sinite Kamani dabas parks atrodas Balkānu kalnu Slivenas kalnu apakšrajonā, uz ziemeļiem no Slivenas ielejas. Reģiona mūsdienu reljefa veidošanās sākās agrīnajā [[Neogēns|neogēna]] periodā.<ref name=":3">Мичев, Николай); Михайлов, Цветко Вапцаров, Иван; Кираджиев, Светлин (1980). ''Географски речник на България''. София: Наука и култура.</ref> Sarežģītā ģeoloģiskā sastāva dēļ reljefs ir ļoti saraustīts. Tā zemākais punkts atrodas aptuveni 290 m augstumā; augstākais punkts ir [[Bulgarka|Bulgarkas]] virsotne (1181 m), kas ir arī augstākā virsotne Balkānu kalnu austrumos.<ref name=":4">Георгиев, Владимир (1988). ''Енциклопедия България''. Том VI. С-Ти. София: Издателство на БАН. </ref><ref name=":1" /> Augstums palielinās virzienā uz ziemeļiem, un parka ziemeļu daļa ir augstākā, kur atrodas Slivenas kalnu galvenā grēda. Kalnu ziemeļu nogāzes ir ļoti stāvas un grūti pieejamas, un tās klāj plaši [[Dižskābarži|dižskābaržu]] meži. Parka dienvidu daļā atrodas gravas un plaisas ar skraju veģetāciju, ko galvenokārt pārstāv atsevišķi koki. Ir daudz alu, piemēram, Zmeevi Dupki, Haiduškata Peščera, Bačvata, Starite Dupki u.c.<ref name=":4" /> Pats Sinite Kamani ("Zilie akmeņi") ir klinšu masīva nosaukums, kas atrodas dabas parka teritorijā un ir veidojies [[Erozija|erozijas]] un [[Denudācija|denudācijas]] procesu ietekmē.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dppsk.org/sinite-kamani/priroda-klimat/|title=Нежива природа, климат {{!}} ДПП "Сините Камъни"|website=dppsk.org|access-date=2026-04-23}}</ref> Masīvu galvenokārt veido [[Kvarcs|kvarca]] ieži ar dažādiem piemaisījumiem un dažādi klinšu veidojumi, kas veidojušies erozijas procesu ietekmē, veidojot ielejas, alas, gravas utt. Masīvs, kā arī apkārtējās teritorijas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem šajā apgabalā.<ref name=":3" /><ref name=":4" /> Sinite Kamani dabas parks atrodas mērenajā kontinentālajā klimatiskajā joslā ar alpīno ietekmi lielākos augstumos. Augstajos apgabalos ir relatīvi zema temperatūra un liels nokrišņu daudzums, savukārt zemākajos apgabalos temperatūra ir augsta un nokrišņu ir mazāk. Augstākā izmērītā temperatūra bijusi 41 °C, bet zemākā −20 °C.<ref name=":5" /> Sniega sega saglabājas apmēram 3–4 mēnešus, un agrākais datums pastāvīgas sniega segas parādīšanās brīdim parka vidējos augstumos ir novembra sākums. Vējš pārsvarā pūš no ziemeļrietumiem un ziemeļiem.<ref name=":5" /> Dabas parkā galvenie augsnes veidi ir brūnās meža augsnes un īpaši Bulgārijai raksturīgās mālainās meža kanēļaugsnes.<ref>[https://web.archive.org/web/20220518215353/http://www.prokarstterra.bas.bg/geo21/ ГЕОграфия'21.] Научно-методическо списание / Списанието / Архив: 2005, № 5 / География. Н. Нинов, Таксономичен списък на почвите в България според световната система на ФАО. Канелени почви (Chromic cambisols). </ref> Kanēļaugsnes klāj dabas parka apakšējo daļu augstumā zem 800 metriem; galvenie augsnes veidojošie ieži ir konglomerāti, [[Kaļķakmens|kaļķakmeņi]], [[Tufs|tufi]] un citi. Brūnās meža augsnes atrodas lielākā augstumā, no 800 līdz 1200 m. To dominējošie augsnes veidojošie ieži ir [[Smilšakmens|smilšakmeņi]], kaļķakmeņi un [[Dolomīts|dolomīti]].<ref name=":5" /> == Flora == Lielākā daļa parka teritorijas ir apmežota. Lapu koku meži klāj 90% no kopējās teritorijas, un tajos dominē [[Krimas dižskābardis|Krimas dižskābarža]] (''Fagus × taurica)'' audzes — dabisks [[Eiropas dižskābardis|Eiropas dižskābarža]] ''(Fagus sylvatica'') un [[Austrumu dižskābardis|Austrumu dižskābarža]] (''Fagus orientalis'') hibrīds. Dižskābaržu mežu vecums Kušbunaras apgabalā sasniedz 400 gadus.<ref name=":4" /> Citas izplatītas koku [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] ir [[ozoli]], [[skābarži]], [[kļavas]], [[bērzi]], [[liepas]].<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dppsk.org/sinite-kamani/flora/|title=Флора ДПП "Сините Камъни"|website=dppsk.org|access-date=2026-04-23}}</ref> Ir uzskaitītas 1027 sauszemes augu sugas, tajā skaitā 67 sūnu, 19 paparžu, 9 kailsēkļu un 931 ziedaugu suga.<ref name=":1" /><ref name=":6" /> No tām 43 ir iekļautas Bulgārijas Sarkanajā grāmatā. Ir 15 Bulgārijas [[Endēms|endēmiskās sugas]], tostarp Anthemis ''rumelica'', ''Anthemis virescens'', ''Carduus thracicus'', ''Clinopodium'' ''frivaldszkyanum'', ''Medicago rhodopea'', ''Thymelaea bulgarica'', ''Moehringia grisebachii'', ''Moehringia jankae'', ''Pilosella petraea'', ''Verbascum adrianopolitanum'' u.c.  Ir arī divas reliktu sugas ''Astracantha thracica'' un ''Limodorum abortivum''.<ref name=":6" />  Sinite Kamani ir vienīgā vieta Bulgārijā, kur aug ''Aethionema arabicum.'' == Fauna == Sinite Kamani dabas parka fauna ir daudzveidīga [[Augštrāķijas līdzenums|Augštrāķijas līdzenuma]] tuvuma dēļ un ietver gan kalnu apgabaliem raksturīgus dzīvniekus, gan tādus, kas ciešāk saistīti ar subvidusjūras [[Bioma|biomām]].<ref name=":4" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dppsk.org/sinite-kamani/flora/|title=Флора {{!}} ДПП "Сините Камъни"|website=dppsk.org|access-date=2026-04-23}}</ref> Parkā mīt 244 mugurkaulnieku sugas, tostarp daudzas no tām ir apdraudētas.<ref name=":1" /> Ir 38 zīdītāju sugas, piemēram, [[pelēkais vilks]], [[zeltainais šakālis]], [[rudā lapsa]], [[Meža cauna|Eiropas meža cauna]], [[Eiropas ūdrs|Eirāzijas ūdrs]], [[Meža kaķis|Eiropas meža kaķis]], [[Staltbriedis|staltbrieži]], [[stirnas]], [[Meža cūka|mežacūkas]] u.c.<ref name=":4" /> Ir vismaz 12 sikspārņu sugas.<ref name=":2" /><ref name=":7" /> Putnu sugas ir 176 jeb aptuveni 70% no parka mugurkaulniekiem. Pateicoties labvēlīgajiem ligzdošanas apstākļiem akmeņainajā reljefā, ir 20 dienas plēsīgie putni. Nakts plēsīgos putnus pārstāv sešas sugas.<ref name=":7" /> Hepterofaunā ietilpst 13 [[Rāpuļi|rāpuļu]] un 8 [[Abinieki|abinieku]] sugas.<ref name=":2" /> Ir deviņas [[Zivis|zivju]] sugas.<ref name=":2" /> [[Bezmugurkaulnieki|Bezmugurkaulnieku]] fauna ir maz pētīta, lai gan pirmā informācija par [[Tauriņi|tauriņiem]] Bulgārijā tika iegūta no Slivenas reģiona 1830. gados. Identificētas 1153 sugas, no tām 420 ir aizsargājamas un tiek uzskatītas par retām, bet 51 ir endēmiska.<ref name=":1" /> Visizplatītākā kukaiņu kārta ir [[Zvīņspārņi|Lepidoptera]] ar 826 taksoniem. Parks ir vienīgā vieta Bulgārijā, kur ir reģistrēti [[zirnekļi]] ''Leptorchestes mutilloides'' un ''[[Thanatus imbecillus]].''<ref name=":7" /> == Tūrisms == Sinite Kamani dabas parks ir iecienīts galamērķis tūrismam un aktivitātēm brīvā dabā, tai skaitā [[Alpīnisms|alpīnismam]], [[Speleoloģija|alu iepazīšanai]], riteņbraukšanai, [[Paraplāns|paraplanierismam]], slēpošanai un kalnu pārgājieniem. Ir labi organizēts aptuveni 50 tūrisma taku un maršrutu tīkls.<ref name=":1" /> Tā robežās atrodas Karandilas kūrorta zona ar atpūtas un restorānu iespējām, kas sasniedzama pa ceļu vai ar pacēlāju no Slivenas.<ref name=":1" /> Sinītu Kamani masīva pakājē Slivenas nomalē atrodas vēlās antīkās [[Tuida|Tuidas]] cietokšņa drupas, kas 8. gadsimta sākumā pēc [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un Bulgārijas līguma 716. gadā kļuva par Pirmās Bulgārijas impērijas daļu. Otrās Bulgārijas impērijas laikā mūsdienu parka teritorijā tika uzceltas vairākas baznīcas un klosteri.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dppsk.org/sinite-kamani/kulturno-istorichesko-nasledstvo/|title=Културно-историческо наследство {{!}} ДПП "Сините Камъни"|website=dppsk.org|access-date=2026-04-23}}</ref> Mūsdienās ir saglabājušās divu cietokšņu, baznīcas un klostera paliekas.<ref name=":8" /> == Attēli == <gallery> Цветя - Сините камъни , Карандила.JPG Карандила сини камъни.jpg Облаци - х.Карандила ,Сините Камъни.JPG Сините камъни край Сливен, 27.07 (4).JPG Сред букети - Карандила , Сините Камъни.JPG </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{official}} [[Kategorija:Natura 2000 vietas Bulgārijā]] [[Kategorija:Slivenas apgabals]] [[Kategorija:Bulgārijas dabas rezervāti]] 54k8f4pynlltqyu04x4r1vq7ugwalfw 14 629874 4457739 2026-04-23T05:45:14Z Egilus 27634 Jauna lapa: [[Kategorija:Natura 2000 vietas pēc valsts|Bulgārija]] [[Kategorija:Dabas aizsardzība Bulgārijā]] 4457739 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Natura 2000 vietas pēc valsts|Bulgārija]] [[Kategorija:Dabas aizsardzība Bulgārijā]] og8ka5vp40jjeunpcwu7gkbv6oumlb9 0 629876 4457742 2026-04-23T05:47:41Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Grānts Boulers]] 4457742 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grānts Boulers]] 6doqxxb07t5ranr1lmujag5jagjlg73 6 629877 4457749 2026-04-23T05:55:15Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/05/I-Me%C5%BEvidu-6-kl.-pamatskola.-No-gr.-Ludzas-apri%C5%86%C4%B7a-skolas.-1937.-Foto-J.Stanko-Copy-3.png {{PD-nezināms}} 4457749 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/05/I-Me%C5%BEvidu-6-kl.-pamatskola.-No-gr.-Ludzas-apri%C5%86%C4%B7a-skolas.-1937.-Foto-J.Stanko-Copy-3.png {{PD-nezināms}} ikoe0suh3pccinxebhi3kjtv9q48ume 3 629878 4457758 2026-04-23T06:27:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457758 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Qtnjssgn}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) 54grn1fft1mkvcpg8o0w8q498rrcn70 3 629879 4457759 2026-04-23T06:40:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457759 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KGRVIKI}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 09.40 (EEST) aq8tf9l0lrbjpqfy1ulpbo1gdjlra5r 3 629880 4457775 2026-04-23T07:31:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457775 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MumphingSquirrel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.31 (EEST) pv9poko1fioxuk9zmyv6emgjg5gyfc1 6 629881 4457780 2026-04-23T07:46:32Z Otovi 95404 No: https://forum.mozohin.ru/index.php?topic=1048.40 4457780 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No: https://forum.mozohin.ru/index.php?topic=1048.40 == Licence == {{PD-nezināms}} 5fprh6pig9iux6aegb93659rwsdfb06 1 629882 4457785 2026-04-23T07:54:27Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457785 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |valsts = Bulgārija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} makmdph4ag6j6bkxe0u7511669e6t2d 0 629883 4457786 2026-04-23T07:58:10Z Otovi 95404 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Arvīds Otto Martinelli | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Sesavas pagasts|td=Latvijas Republika}} | dz_dat_alt = {{dat|1900|05|23}} | m_dat_alt = {{dat|1938|02|05}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Habarovska|td=Krievijas Federācija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības majors]] (1936) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{fla... 4457786 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Arvīds Otto Martinelli | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Sesavas pagasts|td=Latvijas Republika}} | dz_dat_alt = {{dat|1900|05|23}} | m_dat_alt = {{dat|1938|02|05}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Habarovska|td=Krievijas Federācija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības majors]] (1936) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|"VĀK—AVPP goda darbinieks (XV)"]] (1932)<br />[[Ļeņina ordenis]] (1936) | cits_darbs = }} }} '''Arvīds''' '''Otto Martinelli''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[Čeka|čekists]], strādājis [[Gulags|Gulaga]] sistēmā vadošos amatos. == Dzīvesgājums == [[Attēls:A Martinelli u.c.jpg|left|thumb|397x397px|A. Martinelli (sēž vidū) un Daļlaga atsevišķo nometņu punktu priekšnieki]] Piedzima 1900. gadā Sesavas pagasta zemnieku ģimenē. Čekas dienestā kopš 1918. gada. Strādājis [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], bijis [[Solovku īpašās nozīmes nometne|Solovku nometnes]] priekšnieka [[Teodors Eihmans|T. Eihmana]] vietnieks. [[Svirlags|Svirlaga]] priekšnieks no 1932. gada 28. augusta. [[Daļlags|Daļlaga]] priekšnieks no 1934. gada 20. maija. [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Tālo Austrumu novada pārvaldes priekšnieka palīgs un Tālo Austrumu labošanas darbu nometņu pārvaldes priekšnieks 1936. gadā no 13. janvāra līdz 11. aprīlim. IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes īpašās celtniecības priekšnieks no 1936. gada 11. aprīļa. 1937. gada 9. oktobrī arestēts jaunā IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes priekšnieka [[Heinrihs Ļuškovs|H. Ļuškova]] organizēto represiju ietvaros. Iekļauts 1938. gada 3. februāra [[Nošaujamo saraksti|sarakstā]], 5. februarī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija|Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda A. Martinelli nāvessodu, kurš izplidīts tajā pašā dienā [[Habarovska|Habarovskā]]. ([[Reabilitācija|Reabilitēts]] 1958. gada 4. aprīlī.)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclowiki.org/wiki/%D0%90%D1%80%D0%B2%D0%B8%D0%B4_%D0%AF%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87_%D0%9C%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B5%D0%BB%D0%BB%D0%B8|title=Арвид Яковлевич Мартинелли|website=Cyclowiki|access-date=23.04.2026}}</ref> == Ģimene == 1923. gadā apprecējās ar Fruzu Bonču-Osmolovsku (1900—1960). 1934. gadā ģimenē piedzima meita Jeļena. A. Martinelli sieva arestēta 1937. gada 16. oktobrī Maskavā kā tautas ienaidnieka ģimenes loceklis, pārvesta uz Habarovsku, 1939. gada 29. decembrī IeTK Īpašā apspriede piesprieda F. Bončai-Osmolovskai 5 gadus brīvības atņemšanas, sods izciests [[Kazahijas PSR|Kazahijā]], atbrīvota 1948. gadā, reabilitēta 1958. gadā. A. Martinelli meita pēc vecāku aresta nokļuva bērnunamā, kopš 1939. gada dzīvoja pie radiniekiem, kopš 1948. gada — ar māti.<ref name=":0" /> == Atsauces == [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] l23azhocz388brswbfhmgw376xyamwb 0 629884 4457787 2026-04-23T07:58:58Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{Universitātes infokaste |native =Univerzitet u Sarajevu |image = [[Attēls:Sarajevo University building.JPG|220px]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = {{dat|1949|12|2}} |vision = |type = Publiska |calendar = |endowment = |rector =Tariks Zaimovičs |faculty = |students = 23 127 (2021) |postgrad = |doctoral = |... 4457787 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native =Univerzitet u Sarajevu |image = [[Attēls:Sarajevo University building.JPG|220px]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = {{dat|1949|12|2}} |vision = |type = Publiska |calendar = |endowment = |rector =Tariks Zaimovičs |faculty = |students = 23 127 (2021) |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}} |country = {{BIH}} |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|unsa.ba}} |logo = |publictransit = |footnotes = |academic_staff = 1636 (2021) |administrative_staff = 990 (2021) }} Sarajevas Universitāte ({{val|bs|Univerzitet u Sarajevu}}) ir publiska [[universitāte]], kas atrodas [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Ar 20 fakultātēm, trim akadēmijām un trim teoloģijas fakultātēm, kā arī 23 127 uzņemtiem studentiem (2021. gada dati), tā ir viena no lielākajām universitātēm [[Balkānu pussala|Balkānos]] pēc studējošo skaita. Pašreizējā formā to atklāja 1949. gadā.<ref>[https://www.unsa.ba/sites/default/files/dodatak/2020-02/zakon_o_univerzitetu.pdf Zakon o Univerzitetu u Sarajevu ]</ref> Tā tiek uzskatīta par prestižāko universitāti Bosnijā un Hercegovinā, un tajā strādā vairāk nekā tūkstotis mācībspēku. == Vēsture == [[Attēls:Gazi Husrey Bey Complex - panoramio.jpg|thumb|Gāzī Husreva Beja bibliotēka medreses kompleksā]] [[Attēls:Academy of fine art and Festina lente.jpg|thumb|Tēlotājmākslas akadēmija]] [[Attēls:Ekonomski fakultet u Sarajevu 2014.jpg|thumb|Ekonomikas un biznesa skola]] [[Attēls:Prirodno matematički fakultet, Sarajevo.jpg|thumb|Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte]] [[Attēls:Veterinarski fakultet Sarajevo.JPG|thumb|Veterinārā fakultāte]] === Osmaņu periods === Pirms mūsdienu Sarajevas Universitātes nodibināšanas pirmās augstākās izglītības skolas Sarajevā un Bosnijā un Hercegovinā tika dibinātas 16. gadsimtā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] vadībā. Pirmo osmaņu augstākās izglītības iestādi — teoloģisko [[Medrese|medresi]] ar bibliotēku Sarajevā 1537. gadā atklāja [[Gāzī Husrevs Bejs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://unsa.ba/s/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=26&Itemid=78|title=Univerzitet u Sarajevu - Historijat Univerziteta|website=unsa.ba|access-date=2026-04-23}}</ref> Medrese tagad ir vecākā universitātes daļa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unsa.ba/o-univerzitetu/organizacija/historija|title=Historija|website=Univerzitet u Sarajevu|access-date=2026-04-23|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haber7.com/balkanlar/haber/974831-saraybosnada-476-yildir-yasayan-medrese|title=Saraybosna'da 476 yıldır yaşayan medrese!|last=Haber7|website=Haber7|access-date=2026-04-23|language=tr}}</ref> === Austroungārijas periods un pirmā Dienvidslāvija === Universitāte tās mūsdienu, laicīgajā iemiesojumā attīstījās [[Austroungārija]]s valdīšanas laikā, kad tika nodibinātas daudzas augstākās izglītības un kultūras iestādes, piemēram, [[Bosnijas un Hercegovinas Nacionālais muzejs]], kas darbojas joprojām.<ref name=":0" /> Pirmā Austroungārijas izveidotā izglītības iestāde pēc Bosnijas atņemšanas turkiem bija [[Šariats|Šariata]] tiesnešu skola 1887. gadā.<ref name=":0" /> Sarajevas Universitātes priekšvēsture turpinājās pēc starpkaru un pat kara laikā, paplašinot tās attīstību ar jaunām skolām un institūtiem, piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāti 1940. gadā un Medicīnas fakultāti 1944. gadā.<ref name=":0" /> Medicīnas fakultāte tika atjaunota 1946. gadā, tika atvērtas Juridiskā fakultāte un Skolotāju sagatavošanas koledža, un 1948. gadā tika atjaunota Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāte. === Izveide un attīstība pēc Otrā pasaules kara === ==== 1949.—1955. gads ==== 1949. gadā tika atvērta Inženierzinātņu fakultāte.<ref name=":0" /> Tā paša gada 2. decembrī līdz ar pirmā rektora iecelšanu Sarajevas Universitāte tika dibināta oficiāli.<ref name=":1" /> Atklājot Humanitāro zinātņu fakultāti (1950. gadā) un Ekonomikas fakultāti (1952. gadā), tika pabeigts SU izveides sākotnējais posms. ==== 1955.—1970. gads ==== Otro attīstības posmu (1955.—1969. g.) raksturoja universitātes nostiprināšanās, jaunu augstākās izglītības iestāžu atvēršana un relatīvi augsti izglītota personāla vajadzību apmierināšana Bosnijas un Hercegovinas tālaika apstākļos. Vēl viens jaunums bija pēcdiploma studiju organizēšana un uzsākšana universitātē. ==== 1970.—1982. gads ==== Trešo posmu (1970.—1982. g.) noteica vairāku augstākās izglītības iestāžu atvēršana universitātes teritorijā, universitātes zinātniskā popularizēšana un tās pastiprināta iesaistīšanās un popularizēšana starptautiskajā akadēmiskajā līmenī. Universitāte, kas līdz 1975. gadam bija vienīgā Bosnijā, tieši un netieši veicināja jaunu universitāšu izveidi [[Baņa Luka|Baņa Lukā]], [[Mostara|Mostarā]] un [[Tuzla|Tuzlā]].<ref name=":0" /> ==== 1982.—1992. gads ==== Ceturto fāzi (1982.—1992. g.) raksturoja zinātnisko darbību atdalīšana no universitātes un privileģētu zinātnisko institūtu izveidošana ārpus tās. Tas nodarīja ievērojamu kaitējumu Sarajevas Universitātei, jo tika apdraudēta universitātes izglītības un zinātniskās pētniecības saskaņotība. Tā rezultātā pazeminājās izglītības kvalitāte un universitāte piedzīvoja tehnoloģisko stagnāciju. Nekontrolēta milzīga studentu skaita uzņemšana ievērojami pazemināja studiju efektivitāti un palielināja personāla skaitu noteiktās izglītības jomās. ==== 1992.—1995. gads ==== Piekto posmu (1992.—1995. gads) iezīmēja universitātes telpu un aprīkojuma postījumi, ko izraisīja [[Bosnijas karš]] un [[Sarajevas aplenkums]].<ref name=":0" /> Tomēr četru gadu aplenkuma laikā, pateicoties universitātes pasniedzēju un līdzstrādnieku, kā arī studentu palīdzībai un entuziasmam universitātei izdevās saglabāt darba un dzīves nepārtrauktību. ==== 1996.—mūsdienas ==== Sarajevas Universitāte 1996. gadā uzsāka pēckara fiziskās un akadēmiskās atjaunošanas un rekonstrukcijas fāzi. Fiziskā atjaunošana ir vērsta uz iznīcināto ēku rekonstrukciju un atjaunošanu (īstenojot Jaunās universitātes pilsētiņas projektu), iznīcinātā izglītības un zinātniskā aprīkojuma nomaiņu un studentu kopmītņu atjaunošanu. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem rekonstrukcijas projektiem, Sarajevas Universitāte joprojām nav sasniegusi pilnu pirmskara potenciālu. Karš izraisīja plaisu akadēmiķu vidū, un daudzi, kas strādāja universitātē pirms kara, pēc kara vairs neturpināja strādāt. Studiju kvalitāte lēnām uzlabojas, daļēji pateicoties [[Boloņas process|Boloņas procesa]] ieviešanai,<ref name=":0" /> taču dažās izglītības jomās joprojām pastāv pārprodukcija, jo Bosnijai un Hercegovinai nav vienotas augstākās izglītības programmas. Kopš 2015. gada uzņemto studentu skaits tiek pakāpeniski samazināts.<ref>[https://fzs.ba/wp-content/uploads/2019/07/Visoko-obrazovanje-u-F-BiH-2018-2019-SB-296.pdf "HIGHER EDUCATION 2018/2019"] (PDF). ''fzs.ba''.</ref> Universitātes atjaunošanas un rekonstrukcijas procesu atbalsta [[Eiropas Universitāšu asociācija]]s, [[Eiropas Padome]]s, [[Eiropas Savienība]]s, kā arī virknes starptautisku organizāciju un iestāžu, kas iesaistītas augstākās izglītības jomā, aktivitātes. == Partnerattiecības == Sarajevas Universitāte sadarbojas ar vairāk nekā 120 universitātēm Eiropā, ASV, Kanādā un Tuvajos Austrumos. == Mērķis == Visu universitātes pašreizējo darbību galvenais mērķis ir paaugstināt studiju kvalitāti, izveidot mūsdienīgu eiropeisku universitāti. == Organizācija == Universitātē ir 32 fakultātes, akadēmijas un koledžas, kas sīkāk iedalītas 6 akadēmiskajās grupās, un vēl virkne citu programmu: === Skolas un fakultātes === * Ekonomikas un biznesa skola * Tēlotājmākslas akadēmija * Skatuves mākslas akadēmija * Arhitektūras fakultāte * Elektrotehnikas fakultāte * Kriminālzinātņu fakultāte * Politikas zinātņu fakultāte * Sporta un fiziskās audzināšanas fakultāte * Satiksmes inženierijas un sakaru fakultāte * Humanitāro zinātņu fakultāte * Farmācijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Mehānikas inženierijas fakultāte * Medicīnas fakultāte * Mūzikas akadēmija * Skolotāju izglītības koledža * Lauksaimniecības fakultāte * Juridiskā fakultāte * Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte * Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte * Stomatoloģijas fakultāte * Mežsaimniecības fakultāte * Veterinārmedicīnas fakultāte * Veselības studiju fakultāte === Pievienotās iestādes === * Islāma studiju fakultāte * Katoļu teoloģijas fakultāte * Valsts pārvaldes fakultāte === Institūti === * Vēstures institūts * Noziegumu pret cilvēci un starptautisko tiesību izpētes institūts * Ģenētiskās inženierijas un biotehnoloģijas institūts * Austrumu institūts * Studentu centrs Sarajevā * Sociālo pētījumu institūts == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Universitātes pēc valsts|Bosnija un Hercegovina]] [[Kategorija:Sarajeva]] [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 4c001shxa06sqnturwvgpugk2oxptof 4457788 4457787 2026-04-23T07:59:27Z Egilus 27634 4457788 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native =Univerzitet u Sarajevu |image = [[Attēls:Sarajevo University building.JPG|220px]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = {{dat|1949|12|2}} |vision = |type = Publiska |calendar = |endowment = |rector =Tariks Zaimovičs |faculty = |students = 23 127 (2021) |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}} |country = {{BIH}} |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|unsa.ba}} |logo = |publictransit = |footnotes = |academic_staff = 1636 (2021) |administrative_staff = 990 (2021) }} '''Sarajevas Universitāte''' ({{val|bs|Univerzitet u Sarajevu}}) ir publiska [[universitāte]], kas atrodas [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Ar 20 fakultātēm, trim akadēmijām un trim teoloģijas fakultātēm, kā arī 23 127 uzņemtiem studentiem (2021. gada dati), tā ir viena no lielākajām universitātēm [[Balkānu pussala|Balkānos]] pēc studējošo skaita. Pašreizējā formā to atklāja 1949. gadā.<ref>[https://www.unsa.ba/sites/default/files/dodatak/2020-02/zakon_o_univerzitetu.pdf Zakon o Univerzitetu u Sarajevu ]</ref> Tā tiek uzskatīta par prestižāko universitāti Bosnijā un Hercegovinā, un tajā strādā vairāk nekā tūkstotis mācībspēku. == Vēsture == [[Attēls:Gazi Husrey Bey Complex - panoramio.jpg|thumb|Gāzī Husreva Beja bibliotēka medreses kompleksā]] [[Attēls:Academy of fine art and Festina lente.jpg|thumb|Tēlotājmākslas akadēmija]] [[Attēls:Ekonomski fakultet u Sarajevu 2014.jpg|thumb|Ekonomikas un biznesa skola]] [[Attēls:Prirodno matematički fakultet, Sarajevo.jpg|thumb|Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte]] [[Attēls:Veterinarski fakultet Sarajevo.JPG|thumb|Veterinārā fakultāte]] === Osmaņu periods === Pirms mūsdienu Sarajevas Universitātes nodibināšanas pirmās augstākās izglītības skolas Sarajevā un Bosnijā un Hercegovinā tika dibinātas 16. gadsimtā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] vadībā. Pirmo osmaņu augstākās izglītības iestādi — teoloģisko [[Medrese|medresi]] ar bibliotēku Sarajevā 1537. gadā atklāja [[Gāzī Husrevs Bejs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://unsa.ba/s/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=26&Itemid=78|title=Univerzitet u Sarajevu - Historijat Univerziteta|website=unsa.ba|access-date=2026-04-23}}</ref> Medrese tagad ir vecākā universitātes daļa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unsa.ba/o-univerzitetu/organizacija/historija|title=Historija|website=Univerzitet u Sarajevu|access-date=2026-04-23|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haber7.com/balkanlar/haber/974831-saraybosnada-476-yildir-yasayan-medrese|title=Saraybosna'da 476 yıldır yaşayan medrese!|last=Haber7|website=Haber7|access-date=2026-04-23|language=tr}}</ref> === Austroungārijas periods un pirmā Dienvidslāvija === Universitāte tās mūsdienu, laicīgajā iemiesojumā attīstījās [[Austroungārija]]s valdīšanas laikā, kad tika nodibinātas daudzas augstākās izglītības un kultūras iestādes, piemēram, [[Bosnijas un Hercegovinas Nacionālais muzejs]], kas darbojas joprojām.<ref name=":0" /> Pirmā Austroungārijas izveidotā izglītības iestāde pēc Bosnijas atņemšanas turkiem bija [[Šariats|Šariata]] tiesnešu skola 1887. gadā.<ref name=":0" /> Sarajevas Universitātes priekšvēsture turpinājās pēc starpkaru un pat kara laikā, paplašinot tās attīstību ar jaunām skolām un institūtiem, piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāti 1940. gadā un Medicīnas fakultāti 1944. gadā.<ref name=":0" /> Medicīnas fakultāte tika atjaunota 1946. gadā, tika atvērtas Juridiskā fakultāte un Skolotāju sagatavošanas koledža, un 1948. gadā tika atjaunota Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāte. === Izveide un attīstība pēc Otrā pasaules kara === ==== 1949.—1955. gads ==== 1949. gadā tika atvērta Inženierzinātņu fakultāte.<ref name=":0" /> Tā paša gada 2. decembrī līdz ar pirmā rektora iecelšanu Sarajevas Universitāte tika dibināta oficiāli.<ref name=":1" /> Atklājot Humanitāro zinātņu fakultāti (1950. gadā) un Ekonomikas fakultāti (1952. gadā), tika pabeigts SU izveides sākotnējais posms. ==== 1955.—1970. gads ==== Otro attīstības posmu (1955.—1969. g.) raksturoja universitātes nostiprināšanās, jaunu augstākās izglītības iestāžu atvēršana un relatīvi augsti izglītota personāla vajadzību apmierināšana Bosnijas un Hercegovinas tālaika apstākļos. Vēl viens jaunums bija pēcdiploma studiju organizēšana un uzsākšana universitātē. ==== 1970.—1982. gads ==== Trešo posmu (1970.—1982. g.) noteica vairāku augstākās izglītības iestāžu atvēršana universitātes teritorijā, universitātes zinātniskā popularizēšana un tās pastiprināta iesaistīšanās un popularizēšana starptautiskajā akadēmiskajā līmenī. Universitāte, kas līdz 1975. gadam bija vienīgā Bosnijā, tieši un netieši veicināja jaunu universitāšu izveidi [[Baņa Luka|Baņa Lukā]], [[Mostara|Mostarā]] un [[Tuzla|Tuzlā]].<ref name=":0" /> ==== 1982.—1992. gads ==== Ceturto fāzi (1982.—1992. g.) raksturoja zinātnisko darbību atdalīšana no universitātes un privileģētu zinātnisko institūtu izveidošana ārpus tās. Tas nodarīja ievērojamu kaitējumu Sarajevas Universitātei, jo tika apdraudēta universitātes izglītības un zinātniskās pētniecības saskaņotība. Tā rezultātā pazeminājās izglītības kvalitāte un universitāte piedzīvoja tehnoloģisko stagnāciju. Nekontrolēta milzīga studentu skaita uzņemšana ievērojami pazemināja studiju efektivitāti un palielināja personāla skaitu noteiktās izglītības jomās. ==== 1992.—1995. gads ==== Piekto posmu (1992.—1995. gads) iezīmēja universitātes telpu un aprīkojuma postījumi, ko izraisīja [[Bosnijas karš]] un [[Sarajevas aplenkums]].<ref name=":0" /> Tomēr četru gadu aplenkuma laikā, pateicoties universitātes pasniedzēju un līdzstrādnieku, kā arī studentu palīdzībai un entuziasmam universitātei izdevās saglabāt darba un dzīves nepārtrauktību. ==== 1996.—mūsdienas ==== Sarajevas Universitāte 1996. gadā uzsāka pēckara fiziskās un akadēmiskās atjaunošanas un rekonstrukcijas fāzi. Fiziskā atjaunošana ir vērsta uz iznīcināto ēku rekonstrukciju un atjaunošanu (īstenojot Jaunās universitātes pilsētiņas projektu), iznīcinātā izglītības un zinātniskā aprīkojuma nomaiņu un studentu kopmītņu atjaunošanu. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem rekonstrukcijas projektiem, Sarajevas Universitāte joprojām nav sasniegusi pilnu pirmskara potenciālu. Karš izraisīja plaisu akadēmiķu vidū, un daudzi, kas strādāja universitātē pirms kara, pēc kara vairs neturpināja strādāt. Studiju kvalitāte lēnām uzlabojas, daļēji pateicoties [[Boloņas process|Boloņas procesa]] ieviešanai,<ref name=":0" /> taču dažās izglītības jomās joprojām pastāv pārprodukcija, jo Bosnijai un Hercegovinai nav vienotas augstākās izglītības programmas. Kopš 2015. gada uzņemto studentu skaits tiek pakāpeniski samazināts.<ref>[https://fzs.ba/wp-content/uploads/2019/07/Visoko-obrazovanje-u-F-BiH-2018-2019-SB-296.pdf "HIGHER EDUCATION 2018/2019"] (PDF). ''fzs.ba''.</ref> Universitātes atjaunošanas un rekonstrukcijas procesu atbalsta [[Eiropas Universitāšu asociācija]]s, [[Eiropas Padome]]s, [[Eiropas Savienība]]s, kā arī virknes starptautisku organizāciju un iestāžu, kas iesaistītas augstākās izglītības jomā, aktivitātes. == Partnerattiecības == Sarajevas Universitāte sadarbojas ar vairāk nekā 120 universitātēm Eiropā, ASV, Kanādā un Tuvajos Austrumos. == Mērķis == Visu universitātes pašreizējo darbību galvenais mērķis ir paaugstināt studiju kvalitāti, izveidot mūsdienīgu eiropeisku universitāti. == Organizācija == Universitātē ir 32 fakultātes, akadēmijas un koledžas, kas sīkāk iedalītas 6 akadēmiskajās grupās, un vēl virkne citu programmu: === Skolas un fakultātes === * Ekonomikas un biznesa skola * Tēlotājmākslas akadēmija * Skatuves mākslas akadēmija * Arhitektūras fakultāte * Elektrotehnikas fakultāte * Kriminālzinātņu fakultāte * Politikas zinātņu fakultāte * Sporta un fiziskās audzināšanas fakultāte * Satiksmes inženierijas un sakaru fakultāte * Humanitāro zinātņu fakultāte * Farmācijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Mehānikas inženierijas fakultāte * Medicīnas fakultāte * Mūzikas akadēmija * Skolotāju izglītības koledža * Lauksaimniecības fakultāte * Juridiskā fakultāte * Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte * Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte * Stomatoloģijas fakultāte * Mežsaimniecības fakultāte * Veterinārmedicīnas fakultāte * Veselības studiju fakultāte === Pievienotās iestādes === * Islāma studiju fakultāte * Katoļu teoloģijas fakultāte * Valsts pārvaldes fakultāte === Institūti === * Vēstures institūts * Noziegumu pret cilvēci un starptautisko tiesību izpētes institūts * Ģenētiskās inženierijas un biotehnoloģijas institūts * Austrumu institūts * Studentu centrs Sarajevā * Sociālo pētījumu institūts == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Universitātes pēc valsts|Bosnija un Hercegovina]] [[Kategorija:Sarajeva]] [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 8dir0crguxue2axug8vnoxtkgynvy38 1 629885 4457794 2026-04-23T08:14:45Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Izglītība |valsts = Bosnija un Hercegovina }} 4457794 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Izglītība |valsts = Bosnija un Hercegovina }} 4km3veuggsahht2cy0vl32psocbugvl 0 629886 4457820 2026-04-23T09:07:09Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Islande]] | karogs = Flag of Iceland.svg | parraiditajs = [[Turcijas Radio un Televīzijas kooperācija|TRT]] | nac atlase = | pied reizes = 37 (28 fināli) | pirma reize = [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | ESC lab = 2. vieta: [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ESC sl = Pēdējā vieta: 1989. gada Eirov... 4457820 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Islande]] | karogs = Flag of Iceland.svg | parraiditajs = [[Turcijas Radio un Televīzijas kooperācija|TRT]] | nac atlase = | pied reizes = 37 (28 fināli) | pirma reize = [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | ESC lab = 2. vieta: [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]], [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]], [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Islande]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 37 reizes. Pirmo reizi Islande piedalījās konkursā [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gadā]], kad to pārstāvēja ''[[ICY]]'' ar dziesmu ''Gleðibankinn''. Līdz šim Islande konkursā nav uzvarējusi. Labākais rezultāts ir bijusi otrā vieta [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursā]]. Islande ir vienīgā Ziemeļvalsts, kas ne reizi nav uzvarējusi konkursā. Valsts, kopš 2026. gada, konkursā nepiedalās. == Islandes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[ICY]]'' |''Gleðibankinn'' |[[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | align="center" |16. | align="center" |19 | colspan="2" rowspan="10" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Halla Margareta]] |''Hægt og hljótt'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |28 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Beathoven]]'' |''Sókrates'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |20 |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' |''Það sem enginn sér'' |Islandiešu | align="center" |22. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Stjórnin]]'' |''Eitt lag enn'' |Islandiešu | align="center" |4. | align="center" |124 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]] |''Nína'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Heart 2 Heart]]'' |''Nei eða já'' |Islandiešu | align="center" |7. | align="center" |80 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Ingibjerga Stefansdotira|Inga]]'' |''Þá veistu svarið'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[Sigga]]'' |''Nætur'' |Islandiešu | align="center" |12. | align="center" |49 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Bo Halldorssons]] |''Núna'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |31 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Anna Mjolla]] |''Sjúbídú'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |51 | align="center" |10. | align="center" |59 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |[[Pols Oskars]] |''Minn hinsti dans'' |Islandiešu | align="center" |20. | align="center" |18 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Selma Bjornsdotira|Selma]]'' |''All Out of Luck'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |2. | align="center" |146 | colspan="2" rowspan="3" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |''[[Einārs Augusts Vidisons|Augusts]]'' un ''[[Telma Āgustsdotira|Telma]]'' |''Tell Me!'' |Angļu | align="center" |12. | align="center" |45 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Two Tricky]]'' |''Angel'' |Angļu | align="center" |22. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Birgita Haukdala]] |''Open Your Heart'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |81 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Jonsi]]'' |''Heaven'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |16 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Zelma Bjorgvinsdotīra]] |''If I Had Your Love'' |Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Silvía Night]]'' |''Congratulations"'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Eirikurs Hauksons]] |''Valentine Lost'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Euroband]]'' |''This is My Life'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |64 | align="center" |8. | align="center" |68 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] |''Is It True?'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |218 | align="center" bgcolor="#FFCC33" |1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" |174 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Hēra Bjerka]] |''Je ne sais quoi'' |Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |41 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |123 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Sigurjón's Friends]]'' | ''Coming Home'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |61 | align="center" |4. | align="center" |100 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Grēta Salome]] un ''[[Jonsi]]'' | ''Never Forget'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |46 | align="center" |8. | align="center" |75 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Eitjors Ingi]] | ''Ég á líf'' | Islandiešu | align="center" | 17. | align="center" | 47. | align="center" | 6. | align="center" | 72 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 58 | align="center" | 8. | align="center" | 61 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Marija Olafsa]] | ''Unbroken'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Grēta Salome | ''Hear Them Calling'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Svala]]'' | ''Paper'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Āri Oulafsons]] | ''Our Choice'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Hatari]]'' | ''[[Hatrið mun sigra]]'' | Islandiešu | align="center" | 10. | align="center" | 232 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 221 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''Think About Things'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''10 Years'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 378 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 288 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Systur]]'' | ''Með hækkandi sól'' | Islandiešu | align="center" | 23. | align="center" | 20 | align="center" | 10. | align="center" | 103 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Diljá]]'' | ''Power'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Hēra Bjerka | ''Scared of Heights'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 3 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Væb]]'' | ''Róa'' | Islandiešu | align="center" | 25. | align="center" | 33 | align="center" | 6. | align="center" | 97 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] konkursā}} |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Islandes mūzika]] k9aqy7l83zq0op2dcrq4e4oiqwljgud 4457824 4457820 2026-04-23T09:10:15Z Lasks 38532 4457824 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Islande]] | karogs = Flag of Iceland.svg | parraiditajs = [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]] | nac atlase = | pied reizes = 37 (28 fināli) | pirma reize = [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | ESC lab = 2. vieta: [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]], [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]], [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Islande]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 37 reizes. Pirmo reizi Islande piedalījās konkursā [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gadā]], kad to pārstāvēja ''[[ICY]]'' ar dziesmu ''Gleðibankinn''. Līdz šim Islande konkursā nav uzvarējusi. Labākais rezultāts ir bijusi otrā vieta [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursā]]. Islande ir vienīgā Ziemeļvalsts, kas ne reizi nav uzvarējusi konkursā. Valsts, kopš 2026. gada, konkursā nepiedalās [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalības un [[Izraēlas—Hamās karš|Gazas kara]] dēļ. == Islandes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[ICY]]'' |''Gleðibankinn'' |[[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | align="center" |16. | align="center" |19 | colspan="2" rowspan="10" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Halla Margareta]] |''Hægt og hljótt'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |28 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Beathoven]]'' |''Sókrates'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |20 |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' |''Það sem enginn sér'' |Islandiešu | align="center" |22. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Stjórnin]]'' |''Eitt lag enn'' |Islandiešu | align="center" |4. | align="center" |124 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]] |''Nína'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Heart 2 Heart]]'' |''Nei eða já'' |Islandiešu | align="center" |7. | align="center" |80 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Ingibjerga Stefansdotira|Inga]]'' |''Þá veistu svarið'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[Sigga]]'' |''Nætur'' |Islandiešu | align="center" |12. | align="center" |49 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Bo Halldorssons]] |''Núna'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |31 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Anna Mjolla]] |''Sjúbídú'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |51 | align="center" |10. | align="center" |59 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |[[Pols Oskars]] |''Minn hinsti dans'' |Islandiešu | align="center" |20. | align="center" |18 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Selma Bjornsdotira|Selma]]'' |''All Out of Luck'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |2. | align="center" |146 | colspan="2" rowspan="3" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |''[[Einārs Augusts Vidisons|Augusts]]'' un ''[[Telma Āgustsdotira|Telma]]'' |''Tell Me!'' |Angļu | align="center" |12. | align="center" |45 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Two Tricky]]'' |''Angel'' |Angļu | align="center" |22. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Birgita Haukdala]] |''Open Your Heart'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |81 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Jonsi]]'' |''Heaven'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |16 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Zelma Bjorgvinsdotīra]] |''If I Had Your Love'' |Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Silvía Night]]'' |''Congratulations"'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Eirikurs Hauksons]] |''Valentine Lost'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Euroband]]'' |''This is My Life'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |64 | align="center" |8. | align="center" |68 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] |''Is It True?'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |218 | align="center" bgcolor="#FFCC33" |1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" |174 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Hēra Bjerka]] |''Je ne sais quoi'' |Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |41 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |123 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Sigurjón's Friends]]'' | ''Coming Home'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |61 | align="center" |4. | align="center" |100 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Grēta Salome]] un ''[[Jonsi]]'' | ''Never Forget'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |46 | align="center" |8. | align="center" |75 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Eitjors Ingi]] | ''Ég á líf'' | Islandiešu | align="center" | 17. | align="center" | 47. | align="center" | 6. | align="center" | 72 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 58 | align="center" | 8. | align="center" | 61 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Marija Olafsa]] | ''Unbroken'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Grēta Salome | ''Hear Them Calling'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Svala]]'' | ''Paper'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Āri Oulafsons]] | ''Our Choice'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Hatari]]'' | ''[[Hatrið mun sigra]]'' | Islandiešu | align="center" | 10. | align="center" | 232 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 221 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''Think About Things'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''10 Years'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 378 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 288 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Systur]]'' | ''Með hækkandi sól'' | Islandiešu | align="center" | 23. | align="center" | 20 | align="center" | 10. | align="center" | 103 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Diljá]]'' | ''Power'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Hēra Bjerka | ''Scared of Heights'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 3 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Væb]]'' | ''Róa'' | Islandiešu | align="center" | 25. | align="center" | 33 | align="center" | 6. | align="center" | 97 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] konkursā}} |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Islandes mūzika]] f92qw7q0c5owf30nlk1c1oqf26egdlb 0 629887 4457822 2026-04-23T09:09:01Z Otovi 95404 Pāradresē uz [[Alfrēds Eihmanis]] 4457822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Alfrēds Eihmanis]] 7yg5qwyggaxwpdlrp4gi9ntr0pajsg2 3 629888 4457834 2026-04-23T09:33:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457834 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dmkbmw}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 12.33 (EEST) b7azl2e7rsu1upngy1zl43ljkwwho7z 3 629889 4457840 2026-04-23T10:03:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457840 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=X Australian X}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 13.03 (EEST) 359r8ghebrsywmougs117tgdqyok2uu 0 629890 4457843 2026-04-23T10:33:03Z MarisKolatvietis 109562 MarisKolatvietis pārvietoja lapu [[Vispasaules NVO diena]] uz [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]]: Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2. pants), oficiālais nosaukums ir "Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena". 4457843 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]] qd6bq34w3jid6uqu81s6ykvs9gwbbel 1 629891 4457845 2026-04-23T10:33:03Z MarisKolatvietis 109562 MarisKolatvietis pārvietoja lapu [[Diskusija:Vispasaules NVO diena]] uz [[Diskusija:Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]]: Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2. pants), oficiālais nosaukums ir "Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena". 4457845 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]] iihojtk6enopchjs08f993vvtdpsozh 3 629892 4457851 2026-04-23T11:07:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457851 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yshaveh}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) ic1n7iuw19oe9o4l8qh7hkivaef085j